Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Latvijas Mākslas akadēmijas Atvērto durvju dienas
tiešsaistē
21.–25. marts
No 21. līdz 25. martam tiešsaistē notiks Latvijas Mākslas akadēmijas Atvērto durvju dienas, kuru ietvaros interesenti varēs uzzināt visu aktuālo par studiju procesu un iestājpārbaudījumiem 2022./2023. studiju gadā.
Uz konsultācijām gaidīti bakalaura (BA), maģistra (MA) un doktora programmas reflektanti. LMA mājaslapā atrodama precīza informāciju par konsultāciju laikiem un pieslēguma saitēm.
Pieslēguma saite uz bakalaura programmas konsultācijām šeit.
Pieslēguma saite uz maģistra programmas konsultācijām šeit.
24. martā plkst. 17.00 klātienē, LMA aulā Dizaina nodaļas 60 gadu jubilejas izstādē varēs satikt visu Dizaina nodaļas apakšnozaru pasniedzējus un studentus.
Drīz pēc atvērto durvju dienu konsultācijām, aprīļa beigās, LMA klātienē notiks publiski pieejamas visu apakšnozaru studiju gada noslēguma skates, kur studentu pavadībā varēs aplūkot darbus, iepazīt akadēmijas telpas un aprunāties. Savukārt jūlijā notiks ikgadējā LMA diplomdarbu izstāde “Svaiga gaļa kritikai 3”, kurā būs redzami jaunākie bakalaura un maģistra darbi.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Modes mākslinieces Žanetes Auziņas darbu izstāde “Vēstules”
mākslas telpā “Aminori”
21. marts–21. aprīlis
Izstādes publicitātes fotogrāfijas modele: Kristiana
No 21. marta līdz 21. aprīlim mākslas telpā “Aminori” skatāma modes mākslinieces Žanetes Auziņas darbu izstāde “Vēstules”.
“Katrs izstādes darbs ir kā neuzrakstīts, bet uzzīmēts vai nofotogrāfēts vēstījums – nenosūtītās vēstules cilvēkiem, kuriem pateicoties ir mainījusies mana dzīve,” tā Žanete Auziņa raksturo izstādi. Izstādē “Vēstules” būs skatāmas modes mākslinieces radītās ilustrācijas, tērpu zīmējumi un fotogrāfijas.
Žanete Auziņa, kura savu radošo darbību aizsāka 20. gs. 80. gadu beigās, izstādē piedāvā savu skatu uz svarīgo un vērtīgo. “Laiks, kurā esmu atklājusi sev jaunu pasauli, par kuru pat neesmu nojautusi. Apmulsums par notiekošo cilvēku attiecībās un cerība, ka mēs spēsim saglabāt savās sirdīs mīlestību, līdzjūtību un cilvēcību,” viņa dalās savās sajūtās par šodienu. “Ar šo izstādi vēlos veltīt visiem mazliet miera un cerības. Skaistums ir nezūdošs.”
Visi ienākumi no Žanetes Auziņas izstādītajiem darbiem tiks ziedoti tam, lai mazā Elizabete Kozlovska varētu arī turpmāk būt kopā ar savu ģimeni, augt un priecāties par pavasara pienenēm un ziedošajām ābelēm. / Informācija par Elizabeti www.ziedot.lv/
Izdevniecība un mākslas telpa “Aminori”
Kr. Valdemāra iela 69, Rīga
Lasīšanas darbnīca par dekolonizāciju Ukrainas kontekstā
tiešsaistē
24. martā
Vlada Ralko. Demarkācijas līnija. 2018
24. martā plkst. 18.00 tiešsaistē notiks lasīšanas darbnīca, kas tiek rīkota sadarbībā ar ukraiņu mākslas zinātnieci un kuratori Svitlanu Biedarjevu. Darbnīcas uzmanības centrā ir kolonizācijas, identitātes un robežzemju jautājumi Ukrainas pagātnes un tagadnes kontekstā. Lasīšanas darbnīca notiks angļu valodā.
