Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Videomākslas skates “Ūdensgabali”
mākslas centrā NOASS
19., 26. jūlijā, 2. augustā / plkst. 19.00
Josef Ibrahim, Nico Hartl, Philipp Hackl, Alexander Wilhelm, Patrick Proier (c) Ars Electronica
Trīs trešdienu vakaros no 19. jūlija līdz 2. augustam plkst. 19:00 mākslas centrā NOASS norisināsies videomākslai veltītais festivāls “Ūdensgabali”, kas šogad notiks jau 23. reizi, demonstrējot starptautiskas videomākslas skates un ieskatu latviešu mākslinieku darbībā.
“Šogad programma iezīmē trīs videomākslai aktuālas tēmas: animācija, eksperiments un solidaritāte. Sastopoties ar video uz lielā ekrāna un mākslas centra NOASS tilpnēs, būs iespējams pieredzēt tehnoloģisko inovāciju un datoranimācijas ietekmi uz video mediju, formas un stilistikas eksperimentus, un mākslas darbus, kas saturiski nes vēstījumu par solidaritāti un kopēju atbildību,” stāsta festivāla “Ūdensgabali” programmas veidotāja Sandra Ķempele.
Kopumā festivāls piedāvās apskatīt 8 video darbu izlases. Videomākslas darbi tiks rādīti oriģinālvalodā ar angļu subtitriem, un ieeja seansos ir bez maksas.
19. jūlijā būs skatāma animācijas izlase no festivāla Ars Electronica un Oberhauzenes īsfilmu festivāla godalgoto video izlase;
26. jūlijā – eksperimentālā videomāksla no Korejas: ExIS festivāla izlase, eksperimentālā videomāksla no Spānijas: MADATAC festivāla izlase un Oberhauzenes īsfilmu festivāla izlase “Māksla un eksperiments”;
2. augustā – Latīņamerikas perspektīvas: Oberhauzenes īsfilmu festivāla izlase, Videomāksla no Ukrainas, FemLink: Agresija.
Mākslas centrs NOASS
AB dambis, 2, Rīga
Jurģa Petera personālizstāde “Sintētiskā klātbūtne”
ISSP Galerijā
21. jūlijs–7. septembris
No 21. jūlija līdz 7. septembrim ISSP Galerijā būs skatāma jauno mediju mākslinieka Jurģa Petera personālizstāde “Sintētiskā klātbūtne”, kas aplūko cilvēka un tehnoloģiju attiecību mijiedarbi, reflektējot par ticību mākslīgā intelekta spējai glābt cilvēci un pasauli.
Pētot ticību mākslīgajam intelektam un tam piedēvētās spējas vairot produktivitāti un risināt šī laikmeta izaicinājumus, mākslinieks Jurģis Peters ir radījis lielformāta izdrukas un video darbu, kas veidoti ar mākslīgā intelekta palīdzību, to “apmācot” ar svēto attēliem no dažādām kultūrām.
Vizuālie kodi šajos mākslīgā intelekta ģenerētajos attēlos veido savdabīgu kolektīvo reprezentācijas kolāžu. Darbos atklājas mākslīgā intelekta trūkumi, piemēram, nespēja precīzi attēlot cilvēka anatomiju, it īpaši rokas un pirkstus. Savukārt izstādes centrālajā videoinstalācijā “Sintētiskā satikšanās” skatītājs tiks aicināts mijiedarboties ar mākslīgā intelekta neironu tīklu, kurš reāllaikā ģenerē attēlu virknes ar humanoīdām būtnēm. Sajūtot skatītāja klātbūtni, būtnes iznirst no abstraktajām datu kopām un to sejās iezīmējas arvien cilvēcīgāki vaibsti.
Jurģis Peters (1991) ir jauno mediju mākslinieks, kuru interesē vizuāli pētījumi par dažādu jauno tehnoloģiju radītu parādību ietekmi un to sekām sabiedrībā. Viens no mākslinieka galvenajiem fokusiem ir mākslīgais intelekts gan kā medijs, gan – konceptuāls izpētes lauks. Viņš savā praksē izmanto jaunās tehnoloģijas un paša veidotus algoritmus kā mākslinieciskās izteiksmes rīkus, lai veidotu vizuālus stāstus un spekulācijas par iespējamiem nākotnes attīstības scenārijiem un cilvēku lomu tajos.
