Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Artūra Virtmaņa izstāde “Pastorāle”
Čehova teātra galerijā
No 2. oktobra
No 2. oktobra Mihaila Čehova teātra galerijā būs skatāma Artūra Virtmaņa izstāde “Pastorāle”.
Mīlestība – miera un harmonijas idille vai drīzāk postoša vētra? Artūra Virtmaņa jaunā personālizstāde tapusi dialogā ar Mihaila Čehova teātra 142. sezonas vadmotīvu – mīlestības tēmu. Mākslinieka versija par idilles un vētras kontrastu prezentēta laikmetīgas pastorāles formā. Žanrs, kas tradicionāli attēlo lauku dzīves mierpilnu plūdumu, Virtmaņa instalācijā ieguvis apokaliptiskas vētras veidolu. Mīlestība kā katastrofiska pieredze un, dziļākā līmenī, mīlestība uz katastrofu, kas ir kļuvusi par mūsdienu pasaules normālstāvokli – šāds ir Virtmaņa laikmetīgās pastorāles paradoksālais vēstījums.
Mihaila Čehova teātris
Kaļķu iela 16, Rīga
Liepājas vizuālās mākslas kopizstāde-biennāle “Pilsēta izredzētā”
Liepājas muzejā
3. oktobris–10. novembris
Liepāja. Ffoto: Edgars Pohevičs
No 3. oktobra līdz 10. novembrim Liepājas muzeja lielajā zālē norisināsies Liepājas vizuālās mākslas darbu kopizstāde-biennāle “Pilsēta izredzētā”. Izstādē būs skatāmi vairāk nekā 73 mākslas darbi vai darbu grupas, ko pēdējo divu gadu laikā radījuši 59 Liepājas un tās apkārtnes mākslinieki. Eksponētajos darbos atspoguļojas Liepājas dinamiskais gars un kultūras bagātība, piedāvājot apmeklētājiem unikālu iespēju iepazīt pilsētas mākslinieciskos un radošos sirdspukstus.
Šī gada Liepājas vizuālās mākslas kopizstāde ir veltījums Liepājai, kas 2025. gadā atzīmēs nozīmīgu jubileju – 400 gadus. Izstādes vadmotīvs ir “Pilsēta izredzētā”, kuram iedvesma gūta no zināmas un iemīļotas dziesmas “Vējš”.
Pirms izstādes atklāšanas Liepājas muzeja izstāžu zālē žūrija izvērtēs, kā sadalīt Liepājas Kultūras pārvaldes veicināšanas balvu fondu 1000 eiro apmērā. Izstādes žūrijā darbosies Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, gleznotājs Aleksejs Naumovs, gleznotāja Anita Arbidāne un māksliniece Ieva Epnere.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Izstāde “Čau, Niklāv Strunke!”
Valmieras muzejā
4. oktobris–20. novembris
No 4. oktobra līdz 20. novembrim Valmieras muzeja Izstāžu namā būs skatāma izstāde “Čau, Niklāv Strunke!”, kas tapusi kā sveiciens un veltījums māksliniekam 130. dzimšanas dienā.
Daudzpusīgais Niklāvs Strunke (1894–1966) ir viens no oriģinālākajiem māksliniekiem latviešu starpkaru modernistu pirmajā paaudzē – gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs un grāmatu ilustrators, darbojies dekoratīvajā un lietišķajā mākslā, rakstījis par mākslu, tādējādi atstājot ievērojamu radošo mantojumu. Ar gleznu “Cilvēks, kas ieiet istabā” (1927), kas ir viens no pazīstamākajiem vietējā klasiskā modernisma paraugiem, Strunke ir ierakstīts Latvijas Kultūras kanonā. Latviešu grāmatu grafikas klasikā mākslinieks devis ieguldījumu kā daudzu augstvērtīgu un stilistiski atšķirīgu izdevumu ilustrāciju un vāku autors.
