Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Madaras Neikenas izstāde “Nojausma”
Kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons”
2. augusts–1. septembris
Madara Neikena. Nojausma. Audekls, eļļa. 90x120 cm. 2022
No 2. augusta līdz 1. septembrim kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” būs skatāma gleznotājas Madaras Neikenas ainavu izstāde “Nojausma”. Eksponētie darbi gleznoti eļļas tehnikā uz audekla. Vispārināti raksturojot, tā ir nojausma par lauku ainavu: debess un zeme, starp tiem – horizonts. Mierpilna, klusa un maiga, gandrīz nenotverama, caurspīdīga un trausla. Brīži, kad dienas ritumā pirmie vai pēdējie saules stari sastop atmosfēras slāņus - katrā gada rituma nogrieznī citādi. Plašums, telpa un gaiss, neapstādināts laiks.
Kultūras un mākslas telpa “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
Izstāde “Ainavas dramaturģija. II cēliens”
galerijā “Daugava”
3. augusts–17. septembris
Dace Lielā. Dīķis. 2021. Audekls, akrils, 120x150 cm
No 3. augusta līdz 17. septembrim galerijā “Daugava” skatāma izstāde “Ainavas dramaturģija. II cēliens”. “Dramaturģija ir literatūras veids sarunas formātā. Vai ainavu glezniecība arī nav saruna, mākslinieka saruna ar dabu? Gleznot vajagot tikai to, ko nevar vārdos pateikt vai uzrakstīt, tā ir kā neapstrīdama patiesība. Nevar noliegt, ka ainava rodas mākslinieka un dabas dialogā, kurā māksliniekam ir iespēja paust savu attieksmi, izjūtas, pārdomas, vēstījumu. Ainava var ietvert visplašāko noskaņu un pārdzīvojumu spektru, to zinām no mākslas vēstures. Māksliniekam arī šodien daba ir iedvesmas avots un ne tikai, daba kā mūžīgais lielums, ir arī sarunas partneris par mūžīgajiem jautājumiem – kas es esmu , kurp eju….Un var būt tikai impresija – gaistoša mirkļa tvērums, un arī tajā būs vēstījums,” teikts izstādes pieteikumā.
Izstādes “Ainavas dramaturģija” I cēliens galerijā “Daugava” norisinājās jūlijā, no 3.augusta sāksies “Ainavas dramaturģija” II cēliens, kurā ar saviem darbiem piedalīsies Andris Eglītis, Daiga Krūze, Dace Lielā, Frančeska Kirke, Maija Tabaka un Līga Purmale.
Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga
Izstāde “Klejotājs/ Vieta, kuru grūti ievietot/”
Galerijā Jenny’s Ņujorkā
3.–31. augusts
No 3. līdz 31. augustam galerijā Jenny’s Ņujorkā norisināsies Kim? Laikmetīgās mākslas centra veidotā izstāde “Klejotājs/ Vieta, kuru grūti ievietot/”.
“Klejotājs/ Vieta, kuru grūti ievietot/” sākotnēji tika izstrādāta kā tiešsaistes izstāde. Šovasar projekts parādās kā video projekcija un pavadošā ekspozīcija galerijas Jenny's telpā Ņujorkā, vienlaicīgi atzīmējot projekta saturiskā rāmja – amerikāņu arhitekta Džona Hejduka – ciešo saikni ar pilsētu.
Šī galeriju apmaiņa notiek sekojot Jenny’s organizētajai grupas izstādei “Bez pārmaiņām”, kas bija skatāma Kim? Laikmetīgās mākslas centrā Rīgā š.g. februārī.
“Klejotājs/ Vieta, kuru grūti ievietot/” ir “spekulatīva” tiešsaistes izstāde/priekšlikums, kuras iecere radusies, sadarbojoties māksliniekiem Indriķim Ģelzim, Elzai Sīlei, Džo Namī (Joe Namy), kā arī līdzkuratoriem Zanei Onckulei, Džo-ijam Tangam (Jo-ey Tang) un arhitektam Jurim Strangotam. Uzņemot sevī šodienas augošo satraukumu, projekts liek lietā poētisku un utopisku iztēli jauktu mediju ainavas veidošanai. Tā ir digitālā vidē īstenota izstāde ar jaunradītu skaņu celiņu, tekstiem, 3D animāciju un mājaslapu. Projekts ir radies kā vīzija un kompass, kas sākas ar privāto izvēli, pēc tam pievēršas kolektīvajai digitālās pasaules apziņai un visbeidzot atgriežas pie aktivēšanas fiziskā telpā.
Pieņemot amerikāņu arhitekta Džona Hejduka (1929-2000) tēzi, ka eksistenciālas krīzes apstākļos laikam ir tendence “sabrukt telpā”, “Klejotājs/ Vieta, kuru grūti ievietot/” stratēģiski izmanto digitālās vides telpiskumu, lai meklētu jaunas empātijas formas. Būdams spekulatīvas iedabas, šis projekts tiecas uz tādu nākotni, kurā tiek pārvērtēta mūsu individuālā un kolektīvā atsvešinātība, kā arī fiziskie un garīgie ierobežojumi. Paplašinot Hejduka radošās arhitektoniskās domas mantojumu, “Klejotājs/ Vieta, kuru grūti ievietot/” iecerēts kā skulpturāls/arhitektonisks klejotājs/aģents, kas saistīts ar pašreizējām sociālajām, politiskajām un psiholoģiskajām realitātēm.
