Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
LOW+427 līdzekļu vākšanas akcija Ukrainai
Stabu ielā 70
3. martā
Izmantots attēls: Yarema & Himey, DEDICATED TO THE YOUTH OF THE WORLD 2, 2019, HD video, 9 min. Courtesy the artists
3. martā plkst. 18.00 galerijas Low + 427 aicina piedalīties ukraiņu mākslinieku Yarema & Himey video seansā un to pavadošajā mūzikas pasākumā Stabu ielā 70, lai vāktu līdzekļus ukraiņiem, kuri spiesti bēgt no savas dzimtenes. “Pievienojieties mums solidāri un atzīmējiet savu brīvību, vienlaikus domājot un atbalstot tos, kuri zaudē savu brīvību,” aicina pasākuma organizētāji.
Low & 427 pasākumā piedāvās Yarema & Himey godalgoto darbu Dedicated to the Youth of the World 2 (2019). Strādājot uz robežas starp vizuālo mākslu un kino, ukraiņu videomākslas duets Romāns Himejs un Jarema Malaščuka (Yarema & Himey) pēta jaunības, nostalģijas un padomju mantojuma tēmas Ukrainā, bieži pārņemot estētiskas atsauces uz padomju modi un kino. Duetam tika piešķirta Pinčukas mākslas centra balvas (2020) galvenā balva. Romāna Himeja un Jaremas Malaščukas filmas ir tikušas demonstrētas un izstādītas visās Eiropas valstīs, kā arī Meksikā un Kanādā.
Visi ieņēmumi no pasākuma tiks ziedoti biedrībai “Gribu palīdzēt bēgļiem”, kas kopā ar citām nevalstiskajām organizācijām un aktīviem Latvijas pilsoņiem šobrīd palīdz koordinēt atbalstu un palīdzību cilvēkiem no Ukrainas, kuri varētu ierasties Latvijā.
Galerija LOW un galerija 427
Stabu iela 70, Rīga
Izstāde “Kavanabe Kjōsai (1831–1889)” ciklā “Āzijas mākslas stāsti”
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
1. marts–29. maijs
Kavanabe Kjōsai (1831–1889). Zivis. Fragments. Japāna, 19. gs.
Papīrs, krāsains kokgriezums. LNMM kolekcija. Publicitātes attēls
No 1. marta līdz 29. maijam Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA izstāžu ciklā “Āzijas mākslas stāsti” būs skatāma izstāde “Kavanabe Kjōsai (1831–1889)”, kas iepazīstina ar trīs japāņu 19. gadsimta mākslinieka Kavanabe Kjōsai ukijo-e grafikām no baltvācu mākslinieka Georga Vilhelma Timma kolekcijas.
Kavanabe Kjōsai (1831–1889) radošais ieguldījums Japānas un pasaules mākslā ir ievērojams. Mākslinieks dzīvoja pārmaiņu laikā starp Edo periodu (1603–1868) un Meidži periodu (1868–1912), kad Japāna no feodālas valsts kļuva par modernu nāciju. Dzīves laikā viņš radījis simtiem gleznu, grafikas darbu un ilustrētu grāmatu, aptverot plašu sižetu spektru no tradicionālā līdz dīvainajam un fantastiskajam. Kjōsai vēl joprojām tiek apbrīnots par spēju savienot tradicionālo mākslu un populāro kultūru, un viņa radošais mantojums turpina ietekmēt mākslas stilus Japānā arī mūsdienās, piemēram, manga vai tetovējumu mākslu.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā ir trīs Kavanabe Kjōsai ukijo-e mākslas darbi, kas demonstrē gan viņa spēju tradicionālos sižetos ienest jaunas vēsmas, gan izcilo prasmi spilgti parādīt dzīves kontrastus, gan redzējumu par Japānas sabiedrību 19. gadsimta pārmaiņu laikā.
