Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Šveices mākslinieka Tomasa Hiršhorna lekcija
“Kāpēc nedrošība ir nākotne”
Mākslas stacijā “Dubulti”
5. maijā
5. maijā pulksten 17.00 mākslas stacijā “Dubulti” notiks Šveices mākslinieka Tomasa Hiršhorna lekcija “Kāpēc nedrošība ir nākotne”. Tomass Hiršhorns lekcijā stāstīs par tādiem darbiem kā “Gramši monuments” Bronksā, Ņujorkā (Gramsci Monument, 2013), “Mūžīgā uguns” laikmetīgās mākslas centrā Palais de Tokyo Parīzē (Flamme éternelle, 2014) un grandiozo “Roberta Volsera skulptūru” Bīles/Bjenas pilsētvidē Šveicē (Robert Walser Sculpture, 2019), kas ir plaši pazīstami un nozīmīgi laikmetīgās mākslas pēdējo gadu notikumi.
Aprakstot nedrošības jēdzienu, Tomass Hiršhorns citē itāļu mūsdienu filosofu Džordžo Agambenu (Giorgio Agamben): “Nedrošs – tas ir tas, ko iegūst ar lūgšanu palīdzību (praex, vārdisks lūgums, atšķirīgs no quaestio, no prasības, kas tiek realizēta ar visiem pieejamajiem līdzekļiem, pat vardarbīgiem) un tāpēc tas ir trausls un neprognozējams. Literatūra ir neprognozējama un trausla (riskanta), ja tā vēlas saglabāt patiesas attiecības ar mistēriju.”
Savus mākslas darbus publiskai telpai Tomass Hiršhorns dēvē par “nedrošām skulptūrām” un nosauc rašanās priekšnoteikumus: klātbūtne + radīšana, neprogrammēšana un publiskā telpa.
Lasījums notiek klātbūtnes un radīšanas projektā “MĀKSLA=PATVĒRUMS | ART=SHELTER”, kuru Tomass Hiršhorns savā unikālajā formā būvē no 21. aprīļa līdz 5. maijam kopā ar palīgiem no Latvijas Artūru Bogdānovu, Lieni Linteri, ENVIJU, Kintiju Avenu, Sāru Nudiņu, Andri Ratnieku (DJ Plastic), Kristiānu Iesalnieku, Jāni Kraukli, Līgu Spundi, Ivetu Lauri, Zoe Harodi no Izraēlas (Ruckas mākslas rezidence), Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma topošajiem scenogrāfiem Amandu Vītolu, Lindu Strihoru, Elizabeti Dombrovsku, Sandru Kalnrāceni, Anastasiju Krugļansku, Anabellu Stāmeri, Renāru Frīdenbergu un Lauru Romaščenko pasniedzēja Armanda Sidoroviča vadībā.
Izstāde “ART=SHELTER” | “MĀKSLA=PATVĒRUMS” būs skatāma līdz 29. jūnijam.
Mākslas stacijas “Dubulti”
Zigfrīda Meirovica prospekts 4, Jūrmala
Evijas Ķivules fantāziju skulptūru izstāde “Mājas gariņi”
Rīgas kultūras un atpūtas centrā “Imanta”
3.–31. maijs
No 3. līdz 31. maijam Rīgas kultūras un atpūtas centra “Imanta” 1. stāva galerijā būs skatāma Evijas Ķivules fantāziju skulptūru izstāde “Mājas gariņi”.
Fantāziju skulptūru izstādē būs apskatāmi mazie mājas gariņi, elfu un teiku atveidi, kā arī lasāmi stāsti un izteikumi par tiem.
Pēc izglītības Evija Ķivule ir vides dizainere, šajā profesijā viņa gan nav strādājusi. Apmēram, pirms trim gadiem māksliniece ieraudzīja polimērmāla skulptūras un nolēma iemēģināt roku. Pasūtīja materiālus un tapa pirmie eksperimenti – formas meklējumi, materiāla pielietojums un apģērba apspēlēšana. Lielākā daļa mājas gariņu skulptūras ir tapuši pēc klientu aprakstiem vai bērnu fotogrāfijām. Evija Ķivule par sevi saka šādi: “Esmu sapņotāja un fantāzijas stāstu mīļotāja jau no mazotnes. Vēl joprojām varu stundām ilgi lasīt un pazust citā realitātē. Varbūt tāpēc savos 30+ gados man ir radusies vēlme radīt un atdzīvināt kaut daļu no šiem tēliem.”