Izstādi papildina grāmatas “Džons Hejduks: Projekts Rīga” (1989) pārizdevums, savukārt galerijā ietvaros izstādītie Indriķa Ģelža un Elzas Sīles mākslas darbi tālāk izvērš projekta ideju. Izdota 3 grāmatu komplektā, šī publikācija satur oriģinālizdevumu angļu valodā, tulkojumu latviešu valodā un Act Two: The Riga Project – sadaļu, kas piesaka sagatavošanās darbus “Rīgas projekta” “uzvešanai” Rīgā un citviet Latvijā. Publikācija izdota RISEBA Arhitektūras un mediju centra (Rīga) un Arhiteksti (2022) paspārnē.
Galerija Jenny’s
9 Pell St, 2B, New York, NY 10013
LOW grupas izstāde “Sinhronitātes”
Vagonu ielā 21, Rīgā
5.–28. augusts
Elza Sīle un Jonas Løland, 2022.
LOW galerija 5. augustā plkst. 18.00 turpinās iesildīt jauno radošo kvartālu Vagonu ielā 21, atklājot kuratores Žanetes Liekītes “ārpus vietnes” grupas izstādi “Sinhronitātes”. Izstādes ietvaros norisinās pavadoša pasākumu programma ar Ivetas Poles un Krišjāņa Elvika performanci “Go Planet” (5. un 26. augustā), Kaspara Groševa DJ-setu “No darbnīcas logiem” (5. augustā) un LOW izglītības programmas “Laikmetīgās mākslas stundu” bērniem kopā ar vecākiem (18. augustā).
Izstādē piedalās: Uģis Albiņš, Armands Freibergs, Karlīna Mežecka, Iveta Pole & Krišjānis Elviks, Beate Poikāne, Elza Sīle & Jonas Løland, Eddie Wu-San.
“Grupas izstāde “Sinhronitātes” ir laikmetīgs hibrīds, kas flirtē ar mākslu, dizainu, arhitektūru, un performanci, vienlaikus risinot sadursmi starp popsīgām “garīgās atmodas” tendencēm un neviltotu kolektīvu apzināšanos un sabiedrības informētību.
Kad novērojamas nozīmīgas, šķietami savstarpēji saistītas sakritības bez redzamas cēlonības, pastāv uzskats, ka notikusi sastapšanās ar zināma mēra brīnumu, dēvētu par “sinhronitāti”. Jēdziena oriģinālā nozīme atklājas teju pseido-filozofiski ezotēriska, taču uzkavējoties pie tā burtiskā tulkojuma “sihronitātes” šķiet ārkārtīgi loģiskas un pārāk acīmredzamas – vienlaicīgi un saskaņoti laikā neapšaubāmi norisinās dažādi notikumi, un lielākoties mums nav nojausmas ne par to saistību, ne par pašu norisi.
Lai daļēji saglabātu jēdziena mistisko apakštoni, izstādes darbos saskatāmās ambivalentās “sinhronitātes” komunicēs ar skatītāju caur viņa intuīciju,” vēsta kuratore Žanete Liekīte.
Izstāde tiks atklāta ar Ivetas Poles un Krišjāņa Elvika performanci “GO PLANET”. Performances “GO PLANET” ietvaros mākslinieki Iveta Pole un Krišjānis Elviks pievēršas virtuālās un fiziskās realitātes mijiedarbei, publiskās un personiskās telpas robežām. Laikā, kad sociālie mediji rada jaunus izaicinājumus indivīda ikdienas dzīves ritējumā, kas piesātināts ar ātru informācijas apmaiņu, mākslinieki reflektē par visa iespējamību. Neskaitāmi fragmentāri attēli un video kļūst par galveno informācijas iegūšanas avotu un informācijas radītājs var kļūt jebkurš. Izmantojot globālo tīmekli, attēlu juceklis un slavenību fragmentārie video vairojas un plūst cauri cilvēku ķermeņiem, kopīgojot dīvainu neo-cilts saturu, kuru dalībnieki var pat neapzināties savu piederību kopienai.
Mūžīgs apjukums – mūžīga bauda – kļūsti par sevis labāko versiju.
Performances ilgums ir aptuveni pusotra stunda.
Luīzes Rukšānes personālizstāde “Izstāde par iemīlēšanos”
galerijā LOOK!
5.–27. augusts
No 5. līdz 27. augustam galerijā LOOK! būs skatāma Luīzes Rukšānes personālizstāde “Izstāde par iemīlēšanos”. Izstādes tapšanu iezīmējuši autores novērojumi par dzīvošanu paralēlās realitātēs – izdomājot zīmes tur, kur tādas nemaz nav. Gar stāvkrastu dreifējošie baļķi telefona stabu lielumā, savīti zari un mezglaini celmi kalpo par ierosmi mīklām bez pareizajām atbildēm. Desmit zīmējumu sērijā ainava ir kā atslēga, kas aizved skatītāju uz mīklas sākuma punktu – Piejūru.
