Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Pirmais laikmetīgās mākslas festivāls “Rīgas Mākslas nedēļa 2025”
26. maijs–1. jūnijs
No 26. maija līdz 1. jūnijam Rīgā norisināsies pirmais laikmetīgās mākslas festivāls “Rīgas Mākslas nedēļa” (Riga Art Week – RAW). RAW iecerēta kā svētki gan mākslas profesionāļiem, gan pilsētas iedzīvotājiem, piedāvājot plašu laikmetīgās mākslas, performanču, dizaina un kultūras notikumu klāstu vairāk nekā 25 mākslas telpās visā Rīgā.
RAW oficiālā atklāšana norisināsies piektdien, 30. maijā, no plkst. 19.00 radošajā pilsētā “Grīziņdārzs”, Zemitāna ielā 9, Rīgā.
Atklāšanas pasākumā, kā arī nedēļas nogalē, 31. maijā un 1. jūnijā, būs skatāma Emīlijas Škarnulītes iespaidīgā videoinstalācija “Mūžīgā atgriešanās” – vizuāli poētisks darbs par cilvēces nākotni, laika bezgalību un dziļo saikni ar dabu, ko māksliniece pirmo reizi prezentēja Tate Modern muzejā Londonā.
Igaunijas māksliniece Kitty Florentine atklāšanas programmā piedāvās jaunu performanci “Līdzsvars”. Darbs pēta līdzsvara meklējumus kustībā, skaņā un savienojuma procesā, ļaujot tam atklāt sajūtu pirms izpratnes. Savukārt, Viktorijas Martjanovas instalācija aicina vizualizēt un sajust micēlija tīklu, kas savieno mūsu mūžīgo ierašanās ceļojumu.
RAW īpašie viesi – Domenique Dumont – atklāšanas vakarā pirmo reizi Latvijā dzīvajā izpildījumā prezentēs savu jaunāko albumu “Deux Paradis”. Grupa, kurā apvienojušies multiinstrumentālists un producents Artūrs Liepiņš un vokāliste un etnomuzikoloģe Anete Stuce, ir starptautiski atpazīstama ar savu sapņaini eksperimentālo skanējumu, kurā saplūst samba, bosanova un kinematogrāfiskas, eksperimentālas popa melodijas.
Ceturtdien, 29. maijā, no plkst. 16.00 līdz 17.00 Latvijas Mākslas akadēmijā norisināsies “RAW sarunas” – “Vienradža pieradināšana: mākslas galeriju ekosistēma Baltijā” (Taming the Unicorn: Art Gallery Ecosystem in the Baltics) – paneļdiskusija par laikmetīgās mākslas galerijām Baltijas reģionā. Moderatores Augustes Petres vadībā dalībnieki diskutēs par laikmetīgās mākslas atbalsta nozīmi un pozicionējumu, kā arī aicinās uz pārdomām par Baltijas valstu mākslas projektu lomu mūsdienu kultūrā. Diskusijā piedalīsies:
Liliāna Hioba Kutis (Lilian Hiob-Küttis), kuratore un galeriste (“Hoib Gallery”, Igaunija; agrāk “Temnikova & Kasela”)
Juste Jonutaite (Justė Jonutytė), mākslas padomniece, izglītotāja un autore (Lietuva)
Elīna Drāke, galeriste, Latvijas Galeriju Asociācijas vadītāja (Latvija)
Šelda Puķīte, Kogo galerijas (Igaunija) izstāžu kuratore un starptautisko projektu vadītāja (Latvija).
29. maijā norisināsies “Galeriju nakts” (Gallery Late) – 25 mākslas telpas piedāvās īpašus pasākumus, tostarp kuratoru vadītas ekskursijas, tikšanās ar māksliniekiem un iespēju neformālā, nepiespiestā gaisotnē veidot kontaktus ar mākslas jomas pārstāvjiem.
“Galeriju nakts” ietvaros apmeklētājiem tiks prezentēta “Meatrack” instalācija, ko veidojis kurators Džeimss Teilors-Fosters (James Taylor-Foster) sadarbībā ar arhitektūras studiju ĒTER.
Savukārt galerijā “LOOK!” tiks atklāta Sabīnes Zoltneres izstāde “Sargājošā balāde” – vizuāla refleksija par sērām un atmiņām.
Apmeklētājiem būs iespēja apmeklēt vairākas izstādes, kas godinās vietējos laikmetīgās mākslas māksliniekus, kā arī starptautiskos viesus. Piemēram, galerijā “TUR” būs apskatāma Boba Dempera (Bob Demper) (Nīderlande) izstāde “This Machine”, kurā autors caur spekulatīvu instalāciju pēta mākslīgā intelekta un finanšu sistēmu neredzamās struktūras. Savukārt Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs apskatāma ASV dzīvojošās mākslinieces Nellijas Agasi (Nelly Agassi) personālizstāde “Aftermath” un mākslas galerijā “DOM” apmeklētāji varēs iepazīties ar japāņu mākslinieces Akiko Iijima izstāde “Premonition”.
Septītais starptautiskais performances mākslas festivāls “Starptelpa”
Rīgā
27. maijs–1. jūnijs
No 27. maija līdz 1. jūnijam Rīgā norisināsies septītais starptautiskais performances mākslas festivāls “Starptelpa”. Šogad festivāls pievērsīsies cilvēka, dabas un materiālās pasaules saskarsmei. Lai gan performances mākslas centrā ir cilvēks, šogad festivāls aicina māksliniekus radīt darbus, kas konceptuāli pievēršas cilvēka kā dominējošās sugas decentralizēšanai, priekšplānā izvirzot jautājumus par citu sugu, priekšmetu un materialitātes iedarbspēju. Festivālu atklās starptautiska konference “Iemiesotās vīzijas: performativitāte, vizualitāte un materialitāte” (Embodied Visions: Performativity, Visuality, Materiality), kas notiks 27. un 28. maijā Rīgas Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā. Starpdisciplinārās konferences uzmanības centrā būs telpa, forma, materiāls un kustība gan vizuālajā mākslā, gan performatīvajās mākslās 20. gs. 60.–80. gados.
Festivāla atklāšanas vakaru 27. maijā ugunīgi ievadīs Latvijas Performances mākslas centra vadītā performances mākslas kursa “Personiskās pieredzes transformācija ķermenī, darbībā un objektā” (2024–2025) absolventu darbi mākslas centrā Zuzeum. Savukārt 28. maijā kinoteātrī Kino Bize norisināsies video performanču seanss, kurā tiks izrādītas 17 video performances, reprezentējot spilgtu darbu izlasi no dažādām pasaules valstīm un reģioniem. Konkursam tika saņemti teju 100 pieteikumu – fināla programmai izvēlēti darbi, kas veido spēcīgu sazobi ar šīgada festivāla tematisko jautājumu loku, kā arī drosmīgu skatījumu daudzveidību.
Festivāla “dzīvo” jeb klātbūtnes performanču programmā šogad kopumā ir iekļautas 45 performances. Īpaši veidota starptautisko mākslinieku performanču programma tiks piedāvāta skatītājiem mākslas centrā Zuzeum 29. maijā, tam sekos turpinājums gan ar starptautisko, gan vietējo mākslinieku performancēm K. K. fon Stricka villā un pilsētvidē 30. un 31. maijā. Starptautisko mākslinieku vidū jāmin Pīters Barens (Peter Baren, Nīderlande), Maipelo Gabang (Dienvidāfrika/Zviedrija), muzikāli performatīvā grupa ALLEA(s) (Beļģija), Gim Gwang Cheol (Dienvidkoreja), Lēna Kēla (Leena Kela, Somija), Mišela Lakombe (Michelle Lacombe, Kanāda), Noa Krandels (Noah Crandell, ASV), Jūans Hainds (Ewan Hindes, Lielbritānija), Šarlote Ostergārda (Charlotte Østergaard, Dānija), Stefānija Felbera (Stephanie Felber, Vācija) un daudzi citi. Savukārt Latviju pārstāvēs tādi mākslinieki kā Anna Maskava, Mailo Mēness, Simonas Orinskas vadītais BUTŌ Lab, Sarmīte Meja Kalniņa, Sanita Duka un citi.
Festivāls arī šogad turpina veiksmīgo sadarbību ar mecenātiem VV Foundation. Šoreiz festivāla pirmajā atlases kārtā tika pieņemts lēmums par finansiālu atbalstu trim performances māksliniekiem no Latvijas – Ilzei Mazpanei; Sandrim Mūriņam (performances komanda: Kot Juška, Santa Igaune, Helias Dzimoulakis) un Katrīnai Tračumai (performances komanda: Uģis Zauerhagens, Jana Purmale, Elīne Buka). Festivālā mākslinieku performances vērtēs starptautiska žūrija, vienam darbam piešķirot papildu atbalsta finansējumu un tā autoram iespēju pavadīt 2 nedēļas VV Foundation vadītajā “PAiR” rezidencē Pāvilostā. Konkursa uzvarētājs tiks paziņots festivāla noslēguma dienā – 1. jūnijā.