Rīgas kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Eduarda Miheloviča izstāde “Sienas. Jūra. Nezināmais”
Kalnciema kvartāla galerijā
5.–21. maijs
No 5. līdz 21. maijam Kalnciema kvartāla galerijā būs skatāma mākslinieka Eduarda Miheloviča personālizstāde “Sienas. Jūra. Nezināmais”. Gleznu izstādei ir divi iedvesmas avoti – jūra un vecas sienas, kas apvienojas kopējā pavedienā – par nezināmo un neizzināmo.
Eduards Mihelovičs par izstādi: “Jūru gleznoju jau daudzus gadus, lielākoties vasarās, nu tai pievienojusies ziemas tēma – sienas. Uzskata, ka, vērojot jūru, cilvēks savienojas ar savu zemapziņu. Vecās, nolupušās sienas ar saviem krāsu slāņiem glabā pilsētas vēsturi, un mākslinieka pārgleznotas – arī viņa zemapziņas nospiedumus. Vēsture un nezināmais ir divas kategorijas, kuras īpaši pēc pandēmijas noslēgtības un kontroles šķiet svarīgas. Tās iedod skatienam plašumu un brīvību.”
Eduards Mihelovičs ir studējis mākslu Latvijas Mākslas akadēmijā un arhitektūru Rīgas Tehniskajā universitātē. Šī ir viņa trešā personālizstāde Kalnciema kvartāla galerijā.
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Diskusija “Atmiņas traucējumi, attēls kā pieredzes starpnieks”
ISSP Galerijā
5. maijā
Kristīne Kruze-Slucka. Resolution strike
5. maijā, plkst 18:30 fotogrāfijas izglītības platforma ISSP aicina interesentus uz diskusiju par attēla ietekmi uz cilvēka uztveri mūsdienās. Diskusija norisināsies ISSP Galerijas izglītības programmas ietvaros, reflektējot Kristīnes Krauzes-Sluckas izstādes “Izšķirtspējas streiks” saturu.
Diskusijā galvenā uzmanība tiks vērsta uz post-digitālā laikmeta attēla pārmērīguma iezīmi, kas ir atstājusi nospiedumu uz cilvēku maņām, klātbūtnes izjūtu un apkārtējās vides uztveri, radot atmiņas traucējumus un spēcīgu nošķirtību cilvēkvidē.
Kopš fotogrāfijas izgudrošanas, individuālās un kolektīvās pieredzes dokumentēšana un arhivēšana ir kļuvusi kā atmiņas pagarinājuma rīks. Laika gaitā ir nomainījušās elektroniskās simulācijas, veidojot cilvēku ikdienu kā nepastarpinātu tā medializētā attēlu realitāti.
Andreass Huyssen, modernās un mūsdienu literatūras un kultūras speciālists, ir konstatējis, ka arvien vairāk cilvēku atsakās no savas spējas atcerēties sevi kā indivīdu un pārceļ šo spēju uz mākslīgajām, starpniecības atmiņu bankām, ko nodrošina tehnoloģijas. Tā rezultātā, apgalvo Huyssens, veidojas “arhīva sinhronitāte, kas izšķīdina laiku un atmiņu, izraisot kultūras amnēzijas formu”.
Kā sociālie tīkli ir mainījuši fotogrāfijas un realitātes attiecības, dokumentācijai kļūstot par simulācijas un ilūzijas veidojošu rīku? Kāda ir mediju attīstība nākotnē un kā tas mainīsies? Šie un daudzi citi jautājumi tiks apspriesti caur sarunām kopā ar mākslinieci Kristīni Krauzi-Slucku, bibliogrāfi un atklātņu kolekcijas glabātāju Līgu Goldbergu un filosofu Tomu Babincevu. Diskusiju vadīs rakstniece Ieva Melgalve.
