Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Lekcija “Pasaule attēlos. Ilustrētie latviešu žurnāli 19.–20.gs. mijā”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
22. septembrī / Plkst. 15.00
22. septembrī plkst. 15.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) telpā “Retumu pasaule” 5. stāvā notiks LNB Periodikas nodaļas galvenās bibliogrāfes Kristīnas Papules lekcija “Pasaule attēlos. Ilustrētie latviešu žurnāli 19.–20. gs. mijā”.
19. un 20. gadsimta mija iezīmēja būtiskas pārmaiņas lasīšanas kultūrā – līdzās tekstam arvien lielāku nozīmi ieguva attēls un prasme to “lasīt”, izprast un interpretēt. Ilustrācijas un fotogrāfijas kļuva ne tikai par žurnālu vizuālā noformējuma elementiem, bet arī par nozīmīgiem laikmeta ideju un informācijas nesējiem.
Šajā periodā latviešu valodā iznāca tādi ilustrētie žurnāli kā “Pagalms”, “Rota”, “Austrums”, “Mājas Viesa Mēnešraksts”, “Vērotājs”, “Zalktis” un citi. To ilustrācijas veidoja daudzi nozīmīgi latviešu mākslinieki, tostarp Vilhelms Purvītis, Janis Rozentāls, Rihards Zariņš un Jūlijs Madernieks.
Lekcijā tiks aplūkota jaunās vizuālās kultūras veidošanās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, pievēršoties attēla lomas pārmaiņām un ilustrācijai kā patstāvīgam mākslinieciskās izteiksmes līdzeklim un informācijas avotam. Īpaša uzmanība tiks veltīta fotogrāfijas ienākšanai periodikā un jaunajām attēlu reproducēšanas tehnoloģijām.
Lekcija aicinās uz tā laika žurnāliem raudzīties ne tikai kā uz tekstu krājumiem, bet arī kā uz daudzslāņainiem vizuālās kultūras dokumentiem, kas atklāj sava laikmeta estētiskos priekšstatus, tehnoloģiskās pārmaiņas un sabiedrības interesi par pasauli attēlos.
Lekcija papildina LNB telpā “Retumu pasaule” skatāmo krājuma izlasi “Pasaule attēlos. Ilustrētie latviešu žurnāli 19.–20. gs. mijā”, kas apskatāma līdz 14. novembrim.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Starptautiskā glezniecības simpozija “Mark Rothko 2026”
mākslinieku prezentācijas pasākums
Rotko muzejā
22. septembrī / Plkst. 15.15
22. septembrī plkst. 15.15 Rotko muzeja videozālē notiks starptautiskā glezniecības simpozija “Mark Rothko 2026” mākslinieku prezentācijas pasākums. Tajā simpozija dalībnieki iepazīstinās ar savu līdzšinējo radošo darbību, kā arī stāstīs par idejām un tehnikām, kas raksturo viņu māksliniecisko praksi.
Rotko muzejā Daugavpilī norisinās 22. starptautiskais glezniecības simpozijs “Mark Rothko 2026”, kurā piedalās desmit mākslinieki no ASV, Austrijas, Igaunijas, Jaunzēlandes, Polijas, Spānijas, Ziemeļmaķedonijas un Latvijas. Divu nedēļu laikā mākslinieki rada darbus, kas būs skatāmi simpozija noslēguma izstādē un papildinās Rotko muzeja krājumu.
Šogad interese par dalību simpozijā sasniegusi līdz šim lielāko apjomu – atklātā konkursā saņemti 290 pieteikumi no teju 50 valstīm. Muzeja ekspertu komisija dalībai atlasīja desmit māksliniekus, kuru radošais rokraksts, profesionālā pieredze un jaunrades virziens atbilst simpozija idejai par dialogu starp mūsdienu glezniecību un Marka Rotko radošo mantojumu.
Simpozijā piedalās Nikola Millere (Nicole Mueller, ASV), Gustavs Filipsons (Latvija), Andrē Hermers (André Hemer, Jaunzēlande/Austrija), Veronika Hempela (Weronika Hempel, Polija), Mīss Jankulovskis (Mice Jankulovski, Ziemeļmaķedonija), Rosa Huanko (Rosa Juanco, Spānija), Vilens Kinnapu (Vilen Künnapu, Igaunija), Henrijs Mendels (Henry Mandell, ASV), Pīters Maslovs (Peter Maslow, ASV) un Emma Velde-Šafere (Emma Velde-Schaffer, Jaunzēlande).