Starptautiskais performances mākslas festivāls “Starptelpa”
Nīderlandiešu mākslinieka Boba Dempera izstāde This Machine (Šī mašīna)
TUR telpā
28. maijs–28. jūnijs
No 28. maija līz 28. jūnijam TUR telpā būs skatāma nīderlandiešu mākslinieka Boba Dempera izstāde “This Machine” (Šī mašīna). Mākslinieks maiju pavadījis TUR rezidencē, ciešā dialogā ar telpu – gan kā savu darbnīcu, gan kā izstādes norises vietu.
Dempera mākslinieciskā prakse, kuras pamatā ir filmu veidošana un kas turpina attīstīties instalāciju un skulptūru formās, balstās uz dziļu un vēsturiski apzinātu varas struktūru izpēti – īpaši finanšu un tehnoloģiju jomā. Viņa imersīvās vides aizgūst kinovalodai un korporatīvajai arhitektūrai raksturīgus elementus, lai radītu spekulatīvus interjerus, kas vienlaikus imitē un kritiski analizē vietas, kur tiek pieņemti lēmumi par kapitālu un varu. Šīs nav pasīvas reprezentācijas, bet aktīvas izpētes telpas.
Izstāde “This Machine” turpina Dempera pētījumu par “melnās kastes” finanšu modeļiem un kvantu skaitļošanas pieaugošo ietekmi. Iedvesmojoties no BlackRock izstrādātās mākslīgā intelekta sistēmas Aladdin un tādiem darbiem kā Ketijas O’Nīlas „Matemātiskās iznīcināšanas ieroči” (Cathy O’Neil “Weapons of Math Destruction”) un Gregorija Cukermana „Vīrs, kurš atklāja tirgus noslēpumu” (Gregory Zuckerman “The Man Who Solved the Market”), izstāde pievēršas sistēmām, kas darbojas bez caurspīdīguma un arvien biežāk pārsniedz pat to pašu radītāju izpratnes robežas. Tās uztur apzinātu neskaidrību par atbildību un sekām, ko šīs sistēmas rada un regulē.
Šajā izstādē Dempers atsakās no pilnībā imersīvām vidēm un tā vietā izvēlas iesaistīties tiešā dialogā ar TUR neapstrādāto arhitektūru. Serveru skapji, kabeļu trases un korporatīvs runātāja galds veido instalācijas centrālo struktūru, ko papildina skulpturāli akcenti un filmu fragmenti no vēl procesā esoša darbu kopuma. Šos elementus vieno ne vien konstrukcija un materiāls, bet arī noskaņa – absurda, nemiera un savāda skaistuma sajaukums.
Vienlaikus spekulatīva un pētniecībā balstīta, izstāde This Machine piedāvā skatītājam fikcionālu, juteklisku sastapšanos ar tehnoloģijām, kas nosaka reālās ekonomikas – un arvien biežāk arī dzīves – norisi. Caur skaņu, attēlu un telpisku kompozīciju Dempers veido rotaļīgu, bet satraucošu portretējumu par sistēmām, kas sola efektivitāti, vienlaikus slēpjot riskus.
Izstādes kurators ir Edvards Shautens (Edd Schouten)
Bobs Dempers (dz. 1991, Nīderlande) ir vizuālais mākslinieks, kurš dzīvo un strādā Hāgā. Ar pieredzi filmu veidošanā viņa radošā prakse aptver dažādus medijus – filmu, instalāciju, video un skulptūru.
TUR telpa
Tallinas iela 10–3, Rīga
NEXT 2025 balvas “Meklējam jauno fotogrāfijā!” NoRoutine Books balva –
Trīnas Kerges grāmatas “Ainas no zuduša ģimenes albuma” prezentācija
Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2025 ietvaros
ISSP Galerijā
28. maijā / plkst. 18.00
Trīna Kerge. No sērijas “Dzimšanas diena”
28. maijā plkst 18.00 ISPP Galerijā notiks NEXT 2025 balvas “Meklējam jauno fotogrāfijā!” NoRoutine Books balvas – Trīnas Kerges grāmatas “Ainas no zuduša ģimenes albuma” prezentācija. Šogad jau sesto reizi tiek pasniegta Rīgas Fotogrāfijas biennāles balva “Meklējam jauno fotogrāfijā!”. Tā ir dibināta, lai veicinātu jaunos māksliniekus vizuāli spēcīgos darbos atklāt konceptuāli dziļu, oriģinālu skatījumu uz sava laikmeta norisēm, atrodot un izceļot jaunos Baltijas valstu autorus, kuru darbos jau dominē šīs kvalitātes. Kopš 2019. gada balvas pasniegšana noris biennāles programmā “NEXT” sadarbībā ar ISSP galeriju.
Starptautiska ekspertu žūrija vērtē un godalgo Baltijas valstu jauno mākslinieku pieteikumus, dodot iespēju laureātiem eksponēt savus darbus ISSP Galerijā, savukārt Lietuvas izdevniecība NoRoutine Books ik gadu izraugās savu favorītu, kura balva ir iespēja izdot paša fotogrāmatu.
Šogad NoRoutine Books balvu un iespēju izdot savu grāmatu ieguva Trīna Kerge (Triin Kerge, EE) par projektu “Dzimšanas diena”. Lietuvas izdevniecība NoRoutine Books uzskata, ka Trīnas Kerges (EE) darbs “Dzimšanas diena” ļoti labi iederētos grāmatas formātā, jo šeit fotogrāfija maksimāli pietuvina personiskās, intīmās un taustāmās plaknes.
Trīna Kerge ir igauņu māksliniece, kura strādā Tallinā, Igaunijā un Venēcijā, Itālijā. Viņai ir bakalaura grāds dokumentālajā fotogrāfijā Ņūportas Universitātē Velsā un maģistra grāds laikmetīgajā mākslā Igaunijas Mākslas akadēmijā. Kerges mākslinieciskā prakse apvieno fotogrāfiju – gan arhīva attēlus, gan ģimenes fotogrāfijas – ar izšuvumiem, radot daudzslāņainus darbus, kas pēta materialitāti, atmiņu un identitāti. Viņas darbi analizē kolektīvās un personīgās vēstures krustpunktus, atkārtoti pievēršoties idejai par mājām. Pēdējā laikā viņas praksi spēcīgi ietekmējušas pārdomas par savas ģimenes pagātni un tās ietekmi uz mūsdienu priekšstatiem par vietu un piederību.
ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13k 3, Rīga
Atvērtās darbnīcas un procesuālā izstāde “Sadursme” / Sandra Strēle, Rasa Jansone un Linda Vilka
Radošajā telpā “The Other Side” / Matīsa ielas 51 dzīvoklī
28. un 29.maijā
Radošo telpu “The Other Side” veido trīs mākslinieču – Sandras Strēles, Rasas Jansones un Lindas Vilkas darbnīcas Matīsa ielas 51 saimnieku dzīvoklī. Mākslinieces atvērs savas darbnīcas durvis, lai iepazīstinātu ar aktuālajiem darba procesiem, nesenajiem un topošajiem darbiem. Apmeklētājiem būs iespēja iepazīt un iedvesmoties no darbnīcu vidēm – telpām, kur dzimst idejas un vairojas radošums. Atvērto darbnīcu laikā varēs padziļināti iepazīt mākslinieces un viņu prakses, kā arī uzdot interesējošos jautājumus.
Sandra Strēle atvērto darbnīcu laikā sniegs iespēju ieskatīties gatavošanās procesā topošajai personālizstādei Rotko muzejā, kas plānota 2025. gada rudenī. Jaunākajos darbos māksliniece interpretē hidrofeminisma idejas, atrodoties ekoloģiskās krīzes priekšvakarā, kurā ūdens, pirmatnējie augi un sēnes aprij mājas, sporta laukumus, baseinus, pludmales, izstāžu telpas u. c.
Rasa Jansone turpina savā doktordarbā aizsākto mātbūšanas tēmu kolāžas tehnikā. Darbnīcā būs apskatāmi pavisam neseni darbi – vēl radīšanas procesā, dzīvi savā tapšanas vidē. Māksliniece šobrīd strādā pie personālizstādes, kas gaidāma gada nogalē.
Linda Vilka piedāvās ieskatīties “Mēs drīkstam nogurt” un “Mēs drīkstam kļūdīties” sērijās un to aizkulisēs. Apmeklētāji varēs aplūkot arī procesā esošos eksperimentus un jauninājumus gaidāmajai sērijai par vispasaulīgām bailēm, kā arī keramikas un citiem pārdomu testiem. Pirmajiem viesiem būs iespēja atrast un nobaudīt “Jēgu” – Vilkas šķidrās mākslas eksperimentus.
Darbnīcas maija mēnesī tiks atvērtas vien divas dienas / 28. un 29. maijā no plkst. 16:00 līdz 20:00. Ierodoties Matīsa 51-1, lūgums zvanīt tel. +37126134558 (Linda).