“Absorbējot koloniju politiskā un kultūras ziņā, metropole pakļauj sevi riskam par tās pārņemšanu no iekšpuses, ko veic tajā iekļautie svešie spēki. Kolonizējot Ukrainu, Krievijas metropole negribot uzsūca politisko kultūru, kuras pamatā bija horizontālas demokrātijas formas, pat ja tās šķiet brutālas, kā piemēram, kazaku padomes, Nestora Mahno anarhistu armijas vai Maidana sacelšanās. Un šī svešo klātbūtne izjauks metropoli no iekšpuses. Savā ziņā putinistu bailes no “Krievijas Maidana” sacelšanās Maskavā ir pamatotas, taču nevis tāpēc, ka to organizēs NATO apmācīti ukraiņu teroristi, kā pauž Krievijas propaganda. Bailes ir pamatotas, jo, ja krievi ir mazliet ukraiņi, viņi varētu arī gāzt autoritāru valdību. Tāpat kā ukraiņiem, arī krieviem varētu notikt vēlēšanas bez jau iepriekš zināmiem rezultātiem. Tieši šo “vēsturisko vienotību” mūsdienu autokrātiskā Krievija ar visiem līdzekļiem cenšas izspiest, pārvēršot Krieviju par policejisku valsti un novēršot sacelšanos. Taču šie centieni pārvēršas pareģojumā, kas atgādina Edipa tēva Laiusa likteni,” raksta režisors un rakstnieks Oleksijs Radinskis.
“Ir jābūt uzmanīgam, attiecinot terminu “kolonija” uz Ukrainas teritorijām Krievijas impērijas vai Padomju Savienības pakļautībā. [..] Ukrainas gadījums atspoguļo plašu koloniālās pieredzes dažādību, ko ir grūti sagrupēt postkoloniālās teorijas paspārnē. Manā izpratnē viena no produktīvākajām pieejām ir iekšējās kolonizācijas vai drīzāk “modernizācijas ar iekšējo kolonizāciju” jēdziena izmantošana. [..] Modernā Ukraina, kā bieži teikts, dzima karu un revolūciju kristību ugunī. Šī metafora atklāj noteiktu modeli, kas modernizācijas centrā izvirza vardarbību. Tāpēc modernās Ukrainas vēsture sniedz iespēju pārskatīt, kas bija modernitāte. Protams, kolonizācija ir ietvērusi vardarbību un kundzību neatkarīgi no tā, vai tā bijusi fiziska vai simboliska. Tomēr, lai arī tie ir modernitātes aspekti, mēs nevaram reducēt modernizāciju tikai uz to. Modernās Ukrainas vēsturē ir “globāli momenti”, kurus nevar reducēt tikai uz attiecībām starp kodolu, perifēriju un koloniju,” savukārt raksta ukraiņu vēsturnieks Jaroslavs Hristaks.
Darbnīca notiks Zoom platformā.
Teksti: Oleksiy Radynski, “The Case Against the Russian Federation.” E-flux Journal, March 2022. Daria Badior, “Why We Need a Post-Colonial Lens to Look at Ukraine and Russia.” Hyperallergic, March 9, 2022. · Yaroslav Hrytsak, “The Postcolonial Is Not Enough.” Slavic Review, Vol. 74, No. 4 (Winter 2015), pp. 732–737.
Tekstus var saņemt, rakstot uz e-pastu: ieva.ast@gmail.com
Svitlana Biedarjeva ir mākslas zinātniece, māksliniece un kuratore, kas šobrīd dzīvo Meksikā un kura pievērsusies Austrumeiropas un Latīņamerikas mākslai. Viņa ir sastādījusi un rediģējusi grāmatas “Contemporary Ukrainian and Baltic Art: Political and Social Perspectives, 1991–2021” (ibidem Press 2021), “At the Front Line. Ukrainian Art, 2013–2019 (2020, līdzredaktore Hanna Deikuna). Svitlanas raksti ir publicēti žurnālos “Space and Culture”, “Art Margins Online”, “Revue Critique d’Art”. Viņa ir ieguvusi doktora grādu mākslas vēsturē Londonas Universitātes Kortolda Mākslas institūtā 2020.gadā.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Grupas izstāde “New Beasts Of Burden”
Galerijā LOW
25. marts–4. jūnijs
No 25. marta līdz 4. jūnijam galerijā LOW būs skatāma izstāde “New Beasts Of Burden”, kurā piedalās mākslinieki Deivids Atvuds, Enriko Freitags, Vika Kiršenbauere un Sigrīda Vīra.
