Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja
15. gadu jubilejas nedēļa
10.–14. oktobris
Pirms 15 gadiem, 2008. gada 14. oktobrī, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (SBM) pirmo reizi vēra savas durvis apmeklētājiem. Šogad no 10. līdz 14. oktobrim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs svinēs 15 gadu jubileju. Muzeja vadītāja ir Dr. art. Natālija Jevsejeva.
10. oktobrī plkst. 16.00 SBM norisināsies grāmatas “Muzeja raksti 8” atvēršanas svētki. Krājums ir veltīts zinātniskajai konferencei, kas notika 2022. gadā saistībā ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) rīkoto izstādi “Rīgas mākslinieku grupa – 100”.
14. oktobrī plkst. 15.00 kā skaists noslēgums jubilejas nedēļai un īpaša dāvana Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejam un tā apmeklētājiem būs pianista, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora Alda Liepiņa solokoncerts “No Šopēna līdz Strokam”, kurā skanēs 19.–20. gadsimta sākuma Austrijas, Polijas, Francijas un Latvijas komponistu (F. Šopēna, F. Šūberta, Ē. Satī, O. Stroka u.c.) klaviermūzika no Eiropas klasikas un modernisma līdz Rīgas tango. Skaņdarbu izlase lieliski iederēsies muzeja 20. gadsimta 20.–30. gadu atmosfērā, īpaši viesistabā, ko šī dzīvokļa kādreizējie saimnieki paši sauca par salonu un bieži piepildīja ar mūzikas variācijām.
Koncerta biļešu cena: pieaugušajiem – 6,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 3,00 EUR. Vietu skaits ierobežots. Interesentiem lūgums pieteikties iepriekš pa tālruni (+371) 67 288 800 vai e-pastu sbm@lnmm.lv.
Pirms katra pasākuma apmeklētāji varēs aplūkot muzeja pastāvīgo ekspozīciju un aktuālo izstādi “Iekšējie dialogi. Aleksandras Beļcovas dienasgrāmatas un vēstules”.
Vēl viens notikums muzeja dzīvē ir jaunas grafiskās identitātes tapšana, pie kuras strādājuši arhitektūras studijas “Studio SIJA” vadītāji, arhitekti Artūrs Tols un Kristiāna Erta. Melnbaltā zīmē redzams grafiski apstrādāts Aleksandras Beļcovas šķīvis “Konstrukcija” (1926), kas visus šos gadus jau ir bijis muzeja logo priekšmets, šoreiz tikai nedaudz modernizēts.
Māksliniekiem Romanam Sutam (1896–1944) un Aleksandrai Beļcovai (1892–1981) veltītais muzejs ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja struktūrvienība, kas izveidota uz viņu meitas – baletdejotājas, mākslas zinātnieces un televīzijas žurnālistes Tatjanas Sutas (1923–2004) atstātā mantojuma bāzes un atrodas memoriālajā dzīvoklī, kurā ģimene mitinājusies kopš 1935. gada.
SBM pastāvīgā ekspozīcija risināta kā stāstījums par abu mākslinieku likteņu trim dažādiem aspektiem, izmantojot priekšmetisko vidi, dokumentus, fotogrāfijas, mākslas darbus un video materiālus. Radošā darbība visā tā daudzveidībā – no glezniecības un grafikas līdz scenogrāfijai un lietišķajai mākslai, no skices līdz gatavam mākslas darbam – apskatāma bijušajā Romana Sutas darbnīcā. Mākslinieku sabiedriskās dzīves nianses – tuvāko draugu loks, ceļojumi, darbība dažādos grupējumos un citas aktivitātes – atklājas salonā, kas kādreiz bija Aleksandras Beļcovas darba telpa. Savukārt stāsts par laulātā pāra privāto dzīvi – svarīgākajiem notikumiem un ģimenes locekļiem – atspoguļots bijušajā Tatjanas Sutas istabā. Katrā ekspozīcijas telpā iekārtotas vairākas atsevišķas zonas, kas veltītas noteiktai tematikai, padarot kopējo vēstījumu izvērstāku un krāsaināku. Ekspozīcijas autores – Baiba Vanaga, Natālija Jevsejeva, māksliniece – Anna Heinrihsone.
Kopumā kopš Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja atvēršanas to ir apciemojuši vairāk nekā 35 600 apmeklētāju.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Elizabetes iela 57a, dz. 26 (ieeja caur pagalmu, 5. stāvs), Rīga
Izdots krājums “Muzeja raksti 8” –
veltīts zinātniskajai konferencei “Rīgas mākslinieku grupa 100”
Foto: Elvija Malupe
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs izdevis krājumu “Rīgas mākslinieku grupa 100”, kas nācis klajā kā astotais izdevums sērijā “Muzeja raksti”.
Krājums “Muzeja raksti 8” ir veltīts zinātniskajai konferencei “Rīgas mākslinieku grupa 100”, kas norisinājās 2022. gada 21. aprīlī saistībā ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rīkoto izstādi “Rīgas mākslinieku grupa – 100” (11.09.2021.–02.01.2022.). Pēdējos divdesmit gados Rīgas mākslinieku grupas biedru mantojums atspoguļots daudzās monogrāfijās un izstādēs, taču konferences mērķis bija izgaismot mazāk zināmas vēstures lappuses, kas atklāj šīs apvienības veidošanās apstākļus, dalībnieku radošos meklējumus dažādos periodos un darbības novērtējumu laikabiedru skatījumā.
Izdevumā apkopoti konferences laikā nolasītie referāti, ko papildina saturu ilustrējošie attēli un izstādes kopskatu fotogrāfijas. Rakstu tematika iesniedzas Rīgas mākslinieku grupas biedru biogrāfijās un daiļradē, ļauj uzzināt tuvāk par viņu sakariem ar Eiropas mākslas centriem, īpaši Parīzi, kā arī iepazīstina ar materiāliem par tālaika jaunajiem māksliniekiem, kuri, nebūdami grupas sastāvā, saglabāja ar to ciešu saikni.
