Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
RIXC Mākslas un zinātnes festivāls “Trauslā realitāte”
Rīgā
25. augusts–16. oktobris
Rīgā no 25. augusta līdz 16. oktobrim norisināsies RIXC Mākslas un zinātnes festivāls ar nosaukumu “Trauslā realitāte”. Šī gada festivāls tiecas aplūkot mūsu laikmeta mestos izaicinājumus: līdzās mediju visuresamībai, nedrošībai par pandēmijas sekām un sociālajai sašķeltībai, ko vēl vairāk pastiprina līdzās notiekošais karš, šobrīd pieredzot mūsdienu pasaules “trauslo realitāti”.
RIXC Mākslas un zinātnes festivāla 2022 programmā centrālais notikums būs izstāde “Trauslā realitāte”, kas no 26. augusta līdz 16. oktobrim būs skatāma Kim? Laikmetīgās mākslas centrā. Izstādes atklāšanas programmas ietvaros 25. augustā festivāla kuratori Rasa Šmite un Raitis Šmits iepazīstinās ar mākslas darbiem kas pēta “trauslo realitāti” no “dabas-kultūru” perspektīvas, apspriežot mākslas transformējošo potenciālu un “dzīvo tehnoloģiju” iespējas paplašināt mūsu realitāti, padarot mūs empātiskākus vienam pret otru un mūsu vidi.
Izstādes mākslinieki: Debbie Ding / DBBD.SG (SG), Jacob Kirkegaard (DK), Mario Klingemann (DE), Hayoun Kwon (KR), Memo Akten (TR), Laurent Mignonneau & Christa Sommerer (FR/AT), Alvis Misjuns (LV), Jurģis Peters (LV), Sahej Rahal (IN), Allison Stewart (US), Sabīne Šnē (LV), Theo Triantafyllidis (GR/US).
RIXC Mākslas un zinātnes festivāls “Trauslā realitāte”
Egor Buimister personālizstāde “Sastapšanās”
M/Gallery
25. augusts–1. oktobris
No 25. augusta līdz 1. oktobrim M/Gallery būs skatāma latviešu laikmetīgā mākslinieka Egor Buimister personālizstāde “Sastapšanās”. Šī izstāde ir par cilvēku sastapšanos ar dabu, varbūt pirmreizēju vai atkārtotu, bet tomēr ļoti nepieciešamu. Mūsdienu cilvēks ilgi ir maldījies betona džungļos, bet ārēju apstākļu dēļ atkal bija spiests paraudzīties apkārt un pabūt pats ar sevi un dabu. Mākslinieks caur darbiem ir uzbūris šo maģisko tikšanos ar dabu, kurai cauri vijas nezināmais un mistiskais, bet tai pašā laikā ļoti pazīstamais un sirdij tuvais. Kolekcijas darbus saista vienojoša noslēpumainība, bet tomēr ieskatoties, viss ir zināms – tā ir pasaule, kas mums, cilvēkiem, ir apkārt. Darbos ieraugāmie tēli var šķist pazīstami, bet nevajag redzamo uzskatīt par pašsaprotamu, ļaujies fantāzijai; iespējams, ka šķietami acīmredzamais ir tikai ēna no kā cita. Egor darbos jūtama spēcīga literatūras ietekme, kas caurvij visus viņa vizuālos darbus. Mākslas darbu pamatā ir dabas elementi, atmiņas, reliģija un misticisms. Viņa darbos attēlotas ainas, kā indivīds sastopas ar nezināmo, vai tas būtu pazīstamos vai nepazīstamos apstākļos, vai ar pazīstamiem vai nepazīstamiem objektiem.
Egor Buimister (1997. Rīga, Latvija) ir latviešu laikmetīgais mākslinieks, kas galvenokārt strādā glezniecības un zīmēšanas tehnikā. Egor ir studējis Kambervelas Mākslas koledžā, Goldsmitsa un Karaļa koledžā Londonā. Viņa darbi ir tikuši izstādīti vairākās solo un grupu izstādēs, “Some Ghost Stories” (Rīga, 2020), “Young Contemporaries” (Londona, 2019) un XI Young Painter Prize Finalists Exhibition (Viļņa, 2019). Egor mākslas darbi iekļauti privātkolekcijās ASV, Lielbritānijā, Latvijā, Zviedrijā un Krievijā, kā arī Lēbenes mākslas fonda kolekcijā Lietuvā.
