Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāde “Vasaras turpinājums”
mākslas galerijā “Bazar’t”
22. jūlijs–15. septembris
No 22 jūlija līdz 15. septembrim mākslas galerijā “Bazar’t” skatāma mākslinieku grupas kopizstāde “Vasaras turpinājums”. Šī mākslinieku grupas izstāde savā ziņā ir kā spēka un sajūtu krājums tuvojošajam rudenim. Vasara ir tas laiks, kad sevi visvairāk uzlādējam sekojošajam – rudenim un ziemai.
Katrai gleznai ir savs stāsts, vesela pasaule, ko katrs skatītājs var ieraudzīt citādāk. Vasaras sajūtās priecēs Maijas Muižnieces un Ievas Liepiņas gleznas. Henriha Bināna ainava apburs ar gaismas spēlēm, mākslas baudītājam palīdzot nokļūt pasakainā dabas ainavā. Savukārt, Daces Zēģeles gleznas ar savu reālismu ievedīs pa tiešo plāva, dīķī vai kādā citā Latvijas ainavā. Ziedu smaržu varēs sajust Ilzes Laizānes, Lienes Liepiņas, Ilvitas Didrihsones un Annas Afansjevas gleznās. Savukārt, gaisīgo mākslas lidojumu piedāvās Ilze Smildziņa un Elīna Alka Rikmane, kuras gleznās var pazaudēties, jo tās ir bezgalīgas un ļoti vieglas.
Izstādi bagātinās abstrakcijas no Igora Bernāta, Pētera Līdakas, Sabīnes Līvas, Evijas Freidenfeldes un Daigas Krūzes, kur mākslinieki tikai sev raksturīgajā stilā rotaļājās ar tonalitāti, triepienu un tehnisko izpildījumu, ienesot uz audekla vieglumu un gaisīgumu.
Izstādē piedalās arī gleznotāji Līva Pakalne Fanelli, Agnese Kurzemniece, Kaspars Perskis, Kalvis Zuters un citi.
Mākslas galerija “Bazar’t”
t/c “Mols” 2.stāvā, Krasta iela 46, Rīga
Margaritas Frančeskas Ievas Lozes personālizstāde “Sapnis par parītdienas atmiņām”
galerijā LOOK!
24. jūlijs–10. augusts
No 24. jūlija līdz 10. augustam galerijā LOOK! būs skatāma Margaritas Frančeskas Ievas Lozes personālizstāde “Sapnis par parītdienas atmiņām”.
Gadalaiku maiņas un dabā sastopamie dzīves cikli, izšūti Margaritas Frančeskas Ievas Lozes lielformāta darbos, reflektē par cilvēka lomu tajā. Personīgās brīvības meklējumi un cīņa par vietu zem saules atspoguļojas caur filigrāni izpildītiem žestiem. Māksliniece tos pasniedz caur dabisku paternu un organisku elementu inkorporēšanu savās kompozīcijās.
Krāsu attiecības un debess ķermeņu simbolika citē ciklisko diennakts ritmu un laika plūdumu kopumā. Margarita strādā ar tekstilu kā arī atrastiem objektiem, kas rada sajūtu, ka šie darbi varētu piederēt kādam atmiņu kolekcionāram. Viņas rokās pavediens pārtop trauslā vizuālā stāstā – ikdienas poēzijā, kas pilna nostalģijas un sapņu atblāzmu. Tekstildarbos noris uztveres rotaļa starp zīmētu attēlu un izšuvumu. Starp līniju un triepienu, ko atgādina dūrienu ritms.
Katra aplūkotā sezona izstaro sev raksturīgo sajūtu par ziemas sasalumu un sniegotiem laukiem vai saules siltajiem stariem un ziedošām pļavām vasarā. Darbos kopā sadiegta šķiet iztēle un atmiņas, dabas pielūgsme un sentiments, ko glabā priekšmeti, kas nodoti no paaudzes paaudzē. Tie kļūst par unikāliem informācijas nesējiem, kas veido jaunas nozīmes gaistošiem piedzīvotā fragmentiem un sapnim par rītdienu. Uzplaucis pumpurs drīz vien izzied un novīst, lai nākamsezon sprauktos no zemes atkal no jauna.
Izstādē dzirdams Melānijas Kristīnas Amengālas (Melanie Christine Amengual) skaņdarbs Fig Trees Bear Fruit When Summer is Near (12:44), kas tapis sadarbības rezultātā tieši šim notikumam. Kompozīcija četrās daļās atklājas kā deja cauri gadalaiku plūdumam. Šajā ainavā saplūst skaņas no atrastiem audio ierakstiem, laika ziņu pārraidēm un mehānisku dūkoņu un trokšņiem – aizgājušās ēras lieciniekiem.
