Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Džemmas dienas Mežaparkā
20.–26. septembris
Ar daudzveidīgu aktivitāšu programmu šogad pirmo reizi izcilās mākslinieces Džemmas Skulmes dzimšanas dienas nedēļā norisināsies māksliniecei veltītas Džemmas dienas Mežaparkā. To laikā būs iespēja ielūkoties topošajā Džemmas Skulmes Mākslas telpā, gaidāmajā izstādē un Džemmas Skulmes ģimnāzijas gadu vēstulēs, ko rakstījusi viņa pati, skolasbiedrenes un vecāki.
Džemmas dienas Mežaparkā mākslinieces mājā un darbnīcā Stokholmas ielā 11 norisināsies no 20. līdz 26. septembrim.
Gatavojoties mākslinieces, mākslas dzīves veidotājas un Atmodas gadu nozīmīgās politiķes Džemmas Skulmes simtgades jubilejas svinībām, kas notiks 2025.gadā, ir pieteikts plašs Džemmas Skulmes mantojuma apzināšanas un saglabāšanas projekts, kā ietvaros top Džemmas Skulmes Mākslas telpa viņas dzimtas namā Mežaparkā, un ir uzsākts apjomīgs mākslinieces kultūras vērtību digitalizācijas process tās idejas autoru Ingas Šteimanes un Džemmas Skulmes ģimenes vadībā.
Džemmas dienu Mežaparkā apmeklētāji nedēļas garumā tiks iepazīstināti ar Džemmas Skulmes Mākslas telpas projekta koncepciju un virzību. Tāpat būs iespēja ielūkoties unikālos materiālos no ģimenes arhīva, kas veidos topošo ekspozīciju ar nosaukumu “Moin, moin, Mālpils bezdelīga!”, atklājot Džemmas Skulmes ģimnāzijas gadu biogrāfiju, pirmos mēģinājumus tēlotājā mākslā, kā arī kontekstus kultūrā un politikā (1937-1944). Šis stāsts par mazāk zināmo Džemmu Skulmi izveidotā ekspozīcijā būs pieejams no 2022. gada janvāra. Jubilejas nedēļas pasākuma programmas ietvaros tiks atklāta Džemmas Skulmes mazdēla Artūra Dimitera izstāde “Ģimene” (skatāma no 24.septembra līdz 7.novembrim), kā arī notiks vairākas radošās darbnīcas mākslinieku Sigitas Daugules (25. septembrī) un Artūra Dimitera (26. septembrī) vadībā.
“Ar Džemmas dienām Mežaparkā tiek iedibināta jauna tradīcija vienā no skaistākajām Rīgas apkaimēm – Mežaparkā. Džemmas dienas Mežaparkā turpmāk ieplānots rīkot katru gadu mākslinieces dzimšanas dienas nedēļā septembrī un tās kopā ar Džemmas Skulmes Mākslas telpas darbību būs veltītas rūpīgai un detalizētai Džemmas Skulmes biogrāfijas un daiļrades pētīšanai, kā arī parādīšanai plašam skatītāju lokam. Sekojot Džemmas Skulmes neizsīkstošajam radošajam garam, Džemmas Skulmes Mākslas telpa rīkos arī daudzveidīgu kultūras pasākumu programmu. Tieši tāpēc Džemmas dienas Mežaparkā aicina gan lielus, gan mazus,” informē mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane.
Džemmas dienas Mežaparkā
Stokholmas iela 11, Rīga
Darjas Meļņikovas un Amandas Ziemeles darbi
June Art Fair trešajā ikgadējā izlaidumā
Bāzeles mākslas nedēļas ietvaros
20.–26.septembris
Darja Meļņikova, I’ll Find You in the Garden / The Adoration of Flora, 2021. Koks, metāls, papīrs, plastmasa, krāsa, 40x55x15 cm
Šogad īpaši June Art Fair Kim? Laikmetīgās mākslas centrs piedāvā divu Rīgā strādājošu mākslinieču – Darjas Meļņikovas un Amandas Ziemeles – darbus.
June Art Fair ir neatkarīgs projekts – galeriju vadīta mākslas mese, kas norit Bāzeles mākslas nedēļas laikā. June Art Fair 2019. gadā izveidoja galerijas VI, VII (Oslo) un Christian Andersen (Kopenhāgena) kā iniciatīvu, kuras pamatā ir novatorisku galeriju un mākslas telpu aktuālās mākslas prezentācijas.
Darja Meļņikova (1984) savā jaunajā darbu sērijā izmanto dažādus materiālus, lai veidotu instalācijas darbus, kas līdzsvaro meditatīvu ikdienas rutīnas izpēti, klišejas, arhitektūras detaļas un ikdienišķus gadījumus. Pielietojot visu, sākot no izsmalcinātiem materiāliem un beidzot ar tradicionāli lētiem vai klišejiskiem, Meļņikova rada uz sienas balstītas skulpturālas formas, kas norāda uz studijas prakses darbietilpīgo raksturu, kas ir pretrunā uzmanības ekonomikas ierobežojumiem. Viņas darbi nesen izstādīti Salon du Salon Marseļā; Gallery Vartai Viļņā; Karlin Studios Prāgā; PLATO Ostravā; Kulturfolger Cīrihē; Kim? Laikmetīgās mākslas centrā un citur. Meļņikovas darbi ir iekļauti Laikmetīgās mākslas muzeja Kiasma kolekcijā, Somija, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā un privātkolekcijās.