Valmiera pieder pie būtiskām agrīnām pieturvietām Niklāva Strunkes dzīves gājumā. Dzimis un kā karavīra dēls pirmos dzīves gadus pavadījis tēva dienesta vietā – Polijas pilsētiņā Gostiņinā, uz viņa dzimteni – Vaidavas ciema “Palmēniem” – Niklāvs atceļoja 1903. gadā, bet vēlāk Valmierā mācījās Liepiņa proģimnāzijā kopā ar Valmieras puikām – Pāvilu Rozīti, Jāni Kārkliņu, Linardu Laicenu. Te vienpadsmit gadu vecumā, pamudinot pievērsties mākslai, notika liktenīga sastapšanās ar mākslinieku Teodoru Ūderu, te viņš apguva latviešu valodu un sāka apzināties savu latvietību. Strunkes mākslinieciskā rokraksta pārvērtības noteica izglītošanās Pēterburgā un Rīgā, laikabiedru meklējumi, ceļojumos uz Vāciju un Itāliju gūtie eiropeiskie iespaidi un emigrācijā Zviedrijā pavadītie gadi, taču par nemainīgām vērtībām viņš arvien turpinājis uzskatīt savu nacionālo pašapziņu un piederību Latvijas kultūrai un tautai.
“20. gadsimta vēstures un paša biogrāfijas krasie pavērsieni slavenāko latviešu “itāli” aizveda no Vaidavas līdz Romai. Saiknes ar abām šīm viņa mūža gaitā nozīmīgajām vietām, tāpat kā ar emigrācijā par otru dzimteni atzīto Itāliju, ir apzināti akcentētas un atspoguļotas šajā izstādē. Strunkes mākslinieciskajā domāšanā un pašizteiksmē Eiropas modernistu ierosmes un vecmeistaru apbrīns, aizrautība ar Austrumiem un citiem iedvesmas avotiem mijas un krustojas ar agrīni gūtiem Latvijas dabas, tradicionālās kultūras un folkloras mantojuma iespaidiem, savukārt par Strunkes dzimtas māju vārdu atgādina viņa izvēlētais Palmēnu Klāva pseidonīms,” stāsta mākslas vēsturniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja, glezniecības kolekcijas glabātāja Dr. art. Aija Brasliņa. “Laikabiedri, tostarp Aleksandrs Čaks, Valmierā iepazītais Linards Laicens un citi literāti, mākslinieki, grāmatizdevēji, mūziķi un teātra ļaudis, pieminēja temperamentīgo brīvmākslinieku ne tikai daudzpusīgo radošo izpausmju, bet arī ekscentriskā paštēla, piparotās valodas un uz Rīgu atvestā itāliskā sveiciena “čau” dēļ. Ar izteiksmīgu ārieni apveltītais, augumā nelielais romantiķis bija aizrautīgs darbā un bohēmā, kolekcionēja grāmatas, antikvārus un etnogrāfiskus priekšmetus, ko krāja gan Vecrīgas darbnīcā Mārstaļu ielā, gan vēlāk trimdas dzīvoklī Stokholmā.”
Izstāde “Čau, Niklāv Strunke!” ieskicē mākslinieka neparasto personību un mainīgo radošo daudzveidību. Izstādē aplūkojamas dažādu daiļrades periodu liecības – eļļas gleznas, akvareļi, zīmējumi un oriģinālilustrācijas, ko papildina fotogrāfiju izlase, kas vizualizē ieskatu biogrāfijā. Eksponēti mākslas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas, tostarp plašākai publikai nezināmi pēdējā laika jaunieguvumi no Strunkes ģimenes krājuma, trīs pašus jaunākos ieskaitot, kā arī darbi no Jūrmalas muzeja, Zuzānu un citām kolekcijām. Tāpat aplūkojami periodikas izdevumi un grāmatas no Valmieras Integrētas bibliotēkas un Valmieras muzeja kolekcijas, kā arī Niklāva Strunkes ilustrētas grāmatas, kuras Valmieras muzeja rīkotajā akcijā “Pārskati savu grāmatu plauktu!” sagādājuši iedzīvotāji, to vidū vairāk nekā 100 gadu veca “Ābece”, kas savulaik uz Valmieru atceļojusi no Sidnejas.
Izstādi “Čau, Niklāv Strunke!” papildinās radošā darbnīca, ekskursija kopā ar mākslas zinātnieci Aiju Brasliņu un ārtelpas izstāde Valmieras pils teritorijā, kurā būs skatāmas nu jau par ikonām kļuvušo Niklāva Strunkes darbu reprodukcijas, tostarp Latvijas Kultūras kanonā iekļautā glezna “Cilvēks, kas ieiet istabā” (1927).