Margarita Frančeska Ieva Loze (1997) ir starpdisciplināra māksliniece, kuru aizrauj eksperimenti ar skulpturālu tekstilmākslas valodu un kustīgu attēlu. Mitinās starp Rīgu un Londonu, kur ieguvusi bakalaura grādu glezniecībā Vimbldonas Mākslas koledžā, Londonas Mākslas universitātē un maģistru Kingstonas universitātē.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62A, Rīga
Mākslas muzeju Jauniešu kluba pop-up izstāde
“Laivu brauciens. Divreiz vienā upē neiekāpsi”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
24. jūlijs–4. augusts
Grieta Brālēna. Vai atceries, kā tur bija? 2024. Kartons, eļļa. Autores īpašums. Foto: Grieta Brālēna
No 24. jūlija līdz 4. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Konferenču zālē būs skatāma Mākslas muzeju Jauniešu kluba pop-up izstāde “Laivu brauciens. Divreiz vienā upē neiekāpsi”, kura caur mākslinieku daiļradi aktualizē dzīves ritējumu.
Izstādē Mākslas muzeju Jauniešu kluba (MMJK) dalībnieki kopā ar atvērtā konkursā izvēlētiem jaunajiem māksliniekiem savos darbos atklāj “laivu brauciena” jeb atmiņā dziļi paliekoša dzīves momenta personīgo interpretāciju un stāstu. Projekta ideja ir piedāvāt apmeklētājiem atcerēties kādu konkrētu notikumu, skatu vai neaizmirstamu piedzīvojumu, pārdomāt un pamanīt šī “laivu brauciena” divējādo dabu, jo iespaidi katram cilvēkam ir individuāli, tomēr notikums pēc būtības ir kopīgs.
Frāze “divreiz vienā upē neiekāpsi”, kas veido izstādes nosaukuma otro daļu, kalpoja māksliniekiem kā iedvesmas avots, lai ilustrētu savu unikālo pieredzi. Ekspozīcijā iekļautie mākslas darbi tālāk izceļ un paskaidro “laivu brauciena” principu – to vēlreiz atkārtot vairs nav iespējams.
Izstāde ir Mākslas muzeju Jauniešu kluba 6. sezonas noslēguma projekts un iniciatīva, liekot lietā mācību gada garumā gūtās zināšanas un prasmes. MMJK ir bezmaksas izglītības programma skolas un studiju vecuma jauniešiem (15+), kurus interesē kultūra un māksla, kuri vēlas iepazīt muzeju aizkulises un jūt aicinājumu aktīvi līdzdarboties mākslas procesos Latvijā.
Izstādes mākslinieki: Alise Gaile, Alise Krokforda, Ance Mežaraupe, Elīza Daniela Dzene (Lapsa), Elizabete Kļaviņa, Estere Artmane (bazukabazyka), Grēta Volkoviča, Grieta Brālēna, Ieva Folkmane, Jānis Grāvītis, Katrīna Mirdza Eglīte, Ksenija Matvejeva, Līva Tamuža, Luīze Žizele Daube, Marija Timofejeva, Rasmus Marks, Rio Bariss, Sofija Bondarenko
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Ievas Putniņas darbu izstāde “Kaķacs”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā
no 25. jūlija
No 25. jūlija Raiņa un Aspazijas vasarnīcā būs skatāma Ievas Putniņas darbu izstāde “Kaķacs”. Izstādē būs aplūkojamas trīs lielformāta gleznas un akmens skulptūras, kurās māksliniece attēlojusi gan autobiogrāfiskus, gan ar Aspaziju un Raini saistītus motīvus.
Atrašanās dzejniekpāra dzīvesvietā mākslinieci rosināja nirt līdz pašiem radīšanas brīža pamatiem. Gleznās redzams gan ceriņu paēnis un tā radītais smaržu jūklis, kur blakus jau atplaukušiem ziediem uz mitrās zemes birst vītušie, gan Raiņa plašums un konkrētība, kur tālā, smilšainā un gaišā horizontā lidinās mākslinieces suns Robis un Nāra. Izstādei piemīt sirreāla noskaņa, kur teiksmainā ainavā darbojas reāli tēli ar atsaucēm uz dzejnieku un mākslinieces dzīvi. Līdzās gleznām izstādē atrodas kaķi. Daži no tiem varbūt vēlas pieglausties, tādējādi radot māju sajūtu, kas bija svarīga dzejniekpārim, kā arī impulss pašai izstādei.
Izstāde vedina skatītāju starplaika telpā piedzīvot vārda un domas rašanos, novērtēt dabas un dzīvu būtņu klātbūtni šajā procesā. “Tas ir kā karstā vasaras dienā iegremdēt kājas vēsā meža strautā, un pēkšņi pasaule ap tevi iekustas,” stāsta māksliniece.