Mākslas tirgus “Veldze Art Fair”
Galeriju 427, ASNI un TUR kopīga izstāde
radošajā rūpnīcā “Veldze”
29.–31. maijs
Rīgas Mākslas nedēļas ietvaros no 29. līdz 31. maijam 427, ASNI un TUR galerijas aicina uz izstādi “Veldze Art Fair” – īslaicīgu mākslas tirgu, kas norisināsies bijušajā “Vedzes” katlumājā. Mākslas tirgū apkopoti to mākslinieku darbi, kuru radošā prakse bijusi cieši saistīta ar minētajām izstāžu telpām vai uzrunājusi to kuratorus ar savu pieeju, tematiku vai vizuālo valodu. “Veldze Art Fair” koncepcija veidojusies kā kopīgs kuratoriāls eksperiments – centiens vienā telpā sapludināt dažādus skatījumus un pieejas.
Mākslas tirgus ir arī iespēja atbalstīt gan māksliniekus, gan pašas izstāžu telpas, iegādājoties īpaši atlasītus darbus. Katra no trim izstāžu telpām piedāvā savu unikālo skatījumu, kas izriet no to kuratoriālās ievirzes – izgaismojot atšķirīgas izstāžu veidošanas pieejas, sadarbības modeļus un attiecību formas ar māksliniekiem. Izstādes vienotību veido telpiskais un idejiskais tuvums – līdzās novietotie skatījumi veido kopīgu platformu kontrastiem, dialogiem un savstarpējām saiknēm.
Galerija 427 “Veldze Art Fair” ietvaros piedāvās Evitas Vasiļjevas, Jāņa Dzirnieka, Raida Kalniņa un Kaspara Groševa darbus – mākslinieku prakses, kas atspoguļo galerijas ievirzi uz materiālu eksperimentiem, telpisko intuīciju un procesa poētiku.
ASNI piedāvās dažādu paaudžu un formātu mākslinieku izlasi: Sabīni Verneri, Helēnu Heinrihsoni, MAREUNROL’S, Annu Egli un Andri Eglīti. Viņu darbi savijas kopīgā starppaaudžu dialogā par formu, žestu un izjūtu niansēm.
TUR piedāvās Katrīnas Biksones, Reiņa Dzudzilo, Ingas Erdmanes, Oto Helgera Ozoliņa, Andra Kaļiņina, Maijas Kurševas, Annas Malickas, Dzeldes Mierkalnes, LienesPavlovskas, Luīzes Rukšānes, Līgas Spundes un Rūdolfs Štamera darbus.
Radošā rūpnīca “Veldze”
Matīsa iela 8, Rīga
Sabīnes Zoltneres izstāde “Sargājošā balāde”
Galerijā LOOK!
29.–31. maijs
No 29. līdz 31. maijam galerijā LOOK! būs skatāma Sabīnes Zoltneres izstāde “Sargājošā balāde”/ Šis māksliieces projekts sākās kā fotogrāmata, kurā apvienotas klusās dabas, pašportreti un ainavas. “Sargājošā balāde” izseko autores sēru ceļam pēc tēva nāves. Atmiņa pārtop izjūtās, un zaudējums klusi pārvēršas klātesamībā.
Izstāde izriet no grāmatas, kas paliek tās centrālais pavediens. Tā paplašina grāmatas intīmo noskaņu fiziskā telpā. Bez klasiski prezentētiem foto darbiem, izstādes instalāciju veido arī vairākas fotogrāmatu rindas, kas elastīgā ritmā izvietotas uz sienas, kā arī super-palielināts attēls tapetes formātā. Telpa aicina uz pārdomām, nevis atrisinājumu – uz tikšanos ar sērām, atmiņām un laiku. “Sargājošā balāde” ir ilgu, izmisuma, skumju un mīlestības svētnīca.
Kuratore ir Juvalle Levī.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62A Rīga
Zandas Pučes un Armanda Andžes multimediālā izstāde “FLUVIUS”
RTU Liepāja Humanitāro un mākslas zinātņu centra galerijā
29. maijs–30. jūnijs
No 29. maija līdz 20. jūnijam RTU Liepāja Humanitāro un mākslas zinātņu centra galerijā, 2. stāvā būs skatāma izstādee “FLUVIUS” [latīņu valodā: upe], kas ir turpinājums Zandas Pučes un Armanda Andžes 2018. gadā aizsāktajam ceļojumam pa Latvijas garāko upi ‒ Gauju. Ceļojumā doties iedvesmoja stāsts par Zandas vecvecvectēvu, laivu meistaru Juhanu Jursu. Vairākās ekspedīcijās ar audiovizuālām metodēm iegūti materiāli, no kuriem neliela daļa bija skatāma jau 2022. gadā abu mākslinieku izdotajā grāmatā “Aa fluvius. Zudušo upi meklējot”, kas iekļuva grāmatu konkursa “Zelta Ābele” finālā.
Uzkrātās pētījuma liecības aktualizē Latvijas kultūras kanonā iekļautās Gaujas senlejas un tās apkārtnes materiālās un nemateriālās tradīcijas, kā arī atmiņu saglabāšanas, arhivēšanas un nodošanas iespējas. Kopš 1933. gada, kad Skolu muzejs rīkoja pirmo “Gaujas izstādi”, lauku vides ainava ir mainījusies. Atklājot dažādu laikmetu nospiedumus un kultūrtelpas daudzveidību, tiek nodrošināta šo vērtību turpināšana.
Aplūkojot cilvēka un dabas attiecības, izstādē būtiska nozīme ir kustības aspektam un ūdens simboliskajam attēlojumam, kas palīdz veidot individuālā pārdzīvojuma atspoguļojumu. Pie Gaujas satikto cilvēku stāsti kļuvuši par nozīmīgu daļu mākslinieku pieredzē. Iepazīta Zaķu tante, kas sagaidīja saullēktu un saulrietu uz sava kalna Kurmos, Māļu iedzīvotāji no Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīcas draudzes, kuri rūpējas par tuvumā esošo baznīcu, Dmitrijs, kurš dzīvo pie Nēķena ūdensdzirnavām Taurenē, un daudzi citi.
Balstoties uz veiktajām piezīmēm, tiek pētīta personisku un ārēju faktoru iedibināta saikne ar dabu. Atklājas dabas dotās atbildes uz iekšējiem jautājumiem ‒ vientulību, skumjām, sevis meklējumiem, atrašanu un pieņemšanu, kā arī atklāšanos gan kā māksliniekam, gan kā cilvēkam.
RTU Liepāja Humanitāro un mākslas zinātņu centra galerija
Kūrmajas prospekts 13, Liepāja
Jona Hantingtona Performatīva lekcija & darbnīca
“Slepenu failu veidošana un citas maģiskas prakses”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2025 ietvaros
Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā izstāžu telpā “Pilot”
29. maijā / plkst. 18.00
Jons Hantingtons. “Aizsardzības figūras”, instalācija / skulptūras, 2021—2022
29. maijā plkst. 18.00 Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā izstāžu telpā “Pilot” Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2025 ietvaros notiks Jona Hantingtona Performatīva pedagoģiska un performatīva lekcija & darbnīca “Slepenu failu veidošana un citas maģiskas prakses” par birokrātiju, radošumu un pretestību. Pasākumā, kura sākumpunkts ir biroja vide, tiek aplūkota mūsdienu cilvēka smagā atkarība no vēlmes sistematizēt visu, kas tam apkārt. Jons Hantingtons rādīs piemērus no sava ilgtermiņa projekta “Krēslas birokrātija” – pasākumu, objektu un intervenču kolekcijas –, kas pēta administrācijas zemtekstus un ofisa dzīves alternatīvās puses. Tiks prezentētas dažādas rituāliskas metodes – neliela mēroga praktiski paņēmieni, ko var izmantot darbavietā, lai cīnītos ar bezspēcības un neapmierinātības sajūtu.
Jons Hantingtons (John Huntington, SE) ir neatkarīgs vizuālais mākslinieks, kurš strādā konceptuālās mākslas tradīcijā, izmantojot performanci, skulptūru, fotogrāfiju, tekstu un instalācijas. Ar dažādām intervences formām viņa māksla pārvaicā pašsaprotamus priekšstatus par ikdienas dzīvi, darba vidi, sabiedriskajām institūcijām un politisko telpu. Dažādos projektos Hantingtons pēta robežzonu starp ikdienu un mākslu, indivīdu un institūciju, pilsoni un sabiedrību. Viņu īpaši interesē, kā mēs kā pilsoņi saskaramies un mijiedarbojamies ar lielākām institūcijām un uzņēmumiem, kā arī tas, kā ar piesardzīgiem normas pārkāpumiem un atkāpēm no standarta praksēm var radīt jaunus pārdomu laukus, jo sevišķi izmantojot stratēģijas, kas raksturīgas birokrātiskajai un administratīvajai videi. Hantingtons dzīvo Gēteborgā un ir studējis Umeo Mākslas akadēmijā un Konstfack koledžā Stokholmā.