Simpozijs noslēgsies 2. oktobrī plkst. 16.00 ar jaunradīto darbu izstādes atklāšanu.
Rotko muzejs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Jauns lekciju cikls “Klasiskās vērtības”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
23. septembris–25. novembris
Reklāmas plakāts Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja lekciju cikla “Klasiskās vērtības” 2026. gada rudens sezonai. Dizains: Irēna Ansava
No 23. septembra līdz 25. novembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā norisināsies jaunā lekciju cikla “Klasiskās vērtības” sezona. Trīs lekcijas trešdienu vakaros plkst. 18.00 būs veltītas Latvijas 20. gadsimta otrās puses kultūras mantojumam un mākslinieku radošajām stratēģijām sociāli un ideoloģiski ierobežotos apstākļos.
Lekciju cikla jaunā sezona pievērsīsies materiālu, tehniku, mākslas valodas un neverbālās izteiksmes mijiedarbībai latviešu mākslā un dizainā, piedāvājot detalizētāku skatījumu uz padomju perioda mākslas procesiem.
23. septembrī plkst. 18.00 Mg. art. Irēna Bužinska sezonu atklās ar lekciju “Latviešu mākslinieki – batikas meistari”. Tajā tiks aplūkota batikas tehnikas ienākšana Latvijā, tās loma Latvijas Mākslas akadēmijas izglītībā, galvenie tehniskie paņēmieni un izpausmes Latvijas dekoratīvi lietišķajā mākslā 20. gadsimta otrajā pusē. Lekcijā tiks analizēts Rūdolfa Heimrāta, Georga Barkāna, Ērikas Iltneres, Jevgeņijas Knāviņas un citu autoru ieguldījums batikas mākslā.
24. oktobrī plkst. 18.00 Dr. art. Edīte Tišheizere lekcijā “Neverbālā skatuves valoda Latvijas teātrī 20. gs. 80. gados” analizēs aktieru kustību, ķermenisko izteiksmi, tērpus un scenogrāfiju režisora Ādolfa Šapiro izrādēs Rīgas Jaunatnes teātrī. Lekcijā tiks aplūkota triloģija – Bertolda Brehta “Trešās impērijas bailes un posts” (1985), Gunāra Priedes “Sniegotie kalni” (1986) un Borisa Vasiļjeva “Rīt bija karš” (1986) –, pievēršoties tam, kā skatuves valoda pirmsatmodas laikā kļuva par līdzekli sociālo mītu un totalitārā režīma mehānismu atklāšanai.
25. novembrī plkst. 18.00 cikla noslēdzošajā lekcijā “Eksperimenta sākotne Latvijas tekstilmākslā. Bārkstis” PhD Elīna Veilande-Apine pievērsīsies eksperimenta lomai Latvijas tekstilmākslā 20. gadsimta 60. gadu otrajā pusē un 70. gados. Viens no atskaites punktiem būs Gundegas Ivanovas 1975. gadā sastādītā grāmata “Latviešu mūsdienu dekoratīvie audumi”. Aplūkojot Rūdolfa Heimrāta, Ritas Blumbergas, Rutas Bogustovas, Egila Rozenberga un citu tekstilmākslinieku darbus, pētniece analizēs bārkstis kā tradicionālu tekstilijas elementu un pievērsīsies tam, kā eksperiments, ideja, materiāls un tehnika veido nedalāmu veselumu.
Lekciju cikls “Klasiskās vērtības” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā aizsākts 2012. gadā ar mērķi aktualizēt un popularizēt latviešu lietišķās mākslas un dizaina vērtības no 21. gadsimta skatpunkta.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Denija Berkovska izstāde “Svētā Iļa piedzīvojumi bērnu sapņu zemē”
Kultūras centra “Grata JJ” mākslas galerijā “MuseumLV”
24. septembris–27. novembris
Denijs Berkovskis. “Viņš”. 2026. Akrils uz audekla. 73x100 cm
No 24. septembra līdz 27. novembrim kultūras centra “Grata JJ” mākslas galerijā “MuseumLV” būs skatāma mākslinieka Denija Berkovska izstāde “Svētā Iļa piedzīvojumi bērnu sapņu zemē”.