M/Gallery
A. Briāna iela 9, Rīga
Jevgēnija Mermana personālizstāde “Bilžu atlants”
Mākslas galerijā MuseumLV un Kultūras centrā Grata JJ
25. augusts–15. oktobris
No 25. augusta līdz 15. oktobrim mākslas galerijā MuseumLV un Kultūras centrā Grata JJ būs skatāma Jevgēnija Mermana personālizstāde “Bilžu atlants”. Jevgēnijs Mermans ir ukraiņu izcelsmes mākslinieks, kurš šobrīd mitinās Izraēlā. Šī ceļojošā izstādē līdz Rīgai ceļojusi caur Kijevu un Viļņu. Izstādi veido lielformāta gleznas, kuru tapšanu iedvesmojis ilustrēts ģeogrāfijas atlants, kurš vairākkārt publicēts Leipcigā 19. gs. beigās un 20.gs. sākumā. Kopā ar ainavām un dabasskatiem, ilustrācijas ataino valstu pamatiedzīvotājus, salas, tuksnešus un kalnus no dažādām pasaules vietām, detalizēti atklājot ķermeņa un galvaskausa uzbūvi, sejas pantus un mīmiku dažādām cilvēku rasēm un to nacionālajai piederībai, raugoties no vācu pētnieka perspektīvas, impērijas norieta un nacionālistiskās nacistu kustības dzimšanas laikā. Mākslinieka Mermana eļļas gleznas seko ilustrācijām, kuras aplūkojamas atlanta otrajā daļā, kas veltīta ne - eiropeiskajām valstīm, liekot uzsvaru uz konkrētiem attēliem, kas pamodināja māksliniekā ziņkāri: cilvēki no dažādām kultūrām un piederības, šo zemju fauna un flora.
Mermana izvēle, lietot mazos, monohromatiskos zīmējumus, kuri attēloti grāmatā, piešķirot tiem lielu, krāsainu interpretāciju, ir izaicinoša nostāja. Viņa pielietotais darbības princips atgādina populārās mūzikas aranžijas jeb cover praksi vai vecu filmu reproducēšanu, ar kuras palīdzību viņš piesavinās oriģinālās ilustrācijas un “ietērpj” tās jaunā, personiskā un mūsdienīgā izskatā. Ar šo procesu attīstās diskusija par varas attiecībām starp dominējošo kultūru un kontrolēto kultūru, ko veidojis simtiem gadu ilgs koloniālisms. Diskusiju pastiprina attēlu izvēle no šī atlanta sējuma, kas, kā minēts, attiecas uz to, ko eiropieši dēvē par “trešo pasauli”. Mermana gleznas uzsver disonansi starp rietumu apbrīnu par “cildeno mežoni” un šo “mežoņu” okupācijas un ekspluatācijas vēsturi un atgādina, kā vēstures gaitā un līdz pat mūsdienām bailes no svešā un nezināmā pārvēršas naidā un vardarbībā.
Pēdējo mēnešu laikā šīs debates un pārdomu naratīvs ir kļuvis aktuāls, ņemot vērā Krievijas izvērsto agresiju pret Ukrainu un tās pilsoņiem. Krievijas vara, kura kā ar lāča tvērienu stipri ieskāva Austrumeiropas valstis gandrīz visu 20.gs, cīnās, lai atteiktos no kultūras un ekonomikas kontroles pār bijušo Padomju Savienību, un ir pasludinājusi Ukrainu par daļu no Krievijas, bet tās pilsoņus par krieviem. Ukrainas neatkarību un atgriešanos pie sākotnējās kultūras un valodas Krievijas hegemonija uztver kā sacelšanos , bet tuvošanos rietumu valstīm kā draudus Krievijai. Mermana gleznās apspriestais dominēšanas un kontroles jautājums tāpēc nav vēsturisks jautājums, tas ir laikmetīgs un aktuāls un skar personiski mākslinieku, viņa dzimteni, ģimeni un draugus. Jevgēnijs Mermans uz atlantu raugās ar gleznotāja acīm, viņš tikai atsaucas uz zīmējumiem un ignorē vāciski rakstīto tekstu, ko viņš nespēj izlasīt. Viņa gleznieciskā maniere šajā darbu sērijā ir mazāk rūpīga un mazāk reālistiska salīdzinājumā ar atlanta izdevuma ilustratoru. Viņš izvēlas sev, kā gleznotājam interesējošas tēmas un kompozīcijas, ik pa laikam vienā gleznā, apvienojot dažādas ilustrācijas vai tikai atsaucoties uz kādu nodaļu no orģinālās ilustrācijas. Rezultātā ir tapusi ļoti krāsaina gleznu sērija, ko raksturo ātri un izteiksmīgi otas triepieni, kas piešķir jaunu un papildinātu dzīvi vecajai pasaulei, ko 20.gs. lielie vēsturiskie un traumatiskie notikumi ir mainījuši līdz nepazīšanai.