Latviešu mākslinieces Kristīnes Krauzes-Sluckas izstāde “Izšķirtspējas streiks” ir jauktu mediju instalācija, kas aplūko fotogrāfijas pārproducēšanu digitālajā laikmetā. Aplūkojamās instalācijas izejmateriāla pamatā ir sasmalcinātas fotogrāfijas no Krauzes-Sluckas ģimenes albuma. Līdz ar fotogrāfiju samalšanu ģimenes atmiņas pārvēršas bezveidīgā masā, pakļaujot fotogrāfiju jaunu nozīmju meklējumiem.
Kristīnes Krauzes-Sluckas izstāde “Izšķirtspējas streiks” ir skatāma ISSP Galerijā līdz 14. maijam.
ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3
Vārds dizainam: Dizaina domnīcas pedagogiem
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā / tiešsaistē platformā “Zoom”
5. un 17. maijā
5. un 17. maijā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs aicina vispārizglītojošo skolu pedagogus uz neformālās izglītības programmas “Vārds dizainam” bezmaksas praktiskajām domnīcām tiešsaistē, kurās tiks apspriesti dizaina rīki un metodes mācību procesam.
5. maijā plkst. 14.00–15.30 Dizaina domnīcā “Jēgpilnu produktu radīšana – praktiski padomi skolu programmai priekšmetā “Dizains un tehnoloģijas”” Latvijas Mākslas akadēmijas docente un Mākslas izglītības centra “TRĪS KRĀSAS” vadītāja Ilze Vītola dalīsies ar dizaina domāšanas principos balstīta mācību procesa nosacījumiem: kā skolas vidē mācīties apzināties un pētīt cilvēku vajadzības un dizaina problēmas, kā saplānot un nodrošināt darba procesu, kādus materiālus izvēlēties un no kā labāk atteikties. Sarunā tiks uzsvērta arī vērtēšanas loma ne vien, kā ierasts, uzdevumu noslēguma fāzē, bet visā mācīšanās procesā kopumā. Ilze Vītola rosinās pedagogus atcerēties dizaina patieso uzdevumu, kas noformulēts frāzē: “Labs dizains uzlabo cilvēku dzīvi, nevis piesārņo pasauli ar nevajadzīgām lietām”.
17. maijā plkst. 14.00–16.00 Dizaina domnīca ar tehnoloģiju uzņēmuma “Tet” digitālo produktu dizaina lietpratējiem Artūru Vanagu un Edgaru Žildi norisināsies divās daļās. Teorētiskajā daļā tiks izzinātas lietotāju pieredzes dizaina izpētes metodes (darbnīcu veidošana, lietojamības testi), kā arī vizuālā noformējuma nozīme (komponentu izstrāde, krāsu izvēle, kontrastu veidošana), izmantojot industrijā populārāko rīku “Figma”. Nodarbības praktiskajā daļā eksperti kopā ar pedagogiem izmēģinās UX un UI dizainu metodes un rīkus darbībā.
Dalība abās domnīcās ir bez maksas, taču vietu skaits ierobežots, tāpēc aicinām pieteikties savlaicīgi (ej.uz/dizaina_domnica).
Noslēdzoties katrai no domnīcām, pasniedzēji saņems dalības apliecinājumu.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Andrea Salustri objektu manipulācijas izrāde “Materia”
Latgales vēstniecībā “Gors”
6 maijā
6. maijā plkst. 14.00 un 19.00 Rēzeknē, Latgales vēstniecībā “Gors” būs skatāma Rīgas cirka organizēta viesizrāde – Andrea Salustri objektu manipulācijas izrāde “Materia”.
Izrādē, kas piemērota dažādu vecumu auditorijai, satiekas fizikas likumi un vairāki mākslas veidi: cirks, deja, leļļu teātris, žonglēšana, vizuālā māksla un mūzika. “Materia” nodēvēta par cilvēka un dažādu putuplasta objektu “deju”. Izrāde veltīta viena materiāla – polistirola jeb putuplasta pētījumiem. Salustri radītā putuplasta pasaule ripo, virpuļo, dejo, planē un ņirb. Ekoloģisku apsvērumu dēļ izrādē izmantotais materiāls pēcāk tiek pārstrādāts – daļa pārtop mākslas darbos, savukārt atlikušo daļu pārstrādā Zophobas Morio tārpi (dēvēti arī par supertārpiem jeb Peru melnuļiem).