Valmieras muzejs
Bruņinieku iela 1, Valmiera
Anitas Melderes personālizstāde “Atvērtie faili”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
4. oktobris–4. novembris
Anita Meldere "Iznīcības ceļš", fragments, 2022
Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā no 4. oktobra līdz 4. novembrim būs apskatāma gleznotājas Anitas Melderes personālizstāde “Atvērtie faili”, kurā būs apskatāmi darbi no Anitas Melderes privātās kolekcijas, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja un Rotko muzeja krājuma.
Māksliniece savās jaunākajās gleznās ierosmi smeļas ikdienas sajūtās: “Viss notiek šeit un tagad. Mierīga, droša dzīve un neparedzamais, apziņa, ka nevēlos zaudēt ne sekundes simtdaļu no laika, kas man atvēlēts. Cilvēka mūžs ir pārpilns notikumiem, stāstiem, priekiem un bēdām. Es esmu māksliniece un mana privilēģija ir šos notikumus izdzīvot savos darbos. 2022. gada pavasarī visu personīgo atsvieda malā tepat blakus notiekošā Krievijas agresija Ukrainā. Tā uzjundīja asociācijas ar mūsu tautas pārdzīvoto tik nesenā pagātnē. Savās kompozīcijās “Iznīcības ceļš” un “Dzīvības ceļš”, krāsu un visā man piederīgā izteiksmes līdzekļu spektrā burtiski izkliedzu visas savas domas par postu, ko atnesis karš. Vienlaikus tās ir pārdomas un urdoša atziņa, ka glezniecība ir mans “dzīvības ceļš” – trausla un reizē spēkpilna šķirtne starp dzīvību un nāvi”.
“Stāvot pie molberta, es izbaudu katru mirkli, aizmirstu par visām grūtībām un ļauju brīnumam notikt. Radošā procesā es pārtopu krāsu kodā un sinhroni ļaujos dabas spēcinošajai valodai un ritmam. Mani valdzina akvareliski caurspīdīga glezniecība. Izteiksmes ekspresija, sabiezinātas krāsas, līniju saišķi, šķīdinātāja un lakas akvareliskie šļaksti un plūdums izdzīvo manas dzīves pulsa ritmu.”
Personālizstāde “Atvērtie faili” ir liecība arī par autores radošo pieredzi, ko glabā Latvijas Mākslinieku savienības krājums – mazliet no 70. gadiem un 80. gadu klasika. “Mans radošais devums ir sagūlis plauktos un cer tapt ieraudzīts un saskatīts no jauna,” raksturojot personālizstādi, uzsver gleznotāja.
Vienlaikus LMS galerija pārtaps par Anitas Melderes darbnīcu. 17. un 18. oktobrī no plkst. 15.00 līdz 17.00 LMS galerijā būs tikšanās un sarunas ar gleznotāju.
Latvijas Mākslinieku savienības galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
Kauņas kaulu porcelāna simpozija izstāde “Porcelāna Identitāte”
Ogres Vēstures un mākslas muzejā
4. oktobris–1. decembris
No 4. oktobra līdz 1. decembrim Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs skatāma izstāde “Porcelāna identitāte”, iepazīstinot ar Kauņas kaulu porcelāna simpozija pēdējo gadu darbu izlasi. Izstādē piedalās 21 mākslinieks, tai skaitā četri latviešu mākslinieki – Una Mjurka, Elīna Titāne, Verners Lazdāns un Jānis Kupčs.
Interesenti varēs iepazīsties ar kaulu porcelāna daudzveidīgo izmantošanas klāstu tradicionālajā podniecībā, kā arī iespējām izmantot to starpdisciplinārā kontekstā: instalācijās, juveliermākslā, u.c. Tiks parādītas unikālas laikmetīgās keramikas transformācijas, apvienojot tehnoloģiskos eksperimentus ar konceptuālām idejām.