Izstāde pievēršas bērnības atmiņu, zaudējuma, emigrācijas un jaunas identitātes meklējumu tēmām. Tās centrālais tēls – Iļs (il franču valodā – “viņš”) – kļūst par ceļvedi sapņu, atmiņu un iekšējās transformācijas telpā, savienojot mākslinieka personisko pieredzi ar universāliem jautājumiem par pieaugšanu, līdzjūtību un postimpēriskā mantojuma pārvarēšanu.
Berkovska glezniecību raksturo spilgta krāsu valoda un simboliskiem tēliem piesātināta vizualitāte. Savos darbos mākslinieks apvieno sirreālisma, konceptuālisma un popārta elementus, veidojot daudzslāņainu telpu, kurā personiskās atmiņas savijas ar kultūras pieredzi un kolektīviem priekšstatiem. Izstāde aicina skatītāju uz emocionālu dialogu ar savām atmiņām un iekšējo pasauli.
Denijs Berkovskis ir mākslinieks, ilustrators un kurators, dzimis Baškortostānā, bet pašlaik dzīvo un strādā Marseļā, Francijā. Savā mākslinieciskajā praksē viņš pievēršas atmiņas, bērnības, jaunās maskulinitātes, reliģijas un personiskās identitātes tēmām. Viņa darbos sastopami simboli un atsauces uz personisko pieredzi, postpadomju kultūru un mordviešu mitoloģiju, kas veido savstarpēji saistītu māksliniecisko visumu ar devīzi “A BOY IS NOT A GUN”.
Kultūras centrs “Grata JJ” mākslas galerijs “MuseumLV”
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Grupas izstāde “Vibrējošā matērija”
Galerijā “MASA”
24. septembris–30. decembris
No 24. septembra līdz 30 decembrim galerijā “MASA” būs skatāma grupas izstāde “Vibrējošā matērija”. Izstādē apvienojušās četras mākslinieces – Agnese Apine, Marta Ulise Elksniņa, Jūlija Šilova, Evelīna Paula Zandere, kuras savā radošajā praksē iedziļinās dažādās materialitātes izpausmēs: cilvēka ķermenī, organiskajās vielās un metafiziskās sfēras esībā. Katra izpausme savā ziņā ir vienotas realitātes slānis, un skatītājs ir aicināts izmeklēt, kā šie slāni mijiedarbojās. Džeinas Benetas teorijā viss materiālais tiecas veidot sistēmas, un šajā izstādē šis process ir uzskatāmi iedzīvināts.
“Vispārpieņemtais ontoloģiskais uzskats vēsta, ka rīcībspēja piemīt tikai jūtīgām, dzīvām būtnēm – tās spēj ar savām rīcībām ietekmēt apkārtējo pasauli un citas būtnes. Jaunā materiālisma filozofi turpretī piedāvā atšķirīgu pasaules redzējumu: pastāv vitālā materialitāte, kas caurstrāvo gan cilvēka ķermeni, gan jebkuru citu materiālo ķermeni. Rīcībspēja rodas no cilvēcisko un ārpuscilvēka spēku sakārtojumiem, jo viss būtībā sastāv no vienas un tās pašas vibrējošās matērijas.
Kā norāda Džeina Beneta, rīcībspēja nav tikai cilvēkiem piešķirta privilēģija. Parasti uzskata, ka tai ir jāizriet no apzināta nodoma, taču tagad to var uzskatīt par mijiedarbību starp dzīvām būtnēm un apkārtējo vidi, pieņemot, ka vide spēj ietekmēt savu subjektu tikpat lielā mērā, cik subjekts spēj ietekmēt vidi, kur atrodas. Šis uzskats, lai gan sākotnēji tas var šķist pretrunā ar intuīciju, ļauj atteikties no antropocentrisma par labu visaptverošai, iekļaujošākai izpratnei par cilvēka un apkārtējās vides attiecībām. Tās vairs netiek skatītas kā subjekta un objekta attiecības, bet gan kā dinamiskas attiecību sistēmas starp līdzvērtīgiem dažādotiem spēkiem. Tādējādi jebkurš notikums neizbēgami ir visu sistēmas elementu nejaušas saplūšanas rezultāts, nevis viena subjekta apzināta rīcība.
Kuratore ir Ksenija Afanasjeva.