Amanda Ziemele (1990) šobrīd dzīvo un strādā Latvijā. Viņa uzskata savu praksi par atvērtu lauku, kur galvenā uzmanība tiek pievērsta glezniecības formālajām īpašībām, konkrētās vietas situāciju kontekstam, iejaukšanos un atklātām humoristiskām stratēģijām. Ziemele ir piedalījusies dažādos sadarbības projektos un 2020. gadā pievienojās sieviešu-makslinieču vadītās galerijas LOW komandai. Viņas darbi ir iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, Eimandas Zeinas kolekcijā, kā arī vairākās privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs. Ziemele ir Purvīša balvas 2021 laureāte.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Messe Basel, Hall 4.1, ieeja no Messeplatz / Stends 24
RIBOCA filmas “viss reizē zied” pirmizrāde
Bāzelē
23. septembrī
23. septembrī notiks RIBOCA2 filmas “viss reizē zied” pirmizrāde Bāzelē - Art Basel mākslas meses kino programmas ietvaros Stadtkino Basel kinoteātrī.
Šajā rudenī RIBOCA2 filma viss reizē zied tiks izrādīta arī Londonā, Berlīnē,Parīzē un Maskavā. Novembra beigās notiks filmas digitālā pasaules pirmizrāde.
Straujās COVID-19 izplatības dēļ 2020. gada martā gatavošanās otrajai Rīgas Starptautiskajai laikmetīgās mākslas biennālei (RIBOCA2) tika apturēta. Izstādes galvenā kuratore Rebeka Lamarša-Vadela (Rebecca Lamarche-Vadel) nolēma “iesaldēt” nepabeigto biennāli un uzņemt pilnmetrāžas filmu. Filmas viss reizē zied scenārijs veidots sasaistē ar izstādes ideju – nepieciešamību pārdomāt to, kā cilvēce apdzīvo planētu.
Biennāles viss reizē zied idejas pamatā bija vēlme rast alternatīvas perspektīvas cilvēces apsēstībai ar izaugsmi, izplešanos un patērēšanu, meklējot atbildes uz jautājumiem par to, kā veidot apzinātas un iekļaujošas attiecības ar apdraudēto pasauli. Četrdesmit seši mākslinieki no visas pasaules tikās Andrejsalā, lai kopīgi iedzīvinātu biennāles galvenās kuratores Rebekas Lamaršas-Vadelas vīziju un piedāvātu savas atbildes. 2020. gada augustā biennāles izstādi triju nedēļu laikā apmeklēja vairāk nekā 20 000 cilvēku no Latvijas un ārvalstīm un tika uzņemta filma.
“Kopš sāku strādāt pie izstādes, manas idejas pamatā bija atjaunotne – nevis vēlme pēc “citas pasaules”, bet jaunu un konstruktīvu attiecību veidošana tajā apdraudētajā pasaulē, kas mums ir. Kad sākās pandēmija un mēs sapratām, ka sākotnējo plānu īstenot neizdosies, mums neatlika nekas cits kā radīt saskaņā ar jauno situāciju. Daļēji pabeigtā izstāde, iztrūkstošie mākslas darbi, nepabeigtā scenogrāfija, izstādes transformēšanu filmas uzņemšanas laukumā un pati filma ir biennāles augļi. Tā bija ļoti intensīva pieredze, kas, neskatoties uz visām grūtībām, atklāja mums jaunas perspektīvas, sniedzot iespēju radīt filmu, kas vēl vairāk sasaucas un rezonē ar šodienas izaicinājumiem un to radīto vajadzību nevilcināties un doties jaunu ceļu meklējumos,” stāsta RIBOCA2 galvenā kuratore, filmas režisore un scenārija autore Rebeka Lamarša-Vadela.
Kā līdzrežisoru Rebeka Lamarša-Vadela pieaicināja starptautiski atzīto režisoru Dāvi Sīmani un viņa komandu, tostarp Andreju Rudzātu, kurš ir filmas vadošais operators. Skaņu celiņu veidojusi dziedātāja un dziesmu autore LAFAWNDAH, kuras balss vada skatītājus filmas stāstā.
RIBOCA filma “viss reizē zied”
Ikgadējais RIXC Mākslas un Zinātnes festivāls
23.–25. septembris
Starptautiskā izstāde “PostSENSORIUM”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un RIXC galerijā
24. septembris–12. novembris
Santa France. Pārrāvums I (2020). Izstrādāts pēc pasūtījuma izstādei “PostSensorium”
No 23. līdz 25. septembrim virtuāli un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisināsies ikgadējais RIXC Mākslas un Zinātnes festivāls. Šogad festivāla programma atklās tēmu “PostSENSORIUM”, pētot cilvēku gan virtuālās, gan reālās dzīves izaicinājumus, kuru pārvarēšanai uzmanības centrā ir festivāls nostādīs cilvēku sensoro uztveri un ķermeņa pieredzi. Sakarā ar nesen kļuvušo nepieciešamību navigēt mūsu ikdienu starp virtuālo un reālo, uzmanības centrā ir nepieciešams nostādīt mūsu sensoro uztveri un ķermeņa pieredzi.