Nelielajā izstādē redzamie darbi muzeja kolekcijā nonāca kā mākslinieka Georga Vilhelma Timma (Georg Wilhelm Timm, 1820–1895) dāvinājums. Timmam bija plašs interešu loks, un viņš tiecās daudzpusīgi izzināt sava laika kultūras dzīvi. Viņš tikās ar kolekcionāriem un māksliniekiem, un šīs radošās personības mēdza dāvināt cita citai savus zīmējumus, skices un iespiedgrafikas. Īpaši cieši kontakti ar amata brāļiem Timmam izveidojās periodā, kad viņš gatavoja savus un citu mākslinieku grafikas darbus publicēšanai izdevumā “Krievu mākslas lapa” (“Русский художественный листок”, 1851–1862). Rezultātā tapa apjomīga kolekcija ar 19. gadsimta vācu, franču, itāļu, japāņu grafikas meistaru darbiem.
Ekspozīcijā blakus trīs japāņu ukijo-e grafikām apskatāma arī Timma japānisma stila akvareļa skice “Japāniete dārzā”. Japānisma stils (fr. japonisme) plaši izplatījās Eiropā pēc Japānas robežu atvēršanas 1858. gadā. Šis darbs parāda ne tikai Timma interesi par jaunām tendencēm Eiropas mākslā, bet arī viņa aizraušanos ar keramiku, jo kompozīcijā attēlotā japāniete apglezno porcelānu.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
Izstāde “Ludolfs Liberts – Art Deco teātra karalis”
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā
1. marts–30. decembris
Ludolfs Liberts. Dekorāciju mets. 1928. Kartons, guaša. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija. Publicitātes foto
No 1. marta līdz 30. decembrim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā būs skatāma izstāde “Ludolfs Liberts – Art Deco teātra karalis”.
Ludolfs Liberts (1895–1959) ir viens no spožākajiem teātra māksliniekiem 20. gadsimta 20.–30. gados. Viņa noformētās izrādes atšķir izdomas bagātība, krāsu spilgtums un formu krāšņums.
Libertam piemita īpaša spēja nojaust auditorijas vēlmes, viņš prata uzburt uz skatuves brīnumainu pasauli, kas pārsteidza un sajūsmināja gan kritiķus, gan publiku. Nereti Liberta dekorācijas pēc priekškara pacelšanas tika sagaidītas ar ovācijām, un, redzot šodien šīs scenogrāfijas skices vai uzvesto izrāžu fotogrāfijas, šī sajūsma ir saprotama.
Art Deco laikmets, kurā iekrita Liberta karjeras uzplaukums teātrī, atrada savu izpaudumu viņa veidotu kostīmu un dekorāciju ornamentālajos motīvos – palmetes variācijās, ģeometriskos rakstos un zigzagos, vertikālo ritmu uzsvērumā, strūklakas straumēm līdzīgu formu ritmos. Tas viss un kontrastainu, spilgtu krāsu košums, zelts radīja izcilu iespaidu. Ludolfa Liberta biogrāfs Jānis Siliņš rakstīja, ka dzirkstošo krāsainību monumentālos mērogos mākslinieks panāca, lietojot “tīras”, nejauktas krāsas: “Podos iejuka kilogramiem koši sarkanā turku bakāna, zilā, zaļā, dzeltenā”. Art Deco stilam raksturīga greznība un šiks atšķīra gan izrādes ar orientālu vai Tālo Austrumu eksotisko vidi (operas “Aīda” (1927), “Turandota” (1930), “Samsons un Dalila” (1931) vai “Sābas ķēniņiene” (1935) u.c.), gan uzvedumus ar latviešu tautiskajiem sižetiem (operas “Vaidelote” un “Sprīdītis” (abas 1927) u.c.).
Ludolfa Liberta noformētie iestudējumi ar lieliem panākumiem tika rādīti Lietuvā un Zviedrijā, bet no 1929. gada viņš strādājis arī kā izrāžu režisors. Mākslinieks sarīkoja personālizstādes Parīzē (1927), Briselē (1929) un Berlīnē (1930) – visur eksponēto darbu vidū bija aplūkojami scenogrāfiju un kostīmu meti.