Andrea Salustri ir diplomēts filozofs, žonglieris, uguns un dejas mākslinieks, dzimis un audzis Itālijā, studējis Romā un Berlīnē. Salustri radījis vairākas izrādes, bet tieši ar izrādi “Materia” mākslinieks guva milzīgu starptautisko uzmanību un atsaucību. Izrāde kļuva par 2018.–2019. gada laureāti Eiropas uzlecošo cirka mākslinieku platformā “circusnext”, pateicoties kuras atbalstam ir iespēja šo izrādi atvest arī uz Latviju.
Rīgas cirks ir uzsācis arī jaunu, starptautisku sadarbības projektu “Cirks klimatam” Projekts vērsts tieši uz Latvijas reģioniem – ar mērķi radīt platformu, kurā satikties jauniešiem, māksliniekiem un vides ekspertiem, lai izprastu un apgūtu mākslas tehnikas kā aktīvisma formas, kas ir gan radošs process, gan kopēja valoda, kurā runāt par vides, ekoloģijas un klimata pārmaiņu tēmām. Galarezultātā, kopā sadarbojoties ar starptautiskiem un vietējiem cirka un komiksu māksliniekiem, tiks radīts saturs, kas pārtaps cirka izrādē un komiksu grāmatā. No šī gada jūlija līdz 2023. gada vasarai iecerētas piecas meistarklases jeb laboratorijas dažādos Latvijas reģionos. Nupat izsludināta pieteikšanās jauniešiem no Zemgales, Sēlijas un Dienvidlatgales pirmajai laboratorijai, kas notiks Jēkabpils novadā, Gārsenes pilī no 22. līdz 24. jūlijam. Pieteikšanās – līdz 31. maijam. Nākamās laboratorijas paredzētas šī gada oktobrī Vidzemē un 2023. gada martā Kurzemē.
Daigas Grantiņas personālizstāde “Lauka telpa”
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
7. maijs–31. jūlijs
Daiga Grantiņa. Templis #3. Fragments. 2020. Koks, audums, krāsa. Foto: Stīvs Džeimss (Steve James)
No 7. maija līdz 31. jūlijam Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA būs skatāma Daigas Grantiņas personālizstāde “Lauka telpa”, kas ir līdz šim lielākā starptautiski atzītās latviešu mākslinieces izstāde Latvijā.
Īpaši Rīgai Daiga Grantiņa ir apkopojusi savā praksē izkopto skulpturālo leksiku un tai radnieciskos elementus, prezentējot vietai piesaistītus pārradītus un jaunradītus darbus. “Lauka telpa” piesaka virzību uz vairāk simbolisku autores daiļrades lasījumu, nomainot akcentus no procesā balstīta radošā darba uz tādu, kas sakņojas prāta fiksējumos jeb “redzēšanā”.
Šajā ekspozīcijā mākslinieces iztēles vīzijas izkārtojušās iedomātā diagonālā līnijā, kas apņem visu plašās telpas perimetru. Deviņu skulptūru-tipoloģiju turpinājumā tiek zīmēti, izzīmēti un ieklāti laukumi, iekustinot ritmu, izceļot objektu rakstus un to formu ornamentalitāti. Ar zāles centrā integrētu augšupvērstu tēlniecisko elementu – “torni” no ekspozīcijas “Saules suns”, kas tika prezentēta Latvijas paviljonā Venēcijas 58. starptautiskās mākslas izstādē 2019. gadā, – Grantiņa nododas telpiskā un tēlainā paplašinājuma iespējām.
Kā bezgalīgas kustības pinums “Lauka telpa” uzsūc radīšanas garu un savērpjas ar pieredzēto. Daudzveidīgo materiālu izmantojums un to kombinācijas uzrāda interesi saskarties un būvēt attiecības ar citādi neredzamo un neskaidro. Izstādes materialitāte izriet no formas un necaurredzamības apvienošanās metaforiskā un materiālā līmenī. Atsedzot lietu stāvokli, nevis to lietišķību, “Lauka telpa” ir strukturāla un caurlaidīga, telpa jūtu sfērā, telpa kā brīva forma.