Galerija “MASA”
Elizabetes iela 67, Rīga
Sarunu darbnīca “Navigējot pārmaiņas Centrālajā un Austrumeiropā”
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā
25. septembrī / Plkst. 18.00
25. septembrī plkst. 18.00 Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) arhīvā un bibliotēkā notiks sarunu darbnīca “Navigējot pārmaiņas Centrālajā un Austrumeiropā”. Tās uzmanības centrā būs saiknes starp mākslu, atmiņu un politiskajām pārmaiņām Baltijā, Centrālajā un Austrumeiropā kopš 1990. gadiem, pievēršoties mākslas institūciju attīstībai un māksliniecisko prakšu iespējām mainīgos apstākļos.
Pasākums noslēgs LLMC rīkoto starpdisciplināro norišu ciklu “Drošības zonas un mainīgas laika līnijas”, kura centrā ir attiecības starp mākslas institūciju arhīviem, kolektīvo atmiņu un mainīgo politisko situāciju Baltijas reģionā. Projekta kuratore ir Andra Silapētere. Cikla ietvaros notikušas trīs sarunu darbnīcas un mākslinieku Luīzes Rukšānes, Rūdolfa Štamera un Sabīnes Šnē intervences LLMC arhīvā un bibliotēkā, kas apskatāmas līdz 30. septembrim.
Sarunu darbnīcā tiks aplūkots, kā sociālās, politiskās un ekonomiskās pārmaiņas pēc Padomju Savienības sabrukuma ietekmējušas mākslas institūciju un radošo prakšu attīstību Centrālajā un Austrumeiropā. Dalībnieki pievērsīsies institucionālo un māksliniecisko tīklojumu attīstībai, radošo procesu iespējām pārmaiņu periodos un mākslas lomai kolektīvās atmiņas veidošanā.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Alberta iela 13, Rīga
Radošās autoru rezidences “Piezīmes uz malām” noslēguma pasākumi
Alsungā, Padurē, Nīkrācē, Skrundā un Rudbāržos
25.–27. septembris
Evas Strazdiņas darbnīca
No 25. līdz 27. septembrim Alsungā, Padurē, Nīkrācē, Skrundā un Rudbāržos notiks radošās autoru rezidences “Piezīmes uz malām / Notes on the Margins” noslēguma pasākumi, kuros pieci mākslinieki prezentēs augustā tapušos darbus. Rezidences programmas “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” ietvaros mākslinieki pētīja vietējo cilvēku stāstus, vēsturi, tradīcijas un apkārtējo vidi, šos materiālus interpretējot savos mākslas darbos.
25. septembrī plkst. 16.00 Alsungas kultūras namā, Ziedulejas ielā 1, tiks prezentēti franču mākslinieces Martine Lafon rezidences laikā tapušie darbi. Pētot suitu kopienu, tās tradīcijas un vietējo vidi, māksliniece īpašu uzmanību pievērsa suitu tautastērpam un sarkanās krāsas nozīmei tajā. Rezidences rezultātā tapuši linogriezumi un zīmējumi.
25. septembrī plkst. 20.00 pie Padures muižas klēts notiks Evas Strazdiņas rezidences darbu prezentācija. Māksliniece pievērsās Padures keramikas vēsturei, ar to saistītajiem cilvēkiem un tradīciju turpinājumam mūsdienās. Apkopotie stāsti, fotogrāfijas un dokumentālās liecības atspoguļotas videodarbā, fotogrāfiju sērijā un intervijās.
26. septembrī plkst. 12.00 Nīkrāces Atpūtas centrā būs skatāms Sasha Tishkov rezidences laikā tapušais darbs. Mākslinieks iepazina Nīkrāces apkārtni, dabu, vēsturi un vietējo iedzīvotāju stāstus. Šo pieredzi viņš apvienojis kokā veidotā darbā, kurā savijas vietējās dabas, kultūras un vēstures motīvi.
26. septembrī plkst. 15.00 Skrundas autoostā, Liepājas ielā 15, tiks prezentēti Andras Manfeldes rezidences laikā tapušie darbi. Māksliniece Skrundu izzināja caur vietējo iedzīvotāju stāstiem, vēsturi, mītiem un notikumiem. Rezultātā tapuši ilustrēti stāsti, kas kopā ar mākslinieces piezīmju burtnīcām būs apskatāmi Skrundas autoostā.