Kurators: Ilans Wizgans
Mākslas galerija MuseumLV un Kultūras centrs Grata JJ
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Agneses Kauperes darbu izstāde “Ķenguru neredzēju”
Liepājas muzejā
25. augusts–16. oktobris
Agnese Kaupere. “Sērfotāju paradīze”. Eļļa, audekls, 200x180 cm, 2019
No 25. augusta līdz 16. oktobrim Liepājas muzejā būs skatāma Agneses Kauperes darbu izstāde “Ķenguru neredzēju”.
Agneses Kauperes glezniecības rokrakstu raksturo košā, intuitīvā pieeja krāsai un kompozīcijai, spēle starp abstrakto un reālo pasauli. Savos darbos viņa variē ar dažādām tēmām un sižetiem. Tāpat māksliniecei patīk atstāt iztēles lauku, kurā skatītājs pats var ļauties savām sajūtām: “Katrs mēs esam unikāls un ja es redzu dzeltenas debesis vai ķenguru, tas nenozīmē, ka arī jūs redzat to pašu.”
Izstādē skatāmajos darbos mainīgās formas un “klusās dabas” noķertas gan tepat Liepājā, Rīgā, gan tālajā Austrālijā. “Ar katru jaunu darbu sēriju vēlos izkāpt ārpus saviem rāmjiem. Gleznošanu uztveru kā procesu, kurā darbs “paiet un plūst” cauri vairākiem posmiem un konceptuālām evolūcijām. Košie krāsu toņi sniedz man enerģiju un pacilātību, bet melnbaltie darbi ir kā meditācija, kas top klusumā,” pārdomās par gleznošanu dalās Agnese Kaupere.
Māksliniece Latvijā ir pazīstama ne tikai kā gleznotāja, bet arī kā scenogrāfe – kopš 2013. gada viņa rada kostīmus un scenogrāfijas gan izrādēm dažādos Latvijas teātros, gan neatkarīgos uzvedumos. Agnese Kaupere 2020. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, iegūstot maģistra grādu, kā arī 2017. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas nodaļu. Agnese Kaupere piedalījusies vairākās grupu izstādēs, kā arī 2019. gadā piedzīvojusi personālizstādi Valmierā. “Ķenguru neredzēju” ir mākslinieces pirmā personālizstāde Liepājā.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
“Melnā Cauruma” rezidences dalībnieku izstāde
Totaldobže mākslas centrā
25. augustā
25. augustā Totaldobže mākslas centrā “Laikmetīgo ceturtdienu” ietvaros no 19:00 līdz 24:00 būs iespējams apskatīt mākslas darbu izstādi, ko radījušas mākslinieces Aina Bikše un Lidija Zaneripa, laikmetīgās dejas horegrāfe un scenogrāfe Līga Ūbele, kā arī mākslinieki Einar Lúðvík Ólafssons un Kristján Thorlaciu no Islandes. Šie un vēl 5 citi dažādu mākslas nozaru pārstāvji no Latvijas, Anglijas un Krievijas piedalījās "Melnā Cauruma" rezidencē Totaldobže mākslas centrā no 4. līdz 24. jūlijam, kuras laikā kopīgi radīja jaunas idejas jauniem mākslas darbiem.
Totaldobže mākslas centrs
Viskaļu iela 36, Rīga
Maijas Kurševas personālizstāde “Spriedze”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
26. augusts–16. oktobris
Maija Kurševa. "Gubeņi", 2022
No 26. augsuta līdz 16. oktobrim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāma Maijas Kurševas personālizstāde “Spriedze”.
“Mūsu robeža ir līnija zem spiediena. Lielais cietums tepat pāri upei, slepkava elpo aiz žoga. Plūst nafta, spiegi, propaganda. Plūst asaras, dusmas un naids. Spekulatīvo ainavu klusi apsargā ar valodu sapāroti koku un krūmu grupējumi,” – tā izstādi piesaka māksliniece.
Maija Kurševa (dzimusi 1981. gadā Lielplatonē) ieguvusi bakalaura (2006) un maģistra (2008) Kim? Laikmetīgās mākslas centrs un Maija Kurševa sadarbojas kopš 2009. gada un “Spriedze” ir mākslinieces sestā personālizstādes institūcijā.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2, K-1, Rīga
Jauno mākslinieku projekts “Tagadismi un runas par formu”
mākslas stacijā “Dubulti”
26. augusts–25. septembris
Veronika Simoņenkova. Iļja, Jūlija, Lilija, Nikola un Ksenija 2022. gada augustā Dubultos
No 26. augusta līdz 25. septembrim mākslas stacijā “Dubulti” norisināsies jauno mākslinieku projekts “Tagadismi un runas par formu”, kurā visi jaundarbi tapuši, burtiskā nozīmē iekļaujoties cita mākslinieka darbā.