Turpinot apcerēt nemateriālo, sadarbībā ar komponistu Rafaelu Roginski (Raphael Rogiński) radīta izstādi pavadoša neredzama skaņas struktūra. Vadoties pēc Grantiņas skulpturālajiem pierakstiem, Roginskis tos pārvērš skaniskās vibrācijās, kas turpina “Lauka telpas” kompozicionālo līniju, vienlaikus ļaujot attālināties no pieķeršanās redzamajai sfērai un atverot jaunu dimensiju kopīgai saspēlei. Roginska skaņu celiņam ir neatkarīgs formāts, tas dzīvo pats savā vidē – kā koncerts, kā performance, kā priekšnesums radio.
Izstādes kuratore ir Zane Onckule.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
Radošās darbnīcas bērniem “Ekrāns un bērns”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles ietvaros
izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
7. un 28. maijā
Attēls: Agnese Pundiņa
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 ietvaros 7. un 28. maijā izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” notiks radošās darbnīcas “Ekrāns un bērns”, kurās aicinātas piedalīties ģimenes un bērni no 8 līdz 12 gadu vecumam. Ģimenes aicinātas ierasties sev ērtā laikā visas darbnīcu norises garumā no pulksten 12:00 līdz 16:00. Dalībai darbnīcās materiāli tiks nodrošināti uz vietas.
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 notikumus vienojošā tēma ir izolācija un tās dažādās izpausmes un ietekme. Darbnīcas notiks izstādes “Ekrāna ēra III: Klusā daba” papildinošās izglītības programmas ietvaros.
Mūsdienās jau pavisam mazi bērni, sākumā intuitīvi, vēlāk apzināti, patērē plašu tehnoloģiju piedāvājuma klāstu – multfilmas, spēles un sociālos tīklus. Kopā ar mākslinieci Līgu Spundi meistardarbnīcā “Ekrāns un bērns” bērniem un jauniešiem būs iespēja veidot savu ekrānu pasauli un tādējādi radīt mūsu laikmeta kluso dabu.
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 izglītības programmas pasākumu kuratore Agnese Zviedre skaidro: “Ar mākslas palīdzību ir iespējams gan pārvarēt sociālās stigmas, gan iedvesmot radošākas un iekļaujošākas nākotnes veidošanu. Meistardarbnīca ir domāta gan bērniem, gan vecākiem, lai rosinātu domāt par to, kādi mēs vēlamies būt un kādu mēs vēlamies redzēt nākotni mūsu bērniem. Daudzveidības pieņemšana var veidot pieejamāku un iekļaujošāku nākotnes kluso dabu gan ar, gan arī bez ekrāniem.”
Sadarbībā ar uzņēmumu “VReach” darbnīcās “Ekrāns un bērns” būs iespēja izmēģināt virtuālās realitātes brilles, radot drošu, no kairinātājiem brīvu vidi, tādējādi veicinot iespēju ātrāk adaptēties jaunā telpā.
Māksliniece Līga Spunde ir jau vadījusi vairākas darbnīcas bērniem un jauniešiem, un kopš 2017. gada ir pasniedzēja Jaņa Rozentāla mākslas skolā. Savos darbos viņa ar visdažādāko materiālu un mediju palīdzību rada plašu, bet reizē smalku un niansētu tematisku vēstījumu. Tajos lasāmas atsauces uz dažādiem laikiem un simboliem, Spundes jaunradītajam kontekstam kļūstot par personīgās pieredzes paplašinājumu, kas aizsniedzas līdz gluži vispārzināmām patiesībām.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2022
Kungu iela 3, Rīga
Starptautiskais glezniecības simpozija “Silva Linarte” izstāde
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
no 6. maija
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs jau ceturto reizi rīko starptautisko glezniecības simpoziju “Silva Linarte”, godinot izcilās Latgales mākslinieces un ilggadējās mākslas pedagoģes Silvas Veronikas Linartes (1939–2018) piemiņu un radošo veikumu, kas šogad kopīgam radošam darbam divu nedēļu garumā apvienos māksliniekus no Latvijas, Grieķijas, Polijas un Peru. Simpozijā piedalās Paola Bertla (Peru); Nika Gžimska (Polija); Mihalis Karaiskoss (Grieķija); Ingūna Levša (Latvija); Anita Meldere (Latvija) un Irīna Špakova (Latvija).
