Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Līgas Jukšas izstāde “Starpdomu ceļa zīmes”
Mākslas telpā “Aminori”
No 25. maija
Līga Jukša. Formula
No 25. maija “Aminori” grāmatnīcā / mākslas telpā būs skatāma Līgas Jukšas gleznu izstāde “Starpdomu ceļa zīmes”.
Māksliniece saka: “Satiekot cilvēku, sadzirdot vēju, ieraugot atspulgu ūdenī vai sajūtot saulrieta smaržu, indivīda prāta labirintos rodas zīmes – kā spilgts atmiņu zīmējums, kas liek atcerēties vai aizmirst notikumus dzīves ceļā. Tās ir kā šabloniskas matricas domu formulas, kuras atkārtojas dzīves laikā. Manas gleznas ir kā krāsainas domu fotogrāfijas, kas atspoguļo cilvēka iekšējās sajūtas laikmeta telpā.”
Līga Jukša ir gleznotāja, kuras radošā prakse balstās klasiskās glezniecības tradīcijās, vienlaikus attīstot individuālu, laikmetīgu vizuālo valodu. Viņas darbos nozīmīgu vietu ieņem figurālā kompozīcija, kurā jūtama kubisma estētikas ietekme, strukturējot formu un telpu daudzslāņainās, konceptuāli piesātinātās kompozīcijās.
Autores darbos bieži tiek risinātas atsvešinātības, identitātes un iekšējās pieredzes tēmas, izmantojot simbolisku un emocionāli niansētu izteiksmi. Studiju laikā izstrādātie diplomdarbi iezīmē konsekventu interesi par cilvēka psiholoģisko stāvokļu interpretāciju un formas transformāciju glezniecībā.
Mākslas telpa “Aminori”
Krišjāņa Valdemāra iela 69, Rīga
VV Foundation Viesu programma
25.–27. maijs
No 25. līdz 27. maijam VV Foundation uzsāk Viesu programmu Rīgā, kuras mērķis ir iepazīstināt starptautiskus mākslas profesionāļus ar Latvijas laikmetīgās mākslas vidi un veicināt ilgtermiņa profesionālu sadarbību.
Programma paredzēta īpaši uzaicinātiem kuratoriem, galeristiem, mākslas kritiķiem, žurnālistiem un institūciju pārstāvjiem, piedāvājot kurētus apmeklējumus mākslinieku darbnīcās, galerijās, muzejos un mākslinieku vadītās telpās. Tās mērķis ir stiprināt ideju un radošo perspektīvu apmaiņu, atbalstīt māksliniecisko eksperimentēšanu un sekmēt Latvijas laikmetīgās mākslas starptautisko atpazīstamību.
Papildus ārvalstu profesionāļu vizītēm VV Foundation pēc pieprasījuma sniedz informāciju par Latvijas māksliniekiem, institūcijām un aktuālajiem procesiem pētniekiem un citām ieinteresētajām pusēm. Programmu pilnībā finansē fonds, uzsverot apņemšanos stiprināt Latvijas laikmetīgās mākslas profesionālo izaugsmi un Rīgas pozīciju Eiropas kultūras kartē.
Šajā sezonā Viesu programmā Rīgā piedalīsies astoņi starptautiski mākslas profesionāļi: Geir Haraldseth, Giovanni Carmine, Catherine Nichols, Kirsten Landwehr, Aaron Cezar, Yana Foque, Illari Laamanen un Martí Manen.
Programma veicina starptautisku kultūras dialogu, jaunu profesionālu kontaktu veidošanos un iespējas Latvijas māksliniekiem iesaistīties starptautiskos projektos, vienlaikus stiprinot Rīgas redzamību laikmetīgās mākslas un kultūras tūrisma kontekstā.
VV Foundation
Brēmenes iela 10, Rīga
Rīgas Mākslas nedēļa “RAW”
25.–31. maijs
No 25. līdz 31. maijam Rīgā jau otro reizi norisināsies Rīgas Mākslas nedēļa (Riga Art Week, RAW) – starptautisks laikmetīgās mākslas festivāls, kas vienotā pilsētas mēroga programmā apvieno galerijas, muzejus, mākslas centrus un neatkarīgās kultūras iniciatīvas vairāk nekā 25 vietās visā pilsētā.
RAW organizē Latvijas Galeriju asociācija ar Rīgas pašvaldības atbalstu. Festivāla mērķis ir stiprināt Rīgas starptautisko pozīciju kā laikmetīgās kultūras galamērķim Baltijas un Ziemeļeiropas reģionā, veicinot profesionālu sadarbību un kultūras apmaiņu starp Latvijas un ārvalstu mākslas institūcijām.
Septiņu dienu laikā festivāls piedāvās vairāk nekā 50 pasākumus ar aptuveni 80 vietējo un starptautisko mākslinieku dalību, aptverot dažādas Rīgas lokācijas – no Vecrīgas un centra līdz Skanstei, Teikai, Grīziņkalnam un Pārdaugavai. Programma veidota kā daudzslāņaina laikmetīgās mākslas pieredze, kas ietver izstādes, performances, lekcijas, darbnīcas un publiskus notikumus pilsētvidē.
RAW 2026 tematiskā ievirze pievēršas humoram, ironijai un absurdam kā stratēģijām, lai reflektētu par mūsdienu realitātes pretrunām, nenoteiktību un straujām pārmaiņām, kur robeža starp nopietno un komisko kļūst arvien izplūdušāka.
Festivāla centrālajos notikumos iekļauta Cem A. performatīvā diskusija “Double Bind” Dailes teātrī, kur performances, antropoloģijas un reāllaika datu vizualizācijas krustpunktā tiek analizētas domāšanas un valodas struktūras. Rosie Gibbens performancē “To Dust: A Memorial for Robot Vacuum Cleaners” ironiski veido rituālu par ikdienas tehnoloģiju “nāvi”, savukārt Tobias Gutmann projektā “Face-O-Mat” piedāvā publisku portretu zīmēšanas akciju, kas īstenota vairāk nekā 38 pilsētās un radījusi vairāk nekā 5500 portretu.
Justina Semčenkaitė darbnīcā “Wearable Manifesto” aicina dalībniekus veidot personiskus protesta objektus, pētot modi kā kritiskas pašizpausmes formu. Shana de Villiers instalācija “Pull(ing) Back the Scale” mākslas telpā TUR apvieno tekstilu, skulptūru un performanci, veidojot mitoloģiski piesātinātu vidi par transformāciju un identitāti. Jana Jacuka performancē “HA” pēta smieklus kā ķermenisku un emocionālu reakciju. Programmu papildina Gallery Late x Riga Last Thursdays vakara programma ar pagarinātu galeriju darba laiku, izstādēm un performancēm, kā arī System Olympia muzikāls priekšnesums, kurā saplūst elektroniskā mūzika un nakts estētika.