Projekta “Tagadismi un runas par formu” atklāšana Mākslas stacijā “Dubulti” sāksies 26. augustā plkst. 10 no rīta, plkst. 14.00 jaunie mākslinieki prezentēs savus darbus, bet plkst. 16.00 būs tiešsaistes tikšanās ar mākslinieku Tomasu Hiršhormu. Vakars noslēgsies ar MIRKĻDISKO no plkst 17.00.
““Tagadismi” ir “attiecību projekts” tādā ziņā, ka tas meklē mākslas darba potenciālu sadarbībai šeit un tagad. Vienlaikus “Tagadismus” var salīdzināt ar psihoterapijā praktizētām afirmācijām, kas vērstas uz to, lai ietekmētu domāšanu un apliecinātu, ka dzīvē ir arī labās lietas, pat ja mēs šobrīd tā nejūtamies. Pašreiz dzīvojam blakus drausmīgajam Ukrainas karam, kas pusgada laikā mainījis globālo perspektīvu. “Tagadismu” mākslinieki savu enerģiju velta labākas, laimīgākas pasaules vīzijām,” stāsta kuratore Inga Šteimane
“Tagadismus un runas par formu” kopš 13. jūlija īsteno Kristiāns Iesalnieks, Andris Ratnieks (dj Plastix), Liene Lintere, Kintija Avena, Veronika Simoņenkova, Sāra Marija Nudiņa, Elīna Salnāja un Artūrs Bogdanovs. Sešas nedēļas katru dienu kāds no māksliniekiem strādā Mākslas stacijā “Dubulti”. Māksliniekiem ir uzdevums atrast sava darba materiālu Tomasa Hiršhorna iniciētā projekta “ART=SHELTER” / “MĀKSLA=PATVĒRUMS” realizētajā vidē un konceptuālajā struktūrā. Klātbūtnes un radīšanas procesā, kas noslēgsies 26. augustā, katru dienu pulksten 10.00 mākslinieki lasa un komentē Tomasa Hiršhorna tekstu “Veltījums Formai” (“Tribute to Form”).
Ekskursijas kuratores Ingas Šteimanes vadībā 28. augustā plkst. 16.00, 3. septembrī plkst. 16.00 izstāžu zālē un tiešsaistē.
Mākslas stacija “Dubulti”
Zigfrīda Meirovica prospekts, 3, Jūrmala
Helēnas Heinrihsones izstāde “Darbi”
Kuldīgas Mākslinieku rezidencē
No 26. augusta
No 26. augusta Kuldīgas Mākslinieku rezidencē būs skatāma Helēnas Heinrihsones izstāde “Darbi”.
Helēna Heinrihsone ir viena no strādīgākajām un atpazīstamākajām gleznotājām, kas savos darbos apliecina jaunus radošus meklējumus, lai katra personālizstāde būtu svaigām idejām bagāta un publikai pārsteidzoša. Izstādē “Darbi” sniegts hronoloģiski retrospektīvs pārskats mākslinieces daudzpusīgajam tēmu lokam, kā arī materiāltehnisko meklējumu amplitūdai, kas ietver ne tikai tradicionālu eļļas un akvareļa glezniecību, bet arī litogrāfiju un foto.
Eksponētie darbi vēsta par mākslinieces dziļi personiskās mitoloģijas dramaturģiju un simbolu sistēmām, kas sakņojas personīgā realitātes pieredzē. Gleznas laukums Heinrihsones mākslā ir skatuve, uz kuras izspēlēt subjektīvi brīvi režisētu teātri, lomām izvēloties sev interesantus personāžus no dzīves un scenogrāfiju būvējot no plašā ģeogrāfiskajā un laika telpā atlasītiem fragmentiem. Helēnas Heinrihsones darbos ir kas daudz vairāk par spēcīgu un piesātinātu krāsu un zīmju vizuālo estētiku – tikai skatītājam to jāprot nolasīt.
Izstādes kurators ir Raimonds Kalējs.