Festivāla programmas ietvaros no 24. septembra līdz 12. novembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās un RIXC galerijā norisināsies starptautiskā izstāde “PostSENSORIUM”, kurā izstādīti četrpadsmit starptautiski atzītu mākslinieku darbi, kuros ir izmantoti jauni uztveres rīki, imersīvas tehnoloģijas un eksperimentāli mākslas paņēmieni. Izstādi papildinās imersīvas ekskursijas, kuras vadīs izstādes kuratori un arī mākslinieki virtuālajai publikai, kā arī interaktīvas izglītības programmas vietējai auditorijai Rīgā un Latvijā. RIXC festivāla izstādē “PostSENSORIUM” piedalīsies 12 jauni un jau atzinību guvuši mākslinieki un mākslinieku dueti no visas pasaules: Marija Kastelanos un Alberto Valverde (Maria Castellanos, Alberto Valverde, Spānija), Einar Fehrholz & Studio Above&Below (Darja Jeloneka un Perijs-Džeimss Sagdens / Daria Jelonek, Perry-James Sugden, Anglija/Vācija), Santa France (Latvija), Deivids Heins un Džoisa Hinterdinga (David Haines, Joyce Hinterding, Anglija/Austrālija), Daniels Hengsts (Daniel Hengst, Vācija), Knowbotiq (Ivonna Vilhelma, Kristiāns Hūblers / Yvonne Wilhelm, Christian Huebler, Šveice), Kristīne Krauze-Slucka (Latvija), Vanesa Lorenzo (Vanessa Lorenzo, Šveice/Vācija), Špela Petriča (Špela Petrič, Slovēnija), Taivons Raiss (Tivon Rice, ASV/Nīderlande), Klements Valla (Clement Valla, ASV), Rihards Vītols (Latvija).
Savukārt virtuāli no 23. līdz 25. septembrim norisināsies ikgadējā starptautiskā konference “Open Fields 2021”, kurā piedalīsies vairāk kā 70 lektori no visas pasaules, to skaitā īpašie viesi un vieslektori, kā amerikāņu profesore un mediju mākslas kuratore Vitnijas muzejā, Kristiāne Pola (Christiane Paul), mākslas vēsturnieks un mediju teorētiķis no Vācijas, Olivers Gro (Oliver Grau) un amerikāņu skaņas un mediju mākslas vēsturnieks, teorētiķis un rakstnieks, kurš ir atpazīstams ar savu ieguldījumu skaņu mākslas jomā, Duglass Kāns (Douglas Kahn). Festivāla programmu papildinās virtuāls koncerts no RIXC Meža laboratorijas, performances, video seansi, WebVR izstāde, kuratoru vadītas ekskursijas un citi notikumi.
RIXC Mākslas un Zinātnes festivāls
Izstāde “Paštrokšņi” par slimības pieredzes stāstu
Laubes namā
24. septembris–24. oktobris
Foto: Māris Ločmelis
No 24. septembra līdz 24. oktobrim Laubes namā Rīgā būs skatāma izstāde “Paštrokšņi”, kas tapusi sadarbojoties vairākiem mākslas un kultūras jomas profesionāļiem. Stāsts balstīts Paulas Tisenkopfas personīgajā pieredzē, sastopoties ar diagnozi krūts vēzis un krīzi, kurā mēģinājumi atbilst un izpildīt apkārtējo gaidas vairs nespēja glābt no satikšanās ar sevi. Izstādi veido video, fotogrāfijas, skaņa un teksts, kas metaforizē un saauž to vienotā vēstījumā.
Izstādes iniciatore ir Paula Tisenkopfa, kuratore Kristīne Liniņa, bet pārējo radošo komandu veido rakstniece Inga Gaile, fotogrāfs Māris Ločmelis, videomākslinieks Rolands Briedis un dizainere Tatjana Raičiņeca.
“Izstāde ir mēģinājums izstāstīt slimību ne tikai kā fizisku, bet arī kā garīgu notikumu. Garīgajam ietverot ne tikai labo un pacilājošo, bet arī visu to, kas apbēdina, šokē, izbiedē, samulsina,” akcentē Paula Tisenkopfa, stāstot par izstādes mērķiem, papildus paužot gandarījumu par sadarbību ar radošo komandu, kurai izdevies pieredzi izvērst un materializēt ikvienam piedzīvojamā stāstā.
Inga Gaile stāsta, ka izstādē par trokšņiem tiek dēvētas ietekmes, kurām ik dienu ir pakļauti simtiem, tūkstošiem cilvēku. “Cilvēks bieži nespēj sadzirdēt savu īsto balsi, jo tā ir izšķīdusi trokšņos – klišejās, vecāku kontrolē, ikdienas varmācībā, jābūtībās, ietekmēs, pareizībās, bailēs no sociālās nāves. Tāpēc izstādē balss, kura mums katram kaut kur ir, nosaukta par paštroksni.”
Izstāde būs apskatāma oktobrī, kad ik gadu Latvijā un pasaulē tiek atzīmēts Krūts veselības mēnesis. Tās ietvaros paredzēts organizēt arī saistošas diskusijas ar nozares profesionāļiem par tēmām, kuras šī pieredze aktualizējusi. Ieeja izstādē būs par ziedojumiem, un saziedotie līdzekļi tiks novirzīti labdarības fondam Rozā vilciens, palīdzot nodrošināt atbalstu sievietēm Latvijā ar krūts vēža diagnozi.
Laubes nams
Baložu iela 20A, Rīga
Laikmetīgās mākslas izstāde “Izolācija”
Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”
mūsdienu mākslas festivāla “Liepājas Mākslas forums” ietvaros
25. septembris–21. oktobris
No 25. septembra līdz 21. oktobrim Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” septītā mūsdienu mākslas festivāla “Liepājas Mākslas forums” ietvaros būs skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Izolācija”. Izstādē skatāmi piecu izcilu Latvijas mūsdienu vizuālās mākslas meistaru - Leonarda Laganovska, Jura Artūra Putrāma, Kriša Salmaņa, Viļņa Vītoliņa un Armanda Zelča darbi.