RAW partneru programmā iekļauti arī Kim? laikmetīgās mākslas centra festivāls “ĒDENE”, performances mākslas festivāls “Starptelpa”, Rīgas Fotogrāfijas biennāle un VV Foundation viesu programma, kas Rīgā pulcēs starptautiskus kuratorus un institūciju vadītājus no Eiropas un citām valstīm, tostarp pārstāvjus no Hamburger Bahnhof, Kunsthalle St. Gallen un Delfina Foundation.
“Pirmais gads parādīja, ka Rīgai ir potenciāls kļūt par nozīmīgu laikmetīgās mākslas satikšanās punktu Eiropā. Otrajā gadā mēs paplašinām programmu un starptautisko dalībnieku loku, stiprinot RAW kā ilgtermiņa platformu,” norāda Elīna Drāke, RAW līdzdibinātāja un kuratore.
Rīgas Performances mākslas festivāls “Starptelpa”
25.–31. maijs
No 25. līdz 31. maijam Rīgā norisināsies jau astotais Rīgas performances mākslas festivāls “Starptelpa”, kas gadu gaitā kļuvis par nozīmīgu notikumu starptautiskajā laikmetīgās mākslas vidē, pulcējot performances māksliniekus, kuratorus un pētniekus no dažādām pasaules valstīm.
Šī gada festivāla tematiskā ievirze “Sonic Vibrations” (“Skaniskās vibrācijas”) pievēršas skaņas iespējām performances mākslā, pētot rezonansi, disonansi un klusumu kā būtiskus mākslinieciskās pieredzes elementus. Festivāla kuratore Laine Kristberga uzsver, ka skaņa festivālā tiek aplūkota gan kā jaunrades metode, gan konceptuāla metafora, kur klausīšanās kļūst par aktīvu līdzdalības formu.
Festivāla centrālā norises vieta būs Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca, kur no 28. līdz 30. maijam norisināsies starptautisko un Latvijas mākslinieku performances. Programmā piedalīsies Madame Nielsen un Lilibeth Cuenca Rasmussen (Dānija), Alan Schacher (Austrālija), John G. Boehme (Kanāda), Gustaf Broms (Zviedrija), Mia-Stella Aaslaid (Igaunija) un citi mākslinieki. Latviju pārstāvēs Simona Orinska vadītais BUTŌ Lab, Agnese Krivade, Mailo Mēness un citi autori.
Festivāla atklāšana notiks 26. maijā teātrī-klubā “Hamlets”, savukārt 27. maijā kinoteātrī “K. Suns” būs skatāms starptautisks video performanču seanss. Festivāla ietvaros Latvijas Mākslas akadēmijas K2 korpusā notiks arī starptautiska zinātniskā konference “Aesthetics of Protest and Legal Mobilization”, kas pievērsīsies protesta estētikas, performativitātes un pilsoniskās līdzdalības jautājumiem.
Festivāla noslēgums paredzēts 31. maijā Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā, kur uzstāsies Madame Nielsen ar prozas lasījumu un solo koncertu.
Rīgas Performances mākslas festivāls “Starptelpa”
Miera iela 15, Rīga
Ilmāra Dirveika izstāde “Dirveiks. Rekonstrukcijas un hipotēzes”
Latvijas Arhitektūras muzejā
25. maijs–21. septembris
Rundāles pils zirgu staļļi. 2024
No 25. maija līdz 21. septembrim Latvijas Arhitektūras muzejā skatāma Ilmāra Dirveika zīmējumu izstāde “Dirveiks. Rekonstrukcijas un hipotēzes”. Vēstures iepazīšana notiek ar dažādu maņu palīdzību. Modernās tehnoloģijas ļauj ievērojami paplašināt vēstures popularizēšanas veidus, sākot no skārienjūtīgiem ekrāniem līdz ierīcēm, kas rada mākslīgo realitāti. Blakus jaunajām iespējam joprojām pastāv vienkāršākais veids, kad zīmējums jeb grafiska rekonstrukcija top manuāli. Rekonstrukciju zīmējumi ir radīti, lai saprotamā formā veicinātu plašas sabiedrības interesi par vēsturi. Izstādē piedāvātās grafiskās rekonstrukcijas ir pamatotas rūpīgā vēstures izpētē, ko lielākai daļai objektu veicis zīmējumu autors, kompilējot starpdisciplināru pētījumu rezultātus. Ja objekta vēsturē ir kāds būtisks notikums, kas radījis arhitektūrā radikālas izmaiņas, rekonstrukcija ir īpaši nepieciešama, nereti ejot tālāk par zināmo un iekļaujot fantāzijas elementus. Izstādē tāds piemērs ir 1577. gadā uzspridzinātais Cēsu ordeņpils rietumu korpuss un Rundāles pils sākotnējo staļļu būve. Cēsu ordeņpils akmens detaļu skices ir hipotēzes – versijas, kur un kā detaļa iebūvēta sākotnēji. Komplektā ar akmens detaļām šīs skices ir redzamas Cēsu ordeņpils ekspozīcijā.
Vēstures popularizēšanas un izglītošanas nolūkos dažreiz jāizgatavo gandrīz pilnīgas fantāzijas. Arī šeit tiek meklēti jebkādi kaut fragmentāri avoti. Tāda ir Ropažu pils, kuras rekonstrukcija ir fantāzijas skice. Šādu zīmējumu galvenais mērķis un attaisnojums ir sabiedrības ieinteresēšana un kultūras mantojuma popularizēšana. Vēstures izzināšana ir nepārtraukts process, arī rekonstrukcija ir bezgalīgs ceļš pretī nesasniedzamajam – pilnīgas patiesības noskaidrošanai. Katrs nākamais pētnieks, kam ir kas jauns sakāms, savā pārliecībā un rekonstrukcijas idejās virzīsies tālāk.
Zīmējumu autors ir arhitekts, arhitektūras vēsturnieks Dr. arch. Ilmārs Dirveiks, kurš vairāk kā 40 gadus strādājis tipoloģiski dažādās vēsturiskās būvēs, kas aptver laiku no 13. gadsimta līdz 20. gadsimta vidum. Lielākā daļa pētījumu veikti, strādājot izpētes un projektēšanas birojā “Arhitektoniskas izpētes grupa”. Vienlaikus Dirveiks ir docētājs Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūtā, kur lasa lekcijas par arhitektūras vēsturi, konservācijas restaurācijas metodoloģiju un filozofiju, kā arī vēsturiskiem materiāliem un konstrukcijām. Dirveiks ir zinātnisku publikāciju autors, lektors konferencēs un sabiedrību izglītojošos pasākumos. Autora interešu lokā ir starpdisciplināras saites arhitektūras vēstures pētniecībā.