LMA eksperimentālā izstāžu telpa “Pilot”
Vāgnera iela 3, Rīga
Artūra Puntes un Jēkaba Voļatovska vieslekcija “Skaņu ainavu rekonstrukcija”
RIXC galerijā
29. maijā / plkst. 18.00
Ceturtdien, 29. maijā plkst. 18.00 RIXC galerijā notiks mākslinieku Artūra Puntes un Jēkaba Voļatovska vieslekcija “Skaņu ainavu rekonstrukcija”. Tā papildina izstādi “Gaujas manuports Nr. 2” un ir daļa no Rīgas Mākslas nedēļas “Gallery Late” programmas. Šajā vakarā RIXC galerija būs atvērta līdz plkst. 22.00, sniedzot iespēju izstādi aplūkot ārpus ierastā darba laika.
Lekcijā mākslinieki iepazīstinās ar teksta grupas “Orbīta” projektu “Strenču sonifikācijas stacija”, kurā radošo darbnīcu un plenēra ietvaros tiek eksperimentēts ar dabas enerģijas ierakstīšanu un izmantošanu skaņas radīšanai. Prezentācijā tiks demonstrētas datu ierakstu metodes un atklāts, kā dabas neredzamie procesi var pārtapt par materiālu laikmetīgās mākslas instalācijā.
Izstāde “Gaujas manuports Nr. 2”, kas skatāma līdz 21. jūnijam, ir turpinājums autoru pētījumam par brīvās enerģijas izmantošanu mākslā un aicina apmeklētājus pieredzēt Gaujas krasta ainavu kinētiskā instalācijā, izgaismojot dabas enerģiju kā radošu materiālu.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Izstāde Beyond the Bent Twig
Klusā okeāna un Okeānijas mākslas muzejā
29. maijs–4. jūlijs
No 29. maija līdz 4. jūlijam Klusā okeāna un Okeānijas mākslas muzejā bus skatāma izstāde Beyond the Bent Twig. Tā apvieno jauno latviešu laikmetīgās mākslas paaudzi un pēta, ko šodien nozīmē būt daļai no Latvijas sabiedrības. Iedvesmojoties no Rīgā dzimušā domātāja Jesaja Berlina “liektā zara” metaforas, izstāde aicina pārdomāt identitātes, izturības un atvērtākas, iekļaujošākas nākotnes iespējas.
Izvietota telpā, kas veltīta Klusā okeāna un Okeānijas kultūrām, izstāde rosinās paraudzīties ārpus savas pieredzes, mācīties no citiem un iztēloties sabiedrību kā daudzveidīgu, dzīvu ekosistēmu – ar dziļām saknēm, plašiem zariem un kopīgu telpu.
Izstādes mākslinieki: Polina Smirnova, Santa Kristiāna Krūze, Konstantīns Belihs, Dāvis Vaivads, Keita Melle, Sandris Muriņš, Ēvalds Lazarevičs.
Kuratores: Veronika Gorbačova, Evelīna Gorbačova
Klusā okeāna un Okeānijas mākslas muzejs
Vīlandes iela 16, Rīga
ISSP Skolas absolventu izstāde “Pārnese”
29. maijs–19. jūnijs
Tallinas kvartāla Projektu mājā
No 29. maija līdz 19. jūnijam Tallinas kvartāla Projektu mājā (blakus galerijai “TUR”) būs skatāma ISSP Skolas divu gadu programmas absolventu izstāde “Pārnese”, kas aktualizēs Latvijas Fotogrāfijas muzeja lomu un vietu Latvijas kultūrvidē.
2024. gada pavasarī telpu rekonstrukcijas dēļ Latvijas Fotogrāfijas muzejs bija spiests pārcelties uz pagaidu mājvietu, un tas radījis ne tikai praktiskus izaicinājumus, bet arī aktualizējis dziļākus jautājumus – par muzeja identitāti, attiecībām ar sabiedrību un lomu Latvijas fotogrāfijas vēsturē un nākotnē.
Vai Fotogrāfijas muzejs kļūs par statisku pagātnes arhīva glabātāju vai tomēr par dzīvu, laikmetīgu platformu ar spēju reflektēt, pārrakstīt un ietekmēt aktuālos naratīvus? Muzeja institucionālās “starpvietas” statuss kopā ar formālas fotogrāfijas izglītības neesamību izgaismo fotogrāfijas marginalizāciju un liek uzdot arī vēl plašāku jautājumu – kāda ir fotogrāfijas vieta Latvijas laikmetīgajā kultūrtelpā?
Izstādes autori atbildes uz šiem jautājumiem meklē, nevis teorētiski, bet caur māksliniecisku praksi, tādā veidā pievēršot uzmanību fotogrāfijas nozīmībai. Radītie darbi parāda fotogrāfijas arhīva iespējamības kā radoša, emocionāla, ķermeniska un estētiska procesa potenciālu. Daži jaunie fotogrāfi strādā ar konkrētiem arhīva materiāliem, citi paplašina arhīva jēdzienu, uzlūkojot to kā kolektīvās atmiņas un vizuālās kultūras nospiedumu.
Darbus izstādīs: Agnese Upmale, Agnija Grīnberga, Aija Vītoliņa Freimane, Ance Rancāne, Annija Mangale, Bruno Vāvers, Dāvis Šķēle, Elizabete Anna Jākobsone, Elza Gaitniece, Jevgēnija Frolova, Liene Ieviņa, Līva Arnava, Maija Sjomkāne, Niklāvs Kadiķis, Rūta Jēkabsone, Signe Reinholde – Āboliņa.
Izstādes kuratori: Iveta Gabaliņa un Aleksejs Beļeckis
Izstādes ietvaros 11. jūnijā plkst. 18.00 notiks publiska diskusija par atmiņu institūciju nozīmi, kā arī tiks veidots raidieraksts sadarbībā ar “Foto Kvartālu” par fotogrāfijas augstākās izglītības trūkumu Latvijā.
“Pārnese” ir trīspadsmitā ISSP Skolas divu gadu mācību programmas “Attīstot fotogrāfijas valodu” absolventu izstāde.
Tallinas kvartāla Projektu māja
Dānijas mākslinieču Dianas Velasco un Idas Kvetnijas izstāde “Digitālie dvīņi: atbalsis no arhīva”
Berga Bazāra pop-up mākslas telpā
29. maijs–1. jūnijs
No 29. maija līdz 1. jūnijam Berga Bazāra pop-up mākslas telpā (iepretim ISSP galerijai) būs skatāma Dānijas mākslinieču Dianas Velasco un Idas Kvetnijas izstāde “Digitālie dvīņi: atbalsis no arhīva”.
Diana Velasko un Ida Kvetnija prezentēs divus digitālās mākslas darbus. Dianas Velasko darbs “Digitālie dvīņi” (2024) pētīs identitātes uzbūvi, sejas atpazīšanas tehnoloģijas iespējas un ierobežojumus, kā arī radošās ietekmes un iespējas, sadarbojoties ar intelektuālajām sistēmām. Darbs ir veidots, balstoties uz oriģinālu fotogrāfiju, kas ir daļa no Dānijas Nacionālās Fotogrāfijas kolekcijas.
Idas Kvetnijas darbs “Aqua quantum” (2025) apvienos klasisko tēlniecības tradīciju ar mūsdienu tehnoloģijām, lai izpētītu laika ciklisko raksturu un mākslas spēju radīt saiknes starp pagātni, tagadni un nākotni. “Aqua quantum” no jauna interpretēs vēsturi, izmantojot mākslīgo intelektu, centrā novietojot nāru, kura dzied atkārtoti iztēlotām Apollona versijām – Niobes meitām un citām skulptūrām no SMK – Dānijas Nacionālās Galerijas Atvērtā arhīva darbu kolekcijas.
Šis dialogs starp pagātnes mitoloģiskajām figūrām un mūsdienu tehnoloģijām radīs jaunas saiknes, kas apstrīd lineāro laika un vēstures uztveri.
Izstāde, ko atbalsta Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā un Dānijas Kultūras institūts Rīgā, kalpos arī kā ievads plašākai diskusijai par digitālo mākslu LAMPA sarunu festivālā Cēsīs, 20. jūnijā Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā telts “Ziemeļsala” rīkotās paneļdiskusijas ietvaros.
Berga Bazāra pop-up mākslas telpa
Elizabetes iela 83-85, Rīga
Annas Egles un Jūlijas Šilovas izstāde “Points of Freedom”
CUT ART galerijā
30. maijs–11. jūlijs
CUT ART galerijā no 30. maija līdz 11. jūlijam būs skatāma izstāde “Points of Freedom”, kas veltīta brīvības tēmai kā nepārtrauktam procesam. Izstādē apvienoti divu Latvijas mākslinieču – Annas Egles un Jūlijas Šilovas – darbi, kas katrs savā unikālajā mākslinieciskajā valodā pēta brīvības jēdzienu kā kustību, iekšēju pārbīdi un domāšanas veidu ārpus ierastā.
Tēlniece Anna Egle savos darbos pievēršas latviešu kultūras kodiem un dabas arhetipiem, veidojot telpiskas formas, kas iemieso atmiņas, pielāgošanos un trauslumu. Viņas skulptūras un instalācijas ietver simbolus, kas aizgūti no latviešu tautasdziesmām un arhetipiskā skaitļa “trejdeviņi”, kam ir sena un dziļa nozīme folklorā un mitoloģijā.