Rakstu krājuma publikāciju teksti latviešu un angļu valodā.
Grāmatu var iegādāties muzeju veikalos Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Baibas Māzeres jubilejas izstāde “Laiks joko…”
Jūrmalas muzejā
11.oktobris–30.decembris
No 11.oktobra līdz 30.decembrim Jūrmalas muzejā būs skatāma Baibas Māzeres (1943) personālizstāde “Laiks joko…”. Māksliniece darbojusies dizaina un lietišķās grafikas jomā, veidojusi interjera projektus, tomēr visvairāk strādā akvareļa tehnikā – gan portreta žanrā, gan ainavā. Jubilejas izstāde veidota kā individuālā pieredzē sakņots stāsts, kas atspoguļo mākslinieces pasaules redzējumu, ikdienišķu notikumu un sadzīvisku situāciju vērojumu.
Jau kopš 20.gadsimta 60-tajiem gadiem mākslinieces radošā darbība cieši saistīta Čehiju. Tolaik arī Latvijas māksliniekiem pavērās vēl nebijusi iespēja ieskatīties aiz dzelzs priekškara. Baiba kopā ar savu dzīvesbiedru gleznotāju Nikolaju Drozdovski (1939–2020) iepazina Čehiju un, aizrautīgi tverot jaunos iespaidus, fiksēja redzēto savos darbos. Izstādē ietverti darbi no Čehijas perioda, kas sakrīt ar mākslinieces radošā pacēluma laiku.
Šobrīd māksliniece vairāk pievērsusies Latvijas dabas studijām, gleznās kā mūžības zibšņi iemūžināti arī atmiņu tēli – Baibas dvēseles radinieki un reliģiski sižeti, kas rosinājuši pārdomas. Izstāde veidota kā individuālā pieredzē sakņots stāsts, kas atspoguļo mākslinieces pasaules redzējumu, ikdienišķu notikumu un sadzīvisku situāciju vērojumu – darbi glabā dzīves notikumu fragmentus, mudina pakavēties atmiņās, saskatīt dzīves gaišo pusi un priecāties par skaisto.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori
Ērikas Kumerovas izstāde “Aiz trejdeviņiem mežiem”
Jūrmalas muzejā
11. oktobris–30. decembris
Ērika Kumerova. Jāņu nakts. 2023. Audekls, akrils. 90 x 120 cm
No 11.oktobra līdz 30.decembrim Jūrmalas muzejā būs skatāma Ērikas Kumerovas izstāde “Aiz trejdeviņiem mežiem”.
“Glezniecībā Ērika Kumerova turpina attīstīt nosacīti abstraktu virzienu. Mākslinieces rokrakstu raksturo vieglums, enerģiski, brīvi triepieni un veikla tehnika, kas apvienota ar lielisku plastikas un kompozīcijas izjūtu. Koloristes talants ir viens no spilgtākajiem lielumiem Ērikas radošajā veikumā – pat tumsnējo krāstoņu pielietojums nerada drūmu noskaņu, gluži otrādi, kontrasti ļauj iemirdzēties blakus esošajiem košo un gaišo toņu laukumiem. Mākslinieces radītajās gleznās reālās pasaules mirkļi pārtapuši fantastiskā nosacītu atspulgu pasaulē, kas raisa saldi rūgtas noskaņas. Darbi ir saturiski ietilpīgi un atklājumiem bagāti – rotaļājoties ar gaismu un plašo krāstoņu diapazonu, gleznās atspoguļota bagātīga sajūtu gamma un iekodētas cilvēku emocijas,” stāsta mākslas zinātniece Ieva Trillo.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori
Tēlnieka Aigara Zemīša izstāde “B” jeb “Sveicieni no Konstantīna!”
Jūrmalas muzejā
11. oktobris–30. decembris
Aigars Zemītis. Brāļi. Papier-mache. 26 x 96 cm
No 11.oktobra līdz 30.decembrim Jūrmalas muzejā būs skatāma tēlnieka Aigara Zemīša izstāde “B” jeb “Sveicieni no Konstantīna!”. Ar šo izstādi mākslinieks atgriežas savā dzimtajā pilsētā Jūrmalā. “Ļoti daudz saules un spilgtu Bērnības sajūtu esmu paņēmis sev līdz no Jūrmalas. Neatceros kā sauca to ieliņu dzelzceļa malā. Manās sajūtās tā paliks kā Ceriņu iela, taču virzienā uz Rīgu, tā pārtop par Brīvības prospektu. Katrā pilsētā ir Brīvības iela, vai prospekts, vai gatve. Ogrē ir Brīvības iela, arī Balvos ir Brīvības iela un Rīgā arī ir… Mana Brīvības iela mani atvedusi uz Balvu novadu. Turpinu mācīties savu Brīvību… Mani uzrunā domas un formas tīrība, vieglums, miers… Un tad mani uzrunāja Konstantīns, un es nolēmu atvest uz Majoru muzeju sveicienu no Konstantīna… Konstantīna Brancusi… Man patīk, ka es to varu un es to gribu…” stāsta Aigars Zemītis, kurš izstādē rotaļājas ar priekšstatiem par moderno tēlniecību un formu vienkāršību.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori
Karīnas Vītiņas un Mārtiņa Skujas izstāde “Mākslinieka vārds paliks vēsturē”
Valmieras muzeja Izstāžu namā
13. oktobris–17. novembris
No 13. oktobra līdz 17. novembrim Valmieras muzeja Izstāžu namā būs skatāma Karīnas Vītiņas un Mārtiņa Skujas izstāde “Mākslinieka vārds paliks vēsturē”.