Latvijas Arhitektūras muzejs
Mazā Pils iela 19, Rīga
Izstāde “MAMA: Māte Daba”
Mākslas muzejā “Zuzeum”
26. maijs–30. augusts
Ieva Putniņa. Labrīt, 2024. Zuzānu Kolekcija
No 26. maija līdz 30. augustam Mākslas muzejā “Zuzeum” būs skatāma starptautiskā izstāde “MAMA: Māte Daba”, kas tapusi sadarbībā ar Azerbaidžānas Republikas vēstniecību Latvijas Republikā. Izstāde pievēršas ekoloģisko pārmaiņu, kolektīvās atmiņas un cilvēka attiecību ar dabu jautājumiem, vienlaikus stiprinot kultūras dialogu starp Azerbaidžānu un Latviju.
Projektā apvienoti mākslinieki no dažādām valstīm, piedāvājot daudzveidīgas mākslinieciskas refleksijas par vidi, ievainojamību un planētas dzīvības sistēmām. Izstāde pirmoreiz tika prezentēta 2024. gadā Heidara Alijeva centrā Baku COP29 klimata konferences ietvaros, bet vēlāk eksponēta arī Manāmā, Romā, Londonā, Berlīnē, Tbilisi un citviet.
Rīgas izstādes posmā īpaša uzmanība pievērsta Baltijas un starptautiskās laikmetīgās mākslas dialogam. Ekspozīcijā iekļauti Andra Eglīša, Klāva Lora, Ievas Putniņas, Krisa Lemsalu (Kris Lemsalu), Donnas Huankas (Donna Huanca), Talas Madani (Tala Madani) un citu mākslinieku darbi. Izstāde papildināta arī ar bērnu radītiem mākslas darbiem, akcentējot paaudžu dialoga nozīmi vides apziņas veidošanā.
Izstādes idejas autore ir Leila Alijeva (Leyla Aliyeva). Izstādes kurators ir Emins Mammadovs (Emin Mammadov).
Mākslas muzejs “Zuzeum”
Lāčplēša iela 101, Rīga
Shanas de Vilīras personālizstāde “Es gribu Būt Līme”
Mākslas telpā “TUR”
27. maijs–27. jūnijs
No 27. maija līdz 27. jūnijam mākslas telpā “TUR” Rīgas Mākslas nedēļas ietvaros būs skatāma Hāgā dzīvojošo Dienvidāfrikas mākslinieku Shanas de Vilīras jauno personālizstādi “Es gribu Būt Līme!”. Izstāde pārvērš TUR telpu par čūskveidīgas būtnes mājvietu – vidi, kurā skulptūra, skaņa, teksts un performatīvi elementi savijas pieredzē, kas balansē starp rotaļīgumu, intimitāti un vieglu nemieru. Apmeklētāji aicināti tuvoties būtnei, ieklausīties skaņu fragmentos un sastapties ar mitoloģisku tēlu, kas vienlaikus šķiet gan svešs, gan ievainojams.
Savā praksē Shana de Vilīra strādā ar tēlniecību, performanci, tekstu un instalāciju, apvienojot mitoloģiju, amatniecību un mūsdienu vizuālo kultūru. Izstāde balstās Dienvidāfrikas un Baltijas čūsku mitoloģijā, pētot čūsku kā pārvērtību, baiļu, aizsardzības un citādības simbolu. “Es gribu Būt Līme!” pievēršas tam, kā sabiedrība uztver “citus”, vienlaikus piedāvājot iespēju nepazīstamajam tuvoties ar ziņkāri, nevis aizdomām.
Kurators un teksta autors: Edvards Shautens (Edd Schouten). Skaņas dizains: Elifa Gūlina Soģuksu (Elif Gülin Soğuksu).
Mākslas telpa “TUR”
Tallinas iela 10-3, Rīga
Jevgenija Pugina fotomākslas izstāde “Mana jūra”
Jūrmalas muzejā
27. maijs–28. jūnijs
Jevgenijs Pugins. Vasara Ragaciemā. Krāsaina fotogrāfija. 2025
No 27. maija līdz 28. jūnijam Jūrmalas muzeja Kamīnzālē būs skatāma aizrautīga jūras fotogrāfa Jevgenija Pugina (1955) darbu izstāde “Mana jūra”.
Jevgenija Pugina jūras ainavām raksturīgs nosvērts miers un estētisks līdzsvars, savukārt gadalaiku un atmosfēras maiņas autora fotogrāfijās ienes spēcīgu emocionalitāti. Atsevišķās fotogrāfijās iespējams ieraudzīt zvejnieku dzīves atribūtiku, kas pēdējos gados izzudusi no mūsu jūras piekrastes ainavas.
Jevgenijs Pugins: “Man vienmēr patikusi jūra. Jaunībā nodarbojos ar zemūdens sportu un burāšanu, Saulkrastos filmēju zemūdens pasauli ar kinokameru. Vēlāk aizrāvos ar fotogrāfiju, un nu jau 50 gadus nešķiros no fotoaparāta.
Ikgadējo Mākslas dienu laikā pagājušā gadsimta 70. gados mani ļoti dziļi iespaidoja mūsu mākslinieku jūras ainavas. Ar daudziem no viņiem vēlāk iepazinos personīgi un pat sadraudzējos. Māksliniekus marīnistus Eduardu Kalniņu un Staņislavu Kreicu uzskatu par saviem skolotājiem. Lielu palīdzību marīnas žanra izzināšanā man sniedza Nikolajs Karagodins un Andrejs Ģērmanis.
Daudzus gadus dzīvojot Jūrmalā un pastāvīgi vērojot jūru, esmu atklājis tās dažādību. Jūra mēdz būt mierīga un skumīga, spilgta un dzīvespriecīga, silta un auksta, vētraina un mutuļojoša, ar lieliem viļņiem. Tā ir atšķirīga Liepājā, Ventspilī, Jūrmalā un Saulkrastos.
Man ir paveicies, ka paspēju nofotografēt vecās zvejnieku koka laivas Lapmežciemā. Tās bija skaisti būvētas un labi iekļāvās jūras ainavā, taču tobrīd savu darba mūžu jau bija nokalpojušas. To vietā nāca jaunas metāla laivas, kurām vairs nebija tādas estētikas.
Savās fotogrāfijās esmu vēlējies attēlot jūras dažādību. Tā radās tēma “Mana jūra”. Šo izstādi es veltu savai jūrai, skolotājiem un draugiem.”