Mīklas rodas, jo neredzam lietas tādas, kādas tās ir, bet tādas, kādi esam paši. Tas ir reizē traģiski un komiski, bet viss kļūst skaidrs, kad, piemēram, pārstājam kādu mīlēt. Vai mīlēt kaut ko. Veidojas jauna, skaidrāka pārliecība.
Luīzes zīmējumi ir ļoti nopietni un reizēm drūmi, tomēr, atskatoties uz paveikto kopumā, tos caurauž arī neviltota interese un rūpīgs trauslums. Autore reālistisko un mīlestības pielieto zīmējumu sēriju veidojusi ar grafīta zīmuli. Zīmējums savu vietu līdzās “nopietnām” mākslas tehnikām izcīnīja romantisma laikmetā, kad galvenā uzmanība tika pievērsta cilvēku iekšējai pasaulei, tieksmēm un noskaņojuma izmaiņām. Izvēlētā tehnika autorei ļauj viņai raksturīgi jutīgā manierē vizuāli pārtulkot ikdienas realitātes, pievēršot vērību vissīkākajām detaļām.
Luīze Rukšāne (1995) ir jauna māksliniece, kura 2021. gadā ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, audiovizuālajā un mediju mākslā, mācījusies Rīgas Tehniskajā universitātē Arhitektūras fakultātē un papildinājusi zināšanas Porto Universitātes tēlotājmākslas fakultātē, kā arī Latvijas Lauksaimniecības Universitātes biškopības kursos. Savā radošajā praksē Luīze pauž mīlestību pret cilvēcīgo. Zīmējuma tehnikā tiek atspoguļotas pieaugšanas, augšanas un atmiņu tēmas.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62A, Rīga
Izstāde “Rozentāla mantojums. Zīmējumi un fotogrāfijas no Jāņa Viļumsona kolekcijas”
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā
5. augusts–30. oktobris
Janis Rozentāls. Ozols. 20. gs. sākums. Papīrs, zīmulis
No 5. augusta līdz 30. oktobrim Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā būs skatāma izstāde “Rozentāla mantojums. Zīmējumi un fotogrāfijas no Jāņa Viļumsona kolekcijas”.
2018. gadā J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs no Jaņa Rozentāla mazdēla Jāņa Viļumsona (1931–2019) saņēma unikālu dāvinājumu: Rozentāla zīmējumus, skiču bloknotus, fotogrāfijas un fotoalbumus. Lai sniegtu sabiedrībai iespēju iepazīties ar šo Jaņa Rozentāla mantojuma daļu un izteiktu pateicību Jānim Viļumsonam, ir izveidota izstāde, kurā parādīti šie mākslas darbi un vēstures liecības.
Izstādē eksponēto Jana Rozentāla zīmējumu vidū ir gan skicētas ieceres lielākām gleznām, gan grāmatu ilustrācijas, gan lietišķās grafikas paraugi. Apskatāmas arī daudzas fotogrāfijas: gan paša Jaņa Rozentāla veikti uzņēmumi, gan attēli, kuru autori ir vieni no 20. gs. sākuma pazīstamākajiem fotomāksliniekiem: Jānis Rieksts, Kārlis Iltners u.c. Izstādē aplūkojams arī Jaņa Rozentāla vecākās meitas Lailas sakārtotais ģimenes fotoalbums, kas ietver gan viņas vecāku un bērnības fotogrāfijas, gan arī vēlāka laikposma attēlus.
Bez Jāņa Viļumsona dāvinājuma izstādē iekļauti arī divi Jaņa Rozentāla zīmējumi no tēlnieka Mārtiņa Zaura kolekcijas, kurus 2018. gadā muzejam dāvinājusi Māra Puķīte.
Izstādes dizaina projekta autori ir Krista un Reinis Dzudzilo. Ekspozīcija ir izvietota visās Rozentāla vēsturiskā dzīvokļa telpās, iekļaujoties to vēsturiskajā vidē. Zīmējumi un fotogrāfijas izvietoti īpaši izveidotos grafikas un fotogrāfiju uzglabāšanas skapjos, par kuru formas pamatu kalpo Jaņa Rozentāla darbnīcas koka balstu forma. Kā raksta izstādes dizaina projekta autori: “Ekspozīcijas “arhitektūras” pamatā ir Rozentāla gleznošanas darbnīcas koka balsta siluets, tā transformācija par arhīva skapi. Šī arhitektoniskā darbnīcas detaļa kalpo kā vadmotīvs jeb “balsts”, kas idejiski sasaucas ar domu par mākslu kā balstu, uz kura tiek būvēta mākslinieka dzīve.”
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Alberta iela 12, Rīga
Izstāde “ Sajūti Purvīti”
Ķeipenes Tautas namā
līdz 5. augustam
Atzīmējot latviešu gleznotāja Vilhelma Purvīša 150 jubileju, līdz 5. augustam Ķeipenes Tautas namā izstādē “Sajūti Purvīti” apskatāmas 150 Ogres novada iedzīvotāju radītas gleznas.
