Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Valters Kiršteins personālizstāde “METROPOLIS: 22-55-44”
galerijā “Istaba”
17. janvāris–18. februāris
No 17. janvāra līdz 18. februārim galerijā “Istaba” būs skatāma dizainera Valtera Kiršteina personālizstāde “METROPOLIS: 22-55-44”, kurā viņš eksponēs savus glezniecības darbus. Gleznās nepārprotami ir nolasāma mākslinieka – dizainera – profesionālā izcelsme. Lai arī gleznu motīvi visbiežāk ir abstrakti, tajās pavīd arī industriāli izgatavoti priekšmeti vai to detaļas, kompozīcijas ir ģeometriski konstruktīvas un lakoniskas, balstītas krāsu kontrastos.
“Kiršteina gleznās velti meklēt “gleznieciskumu” Latvijas glezniecībā pierastajā izpratnē. Savā veidā šie darbi atgriežas simts gadus senā klasiskā modernisma sākotnē – tajos nolasāma gan krievu, gan vācu, gan franču modernās mākslas un dizaina ietekme, tieši tāpat kā šie virzieni iedvesmoja pirmos latviešu modernistus – “ekspresionistus” jeb “Rīgas grupu” – simts gadus atpakaļ,” atzīst mākslas zinātniece Ilze Martinsone.
Ilze Martinsone: “90. gados, kad Kiršteins un viņa domubiedri saņēma profesionālu dizaineru diplomus, Latvijas rūpniecība mira reizē ar līdzšinējo sistēmu – jaunajiem speciālistiem industrijā vakanču vairs nebija. Censoņi reaģēja laikam un situācijai atbilstoši – devās izstāžu zālēs un tajās demonstrēja art design jeb mākslas dizaina objektus. Kiršteina tēma kopš tā laika lielākoties bijuši konceptuāli pulksteņi, kas tapuši alumīnijā, stiklā, kokā, betonā, reizēm papildinot tos ar kažokādām un rūpnieciski ražotu priekšmetu detaļām, kompozīcijas dominējot konstruktīvām formām, materiālu estētiskajiem efektiem un paradoksāliem kontrastiem. Taču jaunajā tūkstošgadē līdztekus trīsdimensiju objektiem izstādēs Valters Kiršteins sāka demonstrēt arī gleznas. Kiršteina personālizstādē “METROPOLIS: 22-55-44” glezniecība jau ir noteicošais skates medijs.”
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31B, Rīga
Karinē Paronjancas izstāde “Urbānā filozofija”
Latvijas Zinātņu akadēmijā
17. janvāris–28. februāris
Karinē Paronjanca. Sapņu ķērāji Elementārdaļiņu dzeja) / Autortehnika, 230×300 cm, 2020
No 17. janvāra līdz 28. februārim Latvijas Zinātņu akadēmijā (2. un 3. stāvā) būs skatāma mākslinieces Karinē Paronjancas (Karine Paronyanc) izstāde “Urbānā filozofija”. Izstādes galvenā tēma ir cilvēka eksistence vienotībā ar dabu un dzīves vides pārvērtības progresa un tehnoloģiju ietekmē. Šīs kolekcijas gleznas lielā mērā ir ietekmējis pandēmijas un lokdauna laiks: tajās aktualizēti jautājumi par straujo digitalizāciju, cilvēku izolētību, pārvietošanās brīvības ierobežošanu.
Daudzas no izstādē aplūkojamajām gleznām tapušas kā daļa no gleznošanas performancēm zīmīgās pilsētvides vietās – pamestā lidostā, izpostītā siltumnīcā, Rīgas Botāniskajā dārzā un uz radiostacijas jumta. Zinātņu akadēmija, kur notiks izstāde, turpina šo vektoru, pati kļūstot par izstādes scenogrāfiskā risinājuma neatņemamu daļu.
Izstādes dizainu veidojusi māksliniece Lāsma Bringina. Gleznu ekspozīcija ir tematiski sadalīta divos stāvos, radot divas pretējas noskaņas – otrajā stāvā eksponēto darbu dinamisms, industriālisms un burzma kontrastē ar Absolūta meklējumiem, garīgās vertikāles klātbūtni un dabas ritmiem trešajā stāvā.
Izstādes noskaņu paspilgtinās arī muzikālais pavadījums. Šis projekts turpina mākslinieces Karinē Paronjancas un mūziķa Alekseja Severenko (Shri Alex) sadarbību. Izstādes laikā tiks atskaņotas eksponēto gleznu iedvesmotas kompozīcijas, kas tapa speciāli šai izstādei, izmantojot skaņas, kas ierakstītas pilsētvidē – bieži paralēli gleznošanas procesam.