“Mākslas darbi, kas izvēlēti Liepājas “Lielajam dzintaram” nāk no izolācijas – topošā Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma. Katrs no tiem rāda savu attieksmi pret izolāciju. Izolācijas apzīmētāji šajā gadījumā ir dažādi: ideoloģiska, sevis veicināta, mērķtiecīga, paštīksmīga, vides un pat materiāla ietekmēta. Visi izstādē eksponētie darbi ir radīti jau krietnu laiku iepriekš un ir iegūluši izolācijā vēl neesoša muzeja krājumā. Tomēr, tiklīdz mākslas darbiem ir iespēja uzsākt sarunu ar skatītāju, tie atkal ir spējīgi manifestēt un sniegt jaunas atklāsmes, bet tagad jau par šo laiku un par šī laika izolāciju. Jo mākslas darbs ir tik jauns vai vecs, cik jauns vai vecs ir viņa skatītājs. Ja saruna izdodas, tas tieši tajā brīdī kļūst laikmetīgs un top par šī laika manifestu,” akcentē izstādes kuratore, mākslas zinātniece Astrīda Rogule.
Cilvēka emocijas un sajūtas pastāv izolācijā, tām bieži vien nevajag īpašus, ārējās vides radītus apstākļus. Sajūtas izolācijā var kļūt par atklāsmi, atklāsmes par pārliecību, bet pārliecība par manifestu. Bet manifests nevar pastāvēt bez tā uzsaukuma, bez iespējas tapt izpaustam un uzklausītam.
“Liepājas Mākslas foruma” laikā koncertzāles publiskajā zonā būs redzama arī liepājnieces Ievas Rubezes radītā instalācija “Ceturtais vilnis”.
Koncertzāle “Lielais dzintars”
Radio iela 8, Liepāja
Pop-up izstāde “Suggested & Etc.”
Bruņinieku ielā 71
Līdz 22. septembrim
Lidija Zaneripa. Fragments no darba etc
Līdz 22. septembrim Bruņinieku ielā 71 skatāma pop-up izstādē “Suggested & Etc.” Izstādes idejas pamatā ir Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļas absolventu Jurģa Petera un Lidijas Zaneripas diplomdarbam veidotie projekti, kopā radot multimediālu ekspozīciju, kura ietver vairākas video instalācijas, audio darbu un izdrukas. Darbu vienojošais aspekts ir mūsdienu sabiedrības mijiedarbība ar mašinēriju un tehnoloģijām. Tēma tiek risināta gan caur ironisku skatījumu uz tehnoloģijām, piemēram, pozicionējot ekskavatoru kā autonomu būtni, kas spējīga paust māksliniecisku izteiksmes formu - deju, gan izmantojot mākslīgo intelektu jauna, bezgalīga vizuālā satura radīšanai.
Viena no atšķirībām starp dejotāju un ekskavatoru ir tā, ka viena rīcībai ir materiāls rezultāts, bet otra nemateriāls. Lidija Zaneripa ekspozīcijā “etc.” uzdod jautājumu, vai, ja mašīna veiktu savā ziņā nelietderīgu darbu, to varētu pielīdzināt mākslinieciskās izteiksmes formai? Ja jau cilvēks ir izveidojis un izmanto tik daudz un dažādas tehnoloģijas kā sevis paplašinājumu, kas, ne vienmēr ir vērsts uz izaugsmi, bet it kā palīdz pārvarēt savu niecību, kādēļ, piemēram, baletdejotāji neizmanto mašinēriju, lai dejotu? Pētot ekskavatorus un to kustību dinamiku, izveidota horeogrāfija, ko izpilda ekskavatori, veicot nelietderīgas darbības — neveicot reālu darbu.
Jurģis Peters darbu sērijā “Suggested” pēta mākslīgā intelekta sniegtās iespējas jaunu mākslas darbu radīšanā. Sociālajiem tīkliem un dažādiem pakalpojumu sniedzējiem uzkrājot par mums arvien vairāk datus, tie spēj uzkonstruēt arvien precīzāku mūsu portertu. Visas mūsu aktivitātes - atzīme “like” pie ierakstiem, tas, cik ilgu laiku mēs pavadām skatoties konkrētu ierakstu, ko mēs izvēlamies komentēt un ko ne, veido personalizētu mūsu profilu, kas, savukārt, darbina ieteikumu algoritmus.Trennējot mākslīgo intelektu ar mūsu datiem, algoritmi ar katru iterāciju pietuvojas savam mērķim - radīt mums visatbilstošāko saturu, kuru nevar atšķirt no cilvēka radīta oriģināla.
Pop-up izstāde “Suggested & Etc.”
Bruņinieku iela 71, Rīga
Anastasijas Sisojevas personālizstāde “Sarkanas ziedlapas”
Mākslas studijā “Idealist”
Līdz 23. septembrim
Anastasijas Sisojeva. “Sarkanas ziedlapas”
Līdz 23. septembrim mākslas studijā “Idealist” skatāma Anastasijas Sisojevas personālizstāde “Sarkanas ziedlapas”, kurā prezentēti 12 mākslas darbi. Tās ir variācijas par klasiskām japāņu gravīrām, bet izpildītas citā tehnikā - gunbi, kas tulkojumā nozīmē “cītīgā ota”. Tā ir reālistiska ķīniešu glezniecības forma, kas ir akadēmiska, jo radusies agrāk par pārējām un ir pretstatā brīvajam un ekspresīvajam se-i stilam jeb “ideju glezniecībai”. Tādā veidā darbos tradicionāli japāņu glezniecības sižeti tiek apvienoti ar ķīniešu izpildmanieri. Tomēr stingru akadēmiskumu “atšķaida” vieglas, humoristiskas detaļas - kimono ģērbta japāņu skaistule rokās tur hamburgeru un kolas bundžu, skarbs samurajs tikko atgriezies no meža ar sēņu grozu, bet ainavu ar ziedošām sakurām ir papildinājis cukurvates kiosks. Katru darbu papildina arī īpaši tai rakstīta haiku. Anastasija jau vismaz 10 gadus aizraujas ar japāņu dzeju, kā arī pati to raksta, un ir regulāra internetžurnāla “Gliemezis” autore un arī Maskavā notiekošā Starptautiskā haiku konkursa laureāte.