Izstāde R. Sutas un A. Beļcovas muzejā piedāvā Ludolfa Liberta darbu izlasi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, kuru papildina atsevišķi darbi un fotomateriāli no Rakstniecības un mūzikas muzeja, ka arī oriģināli pēc Ludolfa Liberta metiem veidoti kostīmi un tērpu aksesuāri no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja.
Liela daļa darbu restaurēti speciāli izstādei un līdz šim – daudzus gadus desmitus – plašākam skatītāju lokam nebija pieejami.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Elizabetes iela 57a, dz. 26, 5. stāvs, Rīga
Mūzikas un mākslas simbiozes hakatons
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā
1.un 2. martā
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) audzēkņiem 1.un 2. martā būs iespēja piedalīties unikālā mūzikas un mākslas simbiozes hakatonā, kura laikā tiks radīts mūzikas videoklips populārās latviešu grupas “Carnival Youth” dziesmai “Es esmu bagāts”. Hakatona laikā audzēkņiem, profesionālu mentoru vadībā būs iespēja īstenot savas idejas un pārbaudīt savas spējas mūzikas video tapšanā – stāsta idejas radīšanā, filmēšanas gatavošanā, skiču veidošanā. Audzēkņi strādās vairākās grupās jomas profesionāļu – mentoru un LMMDV skolotāju vadībā, veidojot vairākas idejas, no kurām viena, žūrijas vērtējumā labākā, pasākuma laikā tiks realizēta kā mūzikas video. Hakatons paredz 24 stundu laikā nonākt pie rezultāta – mūzikas videoklipa grupas “Carnival Youth” dziesmai “Es esmu bagāts”.
Jaunajā ēkā Alejas ielā mūzikas, mākslas un dizaina audzēkņi strādās jauktās komandās, kuru katru vadīs LMMDV skolotājs, palīdzot īstenot jauniešu radītās idejas. Tāpat hakatonā tiks piesaistīt spilgti profesionāļi – mentori: modes māksliniece Una Pūpola, kinorežisore Adriāna Roze, scenāriste un režisore Marta Elīna Martinsone, kinooperators Gints Bērziņš, fotomāksliniece Iveta Gabaliņa. LMMDV audzēkņiem ir pieejama moderna un atbilstoša tehnika idejas īstenošanai – kameras, datori un programmatūra.
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola
Ausekļa iela 11/15, Liepāja
Slovākijas mākslinieku Janas Mahatovas un Pētera Mahata
juvelierdarbu izstāde “Prāta atbalss”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
2. marts–10. aprīlis
Pēters Mahata Stigma, piespraude, sudrabs, plastmasa, 2020
No 2. marta līdz 10. aprīlim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā būs skatāma Slovākijas mākslinieku Janas Mahatovas un Pētera Mahata juvelierdarbu izstāde “Prāta atbalss”.
“Rotu mākslas nozarē abi juvelieri – gan atsevišķi, gan kopā – strādā jau kopš divdesmitā gadsimta deviņdesmito gadu beigām. Abu radītie juvelierizstrādājumi skaidri parāda pāra kopīgo interesi par personīgo un kolektīvo atmiņu un ķermenisko ainavu. Jana un Pēters ir nepārprotami ierindojami starp Slovākijas vadošajiem juvelieriem. Savu starptautisko atpazīstamību abi ir mērķtiecīgi veidojuši caur pārstāvniecību specializētās rotu mākslas galerijās, nozīmīgām publikācijām, neskaitāmām izstādēm, simpozijiem un radošajām darbnīcām, ieskaitot dalību juveliermākslas ievērojamākajā pasākumā – Minhenes ikgadējā rotu mākslas nedēļā.” Tā māksliniekus raksturo Slovākijas Nacionālās galerijas Lietišķās mākslas kolekciju kuratore Vjera Kleinova.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Jaunās maģijas izrāde “A vue” (”Viss redzams”) no Francijas
Rīgas cirkā / Mihaila Čehova Rīgas krievu teātrī
2. un 3. martā
2. un 3. martā plkst. 20.00 Mihaila Čehova Rīgas krievu teātrī būs skatāma Rīgas cirka organizēta Francijas cirka apvienības “32 Novembre” jaunās maģijas izrāde “A vue” (”Viss redzams”).