27. septembrī plkst. 11.00 pie Rudbāržu pagasta pārvaldes, Rudens tirgus ietvaros, tiks prezentēts spāņu mākslinieces Blancas Prieto darbs. Pētot Rudbāržu vēsturi, vietējo cilvēku stāstus, nodarbošanos un apkārtējo vidi, māksliniece radījusi kaklarotu ar 17 piekariņiem. Katrs no tiem veltīts konkrētam cilvēkam, vietai, notikumam vai citam Rudbāržiem raksturīgam stāstam.
Rezidence “Piezīmes uz malām / Notes on the Margins” pievēršas vietējo kopienu pieredzei un tās interpretācijai laikmetīgās mākslas praksēs, ļaujot māksliniekiem veidot darbus ciešā saskarē ar konkrēto vietu un tās iedzīvotājiem.
Alekseja Naumova izstāde “Alla Prima”
Liepājas muzejā
25. septembris–1. novembris
No 25. septembra līdz 1. novembrim Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē būs skatāma mākslinieka Alekseja Naumova izstāde “Alla Prima”. Izstāde pievēršas tiešai un nepastarpinātai gleznieciskai reakcijai uz redzamo pasauli. Alla prima šeit nav tikai glezniecības tehnika, kurā darbs tiek radīts vienā paņēmienā, bet arī mākslinieka attieksme pret laiku, uztveri un pašu glezniecības procesu.
Izstādē būs skatāmas aptuveni 20 gleznas, kurās iemūžinātas Burāno, Liepājas, Parīzes parku un dārzu, Ķīnas pilsētu Šanhajas un Ningbo, kā arī Melnkalnes pilsētu Perastas un Budvas ainavas. Konkrētās vietas Alekseja Naumova glezniecībā pārveidotas ar intensīvu, kontrastainu kolorītu un fovistiski ievirzītu izteiksmi. Krāsa kļūst par patstāvīgu telpas, ritma un emocionālās intensitātes veidotāju.
Aleksejs Naumovs konsekventi darbojas ainavas žanrā, apliecinot plenēra glezniecības aktualitāti arī mūsdienās. Būtiska nozīme viņa mākslinieciskās valodas attīstībā ir ceļošanai un gleznošanai dabā. Darbus raksturo pārliecinošs otas triepiens, vitāls kolorīts un kompozīcija, kas uztver konkrētās vietas būtību.
Gleznojot tieši dabā un alla prima tehnikā, mākslinieks saglabā pirmās uztveres impulsu un konkrētā mirkļa neatkārtojamību. Katrs otas triepiens kļūst par liecību ne tikai par redzēto, bet arī par pašu redzēšanas procesu un mākslinieka reakciju konkrētajā brīdī. Šāda darba metode pieprasa tūlītēju lēmumu pieņemšanu, tādējādi katra krāsu attiecība, triepiens un formas nobīde kļūst par būtisku gleznas noskaņas daļu.
Mākslinieka darbos veidojas spriegums starp atpazīstamo un pārveidoto. Burāno paliek Burāno, Liepāja – Liepāja, Perasta – Perasta, tomēr gleznieciskajā telpā šīs vietas iegūst citu vizuālo intensitāti. Realitāte netiek noliegta, bet interpretēta un pastiprināta, pārvēršot konkrēto vietu patstāvīgā gleznieciskā pieredzē.
Līdzās ceļojumos tapušajiem darbiem izstādē īpaša vieta atvēlēta Liepājas ainavām – jūras skatiem no Karostas teritorijas un ūdenstorņa apkārtnei. Līdzās tālām un ceļojumos sastaptām vietām parādās māksliniekam pazīstama un personiski nozīmīga telpa. Attālums starp svešo un savējo kļūst mazāk būtisks par paša redzējuma intensitāti, dažādajām ģeogrāfiskajām vietām saplūstot vienotā gleznieciskajā valodā.