“Kad Staņislavs Roze saprata, ka ar klasisku mākslas izstādes pieminēšanu avīzes lappusēs ir par maz, viņš drosmīgi pasludināja: “Lāzeri, mašīnas un AI, esmu gatavs!” Svinot 200 gadu jubileju, Staņislavs Roze turpina radīt mākslas darbus, pakļaujot sev cita laikmeta tehnoloģijas. Ceļotājs laikā, pionieris pirms sevis vai tikai mākslīgi radīts tēls? Ienāc izstādē un uzzini, kā viens mākslinieks un divi dizaineri sasaista pagātni ar tagadni, tagadni ar nākotni un lāzera staru gaismas kūli ar mašīnu matemātisko soļa gājumu. Pindzeles var pagaidīt, lai runā AI,” tā izstādi piesaka dizaineri un mākslinieki Karīna Vītiņa un Mārtiņš Skuja.
Mārtiņš Skuja un Karīna Vītiņa, sekojot līdzi aktuālajām tendencēm pasaulē, tehnoloģiju attīstībai, sociālās vides evolūcijai un ģeopolitiskajiem notikumiem, sapratuši, ka arvien vairāk cilvēka ikdienā ienāk mūsdienu tehnoloģijas, datorizētas iekārtas un mākslīgais intelekts. Arī mākslas un dizaina jomā. Tas raisa daudz jautājumu un, kā jau viss jaunais, tiek uzņemts nelabprāt un ar zināmu baiļu sajūtu. Radošajā jomā diskusijas raisa jautājumi par ētiku un autortiesībām - cik ētiski ir izmantot šādus rīkus un kurš vai kas tad īsti ir autors?
Cilvēks vai viņa radītais Mākslīgais intelekts?
Dizainers un mākslinieks Mārtiņš Skuja savā radošajā darbā pievēršas kinētikai un skaņu pasaulei, apvienojot metālmākslu un art design.
Dizainere un māksliniece Karīna Vītiņa aizraujas ar tehnoloģiju un dizaina inovācijām, aktīvi iesaistās projektos un Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas procesos kā Audiovizuālās nodaļas vadītāja un pedagogs.
Valmieras muzeja Izstāžu nams
Bruņinieku iela 3, Valmiera
Izstāde “Uzgleznots portrets. Jānis Staņislavs Roze”
Valmieras muzeja Izstāžu namā
13. oktobris–17. novembris
Publicitātes attēls / izmantots fragments no Jāņa Staņislava Rozes gleznas “Pašportrets”. 1854. LNMM. Foto: Ints Lūsis
No 13. oktobra līdz 17. novembrim Valmieras muzeja Izstāžu namā skatāma izstāde “Uzgleznots portrets. Jānis Staņislavs Roze”.
Aizmirsts novadnieks, kurš nodzīvojis spilgtu mūžu – no krodzinieka dēla par latviešu pirmo portretistu. Jāņa Staņislava Rozes dzīvesstāstu mūsdienās apvij leģendas un pārstāstījumi, taču pārbaudītu faktu ir daudz mazāk. Nesenāko un apjomīgāko mākslinieka dzīvesgājuma pētījumu veicis mākslas zinātnieks Aivars Leitis, kurš monogrāfijā “Leģendas hipotēze” (2012) ar vārdiem uzgleznojis Jāņa Staņislava Rozes portretu – savu versiju par vienu no noslēpumainākajām personībām latviešu mākslas agrīnajā posmā: “Gleznotāja dzīves gaita nedod miera pētniekiem. Liels ir kārdinājums to rekonstruēt. Kaut vai tikai tāpēc, ka daļa uzgleznoto portretu ir nozīmīgi arī mūsdienās, un būtu tuvredzīgi viņa talantu novērtēt par zemu. Turklāt savulaik Jānis Staņislavs Roze latviešu mākslā ar dažiem saviem sasniegumiem ir bijis pirmais.”
Jānis Staņislavs Roze dzimis 1823. gada 3. aprīlī Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagasta “Caurumkrogā”. Neīstenojis tēva gribu kļūt par skolmeistaru pēc mācībām Palsmanē un īsu brīdi pastrādājis par muižas pārvaldnieku Sinolē, viņš devās uz Rīgu. Tur, apguvis krāsotāja un kariešu lakotāja iemaņas, 1842. gadā ieguva daiļkrāsotāja zeļļa grādu, līdz atrada savu aicinājumu – glezniecību. 19. gs. vidū Roze sāka veidot savu portretista karjeru, sava amata prasmi vēlāk izkopjot privātās studijās Pēterburgā un Minhenē, tādējādi viņa portretu glezniecībā dominēja krievu un vācu glezniecības skolas iespaidi. Pēc iesnieguma Pēterburgas Mākslas akadēmijā 1854. gadā viņš ieguva brīvmākslinieka atestātu, savukārt 1861. gadā kā pirmais no latviešiem ieguva akadēmiķa nosaukumu. Neskatoties uz to, ka Jāņa Staņislava Rozes ceļš veda uz Krieviju un Rietumeiropu, kur ieguva lielu pieredzi portretu gleznošanā un arī nozīmīgus sakarus, palikt Pēterburgā un kļūt par augstākās sabiedrības portretistu viņam neizdevās. Atgriežoties Rīgā, Roze kļuva par pieprasītu portretistu un ar panākumiem gleznoja Rīgas pilsoņus, latviešu inteliģences pārstāvjus un Rīgas Latviešu biedrības vadītājus. Viņa agrīnie portreti ir emocionāli izteiksmīgi, vēlāk – atturīgi portretējumi ar fotogrāfisku precizitāti. 19. gadsimta otrajā pusē fotogrāfijai sākot konkurēt ar gleznotu portretu, Roze, tāpat kā viņa laikabiedri, daļu darbu sāka gleznot pēc fotogrāfijām un nereti fotogrāfijas vienkārši izkrāsoja. Pie Rozes mācījušies vēlāk pazīstamie latviešu mākslinieki – Arturs Baumanis, Jānis Staņislavs Birnbaums, Andrejs Lapiņš un citi. Jānis Staņislavs Roze nomira 1897. gada 30. novembrī Rīgā.