Simpozijā, kas notiek ik pēc diviem gadiem Kauņā, piedalās ne tikai starptautiski pazīstami keramiķi, bet arī citi mākslinieki, kurus interesē porcelāna pielietošana laikmetīgajā mākslā. Simpozijs veicina intelektuālo un tehnoloģisko inovāciju izmantošanu laikmetīgās mākslas objektu radīšanā, neaizmirstot par porcelāna (kaulu porcelāna) tradīcijām. Radošajā procesā tiek izmantota gan 3D modelēšana un drukāšana ar 3D keramikas printeri, gan citas šķietami ar keramiku nesaistītas jaunās mākslinieciskās izteiksmes iespējas.
Lietuvas profesionālās keramikas pirmsākumi ir cieši saistīti ar Kauņu. Kopš 1970. gada Kauņā darbojas porcelāna fabrika, tāpēc tā ir viena no nedaudzajām Eiropas pilsētām, kas saglabā kaulu porcelāna izgatavošanas tradīcijas. Šeit veidojās pirmie porcelāna izmantošanas pamati un kultūra, kas joprojām dominē Lietuvas keramikas mākslā. Starptautiskais kaulu porcelāna simpozijs, kas 2022. gadā notika jau 21. reizi, ir labs piemērs tam, kā, izmantojot reģionālās tradīcijas, konsekvenci un pasaules domāšanu, var veicināt starptautiskus laikmetīgās mākslas procesus.
Kaulu porcelāns ir viens no visvērtīgākajiem porcelāna veidiem. Tā sastāvā ir ugunsizturīgs kaolīns, laukšpats, smiltis un kalcijs, kas iegūts no liellopu kaulu pelniem, kas ir lauksaimniecības pārpalikumu utilizācijas produkts. Tas arī nosaka kaulu porcelāna nosaukumu un īpašības: tas ir ļoti izturīgs, caurspīdīgs un balts. No tā var izgatavot ļoti plānus izstrādājumus, bet vienlaikus tas ir ļoti kaprīzs materiāls, kam nepieciešamas profesionālas tehniskās prasmes.
Izstādes “Porcelāna identitāte” ietvaros 5. oktobrī, plkst. 12.00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā notiks kaulu porcelāna meistarklase, kuru sniegs Viļņas mākslas akadēmijas, Kauņas fakultātes, keramikas darbnīcas vadītājs asoc. profesors Remigijs Sederevičus, kurš ir viens no šī unikālā materiāla noslēpumu pārzinātājiem Eiropā. Pēc meistarklases paredzēta ekskursija ar izstādes kuratoru Māri Grosbahu.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre
15. starptautiskais laikmetīgās mākslas gadatirgus ArtVilnius'24
Viļņas izstāžu centrā LitExpo
4.–6. oktobris
No 4. līdz 6. oktobrim Viļņas izstāžu centrā LitExpo norisināsies starptautiskais laikmetīgās mākslas gadatirgus ArtVilnius'24. Svinot savu 15. jubileju, Baltijas lielākā laikmetīgās mākslas mese pulcēs vairāk nekā 300 mākslinieku un 67 mākslas galerijas un institūcijas no 14 valstīm. Šogad Latvija tiks pārstāvēta ar rekordlielu galeriju skaitu, tostarp ilggadējiem dalībniekiem “Māksla XO” un “Alma” galerijām.
Kopš 2009. gada ArtVilnius ik gadu piesaista vairāk nekā 20 000 laikmetīgās mākslas mākslinieku, kolekcionāru un interesentu no visas pasaules. Šogad, gadatirgus uzmanības centrā ir Ziemeļeiropas māksla, kuru pārstāvēs 11 galerijas un institūcijas no Norvēģijas, Somijas, Dānijas un Zviedrijas. Tāpat mesē piedalīsies pārstāvji no Beļģijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Ukrainas, Polijas, ASV un citām valstīm.
Mesē pirmo reizi piedalīsies 20 jaunas mākslas galerijas, starp tām – trīs jaunpienācēji no Latvijas – galerija “Asni”, “ISSP Gallery” un “Cut Art Gallery”.
Jau trešo gadu pēc kārtas ArtVilnius Projektu zonas veidošanu uzticēs ievērojamajam lietuviešu mākslas kuratoram Valentīnam Klimašauskam (Valentinas Klimašauskas), kurš 2024. gadā ir līdzkurators Lietuvas paviljonam 60. Venēcijas mākslas biennālē.