Savukārt māksliniece Jūlija Šilova izstādē pārstāv savu darbu sēriju Semantic Satiation, kurā caur atkārtojuma stratēģiju tiek pētīta brīvība kā vizuālās uztveres un ķermeniskuma atbrīvošanās. Apzināti dublējot sievietes ķermeņa fragmentus līdz to nozīmes izzušanai, viņa rosina skatītāju pārvērtēt ierasto vizuālo valodu un tās robežas.
“Šī izstāde nav mēģinājums sniegt viennozīmīgu atbildi uz jautājumu ‘kas ir brīvība’, bet gan uzaicinājums iesaistīties tās pārdomāšanas procesā,” norāda CUT ART komanda.
Apmeklējums iespējams tikai ar iepriekšēju pieteikšanos, izmantojot CUT ART mājaslapu vai galerijas oficiālās lapas sociālajos tīklos.
CUT ART galerija / HOFT projektā
Strēlnieku iela 5, Rīga
Vasaras izstāžu sezona
Rotko muzejā
30. maijs–24. augusts
Kaspars Zariņš. “Sapulce I”. Audekls, eļļa. 150 x 280 cm. 2025
No 30. maija līdz 24. augustam Rotko muzejā vasaras izstāžu sezonas ietvaros būs skatāmas sešas jaunas izstādes (izņemot Kaspara Zariņa “Pasaules kārtību” un Vaidota Januļa “Melnā klusuma grafiku”, ko varēs baudīt līdz 17. augustam).
Kaspara Zariņa izstāde “Pasaules kārtība”
Personālizstādi “Pasaules kārtība” veido trīs sižetiski bloki – strūklakas, ziedi un figurālas grupas. Visos šķietami vienas krāsas lielie laukumi ir veidoti daudzslāņainās niansēs un nokrāsu autorsalikumos. Projekta kuratore, mākslas zinātniece Inga Šteimane, pasvītro – savā pirmajā personālizstādē Rotko muzejā Zariņš lieto krāsu nianses kā jēgpilnu alfabētu un projicē krāsu stāstus uz sižetiskajiem.
“Es gribu uzgleznot visu ar krāsu,” saka Kaspars Zariņš un apstrīd tradicionālo uzskatu, ka ģeniāli krāsas mākslinieki neprot gleznot formu. “Tās ir muļķības. Jo krāsu glezniecība neizslēdz dziļumu, tāpat kā formas glezniecība neizslēdz krāsu. Vienkārši mazāk talantīgi cilvēki nevar to apvienot.”
Sergejs Djomins. “Zirnekļpērtiķis”. Audekls, eļļa. 90x70 cm. 2021. Foto Oļegs Zernovs
Sergeja Djomina izstāde “Glezniecība”
Sergeja Djomina izstādei Rotko muzejā dots lakonisks nosaukums “Glezniecība”, jo tieši tāds arī ir projekta vēstījums. Tā ir mākslinieka aizraušanās ar to, kas viņam patīk, ar to, kas padodas. Kā uzsver izstādes kurators Aivars Baranovskis, Djomina jaunrades kontekstā mēs, protams, varētu prātot arī par darvinismu, reliģiju simbiozi, varas attiecībām, pērtiķu izstumšanu no eksistences areāliem un izmantošanu zinātniskos eksperimentos. Tikpat labi varētu ieslīgt diskusijās par taisnīgumu un patiesumu. Tomēr vienīgais patiesums, kas pastāvēs, ir sevis atpazīšana, savu problēmu saskatīšana vietās un lietās, kas sasaucas ar skatītāja sajūtām, domāšanu un pieredzi. Un Sergejs tam nepretojos, drīzāk otrādi – ar interesi vēro, ko gan vēl skatītājs ieraudzīs viņa glezniecībā.
“Visuma buljonā, kurā vārāmies, mums ir dota unikāla iespēja piedzīvot šo dzīvi, unikāla nejaušība, ne vairāk. Arī izvēlēties būt par gleznotāju ir tikai nejaušības princips darbībā. Kādreiz ļoti iepatikās, ka varu kaut ko uzzīmēt, vēlāk – dzīvi bez tā nevarēju iedomāties, viss cits šķita vienaldzīgs. Šī izdošanās un baudījums no procesa ļoti priecē. Tādēļ vēl arvien nevaru iedomāties sevi bez gleznošanas. Lai arī gleznošana ir kļuvusi par daļu no ikdienas rutīnas (tās labāko daļu), tā katru reizi iekvēlina atkal un atkal, ļaujot sajusties dzīvam,” teic mākslinieks.
Vaidots Janulis. “Lidojums viļņu vālos”. Zīdspiede. 70x100 cm. 2020
Vaidota Januļa izstāde “Melnā klusuma grafika”
Pieredzes bagātais lietuviešu grafiķis Vaidots Janulis (Vaidotas Janulis) šosezon atgriežas Rotko muzejā ar personālizstādi, kuras grafisko naratīvu veido piecu pēdējo gadu jaunrade. No skatītāja izstādes pieredzējums paģēr došanos ceļojumā mākslinieka “melnās kolekcijas” blīvajā vizuāli semantiskajā ainavā, kam ir divas atsevišķas, taču fundamentāli saistītas daļas – aplokšņu asamblāžas un sietspiedes tehnikā risinātas kompozīcijas, kas uzrunā zīmju un objektu valodā.
“Izstādes vērojumā skatītājs komunicē ar skatienu. Kas skatienam kopīgs ar vēstuli? Abiem ir komunikatīva funkcija… Bet ja vēstules un skatienus slēpj aploksnes? Jūs aizverat aploksni, aiztaisāt acis, visapkārt valda dziļa, melna tumsa, un tomēr tēli paliek. Melnais izrādās krāsains,” komentē mākslinieks.
Cju Jins. “Persikziedu zemes nemirstības karaļvalsts”. 175x66,7 cm (fragments). 16. gadsimts
Izstāde “Austrumu elegance”
Ķīnas mākslas izstāde no Tiaņdzjiņas muzeja kolekcijas iepazīstina ar Ķīnas porcelāna, glezniecības un kaligrāfijas vērtībām, kas tapušas laikā no 13. līdz 19. gadsimtam, kā arī izgaismo Tiaņdzjiņas reģiona senās kultūras nianses.
Glezniecība ir Ķīnas tradicionālās mākslas kvintesence. Salīdzinot ar evolūciju citviet pasaulē, Ķīnā šī mākslas forma attīstījās savdabīgi. Ar pāris vienkāršiem līdzekļiem – otu, papīru, tinti un dažiem minerālu vai augu izcelsmes pigmentiem – senie glezniecības meistari spēja vienlīdz pārliecinoši attēlot dabu un savu iekšējo pasauli. Ķīnas kaligrāfija ir rakstības māksla, kurā atklājas zīmju estētiskās īpašības – tā ir reizē praktiska un mākslinieciska. Savukārt porcelāns ir māla un uguns māksla, kuras tapšanas nianses gadsimtiem ilgi tika sargātas kā visstingrākais noslēpums.
Izstādē Rotko muzejā būs skatāmi gan klasiskie zilibaltā porcelāna trauki, gan maigos toņos dekorēti rožu porcelāna priekšmeti, gan emaljēta porcelāna izstrādājumi, kas izceļas ar sevišķi rūpīgu izpildījumu, izsmalcinātu eleganci un greznību.
Leonīds Baulins. “Mājās”. Audekls, eļļa. 96 x 80 cm (fragments). 1998
Leonīda Baulina izstāde “Mākslas laboratorija”
Daugavpils mākslinieka Leonīda Baulina (1945–2002) astoņdesmitajai dzimšanas dienai veltītajā izstādē eksponēti darbi no viņa ģimenes kolekcijas, kas līdz šim skatītājam nebija plaši pazīstami. Mākslinieka radošā amplitūda ir pārsteidzoši plaša. Glezniecībā viņam svarīgākais šķitis parādīt formu saspēli un gaismas stāvokli. Ne mazāk ievērības cienīgas ir grafikas – tās izceļas ar sižetu daudzveidību un līniju izsmalcinātību. Tieši grafikas medijā Baulins izkopis spēcīgu un savdabīgu mākslas rokrakstu, kur ar specifisku telpas izjūtu un ģeometrisku stilizāciju radījis nosacītu pasaules tēlojumu, savienojot ironiju un lirismu.
Violeta Jātniece. “Pudeles”. Šamots, glazūra. 1990
Violetas Jātnieces izstāde “Vasara”
Ar keramikas objektu izlasi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma izstāde “Vasara” piemin vienu no divdesmitā gadsimta otrās puses spilgtākajām personībām Latvijas laikmetīgajā keramikā. Pērn mūžības ceļos aizsauktā Violeta Jātniece (1939–2024) savulaik ar panākumiem darbojusies leģendārajās Ķīpsalas keramikas darbnīcās plecu pie pleca ar tālaika izcilāko latviešu keramiķi Pēteri Martinsonu. Mākslinieces darbi ir silti, spilgti un krāsaini, atgādinot par viņas temperamentu, drosmi un dzīvesprieku. Spēcīgās un skaidrās formas un faktūras krāsojas oranžos, sarkanos un citos košos toņos, izstarojot nezūdošu sievišķu enerģiju un vitalitāti.