Izstāde aicina ielūkoties Jāņa Staņislava Rozes gleznotajos portretos un viņa dzīves gājumā. Šogad Jānim Staņislavam Rozem – 200.
Izstādē eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijām.
Valmieras muzeja Izstāžu nams
Bruņinieku iela 3, Valmiera
“Latvijas Arhitektūras gada balvu 2023” saņem Dailes teātra priekšlaukums
6. oktobrī svinīgā apbalvošanas ceremonijā tika paziņoti “Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023” (LAGB 2023) laureāti. Lielo gada balvu 2023 jeb Grand Prix saņēma Dailes teātra priekšlaukums (SIA “MADE arhitekti”. Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu). Arhitektu birojam šī ir jau otrā saņemtā Lielā gada balva, kad 2012. gadā birojs saņēma Grand Prix par objektu – Saldus mūzikas un mākslas skola.
“Dailes teātris ir iemīļots kultūras galamērķis un izcils modernisma arhitektūras piemērs. Laukumā saglabāti teātra arhitektūrai un modernisma garam raksturīgie labiekārtojuma principi un materiāli, un izveidota jauna kustības un tā izmantošanas stratēģija, tiecoties laukumu padarīt pieejamu ikvienam. Laukumā realizēti jaunu koku un krūmu stādījumi un izmantoti ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi. Daļa demontēto materiālu laukumā izmantoti atkārtoti, uzstādīti ilgmūžīgi labiekārtojuma elementi, un teātra atpazīstamībai plašākā telpā realizēti uzraksti un jauni reklāmas laukumi. Veidojot Dailes teātra priekšlaukumu un tā elementus, sekojām Dailes teātra moto “Skaidrība. Vienkāršība. Kaislība.”” stāsta projekta autori.
Starptautiskās žūrijas pārstāvji vienoti stāsta, ka objekts ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu vides telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrijas pārstāvji uzsver, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība. “Dailes teātra priekšlaukums ir izcils piemērs tam, kā uzlabot pilsētu. Nevis radīt jaunas radikālas pārmaiņas, bet gan rast viedu, kā pielāgoties mūsdienu vajadzībām, nepārtraukti sadarbojoties ar esošajiem resursiem un uzlabojot tos.” stāsta starptautiskās žūrijas pārstāvis.
Fināla žūrijas balvu jeb Latvijas Arhitektūras gada balvu 2023 saņēma divi objekti – Zāļu pagatavošanas nodaļa Brīvības ielā 68 Rīgā (SIA “MUUD”. Autoru komanda: Dins Vecāns, Jurijs Kostirko, Raitis Štobe) un Koka biroju ēka Lizumā (SIA “MADE arhitekti”. Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Krists Lūkins, Jēkabs Slava, Patrīcija Lidere).
Fināla žūrijas īpašo atzinību ieguva process Valmieras Kurtuve (SIA “Sudraba Arhitektūra”. Autoru komanda: Ilze Liepiņa, Reinis Liepiņš, Dāvis Jansons, Renāte Karjavčenko).
LAGB 2023 iesniegto objektu vienojošā tēma šogad tika izvirzīta kā jautājums “Ambiciozitāte arhitektūrā: godīga un iespējama?”.
Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 laureātus vērtēja starptautiskā žūrija – arhitekts un arhitektu biroja “Audrius Ambrasas Architects” dibinātājs un vadītājs Audrius Ambrasas (Audrius Ambrasas); Arhitekts, pilsētplānotājs un Briselē, Beļģijā, bāzētās dizaina studijas “1010AU” līdzdibinātājs Bērts Gelinks (Bert Gellynck); Briseles galvaspilsētas reģiona būvniecības meistars un galvenais arhitekts Kristians Borets (Kristiaan Borret).
Latvijas Arhitektūras gada balva
Rudens pieteikšanās Latvijas Dizaina gada balvai 2024
Pieteikšanās līdz 31. oktobrim
Ir atklāta rudens pieteikšanās kārta Latvijas Dizaina gada balvai 2024 – augstākajam apbalvojumam dizaina jomā Latvijā – ko pasniedz, lai apzinātu, izvērtētu un popularizētu Latvijas dizaineru sasniegumus, kā arī veicinātu Latvijā radīta dizaina izmantošanu un dizaina nozares attīstību. Rudens pieteikšanās apbalvojumam ilgs līdz 31. oktobrim.
Konkursam darbus var pieteikt to autors vai cita ar darbu saistīta persona, piemēram, tā īpašnieks vai pasūtītājs. Darbus var pieteikt fiziskas vai juridiskas personas, tai skaitā valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, izglītības iestādes, uzņēmumi, organizācijas un citi.
Latvijas Dizaina gada balvai 2024 var pieteikt darbus, kas radīti kopš 2021. gada janvāra. Var pieteikt gan Latvijā īstenotus darbus (neatkarīgi no autoru valstiskās piederības), gan tādus, kas īstenoti jebkur citur pasaulē, ja to autoru piederības valsts ir Latvija. Darbu iesniegšana notiek tīmekļvietnē www.dizainabalva.lv, kur pieejama konkursa pieteikuma forma.
Darbi jāpiesaka un tiks vērtēti piecās kategorijās: produktu dizains, pakalpojumu dizains, komunikācijas dizains, vides dizains un digitālie risinājumi.