Izstāde “Alla Prima” aktualizē ne tikai glezniecības tehniku, bet arī jautājumu par mākslinieka sastapšanās tiešumu ar realitāti. Alekseja Naumova darbos atbilde rodama pašā glezniecības aktā – ātrā, koncentrētā un vienlaikus precīzā reakcijā, kurā redzētais tiek pārvērsts krāsā, bet mirklis iegūst paliekošu formu.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Emmas Rass izstāde “Laika interpretācijas”
Dimension Ink galerijā
25. septembris–15. novembris
No 25. septembra līdz 15. novembrim Dimension Ink galerijā būs skatāma mākslinieces Emmas Rass izstāde “Laika interpretācijas”. Izstādē apkopotas figurālās grafikas, zīmējumi, skices un akrila krāsās veidoti darbi, kuros māksliniece pievēršas cilvēka attēlojuma interpretācijai. Kailfigūra šeit nav tikai ķermenis – tā kļūst par formu telpā, kustības atbalsi un mēģinājumu notvert to, kas pastāv tikai īsu brīdi. Modelis māksliniecei ir sākumpunkts formas radošajos meklējumos, kur realitāte sastopas ar intuīciju. Būtiskāka par akadēmisku figūras attēlojuma precizitāti ir dabiskuma, atklātības, kustības brīvības un sajūtas klātbūtne.
Laikam izstādē ir plašāks ietvars – tas ļauj ielūkoties procesā, kurā realitāte dabā pārtop personiskā redzējumā. Tajā satiekas darbi un idejas, kas rodas, nobriest un mainās, līdz atrod savu formu konkrētā mirklī un skatījumā. Tādējādi izstāde nav tikai darbu tapšanas hronoloģija, bet arī laika un radošā procesa interpretācija.
“Es radu, lai iepazītu sevi,” saka māksliniece.
“– No šiem darbiem izstaro gaisma,” izstādi raksturo Emma Rass. Viņasprāt, tā nav tikai par paveikto – tajā klātesoša ir turpinājuma sajūta, idejas, kas vēl jāizdzīvo un ar kurām jāsadzīvo, apzinoties radošā procesa turpinājumu laikā un radošās bezgalības priekšā.
“Mans laiks, kas turpina dzīvot līnijās, laiks nepazūd.”
Izstāde “Laika interpretācijas” piedāvā mākslinieces personisko skatījumu uz cilvēka figūru, laiku un radošo procesu, vienlaikus ļaujot skatītājam apstāties, vērot un atrast darbos savu stāstu.
Dimension Ink galerija
Rīgas iela 11, Cēsis
Kaspara Podnieka personālizstāde “Divradzis
Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” kopienas telpā “Pietura”
25. septembris–6. decembris
No 25. septembra līdz 6. decembrim Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” kopienas telpā “Pietura” būs skatāma Kaspara Podnieka personālizstāde “Divradzis” – mākslinieka atgriešanās pie skatītājiem pēc vairāk nekā piecu gadu pārtraukuma.
“Kaut kas nav ar tiem ragainajiem pēdējā laikā… Neiet ne vienradžiem, nekam neiet. Redzēs… Man ir Divradzis,” izstādi piesaka Kaspars Podnieks.
No turienes viņš nāk un tur viņš ir – Drustos. Šī vieta un cilvēki, kas tajā sastopami, caurvij mākslinieka daiļradi. Tur, “visuma centrā”, Podnieks ilgstoši atradies līdzās lopiņiem un divradžiem. Ar izstādi “Divradzis” Liepāja uz brīdi kļūs par gabaliņu Drustu. Ekspozīcijā būs skatāmi gan jauni darbi, gan darbi no iepriekšējām izstādēm “Nāku mājās” un “Savienotie trauki”, kas šoreiz nonāks jaunā situācijā.
Podnieks veido arī scenogrāfiju kamermūzikas iestudējumam “Reiha gājiens”, kas 26. septembrī koncertzālē “Lielais dzintars” notiks “Liepājas Mākslas foruma 2026” ietvaros. Izstādes jaunradītie darbi kļūs par daļu no koncerta, savukārt koncerta elementi – par izstādes turpinājumu. Abi notikumi savstarpēji mijiedarbosies kā savienoti trauki – pārvadot spiedienu, izraisot spēku vajadzīgajā vietā un nostājoties vienā līmenī.
Podnieka interese par lauku vidi, lokālo identitāti un cilvēka attiecībām ar apkārtējo telpu izpaužas fotogrāfijās, video, instalācijās un vides mākslas objektos. Viņa darbos ikdienas lauku dzīves elementi un tēli iegūst netipiskus rakursus un poētisku, konceptuālu interpretāciju.
Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
Radio iela 8, Liepāja
Madaras Rutkēvičas personālizstāde “Pēcstundas”
Ogres Vēstures un mākslas muzejā
25. septembris–27. decembris
No 25. septembra līdz 27. decembrim Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs skatāma Madaras Rutkēvičas personālizstāde “Pēcstundas”, kas pievēršas autores personīgajai pieredzei Lēdmanes skolā, kurā viņa mācījās no 1998. līdz 2004. gadam.
“Pēdējo gadu laikā Latvijā arvien biežāk izskan publiskas diskusijas par mazo lauku skolu slēgšanu. Šie slēgšanas procesi mani pamudināja atgriezties bijušajā skolā, par fotogrāfiju centrālo tēlu kļūstot skolas 1976. gadā celtajai ēkai, kā arī jautājumam par to, kādu emocionālo pieredzi tā ir uz mani atstājusi. Uz pēcstundām skolā mani gan nekad neatstāja, tomēr, dramaturģijas terminos runājot, kāda nepabeigta iekšējā darbība jeb nepieciešamība man lika atkal ar to veidot dialogu. Šī darba tapšanas iekšējo procesu es dēvēju par skolas un savu atmiņu celtniecību,” par izstādes ideju stāsta Madara Rutkēviča.
Skolas vide māksliniecē radīja nedrošības un nepiederības sajūtu, kas saglabājās visu turpmāko skolas gadu laikā līdz pat absolvēšanai. Izstāde “Pēcstundas” aktualizē skolā piedzīvoto atsvešinātību, skolēna attiecības ar skolas vidi un bulinga pieredzi, vienlaikus rosinot domāt par to, kā šādi pārdzīvojumi var ietekmēt cilvēku arī pieaugušā vecumā. Skolas ēka izstādē kļūst par atmiņu telpu, kurā personiskais savijas ar plašāku jautājumu par skolas vides un tajā piedzīvotā nozīmi cilvēka dzīvē.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre
Darbnīca jauniešiem: No idejas līdz tēlam – ilustrācija un identitāte”
“Vārds Dizainam” 13. sezonas ietvaros
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
26. septembrī / Plkst. 11.00
26. septembrī plkst. 11.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Vārds Dizainam 13. sezonas ietvaros notiks mākslinieces un grāmatu ilustratores Elīnas Brasliņas vadīta bezmaksas darbnīca jauniešiem “No idejas līdz tēlam – ilustrācija un identitāte”. Tās centrā būs ilustrācija kā radošs instruments ideju un identitātes vizualizācijai.
Darbnīcā dalībnieki iepazīsies ar ilustrācijas pamatprincipiem un mākslinieciskās valodas iespējām, pētot, kā no idejas veidojas tēls un vizuāls stāsts. Praktiskajā nodarbībā ikviens varēs radīt personīgu vizuālo veidolu un tā elementus, vienlaikus eksperimentējot ar dažādiem izteiksmes līdzekļiem un attīstot individuālu radošo rokrakstu.
Darbnīca pievērsīsies arī ilustrācijai kā pašizpausmes un komunikācijas līdzeklim, rosinot dalībniekus reflektēt par savu identitāti un tās vizuālo atspoguļojumu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta identitātes daudzveidībai un dažādu pieredžu atspoguļošanai vizuālajā valodā.
Elīna Brasliņa (1988) ir viena no pazīstamākajām Latvijas bērnu grāmatu ilustratorēm. Kopš 2014. gada viņa ilustrējusi vairāk nekā 30 grāmatu, tostarp kopā ar rakstnieci Luīzi Pastori veidoto sēriju “Mākslas detektīvi”. Brasliņas ilustrētās grāmatas izdotas vairāk nekā 40 valodās. Māksliniece piecas reizes saņēmusi “Zelta ābeles” balvu grāmatu mākslā, kā arī Jāņa Baltvilka balvu bērnu grāmatu ilustrācijā.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Izstāde “Pilnības rags”
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
26. septembris, 2026–3. janvāris, 2027
No 26. septembra līdz 2027. gada 3. janvārim Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Lielajā zālē būs skatāma izstāde no muzeja kolekcijas “Pilnības rags”.
Pilnības rags parasti pozitīvā, apliecinošā formā simbolizē neierobežotu materiālo un garīgo labklājību. Savā ziņā arī muzejs ar tā krājumu ir kā pilnības rags, no kura bagātībām redzama tikai neliela daļa, kamēr pārējais krātuvēs gaida pētniekus un izstāžu kuratorus. Un tomēr… Kas muzejs ir šodien? Kādas un kam tiek veidotas ekspozīcijas? Vai jebkas var kļūt par eksponātu? Vai “pilnības ragam” ir arī ietilpības robeža?