6. maijā plkst. 16.00, notiks simpozija laikā radīto darbu izstādes atklāšana.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Izstāde un dzejas lasījumu cikls “Exodus”
Tallinas ielas kvartālā
līdz 7. maijam
Līdz 7. maijam Tallinas ielas kvartālā norisinās izstāde un dzejas lasījumu cikls “Exodus” jeb “iziešana”, kurā sadarbojas četri mākslinieki un 16 dzejnieki.
“Uz pēdējo notikumu, kara un pandēmijas, fona, esam bijuši spiesti sadzīvot ar galvās notiekošo vairāk nekā jebkad iepriekš. Mūsu domas ir kļuvušas par kliedzieniem.
Brīdī, kad pandēmijas ierobežojumi atcelti un atļauts publiski tikties, vairāk nekā ducis dzejnieku un četri tēlnieki atļausies iziet no savām galvām, lai no malas novērotu to, kas tajās notiek.
Tēlnieku veidotajās galvās pāri ārējam izskatam dominēs iekšējo sajūtu un pārdzīvojumu šķautnes. Bet dzejnieki kļūs par šo galvu balsīm — gan čukstiem, gan visiem dzirdamiem kliedzieniem, izsakot to, kas paslēpts pašos.”
Izstādē piedalās – Katrīna Šatalova, Ildze Jurkovska, Lidija Zenaripa, Anete Grīnberga un Aina Bikše. Lasījumos piedalās dzejnieki Arvis Viguls, Māra Ulme, Elīna Vendija Rībena, Ivars Vācers, Roberts Vilsons, Anna Grinka, Dainis Deigelis, Toms Treibergs, Jeļena Glazova, Sintija Sudmale, Jana Egle, Paula Lūcija, Andris Alps, Ieva Viese, Kristiāna Šuksta, Jānis Tomašs un Loreta Kalniņa.
Izstāde būs apskatāma 2.–3. maijā un 5.–7. maijā pulksten 17.00–21.00 Tallinas ielas kvartālā, savukārt dzejas lasījumi par tēmām “prāts un dziņas”, “bezmiega fāzes” un “ievelk elpu un skaita līdz desmit” norisināsies 3. un 7. maijā.
Tallinas ielas kvartāls
Tallinas iela 10, Rīga
Radošā darbnīca “Latvijas dabas vērtības”
Rīgas Porcelāna muzejā
maijā
Foto: Gvido Kajons
Maijā atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, Rīgas Porcelāna muzeja apmeklētāji radošajā darbnīcā varēs izgatavot svētku tematikai atbilstošus suvenīrus radiem un draugiem.
Daba ir viens no valsts lielākajiem dārgumiem. Latvija var lepoties ar retām augu, kukaiņu, putnu un dzīvnieku sugām. Latvijā darbojas organizācijas, kas sargā un kopj šo dārgumu Nacionālajos parkos, rezervātos, mežsaimniecībās u.c. Šogad aprit 22 gadi kopš Dabas muzejs uzņēmies iniciatīvu populārā veidā vēstīt sabiedrībai par Latvijā aizsargājamām dzīvnieku sugām. Laika gaitā aktivitātei pievienojās arī dabas aizsardzības un interešu biedrības, izvirzot daudzveidīgus gada simbolus – gada putnu, gada kukaini, gada bezmugurkaulnieku, gada zivi, gada gliemezi, gada sēni, gada koku, gada ģeoloģisko objektu u. c.
Rīgas Porcelāna muzejs atbalsta šo tradīciju ik gadu izvēlēties kādu dabas objektu vai dzīvu radību un piedāvā to atveidot porcelānā. Šogad izvēlēti 2022. gada kukaiņa – skujkoku dižkoksngrauža (Tragosoma depsarium) – un putna – svīres (Apus apus) – tēli. Darbnīcā būs iespējams izgatavot porcelāna cilni ar šī kukaiņa vai putna atveidu un no tā savukārt – brošu, kulonu, ledusskapja magnētu vai piekariņu.
Darbnīcas dalībnieks saņem 70 gramus porcelāna masas; cilnis tiek veidots, iespiežot porcelāna masu īpaši sagatavotās ģipša formās ar reljefu. Izgatavotie priekšmeti pēc pieprasījuma tiks glazēti un pēc izžūšanas apdedzināti krāsnī 1250 C° grādu temperatūrā.