Šī grupas izstāde iezīmē darba un tā reprezentācijas sarežģītību, atklājot zinātkāru pašrefleksiju par mūsdienu un vēsturisko darba attēlojumu, mūsu attiecībām ar atpūtu un mākslas kā darba formas veidošanu. Šos dīvainos, jaunos darba zvērus saista šķietami iedzimtā vajadzība pēc ražošanas veidiem un, iespējams, tikpat spēcīga vēlme iegādāties, iegūt un piepildīt to, kā viņiem acīmredzami trūkst.
Galerija LOW
Lāčplēša iela 78A, Rīga / (automazgātuves otrajā stāvā)
Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas 60 gadu jubilejas
izstāde – hepenings “Dizaina virtuve”
Latvijas Mākslas akadēmijā
līdz 1. aprīlim
Latvijas Mākslas akadēmijas aulā LMA Dizaina izglītības un nodaļas 60 gades jubilejas programmas ietvaros līdz 1. aprīlim skatāma izstāde – hepenings “Dizaina virtuve”. Triju nedēļu laikā LMA Dizaina nodaļas mācībspēki, kopā ar absolventiem un studentiem sēdīsies pie viena darba galda un individuāli vai kopā pavadīs dažas stundas “cepot un šmorējot” jaunas, esošās vai nepabeigtās idejas vai risinājumus.
LMA aulā Dizaina nodaļas kolēģi izveidojuši pasākumu kopumu, kas caur sarunām un dažādiem redzējumiem un pieredzēm ļauj iegūt plašāku un vispusīgu skatu uz dizaina izglītības norisēm akadēmijā. Katru dienu izstādē darbosies tās dalībnieki – LMA Dizaina nodaļas studenti, absolventi, un pasniedzēji. Šajā satraucošajā un skaudrajā laikā, ikviens būs aicināts caur dizaina valodu iniciēt un īstenot arī Ukrainas tautai atbalstošas idejas vai praktisku palīdzību. Izstādes procesuālā daba sniegs iespēju satikties, sarunāties un arī atbalstīt vienam otru.
Kā uzsver LMA Dizaina nodaļas vadītāja Maija Rozenfelde: “LMA Dizaina nodaļa raugās uz dizainu kā uz procesu – nepārtrauktu darbošanās un domāšanas veidu. Arī šodien, kad mūsu domas un darbi saistās ar šodienas izaicinājumiem, atbalstu un palīdzību, empātiju un kritisko domāšanu, vēlamies uzsvērt, ka satikšanas spēks mūs visus var iedvesmot, ne tikai diskutēt par dizaina izglītības mantojumu vai tendencēm mijiedarbībā ar meistarību un praktiskajām zināšanām.”
Otrdienu un ceturtdienu vakaros (22., 24., 29. martā) plkst. 18.30 LMA aulā aizraujošus Latvijas dizaina virtuves stāstus klātienē stāstīs dažādi speciālisti – no zināmākajiem Latvijas dizaineru pionieriem līdz nesenākiem un starptautiski apbalvotiem LMA Dizaina nodaļas absolventiem. Arī LMA Atvērto durvju dienu laikā, 24. martā plkst. 17.00 klātienē notiks Dizaina nodaļas bakalaura un maģistra programmu prezentācijas.
Izstādes procesuālā daba ļaus piedzīvot, kā nonākt līdz rezultātam jeb galvenajam notikumam 1. aprīlī – izstādes noslēgumam, kas atspoguļos pasākumu norises laikā īstenotās dizaina jaunrades un simbiozes. Tāpat noslēgumā tiks prezentēts arī LMA Dizaina nodaļas 60 gadu gājumam veltīts iespieddarbs, kas iepazīstinās ar zīmīgiem Dizaina nodaļas veidošanās pieturpunktiem.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Indriķa Ģelža izstāde “Yawn holding fields”
Tatjana Pieters gallery, Ģentē
līdz 17. aprīlim
Skats no Indriķa Ģelža izstādes Tatjana Pieters galerijā. Foto: Dirk Pauwels / courtesy of Indriķis Ģelzis and Tatjana Pieters gallery
Līdz 17. aprīlim Ģentē (Beļģija) Tatjana Pieters galerijā skatāma Indriķa Ģelža izstāde “Yawn holding fields”.