Trīs dienu programmā – Agency: Of Mice, Scene & Machines – tiks prezentēti mūsdienu mākslinieku soloprojekti, galerijas un institūcijas no Ziemeļeiropas. Šogad Rīgas mākslas galerija “427” prezentēs māksliniekus Kasparu Groševu, Ievu Krauli-Kūnu un Viktoru Timofejevu.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT 2025 un Latvijas Mākslas akadēmija izsludina pieteikšanos konkursam “Jaunais kurators!”
Pieteikšanās līdz 20. oktobrim
Skats no izstādes “Atrastais laiks”. Kuratore Laima Daberte. Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT 2023. Foto: Andrejs Strokins
Līdz šī gada 20. oktobrim Baltijas valstu jaunie kuratori aicināti pieteikt projekta koncepciju Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2025 programmai konkursā “Jaunais kurators”. Uzvarētājam būs iespēja realizēt savu izstādi Latvijas Mākslas akadēmijas izstāžu telpā “Pilot”.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir dibināta 2015. gadā, un programma NEXT 2025 norisināsies tās 10 gadu jubilejā. RFB – NEXT programmas uzmanība tiek pievērsta Baltijas, Ziemeļvalstu un citu Eiropas valstu jaunajiem māksliniekiem un kuratoriem, kas vēl ir savas radošās karjeras sākumā. Konkurss “Jaunais kurators!” aizsākts 2021. gadā, un pirmā balvas ieguvēja bija Latvijas jaunā kuratore Tīna Pētersone ar izstādi “Lai iemīlētos, klikšķini šeit”. Savukārt 2023. gadā balvu ieguva Laima Daberte ar izstādi “Atrastais laiks”.
2025. gadā, Rīgas Fotogrāfijas biennāles desmitgadē, pirmo reizi balvai aicināti pieteikties ne tikai vietējie, bet visu Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – jaunie kuratori. Ar šīs platformas palīdzību lokālais kļūst par globālo, piedāvājot starptautiskai mākslas videi projektus, kas būs nozīmīgi jaunpienācēji aktuālo naratīvu stāstījumā. Tāpat ar balvas starpniecību tiek aktualizēta diskusija par kuratora kā radošas personības un mediatora starp māksliniekiem, mākslas darbiem, skatītāju un sabiedrību nozīmi mūsdienu kultūras procesos.
2018. gadā Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas apakšnozarē tika atvērta jauna specializācija – Kuratoru studijas. Šādas specializācijas izveidi noteica mākslas vides procesu attīstība, jo kuratoram ir nozīmīga loma mākslas ekosistēmā ne tikai kā procesu vadītājam, bet arī to izveidotājam un no jauna radītājam.
Moderno tehnoloģiju straujās attīstības rezultātā nākas pārvērtēt attēlu nozīmi un vēstījumu. Šodien fotogrāfija ir visur. Klasiskajam fotogrāfijas kā estētiska un dokumentējoša attēla uzstādījumam pievienojusies virkne citu priekšstatu, kas rada jauna satura apzināšanās nepieciešamību. Rīgas Fotogrāfijas biennāle un Latvijas Mākslas akadēmija piedāvā platformu, kurā jaunie Baltijas valstu kuratori var izaicināt sevi un piedāvāt savu skatījumu šajos jautājumos.
Konkursa “Jaunais kurators” uzvarētāju noteiks žūrija: kurators, mākslinieks, kritiķis un PUBLICS mākslinieciskais vadītājs Pols O’Nīls (Paul O'Neill, IE), kuratore, Viļņas Mākslas akadēmijas Doktorantūras programmas vadītāja Jūlija Fomina (Julija Fomina, LT), kuratore, Igaunijas Mākslas akadēmijas lektore un pētniece Trīna Metsla (Triin Metsla, EE), mākslas zinātniece, kuratore, LMA prorektore Antra Priede (LV), un Rīgas Fotogrāfijas biennāles programmas vadītāja Inga Brūvere (LV).