Alfas Škensbergas personālizstāde “Dabas struktūras”
Mazajā ģildē
līdz 31. oktobrim
Līdz 31. oktobrim RKTMC “Mazā ģilde” Mazajā zālē skatāma Alfas Škensbergas personālizstāde “Dabas struktūras”. Izstādē redzami darbi, kuri tapuši pēdējo gadu laikā.
Radošajā darbībā mākslinieci piesaista viss spilgtais un krāsainais. Alfas Škensbergas darbos galvenokārt attēloti ziedi, ainavas un tuvplānā tēlotas dabas struktūras. Izteiksmes forma ir vitāla un tieša, darbu kompozīcija – ekspresīva. Neskatoties uz to, viņas attēlotajos dabas tuvplānos redzama liela interese par detaļām un mērķtiecīgu vēlmi pēc iespējas precīzāk fiksēt tēlojuma objektu. Tas iezīmē fotoreālisma tendences viņas daiļradē.
Mazā ģilde
Amatu iela 3, Rīga
Agnijas Ģērmanes gleznu izstāde “Zemes Elementi”
galerijā “Jēkabs”
līdz 4. novembrim
Līdz 4. novembrim mākslas galerijā “Jēkabs” aplūkojama Agnijas Ģērmanes (1964) gleznu izstāde “Zemes elementi”, kur eksponētas gan mākslinieces jaunākās gleznas, gan iepriekšējo gadu veikums.
Gleznās iemirdzas spilgtas krāsas un enerģiski otas un paletes naža triepieni, Agnijai raksturīgajā, ekspresīvajā rokrakstā tēlojot cilvēka un dabas mijiedarbību. Izstādes tēma ir dabas elementu – zemes, ūdens, saules un gaisa – terapeitiskā iedarbība uz cilvēku. Kā iedvesmas avotu šai tēmai māksliniece min Baltijas sanatoriju bagātības: kūdras dubļu vannas, mālu, dūņu un ūdens procedūras. Tāpat māksliniece ir smēlusies iedvesmu Latvijas mežu ainavā, kur cilvēks var atgūt līdzsvaru un izjust sevi kā daļu no vienota veseluma – dabas.
Izstādē redzamas arī plenērā tapušas gleznas, kuras caurstrāvo līdzīgas sajūtas, kad notiek enerģijas apmaiņa ar dabu. Kā pati māksliniece saka – saules gaisma ir glezniecības aizsākums. Plenērs Agnijai ir dabas terapija.
Galerija “Jēkabs”
Jēkaba iela 26/28, k.2, Rīga
Ilonas Vīklandes ilustrāciju izstāde “Māja Hāpsalu”
Kultūras centrā “Siguldas devonā”
līdz 4. novembrim
Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla ietvaros līdz 4. novembrim kultūras centrā “Siguldas devons” skatāma Ilonas Vīklandes oriģināldarbu izstāde “Māja Hāpsalu”. Izstādē redzamas vairāk nekā 50 Ilonas Vīklandes veidotās ilustrācijas. Tieši Ilona Vīklande ir tā, kas ilustrējusi mums visiem tuvās zviedru rakstnieces Astridas Lindgrēnes grāmatas “Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta”, “Ronja – laupītāja meita”, “Trokšņu ciema bērni”, “Brāļi Lauvassirdis” un daudzas citas. Un šī ir pirmā reize, kad mākslinieces oriģināldarbi ir atceļojuši uz Latviju.
Lai arī šarmantā, cienījamu vecumu sasniegusī kundze pasaulē pazīstama kā zviedru māksliniece, Ilona Vīklande ir dzimusi tepat netālu – Igaunijā. Īpaša vieta viņas dzīvē ir nelielai piejūras pilsētiņai Hāpsalu, kur pavadītās bērnības atmiņas caurvij teju visu mākslinieces daiļradi.
Igauniju pusaugu meitene pamet 1944. gadā, kopā ar draudzenes ģimeni dodoties uz Zviedriju. Jau 1954. gadā tur notiek liktenīgā tikšanās ar rakstnieci Astridu Lindgrēni un kopš tā brīža Ilonas Vīklandes labestības pilnās ilustrācijas rotā gandrīz visas Lindgrēnes grāmatas, iekarojot mazu un lielu lasītāju sirdis plašajā pasaulē.
Kultūras centrs “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
Zanes Šumeiko izstāde “Senču upes - 2”
galerijā “Apsīda”
līdz 9. novembrim
Līdz 9. novembrim galerijā “Apsīda” skatāma Zanes Šumeiko ceļojošā izstāde “Senču upes - 2”, kas veltīta dzimtai un tās sistēmai septiņās paaudzēs.
Zane Šumeiko stāsta: “Es cenšos pievērst uzmanību vēstures, sakņu un dzimtas spēka apzināšanai, pētot dažādo bagāžu, kas tiek nodota no paaudzes paaudzē un tādējādi izzinot un saprotot sevi pašu.
Sena, senču mājās Vidzemē, Kalncempju pagastā atrasta atspole nes mani šodien kā laiva, ar pavedienu savienojot un saaužot vienā audeklā laikus, cilvēkus, daudzslāņainu dzimtas vēsturi, vietas, atmiņas pieredzes un sajūtas.
Ar tekstilmateriālu un glezniecības izteiksmes līdzekļu palīdzību es portretēju dzimtas sievietes, kuras mani ir uzrunājušas un iespaidojušas. Es tām intuitīvi piešķiru simbolisku sargeņģeļa statusu vai varbūt arhetipiskas sievietes tēlu? Katrs darbs ir autoetnogrāfisks pētījums un personīga pašterapijas pieredze caur mākslu.