Latvijas Zinātņu akadēmija
Akadēmijas iela 1, Rīga
Diskusija
“Feminisma un sieviešu kustības Baltijā: starp reģionāliem un transnacionāliem kontekstiem”
Tiešsaistē
19. janvārī
Kadrs no video darba “10 Ways Not To Become The Invisible Woman After 40”, Maria Kapajeva, 2020
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs 19. janvārī plkst. 17.30 aicina uz tiešsaistes diskusiju par feminisma un sieviešu kustībām Baltijā. Diskusijā piedalīsies pētnieki un mākslinieki gan no Latvijas, gan ārvalstīm: Maria Kapajeva (EE), Piret Karro (EE), Agne Bagdžiunaite (LT), Ieva Melgalve (LV), Madina Tlostanova (SE). Diskusijas moderatore: Andra Silapētere (LV). Diskusija veidota sadarbībā ar KUMU mākslas muzeju Tallinā. Darba valoda: angļu.
Feminisms un tā izpratne strauji mainās visā pasaulē. Šobrīd globālā kontekstā mēs varam runāt par ceturto feminisma vilni, kas priekšplānā izvirza pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, solidaritāti un rūpes par kopīgo gan sociālā, gan ekonomiskā, gan ekoloģiskā perspektīvā. Tomēr feminisma kustības un to vēstures dažādos reģionos norit atšķirīgi un kad runājam par atšķirīgiem feminisma modeļiem, varam novērot nesaderību tajā, kā feminisma naratīvi tiek veidoti globālajos Ziemeļos un globālajos Austrumos. Ar šīs diskusijas palīdzību mēs vēlamies uzdot jautājumus, vai feminisma procesi Baltijā tiecas iekļauties un veidojas transnacionālā diskursa kontekstā vai arī paši veido savus naratīvus? Kādi ir stāsti, ko stāstām par feminismu un sieviešu kustībām mūsu reģionā?
Dzimumu līdztiesības politika Baltijā un plašākā postsociālisma reģionā ir sarežģīta, to aizvien izaicina nesenā vēsture, kas ir neatgriezeniski deformējusi līdztiesības ideju. Mēs bieži sastopamies ar pretestību, kas liek attaisnot feminisma klātbūtni mūsu sociālajā, ekonomiskajā un kultūras telpā un skaidrot, ka feminisms un sieviešu kustības nav no ārzemēm aizgūtas tradīcijas, bet ka tām ir dziļa vēsture arī mūsu reģionā. Feminisma noliegums ir novedis pie tādām sekām kā atteikšanās ratificēts Stambulas konvenciju, vardarbības pret sievietēm ģimenē un publiskajā telpā attaisnošanu, kā arī politiskiem instrumentiem, kas veicina naida kurināšanu pret dažādas rases, klases un seksualitātes cilvēkiem. Kā šādas lokālās vēstures un procesi sasaucas ar feminismu un tā attīstības trajektorijām pasaulē? Vai transnacionālie procesi tieši mijiedarbojas ar mūsu reģionu? Kāda ir ideju plūsmas specifika Baltijā gan vēsturiski, gan mūsdienās un kā šie jautājumi atklājušies kultūrā un mākslā?
Diskusijas dalībnieki šos jautājumus izskatīs, izsekojot pārmaiņām mūsu reģionā dažādos laika periodos, balstoties gan mākslinieciskās stratēģijās, gan akadēmiskos pētījumos.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Klāva Lora personālizstāde “Sabotāža”
Galerijā “Māksla XO”
20. janvāris–12. februāris
Klāvs Loris. Potjomkina priekškars. Audekls, eļļa, akrils, tekstila druka, 300x300 cm, 2021
No 20. janvāra līdz 12. februārim galerijā “Māksla XO” būs skatāma Klāva Lora izstāde ‘Sabotāža”, kur galvenā vadlīnija balstīta personiskā refleksijā par savu lomu sabiedrībā un sabiedrību sev apkārt. Regulāru pašiznīcināšanos un nemitīgu augšanu paralēli. Dažādie iekšējie stāvokļi gleznās risināti ar metaforu un filozofisku konceptu palīdzību, kas galvenokārt balstīti filozofa Frīdriha Nīčes darbā “Tā runāja Zaratustra” un idejā par “Pārcilvēku”, kā arī šodienas cilvēkam tik zināmā un psihiatrijā plaši pētītā tēmā – cikliska sevis sabotēšana un veidošana no jauna. “Publikas acīm idealizējam savas dzīves un spodrinām alter ego, tomēr reālajā pasaulē esam iesprūduši starp primātu un ideju par “Pārcilvēku”,” norāda Klāvs Loris.