Izstādes nosaukums ir viena rindiņa no Anastasijas haiku:
Gara diena
Sarkanas ziedlapas
Lēnām nobirst
Austrumu glezniecības pamatus Anastasija apguvusi Rīgas mākslas studijā “Lidojošā ota” Jekaterīnas Bai vadībā.
Mākslas studija “Idealist”
Elizabetes iela 85A, Berga Bazārs, Rīga
Leļļu mākslas festivāla izstāde “Mākslas otra puse”
Dzelzceļa muzejā
Līdz 25. septembrim
Ksenija Šinkovskaja. Filca skulptūras. Privātais arhīvs
Dzelzceļa muzejā 8. Eiropas profesionālās leļļu mākslas festivāla ietvaros līdz 25. septembrim skatāma izstāde “Mākslas otra puse”.
8. Eiropas profesionālās leļļu mākslas festivāla šogad tiešā un pārnestā nozīmē atspoguļos mākslu no abām pusēm. Autora mākslas darbs un tā “odere” atklāj mums mākslinieka iekšējo pasauli, viņa spēju vienkāršas lietas pārvērst skaistā stāstā, kas aizved mūs ceļojumā, kurā valda miers un harmonija.
Krāšņajā izstādē ar darbiem piedalās Pēteris Sidars, Diāna Dimme-Dimza, Dzintra Vilks, Margarita Germane, Nils Jumītis, Ivars Miķelsons, Anda Poikāne, Margarita Budze, Iveta Laure, Barbara Freiberga, Kristiana Kazarjana, Lāsma Bringina, Kristīne Kligina, Arvīds Endziņš, Modris Svilāns, Inese Līne, Jānis Vaivods, Ksenija Šinkovskaja, Ināra Liepa, Daria Svirel, Svetlana Saveļjeva, Sabīne Oga, Iveta Pērkone, Varis Dzērve, Arta Ozola –Jaunarāja, Zoja Golubeva, Emīlija Lielā, LMA tēlniecības katedras studenti : Remigijus Skersis(Lietuva), Jeļena Pidjaša, Made Līva Dumpe, Anna Priede, Anna Prokofjeva, Krists Janstevics, Anita Indāre, Krišjānis Beļavskis, Aleksandrs Marinoha, Roberts Bāliņš, Oto Holgers Ozoliņš, Emīls Muzikants, Līga Gaile, Līga Trēgere, Zane Uzulēna, Zane Innusa, Ruta Esterliņa, Māris Kononenko, Sanda Urmane, Ylenia Pizzardin (Itālija).
Festivāla laikā ikvienam būs iespēja klonēt savas superspējas spoguļojoties mākslinieces-dizaineres Kristianas Kazarjanas unikālajā spoguļu instalācijā. Bet ceļojošais Ināras Liepas Leļļu Mākslas muzejs šogad piedāvā ielūkoties mākslinieces Pašas Setrovas (ASV) un Jūlijas Osinas –Fridman (ASV) muzejam dāvinātajā fotoprojektā “SHODDY BEAR” un laikmetīgās mākslas lāču (autordarbu) kolekcijā.
8. Eiropas profesionālās leļļu mākslas festivāla
Uzvaras bulvāris 2A, Rīga
Izsludināta ISSP Jauniešu skola –
ievads fotogrāfijā un vizuālā lasītprasmē pusaudžiem
Pieteikšanās līdz 30. septembrim
Fotogrāfijas izglītības platforma ISSP Skola no 5. oktobra pirmo reizi piedāvā programmu fotogrāfijā un vizuālā lasītprasmē, kas īpaši veidota jauniešiem vecumā no 11 līdz 17 gadiem. ISSP Jauniešu skola gada garumā aicinās pusaudžus radoši iepazīt fotogrāfiju un tās plašos izmantošanas veidus, kā arī apgūt attēlu veidošanas pamatprasmes fotogrāfu Līvas Graudumnieces un Adelīnas Kalniņas vadībā.
Mūsdienās fotogrāfija ir viens no izplatītākajiem medijiem – saskaramies ar to pilsētvidē, skolā, medijos, mājās, sociālajos tīklos. Katru dienu tiek patērēti un radīti miljoniem jaunu attēlu, tāpēc mūsdienu pusaudžiem ir īpaši svarīgi apgūt vizuālo lasītprasmi un spēju kritiski izvērtēt attēlu sniegto informāciju. Jaunizveidotajā ISSP Jauniešu skolā dalībnieki iepazīsies ar fotogrāfijas virzienu daudzveidību – no dokumentālās līdz mākslas fotogrāfijai, no mediju un reklāmu attēliem līdz sociālo tīklu selfijiem. Iedziļinoties un izmēģinot fotogrāfiju kā vizuālās mākslas mediju, nodarbības veicinās izpratni par mūsdienu kultūru un estētiku, kā arī spēju domāt kritiski un darboties radoši gan individuāli, gan kopā ar domubiedriem.