Šī ir pirmā reize, kad Latvijā viesosies jaunās maģijas mākslinieki no šī žanra dzimtenes – Francijas. “32 Novembre” ir cirka apvienība, kas nodarbojas ar jauno maģiju – šobrīd aktuālu iluzionisma virzienu, kas savieno klasiskos maģijas kodus ar mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām ilūziju iespējām. “A vue” jeb “Viss redzams” vēsta par lietu mijiedarbību, par attiecībām ar savām ēnām un par brīnumiem, kas notiek acu priekšā.
Izrādē izmantotas atsauces uz leģendāriem trikiem – izkļūšanu no gūsta, levitāciju, izgaišanu, pārvietošanos laikā un telpā, objektu attālinātu manipulāciju. Tas viss savienojumā ar oriģinālu, nedaudz robustu estētiku veido lielisku izrādi, kas pārsteidz skatītājus un lauž gadsimtiem ilgus stereotipus par maģijas žanru.
Rīgas cirka direkore Māra Pāvula stāsta: “Varētu teikt, ka jaunā maģija ir viens no tehnoloģiski sarežģītākajiem un intelektuālākajiem laikmetīgā cirka žanriem. Izrāde vispirms rodas mākslinieku prātā, tad pārtop inžiniertehniskās shēmās un visbeidzot nokļūst uz skatuves. Pats mākslinieks uz skatuves var pat neuzkāpt – tikai radīt paralēlo realitāti, kurā robežas starp ilūziju un īstenību ir izplūdušas. Jaunā maģija uz skatuves mūsu acu priekšā paveic to, ko kino panāk ar animāciju un specefektiem.”
Tik grandioza mēroga izrādi uz Rīgu iespējams atvest, pateicoties starptautiskajam sadarbības projektam “Beta Circus”, kas veltīts jaunajai maģijai un kura noslēguma daļa norisināsies Rīgā. No 2. līdz 9. martam Rīgā notiks lekcijas un meistarklases, kurās 12 projekta dalībnieki – jaunie mākslinieki no dažādām Eiropas valstīm – apgūs jaunās maģijas noslēpumus. Tā kā Rīgas cirks ir viens no šī projekta partneriem, Rīgā notiekošajās meistarklasēs dota iespēja piedalīties arī Baltijas cirka un citu radošo jomu māksliniekiem, kas projekta nedēļas laikā iepazīsies ar jaunās maģijas scenogrāfijas, dramaturģijas un citiem paņēmieniem. Rīgā nodarbības vadīs viena no jaunās maģijas disciplīnas dibinātājām, attīstītājām, pedagoģēm un režisorēm Valentīna Loso (Valentine Losseau) no Francijas.
Grupas izstāde “Musa x Paradisico x Purvītim 150”
LMA eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot”
3. marts–30. aprīlis
No 3. marta līdz 30. aprīlim Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot” būs skatāma grupas izstāde “Musa x Paradisico x Purvītim 150”.
Izstāde ir veidota par godu Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātāja Vilhelma Purvīša 150 gadu jubilejai. Svinot šo jubileju un pavasara tuvošanos, notiks jauno mākslinieku un studentu paradīzes atklāšana mākslas darbos. Izstādes darbos vērojama simboliska dauzīšanās, balstoties uz akadēmiskiem pamatiem un zināšanām, kuras nepieciešamas jaunu ideju raisīšanai, lai sniegtu svaigumu šajā laikā, kas, šķiet, ir kļuvis bezkrāsains.
Jauno mākslinieku neparastais un intriģējošais redzējums atspoguļojas dažādās paradīzes interpretācijās, izmantojot dažādus mākslas medijus – gleznas, skulptūras, muzikālās kompozīcijas un video instalācijas.