Darbu centrā glezna “Potjomkina priekškars”, kur metaforiskā veidā ilustrēju savu redzējumu par šodienas pasaules iluzoro kārtību – sociālie mediji, influenceri, politiski notikumi utt. Kā atsauci izmantoju folklorizējušos jēdzienu par “Potjomkina ciemu”, kas apzīmē jebkuru tukšu vai nepatiesu, fizisku vai figurālu konstrukciju, kuras mērķis ir slēpt nevēlamu vai potenciāli postošu situāciju.
Klāva Lora mākslinieka rokraksts vērojams viņa lielformāta darbos, kur gleznotājs nemitīgi eksperimentē ar tehnikām, apvienojot klasisko eļļas glezniecību ar modernākiem medijiem un materiāliem. Šo eksperimentu laikā Klāvs Loris attīstījis savu autortehniku, kurā tiek apvienota fotogrāfija, digitālā druka un klasiskā glezniecība.
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Latvijas Jaunā teātra institūts aicina jauniešus
pieteikties festivālu kuratoru apmācības programmai
Līdz 25. janvārim
Foto: Aivars Ivbulis
Ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) grantu atbalstu Latvijas Jaunā teātra institūts (LJTI) un Norvēģijas “Rosendal Teater” 2022. gada februārī uzsāk starptautisku sadarbības projektu un jauno kuratoru apmācības programmu “Apvērsums”, kuras mērķis ir veicināt jauniešu iesaisti sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanā un līdzdalību pilsētas kultūras dzīvē.
Projekts piedāvā desmit Latvijas un Norvēģijas jauniešiem vecumā no 16 līdz 18 gadiem praksē apgūt festivālu rīkošanas iemaņas un izveidot platformu, kur jaunieši var dalīties ar pieredzi, vēlmēm un viedokli pēc saviem noteikumiem. Četrpadsmit mēnešu ilgās programmas laikā jaunieši piedalīsies pieredzējušu mentoru un mākslinieku vadītos tiešsaistes semināros, iepazīs laikmetīgās skatuves mākslas profesionālo vidi un festivālu producēšanas principus, sekos līdzi vietējiem un starptautiskiem mākslas notikumiem, kā arī dosies pieredzes apmaiņas braucienos pie sadarbības valsts partneriem. Programmas ietvaros jaunie kuratori patstāvīgi organizēs divus starptautiskus skatuves mākslas notikumus – Starptautiskā jaunā teātra festivāla “Homo Novus” programmu “Apvērsums” 2022. gadā Rīgā un “Rosendal SHAKEDOWN” 2023. gadā Trondheimā.
Aicinot jauniešus iesaistīties aktīvi noteicošos amatos un pasākumu rīkošanā, projekta īstenotāji vēlas mazināt zināšanu, pieredzes un finansiālo iespēju atšķirības, kuru dēļ jaunieši novēršas no kultūras un mākslas pasākumiem, un tādējādi padarīt mākslas procesus pieejamus pēc iespējas daudzveidīgākām sabiedrības grupām.
Pieteikties dalībai programmā iespējams LJTI mājaslapā līdz 2022. gada 25. janvārim (23:59).
Vladimira Tjurina piemiņai veltīta fotomākslas izstāde
“Pro et contra”
Siguldas Jaunās pils salonā
Līdz 6. februārim
Līdz 6. februārim Siguldas Jaunās pils salonā skatāma Vladimira Tjurina piemiņai veltīta fotomākslas izstāde “Pro et contra”. Ar fotomākslu aizrāvies kopš 15 gadu vecuma, tā kļuva par viņa aicinājumu un profesiju visa mūža garumā. 2020. gada augustā pēkšņi aprāvās Vladimira Tjurina mūžs.
Vladimirs Tjurins dzimis 1953. gadā Siguldā. Tjurins beidzis Kultūras darbinieku tehnikuma Kinofoto klubu vadītāju fakultāti. Bijis Latvijas Fotomākslinieku savienības biedrs un šīs savienības Siguldas nodaļas vadītājs. IGE TV modeļu aģentūras meitenēm veidojis TV portfolio.