“Žāvas ir patvaļīgs reflekss, mute plaši atveras, plaušas uzņem daudz gaisa. Tam seko lēna izelpa. Šajā laikā bungādiņas nokrakšķ un, acīm nedaudz pieveroties, asara uz brīdi aizmiglo redzi. Hipotalāmam, kas paslēpies zem talāma, tieši virs smadzeņu stumbra, ir būtiska loma žāvāšanās procesā. Dažādi neiromediatori, kā, piemēram, dopamīns, kā arī neiropeptīdi izraisa ierosu nožāvāties. Varbūt tomēr Edvarda Munka kliedziens, kad sāpīgi nokrakšķ bungādiņas un ar plaukstām saķer ausis, ir dziļa un magnētiska krūškurvi pildoša ieelpa, kas pāriet dziļā tukšumu ievelkošā žāvā?
Kā nepatiesu faktu un iebiedēšanas metožu instrumentalizēta figūra, izraisot apjukumu par faktiskajiem apstākļiem, pa galvu maļas Slavoja Žižeka teiktais par cilvēci kā unikālu plaisu universa viengabalainībā, gadījumu, kurā viss ir nogājis pilnīgi greizi. Viņaprāt, cilvēce kā subjekta parādīšanās ir ontoloģiska katastrofa. Kopš 2020. gada sākuma, kad pasauli pārņēma pandēmijas vilnis, mēs piedzīvojām fizisku distancēšanos un savstarpēju izolāciju, kas cilvēci integrēja kā pastāvīgāku kibertelpas dalībnieku. Informācijas plūsma nekad nav bijusi tik jūtīga kā šodien, datu parametri vijas cauri zemes garozai, cauri pilsētas un lauku ēkām, stiepjas gar maģistrālēm, plūst pa gaisu un savieno ne tikai debesis ar zemi, bet arī cilvēku prātus caur dažāda veida tehnoloģiskajām ierīcēm. Pieļauta kļūda informācijas faktoloģijā izplūst kā melna tinte ūdenī. Caurredzamība zūd līdz ar katru tintes pilienu tajā: dezinformācija un dezorientācijas potenciāls pieņemas spēkā.
Salīdzinājumā ar ķermeņa krūškurvi jeb, precīzāk, elpošanas sistēmas parametriem informācijas pasaulei un kibertelpai kapacitātes nav. Datu plūsmas žāva ir bezgalīga un nepārejoša, ar nespēju sasniegt vēlamo dopamīna atzīmi.
Vienalga, vai tas būtu trauksmes un izmisuma pilns kliedziens vai arī noguruma pilna un smaga melna žāva, šajā gadījumā tam nozīmes nav. Nozīme ir figūrai, kas pakļauta un pieslēgta informācijas nerviem.
Informācijas vadi pāriet asins vados
Asins vadi pāriet informācijas vados.”
Tatjana Pieters gallery
Nieuwevaart 124/001, B-9000 Ghent
Zīles Ziemeles personālizstāde “Laikrādis”
Ag Galerijā
līdz 18.aprīlim
Zīle Ziemele. Laikrādis. 2022
Līdz 18. aprīlim Ag Galerijā skatāma gleznotājas Zīles Ziemeles izstāde “Laikrādis”. Jaunākajos darbos tematiski risināta lielā tēma – Laika raksturs. Laikrādis – tas var būt gan pulkstenis, gan stiebrs, kas spraucas ārā no zemes. Ēna, kas tūlīt saplūdīs ar vakaru. Brīdinājums, ka laiks šķērsot ielu. Svece, kas vēl var tikt aizdegta. Kontakts, kura uzbūve vēl nav izprasta, kaut arī ik dienas lietota. Būt laikā, gaidīt brīdi, kad gaisma dejos un laikrāža ciparnīca stāvēs pagriezta. Darbu sēriju apvieno apļa formas motīvs, tverts ikdienā lietotu objektu portretos un gaismēnu mijās. Radītie darbi, reizē tieši un asociatīvi, rosina domāt par laika ritējumu, ar to nokļūstot krustpunktā.
Māksliniece Zīle Ziemele (1993) strādā glezniecības medijā, olas temperas tehnikā. Darbi pārsvarā ir neliela formāta. Autore definē savas darbības formātu kā kamerglezniecību. Zīlei saistoša ir priekšmetiskā glezniecība, attēloto objektu savstarpējais spriegojums un to nestais vēstījums. Mākslinieces darbos bieži sastopami Latvijas kultūrvidei raksturīgi motīvi un teiksmainas noskaņas.