Musa × Paradisico ir saldākā no banānu šķirnēm un paradīzes patiesais aizliegtais auglis, pēc tā nogaršošanas rodas apziņa par to, ka esam paši sevis radītāji. Arī Vilhelms Purvītis esot radījis pats sevi.
Izstādē piedalās Jūlija Šilova, Viktorija Grappa, Sintija Šadurska, Rūta Irbe Esterliņa, Krišjānis Norvelis (muzikāla performance), Kristians Brekte un Ivars Pommers. Izstādes kuratore – Adele Norvele.
LMA eksperimentālā mākslas telpa “Pilot”
Riharda Vāgnera ielā 3, Vecrīga
2. Starptautiskais dokumentālā kino festivāls Artdocfest/Riga
kinoteātrī “Splendid Palace” un tiešsaistē
3.–8. marts
No 3. līdz 8. martam Rīgā notiks 2. Starptautiskais dokumentālā kino festivāls Artdocfest/Riga, kurā skatītājiem divās konkursa programmās “Baltijas fokuss” un “Artdocfest”, kā arī ārpuskonkursa programmā būs iespēja baudīt 28 dokumentālās filmas no 14 valstīm.
Programmā “Baltijas fokuss” šogad ietvertas 11 starptautiskos festivālos izrādītas un atzinību guvušas filmas. Līdztekus Baltijas valstu filmām programmā ietverti arī Baltijas jūras reģiona valstu Dānijas, Krievijas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas kino darbi. Izvēlēto filmu vidū ir dāņu režisora Jonasa Pohera Rasmusena filma “Bēgšana”, kurā režisors ar animācijas palīdzību ataino kāda sava skolasbiedra viņam uzticētu skarbu dzīves stāstu. Filma ir guvusi plašu atzinību festivālos un ir Dānijas nominācija ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars. Poļu režisors Pāvels Lozinskis savā darbā “Balkona filma” caur it kā ikdienišķām sarunām ar garāmgājējiem rada spēcīgu mūsdienu Polijas portretējumu. Savukārt Lietuvas dokumentālajā filmā “Es būšu tev blakus” režisori Maksimilians Dežuā un Virgīnija Vareikite seko divu spēcīgu sieviešu centieniem samazināt pašnāvību skaitu viņu dzimtajā idilliskajā mazpilsētā.
Konkursa programmā “Artdocfest” iekļautas 19 filmas, kas atspoguļo gan bijušās Padomju Savienības teritorijā dzīvojošu autoru skatījumu, gan ārvalstu autoru skatu uz dzīvi šajā teritorijā. Daudzos starptautiskos festivālos apbalvotā Šveices dokumentālā filma “Sala” ir režisoru Svetlana Rodina un Lorāns Stūps valsts novārtā pamestas Kaspijas jūras salas iedzīvotāju meditatīvs vērojums. Režisora Renato Boraijo Serano filma “Ivannas dzīve” ir reizē dzīvi apliecinošs un melanholisks vēstījums par jaunu ņencu sievieti, viņai atsakoties no dzīves tundrā un pārceļoties uz pilsētu. Konkursa programmā ietverta arī Latvijas kopražojuma filma “Šis lietus nekad nebeigsies”, kurā jauna ukraiņu režisore Alina Gorlova aizved skatītājus spēcīgā un vizuāli aizraujošā ceļojumā cauri nebeidzamam kara un miera ciklam.
Festivāla programmā iekļautas divas Latvijas filmu pirmizrādes. Festivālu atklās režisores Ievas Ozoliņas dokumentālā filma “Mana māte valsts” – aizkustinošs stāsts par jaunas sievietes adopcijas ceļā zaudēto māsu meklējumiem, kad likuma robežas jau ir izsmeltas. Savukārt festivālu noslēgs režisores Elitas Kļaviņas filma “Iļģuciema māsas”, skaudrs stāsts par trīs sieviešu likteņiem, cerībām un ilgām pēc cilvēcīgas attieksmes ārpus cietuma mūriem.
Festivāla seansi tradicionāli notiks festivāla mājās – kinoteātrī “Splendid Palace”.