Izstāde ir pieejama Rotko muzeja Martinsona mājā un izceļ paralēles starp izcilā Latviešu keramiķa Pētera Martinsona (1931–2013) radošo mantojumu un viņa kolēģu un laikabiedru meklējumiem keramikas medijā.
Rotko muzejs
Mihaila iel 3, Daugavpils
Ričarda Znutiņa-Znutāna personālizstāde “When my mind draws, my hands don’t think”
Kalnciema kvartāla galerijā
30. maijs–28. jūnijs
No 30. maija līdz 28. jūnijam Kalnciema kvartāla galerijā būs skatāma mākslinieka Ričarda Znutiņa-Znutāna pirmā personālizstāde “When my mind draws, my hands don’t think”. Izstādē mākslinieks pievēršas rokai kā komunikācijas, izpausmes un emociju instrumentam, atklājot tās spēju stāstīt stāstus un atklāt sajūtas bez vārdiem.
Izstādē būs apskatāmi lielformāta akrila darbi, mazāka izmēra sietspiedes darbi, kā arī jauktā tehnikā veidota skulptūra. Tematiski darbi virzās cauri trīs galvenajām līnijām: sapņiem un nožēlu, naidu un cerību.
Sietspiedes darbi tapuši, iedvesmojoties no intervijām ar cilvēkiem no dažādām valstīm, kuri dalījušies ar saviem sapņiem un nožēlām. Mākslinieks īpašu uzmanību pievērš roku žestikulācijai, pētot, kā žesti spēj izstāstīt stāstus un atklāt emocijas bez vārdiem.
Izstāde ir gan vizuāli intensīva, gan pētnieciska – tā balstīta mākslinieka dziļajā interesē par ķermeņa valodas nozīmi un tās emocionālo ietekmi. Ričards Znutiņš-Znutāns, līdz šim galvenokārt darbojoties digitālajā vidē, šajā projektā pirmo reizi pievēršas glezniecībai, sietspiedei un skulptūrai.
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Vikas Ekstas personālizstāde “Bēres Slobodā”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2025 ietvaros
galerijā ALMA
31. maijs–18. jūlijs
Vika Eksta, darbs no sērijas “Bēres Slobodā”, 2011–2025
No 31. maija līdz 18. jūlijam Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2025 ietvaros būs skatāma Vikas Ekstas personālizstāde “Bēres Slobodā”.
Par izstādi “Bēres Slobodā” Vika stāsta: “Pirms padsmit gadiem nomira mana vectante Zoņa. Toreiz nesen kā sāku fotografēt un sajūsminājos par Magnum foto aģentūras lielajiem klasiķiem –pārsvarā franču, ebreju un anglosakšu izcelsmes vīriešiem, kuri 1947. gadā izveidotās aģentūras paspārnē darināja foto stāstus, dokumentējot dzīvi un konfliktus visā pasaulē. Magnum fotogrāfi ieradās notikuma vietās kā neitrāli liecinieki, lai caur saviem objektīviem noraudzītos uz svešām drāmām, tad iesēstos lidmašīnās, nonāktu atpakaļ Parīzē un analizētu iegūtos kadrus, meklējot veiksmīgākās kompozīcijas. Es biju pārņemta ar ideju, ka arī mana misija ir pēc iespējas objektīvāk dokumentēt dzīvi tādu, kāda tā ir. Apbruņojusies ar 35 mm kameru un dažām melnbaltajām Ilford filmām, devos uz bērēm, domājot par to, kā diez uz tām skatītos Kartjē-Bresons.
Bija sals un sniegs, un viensētai, kurā Zoņa dzīvoja, nevarēja piekļūt ar automašīnu. Uz mājām atnāca mācītājs un cilvēki, kas gribēja atvadīties. Tad zārks un visi sēru vainagi tika iznesti ārā. Procesija uzsāka virzību uz kapiem. Lai tur nogādātu zārku, to vispirms nesa uz rokām, tad pārlika ragavās, kurās bija iejūgts zirgs. Šādi mērojot nomaļāko ceļa posmu, procesija sasniedza vieglāk izbraucamu vietu, kur jau gaidīja minibuss. Zārks tika iecelts busā un nogādāts līdz kapiem. Tālāk risinājās tradicionālais katoļu apbērēšanas rituāls ar lūgšanu lasīšanu, psalmu dziedāšanu, atvadu vārdiem, kapa rakšanu, zārka apbēršanu ar zemi, ziedu un vainagu uzlikšana uz svaigās kapu kopas un radinieku kopbildes uzņemšanu. Autostāvvietā pie kapiem notika simbolisks bēru mielasts, kur aizgājušo pieminēja, uzkožot maizītes un iedzerot pa glāzītei grādīgā.
Bēru rituālu veidojošo darbību uzskaitīšanai ir sausas antropoloģiskas pētniecības noskaņa, kad tiek analizēts, ko tieši kādas konkrētas kultūras cilvēki dara, lai atvadītos no aizgājušā cilvēka un sakārtotu pasauli, kurā palikušajiem būs jāturpina dzīve. Šobrīd šķiet, ka dalība Zoņas bērēs, pieņemot neitrāla novērotāja vēso, analītisko skatienu nevis iesaistītā tuvinieka lomu, bija mans veids kā pacelties pāri nomāktībai un uz laiku atvairīt sēras. Un lai arī man nav biroja Parīzē, nolēmu, ka es taču varētu uzkopēt šīs fotogrāfijas tepat RTJN ANNAS 2 foto laboratorijā.”
Kuratore ir Astrīda Riņķe.
Galerija ALMA
Tērbatas ielā 64, Rīga
Mākslinieču grupas “https://vide” izstāde “Uzgaidi, uzkod maizīti, ieraugi un pieņem!”
Skolas ielā 18, Rīgā
31. maijs–15. jūnijs
No 31. maija līdz 15. jūnijam Skolas ielā 18, Rīgā būs skatāma jauno mākslinieču grupas “https://vide” izstāde “Uzgaidi, uzkod maizīti, ieraugi un pieņem!” par cilvēka identitāti, atmiņu un uztveres robežām. Laikā, kad pasaule griežas šķietamā paātrinājumā, mākslinieces meklē atbildes uz sev aktuāliem jautājumiem par cilvēka identitāti un vietu pasaulē. Autores pēta cilvēka robežsituācijas, identitātes pārmaiņas un fiksācijas, kā arī uztveri, atmiņu un tieksmi pēc jēgas. Tāpat autores reflektē par tehnoloģiju lomu mūsdienu cilvēka dzīvē. Darbi veidoti dažādās tehnikās, apvienojot projekcijas, paplašināto realitāti un multisensoros elementus – tostarp smaržu. Daži mākslas darbi pēta simbolus un limalitāti, radot apjukumu eksistences virzienu apjukumu. Daži darbi stāsta par to, kā laikus rūpēties par lietām, kas mums ir dārgas un kā neatstāt tās novārtā straujā dzīves ritmā. Citi mākslas darbi runā par nepieciešamību pēc virspusējas estētikas un dekorācijām, ar kurām mēs piepildām savas mājas, laiku un eksistenci, neveicot padziļinātu sevis un apkārtējās vides analīzi. Intīmāki un personiskāki darbi runā par identitāti un tautību kā veidu, kā tulkot apkārtējo pasauli, izmantojot valodu kā sociālās uzvedības modeli. Personiskais atspoguļo kolektīvo, un kolektīvais atspoguļo esības poētiku. Visus darbus vieno prakse vērot, uztvert, sajust un atspoguļot cilvēka personības veidošanos dažādos medijos, izpausmēs un interpretācijās. Izstādē piedalās Latvijas Mākslas akadēmijas Audiovizuālās mediju mākslas nodaļas Vides mākslas katedras studentes: Paula Ikase, Ļena Kiseļčuka, Katrīna Lipšāne, Dana Vetrova un Nicole Lee Zvaigzne.
Andra Eglīša personālizstāde “gaisma svīst. Joprojām zem debess juma”
uzņēmuma “Spirits & Wine” veikala telpās Andrejsalā
1.–30. jūnijs
No 1. līdz 30. jūnijam uzņēmuma “Spirits & Wine” veikala telpās Andrejsalā būs skatāma mākslinieka Andra Eglīša personālizstāde “gaisma svīst. Joprojām zem debess juma”. Ekspozīcija ir daļa no Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) 25 gadu jubilejas programmas, simboliski atgriežoties kādreizējā LLMC izstāžu zālē – vietā, kur pirms 17 gadiem notika Andra Eglīša pirmā lielā izstāde “Zem debess juma”.
Eglītis ir viens no spilgtākajiem mūsdienu Latvijas glezniecības pārstāvjiem, kurš ar šķietami anahronisku pieeju turpina gleznot brīvā dabā, iedvesmojoties un sadarbojoties ar vidi. Vairums jaunās izstādes darbu tapuši māksliniekam ik rītu gleznojot debesis un tverot neierastus skatus uz pilsētu no Filozofu torņa augstumiem Pārdaugavā.