Izstādes kuratore ir Iveta Gabaliņa.
ISSP Galerija
Marijas iela 13-K3, Rīga
Izstāde “Stripburger: Thirty Years of Making a Scene”
Kalnciema Kvartāla galerijā
Līdz 3. augustam
Līdz 3. augustam Kalnciema Kvartāla galerijā skatāma izstāde “Stripburger: Thirty Years of Making a Scene”.
Stripburger ir starptautisks komiksu žurnāls no Ļubļanas (Slovēnija), kas jau vairāk kā trīsdesmit gadus veido un uztur starptautiski atpazīstamu konceptu un savu unikālo raksturu, izceļot neatkarīgus vietējos komiksu māksliniekus un izdodot plaša klāsta komiksus, ko radījuši jauni un zināmi mākslinieki. Stripburger veido divus izdevumus gadā, publicējot vairāku dažādu mākslinieku darbus, papildinot tos ar recenzijām un kritisku pārskatu par komiksu mākslu un komiksu kā mediju.
“Stripburger ir atlernatīvs komiksu žurnāls ar sevišķu raksturu un izteikti kosmopolītu gaumi, kas pirmo reizi publicēts 1992. gadā. Trīs desmitgažu laikā, žurnāls izaudzis no eksperimentāli vizuāla zīna pašu priekam, līdz vienam no zināmākajiem un aktīvākajiem Slovēnijas un starptautiskās komiksu jomas dalībniekiem un spēcīgam neatkarīgās un alternatīvās komiksu kultūras veicinātājam/atbalstītājam,” stāsta izstādes veidotāji.
Izstādes fokusā ir komiksu kokteilis, kas atspoguļo žurnālā publicētos komiksus pēdējo trīsdesmit gadu laikā. Starp izteiksmīgajiem un raupjajiem komiksiem skatāmas arī tekstuālas starpspēles, radot priekšstatu par komiksu jomu un to, kas ir Stripburger. Izstādē skatāmi sietspiedes un riso drukas plakāti.
Izstādē pārstāvēti tādi mākslinieki kā Dāvids Krančans, Matejs Stupica, Andrejs Štulars, Jakobs Klemenčičs, Leons Zuodars, Igors Hofbauers – Hof, Dunja Jankoviča, Danijels Žeželja, Pakito Bolino, Matiass Lēmans, Karoline Surī, Samplerman, Leo Kjevrē, Bendiks Kaltenborns, Lars Fiske, Bruno Borges, Migels Karneiro, Makss Andersons, Mati Hāgelbergs, Arkadi, Atak un citi.
Izstāde notiek zīnu un mazo izdevēju festivāla “Sābrs” ietvaros.
Kalnciema Kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Aivara Rozenbaha cianotipijas izstāde “Versija “C””
Dobeles novada muzejā
Līdz 13. augustam
Dobeles novada muzejā līdz 13. augustam apskatāma Aivara Rozenbaha cianotipijas izstāde “Versija “C””, kurā skatāmi autora dažādu žanra cianotipijas darbi un piemēri no viņa sekotāju daiļrades.
Cianotipija ir gaismas māksla, kuru aizpagājušajā gadsimtā izgudroja angļu zinātnieks un astronoms Džons Heršels. “Cyan” ir cēlies no grieķu vārda κυανός un tas nozīmē “zils.” Cianotipija ir viens no pirmajiem fotoprocesiem, šo tehniku iesākumā lietoja botāniķi fotogrammu izgatavošanai. Vēlāk to, sauktu arī par “blueprint”, izmantoja fotoreprodukciju radīšanai, rasējumiem, grāmatu ilustrācijām. Darba veidošana sākas ar to, ka uz papīra vai cita materiāla uzklāj speciālu emulsiju, kad tā nožūst, papīru kombinē ar fotogrāfiju, augiem, spalvām vai citiem materiāliem, un tad nāk svarīgākais posms – gaismas pelde. Vislabāk, ja tā ir saules gaisma, bet var izmatot arī speciālas lampas.