Programmas gaitā caur praktiskiem uzdevumiem, diskusijām un eksperimentiem dalībnieki gūs priekšstatu par tādām tēmām kā fotokameras uzbūve, kompozīcija, fotogrāfijas žanri, vizuālu stāstu veidošana un mākslas kritika.
Nodarbības notiks divās grupās. Audzēkņiem vecumā no 11 līdz 14 gadiem tās vadīs jaunā fotogrāfe Adelīna Kalniņa, kura sniegs ieskatu fotogrāfijas medijā gan no tehniskās, gan radošās puses, kā arī papildinās nodarbības ar izzinošām pastaigām un ekskursijām. “Mākslā nav pareizu un nepareizu atbilžu, tā ir atvērta dažādām interpretācijām – par šo tēmu runāsim, kopā apmeklējot izstādes un diskutējot par tām,” komentē Kalniņa, kura ar bērniem un jauniešiem strādā kopš 2017. gada.
Savukārt ISSP Jauniešu skolas dalībniekus vecumā no 15 līdz 17 gadiem izglītos māksliniece un praktizējoša pedagoģe Līva Graudumniece, kura mudinās ne tikai analizēt citu autoru darbus, bet arī pašiem attīstīt savu individuālo gaumi un stilu fotogrāfijā.
Kurss paredzēts ikvienam jaunietim ar interesi par fotogrāfiju un radošu izpaušanos; priekšzināšanas nav nepieciešamas. Lai piedalītos, nepieciešama vienkārša digitāla fotokamera vai mobilais telefons ar fotokameras funkciju.
Jura Ģērmaņa izstāde “Mana pasaule”.
Kultūras centrā “Iļģuciems”
Līdz 10. oktobrim
Kultūras centrā “Iļģuciems” līdz 10. oktobrim skatāma Jura Ģērmaņa 80 gadu jubilejas izstāde “Mana pasaule”.
Mākslinieka jubilejas izstādē eksponētas Jura Ģērmaņa jaunākās gleznas, kuras tapušas 2021. un 2020. gada vasaras plenēros, kā arī spilgtākie darbi no mākslinieka privātās kolekcijas. Apskatāmi arī talantīgā gleznotāja portreti. Mākslinieks gleznojis vairāk nekā pusgadsimtu un darbu viņam ir daudz.
Par saviem darbiem gleznotājs saka, ka attīstījis savu ceļu divos virzienos – psiholoģiskos un reālistiskos portretos un – Latvijas ainavās, kuras pētot, ar molbertu izbraukājis Latviju krustu šķērsu. Viņa ainavās apskatāma visa Latvija – Liepājas pagalmi un jahtas, Varakļānu priedes, Kandavas tilts, Daugava, ainaviski dabas objekti – dīķīši, pļavas, zilganie vītoli un krāšņi ziedoši ziedi. Mākslinieks bieži gleznojis plenērā Pārdaugavā, izstādē apskatāmas ainavas no Mārupītes, Dzegužkalna un Nordeķu parka, kas atrodas netālu no Rīgas Kultūras centra “Iļģuciems”.
Mākslinieka krāsu palete ir plaša, viņš ļāvies visu gadalaiku vilinājumam, līdz ar to, darbos mirdz gan spilgti un mirdzoši pavasara toņi, gan sastopamas arī niansētas zemes toņu nianses ziemas un rudens ainavās.
Juris Ģērmanis ir arī lielisks portretists, kurš precīzi spēj notvert portretējamā raksturu. Izstādē portretēti sastopami Jānis Streičs, Jānis Brencis, Helga Melnbārde, un citi. Viens no izstādi atklājošajiem darbiem ir mākslinieka pašportrets, kurā mākslinieks ar savu pasauli vērojošo skatienu tieši lūkojās skatītājā – pārliecinoši iedrošinot raudzīties uz mākslas pasauli, kas ir Jura Ģērmaņa “Mana pasaule”.
Kultūras centrs “Iļģuciems”
Lidoņu iela 27, Rīga
Ditas Lūses gleznu izstāde “Identitāte”
Talsu novada muzejā
Līdz 17. oktobrim
Dita Lūse. Viensētas gēns
Talsu novada muzeja Izstāžu zālē līdz 17. oktobrim skatāma Ditas Lūses gleznu izstāde “Identitāte”. Izstāde ir stāsts par sievieti.
“Šķiet, tikai māksliniece-sieviete savām personālizstādēm var dot nosaukumus: maigās iluminācijas, gaismas anatomija, telpa, gaisma, klusums, gaismas daba… Tiem, kuri kaut vai nedaudz zina Ditas Lūses glezniecības gaitu, viņas darbi noteikti ir atstājuši refleksijas kā par ļoti decentu un lirisku glezniecisku paņēmienu piesātinātu mākslu, par ornamentu un gaismēnu saspēlēm vēsturiskajos interjeros, jūsmu par ornamentu krāšņumu uz baznīcu flīzēm, kolonnām un to kapiteļos un beigu galā – arī par vienmēr klātesošo pasaules skaistumu. Ar šiem darbiem viņa ieguvusi savu starptautisko atzinību gan personālizstādēs, gan starptautiskajos mākslas konkursos, tostarp Japānā, Taivānā, Indijā, kā arī Eiropā.