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori, Jūrmala
Vilhelma Purvīša piemiņas plāksnes atklāšana
Kazarmu ielā 6, Brasā
28. maijā
28. maijā plkst. 16.00 Kazarmu ielā 6, Brasā, tiks atklāta stikla piemiņas plāksne gleznotājam Vilhelmam Purvītim (1872–1945). Jaunais vides objekts iezīmē mākslinieka pēdējo dzīvesvietu Rīgā un aktualizē Brasas apkaimes kultūrvēsturisko nozīmi.
Piemiņas plāksne tapusi, balstoties leģendā par Vilhelmu Purvīti un viņa skolniekiem, kuri šajā apkaimē savulaik gleznojuši ziedošās kastaņas. Pēc atcelšanas no Rīgas pilsētas Mākslas muzeja direktora amata 1940. gadā Purvītis dzīvoja Kazarmu ielā 6. No šīs vietas 1944. gadā viņš devās bēgļu gaitās uz Jelgavu un vēlāk uz Vāciju, kur 1945. gadā mira.
Piemiņas zīmes autori izvēlējušies atteikties no tradicionālas memoriālās estētikas, radot laikmetīgu un vizuāli vieglu mākslas objektu. Māksliniece Anda Munkevica veidojusi gaisīgu, daļēji caurspīdīgu stikla plāksni, iedvesmojoties no Purvīša pavasara palu ainavu noskaņām. Darbā izmantots īpaši izturīgs stikls, savukārt plāksnes teksta redakciju veidojis akadēmiķis Jānis Krastiņš.
ISSP Skolas absolventu izstāde “1,5 ha”
Bijušajās “MyFitness” telpās Berga Bazārā
28. maijs–18. jūnijs
No 28. maija līdz 18. jūnijam bijušajās “MyFitness” telpās Berga Bazārā norisināsies ISSP Skolas absolventu izstāde “1,5 ha”, kas pievēršas meža un identitātes tēmai.
Izstāde “1,5 ha” pēta mežu – ainavu, kas klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, veido tās identitāti un joprojām atrodas mūsdienu ekonomisko, politisko un ekoloģisko diskusiju centrā. Izstādes nosaukums, kas atsaucas uz vidējo meža platību hektāros uz vienu iedzīvotāju Latvijā, atgādina, ka šī teritorija ir sena un kopīga, tomēr vienlaikus tā ir mainīga un dziļi personiska.
14 jaunie ISSP Skolas absolventi atklāj meža tēmu gan simboliskā, gan materiālā un vizuālā nozīmē, radot darbus par atmiņu tēmu, pievēršoties latviešu mitoloģijai un ikdienas rituāliem, kā arī veidojot performatīvus uzstādījumus meža vidē. Izstādes vieta, bijušajās sporta kluba “MyFitness” telpas Berga Bazārā, apmeklētājiem ļauj nokļūt attēlmežā, kura plašā telpa slēpj arī dziļākus nostūrus.
Izstādes “1,5 ha” gaitā norisināsies arī plaša publiskā programma.
Izstādes kuratore ir Iveta Gabaliņa.
Bijušā sporta kluba “MyFitness” telpas
Marijas iela 13, Rīga
Gabijas Grušaites personālizstāde “Circulation”
Galerijā “ASNI”
28. maijs–5. jūlijs
No 28. maija līdz 5. jūlijam galerijā “ASNI” būs skatāma lietuviešu mākslinieces Gabijas Grušaites personālizstāde “Circulation”.
Gabijas Grušaites (Gabija Grušaitė) izstāde “CIRCULATION” ir autores pirmā personālizstāde Latvijā. Šajā projektā antropoloģe, kā arī plaši zināmā lietuviešu rakstniece un māksliniece Gabija Grušaitė turpina izzināt veidus, kā literatūra ienāk mākslas telpā. Izstādē būs apskatāmi jaunradīti mākslas darbi, tostarp videoinstalācija, zīmējumi un tēlnieciskas struktūras, kas pēta funkcijas un disfunkcijas apmaiņas sistēmās starp cilvēka vidi un ārējo pasauli.
Izstādes kuratori ir duets Francesco Urbano Ragazzi.
Galerija “ASNI”
Kr. Valdemāra iela 17A, Rīga
Jurģa Petera izstāde “Uzmācīgās domas”
RIXC galerijā
28. maijs–18. jūlijs
No 28. maija līdz 18. jūlijam RIXC galerijā būs skatāma Helsinkos dzīvojošā mākslinieka Jurģa Petera personālizstāde “Uzmācīgās domas”, kas pievēršas ģeneratīvā mākslīgā intelekta vizuālajai uztverei un tajā iestrādātajiem kultūras arhetipiem. Izstādes centrā ir māksliniecisks pētījums par vizuālajiem tēliem un struktūrām, kas veido mākslīgā intelekta sistēmu “iekšējo pasauli”. Instalācija pēta, kā ģeneratīvie MI modeļi atkārtoti atgriežas pie noteiktiem vizuāliem arhetipiem – formām, estētikām un asociācijām, kas dominējušas to treniņa datos un kļuvušas par neredzamu filtru pasaules uztverei.
Interaktīvo instalāciju veido vairāki ekrāni, kuros atspoguļoti MI sistēmas dažādi iekšējie stāvokļi, kā arī tehnoloģiskā infrastruktūra – kabeļi, ierīces un daļēji atsegti mehānismi, akcentējot mākslīgā intelekta fizisko un materiālo klātbūtni. Atstāta viena, sistēma ģenerē abstraktas digitālas kompozīcijas, kurās savijas šūnveida struktūras, punktu matricas un trokšņu lauki. Skatītāja klātbūtne šo procesu īslaicīgi izmaina, taču sistēma drīz atgriežas savos dominējošajos vizuālajos modeļos.
Jurģis Peters ir jauno mediju mākslinieks un doktorantūras pētnieks Tamperes Universitātē Somijā. Savā praksē viņš apvieno audiovizuālo mākslu, datorzinātnes un interaktīvas tehnoloģijas, pētot cilvēka un mākslīgā intelekta attiecības, algoritmisko uztveri un ģeneratīvo sistēmu ietekmi uz mūsdienu vizuālo kultūru.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Ulvja Alberta (1942-2025) izstāde “Camera as Passport”
Galerijā “Birkenfelds”
28. maijs–7. augusts
Hard Rock Cafe. 1982
No 28. maija līdz 7. augustam galerijā “Birkenfelds” būs skatāma latviešu izcelsmes amerikāņu fotogrāfa Ulvja Alberta (1942–2025) izstāde “Camera as Passport”.