Solidarizējoties ar kolēģiem Ukrainā un Ukrainas tautu, festivāla programmā iekļauta Ukrainai veltīta dokumentālā kino programma, kas vēsta par notikumiem kopš 2014. gada. Ukrainai veltīto filmu programmā ietvertas 5 filmas.
Savukārt septiņas dokumentālās filmas no programmas “Vide. Tiešsaistē” skatāmas tiešsaistē. Tajās ir ietverta mūsu ikdiena, cīņa ar izmisumu, samierināšanās ar zaudējumiem, kopīgas pagātnes traģēdiju izpratne, sāpes un pašironija.
Dokumentālā kino festivāls Artdocfest/Riga
Ādas mākslas izstāde “Zīmes. Atspiedumi. Atspīdumi.”
Liepājas muzejā
5. marts–3. aprīlis
Lienes Eltermanes ādas apstrādes darbi ar nosaukumu “Šļakatas”
No 5. marta līdz 3. aprīlim Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē būs skatāma latviešu ādas apstrādes mākslinieces Lienes Eltermanes un lietuviešu mākslinieces Ramutes Toliušyte izstāde “Zīmes. Atspiedumi. Atspīdumi.”
Mākslinieces savos darbos projicē attiecības ar apkārtējo pasauli, sevišķi izceļot latviešu un lietuviešu radniecīgās saites, baltu izcelsmes kontekstā, un izstādes stāstu pauž caur simbolismiem. “Atspiedumi ir tā mākslas darba daļa, kas pauž mākslinieka pārdzīvojumu, uzrunā izstādes apmeklētājus un neatstāj vienaldzīgus,” savās pārdomās par izstādi dalās māksliniece Liene Eltermane.
Abas mākslinieces saista kopīgas studijas Tallinas Mākslas akadēmijā, vairāku gadu draudzība, līdzīgie dzīves uzskati, mīlestība uz dabu kā iedvesmas avotu. Liene Eltermane atzīst, ka šobrīd apzināti izvirza savu māksliniecisko dabu priekšplānā, jo pirms tam citas aktivitātes mākslas projektos, darbs mākslas pedagoģijā ņēmis virsroku. Daudz laika pavadīts arī starptautiskos simpozijos Ogres mākslas skolā, kur ir ieinteresējusies par keramiku.
Lietuviete Ramute Toliušyte, kas uzaugusi Kauņā, piecpadsmit gadu garumā vadījusi Lietuvas Mākslinieku savienības Kauņas ādas mākslas nodaļu – viņas darbus raksturo bagātīga ekspresivitāte, krāsu dinamika un haosa vibrācija. Māksliniece uzsver, ka labprāt kombinējot vairākus materiālus – ādu, koku, keramiku, metālu. Ramute izmanto dažādas tehnoloģijas – karsto ādas materiāla veidošanu, zeltīšanu, linogriezumu, mīksto reljefu u.c.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Madaras Gulbis personālizstāde “Jūra… un jūra”
teātra namā “Jūras vārti”
līdz 27. martam
Līdz 27. martam teātra nama “Jūras vārti” lielajā izstāžu telpā skatāma gleznotājas Madaras Gulbis personālizstāde “Jūra… un jūra”, kurā māksliniece demonstrē sev tik raksturīgo, ar dziļu pārliecību noturēto un izkopto abstrakto eļļas glezniecību.
“Abstrakcija un abstrakts. Abstrahēt – tas nozīmē pievērst uzmanību būtiskajam un neņemt vērā nebūtisko. Norobežot un vispārināt atsevišķas iezīmes, skatīt tās šķirti no pārējām.