Kuldīgas Mākslinieku rezidence
Pils iela 2, Kuldīga
Ievas Epneres personālizstāde “Laidu leģendas”
PAiR rezidences galerijā Pāvilostā
27.augusts–30.oktobris
Ieva Epnere. Foto no sērijas "Laidu leģendas". 2021
No 27. augusta līdz 30.oktobrim PAiR rezidences galerijā Pāvilostā būs skatāma mākslinieces Ievas Epneres personālizstāde “Laidu leģendas”. Izstādes atklāšanu 27.augustā papildinās Elīnas un Rūdolfa Gediņu performance.
Izstādē “Laidu leģendas” PAiR rezidencē Ieva Epnere izstāda videodarbu un fotogrāfijas. 2021. gada rudenī māksliniece pavadīja divas nedēļas “Kuldīgas novada rezidencē radošajiem autoriem”, apmetoties Laidu skolas labajā spārnā, iepazinās ar cilvēkiem un viņu amata prasmēm un pati iesāka aust gobelēnu Laidu stellēs.
Ievu Epneri ieinteresēja pagātnes nemateriālās liecības, Vietas gars, kas atklājas leģendās. No tām dzima ideja par izrādi, kas tika spēlēta Laidu skolas simtgades salidojumā, kuru pandēmija bija pabīdījusi par vienu gadu uz priekšu.
Sadarbojoties ar skolas dramatisko pulciņu un pieaicinot horeogrāfi Elīnu Gediņu, tapa piecas “Laidu leģendas”. Par balto dāmu, Laidu komtesi, kas nepiepildītas mīlestības dēļ klīst pa pili kā pārmetums kārtu aizspriedumiem un alkatībai. Par Valtaiķu baznīcas būvupuri jeb asinsupuri, kas nepieciešams, lai ticībā celtais nesagrūtu. Par labāko vietu gravā pie Rudzīšu akmens, kur uzplaukst maipuķītes. Par mistisko bezdubeni 70 metru diametrā meža vidū, kur robežojas Turlava, Snēpele un Laidi un teritoriālo interešu kaislībās barojas purva mērglis. Par sarkano govi, kura parādās reizi simts gados un no kuras var izkratīt naudu.
1905. gada Krievijas revolūcijas liesmās nosvila Laidu muižas īpašniekiem piederošā Kazdangas pils. Zemniekus pēra Laidos. No laideniešiem nākušais cenzors Remiķis neilgi pirms cara Nikolaja II manifesta par vārda brīvību bija izlaidis cauri cenzūrai Aspazijas teiku drāmu “Sidraba šķidrauts”, kuras galvenā varone Guna ar sarkanu šķidrautu aizdedzina karalisko pili. Baltvācu laikraksts “Düna-Zeitung” (1905, 221) sašutis rakstīja par provokāciju Jaunajā Latviešu teātrī. Teātris samaisījās ar dzīvi. Tika nodedzinātas apmēram 450 vācbaltu pilis un muižas. Cenzora Remiķa apglabātais zelts, par kuru vēsta viena no leģendām, nekur nav atrodams.
Izglītības ministrijas dati liecina, ka pēdējos divdesmit trīs gados Latvijā ir likvidētas vairāk nekā 400 skolas, Laidu skola atvadījās ar salūtu.
Māksliniece Ieva Epnere kopā ar operatoru Valdi Celmiņu turpina strādāt pie dokumentālās filmas par Laidu skolas pēdējo pusgadu, kurā svētki un atvadas sajaucās simetriskā inversijā.
PAiR rezidence
Ernesta Šneidera laukums 11, Pāvilosta
Jaunizveidotais “Liepājas Restaurācijas centrs” apvieno arhitektūras un restaurācijas entuziastus
Bāriņu iela 24, Liepājas Restaurācijas centrs. Foto: ohm.lv
Lai pulcētu un apvienotu Liepājas vēsturisko ēku saimniekus, restauratorus, arhitektūras entuziastus un nozares profesionāļus, ir nodibināts “Liepājas Restaurācijas centrs”. Šī ir pirmā šāda veida organizācija Liepājā, kas pievērsīs sabiedrības uzmanību pilsētas arhitektūras mantojumam un izglītos nozares entuziastus. Lai uzrunātu, informētu un iesaistītu centra mērķauditoriju, no 27. augusta līdz 24. septembrim notiks centra atklāšanas ieskaņas pasākumi jeb sarunu, izglītojošu lekciju un meistarklašu cikls “ZINĀT / NOVĒRTĒT / SAGLABĀT”, kas ikvienam interesentam būs pieejams bez dalības maksas. Ar šo ciklu Restaurācijas centrs vēlas aizsākt Liepājas pilsētas arhitektūras mantojumam nozīmīgu un līdz šim nebijušu tradīciju, rosinot līdzīgi domājošos entuziastus un profesionāļus uz diskusiju par restaurācijas nozīmi, procesa izaicinājumiem, kā arī pieejamiem atbalsta instrumentiem. Lekciju un sarunu cikls noritēs Restaurācijas centra mājvietā Bāriņu ielā 24, kā arī Liepājas vēsturiskā centra apkārtnē.