Vēlāk Vladimirs Tjurins bija zināms kā Siguldas fotogrāfs savā mazajā fotosalonā. Paralēli maizes darbam, kāzu, sadzīves notikumu, dokumentu foto, viņš attīstīja savu talantu, iedziļinoties fotomākslas nebeidzamajās iespējās. Jaunas iespējas šajā mākslas veidā (foto procesā, attēlu apstrādē) pavēra digitālās tehnikas ienākšana. Vladimirs Tjurins aizrautīgi apguva šo jauno realitāti, viņu fascinēja iespēja ar pāris datora darbībām panākt vēlamo rezultātu.
Daba, portreti, akti, klusās dabas, sirreālas ainavas – gan krāsu, gan melnbaltajās fotogrāfijās tikuši izstādīti grupu izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs.
Siguldas Jaunā pils
Pils iela 4, Sigulda
Ievas Putniņas personālizstāde “Uzmanību, krītoši objekti”
Ag Gallery telpās
Līdz 19. februārim
Ieva Putniņa. Foto: Beāte Gredzena
Līdz 19. februārim Ag Gallery telpās skatāma Ievas Putniņas personālizstāde “Uzmanību, krītoši objekti”.
“Vai viltot mākslu iespējams no visas sirds? Ievas Putiņas izstāde pārliecinoši atbild: jā! Trīs gadus radoši reproducējot objektus, kuri neplānoti “krituši” viņai virsū dažādās vietās un laikos, māksliniece ir izveidojusi savu privātu relikvāriju, kurā tagad var ielūkoties ikviens. Šeit izstādītās laicīgās svētlietas ir Ievas Putniņas pieredzes momentuzņēmumi, kas fiksē viņai nozīmīgu notikumu atmiņas – tiklab priecīgas, cik sērpilnas. Turklāt transfigurācija, ko šie atmiņu objekti piedzīvojuši, pārradīti jaundarbos, apveltījusi tos ar pārindividuālu jēgu: ekspozīcija ir skatāma ne tikai kā mākslinieces privātā dienasgrāmata, bet arī kā performatīva refleksija par kopiju, repliku, viltojumu, simulakru un saistītiem konceptiem, kā arī par to mūžam nemierpilno attiecību ar “oriģinālu”. Ja māksla kā tāda vienmēr jau ir viltojums (atspulgs, fikcija, imitācija), vai citrona iepakojuma viltošanas akts mākslinieces izpildījumā spēj pārvērst par mākslas darbu arī savu saburzīto prototipu? Un kas īsti ir oriģināls sudmaliņām, ko ar savām ēnām dejo nejaušu priekšmetu ansamblis no dažādiem pasaules nostūriem? Atbildi uz šiem un citiem jautājumiem, ko uzdod Ievas Putniņas darbi, katrs pats atradīs izstādē. Galvenais: sargiet galvas no krītošiem objektiem!” izstādes pieteikumā raksta Igors Gubenko.
Ievas Putniņas (1991) interešu loks ir plašs – glezniecība, animācija, kino, performance. Vizuāli viņas darbi bieži vien atgādina kādas senākas mākslas tradīcijas, taču paradoksālie sižetu virpinājumi ļauj tiem atrasties pavisam mūsdienīgā pasaulē. Ievai patīk radīt butaforijas līdz tādai realitātes pakāpei, ka atliek vien tām pieskarties, lai saprastu, ka tās nav ēdamas vai lietojamas (bet varbūt ir?). Ieva ir Latvijas Mākslas akadēmijas un Jāņa Rozentāla mākslas skolas pasniedzēja. Izstādījusi darbus galerijā Low, festivālā Maboca, Rīgas cirka Ziloņu zālē un citur.
Ag Gallery
Āpšu iela 4, Rīga
Izsludināta pieteikšanās Latgales reģiona mākslinieku
konkursa izstādei “Nav izņēmums”
Pieteikšanās līdz 20. martam
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs izsludinājis pieteikšanos Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstādei “Nav izņēmums”, kas šogad Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā notiks no 22. aprīļa līdz 26. jūnijam.
Pēdējo gadu notikumi ir spilgti iezīmējuši savstarpējo saistību, kas globālā mērogā ietekmē visus zemeslodes iedzīvotājus. Tas ir izpaudies gan ekonomikā, gan politikā, gan veselības aprūpē, un izņēmums nav arī mākslas pasaule. Tāpat izņēmums nav arī Latgales reģions, kur mākslas dzīve ir turpinājusies un atsevišķu cilvēku radošums ir izpaudies jaunos darbos.