Darbnīcu vadīs muzejpedagoģes Astra Kaprāne un Rasa Jansone. Obligāta iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni +371 26406354 vai e-pastu maija.nikitina@riga.lv katru dienu no plkst. 11.00 līdz 18.00, izņemot pirmdienas un svētdienas.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju ielā 9/11, Vecrīgā (ieeja no Konventa sētas)
Leonarda Laganovska izstāde “Pirmizrāde”
Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā
līdz 20. jūnijam
Foto: Dagnija Bernāne
Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā līdz 20. jūnijam skatāma Leonarda Laganovska izstāde “Pirmizrāde”, kurā iekļauti darbi, kas tapuši divos pēdējos gados, laikā, kad pasaule nostājusies uz neatgriezeniska pārmaiņu ceļa. Tomēr vispārcilvēciskās vērtības, kuras Laganovskis pārstāvējis visas savas daiļrades laikā, palikušas nemainīgas. Nemainīga, savā mainīgumā, saglabājusies arī mākslinieka izteiksmes valoda.
“Postmodernisma piesauktais dubultkods, kad pretējās nozīmes tiek apvienotas vienā veselumā, vai attiecīgi vienā mākslas darbā, Laganovskis piedzīvojis jau bērnībā, kad no vienas puses viņu ietekmējušas tēva, sarkasma meistara Jezupa Laganovska plašajā bibliotēkā lasītās grāmatas, no otras, TV ekrānos un avīzēs redzētā padomju dzīves realitāte. Tas rada vienu no mākslinieka dzinējspēkiem – šaubas, kas liek iedziļināties teorijās, bet galu galā paļauties tikai uz sevi.
Izstādē apskatāmie darbi grupēti sērijās. Viena no tām, “Spānijas skati”, tapusi pandēmijas laikā, kad ceļošana un jaunu iespaidu gūšana nebija iespējama. Aplūkojot pasaules kartes, māksliniekam radās ideja darbiem, kuros tūristu apmeklētākās, skaistākās vietas attēlotas ar karšu apzīmējumiem un simboliem. Sākotnēji mulsinošie attēli kļūst par aizraujošu simbolu šifrēšanu, ļaujot uz mirkli piemirst skarbo realitāti, kas veicinājusi šo darbu tapšanu. Darbs no cikla “Šaušanas sports. Futbols” vienlaicīgi ietver traģiku un ironiju. Uz futbola laukuma attēla redzami caurumi, kas atbilst laukumā esošo spēlētāju un tiesnešu skaitam. Līdzīgi kā datorspēlēs, kuru galvenais mērķis ir iznīdēt pretinieku, caurumi simbolizē iznīcinātos sportistus. Varas mainās, samaļot cilvēku dzīvības. Mākslinieks izstādē skaidri parāda savu pozīciju. Kurā laukuma pusē izvēlēsies būt Tu?”
Latgales vēstniecība GORS
Pils iela 4, Rēzekne
Maija Kurševa saņem RKA Rechtsanwälte balvu
mākslas mesē PAPER POSITIONS Berlin 2022
Noslēdzoties mākslas mesei PAPĪRA POSITIONS BERLIN 2022, Maija Kurševa saņēma RKA Rechtsanwälte balvu. Balva tiek piešķirta katru gadu vienai sievietei māksliniecei, kura strādā ar papīru kā mākslu.
Galerija “Māksla XO” šogad mesē prezentēja divu spilgtu starptautisku mākslinieku – Maijas Kurševas (Latvija) un Bodo Korsig (Vācija) darbus.
Maijas Kurševas sērija “Melnās līnijas”, kas radīta PAPĪRA POSITIONS Berlin 2022, sastāv no 12 telpiskiem zīmējumiem. Tās ir domas par zīmējumu un līniju. Kā parādīt domu plūsmu, neizmantojot valodu? Attēls uz papīra ir ierobežots lidmašīnā. Līniju var nest kosmosā, piespiesta gravitācijai, nodrošinot kustības potenciālu. Guašas krāsa ir dziļi melna, matēta un patīkama, papīra izgrieztās guaša līnijas uz sienas saglabātas ar brūnu akrila pieskārienu. Minimālas un plūstošas formas nemēģina attēlot neko konkrētu, bet vērojot prāts veido asociācijas un meklē atpazīstamo. Darba process ir intuitīvs – viena lieta noved pie nākamās. Šeit mēs redzam ceļa punktu, nevis beigas.