Ievas Putniņas darbiem piemīt teiksmains sižets, vilinoši toņi, un dīvaini reālistiski tēli, ar kuriem māksliniece aicina pazust mīlvārdiņu pasaulē, kuri tik ļoti patika dzejniekpārim un kuros tie mēdza viens otru uzrunāt.
Raiņa un Aspazijas vasarnīca
Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala
Pasākums “Paklājs – mājas rota. Austrumu – rietumu stāsts”
Jāņa Akuratera muzejā
25. jūlijs / plkst. 17.00
25. jūlijā Jāņa Akuratera muzejā gaidāms pasākumu “Paklājs – mājas rota. Austrumu – rietumu stāsts”, kurā notiks Azerbaidžānas Nacionālajā Paklāju muzejā austā paklāja prezentācija, kā arī simpozijs, kurā varēs uzzināt gan par paklāju izgatavošanu, izpēti un nozīmi interjeros, gan Latvijas un Azerbaidžānas kultūras sakariem.
Savulaik dzejnieka Jāņa Akuratera māju Torņakalnā greznoja vairāki austrumu paklāji, kurus dzejnieka ģimene iegādājās antikvariātā Rīgā 20. gadsimta 20. gados. Diemžēl līdz mūsdienām neviens no šiem paklājiem nav saglabājies. Bet fotoattēlos, kas uzņemti 20. gadsimta 30. gados dzejnieka kabinetā Torņakalnā, viens no paklājiem ir labi redzams. Azerbaidžānas Nacionālais paklāju muzejs atsaucās Jāņa Akuratera muzeja idejai un, izmantojot informāciju, ko dod šie fotoattēli, kā arī Kaukāza paklāju tradīciju izpēti, apņēmās 2023. gadā izgatavot šī paklāja kopiju. Izpētē tika konstatēs, ka tas savulaik ir bijis Azerbaidžānas Sušas paklāju skolas tradīcijās austs paklājs. Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu paklājs Jāņa Akuratera muzejam tika izgatavots Azerbaidžānas Nacionālajā Paklāju muzejā.
Ceremonija, kas veltīta paklāja svinīgai izgriešanai no stellēm, notika 2024. gada 21. maijā Azerbaidžānas Nacionālajā Paklāju muzejā Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas vizītes laikā Azerbaidžānā, kas tika organizēta par godu Latvijas un Azerbaidžānas diplomātisko attiecību 30. gadadienai.
25. jūlijā plkst. 17.00 šī noaustā paklāja prezentācija notiks Jāņa Akuratera muzejā. Plkst. 14.00 to ievadīs simpozijs, kas būs veltīts paklāju un grīdsegu, kā arī Latvijas – Azerbaidžānas kultūras sakaru tēmām.
Jāņa Akuratera muzejs
Ojāra Vācieša iela 6A, Rīga
“Liepājas Mākslas forums” ieskaņas pasākumu
“Šeit un citā saulē. Sarunas un mūzika ceļā uz “Liepājas Mākslas forumu””
Pāvilostas mākslinieku rezidencē “PAiR”
25. jūlijā / plkst. 18.00
25. jūlijā plkst. 18.00 Pāvilostas mākslinieku rezidencē “PAiR” ikviens aicināts apmeklēt festivāla “Liepājas Mākslas forums” ieskaņas pasākumu “Šeit un citā saulē. Sarunas un mūzika ceļā uz “Liepājas Mākslas forumu””, kurā līdz ar pianistiem Rihardu Plešanovu, Robertu Flaicu un dzejnieci Madaru Gruntmani piedalīsies arī mūzikas apskatnieks, koncertzāles “Lielais dzintars” mākslinieciskais vadītājs Orests Silabriedis.
No 27. līdz 29. septembrim Liepājā notiks jau desmitais mūsdienu mākslas festivāls “Liepājas Mākslas forums”, kura noslēgumā izskanēs īpašs jaundarbs. Gatavojot šo programmu, jūlija beigās abi pianisti kopā ar dzejnieci Madaru Gruntmani rezidencē pavadīs vairākas dienas garākām pārrunām, mūzikas izvēlei, dramaturģijas kaldināšanai un viedokļu salīdzināšanai, lai radītu festivālam veltītu jaundarbu – Rekviēmu pēcnāves dzīvei.
Iecerētais ieskaņas pasākums piedāvā ieskatu jaundarba tapšanas procesā un tematikā, kas ietver cilvēka attiecības ar viņsauli un domas par iespējamo pēcnāves dzīvi.
“Aplūkosim, kā dažādos laikmetos komponisti attiekušies pret to, kas mūs, iespējams, sagaida pēc šīszemes gaitu noslēgšanas – te iekļaujams dziedināšanas un nāvesdeju fenomens, viduslaiku askēze, baroka laika vācu komponistu gandrīz intīmās attiecības ar nāvi, romantisma laikmeta rezignācija, ekspresionisma izmisums, impresionisma trauslums, jaunās vienkāršības samierināšanās un citi intriģējoši aspekti,” sarunu tematiku ar māksliniekiem raksturo Orests Silabriedis.