Ag Galerija
Āpšu iela 4, Rīga
Ērikas Kumerovas personālizstāde “Cits portāls”
Talsu muzejā
līdz 18. aprīlim
Ērika Kumerova. Rudens pieskāriens. 2020
Līdz 18. aprīlim Talsu novada muzeja Izstāžu zālē skatāmi gleznotājas Ērikas Kumerovas 19 darbi, kas īpaši atlasīti šai izstādei un tapuši no 2018. līdz 2022.gadam. Dabā novēroti motīvi mākslinieces redzējumā pārtop intuitīvās fantāzijās. Ērikas darbos vērojami izteiksmīgi un dzidri krāsu toņi, pārdomāta kompozīcija, viegli, trāpīgi triepieni un veikla tehnika. Tie rada pozitīvas un dzīvi apliecinošas emocijas skatītājos un aicina ļauties iztēlei.
Izstādes nosaukums atklāj, ka Ērikas glezniecība ir kā ieejas vārti uz kādu citu pasauli, kas vienmēr ir klātesoša un nojaušama, bet nav definējama un loģiski skaidrojama. Šajā trauksmainajā laikā autore aicina katru atrast savas iekšējās vertikāles, kas mums dod spēku, modrību, mieru un līdzsvaru. Māksliniece saka: “Man nepatīk provocēt vai šokēt savus skatītājus, vēlos, lai mana māksla ir atbalstoša un radoši bagātina…”
Ērika Kumerova ir Latvijas Mākslinieku savienības un Jūrmalas mākslinieku biedrības biedre. 2021.gadā saņēmusi nomināciju izstādē “J. Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā”, ir piedalījusies plenērā “Pakalnu palete” Talsos (2019).
Talsu muzejs
Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi
Izstāde “Brīvi radīt” un pinumu instalācija
Kultūras centrā “Imanta”
līdz 20. aprīlim
Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” 1. stāva izstāžu galerijā līdz 30. aprīlim skatāma Rudzīšu ģimenes darbu izstāde “Brīvi radīt” un līdz 20. aprīlim Leldes Alksnes pinumu instalācija skatlogos “Jaunās mājas”.
Rudzīšu ģimenes darbu izstāde “Brīvi radīt” ir stāsts par trim dažādiem māksliniekiem vienas ģimenes ietvaros – Jāni un Agnesi Rudzīšiem, un viņu meitu Terēzi Mariju Miltiņu. Terēze vēl ir skolniece un savu pasaules redzējumu turpina izpaust kā bērns, kaut gan jau ar padziļinātu izpratni par mākslā notiekošajiem procesiem. Jānis Rudzītis jau 20 gadus ir Liepājas 8. vidusskolas pedagogs. Mākslas izstādēs piedalās kopš 2000. gada. Savukārt Agnese Rudzīte uzsver, ka pasaulē ir saražots tik daudz dažāda materiāla, ka jaunam tērēt līdzekļus ir neapdomīgi. Tādēļ top gan taktilā māksla no makulatūras, gan lupatgleznas no tekstilatgriezumiem. Mākslā tāpat kā dārzniecībā nav kļūdu, ir tikai eksperimenti.
Leldes Alksnes pinumu instalācija “Jaunās mājas” atgādina, ka materiāls radošajām un sadzīviski vajadzīgajām lietām ir mums apkārt, tostarp, kārkli. Tos var izmantot gan šķīvju un grozu pīšanai, gan dekoratīvo elementu izmantošanai.
Rīgas Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Izstāde “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā”
Rīgas Sv. Pētera baznīcā
līdz 15. maijam
Fragments no Aivja Pīzeļa gleznas “Tas trakais pavasaris”
Rīgas Sv. Pētera baznīcā līdz 15. maijam skatāma izstāde “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā”.
Jau astoto gadu Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Sv. Pētera baznīcas pārvalde, turpinot tradīciju, aicināja māksliniekus iesniegt darbus ar Latvijas ainavas atainojumu, tā veicinot mākslinieku interesi izcelt Latvijas ainavas glezniecības nozīmi mūsdienu mākslā.