Ulvis Alberts ir pazīstams ar amerikāņu aktieru, mūziķu, pokera spēlmaņu un citu slavenību portretfotogrāfijām. Dzimis 1942. gadā Latvijā, Ulvis Alberts kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, no kurienes vēlāk pārcēlās uz ASV. Sākot ar 20. gadsimta 60. gadu beigām, Ulvis Alberts guva ievērību, publicējot fotogrāfijas vairākos nozīmīgos ASV žurnālos. Viņa darbos redzami, piemēram, Boba Dilana (Bob Dylan), Džimija Hendriksa (Jimi Hendrix), Tīnas Tērneres (Tina Turner), kā arī Stīvena Spīlberga (Steven Spielberg), Kristofera Rīvsa (Christopher Reeve) un citu ievērojamu personu portreti.
Galerija “Birkenfelds” sadarbībā ar Ulvja Alberta fondu turpina strādāt ar mākslinieka darbu arhīvu un dalīties tajā atrastajos atklājumos.
Galerija “Birkenfelds”
Mūkusalas Biznesa centrs, Dēļu iela 2, Rīga
Izstāde “Sieviešu pavadone – rokassomiņa”
Jūrmalas muzeja filiālē Aspazijas mājā
28. maijs–19. septembris
Dubultu iedzīvotāja Erna Radovica (1900–1929). Rīgas Jūrmala, 20. gs. 20. gadu vidus.
Fotogrāfs: T. Lindbergs, Dubultos. Jūrmalas muzeja krājums
No 28. maija līdz 19. septembrim Jūrmalas muzeja filiālē Aspazijas mājā būs skatāma krāšņa un daudzveidīga izstāde “Sieviešu pavadone – rokassomiņa”, kas atklās, kā dažādos laikos šis aksesuārs bijis ne tikai praktiska nepieciešamība, bet arī spilgts personības un sava laikmeta stila vēstnesis. Kā reiz teicis franču modes dizainers Kristians Diors (1905–1957): “Sievietes somiņa ir viņas personīgā vēsture, kas ietērpta ādā vai zīdā.”
Sākotnēji rokassomiņa bija augstāko aprindu ballēs un sabiedriskos pasākumos lietots priekšmets. Par neatņemamu sieviešu ikdienas aksesuāru tā kļuva 19. gadsimta otrajā pusē, kad to pamazām sāka nēsāt arī citu sociālo kārtu pārstāves. Izstādē redzamās rokassomiņas pārstāv laika periodu no 19. gadsimta 80. gadiem līdz Otrā Pasaules kara laikam. Tās izgatavotas no visdažādākajiem materiāliem – zīda, ādas, sudraba, metāla un citiem. Izstādē eksponētas somiņas un aksesuāri no 12 Latvijas muzeju krājumiem un 27 privātpersonām. Aplūkojamas arī somiņas, kas savulaik piederējušas ievērojamām Latvijas kultūras personībām – aktrisēm Elvīrai Brambergai, Dacei Akmentiņai un Emīlijai Bērziņai, operdziedātājai Elfrīdai Pakulei, kā arī rakstniecei Annai Brigaderei.
Izstādes autors un kurators ir Jūrmalas muzeja pētnieks Mārtiņš Vesperis, māksliniece – Ieva Lapiņa.
Jūrmalas muzeja filiāle, Aspazijas māja
Zigfrīda Meierovica prospekts 20, Jūrmala
Rūdolfa Štamera multimediālā instalācija
“Atmiņa gandrīz pilna”
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā
28. maijs–30. septembris
No 28. maija līdz 30. septembrim Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) arhīvā un bibliotēkā būs skatāma mākslinieka Rūdolfa Štamera multimediālā instalācija “Atmiņa gandrīz pilna”. Notikums turpina starpdisciplināro norišu ciklu “Drošības zonas un mainīgas laika līnijas”, kas pievēršas trauslajām attiecībām starp mākslas institūciju arhīviem un kolekcijām, kolektīvajai atmiņai un mainīgajai politiskajai situācijai Baltijas reģionā.
Rūdolfs Štamers ir mākslinieks, kurš šobrīd dzīvo un strādā Parīzē un Rīgā. Savā praksē viņš bieži eksperimentē ar rūpnieciskiem un neapstrādātiem materiāliem, kā arī telpiskiem risinājumiem, lai interpretētu atšķirīgus emocionālos stāvokļus. Savos darbos, izmantojot eksistences, laika un telpas mijiedarbi kā metaforu, viņš izvērš izdomātus scenārijus, absurdus stāstus un situācijas, kas kalpo par paņēmienu arī Štamera intervencei LLMC arhīvā. Multimediālā instalācija “Atmiņa gandrīz pilna” rosina pārdomāt – vai arhīvi, kas veidojušies pašvēstures procesā, ir objektīvi dokumenti par tagadni un pagātni, vai drīzāk subjektīvas liecības, kas ietver vēstures nospiedumus un kolektīvajā apziņā uzkrātas pieredzes, kas atkārtojās katra indivīda bezapziņā.
Instalācijas centrālais objekts ir ugunsdrošs metāla skapis, kas pārvērsts par ziņkārību kabinetu ar vienuviet sakārtotiem mākslinieka veidotiem, atrastiem, lejuplādētiem, uzņemtiem savas darbības artefaktiem. Tie ir digitāli un fiziski: video darbi, USB datu nesēji, cietie diski, fotogrāfijas, skiču bloki, pieraksti, izstāžu plakāti. Tomēr informācijas pārbagātībā identificējama nepilnība – daļa arhīva ir bojāta, atsevišķus failus nav iespējams atvērt, saturs atkārtojas, un arhīvs ir tehnoloģiski novecojis. “Atmiņa gandrīz pilna” atspoguļo dažādas pieejas mākslinieku arhīviem un arhivēšanas principiem – institucionālā un individuālā līmenī –, kā arī mūsdienu digitālo realitāti, kad ierīces bieži ir “gandrīz pilnas”, vienlaikus uzdodot jautājumus: vai digitālā klātbūtne var garantēt kultūras atmiņas pilnīgu saglabāšanu? Ko atklāj arhīvi, kas veidojušies pašvēstures procesā? Kā un vai mūsdienu mākslinieki tiek arhivēti vēl pirms kļūšanas par vēsturi?
Projekta “Drošības zonas un mainīgas laika līnijas” kuratore ir Andra Silapētere.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Alberta iela 13, Rīga
Latvijas Mākslas akadēmijas Modes skate “Definīcija”
Hanzas peronā
29. maijā / plkst. 19.00
29. maijā plkst. 19.00 kultūrtelpā “Hanzas Perons” notiks ikgadējā Latvijas Mākslas akadēmijas Modes skate, kurā tiks izrādītas šī gada labāko Modes dizaina specialitātes studentu kolekcijas.