“Cianotipijas tehnikas prezentēšana, mūsu interpretācijā, ir tradicionālas vērtības pasniegšana mūsdienīgā izpildījumā, robežu nojaukšana starp fotogrāfiju un glezniecību, fotogrāfiju un grafiku, starp dokumentālo un māksliniecisko, tādējādi radot jaunu mākslas produktu. Tas ir veids kā mēs cenšamies iekļauties mūsdienu mākslas procesos, kur nemitīgi tiek meklēti jauni veidi, kā vērot un uztvert mākslu,” teic izstādes rīkotāji – “Heršela grupa”.
Aivars Rozenbahs cianotipijai pievērsies pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās. No 2008. gada viņš darbojas cianotipijas mākslinieku - domubiedru un kursa biedru kopā “Heršela grupa”, ir tās pamatlicējs un ideju ģenerators.
Dobeles novada muzejs
Brīvības iela 7, Dobele
Jura Ģērmaņa gleznu izstāde “Vasaras vēstneši”
Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta”
Līdz 14. augustam
Līdz 14. augustam Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” 2. stāva galerijā skatāma Jura Ģērmaņa gleznu izstāde “Vasaras vēstneši”.
Juris Ģērmanis no 1967. gada piedalās gan personālizstādēs, gan grupu izstādēs visā Latvijā un Eiropā. Jura Ģērmaņa gleznas atrodas Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Talsu novada muzeja, J. Raiņa literatūras un mākslas muzeja, Ģ. Eliasa muzeja (Jelgava), Cēsu Vēstures un Mākslas muzeja un Tukuma muzeja fondos, kā arī neskaitāmās privātkolekcijās Latvijā un ārpus tās ģeogrāfiskajām robežām – ASV, Austrālijā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Vācijā u.c.
Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Jurija Tatarkina personālizstāde “Mākonis un ķieģeļu siena”
Jēkabpils pilsētas bibliotēkā
Līdz 31. augustam
Jēkabpils pilsētas bibliotēkā līdz 31. augustam skatāma Jurija Tatarkina personālizstāde “Mākonis un ķieģeļu siena”, kurā var aplūkot pašizdotus zīnus jeb nelielas tirāžas mākslas darbus un komiksus, kuri tapuši kopš pērnā gada oktobra, katru mēnesi izlaižot jaunu zīnu.
Izstāde notiek zīnu un mazo izdevēju festivāla “Sābrs” ietvaros.
Jēkabpils pilsētas bibliotēka
Pasta iela 39, Jēkabpils
Deivida Linča mākslas darbu izstāde
jaunajā galerijā CUT ART
līdz 1. septembrim
Ar Deivida Linča mākslas darbu izstādi Rīgā ir atklāta jauna galerija. Līdz 1. septembrim jaunajā galerijā CUT ART skatāma Deivida Linča litogrāfiju sērija no viņa privātkolekcijas.
Deivida Linča pusgadsimtu ilgā karjera aptver plašu mākslas jomu klāstu, tostarp glezniecību, zīmēšanu, fotogrāfiju, grafiku, tēlniecību, mūziku un kino. Lielākā daļa darbu šajā izlasē ir sirreālistiski un figurāli, veltīti cilvēka zemapziņai un autentisku sajūtu fiksējumiem. Savu māksliniecisko procesu viņš raksturojis šādi: “Es mēdzu doties uz labi apgaismotām ēstuvēm, jo labi apgaismotās vietās es varu sēdēt un domāt, un sapņot, un tā es varēju doties arī tumšās vietās zinot, ka es varu atkal uznirt labi apgaismotā, drošā vietā.”
Galerijā izstādītā mākslas darbu izlase nāk no Linča privātkolekcijas, kas tiek pirmo reizi eksponēta, pateicoties Deivida Linča un “Cut Art” dibinātājas Viktorijas Zaicevas pastāvīgajai sadarbībai.
Galvenais jaunās mākslas telpas mērķis ir tuvināt Latvijai un citām Baltijas valstīm starptautiski atzītus māksliniekus, tādējādi attīstot arī Latvijas jauno mākslinieku karjeras, popularizējot un integrējot tos pasaules mākslas tirgū.
Galerija CUT ART
Alberta iela 1, Rīga
Kristiana Brektes un Modra Svilāna izstāde “Tracis”
Kuldīgas Mākslas namā
Līdz 3. septembrim
Kuldīgas Mākslas namā līdz 3. septembrim skatāma Kristiana Brektes un Modra Svilāna izstāde “Tracis” – daļēji retrospektīva ekspozīcija, kura skatītājiem piedāvā iespēju vienkopus aplūkot mākslas tandēma pēdējā laikā tapušos skaņas un kinētiskos objektus, kuros liela nozīme ir mūzikas tradīcijas izpētei un cilvēka klātienes mijiedarbībai ar mākslu.