Jauna Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma
“Radošo stipendiju programma Ukrainas pilsoņiem”
Ar mērķi sniegt atbalstu radošām personām kultūras nozarē – Ukrainas pilsoņiem, kara bēgļiem, kuri raduši patvērumu Latvijā, radošā darba veikšanai, ir izveidota jauna VKKF mērķprogramma “Radošo stipendiju programma Ukrainas pilsoņiem”.
Stipendijas piešķirs 9 mākslas nozarēs: Dizaina un arhitektūras, Filmu mākslas, Kultūras mantojuma, Literatūras, Mūzikas un dejas mākslas (baleta), Starpdisciplināru projektu, Teātra mākslas (teātra, laikmetīgās dejas un cirka), Tradicionālās kultūras un Vizuālās mākslas nozarē.
Mērķprogrammas līdzekļi tiek sadalīti konkursa kārtībā, piešķirot radošai personai vienreizēju radošā darba stipendiju 3 mēnešu periodam (600 EUR/mēnesī).
Projektu konkursā var piedalīties radošas personas – Ukrainas pilsoņi, kuri kā kara bēgļi raduši patvērumu Latvijā (kuriem ir izsniegta ilgtermiņa vīza ar tiesībām uz nodarbinātību; kuras pēdējo trīs gadu periodā ir radījušas autortiesību vai blakustiesību objektus Autortiesību likuma izpratnē; kuras sadarbojas ar Latvijas kultūras organizāciju). Radošās personas mērķprogrammas ietvaros nevar pretendēt uz radošo stipendiju, ja persona ir nodarbināta kādā Latvijas kultūras organizācijā (par tādu radošo darbību, kuras veikšanu paredz noslēgtais līgums vai darba pienākumu apraksts) un ja persona studē kādā Latvijas augstākās izglītības iestādē.
Aigara Bikšes skulptūra “Mediķi pasaulei”
uzstādīta Indijā
Pirms nepilniem diviem gadiem Rīgā atklātā tēlnieka Aigara Bikšes skulptūra “Mediķi pasaulei” veikusi tālu ceļu pāri Eirāzijai un uzstādīta Indijas pilsētā Bareli pie Deepmala medicīnas koledžas. Sešus metrus augsto skulptūru Aigars Bikše uzdāvinājis indiešiem un turpmāk tā atradīsies mācību iestādes pagalmā.
Medicīnas institūts nepilna miljona cilvēku apdzīvotā Indijas ziemeļu pilsēta Barelī, kas atrodas ceļā starp Ņūdeli un Nepālu, nav izvēlēts nejauši. Tajā drīzumā tiks atvērta īpaša biodrošības laboratorija, kurā tiks meklēti risinājumi Covid-19 līdzīgu globālu pandēmiju iegrožošanai. Deepmala slimnīcas pārstāvis - ārsts Somesh Mehrotra, kurš iniciēja skulptūras pārvietošanu, komentē: “Studenti šeit, Deepmalā, sajutīs degsmi, ar kādu mediķi ir strādājuši šajos nemierīgajos laikos, un latviešu mākslinieka jūtīgumu, ka viņš darbu ir radījis tik augstsirdīgi. Bikšes mākslas darba pārvietošana no vienas pasaules daļas uz citu ir dzīvs piemērs tam, ka cerībai un mīlestībai nav robežu.”
Skulptūra “Mediķi pasaulei” 2020. gada jūnijā bija viena no pirmajām šāda veida sabiedrības pateicībām Eiropā pēc Covid-19 pandēmijas, kas izmainīja dzīvi vismaz pusei cilvēces. Tā ir sabiedrības iniciatīva, kuras realizēšanā pēc tēlnieka aicinājuma iesaistījās gandrīz divdesmit uzņēmumi, dāvinot materiālus, darbarīkus, piešķirot māksliniekam palīgus, telpas, vedot materiālus un pašu skulptūru, kā arī uzstādot to. Skulptūra apzināti radīta iespaidīgā izmērā, lai parādītu, ka cilvēki veselības problēmu gadījumā ir kā bērni – atkarīgi no mediķu rūpēm, gādības un zināšanām.