“Liepājas Restaurācijas centra” dibinātājs, izveidotājs un idejas autors ir Liepājas Mūzikas, mākslas dizaina vidusskolas Koka izstrādājumu dizaina izglītības programmas metodiķis, projektu vadītājs un izstāžu kurators Ivars Pilips-Matisons, kurš iepriekšējo praktisko darba pieredzi guvis, strādājot Agra Padēļa-Līna birojā kā arhitekta asistents un dizaina studijā “Teika” kā dizaina projektu vadītājs. Vairāku gadu garumā bijis Valsts Kultūrkapitāla fonda Dizaina un arhitektūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs un padomes loceklis, savukārt bakalaura grādu ieguvis Latvijas Mākslas akadēmijā.
“Ideja par “Liepājas Restaurācijas centra” izveidi radās 2021. gadā, īsi pēc tam, kad biju iegādājies īpašumu Liepājas vēsturiskajā centrā – namu Bāriņu ielā 24. Ēka ir vairāk nekā 270 gadus sena, un pēdējās dekādēs tai nebija paveicies ar saimniekiem, daudzu gadu garumā nams bijis kauna traips pilsētas sejā. Māja strauji gāja postā, bet uzzinot tās seno stāstu un vēsturi, mēģinot vizualizēt, cik cēla tā bijusi, sajutu sevī impulsu un vēlmi atgriezt nama sākotnējo spozmi. Meklējot savu nākamo īpašumu un vēloties parūpēties par kādu īpašu ēku Liepājā, radās arī ideja par “Liepājas Restaurācijas centra” izveidi. Sapratu, ka, darot, izglītojoties un būvējot sev, varu palīdzēt arī citiem entuziastiem pilnveidot un attīstīt zināšanas par vēsturisko namu apsaimniekošanu un restaurācijas izaicinājumiem,” iepazīstina Ivars Pilips-Matisons.
Cikla “ZINĀT / NOVĒRTĒT / SAGLABĀT” notikumu plāns:
27. augustā plkst. 11.00 sarunu un meistarklašu cikla atklāšana. Izzinoša pastaiga, paneļdiskusija un lekcijas kopā ar nozares profesionāļiem (pied. Juris Zviedrāns, Ivars Silacērps, Uģis Kaugurs, Mārtiņš Ābols u.c. dalībnieki)
10. septembrī plkst. 11.00 ievadlekcija un meistarklase “Kaļķa mūra atjaunošana”. Vada: amatnieks un restaurators Kaspars Sproģis
24. septembrī plkst. 11.00 praktiskā nodarbība “Vēsturiska žoga izgatavošana”. Vada: “Liepājas Restaurācijas centra” dibinātājs Ivars Pilips-Matisons.
Dalība pasākumos ir bez maksas, veicot iepriekšēju reģistrāciju vietnē: https://ej.uz/restauracijas-centrs
“Liepājas Restaurācijas centrs”
Elzas Lapiņas izstāde “Ielaidumi”
DOM galerijā
līdz 3. septembrim
Līdz 3. septembrim DOM galerijā skatāma Elzas Lapiņas izstāde “Ielaidumi”.
“Par aizgājušiem notikumiem vai to patiesajiem veidoliem liecina tikai dažādi artefakti vai to paliekas, nospiedumi, kas paver jaunu lauku interpretāciju formām. Pagātni nav iespējams tieši tvert, tās saprašana ir pastarpināta ar atmiņām, kas var būt gan individuālas, gan arī uzglabātas kolektīvos rituālos, stāstos un priekšmetos. Pagātne tādā veidā var tikt nepārtraukti atkalpārdzīvota, pastāvīgi atklājot jaunas perspektīvas un izpratnes. Kaut kur šajos procesos mēdz tikt radīti jauni stāsti, veidojot savu īpatnējo pasauli, stāstot par pagātni, kas iespējams nekad nav notikusi.
Izstādē tiek apskatīta atmiņu materialitāte un pagājušu notikumu rekonstrukcija vadoties pēc to liecību paliekām, izmantojot atslēgas vārdu - restaurācijas terminu - “ielaidumi”, kas attiecināms uz objektu trūkstošo daļu atjaunošanu, aizpildīšanu ar tādu pašu vai līdzīgu materiālu, kas šķietami nemanāmi piekļaujas oriģinālam,” teikts izstādes pieteikumā.