No 12. marta līdz 30. jūlijam Ogres novadā norisinājās Ogres novada Kultūras centra rīkotās gleznošanas darbnīcas “Sajūti Purvīti”. Darbnīcu dalībnieki iejutās latviešu gleznotāja Vilhelma Purvīša mākslas pasaulē, guva jaunas prasmes un gleznoja dabā, kā reiz to darījis pats meistars. Izstādē apskatāmas 150 gleznas, ko mākslinieču Ievas Lāces, Evijas Krīgeres un Kristīnes Jukmanes vadībā radījuši meistardarbnīcu dalībnieki no Ogres, Ogresgala, Ciemupes, Ikšķiles, Birzgales, Rembates, Ķeguma, Lielvārdes, Tomes, Mazozoliem, Suntažiem, Lauberes, Meņģeles, Lēdmanes, Madlienas un Ķeipenes.
Izstāde “Vienotais laiks. Gunāram Krollim – 90”
Turaidas muzejrezervātā
līdz 7. augustam
Atzīmējot izcilā latviešu grafiķa Gunāra Kroļļa 90 gadu jubileju, Turaidas muzejrezervātā (Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā mājā ) līdz 7. augustam skatāma izstāde “Vienotais laiks. Gunāram Krollim – 90”. Muzeja krājumā esošie grafikas cikla “Livonijas hronika” izstādītie darbi pēc būtības raksturo Gunāra Kroļļa radošās daiļrades vēsturisko tēmu un ir veidoti grāmatas “Indriķa hronika” ilustrācijām (2001). Katra grafika ir kā scenogrāfiski režisēts kopums, kurā pārdomāti izvietoti vēsturiskie tēli. Detalizēti precīzi ir izstudēti un atveidoti laikmetu raksturojošie elementi, atspoguļojot Gunāra interesi par Latvijas arheoloģiju un vēsturi.
Poētiskums un romantika, izaicinājums un drosme staro no filigrāno akrila gleznojuma tehnikā veidotām ilustrācijām Ārija Geikina grāmatai “Kaupo” (2005). Tās attēlotas kā senas vitrāžas, vēsturisku leģendu apvītā pilī. Ilustrācijas ir mākslinieks dāvinājums Turaidas muzejam.
Mākslinieks joprojām turpina izzīmēt savu dienas noskaņu smalkās lineārās abstrakcijās, izmantojot krāsaina un melnbalta zīmējuma paņēmienu, kuru raksturo izstādē iekļautais diptihs “2020. gada vasaras dienasgrāmata”.
Lai apmeklētu izstādi, lūgums iepriekš pieteikties darba dienās pa tālruni 67971402 vai rakstīt uz e-pastu: turaida.muzejs@apollo.lv
Turaidas muzejrezervāts
Turaidas iela 10, Krimuldas pagasts,
Igora Bernāta personālizstāde “Pāri”
galerijā “Bazar’t”
līdz 18. augustam
Igors Bernāts. Dejojiet kalni
Līdz 18. augustam galerijas “Bazar’t” telpās t/c “Mols” otrajā stāvā ir skatāma gleznotāja Igora Bernāta personālizstāde “Pāri”. Šī Igora Bernāta personālizstāde nav veidota speciāli, tie ir darbi no dažādiem radošajiem periodiem, kas lieliski papildina viens otru un veido jaunu stāstu. Gleznas nekur iepriekš nav bijušas eksponētas.
Gleznu autors par savu izstādi saka: “Man tā ir jauna sajūtu pieredze, jo vienkopus ieraugu kādu savu radoši piepildītu laika nogriezni, kurā dominē dialogs ar sevi, laiku, gleznieciskajiem izteiksmes līdzekļiem. Gleznās man svarīgs ir krāsu uzslāņojums, kas ļauj veidot dziļumu, savu pasauli ar saviem noteikumiem.”
Mākslinieks savā radošajā darbībā pamatā ir pievērsies abstrakcijai, kurās dominē laukumi, krāsu attiecības un eksperimenti ar lakām. Apzināti atteicies no figurālām un ilustratīvām kompozīcijām. Viņš nemitīgi meklē jaunas formas, faktūras un eksperimentē.
Galerija “Bazar’t”, t/c “Mols” 2.stāvā
Krasta iela 46, Rīga
Luīzes Nežbertes un Lūkasa Kaufmaņa izstāde “Around the horizon, corners implode”
Ag Galerijā
līdz 20.augustam
Līdz 20. augsutam Ag Galerijā skatāma Vīnē dzīvojošās latviešu mākslinieces Luīzes Nežbertes un austriešu mākslinieka Lūkasa Kaufmana izstāde Around the horizon, corners implode.
Izstādē skatāma vietai pielāgota instalācija, kas tieši atsaucas uz galerijas telpisko specifiku. Autori spēlējas ar uztveres veidiem telpā, izmantojot durvis kā attēlu nesējus. Manevrējot arhitektoniskus elementos, lai tie vairs nenoteiktu dimensiālas robežas, pārvēršot telpu nepārtrauktā horizontā.