Mākslas pasaule tik tiešām nav izņēmums – arī tajā pastāv reakcionāra darbība, sabiedrībai reflektējot par mūsdienu jaunajām normām, ik pa brīdim tiek akcentētas sen ielaistas problēmas, un nekur nav pazudušas arī mūžīgās, neizsmeļamās tēmas un iedvesmas avoti. Arī mākslinieki nav izņēmums – mēģinot izpaust savu individualitāti, mākslinieks aizvien ir pasaules daļa, kas darbojas vienotā tēlu un izteiksmes līdzekļu sistēmā, kur kopīga valoda jāatrod ne tikai ar skatītāju, bet arī pašam ar sevi.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs aicina Latgales reģiona māksliniekus līdz 20. martam pieteikt darbus, kas raksturotu pēdējo gadu sajūtas, fiksējot gan pārmaiņas, kas skārušas ikdienas dzīvi, gan nemainīgās vērtības, kas gadu gaitā vieno pasauli kopīgā mākslas valodā.
Informācija par pieteikšanos un pieteikšanos un pieteikuma anketa atrodama šeit.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Izstāde “Georgs Vilhelms Timms (1820–1895) – mākslinieks, izdevējs, ceļotājs”
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
Līdz 3. aprīlim
Georgs Vilhelms Timms. Stāstnieks pie Babelvedas vārtiem Alžīrā. 1873. Papīrs, akvarelis. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
Līdz 3. aprīlim Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA skatāma izstāde “Georgs Vilhelms Timms (1820–1895) – mākslinieks, izdevējs, ceļotājs”.
Izstāde veltīta vācbaltu mākslinieka rīdzinieka Georga Vilhelma Timma (1820–1895) radošajai darbībai. Māksliniekam ir nozīmīga vieta gan Latvijas, gan Krievijas un Vācijas kultūras kartē. Savdabīgs talants, neizsmeļoša enerģija, tieksme pēc nezināmā iezīmē Timma personību un likteni. Viņš visu mūžu pavadījis ceļojumos, atklājot sev jaunas daiļrades jomas, jaunas zemes un dzīves daudzpusību. Vilhelma Timma radošo mantojumu veido gleznas, zīmējumi, iespiedgrafika, skices, ilustrācijas, keramika. Izstādē eksponēti ap 200 mākslas darbu no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijām, kā arī 19. gadsimta izdevumi no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas.
Izstādes koncepcijas pamatā ir vēlme parādīt Timma dzīves un daiļrades svarīgākos aspektus. Ekspozīciju veido pieci tematiskie cikli: “Krievijā”, “Ceļojumu iespaidi”, “Atkal dzimtenē”, “Iespiedgrafika un izdevējdarbība”, “Vācija un eksperimenti keramikā”. Piecu sadaļu saturs atspoguļo mākslinieka radošās personības īpašības – spēju uztvert un attēlot ikdienas dzīves momenta vai vēsturiska notikuma būtību, dziļo interesi par dabu un cilvēkiem, tēlojuma precizitāti un reālistiskumu, arī humoru un ironiju. Vilhelma Timma daiļradē apvienojas divas pamatšķautnes – romantiska tieksme gūt jaunus iespaidus ceļojot un reālistiski racionāls dzīves skatījums.
Georgs Vilhelms Timms dzimis Rīgas birģermeistara Frīdriha Vilhelma Timma (1779–1848) ģimenē. 15 gadu vecumā viņš iestājās Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā, kur mācījās batālijas glezniecības klasē. Pēc franču gleznotāja Orasa Vernē (Émile Jean-Horace Vernet, 1789–1863) ierosinājuma Vilhelms Timms 1844. gadā aizbrauca uz Franciju, divus mēnešus ceļoja pa Alžīriju. Kopš 1867. gada mākslinieks dzīvoja Berlīnē un strādāja keramikas jomā, bet nekad nezaudēja saikni ar dzimteni – regulāri brauca uz Rīgu un piedalījās tās mākslas dzīvē. Timms ir miris Berlīnē, bet 1898. gadā viņa pīšļi tika apglabāti Rīgas Lielajos kapos.