Elza Lapiņa 2022. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju Kustība.Attēls.Skaņa. apakšnozarē. Lielu ietekmi savai radošajai darbībai guvusi arī ilggadēji darbojoties kā polihromā koka restauratore. Veido audiovizuālus darbus un instalācijas, nereti savā daiļradē vēršot lielu uzmanību uz apkārtējo vidi un telpu. Kopš 2018. gada piedalās laikmetīgās mākslas izstādēs un notikumos Latvijā, Lietuvā un Beļģijā.
DOM galerija
Ģertrūdes iela 115, Rīga
Izraēliešu mākslinieces Natālijas Pudalovas ilustrāciju izstāde
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
līdz 30. septembrim
Līdz 30. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 7. stāva ātrijā skatāma izraēliešu mākslinieces Natālijas Pudalovas (Natalie Pudalov) ilustrāciju izstāde.
Natālijas Pudalovas 30 darbu izstāde ir tapusi ar Izraēlas vēstniecības Igaunijā atbalstu, Igaunijas Bērnu literatūras centra galerijas vadītājas, mākslinieces – izstāžu kuratores Vīves Nor gādībā.
Natālija Pudalova ir dzimusi 1980. gadā Krievijā. Kad viņai bija 12 gadi, ģimene imigrēja uz Izraēlu. Viņa ir pabeigusi Bezalel Mākslas un dizaina akadēmiju Jeruzalemē. Studentu apmaiņas programmā papildinājusi zināšanas Mākslas un dizaina akadēmijā Štutgartē.
Natālija Pudalova ir saņēmusi daudzas atzinības par savu radošo darbību, sākot no 2006. gada, kad Izraēlas grafiskā dizaina asociācija piešķīra viņai vienu no zelta balvām un tika saņemts arī ASV Mūsdienu ilustratoru žurnāla “3 x 3” bronzas apbalvojums. Viņas darbi ir godalgoti starptautiskos konkursos Lielbritānijā, Korejā, Ukrainā, Ķīnā un citur, bet visvairāk māksliniece lepojas ar Boloņas bērnu grāmatu gadatirgus ilustratoru izstādes panākumiem, kur viņas darbi, izturot milzīgu starptautisku konkurenci, ir eksponēti 2008., 2009., 2010. gadā, līdz šogad viņa ir kļuvusi par vienu no šīs izstādes uzvarētājām.
Par Boloņas nozīmi savā mākslinieciskajā izaugsmē māksliniece raksta: “Pirmo reizi Boloņas grāmatu gadatirgu apmeklēju uzreiz pēc skolas beigšanas, un es vienkārši iemīlējos visā: visu talantīgo mākslinieku neparastajās ilustrācijās, daudzveidīgajā grāmatu klāstā, dažādās valodās runājošos cilvēkos, mistiskajā pilsētā Boloņā ar tās siltajām, mazajām ieliņām un silti brūnajām māju sienām. Es ļoti vēlējos, lai mani darbi kādreiz būtu šajā izstādē, un es vēlējos būt daļa no šīs brīnišķīgās grāmatu un jaunrades pasaules. Tāpēc es smagi strādāju, mēģināju analizēt un izveidot savu stilu, izmantojot humoru un, iespējams, mazliet citu skatu punktu.”
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Arta Butes darbu izstāde “ARTisCOOL!”
Latgales vēstniecībā GORS
līdz 3. oktobrim
Artis Bute. Atspulgs pļavā. 2022. Foto: Dagnija Bernane
Līdz 3. oktobrim Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā skatāma mākslinieka Arta Butes darbu izstāde “ARTisCOOL!”.
Arta Butes glezniecību raksturo nemaldīga līdzsvara izjūta, izkārtojot kompozīcijas elementus, kā arī precizitāte detaļās un gleznieciski vienlīdz blīvi izstrādāti visi laukumi. Lai gan gleznu mērķis nav radīt telpas ilūziju, kompozīcijās saglabāts priekšplāna, vidējā un dziļākā plāna dalījums. Dramatiskajā mākslā trenēta prāta asumu demonstrē darbu sižeti, kas mēdz būt arī aizšifrēti vai alegoriski. Katram priekšmetam klusajās dabās ir noteikts raksturs, starp tiem veidojas attiecības un spriedze. Piemēram, nomizotam apelsīnam ir tikpat liela personība kā Voltēra bistei, kas iesaistās dialogā ar citiem kompozīcijas elementiem. Savukārt ainavās zāles stiebri veido ritmizētu musturu, ko pārklāj kontrastējoši vienmērīgs debesu laukums.