Sargā no neīstuma šī plakanā zemes mala / Jo slēpties nav kur un redzēt var tālu / Vienīgi skaņai attālums allaž traucē, bet acs par atbalss trūkumu neuztraucas. /Josifs Brodskis
Ag Galerija
Āpšu iela 4, Rīga
Izstāde “Šeit un tālumā, sapnī un nomodā”
Kuldīgas mākslinieku rezidences galerijā, Kuldīgas Mākslas namā un pilsētvidē
līdz 21. augustam
Līdz 2. augustam Kuldīgas mākslinieku rezidences galerijā, Kuldīgas Mākslas namā un pilsētvidē skatāmi izstādes “Šeit un tālumā, sapnī un nomodā” darbi, kuros atspoguļoti ne tikai pagājušo vairāk kā divu gadu laikā radušies iespaidi par Latvijā un pasaulē rezonējošiem notikumiem un aktualitātēm, bet daudz plašākā kontekstā skatīti nosaukumā ietvertie jēdzieni par laika, vietas, realitātes un zemapziņas diktētu radošu vēstījumu, kas katram autoram saistās ar dziļi personīgu pieredzi un pārdzīvojumu. Vēsture, ģeopolitika, pandēmija un tautu migrācija, ģimene, skola un mājas, īsta ainava un izdomāta, – tie ir projekta dalībnieku aktualizēti un darbos iedzīvināti jautājumi un iespējamas atbildes, ko skatītāji būs tiesīgi interpretēt balstoties uz savu līdzšinējo pieredzi, zināšanām un pārliecību.
Izstādē piedalās: Laura Aizporiete, Krišs Erdmanis, Ieva Iltnere, Ingrīda Ivane,, Ritums Ivanovs, Liene Mackus, Aleksejs Naumovs, Gļebs Panteļejevs, Andris Prigičevs, Gints Rudzītis, Kārlis Siliņš, Sandra Strēle, Vides Filmu Studija, Velga Vītola, Andris Vītoliņš, Kaspars Zariņš, Vija Zariņa. Izstādes kurators ir Raimonds Kalējs.
Kuldīgas mākslinieku rezidences galerija
Pils iela 2, Kuldīga
Kuldīgas Mākslas nams
1905. gada iela 6, Kuldīga
Izstāde “Izlaidums”
MABOCA galerijā “Visuma Centrs 2” Madonā
līdz 25. augustam
Līdz 25. augustam MABOCA galerijā “Visuma Centrs 2” skatāma izstāde “Izlaidums”. Darbus izstādei radījuši četri multimediju mākslinieki – Uldis Hasners, Jānis Jankevics, Eltons Kūns un Gustavs Lociks. Visi autori ir mācījušies Liepājas Universitātes mediju pētniecības laboratorijā “MpLab” un izstādē atskatās uz dažādiem posmiem studiju un skolas dzīvē.
Latviešu filozofs Artis Svece raksta: “Izlaidumi raksturo veselu pasaules skatījumu, izpratni par dzīves gājumu un izglītības uzdevumiem. Lemjot par to – rīkot vai nerīkot izlaidumu –, mēs apliecinām vai apšaubām šīs izpratnes nozīmi.”
Izstāde “Izlaidums” pēta izlaidumu nozīmi gan autoru personīgās pieredzes kontekstā, gan plašākā kultūras laukā.
Ulda Hasnera skaņu instalācija “Tās, kuras parasti dzied” apskata svarīgu izlaiduma rituālo aspektu – mūziku. Hasners raksta: “Dziesmas, kas nu jau kļuvušas par stereotipisku izlaiduma sastāvdaļu, cilvēkiem rada nostalģiskas sajūtas par šo rituālu. Šīs dziesmas vairs neatspoguļo savu oriģinālo vēstījumu un to radīšanas iemeslu.”
Gustava Locika sintētisko attēlu sērija “Svētku rasols” aplūko izlaidumu galda kultūru.
Jānis Jankevics izstādē prezentē video darbu “Īslaidums”, kurā apraksta savas pārdomās par savu maģistrantūras izlaidumu, kurš aizņēma tikai 20 minūtes. Cilvēkam pieaugot, telpa ap to šķietami sarūk. Bet kas notiek ar ēku, kurā pavadi pusi sava mūža un vairs nekad tajā neatgriezies?
Eltons Kūns attēlu sērijā “#6” apskata savas atmiņas par vidusskolas ēku pseidodokumentālā formātā.
MABOCA galerija “Visuma Centrs 2”
Poruka iela 4, Madona
Laimas Dabertes, Baibas Aļļes-Šmites un Anetes Bajāres-Babčukas izstāde “Piezīmes”
Siguldas Jaunās pils Salonā
līdz 4. septembrim
Foto: Ginta Zīverte
Līdz 4. septembrim Siguldas Jaunās pils Salonā skatāma trīs mākslinieču – Anetes, Laimas un Baibas – izstāde “Piezīmes”, kur novērojama mākslinieču pēdējo trīs gadu laikā iekrātās domu ainas un ikdienas mirkļi, mēģinājumi apturēt laiku un pētījumi par savas dzimtas sieviešu izcelsmi un darbu, ģimenes svētību un ikdienas neatkārtojamību. Autoru izvēlētie mediji izceļ piezīmju formāta daudzveidību un aicina izpētīt klātbūtnes dažādās variācijas. Piezīmes par ne tik perfekto, haotisko ikdienu, kuru ar sirdi sajūtam kā to vistīrāko un skaistāko.