Rīgas Lutera draudzes mākslinieku un Jāņa Akuratera muzeja izstāde “Dārzs”
Pētera Upīša Dārzkopības muzejā
līdz 2025. gada 1. maijam
Līdz 2025. gada 1. maijam Pētera Upīša Dārzkopības muzejā izstādē “Dārzs” skatāmi Rīgas Lutera draudzes mākslinieku darbi. Izstādē “Dārzs” piedalās mākslinieki: Daiga Aže, Liene Ratnika, Irīda Lazdiņa, Gunta Ploka, Sandra Utāne, Zinta Miezaine, Baiba Ūlande, Laima Akmentiņa, Māra Kalnišķe, Gundega Zikmane, Dins Kopštāls, Helmuts Āķis, Ieva Nagliņa. Izstādē aplūkojami darbi, kas veidoti dažādās tehnikās: gan gleznas un tekstila darbi, gan keramikas un metāla māksla, gan arī instalācijas. Visus māksliniekus vieno piederība Rīgas Lutera draudzei un ilggadēja radoša sadarbība ar Jāņa Akuratera muzeju, kas ik gadu vainagojas ar izstādi muzejā Ziemassvētku laikā. 2023. gadā Ziemassvētku laikā tā bija izstāde “Dārzs”, kas tagad nedaudz papildināta ir pārceļojusi uz Pētera Upīša Dārzkopības muzeju – uz vietu, kas iedvesmoja izstādes ideju.
Izstādi papildina videoapraksts, kura režisors un operators ir Aldis Šenbergs un kurā ir gan dokumentēti mākslinieku komentāri par savu darbu tapšanu, gan iekļauts vēstījums par dārza tēmu un nozīmi Jāņa Akuratera daiļradē un dzīvē, gan arī iemūžināts stāstījums par Dobeles ceriņu dārzu.
Pētera Upīša Dārzkopības muzejs
Ceriņi, Graudu iela 1, Dobele
Kaspara Groševa un Dāvja Ozola izstāde “144 000”
Rīgas Mazākajā galerijā
Kaspars Groševs un Dāvis Ozols. 140 000. 2024. Audekls, eļļa, akrils
Rīgas Mazākajā galerijā, izstāžu telpā K. K. fon Stricka villas skatlogā skatāma mākslinieku Kaspara Groševa un Dāvja Ozola izstāde “144 000”.
Jehovas liecinieku dibinātājs Čārlzs Teizs Rasels 1914. gadā rakstīja, ka “pēc Armagedona nāks “tūkstošgadu valsts”, kur valdīs Jēzus Kristus un 144 000 ar garu izredzēto Kristus sekotāju debesīs, bet daudzi miljoni citu cilvēku, kas ir paklausīgi Dievam, dzīvos mūžīgi un laimīgi uz zemes.” Tikmēr “ArtReview” katru gadu publicē savu “Power 100” sarakstu ar laikmetīgās mākslas “ietekmīgākajiem spēlētājiem”. Lerijs Gogosians jau sen aizsteidzies priekšā Hansam Ulriham Obristam, kuram būs vien jāpaliek uz zemes kopā ar 2012. gada pantoni “Tangerine Tango”. Pasaule, kurā ar katru jaunu brīdi aizvien izteiktāk jūtama “klimata nolemtība”, kas izpaužas kā ļaušanās algoritmu akacim, kurā nu jau burbuļo mākslīgi radīts saprāts, aizvien būtiskāk šķiet uzdot jautājumu – kas cilvēku padara par “labu cilvēku”?
Kamēr daži no balles viesiem sāk pacelties gaisā, bet citi cenšas lekt līdzi, Juris Simanovičs uz krāšņas skatuves dzied:
Man nav vajadzīgs Jēzus
Lai es būtu jauks
Man nevajag elli
Lai grēks liktos baigs.
Izstādes centrālais jautājums, kas cilvēku padara par “labu cilvēku”, aicina skatītājus ne tikai aplūkot izstādi, bet arī pārdomāt savas attiecības ar sociālajiem un morālajiem aspektiem, kas mūsdienās nosaka cilvēces nākotni.
Izstāde apskatāma 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā.
Rīgas Mazākā galerija
K. K. fon Stricka villas skatlogs / Aristida Briāna iela 9, Rīga
Klajā nākusi Helēnas Demakovas grāmata “Imanta Lancmaņa māksla”
Iznākusi Helēnas Demakovas sarakstīta grāmata “Imanta Lancmaņa māksla”.