Skatītājam es vēlos nodot sajūtu kopumu caur krāsu, formu, tekstūru, kā arī verbalizētiem konceptiem un atslēgvārdiem, ar kuriem aprakstu ideju un ierosmju impulsus. Es aicinu katru interpretēt darbus, ļaujot pašam sev uzdodot jautājumus, lai atmiņu upes plūst…”
Galerija “Apesīda”
Skārņu iela 10/20, Rīga
Janas Indričānes grafikas darbu personālizstāde “Melns un balts”
Lūznavas muižā
līdz 16. novembrim
Lūznavas muižā līdz 16. novembrim skatāma Janas Indričānes grafikas darbu pirmā personālizstāde “Melns un balts”. Tā ir kā ceļojums caur tumsu uz gaismu, caur melno un balto, caur simboliem un līnijām, caur ēnām un pretstatiem, kā atklājums, cik organiski dabā un mūsos sadzīvo pilnīgi pretstati.
Jana Indričāne absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles grafikas apakšprogrammu (2012). 2007. gadā sākusi piedalīties mākslinieku kopīgajās izstādēs.
“Manos grafikas darbos melns un balts, gaisma un ēna, dzīvība un nāve, sievišķais un vīrišķais satiekas un veido simbiozi. Pretstati, kuri nespēj pastāvēt viens bez otra, kuri savstarpēji papildinās. Darbos ir daudz simbolu, kas atklājas pakāpeniski. Daži ir saprotami gan man pašai, gan citiem, bet ir arī tādi, kas saprotami tikai man. Darbos ir arī noslēpumainais, kas ir apslēpts citiem,” norāda autore.
Lūznavas muiža
Pils iela 8, Lūznava, Lūznavas pagasts
Tekstilmākslinieces Agneses Tukānes izstāde “Kolāža. Notikumi. Pārdomas”
Kauguru kultūras namā
līdz 25.novembrim
Kauguru kultūras namā līdz 25.novembrim skatāma tekstilmākslinieces Agneses Tukānes izstāde “Kolāža. Notikumi. Pārdomas”.
“Izstādē attēlotie darbi kolāžas teknikā ir dienasgrāmatas formātā. Palielināti piezīmju blociņi, kas gan studiju laikā Latvijas Mākslas akadēmijā, gan tagad vizuāli attēlo manu ikdienu, pārdomas un atmiņas. Ikdienas notikumi sajaucas ar dažādām tēmām – ainava, dabas motīvi, pašportrets, arhitektūra, kustība. Cilvēks kā persona ar visu apkārt notiekošo. Ikdienas stega un kustība apkārtējā vidē un sevī. Krāsa, bezkrāsa, prieks un skumjas. Kontrasti dzīvē. Kā Tu attēlotu savu ikdienu un piedzīvotos notikumus?”
Kauguru kultūras nams
Raiņa iela 110, Jūrmala
Projekta “Stikla sajūta” darbu izstāde
Mencendorfa namā
līdz 30. novembrim
Līdz 30. novembrim Mencendorfa namā skatāma stikla mākslas darbu izstāde “Stikla sajūta”.
“Izstādē var skatīt projekta “Stikla sajūta” laikā tapušos stikla autordarbus, kurus, iedvesmojoties no Līvānu stikla izstrādes vēsturiskajām tradīcijām, kopā ar stikla pūtēju Aleksandru Logvinu veidoja desmit no redzamākajiem Baltijas stikla māksliniekiem – Anna Heinsberga Varnase, Ieva Birģele, Baiba Dzenīte, Vineta Groza, kā arī mākslinieki, kas ir strādājuši un ieguvuši sākotnējo stikla izstrādes pieredzi Līvānu stikla fabrikā kā Herberts Erbs, Aīda Rotčenkova, Ludmila Safronova, Dainis Gudovskis, Juris Dunovskis, Remigijus Kriukas.
Projekta “Stikla sajūta” galvenais mērķis ir turpināt stikla izstrādes tradīciju Līvānos un popularizēt vienu no redzamākajiem Latvijas industriālā kultūras mantojuma glabātajiem – Līvānu stikla un amatniecības centru.
Projekta “Stikla sajūta” koprades sinerģijas rezultātā, mijās pieredze un domu lidojums, stikla sajūta un virtuoza meistarība. Jaunradītie autordarbi papildināja Līvānu stikla un amatniecības centra krājumu un ir turpinājums mūsdienu stikla mākslas kolekcijas izveidei.
Mencendorfa nams
Grēcinieku iela 18, Rīga (ieeja no Kungu ielas)
Kristīnes Kliginas izstādes
“Būt” / “Vieta nr. 6” Siguldā
“Esība daudzveidībā” / atpūtas centrā “Joker klubs” Rīgā
līdz 2024. gada 5. janvārim
Sigulā Vietā nr. 6 skatāma izgleznota una Kristīnes Kliginas jaunāko darbu izlolotā jubilejas izstāde “Būt”. Tā ir vizuāls stāsts par autores atmiņām no pagātnes un esību šodienā. Katru personību šodienā ietekmē pagātnes kods, ko esam saņēmuši gan no vecākiem, vecvecākiem un senākiem senčiem, kā rezultātā veidojot mūsos jaunu identitāti. Mēs esam senā turpinājums jaunajā.
Lai tēlaini paspilgtinātu senā ietekmi uz šodienu, autore savos darbos apvieno gan materiālus ar pieredzi, gan jaunus materiālus. Kas rezultātā veido jaunu materialitāti. Gadu gaitā attīstītajā autortehnikā, apvienojot tekstilmākslu un glezniecību, autore ir radījusi darbu sēriju, kurā dominē punkts un līnija. Punkts kā visa sākums.