Baibas Aļļes-Šmites darbu sērija “Anastasijas dārzs” stāsta par Baibas vecmāmiņu Anastasiju, viņās dārzu. Tā ir studija par savu dzimtu un varbūt caur Baibu un viņas stāstu par Stasi un viņas dārzu, ļauj arī nedaudz savādāk paskatīties uz savas dzimtas priekšteču vērtībām. “Izstādē pievērsos dārzam kā savas dzimtas sieviešu vienojošajam elementam. Dārzam kā vienībai, kas vairākām paaudzēm palīdzējusi uzturēt ģimeni un to atbalstīt arī finansiāli. [..] Šī pieredze, kuru tēlaini varētu nosaukt par dārza muzeoloģiju, izstādē atklās, ka mana dārza pētījuma instruments ir ota un mana pētīšanas metode - glezniecība. Gleznojot varu pateikt šim dārzam “paldies!”.”
Laimas Dabertes gleznas veido piezīmes par ikdienā novērotām situācijām un uztaustītām domu konstrukcijām. Tēlus un noskaņas tver garās pastaigās un netīši atrastās dažāda mēroga kompozīcijās. Mirkļa vizualizācija ir mānīga, piezīmēs attēlotā ainava, priekšmeti un tēli pārveido piedzīvoto realitāti, abstrakti motīvi caurvij ikdienā redzēto, un ar dažādu glezniecības paņēmienu un personīgu simbolu montāžu tiek veidota paralēla pasaule, kurā interpretētas un pētītas dažādas telpas un laika formas.
Anete Bajāre-Babčuka ļauj ieskatīties mākslinieces ilustrētās ikdienas ainās. Anetei patīk lasīt grāmatas un tās ilustrēt. Mākslinieci iedvesmo nekārtīgas bērnistabas, nejauši kluso dabu salikumi svešās mājās un dažādas slepus novērotas situācijas. Vislielākie iedvesmas avoti ir viņas divas meitas, kuru ikdienas ainas māksliniece izbauda notvert ilustrācijās. Izstādē aplūkojami pēdējo 3 gadu laikā tapuši dienasgrāmatas formātā zīmēti darbi, kuros māksliniece mēģina apturēt laiku, notverot uz papīra dažādus ikdienas mirkļus.
Siguldas Jaunā pils
Pils iela 16, Sigulda
Izstāde “Miers baro. Karš posta”
Medicīnas vēstures muzejā
līdz 27. novembrim
Līdz 27. novembrim Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā skatāma jauna izstāde “Miers baro. Karš posta”. Tajā apskatāmas vēstures liecības, kas vēsta par cilvēcībai būtisko robežu kara un varas brutalitātes apstākļos, aiz kuras sadzīve pārtop plikā izdzīvošanā. Izstāde aicina uz solidāru pieticību, sniedzot atbalstu tiem, kuriem tas šobrīd nepieciešams visvairāk.
Medicīnas vēsturē militārismam ir lielāka loma, nekā to gribētos atzīt. Muzeja krājumā tādēļ netrūkst vēstures liecību, kas ļauj salīdzināt kara apsēstas varas brutalitāti ar “mierlaiku” pilsoņa pašreizējām bažām par apkures rēķinu gaidāmo kāpumu un pārtikas cenām. Šo pretstatu kontekstā Medicīnas vēstures muzejā ir tapusi izstāde “Miers baro. Karš posta” par cilvēcībai būtisko robežu, aiz kuras sadzīve pārtop plikā izdzīvošanā.
Izstādē iekļautas fotoliecības par bada gadiem Krievijā un Ukrainā pēc lielinieku apvērsuma 20. gs. sākumā, kad pārtikas trūkuma dēļ bojā gāja vairāk nekā 5 miljoni cilvēku. Šīs fotoliecības liek citādāk aplūkot turpat līdzās izstādītās pārtikas kartītes, ko Otrā pasaules kara laikā Latvijā ieviesa vācu un padomju okupācijas režīmi. Apceres vērti ir pagātnes notikumiem piederīgie “taupības kalendāri” un “racionalizētas kara virtuves” pavārgrāmatas, kurās propaganda atšķaidīta ar noderīgiem padomiem apstākļos, kad sarūpēt iztiku, apkopt mājas soli un uzturēt kārtībā pašam sevi bija teju neiespējami.
Karš tepat līdzās dara visu, lai devalvētu dzīvības vērtību. Izstāde “Miers baro. Karš posta” tapusi, lai kalpotu kā aicinājums uz solidāru pieticību, lai atlicinātu tiem, kurus Krievijas iebrukums Ukrainā ir skāris visvairāk.