Abstraktā glezniecība ir sajūtu glezniecība. Tās priekšrocība – iespēja attēlot mirkli. Mirkli, kurš ir gana spēcīgs un svarīgs, mirkli, kurā notiek tik daudz kā būtiska. Mana glezniecība ir dabas atdarināšana, dabas imitēšana, bet ne kopēšana. Viss ir noskatīts, sajusts un saprasts dabā – kāda īpaša brīža, kāda skata, vienas sajūtas it kā fragments. Šeit es domāju dabu, vidi, visu to, kas ikdienā ir ap mums. Vidi, kurā notiek mūsu dzīves. Gleznā viss tiek pateikts tikai ar krāsu, arī kompozīcija veidota no krāsu laukumiem. Tie var būt brīvi plūstoši, viens otrā pārejoši, pārklājoši, tie var būt stingri atdalīti, norobežoti. Krāsa ir galvenā un tai skatītājā ir jāizraisa kāda sajūta, kāda doma,” stāsta Madara Gulbis.
Kopš 1993. gada Madara Gulbis piedalījusies izstādēs Rīgā, Oslo, Helsinkos, Stokholmā, Hamburgā, Bonnā, Brēmenē, Frankfurtē, Štutgartē, Briselē, Lisabonā, Varšavā, Baku, Seulā, Venēcijā. Kopskaitā 26 personālizstādes notikušas Latvijā, Zviedrijā, Vācijā un Polijā.
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils
Latvijas Nacionālais mākslas muzeja
zīmējumu konkurss “Mūsu pasaule, mūsu nākotne”
mākslas skolu audzēkņiem
Pieteikšanās līdz 25. aprīlim
Vizuālā identitāte zīmējumu konkursam “Mūsu pasaule, mūsu nākotne”. 2022
Atzīmējot Latvijas Bankas simtgadi, līdz 25. aprīlim Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un Latvijas Banka aicina ikvienu Latvijas mākslas skolu audzēkni piedalīties zīmējumu konkursā “Mūsu pasaule, mūsu nākotne”.
2022. gada nogalē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs būs mājvieta vērienīgam Latvijas Bankas simtgades svinību notikumam. Izstāde “Vērtību zīmes” pievērsīsies tieši monētu daudzslāņainajai būtībai, parādot mākslinieciski augstvērtīgākos un neparastākos eksemplārus, kas tapuši kopš 1995. gada un kuru izgatavošanā piedalījušies visu paaudžu Latvijas mākslinieki.
Latvijas Bankas kolekcijas monētas ir ne tikai unikāli mākslas objekti, bet arī simboliski stāsti par Latvijas vēsturi un kultūru. Tie ir minimālā formā iekodēti universāli vēstījumi, nozīmīgs Latvijas tēla un valstisko vērtību apliecinājums, visu mūsu kopīga bagātība, kas stāsta par izciliem panākumiem un personībām, veido ilglaicīgu saikni starp pagātni, tagadni un nākotni. Monētās attēlotas gan gadsimtiem nemainīgas patiesības, gan iepriekšējām paaudzēm īpaši jēdzieni.
Zīmējumu konkursa vadmotīvs ir aicinājums domāt par mūsdienu cilvēkam būtisko nākotnes kontekstā. Kas šobrīd ir svarīgs un labi pazīstams? Kas ir ieguvis mūsu katra personīgo atzinību un ar ko gribētos dalīties ar citiem? Kā par to varam pavēstīt nākamajām paaudzēm? Vienam tie ir tuvākie cilvēki un apkārtējā vide, kas iedvesmo un sniedz kopības sajūtu. Otram atmiņā palicis mākslas darbs, teātra izrāde, skaņdarbs, dzejolis vai mīļākā ēka dzimtajā pilsētā. Vēl kāds vēlas izcelt draudzību, iejūtību un citas cilvēciskas īpašības.
Latvijas mākslas skolu audzēkņu uzdevums ir ietērpt savas pārdomas par personīgām un Latvijas vērtībām vizuālos mākslas darbos atbilstoši tēmai un norādītajai tehnikai, lai konkursa noslēgumā ar mākslinieka Artūra Analta palīdzību no tiem izveidotu vienotu vides objektu, kas izstādes “Vērtību zīmes” norises laikā būs apskatāms pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja.