Roberts Flaics un Rihards Plešanovs klausītājiem atskaņos skaniskas ceļazīmes no jauntapušās programmas, un Madara Gruntmane lasīs vairākus ar tēmu saistītus dzejoļus. Pasākums notiks rezidences dārzā, tādēļ apmeklētāji aicināti izvēlēties laikapstākļiem piemērotu apģērbu.
Mākslinieku rezidence “PAiR”
Ernesta Šneidera laukums 11, Pāvilosta
Rūdolfa Štamera personālizstāde “Kaut kas kaut kur apgāzās”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
26. jūlijs–8. septembris
No 26. jūlija līdz 8. septembrim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāma Rūdolfa Štamera pirmā personālizstāde “Kaut kas kaut kur apgāzās”. Izstādes kuratore ir Zane Onckule.
Rūdolfa Štamera pirmās personālizstādes Kim? Laikmetīgajā mākslas centrā motīvs ir iegremdējošs un manipulatīvs piedzīvojums, iedarbojoties uz maņām, tostarp dzirdi, ožu un orientāciju telpā.
Savērpjot norādes uz tādiem pašpieredzētiem emocionāliem lielumiem kā iekāre, jūtas, tieksmes un alkas, “Kaut kur kaut kas apgāzās” kalpo par ietvaru izdomātu prāta scenāriju un absurdu stāstu-situāciju izspēlei. Ietērpta vairākos scenogrāfiskos turpinājumos – atsevišķos zonējumos –, izstādes konceptuālā valoda atsedz autora domāšanas trajektorijas un mentālos prāta stāvokļus, kas ir saistīti ar apcerēm par dažādu ārēju traucēkļu satricinošo ietekmi un nepieciešamību pēc to radītā haosa apvaldīšanas.
Izstādes kontekstā dziļi subjektīvais un autoram individuāli aktuālais top par vispārīgu vizualizāciju realitātes un sapņu pasaules robežšķirtnei. Kā atsauce uz atmiņā spilgti iespiedušos pieredzi, pirmo melnbalto murgu, Štamera uzmācīgo domu cirklulācijā dzimusi instalācija, kas burtiski ilustrē zem kājām zūdošu pamatu. Tas sapnis, murgs vai ne, menbalts vai ne, uztverams kā miega nepilnība, kā asinsrites netīrumi, bez proporcijām un saprāta, bez patiesības un skaidrības. Tieksme pēc līdzsvara ir kā pamošanās no sapņa, atgriežoties pie reālās patiesības, kurā valda klātesamība, apziņa un vismaz šķietama kontroles sajūta pār notiekošo. Tas gan nenotiek uzreiz. Vestibulārajam aparātam par visām varītēm cenšoties adaptēties, telpas dzeltenās gaismas spektrālais diapazons izraisa neiroloģisku, krāsu apslāpējošu reakciju, it kā atmetot atpakaļ pie murga un visu redzamo liekot tvert monohromi.
Īpaši izstādei veidotajās jaunradītu darbu sērijās, kā arī iepriekš, citviet eksponētajos darbos integrēti Štamera vizuālajam rokrakstam tik raksturīgi industriāli, padzīvojuši, robusti, reizēm toksiski vai citādi “necili” materiāli plašā tekstūru un faktūru spektrā. Savukārt no jebkādiem jautriem pamatkrāsu toņiem attīrītā krāsu paletē ieturētajos dažādu formātu plaknes un skulpturālos darbos valda melnās krāsas dominante ar dažādām variācijām smago metālu – sudraba, hroma – virzienā. No subkultūrām palienēto tumšo toņu slavinājums šeit kalpo par netiešu mājienu kāda neskaidra un nereliģioza misticisma praktizēšanai, kura ietvaros, virzībā no tumsas pie gaismas, ārdās déjà vu un jamais vu.
Bet viss, kas kustas, kustas bez gribas. Visa veiklība, sasprindzinājums un nodoms ir pretrunā ar vieglumu. Praktizē tūkstoš reižu, un tas kļūst grūti; tūkstoš tūkstošiem reižu, un tas kļūst viegli; tūkstoš tūkstoš tūkstošiem reižu, un vairs ne tu to dari, bet gan tas pats caur tevi to dara. Tikai tad tas, kas tiek darīts, ir labi izdarīts.