Kuratori: Kristīne Liniņa un Kaspars Vanags. Krājuma un pētniecības darba grupa: Zane Alika, Dita Kļaviņa un Mārtiņš Vesperis. Izstādes mākslinieks Kirils Kirasirovs. Muzejs pateicas par sadarbību Viesturam Radovicam, Allai Lomanovskai un LU Akadēmiskajai bibliotēkai.
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Antonijas iela 1, Rīga
Izstāde “Ēdenes dārzs – pieci sievišķības elementi”
viesnīcā Grand Hotel Kempinski Riga
Guntas Viļumas darbs. Publicitātes foto
Viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga 8. stāvā skatāma mākslas izstāde “Ēdenes dārzs – pieci sievišķības elementi”, kurā izlikti galerijas “Pragma” piecu latviešu mākslinieču – Janas Ņesterovičas, Lauras Libertes, Guntas Viļumas, Elīnas Graudiņas un Sandras Japiņas darbi. Izstādes atklāšanas laikā no vairāku gleznu pārdošanas savāktie līdzekļi tika novirzīti centram “Marta” – vienīgajai sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai Latvijā.
Izstādes nosaukums “Ēdenes dārzs – pieci sievišķības elementi” atsaucas uz Bībeles stāstu Ēdenes dārzā. Vārdu “Ēdene” izraēlieši apvienoja ar vārdu e'den – “baudījums”. “Katra no divdesmit piecām izstādes gleznām ir baudas personifikācija – māksla, dzīve, mūzika, brīvība un mīlestība. Piecas mākslinieces dažādi interpretē redzēto un piedzīvoto, taču viņas vieno jūtīgums un iekšējais spēks, kas piemīt visām mūsdienu sievietēm,” stāsta izstādes kuratore Eva Šleziņa.
Sievišķības tēma un vienlaikus ar to saistītās trausluma, rūpju, empātijas izpausmes kā sarkans pavediens vijas cauri visai izstādes tēmai.
Viesnīca Grand Hotel Kempinski Riga
Aspazijas bulvāris 22, Rīga
Tēlnieka Egona Peršēvica skulptūra “Jūras mātes nolaupīšana”
“Rezidence Kafe Venta” teritorijā
līdz tūrisma sezonas beigām
Egons Peršēvics. Jūras mātes nolaupīšana. Foto: Jānis Vecbrālis
Tēlnieka Egona Peršēvica viens no pēdējiem darbiem – skulptūra “Jūras mātes nolaupīšana” šobrīd grezno Kuldīgas pilsētvidi pie Ventas rumbas. “Rezidence Kafe Venta” teritorijā pie skaistā Kuldīgas tilta tā būs skatāma līdz pat tūrisma sezonas beigām.
“Šo darbu radīju, balstoties uz savām sajūtām par to, ko man nozīmē būt cilvēkam pie jūras šodien, šajā laikmetā. Tā ir liela bijība un neliela kolektīvās vainas apziņa,” stāsta tēlnieks. “Šī skulptūra ir atgādinājums tam, cik mēs savtīgi un nežēlīgi izturamies pret jūru.” Aizvadītā gada vasarā Egona Peršēvica “Jūras mātes nolaupīšana” bija eksponēta uz Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” terases kā daļa no vairāku mākslinieku kopizstādes ar nosaukumu “Jūrā pie Liepājas pazudis cilvēks”.
Izteikta atsauce uz iepriekš radītiem mākslas darbiem un konkrēti uz vienu no pasaulē zināmākajām antīkajām skulptūrām, kas pazīstama ar nosaukumu Venus de Milo šajā skulptūrā izmantota apzināti. Pēc daudzu zinātnieku domām, antīkajā skulptūrā “Milosas Venēra” ir attēlota jūras dieviete Amfitrīte. Latviešu mitoloģijā tās funkcijas daļēji pārklājas ar dievību, ko pazīstam kā Jūras māti.
Darbā mākslinieks risinājis gan feminisma, gan arī ekoloģijas tēmu. Pēdējo ir vieglāk nolasīt – tāpēc Jūras māte stāv uz piesārņotas jūras grunts, un galva tai iepinusies vecā plastmasas maisiņā, kas ir viens no visbiežāk sastopamajiem piesārņojumiem. Arī ar krāsojumu mākslinieks centies radīt jūras dzelmes asociāciju, sadarbībā ar gleznotāju Uldi Rubezi apgleznojot to lazējošām, plūstošām krāsām zilgani zaļos toņos.
“Stāsts par dievieti Amfitrīti ir skumjš, jo Senajā Grieķijā pirms jauno dievu ienākšanas, tā bija visas jūras valdniece, bet jaunajā Panteonā viņa ieņem vien Neptūna sievas lomu. Ir līdzības ar to, kā mūsdienu cilvēks redz jūru vai dabu kopumā – kā mums piederošu resursu. Mēs to esam nolaupījuši dieviem,” skaidro mākslinieks.
Lai publikai būtu interesantāk vērot māksliniekus darbībā, arī Egons pats vasarās strādā uz vietas tornī. Aizvadītājā sezonā tur tapa viņa skulptūra – “Mākslinieka manifests”, kas arī šobrīd aplūkojama Kuldīgā – pie Latvijas Mākslas akadēmijas jaunas filiāles Kalpaka ielā 4.