Par nozīmīgu kultūras dzīves notikumu uzskatāms fakts, ka 1904.–1905. gadā mākslinieka atraitne Emīlija Timma (dzim. Pfāba, 1826–1906) un vēlāk arī viņas mantinieki dāvinājuši mākslinieka darbus Rīgas muzejiem.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
Līgas Spundes darbi starptautiskajā mākslas norišu ciklā “The Real Show”
CAC Brétigny galerijā Parīzē
Līdz 16. aprīlim
16. janvārī ar izstādi Parīzē, CAC Brétigny galerijā, tika atklāts starptautiskais mākslas norišu cikls “The Real Show”. Cikla pilot-izstādē, kas būs skatāma līdz 16. aprīlim, piedalās mākslinieki, kurus atlasījušas projekta sadarbības institūcijas. Izstādes mākslinieku vidū skatāmi arī Līgas Spundes darbi. Izstādes dalībnieki caur māksliniecisku praksi pēta telpu starp publisko un privāto, starp izklaidējošo un politisko, kur intīmais un kopīgais veido vienotu izrādi.
“The Real Show” ietvaros Parīzes izstādes tematizētie jautājumi par realitātes un fikcijas attiecībām tiks attīstīti vairākos pasākumos, ko organizēs dažādu valstu mākslas institūcijas gada garumā: 49 Nord 6 Est - Frac Lorraine Mecā, the Cité internationale des arts Parīzē, Sandwich II Bukarestē, PLATO Ostravā, kā arī LLMC Rīgā.
Vidvuda Zviedra izstāde “Peldētava”
Žaņa Lipkes memoriālā Ķīpsalā
Līdz 30. aprīlim
Līdz 30. aprīlim Žaņa Lipkes memoriālā Ķīpsalā skatāma Vidvuda Zviedra izstāde “Peldētava”.
Pēc ilgstošas radošas prombūtnes ASV, gleznotājs Vidvuds Zviedris Latvijas sabiedrību iepazīstina ar jauniem darbiem. Izstādei tapuši divpadsmit gan lielformāta, gan mazās formas darbi akrila tehnikā, tos papildina skulptūra un video projekcija. Darbus iedvesmo un caurvij paša mākslinieka personīgā pieredze dzīvojot pie Daugavas, Ķīpsalā. Salas vidusposmā pie Ģipša fabrikas ir vieta, kur gan vasarā, gan ziemā Daugavā iegremdējas tie, kuriem tas ir nepieciešams un dzīve bez ūdens ir neiespējama. Tā ir arī pašam māksliniekam. Visbiežāk peldētājus neredz, tomēr tie pamanās atstāt pēdas aiz sevis, kas liek nojaust, ka tie tur bijuši. Šo vietu gleznotājs ir nodēvējis par Peldētavu.
Ķermeniskā, tīri fizioloģiskā upes sajūta vedina tālāk – Daugava, ūdens un atgriešanās Latvijā ir tēli, kas veido kompozīcijas un apvieno spriedzi ar plūstošu mieru un klusumu. Darbi, kas ne vienmēr pakļaujas verbālam aprakstam vai paskaidrojumam, vilina tos piedzīvot klātienē. Vidvudam apzinātais ir poētisks un estētisks, bet vēl vairāk viņu saista neapzinātais – meditatīvais, sakrālais un mūžīgais. Pats mākslinieks atzīst, ka pie saviem darbiem strādā balstoties glezniecības tradīcijā, vienlaicīgi apzinoties glezniecības kā mākslas formas attīstību. Darbu pamatā ir ainava ar savu kompozīciju, savu ritmu, savu būtību, kas jāierauga un jāatpazīst. Īpaši pēdējos gados mākslinieku vilina liels formāts, triepiena vēriens, tumšāka tonalitāte un spēle – pāreja starp apzināto un neapzināto.
Vidvuds Zviedris dzimis 1976. gadā Rīgā. 1999. gadā absolvējis CCS, Detroitas mākslas koledžas glezniecības nodaļu. Kopš 2004. gada tiek pārstāvēts McCormick galerijā Čikāgā, ASV. Kopš 2011. gada piedalījies grupu izstādēs Ņujorkā, Čikāgā, San Francisko, ASV, un Neapolē, Itālijā.
Žaņa Lipkes memoriāls
Mazais Balasta dambis 9, Ķīpsala
Izveidota digitālā spēle “Restauratori”
ar latviešu klasiķu mākslas darbiem
'Restauratori' spēle 'KultūrELPA' 2021 from Tritone Studio on Vimeo.
Producenta un režisora Raita Ābeles un mākslinieka Harija Grundmaņa vadībā ar Inga Baušķenieka radītu skaņu celiņu tapusi izglītojoša un aizraujoša pašmāju digitālā spēle “Restauratori”, kurā spēlētājs var iejusties mākslas darba eksperta tēlā, atpazīstot uzslāņojumus, atrodot liekos vai nepareizos objektus, attīrot gleznas no krāsas slāņiem un rezultātā restaurējot mākslas darbu. “Restauratorus” bez maksas iespējams lejupielādēt un spēlēt visos viedtālruņos mākslas interesenti visās vecuma grupās.