Taču līdzas māksliniecei vienmēr ir bijusi arī ieskatīšanās savās saknēs (dzimtas fotogrāfijās un citās liecībās ), pat palīgā ņemot rentgenstarus, bet pēc tam gleznieciskiem līdzekļiem mēģinot atklāt mūsu iekšējo fizisko vai ķermenisko, tik intīmo kodolu, kuru nav iespējams redzēt ne ar fototehniku, ne ar spoguli, bet kuru var mēģināt izzināt – šo dabiski vielisko struktūru, uz kuras uzslāņojas mūsu mantotās vērtības, padarot mūs tik dažādus un skaistus. Mums katram ir savi gēni, savs kods, kuru esam mantojuši no saviem senčiem, kas nosaka to, kādi esam. Ditas Lūses gleznās ir noteikti pamanāms šīs savdabīgās pētniecības interesantais rezultāts, turklāt nezaudējot ne nieka no gleznieciskajām kvalitātēm,” teikts izstādes pieteikumā.
Talsu novada muzejs
Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi
Vides mākslas izstāde “Pļavā”
“Graviņās”, Iecavas novadā
Līdz 31. oktobrim
Līdz 31. oktobrim 35 km attālumā no Rīgas - “Graviņās”, Ziemeļos, Iecavas novadā apskatāma Madaras Peisenieces, Gundegas Evelones, Agitas Maračkovskas un Andra Maračkovska izstāde “Pļavā”. Izstāde apskatāma, iepriekš piesakoties pa tālruni 29373868.
Tēlnieki Agita un Andris Maračkovski savas jaunās mājvietas teritoriju netālu no Iecavas ir nolēmuši pārvērst par izstāžu zāli. Izstādē apskatāmas četru mākslinieku instalācijas. Visi apskatāmie mākslas darbi ir veidoti īpaši šai izstādei. Katrs no projekta māksliniekiem piedāvā atšķirīgu skatījumu uz pļavu, ko no tās var iegūt un ko tā slēpj. Madara ar zinātniskiem līdzstrādniekiem rok ārā no pļavas inversas skulptūras. Tās laika gaitā pārvēršas par īstiem arheoloģiskiem izrakumiem. Agita materializē ideju par ideālu mežu, kurā nekā no paša meža nav. Mums ir vajadzīga daba, bet vai dabai esam vajadzīgi mēs? Tā diezgan konkrēti mēdz norādīt uz pretējo, un jo tuvāk dabai dzīvo, jo vairāk to var just. Tāpēc Agita rada savu mežu bez dunduriem, baisām mežacūkām un ar kokiem, kas mīksti kā spilveni. Gundega ar darbu “Metafiziskais sablīvējums” novēro, kā ir tad, kad nekā nav; tad kaut kas notiek, realitāte pēkšņi uzvirpuļo savādā mutulī, un tad tas rodas. Pēc neskaidri gara laika brīža tas izplēn, un atkal nekā, iespējams, nav. Andri interesē pilsētu civilizāciju kolektīvās domas rašanās nekurienēs, kas viņu pievērš kosmosam, ne kā fiziskam, bet tieši garīgajam cilvēka stāvoklim. Pārvietošana uz citu planētu. Vai cilvēks tiks nosūtīts sagatavots, vai ar iespēju radīt citu pasaules modeli?
“Graviņas”, Ziemeļi, Iecavas novads
Izstāde “Zalša līgava. Interpretācija stiklā”
Aspazijas mājā Jūrmalā
Līdz 20. novembrim
Līdz 20. novembrim Aspazijas mājā Jūrmalā starptautiskā dzejas festivāla ietvaros skatāma izstāde “Aspazija. Zalša līgava. Interpretācija stiklā.” Izstādes koncepta autors ir režisors, scenogrāfs, Latvijas mākslas akadēmijas (LMA) docents Viktors Jansons. Izstādē piedalās LMA Stikla mākslas katedras vadītāja profesore Vineta Groza un maģistrantūras studentes Baiba Dzenīte, Dace Mola, Everita Jansone, Ilze Apine, Renāte Zeimule un Marta Romanovska.
Izstādē apskatāmajos stikla mākslas darbos saplūst pagātnes mantojums ar mūsdienām, dodot iespēju Aspazijas literāro darbu skatītājam “lasīt” ar citu izteiksmes līdzekļu palīdzību.
“Es studentiem piedāvāju lasīt literāros darbus un tos atrisināt nevis uz skatuves, veidojot telpu, bet stikla mākslas objektos. Pa šiem gadiem ir tapušas izcilas interpretācijas, balstoties uz Blaumaņa, Raiņa, Virzas un Antuāna de Sent Ekziperī darbiem, bet Aspazijas “Zalša līgavas” interpretācija stiklā ir kas īpašs. Aspazija pati par sevi ir parādība, izcila simbolisma un jūgendstila dzejniece, dramaturģe, kaislīga sieviete. Viņas “Zalša līgava” ir līdzvērtīga sengrieķu Mēdejai un Antigonei. Viņa nevarēja atstāt vienaldzīgus studentus,” atzīst Viktors Jansons.
Studenti savos autordarbos atklāj reālās un mītiskās pasaules simboliskās zīmes, virszemes un zemūdens pasauli.
“Stikls ir viens no sarežģītākajiem un maģiskākajiem elementiem, ko ir apcerējuši un izmantojuši cilvēki no senseniem laikiem. Tas ietver sevī brīnumainu spēju gan valdzināt, apbrīnot, gan iedarboties uz cilvēka zemapziņu. Stikls ir visuvarens,” ir pārliecināts Viktors Jansons.