Šogad žūrijā darbus vērtēja: žūrijas priekšsēdētājs, mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks (“Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” galvenās balvas laureāts 2021. gadā), profesors Aleksejs Naumovs, mākslinieki Laura Pīgozne, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejaekspozīciju un izstāžu kuratore Silvija Berezovska, mākslinieki Anda Munkevica un Jānis Strupulis.
Konkursam tika iesniegti 105 mākslinieku 174 darbi. Izstādei žūrija izraudzījusi 83 autoru darbus. Galvenās balvas laureāta vārdu uzzināsim septembrī izstādes atklāšanā Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejā.
Rīgas Sv. Pētera baznīca
Reformācijas laukums 1, Rīga
Stikla mākslas izstāde “Liepāja – Rīga – Liepāja”
Liepājas muzejā
līdz 29. maijam
Marta Ģibiete. My gray days. Foto: Inese Kalniņa
Līdz 29. maijam Liepājas muzeja anfilādē skatāma stikla mākslas izstāde “Liepāja – Rīga – Liepāja”, kas apvienojusi vairāk nekā 15 māksliniekus no Rīgas un Liepājas.
Šī izstāde veidota kā starppilsētu dialogs stikla mākslas robežās. Apmeklētājiem ir iespēja apskatīt dažādās tehnikās radītus autoru darbus, kas ietver neviendabīgus, daudznozīmīgus stikla mākslas darbus – realizētus tehniski unikālos stikla materiāla apstrādes paņēmienos.
Veidojot savus darbus, mākslinieki centušies transformēt savas idejas, stiklam mijiedarbojoties ar atšķirīgiem materiāliem – radot īpatnējus ķīmiskos sastāvus un formas, tos pakļaujot pārejas procesu fizikālu stāvokļu maiņām, kā rezultātā tiek radīts mākslas darbs.
“Mūsdienu stikla mākslas izteiksmes valoda ir asociatīva, uz iekšējām, reizēm ļoti subjektīvām sajūtām balstīts dialogs starp mākslinieku un skatītāju. Uzsvars likts uz iekšējo pārdzīvojumu transakciju,” pārdomās dalās Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas katedras vadītāja, profesore un izstādes kuratore Vineta Groza.
Ar saviem jaunākajiem darbiem izstādē piedalās Ingūna Audere, Ilze Dūdiņa, Inita Ērmane, Agnese Gedule, Vineta Groza, Sandra Utāne, Arta Āboliņa, Iveta Brence, Solvita Bruže, Herberts Erbs, Krists Erbs, Marta Ģibiete, Marika Kalniņa, Sintija Lasmane, Evita Valdmane, Evita Valdmane, Vika Šulca.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Ivara Drulles izstāde “Sevišķi svinīgs vakars”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
līdz 4. septembrim
Līdz 4. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 1. stāva izstāžu zālē skatāma Ivara Drulles veidotā izstāde “Sevišķi svinīgs vakars”. Izstāde turpina 2020. gadā aizsākto izstāžu ciklu, kura ietvaros mākslinieki piedāvā jaunu skatījumu uz LNB krājumu. Ivars Drulle savā darbā izvēlējies interpretēt bibliotēkas apjomīgo sīkiespieddarbu krājumu, veidojot telpiski emocionālu vēstījumu, kura pamatā 20. gadsimta 30. gadu efemērie izdevumi – cirka programmas.
Ivara Drulles darbus pavada trāpīgi melanholisks un ironisks skatījums uz cilvēka ikdienu, nereti uzrādot vārdos neizteiktas priekšnojautas. Izstādē LNB atspoguļots pazīstams bērnības motīvs – cirka priekšnesuma apmeklējums. Drulles skatījumā šķietami līksmais notikums iegūst negaidītas šķautnes, tajā skaitā kļūstot par metaforu vispārējai apdraudējuma sajūtai un neproporcionālajam spēku sadalījumam, kas pavada Krievijas agresiju Ukrainā.
“Iecere par figūru kompozīciju, kuras centrā ir meitenīte uz maza zirdziņa, milzīgu, mazliet baisu cīkstoņu ieskauta, radās pusotru gadu atpakaļ, pārdzīvojot pirmo Covid-19 vilni. Tagad, kara kontekstā, trauslais bērniņš un saspringtie veči ar stiegrainajiem pirkstiem izskatās pēc dīvainu priekšnojautu piepildījuma,” stāsta Ivars Drulle.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Izdots izstādes “Atrasts kolekcijā” katalogs
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā pagājušās nedēļas izskaņā notika izstādes “Atrasts kolekcijā” kataloga atvēršanas svētki.