LMA Modes skate ir viens no nozīmīgākajiem modes notikumiem Latvijā, kas jau 33. reizi vienkopus pulcēs jaunos dizainerus un radošās industrijas profesionāļus no Latvijas un ārvalstīm.
Šogad modes skates konceptuālo ietvaru veido virstēma “Definīcija”, kas atklāj, kā mode iezīmē un pārdefinē savas robežas, formulē idejas un meklē savu vietu strauji mainīgajā laikmetā.
Gaidāmais notikums ir jauno dizaineru spilgta atbilde laikam, kurā mode vienlaikus ir apšaubīta un nepārtraukti pieprasīta. Dizaineri to apzinās – un tieši tāpēc savu nākotnes lietderību viņi saredz nevis atkārtojumā, bet spējā domāt dziļāk, strādāt precīzāk un rīkoties apzinātāk.
Hanzas perons
Hanzas iela 16A, Rīga
Atvērto durvju diena Arhitektu savienībā (LAS)
Arhitektu namā
29. maijā
29. maijā Latvijas Arhitektu savienība aicina uz atvērto durvju dienu Arhitektu namā, piedāvājot bezmaksas lekcijas, diskusijas un ekskursijas, kas veltītas arhitekta profesijas izaicinājumiem, iespējām un profesionālajai videi Latvijā un ārvalstīs.
Dienas gaitā dažādu paaudžu arhitekti un nozares eksperti diskutēs par arhitekta profesijas attīstību, darbu starptautiskā vidē, profesionālo organizāciju nozīmi un nozares apbalvojumu ietekmi. Diskusijas vadīs Jānis Kronis un Vents Vīnbergs.
Programmā paredzētas vairākas tematiskas sarunas. Diskusijā “Kāpēc ne/būt LAS biedram?” piedalīsies Pēteris Bajārs, Antra Saknīte, Juris Poga un Gints Sūna, savukārt sarunā “Ko LAS dara mūsu labā?” piedalīsies Anda Kursiša, Dace Kalvāne, Artūrs Lapiņš un Arona Tomariņa. Par arhitekta darba pieredzi Latvijā un ārvalstīs stāstīs Zane Tetere-Šulce, Pēteris Ratas, Dagnija Smilga un Eduards Beernaerts, bet Latvijas Arhitektūras gada balvas laureāti Andris Kronbergs, Andra Šmite un Normunds Kagainis diskutēs par profesionālās izcilības nozīmi arhitektūrā.
Pasākuma programmā iekļauta arī Zaigas Gailes lekcija par pieredzi, darbojoties konkursa “Eiropas Savienības apbalvojums laikmetīgajā arhitektūrā – Mīsa van der Roes balva” un Latvijas Arhitektūras gada balvas žūrijās.
Apmeklētājiem būs iespēja piedalīties ekskursijās vēsturiskajā Arhitektu namā Torņa ielā 11, kur Latvijas Arhitektu savienība darbojas jau simts gadus. Dienas noslēgumā notiks labdarības balle Arhitektu nama uzturēšanai.
Arhitektu nams
Torņa iela 11, Rīga
LMA Vides mākslas specialitātes absolventu izstāde
“Atiestatīt rūpnīcas iestatījumus”
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā
29. maijs–21. jūnijs
No 29. maija līdz 21. jūnijam Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas Projektu telpā būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vides mākslas specialitātes absolventu izstāde “Atiestatīt rūpnīcas iestatījumus”.
Kad uzkrātā pieredze, ieradumi un iekšējie mehānismi sāk darboties kā automātiska programma, funkcija “Atiestatīt rūpnīcas iestatījumus” piedāvā iespēju apstāties un sākt no jauna. Tā ir telpa starp to, kas iemācīts, un to, kas patiesi pieder pašam, starp refleksu un izvēli. Stāvoklis, kurā iespējams apšaubīt savu “iestatījumu” kopumu – perfekcionismu, bailes, rutīnu, neizlēmību, vēlmi pēc līdzsvara un vienlaikus nespēju to noturēt.
Izstāde pievēršas cilvēka iekšējai arhitektūrai, kur autori reflektē par identitāti, kas veidojas caur sistēmu, rituāliem, atkārtojumiem, sociāliem un personiskiem “kodiem”, kuri vienlaikus stabilizē un ierobežo. Tā meklē robežu starp uzslāņoto un autentisko, starp uzvedības modeli un patiesu klātbūtni. Izstādē apskatāmi audiovizuāli mediju darbi dažādās tehnikās. Ekspozīcijā piedalās deviņi jaunie mākslinieki – Latvijas Mākslas akadēmijas Vides mākslas specialitātes absolventi: Evelīna Bindare, Janta Jasjukeviča, Hugo Pētersons, Raimonds Krastiņš, Polina Bule, Agate Kalniņa, Kaspars Gobiņš, Agnese Zvirgzda un Inna Zaharova.
Vides mākslas specialitāte fokusējas uz laikmetīgas telpiskās domāšanas un starpdisciplināras mākslas prakses attīstīšanu. Studiju procesā studenti apgūst darbu ar telpu, gaismu, skaņu, kustīgu attēlu un digitālajām tehnoloģijām, vienlaikus attīstot konceptuālu pieeju un spēju realizēt laikmetīgas mākslas ieceres dažādos medijos un vidēs.
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga
Laikmetīgās mākslas izstāde “Mierā”
Liepājā
29. maijs–29. jūnijs
No 29. maija līdz 29. jūnijam Liepājā, Graudu ielas 36/38 skatlogos, būs skatāma nodibinājuma “Nodibinājums Liepāja 2027” rīkotā laikmetīgās mākslas izstāde “Mierā!”, kas pievēršas radošām miera veidošanas praksēm un iekšējā līdzsvara meklējumiem sociālā un politiskā nemiera apstākļos.
Izstādes kuratore Ieva Rubeze uzsver, ka izstādes nosaukums ietver divējādu nozīmi – “Mierā!” vienlaikus ir gan militāra komanda, gan apzināta izvēle saglabāt iekšēju mieru haosa apstākļos. Izstāde rosina domāt par robežām starp ārējo un iekšējo telpu, kā arī par mākslu kā refleksijas un līdzsvara instrumentu.
Izstādei mākslinieks Pēteris Rubezis radījis jaundarbu “Dūmi Kāpās” (2026) – arhitektonisku instalāciju, kas aicina skatītāju uztvert mākslu kā telpu domām un pašrefleksijai. Savukārt mākslinieces un mūziķes Vitas Liepiņas darbi “Bez darba rokas meklē nedarbus” (2025) un “Batika” (2024) balstīti tamborēšanas praksē, izmantojot tās ritmisko un meditatīvo raksturu kā veidu domu nomierināšanai.