Nesatricināmā autorības un radīšanas vilkme ir klātesoša dažādos medijos risinātos, uz “dvēseles spoguli” uzvedinošos darbos, kas, ieņēmuši Štamera acs apveidu, vērtējoši un kritiski vēro. Apziņa var būt traucējoša, un prāts var kalpot par nodevēju, tomēr tieši šajā savienībā dzimst tas, ko saucam par “Es”. Lai arī reizēm neskaidrs, noslēpumains un nenoteikts, praktizējot apziņas saturs top gaišs. Tumsnējais nesaprātīgums kļūst par pieredzi, ko secīgi nomaina “Kaut kur kaut kas apgāzās” noslēdzošā telpa.
Izolēta, meklējama, mierīga un gaiša, tā atvērta tukšumam un pauzēm, atbrīvota no aizsienas ārprāta, trauksmes un nemiera. Šeit ar nolūku deformētas un krāsotas orgstikla lauskas un šķaidas “sakratījušās” un kopā liktas jaunu darbu kārtojumos – ilgstoša meditatīva procesa rezultāts, kas pakļauts vizuāli pievilcīgu darbu veidošanas impulsam. Štameram saistošā manierē, tiecoties savā procesuālajā mākslā ienest vairāk atbrīvotības un brīvi apieties ar sev pieejamiem lielumiem, kā ironiska “atkratīšanās” no sadomātas nopietnības nolasāms ir gaisā virmojošs, neatklāts, tomēr mākslas vidē ikvienam zināms aromāts. Kā boujee crowd dvaša tas atmet atpakaļ tajā realitātē, kur mākslas un radīšanas akts nesaraujami saistīts ar tieksmi pēc monetāriem, statusu apliecinošiem un citādi izmērāmiem sasniegumiem.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2-k1, Rīga
Uraras Cučijas personālizstāde “Sahāra”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
26. jūlijs–8. septembris
Urara Cučija un Bens Tomss, 2024
No 26. jūlija līdz 8. septembrim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāma japāņu mākslinieces Uraras Cučijas (Urara Tsuchiya) pirmo personālizstādi Baltijā “Sahāra”. Izstādes kuratore ir Zane Onckule.
Cučijas daudzveidīgajā praksē – aptverot trakulīgu keramiku, ievelkošas instalācijas, tērpus, performances un video – impulsīvas performances temporalitāte savijas ar ilgākā laika nogrieznī izvērstu pacietības aktu, kas nepieciešama pie cepļa. Cučija iedvesmu rod visur – gan natūristu saunā, gan apšaubāmas reputācijas viesnīcu istabās, gan iepazīšanās aplikāciju saziņā – un veido visaptverošas vides, kuras nereti pārsteidz nesagatavotu, izklaidē vai šokē.
Cučija visplašāk pazīstama ar rokas gleznojuma keramikas darbiem. Tajos redzami seksuāli motīvi, kuros viņa pēta teritoriju starp sirreālistisko un ierasto, kā arī neveiklo savādību, kas to pavada. Šīs skulptūras visbiežāk iegūst reālistisku priekšmetu formas, piemēram, ceļojumu somas, apakšveļas, zobu sukas vai miniatūru, ar ikdienas rīkiem un priekšmetiem piekrautu interjeru modeļus, kuros izvietotas mizanscēnas ar cilvēku – reizēm arī dzīvnieku – socializēšanos, kāpelēšanu un mazgāšanos, paralēli nododoties pāru vai grupveida dzimumsakariem.
Palienējot stāstus no dzīves pieredzes un saziņas ar citiem māksliniekiem un draugiem, kā arī tādus, kas pārcelti no televīzijas šoviem un populārās kultūras, Cučija pievēršas kiča subversijai un komforta zonas robežu paplašināšanai. Maskējoties aiz rotaļīguma un šķietami visnevainīgākajām parādībām, Cučijas darbi aplūko pārrāvumu, kas pastāv starp personīgo un publisko pasauli, pievēršoties mūsdienu attiecību un dominējošo tradicionāli patriarhālo struktūru spriedzei.
Kim? ekspozīcijā iekļauta keramikas darbu izlase – gan iepriekš radīti, gan jauni darbi, kurus māksliniece veidojusi Londonas un Rīgas keramikas darbnīcās. Izstādē skatāma arī māksliniecei tuvas radošas personas, atzītā modes fotogrāfa Bena Tomsa režisēta īsfilma “Sahāra”, kas piedāvā alternatīvu vidi tēlnieciskajiem darbiem un plašāk izvērš mākslinieces rūpju objektiem raksturīgos uzvedības modeļus.