Imants Lancmanis (1941) – viens no cienījamākajiem cilvēkiem Latvijā vismaz pusgadsimta garumā – milzīgo cieņu izpelnījies ar nenogurstošo un nesavtīgo darbu, izcilu pasaules līmeņa zinātnieka erudīciju un spēju savas zināšanas nodot sabiedrībai. Būdams vispāratzīta autoritāte daudzās jomās, galvenokārt viņš pazīstams kā ilggadējs Rundāles pils muzeja direktors. Taču reizē Imants Lancmanis ir latviešu gleznotājs, mākslas vēsturnieks un publisks intelektuālis.
Izdevums ir veltīts Imanta Lancmaņa mākslai – glezniecībai –, kas pilnībā savijusies ar viņa dzīvi. Gleznu tapšanu ir ietekmējusi visa redzeslokā un profesionālajā darbībā nonākusī māksla – vēsturiskie stili, vēsturiskā glezniecība un vēsturiskās ēkas –, taču reizē arī tas, kas personīgi saistījis Latvijas un pasaules mākslā gadu gaitā. Gleznu motīvus ietekmējuši arī aktuālie sabiedriskie notikumi un to vēsturiskie cēloņi. Kā fons grāmatas tapšanai kalpojis grāmatas autores Helēnas Demakovas ar Imantu Lancmani kopīgi pārrunātais un pieredzētais vairāku gadu desmitu garumā. Katras nodaļas virsraksts ir kāds citāts no Imanta Lancmaņa sacītā vai rakstītā.
“Mēs nevaram ieraudzīt un fiziski sajust cita cilvēka ticību, bet māksla ir viens no tiem īpašajiem līdzekļiem, kurš ļauj mums tai pietuvoties. Saglabājot pārliecību, ka māksla ir sociālās dzīves stingri noteikta profesionāla joma, jautājums par tās noslēpumaino brīnumu paliek atklāts. Pārāk daudz ir mazo, grūti atšķetināmo un vēl grūtāk aprakstāmo pavedienu, kas veido katru konkrēto mākslas darbu un atšķir viduvēju gleznu no izcilas. Cerams, dažus pavedienus lasītājs uztvers – ar acīm, prātu un sirdi,” grāmatā raksta tās autore Helēna Demakova.
Izdevums tapis kā turpinājums vērienīgajai izstādei “Imanta Lancmaņa māksla”, kas no 2022. gada 12. novembra līdz 2023. gada 26. februārim norisinājās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā un pulcēja vairāk nekā 67 tūkstošus skatītāju.
Izdevējs: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar apgādu “Neputns”. Grāmatas redaktore: Laima Slava. Grāmatas māksliniece: Katrīna Vasiļevska.
Grāmatu var iegādāties Muzeja veikalā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un “Neputna” galerijā.
Jauna ekspozīcija “Brederlo istabas”
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
Frīdriha Vilhelma Brederlo portrets. Publicitātes attēls
No 2024. gada 3. septembra Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA 4. stāvā apskatāma jauna ekspozīcija “Brederlo istabas”, kas piedāvā glezniecības izlasi no Frīdriha Vilhelma Brederlo mākslas kolekcijas.
Frīdrihs Vilhelms Brederlo (1779–1862) bija viena no izcilākajām personībām 19. gadsimta Baltijas kultūras dzīvē. Viņš sevi pierādīja gan kā ievērojams līderis politiski sabiedriskajā dzīvē, ieņemot Lielās ģildes vecākā, Rīgas rātskunga un Rīgas biržas komitejas priekšsēdētāja amatus, gan kā talantīgs vīnu tirgotājs. Taču Brederlo īpašo vietu kultūras vēsturē nodrošināja kaislība pret mākslas kolekcionēšanu un mecenātisms. Viņa gleznu kolekcija, kas veido Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA ekspozīcijas “zelta fondu”, jau gandrīz divus gadsimtus atrodas Rīgā un ir viena no labākajām Baltijā, pateicoties Brederlo gaumei un mākslas pazinēja erudīcijai.
Mākslas kolekcionēšana nebija tikai Frīdriha Vilhelma Brederlo aizraušanās, bet plaši izplatīta nodarbe Baltijas intelektuāļu vidū, kam bija gan estētiska, gan sociāla nozīme. Viņa tēvs – Kurzemes hercoga Pētera Bīrona vīna pārzinis Johans Dāvids Brederlo, un vectēvs no mātes puses – hercoga personiskais ārsts Johans Gotlībs Groške arī kolekcionēja mākslu. Tomēr Frīdriha Vilhelma Brederlo kolekcija iezīmēja jaunu posmu mākslas darbu vērtējumā un estētikā.