Izstāde “Atrasts kolekcijā” ir lielākais Daugavpils Marka Rotko mākslas centra krājuma izstāžu projekts. Tas reprezentē mākslas un kultūras vērtības, kas uzkrātas deviņu gadu laikā, un liecina par aktīvu mākslas centra darbību. Izstāde ir kā mākslas centra dienasgrāmata – stāsti par simpoziju un izstāžu norisi, liecības par komunikāciju un sadarbību mākslas projektu īstenošanā, dialogi un monologi par mākslas procesu virzību un attīstību, kur noteicošā loma ir cilvēkam – māksliniekam, kuratoram, kolekcijas veidotājam.
Katalogs apvieno izstādē eksponētos Latvijas un ārvalstu mākslinieku darbus no Rotko centra plašās un mākslinieciski augstvērtīgās kolekcijas, kas pašlaik sastāv no gandrīz trīs tūkstošiem mākslas darbu dažādos medijos. Katalogu papildina mākslinieku radošā dzīves gājuma un mākslinieciskā rokraksta apraksti.
“Atrasts kolekcijā” ir pirmais izdevums, kas atspoguļo izcilības Rotko centra kolekcijā. Tas akcentē katra katalogā iekļautā mākslinieka īpašo saikni ar mākslas centru un katra mākslas darba nozīmīgumu Rotko centra tapšanas, attīstības un pastāvēšanas laikā.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Madaras Ivertas instalācija “Ēdienreize”
Tallinas ielas kvartālā
no 14. marta
Tallinas ielas kvartālā šobrīd ir skatāma RSU studentu medija “Skaļāk” redaktores Madaras Ivertas instalācija “Ēdienreize”, kas sastāv no 58 šķīvjiem uz kuriem ir uzrakstītas frāzes, kuras sievietes ir dzirdējušas vardarbības kontekstā. Šķīvjos ir izurbti caurumi un tie ir pieurbti pie vārtiem Tallinas ielas kvartālā.
Teju ikviena sieviete ir piedzīvojusi brīžus, kas saistīti ar kādu no vardarbības veidiem. Uz ielas, skolā, darba vietā vai mājās. Vairumā gadījumu sievietes par to neziņo policijai un nerunā skaļi. Šobrīd realitāte ir tāda - vardarbība pret sievietēm sabiedrībā netiek uztverta kā noziegums. Par to runāt skaļi ir apkaunojuši, jo nereti var dzirdēt frāzes: “Bet, ko tu izdarīji, lai tevi nesistu?” vai “Tu nesaproti, viņš rūpējas!”.
Latvijā 2020. gadā bija reģistrētas 137 no seksuālās vardarbības cietušas sievietes. Statistikā iekļauti tikai reģistrētie gadījumi, bet patiesais seksuālās vardarbības upuru skaits ir augstāks. Pēdējo piecu gadu laikā 8 % sieviešu Latvijā ir pieredzējušas fizisku vardarbību, (vairāk nekā 80 tūkstoši sieviešu) un 36 % emocionālu vardarbību, ( vairāk nekā 360 tūkstoši sieviešu).
“Tu neesi spējīga strādāt normālu darbu!”, “Tev ir pārāk resnas ciskas!” vai simtiem citu frāžu, ko sievietes katru dienu dzird un uztver par normu. Šajos vārdos uz šķīvjiem ir atspoguļota vardarbība. Vēlme izstāstīt sieviešu stāstus, kuras ir cietušas no fiziskas, emocionālas, seksuālas vai ekonomiskas vardarbības. Katrs stāsts ir svarīgs, un sabiedrībai to ir jāierauga.
Šķīvji ir trauks, kas mūsu maltītes padara vieglākas un skaistākas. Trauki ir mūsu ikdiena. Tāpat arī sievietēm, kas cieš no vardarbības tā jau ir tapusi par ikdienu. Katru dienu sāpju pilni vārdi, zilumi vai ierobežojumi tiek norīti un pārtop par ierasto maltīti. Vardarbība kļūst pašsaprotama…