Eglīša debesis ir kā piezīmes dienas malās – kā dienasgrāmata vai meditācija.
“Spirits & Wine” veikala telpas Andrejsalā
Andrejostas iela 5, Rīga
Liepājas Bērnu mākslas skolas absolventu noslēguma darbu izstāde “Noslēgums”
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā
līdz 30. maijam
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas izstāžu zālē līdz 30. maijam skatāma Liepājas Bērnu mākslas skolas absolventu noslēguma darbu izstāde “Noslēgums”, atzīmējot viena posma noslēgumu un jauna posma sākumu. Kopumā izstādē skatāmi 20 absolventu noslēguma darbi.
Audzēkņu izvēlētās radošās jomas ir daudzveidīgas – no grafiskā dizaina un produktu dizaina (keramika, koks, metāls, tekstils), modes un apģērbu dizaina līdz animācijai, grafikām un modes aksesuāru dizainam. Katrs darbs atspoguļo bērnu individuālo redzējumu, izdomu un mācību laikā iegūtās prasmes.
Noslēguma darbus vadīja pedagogi: Agate Ķiģele-Ābele, Marita Mikne, Ilga Ermansone, Toms Vītols, Solvita Bruže, Linda Eglīte, Guntis Jekste un Violeta Zubricka.
Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola
Alejas iela 18, Rīga
Izstāde “No iedvesmas avota līdz radītājai. Sievietes mākslā”
Galerijā “Jēkabs”
līdz 4. jūnijam
Galerijā “Jēkabs” līdz 4. jūnijam (un noslēgsies ar izsoli) Riga Art Week ietvaros skatāma izstāde “No iedvesmas avota līdz radītājai. Sievietes mākslā”. Tā aicina ielūkoties Latvijas mākslas vēsturē un tagadnē caur sievietes skatu punktu – ne tikai kā iedvesmas avotu, bet kā aktīvu radītāju, domātāju un vizuālās valodas meistari. Šī izstāde izgaismo sieviešu mākslinieču ieguldījumu kultūrā, atklājot gan viņu individuālās balsis, gan kopējo māksliniecisko spēku un daudzveidību.
Izstādē pārstāvētas spilgtas dažādu paaudžu mākslinieces: Džemma Skulme, Hilda Vīka, Biruta Baumane, Līvija Endzelīna, Ieva Iltnere, Frančeska Kirke, Anita Arbidāne, Laima Eglīte un c. Lietišķo mākslu pārstāvēs Lilita Postaža, Elvīra Pinnis, Zina Ulste, Antoņina Paškēviča, Sandra Skarauce un citas mākslinieces, kas pārstāv plašu žanru, tehniku un tematisko virzienu spektru.
Šī izstāde ir ne tikai vizuāla pieredze, bet arī dialogs par identitāti, radošumu un mākslas spēju pārvērst pasauli.
Galerija “Jēkabs”
Jēkaba iela 26/28, Rīga
Latvijas Arhitektu savienība aicina pieteikt darbus Latvijas Arhitektūras gada balvai 2025
Pieteikšanās līdz 20. jūnijam
Latvijas Arhitektu savienība līdz 20. jūnijam aicina pieteikt darbus 2025. gada Latvijas Arhitektūras gada balvai. Šogad konkursam aprit 30 gadi, un tas ir atzīts par valstiski nozīmīgu pasākumu, bet pati balva ir augstākais novērtējums Latvijas arhitektūrā. Balvai var pieteikt gan Latvijā īstenotus darbus neatkarīgi no autoru valstiskās piederības, gan tādus, kas realizēti citur pasaulē, ja to autoru piederības valsts ir Latvija.
Arī šogad Latvijas Arhitektūras gada balvas (LAGB) vietējā atlases un starptautiska fināla žūrija divās kārtās izskatīs divu veidu darbus – objektus (pabeigtus un ekspluatācijā nodotus darbus) un procesus (pētījumus, publikācijas, izglītojošus un cita veida arhitektūras notikumus). Saskaņā ar konkursa nolikumu žūrija vērtēs darbus pēc Davosas būvkultūras kvalitātes sistēmas, kas piedāvā astoņus kvalitātes kritērijus: skaistums, pārvaldība, funkcionalitāte, vide, ekonomika, daudzveidība, konteksts, vietas izjūta. Tāpat tiks ņemti vērā Latvijas Arhitektūras stratēģijā noteiktie principi.
Darbu pieteikšanas termiņš LAGB konkursā ir līdz 20. jūnijam (agrā pieteikšanās ar zemāku dalības maksu – līdz 31. maijam). Balvas finālisti un starptautiskās žūrijas sastāvs tiks izziņoti šī gada septembrī. Balvas pasniegšanas ceremonija plānota 6. oktobrī.
Latvijas Arhitektūras gada balva 2025
Induļa Kalniņa personālizstāde “Meklējumi”
Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā
līdz 22. jūnijam
Indulis Kalniņš "Sārtā gaisma", 2024, audekls, eļļa, 60x80 cm
Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā līdz 22. jūnijam skatāma mākslinieka Induļa Kalniņa personālizstāde “Meklējumi”, kas veidota kā radošā darba pārskats. Izstādē redzamas gleznas, telpiski objekti un 20. gs. 80. gadu plakāti. Daiļrades sākumā Indulis Kalniņš strādājis dizaina grafikas un plakātu mākslas jomā, glezniecībai galvenokārt pievērsies astoņdesmito gadu otrajā pusē. Savos darbos autors rosina palūkoties uz realitāti no cita skatpunkta, kas sniedz iespēju paplašināt prasmi pieņemt vai noliegt pasaulē ritošos procesus. Mākslinieks aktualizē notiekošo daudz niansētāk, padarot to interesantu un dinamisku, radot veidus kā iesaistīties procesu norisē, sniedzot vietu skatītāja iztēlei un fantāzijai. Gleznu kompozīcija un tematika ir daudzpusīga.
2023. gadā Indulim Kalniņam LMS rīkotajā izstādē “Mākslas dienas 2023. Atspulgs. Atmiņa” tika piešķirta LMS balva par mūža ieguldījumu mākslā, kas deva iespēju rīkot šo personālizstādi LMS galerijā.
LMS galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
Andra Vītoliņa izstāde “Fundaments Un Izvirdums”
Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma Mediju mājā
līdz 6. jūlijam
Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma Mediju mājas izstāžu telpā līdz 6. jūlijam ir skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas prorektora un RMMT absolventa Andra Vītoliņa gleznu izstāde “Fundaments Un Izvirdums”.
“Mana pieredze Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā sākās deviņdesmito gadu sākumā – laikā, kad Latvija piedzīvoja fundamentālas pārmaiņas. Padomju sistēmas sabrukums un jaunās valsts tapšana radīja vidi, kurā ikdiena saplūda ar vēsturi. Ekonomiskās grūtības, tukšie veikali, degviela cisternās pie skolas un loģistikas krīze ar retiem vilcienu reisiem uz centru bija realitāte, kas mūs rūdīja.
Toreizējā brīvība robežojās ar anarhiju. Skola saplūda ar ielas dzīvi un bohēmu. Nebija sociālo tīklu vai digitālo burbuļu – bija fiziska pieredze, kontakti, haltūras un arī kautiņi. Šis haotiskais laiks deva unikālu pasaules redzējumu un impulsu mākslinieciskai domāšanai. Tas radīja vēlmi ne tikai skatīties, bet redzēt – ieraudzīt kopsakarības, procesus un struktūras, kas veido mūsu pasauli.
Sākumā mani saistīja tehniskie procesi, mehānika, industriāli objekti. Fotogrāfija kalpoja kā pamats pētījumam un vizuālai analīzei. Vēlāk – pievērsos brīvākai izteiksmei, atbrīvojoties no dokumentalitātes, lai veidotu pašam savu pasauli, kurā reflektēt par cilvēka veidotajām struktūrām.
Šajā izstādē iekļautie darbi runā par varas struktūrām, civilizācijas ideju uzplūdiem un norietiem, par stabilitātes ilūziju un tās trauslumu. Runājot par varenību, es vēlos nošķirt spēku no varas. Varenība – manā skatījumā – ir kas dziļāks, transcendentāls. Kad idejas zūd, tukšumu piepilda primitīvas kaislības. Kad vara zaudē savu idejisko kodolu, tā kļūst par manipulāciju rīku. Tad rodas jautājumi:
Kas kontrolē šo sistēmu? Vai mēs tai ticam? Vai spējam tai pretoties? Un – vai varenība, kas šķiet nesatricināma, var sabrukt, lai radītu vietu kam jaunam?
Šie jautājumi ir centrālie arī manā mākslā. Tā ir mēģinājums analizēt un konstruēt vizuālu valodu laikmetam, kurā dzīvojam,” stāsta Andris Vītoliņš.
Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma Mediju māja
Jūrmalas gatve 96, Rīga
Madaras Gulbis izstāde “Debesis un debesis”
galerijā “Rāmi”
līdz 15. jūlijam
Galerij’”Rāmis” līdz 15. jūlijam skatāma Madaras Gulbis izstāde “Debesis un debesis”.