“Rezidence Kafe Venta”www.facebook.com/Egons.Persevics.Art
Pils iela 2/2, Kuldīga
KIWIE izlaiž NFT ielu mākslas kolekciju, kas radīta Ņujorkā, ASV
Latvijā mītošais mākslas kolektīvs KIWIE izdevis savu septīto NFT kolekciju, kura sastāv no 7 jaunizveidotiem mākslas darbiem Ņujorkas pilsētā. Kolekcijas izsole ir sākusies un noslēgsies 2.augustā 21.00 pēc Latvijas laika. Iepriekš publicētās un nu jau pārdotās NFT kolekcijas tapušas Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Melnkalnē, Bali salā un Spānijā. Kopā veidojot 47 unikālu NFT darbu kolekciju.
“Ar šo kolekciju iezīmējās pirmie KIWIE lāča ielu mākslas darbi, kas atrodās Amerikas Savienotajās valstīs. Šis bija ļoti īpašs piedzīvojums, jo ceļojuma laikā izdevās iepazīties ar vienu no Graffiti kultūras aizsācējiem MIKE 171, kas kopā ar TAKI 183 un CornBread bija vieni no pirmajiem, kas aizsāka graffiti kustību Ņujorkā, kas pēc tam ļoti īsā laikā pārņēma visu pasauli. Divi no kolekcijas darbiem ir uzzīmēti uz šīs leģendas mājas Kvīnsā. Paralēli visām ielu mākslas aktivitātēm saņēmām unikālu iespēju apmeklēt NFT pasaules slavenību grupu izstādi, kuru kopā veidoja izcilais Takashi Murakami un RTFKT Studios,” skaidro KIWIE. Ar Ņujorkas kolekcijas tapšanas procesu var iepazīties jaunizveidotajā video YouTube.
KIWIE turpina; “Līdzīgi kā iepriekšējās kolekcijās, mūsu izveidotie NFT ir cieši sasaistīti ar zīmējumiem reālajā pasaulē. Kam pieder NFT, pieder arī krāsojums uz sienas. Šoreiz izvēlējāmies savienot 3D grafikas ar reālo pasauli, tādā veidā uzsverot ielu mākslas klātbūtni. Ideālajā variantā skenējot krāsojumu uz sienas ar AR aplikāciju, telefonā parādītos animācija ar to, kā zīmējums atdzīvojās un sienā paliek tikai caurums. Ar katru kolekciju cenšamies eksperimentēt un meklēt aizvien jaunus risinājumus, miksējot reālo ar digitālo vidi.”
Kā darbības mērķi nākamajiem gadiem KIWIE1001 projekts ir izvirzījis mākslas darbu radīšanu visās 195 pasaules valstīs, lai kopumā radītu 1001 unikālu mākslas darbu.
Tapis Zīles Ziemeles sienas gleznojums “Kopā”
Talsos
Šovasar Talsu sirdī parādījies mākslinieces Zīles Ziemeles sienas gleznojums “Kopā”. Darbs tapis iedvesmojoties no Imanta Ziedoņa grāmatas bērniem “Es, cilvēks, pasaulē”, kurā rakstnieks pievēršas dzīvības, laika, augšanas, attīstīšanās, darba un citām tēmām, un iepazīstot Talsos sastaptos cilvēkus. Murālis Talsos ir viens no pieciem lielformāta darbiem, kurus šovasar realizē Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” gaita izglītībā “Ziedoņa klase” sadarbībā ar fondu “Mākslai vajag telpu”.
“Iepazīstot Talsu pilsētu, tās vēsturi un cilvēkus, kas te dzīvojuši un dzīvo, interesi radīja kāds neparasts un Talsiem būtisks cilvēks – Tīcs Dzintarkalns (1874–1937), kas savu dzīvi ar pilnu atdevi veltījis šai pilsētiņai Kurzemē. Murāļa kompozīcija tapusi, iedvesmojoties no Tīca Dzintaru mājas sienu gleznojumiem, kuros attēlotas dažādas pasakas un mitoloģiski sižeti. Talsos jau esošo sienu gleznojumu autors ir mākslinieks Kārlis Sūniņš, kurš vairāk pazīstams kā akvarelists, arī dzimis Talsu pusē. No šīs noskaņas arī ņemta ideja par akvarelīgo krāsu pāreju uz sienas Talsu centrā,” tā par mākslas darbu stāsta tā autore Zīle Ziemele.
Sienas gleznojums radīts tautiskā romantisma stilā, kur Talsu mūzikas skolas fasāde sadalīta vairākos sižetos. Gleznojuma kompozīcijā ir dažādi simboli, arī debesu spīdeklis, atgādinot par to, ka kopā dzīvojam vienā Pasaulē - zem Saules, kur ir daudz nezināmā. Mākslas darbā attēlots Talsu senpils atspīdums ezerā, savukārt kamols - kompozīcijas centrs, simboliski ietver cilvēces kopīgo pieredzi Talsos.
Talsu mūzikas skola
Lielā iela 25, Talsi