Radošā darbnīca bērniem un jauniešiem ar mākslinieci Līgu Spundi
Rīgas Fotogrāfijas biennāles ietvaros
ISSP galerijā
30. maijā
Attēls no darbnīcas. 2024
30. maijā plkst. 12.00–16.00 ISSP galerijā Rīgas Fotogrāfijas biennāles ietvaros norisināsies radošā darbnīca kopā ar mākslinieci Līgu Spundi, kas piemērota bērniem un jauniešiem vecumā no pieciem līdz 12 gadiem. Nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti uz vietas. Ģimenes aicinātas ierasties sev ērtā laikā visas darbnīcas norises laikā no plkst. 12.00 līdz 16.00.
Līga Spunde (1990) dzimusi Rīgā, Latvijā. Savus darbus viņa bieži veido kā multimediālas instalācijas, kurās personīgi stāsti cieši savīti ar apzināti konstruētu fikciju. Radot plašu, bet reizē smalku tematisko tīklojumu, darbos tiek ietvertas atsauces uz dažādiem laikiem un simboliem. Interpretācijas precizitāte un jauniegūtais konteksts kļūst par personīgās pieredzes paplašinājumu, aizsniedzoties līdz vispārzināmām patiesībām. Darbi tiek realizēti dažādos materiālos un medijos.
2016. gadā māksliniece absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļas maģistrantūras studijas. 2020. un 2022. gadā nominēta Purvīša balvai. Regulāri piedalās izstādēs un mākslas projektos gan Latvijā, gan ārvalstīs.
ISSP galerija
Marijas iela 13 k.3, Berga Bazārs, Rīga
Festivāls “ĒDENE”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
30. maijs–12. jūlijs
No 30. maija līdz 12. jūlijam Kim? Laikmetīgās mākslas centra topošajā jaunajā adresē Hanzas ielā 22 būs skatāms ikgadējais festivāls “ĒDENE”, kura šī gada izstāde “ĒDENE: Wet Work Over Lap” pievēršas iekāres, seksualitātes, darba un ķermeniskuma attiecībām laikmetīgajā mākslā.
Kuratores Zanes Onckules veidotā izstāde apvieno instalācijas, performances un performatīvas prakses, pētot intimitātes, kontroles, uzmanības un emocionālā darba tēmas. Izstādes centrā ir sievietes kā galvenās naratīva veidotājas, aktualizējot jautājumus par varu, seksualitāti, pašnoteikšanos un redzamību.
Festivālā piedalās Kamisa Bjurhausa, Zenta Dzividzinska, Sofija Džovanniti, Evija Krištopane, Reba Meiberija, Elza Sīle ⩙ Aly Milk, Mindija Su, SAGG Napoli, Silvija Flerī, Sofija Tūna, Sabīne Vernere un Paula Zvane. Atklāšanas vakarā, 29. maijā plkst.18.00, notiks Paula Zvanes, Kamisas Bjurhausas un Liudmilas performances.
Festivāla programmu papildinās arī Sofijas Džovanniti performatīva lekcija “Confession Prototype 1” 30. maijā un Mindijas Su performatīvā lekcija “The Sexual History of Internet” 3. jūlijā Riga Contemporary 2026 ietvaros.
Izstāde ietver erotiskas un seksuālas tēmas, tādēļ nav ieteicama apmeklētājiem līdz 18 gadu vecumam.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Hanzas iela 22, Rīga
Jāņa Avotiņa personālizstāde “Tālē”
Mākslas muzejā “Rīgas birža”
30. maijs–23. augusts
No 30. maija līdz 23. augustam Mākslas muzejā “Rīgas birža” būs skatāma Jāņa Avotiņa personālizstāde “Tālē”.
Jāņa Avotiņa izstādes iecere veidojusies, balstoties Mākslas muzeja “Rīgas birža” arhitektoniskajā estētikā. Biržas Lielā izstāžu zāle ar pilnībā atsegtiem logiem dienas gaismā, ar skatu uz Vecrīgas dažādām perspektīvām atgādina greznākās Rietumeiropas metro un vilcienu stacijas eklektisma, neoklasicisma stilā. Tas rosinājis mākslinieku turpināt glezniecībā risināt viņam tik raksturīgās figūru un telpas attiecības, koncentrējot laika, vēstures, arī politikas dimensijas spriedzes uzlādētā nelielā gleznas plaknē.
Jānis Avotiņš stāsta: “Šajā izstādē es izvēlos strādāt ar savas līdzšinējā darba pamatidejas kodolu – gleznojumos vienas vai divu cilvēku figūru atpazīstamās vēsturiskās konotācijas. Kā avotu es izmantoju pirms Otrā pasaules kara, 20. gadsimta 20. gadu Latvijā tapušu foto. Tajā no putna lidojuma redzama vairāku simtu cilvēku koncentrēšanās plašā brīvdabas laukumā ap plašu tukšu taisnstūri, kura centrā notiek, iespējams, militāra, bet visticamāk, gaidu vai skautu apbalvošanas ceremonija. Apbalvošanas protagonisti ir tik sīciņi – tikai to silueti un horeogrāfiskā konstelācija ļauj nojaust notiekošo. Daudz tuvāk redzamas vien muguras, silueti, stāvi... Fotogrāfija nav izstādes sastāvdaļa. Filozofisku metaforu izvēršana tekstuāli nav izstādes koncepcijas sastāvdaļa.”
Izstādē eksponēti tikai jaundarbi, un tā iekļaujas Mākslas muzeja Rīgas birža izstāžu ciklā, kur laikmetīgās mākslas pārstāvji mijiedarbojas ar muzeja vēsturisko mantojumu.
Mākslas muzejs “Rīgas birža”
Doma laukums 6, Rīga
Izstāde “Apsēstība: 50 gadi Itālijas keramikā”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
30. maijs–23. augusts
Nanni Valentīni (Nanni Valentini, 1932-1985). Ovāls. 1975. Akmens masa. Faencas Starptautiskā keramikas muzeja kolekcija
No 30. maija līdz 23. augustam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma izstāde “Apsēstība: 50 gadi Itālijas keramikā”. Pirmo reizi Latvijā varēs iepazīt pasaulē ievērojamā un leģendārā Faencas keramikas muzeja īpaši Rīgai atlasīto kolekciju, kas atklāj jaunu kultūras perspektīvu ne tikai Itālijas mērogā, bet arī starptautiski. Izstāde izgaismo Itālijas unikālo devumu vienā no daudzpusīgākajiem vizuālās mākslas medijiem – keramikā, kur savijas tēlniecība, dizains un materialitāte. Apkopojot 50 autoru darbus, ekspozīcija sniedz ieskatu nozares attīstībā pusgadsimta garumā – no pionieriem līdz spilgtākajiem 21. gadsimta meistariem.