Aspazijas māja
Zigfrīda Meirovica prospekts 20, Jūrmala
Iznācis literārā žurnāla “Žoklis” atvasaras numurs
Iznācis literārā žurnāla “Žoklis” atvasaras numurs, kurā lasāma Vasilija Karasjova un Evelīnas Andžānes, kā arī divu debitantu – Betijas Zvejnieces un Reiņa Pelles Karlsona – dzeja. Par numura tituldzejoli izvēlēts Laura Veipa atdzejotais Gijoma Apolinēra “Mirabo tilts”. Žurnāla pielikumā uz zila papīra lasāma un skatāma Marijas Luīzes Meļķes poēma ar autores ilustrācijām “Marija Luīze Meļķe noskaidro attiecības ar īstenību”. “Žoklī” iekļauta arī mūsdienu ķīniešu dzejnieka Jana Ljieņa dzejas kopa Ievas Lapiņas atdzejojumā un Emijas Grigorjevas atdzejotā lietuviešu dzejnieka Manta Gimžauska apjomīgā dzejoļa “ACID IS SWEET” pirmā daļa.
Rakstu sēriju “100 latviešu dzejoļu krājumi you must read before you die” turpina Kārlis Vērdiņš ar recenziju par Mirdzas Ķempes krājumu “Rīta vējš” (1946). Bet refleksiju sēriju par vienu latviešu valodā sarakstītu dzejoli – dramaturgs Matīss Gricmanis ar dialogu par Marta Pujāta krājumu “Gaismā nāk pati lampa” ievadošo dzejoli “Esmu dzimis tūlīt pēc milēniuma…”. Savukārt Lauris Veips turpina komentāru sēriju “Klasiskā ķibele”, šajā numurā pievēršoties sentimentalitātes problemātikai.
Pirmpublicējumu piedzīvo Gunara Saliņa stāsts “Bez kalendāra Ņujorkā”. Žurnālā lasāma arī franču zinātnes filosofa un iztēles pētnieka Gastona Bašlāra esejas “Lidojuma sapnis” pirmā daļa.
Bet redakcijas slejā Kirils Ēcis salīdzina lasīšanu ar sapņošanu.
Žurnālu veido pieci jaunie literāti Raimonds Ķirķis, Marija Luīze Meļķe, Lauris Veips, Roberts Vilsons un Kirils Ēcis. Žurnālu iespējams iegādāties izdevniecības “Neputns” mājaslapā un galerijā Tērbatas ielā 49/51.
Sērijā “Publiskā telpa” iznākusi fotogrāmata “Baltijas atklātnes”
Mākslinieku apvienība “Orbīta” klajā laidusi eseju un fotogrāfiju krājumu – Lielbritānijas publicista Ovena Heterlija (Owen Hatherley) grāmatu “Baltijas atklātnes”. Grāmatā apkopotas pasaulē pazīstamā arhitektūras kritiķa piezīmes no ceļojumiem pa Baltijas jūras reģiona pilsētām. Daļa eseju tapušas speciāli šim krājumam, bet citas sarakstītas jau iepriekš. Autora skatījums fokusējas uz transformācijas procesu, fiksējot 20. gadsimta otrās puses tipveida arhitektūras objektu apbūves stāvokli, analizējot laika gaitā notikušās izmaiņas un skaidrojot kontekstu politiskās ideoloģijas translēšanai caur konkrētā laika arhitektūru.
Kā min viens no grāmatu sērijas redaktoriem Vladimirs Svetlovs – ņemot vērā faktu, ka esejas tapušas dažādos gados laika posmā starp 2015. un 2018. gadu, grāmatu “Baltijas atklātnes” varētu dēvēt par iedomātu autora ceļojumu apkārt Baltijas jūrai: “Heterlijs savā iztēlotajā maršrutā piestājis gan Stokholmā, gan Viļņā un vēl dažās galvaspilsētās, tomēr pamatā viņš centies pētīt mazākas pilsētas – vietas ar izteiktu raksturu un stāstu.” Latviju šajā ceļojumā pārstāv Kuldīga un Ventspils; autors paviesojies arī Kauņā, Narvā, Viborgā, Orhūsā un citviet. Heterlijs aizraujošā manierē savieno subjektīvus atgadījumus un vērojumus ar plašāku vēsturisko un kultūras fonu.
Ovens Heterlijs ir rakstnieks un publicists no Lielbritānijas, arhitektūras kritiķis kurš regulāri raksta par arhitektūras estētiku un politiku tādiem medijiem kā “Architectural Review”, “The Calvert Journal”, “Dezeen”, “Guardian”, “Jacobin” un “London Review of Books”. Viņš ir vairāku grāmatu autors, tostarp “Komunistiskās ainavas” un “Nostalģijas ministrija”.
“Ovens Heterlijs ir 39 gadus vecs un ir 10 grāmatu autors. Teju visi viņa darbi iekļaujas vienā maģistrālajā sižetā: autors apceļo dažādas valstis un pilsētas, pārvietojas (..) pa ielām un aplūko arhitektūras objektus, amatieriski tos fotografē ar visai vidējas kvalitātes fotoaparātu, bet pēc tam redzēto apraksta,” – autora pieeju kopsavelk grāmatas ievada autors, kultūrvēstures pētnieks Kirils Kobrins. Visas esejas papildinātas ar autora uzņemtām dažādu artefaktu – galvenokārt arhitektūras objektu – fotogrāfijām.
Sērijas “Publiskā telpa” grāmatas veltītas ar padomju laiku Latviju saistītai sabiedriskajai videi. Šī sērija publiskas vietas atspoguļo kā svarīgu kolektīvas atmiņas veidošanas telpu. Šajā sērijā jau iznākušas trīs fotogrāmatas: Andreja Strokina “Palladium”, Māras Brašmanes “Centrāltirgus” un Vladimira Svetlova “Rīgas līcis”.