Brederlo kolekcija, atšķirībā no senču tradīcijām, kas piederēja pie “kunstkameru” jeb mākslas kabinetu tradīcijas, orientējās uz estētisku baudījumu, nevis tikai uz pasaules izzināšanu. Katra mākslas darba izvēle viņa kolekcijā balstījās ne tikai uz autora vārda nozīmīgumu, bet arī uz paša kolekcionāra gaumi. Brederlo mākslas kolekcija tika izvietota viņa namā Mazajā Grēcinieku ielā 1, kur tā bija pieejama publikai astoņās istabās. Darbi tika grupēti pēc valsts, hronoloģijas un telpas loģikas, radot pirmo mākslas galeriju Rīgā, kas kalpoja par iedvesmu veidot pilsētas gleznu galeriju.
Šī izstāde nav mēģinājums atjaunot Brederlo oriģinālās istabas, bet gan piedāvā personiskāku skatījumu uz viņu kā 19. gadsimta 1. puses mākslas kolekcionāru. Pirmajā istabā atlasīti darbi, kuriem ir personiska un emocionāla saikne ar pašu kolekcionāru. Otrajā istabā iekārtota ekspozīcija ar mākslas darbiem, kuru autoru maniere un tēmas rezonēja ar Brederlo gaumi. Darbi vēlreiz liek aizdomāties par katra kolekcionāra subjektīvu vērtējumu un mākslas modes tendenču nežēlīgajām pārmaiņām. Trešajā istabā eksponēti baltvācu un vācu izcelsmes mākslinieki, ko kolekcionārs pazina un kuru talantus viņš respektēja un atbalstīja.
Ekspozīcijas kurators ir Eduards Dorofejevs
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
Tapis Francijas mākslinieka Aéro sienas gleznojumus “Mana dzīve ir mana valsts”
Liepājā, Krišjāņa Valdemāra ielā 56
Liepājā, Krišjāņa Valdemāra ielā 56 pasaules mēroga ielu mākslinieks no Francijas – Aéro – pabeidzis savu sienas gleznojumu “Mana dzīve ir mana valsts”.
“Bērna ikdienai jābūt bezrūpīgai, mierīgai, paredzamai. Bērniem jābūvē sapņu pilis un jātic brīnumiem. Pasaule, ekonomika, sociālā vide mainās. Tā kļūs arvien nemierīgāka un neparedzamāka. Bērni ir pirmie, kuri dārgi par to maksā. Kā pieaugt, kā projicēt nākotni, uz ko cerēt bērnam, kura bezrūpīgā bērnība vairs tik bezrūpīga nemaz nav? Par to gribu likt aizdomāties ar šo darbu,” stāsta tā autors Aéro.
Aéro darbi ir redzami uz sienām teju visā Francijā. Viņš apgleznojis sienas arī Nīderlandē, Īrijā, Spānijā un Itālijā. Viņa māksla ir publiska, ļaujot garāmgājējiem ar to tieši mijiedarboties un attaisnojot ielu mākslas kā pieejamas un demokrātiskas mākslas formas būtību. Viņš ir daļa no lielākas franču ielu mākslas tradīcijas, kur ietilpst tādi pasaulē pazīstami mākslinieki kā Blek le Rat, stensila grafiti pionieris, un JR, kurš ir plaši pazīstams ar lielizmēra fotogrāfiskiem sienu gleznojumiem.
Šis ir jau astotais darbs, ko Liepājai dāvina pludmales kafejnīca “Red Sun Buffet”. Līdz šim Liepājā tapuši jau astoņi sienu gleznojumi – grafiti mākslinieka Elementton gleznotie “Pludmales puika”, “Pret vēju”, Eduarda Tisē, Mirdzas Ķempes, Austras Pumpures un Imanta Kalniņa portreti, itāļu mākslinieka OZMO darbs “Sirēna, vējš, jūra un brīvība” un tiem pievienojas Aero gleznotais “Mana dzīve ir mana valsts”.