Kā par mākslinieku izsakās mākslas kritiķis Vilnis Vējš: “Karjeras laikā mākslinieks gleznojis gan figuratīvas kompozīcijas, gan izteikti ornamentālus un abstraktus darbu, tomēr pat it kā klasiskās ainavās un klusajās dabās redzams viņa neatkārtojamais rokraksts - katra priekšmeta siluets vai fona laukums iekļaujas ritmizētā, loģiski pārdomātā struktūrā. Butes darbos iekļautas atsauces uz pagājušo laikmetu - jūgendstila un Art Deco mākslu, kuru meklēšana var izvērsties par īpašu izklaidi erudītam skatītājam.”
Latgales vēstniecība GORS
Pils iela 4, Rēzekne
Izstāde “Re:Vīzija”
Latvijas Arhitektu savienības telpās
līdz 7.oktobrim
Līdz 7. oktobrim Latvijas Arhitektu savienības telpās ir skatāma izstāde “Re:Vīzija”. Tās autori ir Ivars Veinbergs, Elīna Lībiete, Linda Leitāne.
Latvijas Arhitektu savienība savā arhīvā glabā projektus, kas pēdējos 20 gados ir pieteikti Latvijas Arhitektūras gada balvai. Šī krājuma revīzija ir ļāvusi izveidot atskatu uz Latvijas arhitektūras un pilsētplānošanas neseno vēsturi, gan notverot 21. gadsimta sākuma garu, gan izceļot pārlaicīgus projektus, kas ir kas vairāk nekā tikai sava laikmeta produkti.
Izstāde “Re:Vīzija” pievēršas neveiklajam pārejas posmam starp laikmetīgo estētiku un novērtētu mantojumu, aicinot apmeklētājus pārvērtēt savas attiecības ar arhitektūru, kas ir jau novecojusi, taču vēl nav vēsturiska.
Latvijas Arhitektu savienība
Torņa iela 15, Rīga
Izstāde “Otrs ES”
Laikmetīgās mākslas galerijā “Bazar’t”
līdz 10. oktobrim
Maija Muižniece. "Gaismas saliņa", eļļa, audekls, 80x80 cm, 2022
Līdz 10. oktobrim galerijā “Bazar’t” skatāma mākslinieku grupas izstāde “Otrs ES”. Šī izstāde ir par pārsteigumu, to, ko mākslinieks dara papildus savai ikdienas profesijai. Vai tā būtu dzejas rakstīšana, astrologa prasmes, leļļu šūšana, vai futbola spēlēšana, aiz katras talantīgas gleznas autora noteikti slēpjas vēl kāda viņa radošuma izpausme. Izstāde ir arī par jaunu un īpašu dizaina produktu idejām.
Galerija šo izstādi nākotnē plāno kā ikgadēju notikumu. Izstādē piedalās metāla un emaljas māksliniece Dina Dubiņa ar apgleznotām zīda kleitām, spilveniem un jau ierasto lielformāta emalju, gleznotāja Sabīne Līva izstādē piedalās ar gleznām un ikdienas sadzīves aksesuāriem, kuri nākotnē varētu rotāt un iepriecināt vairums mājsaimniecību, Evija Freidenfelde izstādē piedalās ar vairāku tehniku grafikām un kustīgām instalācijām, kā arī 3D gleznām, Alise Mediņa ar gleznām un brīnumainu keramiku, gleznotāja Ivonna Zīle iepriecinās ar skulptūrām un gleznām, ārzemēs dzīvojošā māksliniece Agija Jansone uz izstādi ir atvedusi gleznas, zīmējumus un enciklopēdijas, kurām māksliniece ir vizuālā autore. Neonilla Medvedeva izstādē piedalās ar gleznām un izsmalcinātiem zīmējumiem. Līgai Ķempei un Annai Zandbergai - Šenkei ir visdaudzveidīgākās ekspozīcijas, kuras pat grūti īsumā raksturot – ko, abas autores nemāk, vai vēl nav pamēģinājušas.
Paralēli izstādei “Otrs ES”, galerijas otrajā zālē līdz 17.septembrim būs apskatāma gleznotājas Mētras Štelmaheres jaunāko darbu personālizstāde “Klātbūtne”, kur paralēli eļļas audekla gleznām, būs baudāma arī īpaši katrai gleznai veltīta mūzika.
Mākslas galerija “Bazar’t”
Krasta iela 46, Rīga / T/c “Mols” 2. stāvs