“Kā uzgleznot debesis, kuras nemaz nav “debesis”? Es gleznās gribu attēlot redzamo un reizē neredzamo, šo mainīgo, plūstošo, nojaušamo eksistences daļu. Brīdi starp divām darbībām – laiks ir apstājies… pauze… miers …
Un tajā pat reizē – apkārtne ir kustīga, mainīga, tā nav perfekta un pabeigta. Glezniecībā mani interesē attēlot vidi, kurai piemīt šī nepabeigtība, nepastāvība. Tādejādi mēģinu atdarināt dabas elementus.
Esot dabā, rūpīgi skatoties, var redzēt kā debesu krāsas, atmosfēra ietekmē šo visu ap mums, arī garastāvokļus un mūsu izvēles.
Domāju, ka šo kopumu var nosaukt par DEBESĪM.
Gleznoju ar eļļas krāsām kā ar akvareļu krāsām, šādi varu parādīt atmosfēru, gaismu, gaisu, to telpu, kuru nezinu nosaukt vārdā. Gleznu vizuālā izteiksmes valoda ir no reālistiska skatījuma līdz nosacītam, abstraktam tēlojumam,” stāsta māksliniece.
Galerija “Rāmis”
Satiksmes iela 3, Rīga
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedalās izstādē “Eiropas realitātes” Kemnicā
Guncenhauzera muzejā / Kemnicas Mākslas muzejā
līdz 10. augustam
Aleksandra Beļcova (1892–1981). Tenisiste. 1927. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
2025. gada Eiropas kultūras galvaspilsētā Kemnicā no 27. aprīļa līdz 10. augustam norisinās izstāde “Eiropas realitātes. 20. gadsimta 20. un 30. gadu reālisma kustības Eiropā”, kurā eksponēti 300 mākslas darbi no 21 valsts (iesaistot 76 mākslas institūciju un privātus deponētājus). Projektā, kas ir šīs Eiropas kultūras galvaspilsētas galvenais mākslas programmas notikums, ar nozīmīgu deponējumu piedalās Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.
Izstādes kuratore Anja Rihtere (Anja Richter) Guncenhauzera muzejā īsteno ģeogrāfiskā un stilistiskā ziņā pirmoreiz tik plašā mērogā izvērstu pārskatu par 20. gadsimta 20.–30. gadu daudzveidīgajiem reālisma strāvojumiem. Saistot vietējo tradīciju ar vispāreiropeiskām reālisma ievirzēm, vērienīgā ekspozīcija veidota kā simbolisks turpinājums vācu mākslas vēsturnieka un kritiķa Gustava Frīdriha Hartlauba (Gustav Friedrich Hartlaub) pirms simt gadiem sarīkotajai slavenajai jaunās lietišķības izstādei, kas tolaik pēc norises Manheimā un Drēzdenē piestāja Kemnicā – tagadējā Mākslas muzeja ēkā Teātra laukumā (Kunstsammlungen am Theaterplatz).
20.–30. gadu reālismam paralēli doti vairāki nosaukumi: nuovo realismo, realismo mágico, pittura metafisica, Novecento, Neue Sachlichkeit, Magischer Realismus, Verismus, nové realismy un citi. Fenomenam, kas sazarojoties vienlaikus uzplauka gandrīz visā Eiropas teritorijā, ir daudzas sejas un saknes dažādās valstīs. To neizsmeļ vienīgi Francijas, Itālijas un Vācijas reālistiskās un neoklasiskās mākslas ietekmīgā paradigma, ko noteica pēckara “atgriešanās pie kārtības” (retour à l’ordre) un klasiskās tradīcijas atdzimšana. Pievēršoties mazāk izzinātu reģionu un centru parādībām, kuratores akcentētie skatpunkti un eksponātu izlase pleš plašumā līdzšinējās reālisma interpretācijas eiropeisko dimensiju un mērķtiecīgi papildina sieviešu mākslas vēstures “baltos laukumus”.
Pētnieciskā izstāde iecerēta kā Eiropas panorāma, kas atklāj, kā ideju pārnese, sakaru tīkli un pārrobežu migrācija mainīja šī laikmeta mākslas pasauli. Tematiskās sadaļas muzeja četros stāvos vēsta par būtiskiem starpkaru īstenības aspektiem un kontrastiem, tostarp ekonomisko un kultūras pacēlumu, industrijas modernizāciju, sievietes emancipāciju un citām sociālajām pārmaiņām, “zelta divdesmito” eiforiju, modi un sportu, lielpilsētu un naktsdzīvi, pēckara un pasaules ekonomiskās krīzes izraisīto postu un pagrimumu.
Latviju šajā Eiropas reālisma parādē Guncenhauzera muzejā pārstāv deviņi vācu kuratores izvēlēti autori – Aleksandra Beļcova, Jānis Liepiņš, Ludolfs Liberts, Kārlis Miesnieks, Jānis Plase, Uga Skulme, Romans Suta, Sigismunds Vidbergs un Voldemārs Andersons. No Latvijas Nacionālā mākslas muzeja deponētās 13 gleznas un 3 zīmējumi pārsvarā ir mūsu mākslas vēsturē labi zināmi šī perioda klasikas ranga darbi, kas ilustrē gan vietējo modernistu pievēršanos laikmetīgi atjaunotam reālismam un modernizētam neoklasicismam, gan tradicionālākas reālisma izpausmes.
Guncenhauzera muzejs / Kemnicas Mākslas muzejs
Stollberger Straße 2, 09119, Kemnica, Vācija
Izstāde “Palazzo Madama. Itālijas māksla un amatniecība 6.–19. gadsimts”
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
līdz 24. augustam
Laika ainas ziloņkaula ķemmē. Milāna vai Venēcija, 14. gs. Krāsots un apzeltīts ziloņkauls. Madamas pils kolekcija, Turīna, Itālija. Foto: Palazzo Madama, Museo Civico d’Arte Antica. Courtesy Fondazione Torino Musei
Līdz 24. augustam Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA norisinās izstāde “Palazzo Madama. Itālijas māksla un amatniecība 6.–19. gadsimts”, kur var aplūkot vairāk nekā simts spožus Itālijas dekoratīvi lietišķās mākslas paraugus.
Vērienīgā izstāde ietver dažādu Itālijas reģionu amatniecības darbnīcu un manufaktūru meistardarbus, darinātus laikposmā no 6. līdz 19. gadsimtam, īpaši izceļot vēlīno viduslaiku un augstās renesanses perioda mākslu, kas glabājas Turīnas Senās mākslas muzeja Madamas pils (Palazzo Madama) kolekcijā. Ekspozīcija piedāvā gūt ieskatu visos Itālijai nozīmīgākajos amatniecības veidos – komplektā ir visā pasaulē pazīstamais Murano stikls, Venēcijas emaljas un dodžu dokumentu vāki, renesanses bronzas un kamejas, Lombardijas metālkalumi, Toskānas fajanss, Neapoles porcelāns, audumi un mežģīnes, Pjemontas mēbeles, smalki griezumi kokā, koraļļos, ziloņkaulā u.c.
Palazzo Madama direktors prof. Džovanni Karlo Federiko Villa (Giovanni Carlo Federico Villa) saka: “Meistarība – tas ir noslēpums, kas ir itāļu radošuma un ģenialitātes pamatā. Izcilās prasmes un izpildījuma kvalitāte ir ļāvusi lielajiem māksliniekiem radīt darbus, kas ir pārdzīvojuši gadsimtus un apbūruši daudzas paaudzes. Madamas pils, kuras krājumā atrodas 70 000 darbu, un kas ir viena no apjomīgākajām lietišķās mākslas kolekcijām pasaulē, ar lielu prieku iesaistījās dialogā ar Mākslas muzeju RĪGAS BIRŽA, lai izveidotu izstādi, kas, cerams, sajūsminās Latvijas publiku un atdzīvinās attiecības starp mūsu kultūrām.”
Vēsturisko eksponātu izlasi bagātina atsevišķi priekšmeti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas kolekcijas. Pirmo reizi Latvijas publika varēs virtuāli šķirstīt un klātienē redzēt leģendāro Džordžo Vazāri (Giorgio Vasari, 1511–1574) grāmatu “Izcilāko gleznotāju, tēlnieku un arhitektu dzīves” (1568. gada izdevums), ko ir deponējusi Latvijas Universitātes bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļa. Divi unikāli Vazāri laika sējumi ir pieejami apskatei muzeja Eiropas mākslas galerijā.
Būtisks papildinājums ekspozīcijai ir Madamas pils un Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA pētnieku sagatavotie apraksti un ceļveži, kas palīdzēs apmeklētājiem orientēties dažādu amatniecības nozaru un centru vēsturē vai specifikā. Izstādei izdots katalogs, kas vienlaikus ir arī mākslas vēstures pētījums par amatniecības veidiem, materiāliem un nozīmīgākajiem amatniecības centriem. Izstādi pavadīs izvērsts pasākumu kopums, kas sāksies ar Itālijas dienu 1. jūnijā.
Izstāde tapusi ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