Savukārt līdz 2024. gada 5. janvārim atpūtas centrā “Joker klubs” skatāma Kristīnes Kliginas izstāde “Esība daudzveidībā”.
““Tas, ko tu dari šodien, būs sekas tavai nākotnes dzīvei.” Šie vārdi mani motivē katru manas dzīves dienu. Tas, ka šobrīd sevi varu saukt par profesionālu mākslinieci ir pateicoties neatlaidīgam, apzinātam un nesaudzīgam darbam. Jau agrā bērnībā sapņoju būt māksliniece. Ceļš uz savu sapni bija garš un līkumots, pilns ar šaubām un neticību saviem spēkiem, bet pāri visam – neizsakāma vēlme būt pašai, darīt to, ko jūtu, darīt to, ko liek sirds.
Šobrīd esmu tur, kur sapņoja būt mans iekšējais bērns. Tas liek baudīt un pateicībā novērtēt ik mirkli,” stāsta māskliniece.
Vieta Nr. 6
Pils iela 16B, Sigulda
Atpūtas centrs “Joker klubs”
Katrīnas iela 12, Rīga
Rīgas Porcelāna muzeja krājuma izstāde
Igaunijas Lietišķās mākslas un dizaina muzejā Tallinā
līdz 2024. gada 21. janvārim
Tējas servīze “Laima”. Forma: Zina Ulste. Dekors: Beatrise Kārkliņa. Rīgas Porcelāna fabrika. 20. gs. 50. gadi. Rīgas Porcelāna muzeja krājums. Foto: Gvido Kajons
Rīgas Porcelāna muzejs sadarbībā ar Igaunijas Lietišķās mākslas un dizaina muzeju rīko izstādi “Balts un gleznots. 20. gs. 50. un 60. gadu porcelāns no Rīgas”. Izstāde skatāma Tallinā līdz 2024. gada 21. janvārim.
Rīgu un Tallinu saista vēsturiskas porcelāna saites. Igaunijā, Mākslas produktu ražošanas kombināta (Kunstifondi kunstitoodete kombinaadid) darbnīcās mākslinieki dekorēja Rīgas Porcelāna Fabrikā un Rīgas Porcelāna un fajansa fabrikā, un vēlāk arī Rīgas Porcelāna rūpnīcā ražotos baltos traukus. Rīgas ražotņu gatavā produkcija 20. gs. otrajā pusē, padomju okupācijas laikā, bija ieredzēta arī kaimiņvalstī un ir par pamatu šī brīža intereses vilnim, kad Latvijas iedzīvotāji pārskata savus traukus, lai atrastu “KFK” vai “ARS” zīmi, kas liecinātu par izgatavošanu Igaunijā, un Igaunijas iedzīvotāji pārcilā savus traukus, lai uzzinātu ko vairāk par to īpašumā esošajām servīzēm ar “RPF”, “PFF” vai “RPR” zīmēm.
Izstādē “Balts un gleznots. 20. gs. 50. un 60. gadu porcelāns no Rīgas” iekļautas 30 servīzes no Rīgas Porcelāna muzeja krājuma un privātpersonu deponējumiem. Tās atspoguļo ražošanas procesu 20. gs. 50. gados, kam raksturīga pirmskara resursu izmantošana: formas, krāsas, pat darbaspēks ir no “buržuāziskā” perioda, kuru okupācijas periodā cenšas izdzēst no sabiedriskās apziņas, taču ikdienas praksē – labprāt turpina izmantot. Kā arī dizaina pagriezienu 20. gs. 60. gados jeb t.s. “pēckara modernismu”, kam raksturīga no agrākiem periodiem ļoti atšķirīga estētika, ko savukārt noteica Aukstā kara nepieciešamība vieglās rūpniecības produkciju padarīt pēc iespējas pieejamāku, pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam. Katra servīze, protams, iemieso stāstu pati par sevi – tās forma, dekors ir noteikta autora iztēles auglis. Taču tā arī liecina par laiku, laikmetu, kurā tapusi, dažādajiem kritērijiem, nosacījumiem un tehnoloģiskajiem pagriezieniem.
Izstādē būs interesanti salīdzināt, kas ir ar roku vienā eksemplārā apgleznots izstāžu darbs un, kas ir plaša patēriņa produkcija, dekorēta ar sava laika novatorisko tehniku – zīdspiedes dekolu; kā izskatās porcelāns, kā – fajanss, un kā – plānsienu porcelāns, cik atšķirīgā stilā top servīzes no šiem materiāliem.
Gada izskaņā Rīgas Porcelāna muzejā gaidāma izstāde, kurā Rīgas iedzīvotāji un viesi varēs iepazīties ar Igaunijā dekorēto Rīgas porcelāna ražotņu produkciju.
Igaunijas Lietišķās mākslas un dizaina muzejs
Lai 17, Tallinna
Elgas Grīnvaldes izstāde “Lielās vērtības mazā laukā 20x20”
Daugavpils Māla mākslas centrā
līdz 7. janvārim, 2024
Līdz 2024. gada 7. janvārim Daugavpils Māla mākslas centrā skatāma Elgas Grīnvaldes izstāde “Lielās vērtības mazā laukā 20x20”. Izstādē aplūkojami trīsdesmit četru mākslinieku darbi, ko veidojuši dažādu paaudžu un dažādu mākslas nozaru pārstāvji, kuri dzīvo un strādā dažādās Latvijas pilsētās. Izstādē piedalās arī mākslinieki no Nīderlandes, Itālijas un Baltkrievijas. Kopumā izstādīti piecdesmit pieci miniatūrdarbi.
“Darbu autori, mani draugi, mākslas kolēģi un laikabiedri, ar kuriem man ir gods un prieks būt kopā šajā izstādē. Dažādos dzīves posmos esmu iepazinusies ar daudziem māksliniekiem un vienojošais ir Lielā Mīlestība pret savu izvēlēto dzīves Mākslas ceļu,” stāsta māksliniece Elga Grīnvalde.