“Restauratori” versijā 1.0 šobrīd pārstāvēti trīs Latviešu mākslinieki: Janis Rozentāls, Auseklis Baušķenieks un Ansis Cīrulis. Kopā iespējams “restaurēt” 27 dažādas gleznas, un turpmākajās versijās plānots spēli papildināt gan ar citu klasiķu, gan laikmetīgo mākslinieku darbiem.
Spēle ir veidota pēc “apslēpto objektu spēles” (hidden object game) principa, taču šajā gadījumā uzdevums nav atrast kādu paslēptu mantu, bet gan attīrīt zināmu mākslas darbu no liekā.
Uzdevuma izpildes procesā iespējams uzzināt vairāk par atjaunoto mākslas darbu, noskaidrot tā radīšanas laiku un apstākļus, kā arī lasīt īsu stāstu par autoru.
Raitis Ābele: “”Resauratoru” ideja sākās ar to, ka vēlējāmies izveidot datorspēli. Taču tādu, kas būtu saistīta ar Latviju. Kopā ar Hariju bijām strādājuši pie animācijām filmai “Baltu Ciltis”, kurā par iedvesmas avotu tika izmantotas viduslaiku gleznas. Tā arī nonācām pie latviešu gleznotājiem. Ausekļa Baušķenieka gleznošanas stils šķita ļoti atbilstošs, līdzīgi kā Hieronīms Bošs ar smalkajām niansēm un dīvainajām detaļām savos darbos.”
Harijs Grundmanis: “Kopīgi ar LNMM speciālistēm domājām par citiem gleznotājiem, kas iederētos šādā ‘hidden object game’. Ansis Cīrulis vairāk zināms kā grafiķis, lietišķās mākslas pārstāvis, vai pat pēdējā laikā ar “Asketic” grafisko dizaineru atdzīvināto plakātisko fontu “Cīrulis Display”. Mani vienmēr ir intriģējusi Anša Cīruļa glezniecībā un izrādījās, ka Mākslas muzeja kolekcijā ir pietiekami daudz un dažādi viņa darbi, kas man pašam bija pārsteigums. Par izvēli iekļaut Jani Rozentālu nevienam pat nebija šaubu."
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā “Kultūra”
izsludināti 2022. gada pieteikšanās termiņi
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma “Kultūra” atbalsta mākslinieku rezidences, ilgtermiņa un īstermiņa sadarbības tīklu izveidi, profesionālu mākslinieku un kultūras darbinieku mobilitāti visās mākslas nozarēs ar mērķi, izveidot pamatu inovatīvai, dinamiskai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslas un kultūras dzīvei.
No 2022. gada 3. janvāra līdz 31.janvārim ir atvērta pieteikšanās finansiālam atbalstam radošiem braucieniem (mobility funding). Pieteikumus var iesniegt profesionāli mākslinieki un citu radošo profesiju pārstāvji visās mākslas un kultūras jomās, lai dotos radošā braucienā uz kādu no Baltijas valstīm vai Ziemeļvalstīm (brauciena ilgums 1–10 dienas). Pretendentiem ir iespēja doties uz Lietuvu, Igauniju, Dāniju, Somiju, Fēru salām, Grenlandi, Islandi, Norvēģiju, Zviedriju un Ālandu salām. Finansiālais atbalsts paredzēts ceļa un uzturēšanās izmaksu segšanai. Braucieniem var pieteikties arī nelielas grupas (līdz 6 personām), ja visi grupas dalībnieki dodas uz vienu un to pašu vietu, vienā un tajā pašā laikā.
Šogad šinī modulī paredzēti vēl divi pieteikšanās termiņi – no 28. februāra līdz 28.martam un no 29.augusta līdz 26.septembrim.
No 2022.gada 11.janvāra līdz 11.februārim izsludināts pieteikšanās termiņš mākslinieku rezidenču centru atbalstam (funding for artist residencies). Finansiālais atbalsts paredzēts mākslinieku rezidenču centriem Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, lai tie varētu uzņemt profesionālus māksliniekus un radošo profesiju pārstāvjus no citām šī reģiona valstīm. Granta ietvaros tiek segtas ceļa, uzturēšanās un citas tieši ar mākslinieka uzņemšanu saistītās izmaksas. Šogad šī ir vienīgā pieteikšanās šinī programmas modulī.