Filmas gaitā pāris, kuru atveido Cučija pati kopā ar padzīvojošu vīrieti, sludinājumu portālā Craigslist salīgtu porno talantu, lēta izskata izīrējamā Lasvegasas mājā veic parastas, reizē vienmuļas ikdienas darbības. Imitējot “tipiska” pāra sadzīvi, viņi ar visām drēbēm lec baseinā, lai atvēsinātos, pārspīlēti žestikulējot strīdas par dzimumu lomām, apspriež mīļākās filmas un vakariņu plānus, pamazām nonākot pie sakāpināta fināla ar uzspīlēti dramatisku leļļu spēli. Sākotnēji bijusi tā, kuru šajā problemātiskajā savienībā partneris burtiski rausta aiz auklām, Cučijai līdzīgā lelle noslēdz etīdi, nogāžot savu meistaru no kājām un aizvelkot viņu ārpus skata uz kādu tumšāku stūri.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2-k1, Rīga
Sandija Ruļuka personālizstāde “Sajūsma neatkarībā”
Izstāžu zālē “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”
26. jūlijs–25. augusts
No 26. jūlija līdz 25. augusta izstāžu zāles “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” Intro zālē būs skatāma Sandija Ruļuka personālizstāde “Sajūsma neatkarībā”.
“Šīs darbu sērijas pamatā ir ziņkārība. Redze spēj redzēt tikai mirkli, tālāk kadrus apstrādā prāts, kas sašķiro redzēto un nolemj – ko saglabāt atmiņā un ko izmest, piešķir objektiem jēgu un stāstus. Mēģinot šos stāstus izprast, darbos sastopas dokumentāli atradumi un neeksistējošas situācijas, laiks, ceļi, līnijas, haoss un vieglums.”
Ekspozīcija sastāv no sešām videoprojekcijām, kurās ar tehnoloģiju palīdzību pavērts jauns skats uz šķietami ikdienišķām ainām. “Paplašinot ķermeņa spējas, mēs ieraugām putnu, skudru un citu dzīvo radību kustību trajektorijas un to nospiedumu mūsu atmiņā tādu, kāds tas ir patiesībā. Dažkārt šo trajektoriju līnijas ir graciozas un skaistas, citkārt asas un biedējošas, bet visos gadījumos tās ir daudz bagātīgākas par to, ko rada mūsu iztēle.”
Sandijs Ruļuks ir multimediju mākslinieks, kas galvenokārt strādājis ar dizainu, fotogrāfiju un kustīgo attēlu. Šobrīd studē maģistrantūrā Islandes Mākslas universitātē Reikjavikā, absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu, papildinājis zināšanas Londonā un Ņujorkā. Veidojis arī scenogrāfijas, strādājis kā režisors un lektors ISSP un LMA.
Izstāžu zāle “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga
Aicina pievienoties Survival Kit 15 brīvprātīgo komandai
Pieteikšanās līdz 28. jūlijam
Līdz 28. jūlijam, aizpildot pieteikuma anketu, brīvprātīgi interesenti, kuri vēlas gūt pieredzi Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotajā starptautiskā laikmetīgās mākslas festivāla Survival Kit 15 (06.09. - 06.10.2024) organizēšanā, var pieteikties darbam, kas ietvertu asistēšanu Survival Kit 15 māksliniekiem, darbu pie festivāla uzbūves un nobūves, asistēšanu publiskās programmas pasākumu organizēšanā / tehniskajā nodrošināšanā, izstādes norises vietu uzraudzīšanu.
Vēlamais dalības vecums – sākot no 16 gadiem. Interesentiem jāapzinās un jārēķinās, ka šī darba veikšanai, sākot no augusta vidus līdz oktobra vidum, viņi varēs veltīt vismaz 20 stundas sava brīvā laika. Brīvprātīgo darbu iespējams noformēt arī kā studiju praksi.
Jautājumu gadījumā lūgums sazinies ar LLMC Izglītības projektu vadītāju, rakstot uz andris@lcca.lv
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Izsludināta pēdējās minūtes pieteikšanās
mākslas rezidencei “Melnais Caurums
Pieteikšanās līdz 1. augustam
Izsludināta pēdējās minūtes pieteikšanās mākslas rezidencei “Melnais Caurums”. Tā ir 3 nedēļu ilga rezidence Rīgā, Totaldobže mākslas centra telpās kultūrvietā Viskaļi, Rīgā, kas norisināsies no 5. līdz 25. augustam.
Rezidencē piedalīsies: viena no Arte Laguna Prize 2024. gada uzvarētājām Jingyi Wang (Ķīna/Norvēģija), Ljubica Denkovic (Serbija), Kevin Frech (ASV), Lidija Zaneripa (Latvija).
Tā būs moderēta rezidence, kurā dalībnieki radīs jaunas idejas saviem nākotnes darbiem kopīgi eksperimentējot. Pieteikties var līdz 1. augustam.
Roberta Dinera darbi izstādē “Pasaule manos sapņos”
Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā
līdz 16. augustam
Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā līdz 16. augustam ir skatāmi Roberta Dinera darbi izstādē “Pasaule manos sapņos”. Izstādes kuratore ir Inga Šteimane.