Dalībnieki konkursā piedalās individuāli, iesniedzot vienu radošo divdimensiju kompozīciju, kas var tikt izpildīta dažādās grafikas tehnikās, piemēram, ar tušu, grafīta zīmuli, flomāsteru u.c. Tiek pieņemti arī digitāli risinājumi. Dizaina piedāvājumā iespējams iekļaut tekstu – dzejoli, uzrakstu, saukli utt. Obligāts nosacījums – darbiem jābūt kvadrātveida un melnbaltiem.
Ar detalizētu informāciju par konkursa darba uzdevuma izpildes nosacījumiem, iesniegšanas kārtību, vērtēšanas kritērijiem un balvām var iepazīties Nolikumā.
Autordarbi līdz 25. aprīļa plkst. 23.59 iesniedzami elektroniski, sūtot uz e-pasta adresi Anna.Putele@lnmm.lv, vēstules tēmā (Subject) norādot “Konkurss “Mūsu pasaule, mūsu nākotne””. Darbs tiek uzskatīts iesniegts tikai pēc apstiprinājuma e-pasta vēstules saņemšanas.
Iesniegtos darbus vērtēs žūrija – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja speciālisti, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja un izstādes “Vērtību zīmes” kuratore Inese Baranovska, izstādes “Vērtību zīmes” mākslinieciskās koncepcijas autors, mākslinieks Artūrs Analts, Latvijas Bankas Naudas politikas un operāciju daļas galvenā projektu vadītāja Ieva Bela, Latvijas Nacionālā kultūras centra Mākslas izglītības eksperte Ilze Kupča.
Konkursa rezultāti tiks paziņoti 6. maijā, laureātus informējot arī personīgi.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Izdota fotogrāfa un fotovēsturnieka Pētera Korsaka grāmata
par fotogrāfu Eiženu Finku (1885–1958) “Eižens Finks. Fotogrāfs leģenda”
Izdevniecība “Neputns” laidusi klajā Pētera Korsaka grāmatu par fotogrāfu Eiženu Finku (1885–1958) “Eižens Finks. Fotogrāfs leģenda”.
Pareģa Eižena Finka vārds, šķiet, nav svešs nevienam. Viņš bijis galvenais iedvesmas avots mūzikliem, grāmatām, viņam arī nozīmīga loma nesen tapušajā daudzsēriju filmā par Emīliju Benjamiņu. Patiesi nenogurdināmais sava medija pētnieks fotogrāfs un fotovēsturnieks Pēteris Korsaks jau vairākkārt, veidojot izstādes un publikācijas, ir pievērsies Eiženam Finkam tieši kā nepietiekami novērtētam sava laika profesionālam, veiksmīgam fotogrāfam. Tagad šī informācija par Finka fotogrāfa sniegumu apkopota grāmatā. Tajā ieraugāmi Latvijas muzeju un privāto kolekcionāru rīcībā esošie un laipni atvēlētie attēli, kas stāsta gan par Finka paša ģimeni, gan ļoti dažādo publiku, kas apmeklējusi Finka fotosalonu. Tas ir saistošs sava laika sabiedrības ļoti dažādo slāņu un tipāžu spogulis. Sastopam arī sabiedrībā plašāk pazīstamas personas – mūziķus, dziedātājus, kolēģus fotogrāfus, sabiedriskās darbinieces, militārpersonas – Lāčplēša kara ordeņa kavalierus, arī dzejnieci Mirdzu Ķempi, tolaik Latvijas radio diktori, Igaunijā dzīvojošo dzejnieku Igoru Severjaņinu un vēl pusaudzi nākamo komponistu Tālivaldi Ķeniņu.
Māksliniece Anna Aizsilniece, veidojot grāmatas dizainu, ir radījusi šiem atveidiem oriģinālus fonus, kas jo vairāk ļauj iejusties laika atmosfērā, izcelt personību psiholoģisko spektru un dot grāmatas koptēlam īpašu pievilcību.
Grāmatu var iegādāties “Neputna” galerijā, www.neputns.lv un labākajās Latvijas grāmatnīcās.
Izdevniecība “Neputns”
Tērbatas iela 49/51, Rīga