No 24.janvāra līdz 24.februārim iespējams pieteikties finansiālajam atbalstam īstermiņa un ilgtermiņa sadarbības tīklu veidošanai (network funding). Sadarbības tīklu veidošanas mērķis ir sniegt iespēju sadarboties dažādu kultūras jomu pārstāvjiem, veidot partnerattiecības un mācīties vienam no otra, pilnveidot kontaktus, apmainoties ar pieredzi un labo praksi, kā arī attīstot zināšanas un prasmes. Sadarbības tīklā jāiekļauj vismaz trīs Ziemeļvalstis un/vai Baltijas valstis. Ilgtermiņa sadarbības tīklu atbalsta saņemšanai šis ir vienīgais pietiekumu iesniegšanas termiņš, bet īstermiņa sadarbības tīklu izveidei pieteikumus varēs iesniegt arī no 20.augusta līdz 20.septembrim.
Plašāka informācija par pieteikšanos — Ziemeļvalstu Kultūras punkta mājaslapā.
Liepājas muzejs aicina skolēnus iepazīt mākslinieka
Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa daiļradi
Foto: Ennija Kudrēvica
Liepājas muzejs aicina skolēnus iepazīt izcilā latviešu mākslinieka Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa glezniecību jaunā tiešsaistes muzejpedagoģijas nodarbībā “Jānis Ferdinands Tīdemanis. Krāsas, kas iedvesmo”.
Tiešsaistes nodarbības laikā skolēni iepazīsies ar mākslinieka daiļradi, viņa glezniecības manieri, izmantotajiem mākslas izteiksmes līdzekļiem, vienlaikus uzzinot ekspresīvā glezniecības virtuoza dzīvesstāstu.
Jānis Ferdinands Tīdemanis bija neapvaldīta temperamenta un spožu krāsu gleznotājs. Viņa gleznās redzama liesmojoša krāsu spēle, reizēm arī asi kontrasti: kobaltzilais pret citrondzelteno, melnais pret, kā arī virtuozs otas triepiens.
Ar dokumentālu video un foto materiālu starpniecību, skolēniem būs iespēja ielūkoties izstādes tapšanas procesā Liepājas muzejā. Nodarbības laikā skolēni varēs izzināt tādus jēdzienus kā – ekspresija, kolorīts, ekspozīcija, kolekcija, eksponāts, restaurācija.
Izstādē “Jānis Ferdinands Tīdemanis. Darbi no Zuzānu kolekcijas” Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē un otrā stāva vestibilā šobrīd ir apskatāmi vairāk nekā 60 gan zināmi, gan līdz šim neredzēti mākslinieka Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa darbi no dažādiem daiļrades periodiem. Ekspozīciju papildina fotogrāfijas un dokumentālas liecības.
Tiešsaistes muzejpedagoģijas nodarbība “Jānis Ferdinands Tīdemanis. Krāsas, kas iedvesmo.” notiek pēc pieprasījuma tiešsaistē – Zoom platformā, iepriekš sazinoties ar Liepājas muzeja galveno muzejpedagoģi Ingu Zīverti, rakstot - inga.ziverte@liepaja.lv vai zvanot +371 29605223.
Gunas Millersones izstāde “Abstraktās ainavas”
Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā
Guna Millersone. Nida II.Audekls, eļļa. 81x100 cm, 2009
Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Baltajā zālē šobrīd skatāma mākslinieces, mākslas kuratores un publicistes Gunas Millersones glezniecības darbu izstāde “Abstraktās ainavas” no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas.
Izstādē eksponēti desmit mākslinieces rokrakstam raksturīgi darbi, kas radīti laika posmā no 2009. līdz 2019. gadam, tostarp piedaloties Rotko centra organizētajā starptautiskajā glezniecības simpozijā “Silva Linarte 2019”.
Mākslas zinātniece Gundega Cēbere Gunas Millersones gleznošanas veidu dēvē par abstrakto ekspresionismu ar romantisku ievirzi, kur spēcīgie krāsu laukumi un līniju vijumi ar savu simbolisko noskaņu ir gan stāstoši, gan vienlaikus iesaista skatītāju plašākā meditatīvā apcerē. Guna vēro dabu un koncentrējas tās radīšanai uz audekla. Dārzu, dīķu, purvainu ainavu vai saulainas piekrastes motīvos tveras dažādas nozīmes un auras, kaut kas no bezgalības dziļumos un reālā eksistencē izprastām filozofiskām sajūtām.
Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola
Baznīcas iela 34A, Rēzekne