Izstāde aplūko pilnības raga jēdzienu, balstoties Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA kolekciju daudzpusībā, izpētē un interpretācijā, iezīmējot muzeja atvērtību pārmaiņām un reakciju uz sociālpolitisko situāciju. Ekspozīcijas pamatā ir mākslas darbi, kuri vai nu gadu desmitiem, vai nekad līdz šim nav bijuši pieejami apmeklētājiem.
Izstādes tēmu ierosinājis pats Rīgas biržas nams, kas celts 19. gadsimta vidū un liecina par industrializācijas laikmeta sākumu un turības pieaugumu. Tiešs pilnības raga atveidojums redzams gan ēkas fasādē, gan interjeros. Nama saturs 20. un 21. gadsimtā transformējies no politisko varu reprezentējošiem pasākumiem un savdabīgām izstādēm līdz Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA atvēršanai 2011. gadā.
Ekspozīciju veido divas paralēlas līnijas: pilnības raga simbolika dažādās kultūrās un reliģijās (antīkā pasaule, kristietība Eiropā, Āzijas māksla) un muzeja kā institūcijas izjautāšana. Glezniecība, grafika, tēlniecība, dekoratīvi lietišķā māksla un numismātika ir tie mediji, ar kuru palīdzību tiek attīstīts izstādes stāsts un rosināti jautājumi, uz kuriem varbūt pat vēl nav skaidru atbilžu tik mainīgajā laikmetā.
Izstāde ir starpdisciplināra, jo līdzās muzeja krājuma priekšmetiem būtiska nozīme ir tekstiem un daudzveidīgai pasākumu programmai.
Izstāde tapusi muzeja speciālistiem sadarbojoties ar filozofijas žurnāla “Tvērums” komandu, Dr. theol. Modri Lāci, Dr. hist. Eleni Manakidū (Eleni Manakidou, Grieķija), komponisti un mūziķi Šino Jamasaki (Shino Yamasaki, Japāna-Latvija) un Dr. hist. Mārtiņu Mintauru.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
Keramikas mākslas simpozija “KUR” darbu izstāde
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā
Līdz 30. septembrim
Līdz 30. septembrim “Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas” izstāžu zālē skatāma Keramikas mākslas simpozija “KUR” darbu izstāde. Tajā vienuviet sastopas starptautiska mākslinieku pieredze, dažādi skatījumi uz keramiku un darbi, kas tapuši kopīgā radošā procesā. Dažādas keramikas tradīcijas šeit sastopas ar laikmetīgiem eksperimentiem, pētot formas, materiāla un uguns mijiedarbību.
Īpaša nozīme simpozija procesā ir ceplim. Iespaidīga apjoma ar malku kurināms augsto grādu apdedzinājuma ceplis Kalvenē tika uzbūvēts 2024. gadā, lai tajā būtu iespējams apdedzināt apjomīgus mākslas simpozijā “KUR” radītus keramikas darbus. Darbu apdedzināšana nav tikai tehnisks noslēguma posms – uguns, temperatūra, liesmas kustība un citi, pat neparedzami apstākļi kļūst par daļu no mākslas darba tapšanas. Šis process tiek organizēts pēc īpaša grafika un var ilgt līdz pat 72 stundām – nepārtraukti, dienu un nakti. Tādējādi galarezultātu veido ne tikai mākslinieka iecere un roku darbs, bet arī pats process, kurā savstarpēji mijiedarbojas zeme, uguns, cilvēks un laiks.
Šogad simpozijā piedalījās četri mākslinieki no Latvijas – Ainārs Rimicāns, Vineta Trumpeniece, Rūdis Pētersons un Agnese Sunepa –, kā arī Jonass Parve un Margrita Terasmēsa no Igaunijas, Andrjus Janulaitis no Lietuvas, Giorgijs Pačkoria un viņa studente Mariama Meški no Gruzijas, Katažina Miščura no Polijas un Kalums Tradžons no Lielbritānijas.
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola
Alejas iela 18, Liepāja
Titulbilde: Izstādes “Pilnības rags” vizuālā identitāte. 2026. Dizains: Līva Kreislere