Daugavpils Māla mākslas centrs
18. novembra iela 8, Daugavpils
Maijas Tabakas darbi izstādē “Unframed: Leis, Tabaka, Rožanskaitė / ”
KUMU mākslas muzejā Tallinā
līdz 25. februārim, 2024
Maija Tabaka. Ulda Razuma un Ata Kļaviņa dubultportrets. 1973
Līdz 2024. gada 25. februārim KUMU Mākslas muzejā Tallinā skatāma izstāde “Unframed: Leis, Tabaka, Rožanskaitė / Neierāmēta: Leisi, Tabaka, Rožanskaite”, kuras uzmanības centrā ir trīs Baltijas sieviešu mākslinieču – Malles Leisi (1940–2017), Maijas Tabakas (1939) un Marijas Terēzes Rožanskaites (1933–2007) 70. un 80. gadu beigu padomju laika darbi.
Visi trīs mākslinieces izaicināja tā laika mākslas pasaules noteikumus ar savu netradicionālo pašprezentāciju, telpas veidošanas pieeju un pārdomām par mākslinieka būšanu.
Leisi, Tabaka un Rožanskaite bija izcilas mākslinieces padomju okupētajā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Izglītība, ko viņas ieguva mākslas institūtos Tallinā, Rīgā un Viļņā 20. gadsimta 50. un 60. gados, bija līdzīga pēc saviem ideoloģiskajiem un estētiskajiem principiem. Tomēr visas trīs drīz vien attālinājās no šiem principiem – ne obligāti iebilstot pret noteikumiem, bet gan mainot un aizmiglojot šķietami vienkāršu motīvu un žestu nozīmi.
Izstādes nosaukums “Neierāmēta” norāda ne tikai uz robežām, ko visas trīs pārkāpa savos darbos, bet arī uz jauno interpretācijas horizontu, ko viņas rada viena otrai. Viņu darbos var atrast veselu virkni (sieviešu) varoņu, kas izkāpj no attēla vai pagriež skatītājam muguru, radot vizuālas metaforas par aiziešanu un pārcelšanos uz jaunu teritoriju. Mākslinieces bieži eksperimentējušas ar struktūru, kas sastāv no vairākiem rāmjiem, graujot ideju par stabilu un nepārprotamu realitāti.
Neskatoties uz to, ka visas trīs mākslinieces veiksmīgi iesaistās dialogā vai polilogā, viņas nebūt nav līdzīgas viena otrai. Kamēr Leisi un Rožanskaite ir līdzīgas figūras ar modernismam raksturīgu kritisku un konceptuālu skatienu, Tabaka izceļas kā nepārprotami postmodernisma māksliniece. Arī izstādes struktūra veidota, lai pretnostatītu gan līdzības mākslinieču darbos, gan norādītu uz intriģējošām atšķirībām.
KUMU Mākslas muzejs
Weizenbergi 34 / Valge 1, Tallina
Andra Kaļiņina izstāde “Fragmenti, kas palīdz dzīvot. Imka un Ojka”
Ziedoņa muzejā
līdz 31. maijam, 2024
Līdz 2024. gada 31. maijam Ziedoņa muzeja dārzā skatāma laikmetīgās mākslas mākslinieka Andra Kaļiņina izstāde “Fragmenti, kas palīdz dzīvot. Imka un Ojka”. Izstāde veidota kā instalācija, kas atgādinās par divu laikabiedru, draugu un dzejas dižgaru Imanta Ziedoņa un Ojāra Vācieša draudzību, kā arī atzīmēs abu vārda meistaru deviņdesmitgadi. Ziedonis savu dzimšanas dienu svin pavasarī, Vācietis – rudenī.
Mākslinieks Andris Kaļiņins, iedvesmojoties no Ziedoņa muzeja un Ojāra Vācieša muzeja krājuma priekšmetiem, kas liecina par abu dzejnieku draudzību, radījis laikmetīgu vides instalāciju par abus vienojošo tēmu izvēloties uguni. “Tā ir uguns, kas daudzkārt parādās gan abu meistaru dzejā un dzejas krājumu nosaukumos, un uguns, kas apliecina savu klātbūtni muzeja krājuma priekšmetos – svečturī, Imanta Ziedoņa pašportretā zīmētā uguns liesmā, Lielvārdes jostas ugunskrustā vai sērkociņa kastīšu kolekcijā. Zīmīgi, ka Ojārs Vācietis savulaik atgriezis rakstīšanas dzirksti pašam Imantam Ziedonim,” stāsta izstādes veidotāji.
“Man gribējās radīt ugunskura vietu pie kuras it kā sildīties. Arī priekšmeti, kas mani uzrunāja abos muzejos, kaut kādā mērā sasaucas ar uguns tēmu un arī turpmāk radās arvien jauni savienojumi ieviestajai uguns tēmai. Tā viss lēnām saslēdzās. Lai šī instalācija ir kā ierosme domāt un savā prātā savilkt paralēles!” saka Andris Kaļiņins.
“Pirms 30 gadiem Imants Ziedonis sēdēja šīs mājas saieta istabā un stāstīja par dažādiem priekšmetiem, kas atradās telpā. Teikdams, ka tie ir priekšmeti, kas palīdz dzīvot.
Es domāju, ka Imants ir sajūsmā, ka šeit notiek jaunrade, ka Andris ienāk mājā un paskatās uz muzeju, uz muzeja krājuma priekšmetiem no pilnīgi cita redzējuma,” stāsta Ziedoņa muzeja vadītājā Rūta Šmite.
Ziedoņa muzejs
Dzirnakmeņi, Krimulda