“Izstāde “Pasaule manos sapņos” ir veltīta unikālam Latvijas tēlniekam Robertam Dineram. Viņš ir no akadēmiskas ievirzes figurālisma neatkarīgs tīrradnis. Pērn pāragri aprāvās Roberta Dinera (1977–2023) dzīve. Mākslinieks radīja savu tēlniecības valodu, kas balstās uz senās mākslas „alfabētu” un neticami precīzu mītiskās pasaules izjūtu. Viņš veidojis septiņas personālizstādes un piedalījies daudzos starptautiskos projektos.
Izstāde “Pasaule manos sapņos” stāsta par Roberta Dinera tēlniecības formu un saturu. Viņa darbu tehniku raksturo metāla lējumi (bronza, varš, alva, dzelzs, sudrabs, zelts), kokgriezumi un inkrustējumi, kā arī veidojumi vaskā un keramikā. Mākslinieks bieži izvēlējās miniatūru formātu, pats režisēja un fotografēja savus darbus. Robertu Dineru raksturo spēja teju bezgalīgi samazināt formu, vienlaikus saglabājot vissīkākās detaļas stāstošas. Roberta Dinera tēlos cilvēks, dzīvnieks, senie arhetipi un mūsdienu asociācijas saplūst vienotā mistērijā. Nosaukti dievību, mītu varoņu, kultūrvēsturisku tipāžu vai brīvas iztēles vārdos, Roberta Dinera tēli nav tikai simboliskas, abstraktas reprezentācijas. Skulptūru „biogrāfijas” atdzīvojas skatītāja iztēlē. Sakausējot bērnišķīgo, folkloras motīvus, mītus, leģendas un savu spilgto stāstnieka talantu, Roberts Diners rada dziļu saikni starp cilvēcisko un dievišķo, starp komisko un episko, starp sociālo realitāti un sapņiem. Tādi ir vaska “Pētnieki”, “Sapņu ķērāji”, “Cilvēkkrūms” un “Piecrocis”, bronzas cilvēkzvēri, kareivji, totēmi un Čūsku valdnieki. Mākslinieks saka: “Radot mākslas darbu, iedvesmu gūstu senajā mākslā, kurā atspoguļojas mitoloģiskā domāšana. Apvienojot mītus ar manu personisko dzīves pieredzi, izveidojas jauns mīts”.
Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs
Strautu iela 4, Sabile
Silvijas Meškones gleznu izstāde “Es skatos saulē”
Pedvāles Starptautiskās mākslinieku rezidences izstāžu zālē
līdz 9. septembrim
Līdz 9. septembrim Pedvāles Starptautiskās mākslinieku rezidences izstāžu zālē apskatāma Silvijas Meškones gleznu izstāde “Es skatos saulē”. Tāds ir nosaukums arī vienai no Pedvālē apskatāmajām gleznām, un arī visu izstādi vieno gaismas, siltuma, vasaras kvēles un košuma noskaņa. Silvija Meškone par savu glezniecību saka, ka glezno gaismu un ka viņai ļoti svarīga ir saule, tās karstums, tas, kā saules gaismā iekvēlojas krāsas. Un patiesi, viņa spēj uzgleznot sauli – gan to, kā saule izgaismo ainavu, gan saules karstuma enerģiju, gan arī pašu sauli.
Silviju Meškoni ar Pedvāli vieno sena draudzība – viņa ir piedalījusies glezniecības plenēros Pedvālē vēl 20. gs. 90. gados. Pedvāles parka mākslas kolekcijā ir vairāki viņas darbi.
Pedvāles Starptautiskās mākslinieku rezidence
Mākslas salons “Nodilušās vēlmes”
galerijā “MASA studija”
līdz 13. oktobrim
Andris Klišins "Nav uzaicināts". 2021
Līdz 13. oktobrim galerijā “MASA studija” ir iespējams apskatīt mākslas salonu “Nodilušās vēlmes”, kas pēta cilvēka vēlmju un sapņu daudzpusīgo raksturu, dokumentējot to evolūciju, transformāciju un ietekmi uz indivīdiem un sabiedrību. Tematiskā grupas izstādē kuratore zem viena jumta harmoniski apvieno 12 dažādu virzienu mākslinieku darbus ne tikai no Latvijas, bet arī no Ukrainas.
Mākslinieku vidū ir gan pazīstamas mākslas pasaules personības, gan jauni talanti, kas uzsāk savu radošo ceļu. Izstādē apskatāmi dažādi mākslas mediji, tostarp metāla skulptūras, gleznas, grafiskie darbi, fotogrāfijas, juvelierizstrādājumi un priekšnesumi.
Izstādes laikā kultūrtelpā katru nedēļu notiks radoši un muzikāli pasākumi, kuri vēl vairāk bagātinās ieskaujošo māksliniecisko pieredzi.