“Tautas instrumenti ir plaša un nozīmīga tradicionālās kultūras daļa, tās ietekme jūtama saistībā ar dažādiem rituāliem. Būtiski, ka visbiežāk zināšanas par šo instrumentu īpašībām tika nodotas mutvārdu veidā – pēc atmiņas, nevis konkrētas instrukcijas. Kristiana Brektes un Modra Svilāna skaņurīki ir atmiņā balstītas rekonstrukcijas, kas ietver mākslinieciski subjektīvu jaunrades potenciālu. Par iedvesmu šiem radošajiem meklējumiem kalpojuši tradicionālās mūzikas eksperta, etnomuzikologa Valda Muktupāvela veiktie pētījumi par latviešu skaņurīkiem. Balstoties esošajos pētījumos un informācijā, abi mākslinieki izstādei radījuši vairākus jaunus darbus, kuru funkcionalitāte un arī konceptuālais saturs ir atbilstošs skaņurīku grupām un sistemātikai, taču estētika un reālās skaņas īpašības ir pakļautas laikmetīgās telpas nosacījumiem. Vizuālās mākslas kontekstā, jebkuram no šiem skaņurīkiem var tikt piemērotas jaunas funkcijas un īpašības, to izskats var tikt hiberbolizēts, vai apvīts ar jaunām mitoloģiskām kvalitātēm. Savukārt instrumentu skanējumā par būtisku kļūst elektronikas izmantošana,” informē izstādes rīkotāji.
Katrs no izstādē iekļautajiem mākslas objektiem ir no jauna radīts speciāli Kuldīgas Mākslas nama telpai, tādējādi nodrošinot gan vizuālo, gan pieredzes neatkārtojamību ikvienam apmeklētājam.
Kuldīgas Mākslas nams
1905. gada iela 6, Kuldīga
Izstāde “Rūpnīcas smarža”
Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā
Līdz 10. septembrim
Līdz 10. septembrim Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde “Rūpnīcas smarža”. Izstādē eksponēta tikai neliela daļa no jaunā aizrautīgā kolekcionāra Teo Ralfa Jēkabsona kolekcijas un izstāde ir veltījums Rīgas porcelāna rūpnīcai un pateicība talantīgajai māksliniecei Zinai Ulstei (1928–2005). Tajā apskatāmi autordarbi, kurus ir veidojusi māksliniece un viņas kolēģi rūpnīcā. Izstāde vēsta dizaina stāstu par talantīgo jelgavnieci Zinu Ulsti, kura pilnveidoja Rīgas porcelāna produkciju.
Zina Ulste porcelāna rūpnīcā Rīgā darbu uzsāka kā jauna māksliniece un ļoti drīz tika iecelta galvenās mākslinieces amatā ar iespēju strādāt pie svarīgiem pasūtījumiem un plaša patēriņa produkcijas. To vidū ir tējas un kafijas servīze “Laima”, kas tiek uzskatīta par pirmo oriģinālo plaša patēriņa servīzes formu Latvijā padomju periodā. 1950. gadu otrajā pusē un 1960. gados Zina Ulste radīja kanonisko kafijas servīzi “Daina”.
No 1953. gada fabrikā tika izveidota radošā laboratorija, kuras mērķis bija ļaut rūpnīcas māksliniekiem ne tikai izpildīt valsts pasūtījumus, bet arī izpausties kā radošām personām, brīvi meklējot jaunas formas, ko varētu ieviest ražošanā. Tā 1970. gadu otrajā pusē ražošanā nonāca kafijas servīze “Gauja”. Izstādes centrā apskatāms rets, iespējams, vienīgais šīs servīzes eksemplārs, kas ražots no māla masas. Tas simbolizē gan Zinas Ulstes darbu porcelāna rūpnīcā, gan Jelgavas keramiku. Servīze ir tapusi pagājušā gadsimta 90. gados, kad rūpnīcu pārpirka uzņēmums “Latvijas keramika” un porcelāna veidnēs tika spiests un atliets nevis smalkais porcelāns, bet māla masa.
Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs
Akadēmijas iela 10, Jelgava