Dalībnieki: Kristians Brekte, Aleksandrs Nesterjuks, Andriy Klishyn (Ukraina), Alīna Burlakova, Viola Karule, Ieva Zinere, Reinis Baumanis, Eduards Tutiņš, Sergejs Studzinskis & Maija Antipova, Dāvis Paulis, Elya Asadullaeva, Zoja Golubeva.
Galerija “MASA studija”
Elizabetes iela 67, Rīga
Gundegas Dūdumas gleznu izstāde “Atklājot apslēptos dārgakmeņus”
Grand Hotel Kempinski Riga jumta restorānā
līdz 31. oktobrim
Līdz 31. oktobrim Grand Hotel Kempinski Riga jumta restorānā skatāma Gundegas Dūdumas gleznu izstāde “Atklājot apslēptos dārgakmeņus”.
Gundegas Dūdumas mākslas darbi cildina dzīves skaistumu, vienlaikus iedziļinoties cilvēka pieredzei piemītošajās pretrunās: skaistumā un tumsā, mīlestībā un vientulībā, mierā un haosā.
Izmantojot eļļas krāsas, Gundega Dūduma rūpīgi slāņo emocijas, iesaistot skatītājus dziļos emocionālos pārdzīvojumos. Ar kokogli, kas ir viņas iecienītākais medijs, tiek radīti samtaini tumsnēji toņi, kas spēlējas ar zelta, sudraba un spilgtajiem toņiem.
Māksliniece vienlaikus personīgi izgatavo arī savus audeklus, veidojot pamatu aizraujošai mākslinieciskai pieredzei. Viņa rūpīgi izvēlas augstas kvalitātes mēbeļu audumus un sašuj tos kopā, lai radītu dinamiskus vizuālus stāstus no dažādām perspektīvām. Iekļaujot tādus elementus kā pērles, zelts, sudraba lapas un bronzas toņi, viņas darbi iegūst daudzdimensionālu, valdzinošu dzīvīgumu.
Grand Hotel Kempinski Riga
Aspazijas bulvāris 22, Rīga
Atklāta Aigara Bikšes skulptūra “Domātājs”
Mākslas centra “Zuzeum” teritorijā
Mākslas centra “Zuzeum” teritorijā kopš jūlija apskatāma jauna – Aigara Bikšes radīta skulptūra “Domātājs”. Šis Zuzānu kolekcijas papildinājums aicina iepazīt laikmetīgo mākslu jaunā, pārdomas rosinošā veidā. “Domātājs” kas stalti slejas “Zuzeum” teritorijā ir Bikšes savdabīgā stila un tematisko meklējumu apliecinājums. Pretstatā 19. gadsimta Ogasta Rodēna “Domātājam”, kas ar savu statisko pozu un muskuļoto ķermeni iemieso fizisku spēku un varu, Bikšes “Domātājs” izstaro iekšējo pašapziņas spēku, pievēršoties izmaiņām savas patības izzināšanā un definēšanā. Atsakoties no senā, tradicionāli maskulīnā domāšanas veida, cilvēki virzās uz jaunām, godīgākām attiecībām ar sevi un ar citiem.
Līdztekus “Domātājam” Zuzeum ir izstādīti arī tādu starptautisku mākslinieku kā Tomasa Houseago, Edītes Karlsones un Denisa Praslova darbi, kas bagātina apkaimes kultūras piedāvājumu.
Mākslas centrs “Zuzeum”
Lāčplēša iela 101, Rīga
Mākslas centrs “Zuzeum” aicina izveidot daļu no izstādes ar savām rokām!
Mākslas centrs “Zuzeum” un pētniecības grupa La Méditerranée aicina piedalīties unikālā un bagātinošā, mākslinieciskā pieredzē!
Tas ir kas vairāk nekā mākslas izstādes apmeklējums – tā ir iespēja atstāt savu nospiedumu un kļūt par daļu no radošā stāstījuma. “Zuzeum” aicina visus apmeklētājus neatkarīgi no vecuma vai radošajām iemaņām sniegt savu ieguldījumu un papildināt ekspozīciju, veidojot bezdelīgu ligzdas, kas tiks integrētas kopējā mākslas darbā.
Materiāli ir pieejami bez maksas Māla stacijā kopā ar ligzdu izgatavošanas pamācību. Nav jābaidās arī improvizēt! Aktivitāte pieejama piektdienās, sestdienās un svētdienās!
Radītā ligzda pievienosies citām, simbolizējot “Zuzeum” apmeklētāju kolektīvo darbu un kopīgo redzējumu. Šis kopdarbs ne tikai bagātina izstādi, bet arī cildina komūnas radošuma spēku.
Mākslas centrs “Zuzeum”
Lāčplēša iela 101, Rīga