Koncepts balstīts idejā par radošo apsēstību – intensīvu un kaislīgu keramikas izpēti, kas raksturo mākslinieku praksi. Šis mākslas veids šobrīd kļuvis par pieprasītu starpdisciplināru izteiksmes līdzekli, kas rosina sabiedrībā diskusijas par svarīgiem jautājumiem un vienlaikus iedvesmo gan māksliniekus, gan skatītājus. Izstāde pārsteidz ar inovatīvām idejām, neierastām formām un oriģināliem tehniskajiem risinājumiem.
Apmeklētājiem būs iespēja ieraudzīt krāšņus, formās bagātīgus Itālijas keramikas meistardarbus. Izstādi ievada Lučo Fontanas (Lucio Fontana), Fausto Meloti (Fausto Melotti) un Leončillo Leonardi (Leoncillo Leonardi) poētiski niansētās kompozīcijas, kam seko 20. gadsimta 70. un 80. gadu skulpturālie eksperimenti. Tāpat ekspozīcijā pārstāvētas dažādas laikmetīgās prakses, tostarp Bertozzi & Casoni, Salvatores Arančo (Salvatore Arancio) un Alesandro Roma (Alessandro Roma) veikums.
Atsevišķa sadaļa veltīta jaunajiem autoriem, kuru sniegums spēj mainīt mūsu viedokli par keramiku, rādot to kā dinamisku un aktuālu laikmetīgās mākslas valodas izteicēju. To vidū ir Marko Čeroni (Marco Ceroni), kurš izzina subkultūras un savos darbos izmanto pilsētas nomalēs atrastus objektus, radot jaunus, filozofiski piesātinātus vizuālus tēlus. Interpretējot urbānās vides scenārijus, viņš piedāvā futūristisku un fragmentētu mūsdienu sabiedrības redzējumu. Studijas Formafantasma objekti izceļas ar zinātnē balstītu daudzveidīgu materiālu izpēti un uzsver dizaina būtisko lomu ekoloģijā, sociālajā vidē, politikā un vēstures nākotnes perspektīvā.
Izstādes kuratori ir Faencas Starptautiskā, Klaudija Kazāli, Valentīns Petjko un Aivars Baranovskis.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Laikmetīgās mākslas izstādes "Virsotne"
Kultūras centrā “Iļģuciems”
31. maijs–31. augusts
No 31. maija līdz 31. augustam Kultūras centra “Iļģuciems” Vasaras mākslas galerijā būs skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Virsotne”.
Izstāde "Virsotne" apvieno Ilzes Aulmanes, Evijas Ābramas, Ivara Grāvleja, Elīnas Mekšas un Klāva Upaciera darbus, pētot sasnieguma robežas un kulminācijas jēdzienu laikmetīgajā mākslā. Tā atklāj dažādus ceļus uz virsotni – gan personiskus, gan simboliskus.
Virsotnes jēdziens bieži saistās ar ceļu, pārbaudījumiem, hierarhiju, idejisku konstruktu un iespējamo izaugsmi mūsdienu kontekstā. Izstādē virsotni var skatīt kā radošu identitātes un attiecību kārtību transformāciju. Gan Zelta zirga Antiņa uzkāpšana Stikla kalnā, gan Sprīdīša Laimes zemes meklējumi atklāj virsotnes meklējumus. Kas notiktu, ja Sprīdītis Antiņa vietā uzkāptu Stikla kalnā? Vai viņš tiktu sodīts par mēģinājumu sasniegt augstāko punktu, kas pieder dieviem? Vai Sprīdītim interesētu apsolītā balva? Iespējams, viņš pasveicinātu princesi un dotos tālāk. Viņa virsotnes ideja ir kustība un pieredze, kas var atrasties visnegaidītākajā vietā, dekolonizējot priekšstatu par centru un perifēriju. Kas notiktu, ja Antiņš dotos meklēt Laimes zemi? Viņš, visticamāk, neatgrieztos mājās – viņš uzkāptu vēl vienā kalnā ar saukli: “tikai uz augšu!”.
Iespējams, Hēgeļa vai Nīčes spirālveida perspektīvā izstādes "Virsotne" stāsti nav vienreizēji varoņdarbi, bet variācijas, kas var atkārtoties citos kontekstos un identitātēs. Šīs variācijas atklājas arī mākslinieku darbos: Ilze Aulmane piedāvā trofeju interpretācijas, Ivars Grāvlejs cīnās ar televizoru ekrāniem, Evija Ābrama eksistenciāli apcer sapņu vilinājumu, Klāvs Upaciers vēsta šifrētas ziņas, bet Elīna Mekša iezīmē nepārtrauktu augšanas procesu.
Kultūras centrs “Iļģuciems”
Lidoņu iela 27 k-2, Rīga
Jūrmalas muzejs aicina iesniegt izstāžu projektus
Iesniegšana līdz 5. jūnijam
Jūrmalas muzejs aicina māksliniekus, kuratorus un radošās komandas līdz 2026. gada 5. jūnijam pieteikt izstāžu projektus realizācijai muzeja izstāžu zālēs Majoros, kā arī muzeja filiālēs – Bulduru izstāžu nams un Aspazijas māja.
Konkursā aicināti piedalīties gan individuāli mākslinieki, gan kuratoru un radošo profesionāļu apvienības, piedāvājot laikmetīgās mākslas, kultūras un starpdisciplinārus projektus.
Izstāžu projektu konkursa nolikums pieejams Jūrmalas valstspilsētas mājaslapā.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori, Jūrmala
Laikmetīgo rotu izstāde “Trīs E”
Mākslas salonā “Designers 5”
Līdz 6. jūnijam
Līdz 6. jūnijam mākslas salonā “Designers 5” skatāma laikmetīgo rotu izstāde “Trīs E”.
Izstāde atklāj uguni, akmeni un metālu kā pirmatnējus elementus un skaistuma avotus – nepakļāvīgus, spēcīgus un dzīvus. Uguns transformē, akmens uzkrāj atmiņu, bet metāls nosaka formu, un šo elementu saspēlē dzimst rotas ar raksturu. Tā ir estētika, kurā skaistums nav pašsaprotams, bet rodas spriedzē starp trauslumu un spēku.
Šīs rotas ne tikai rotā, bet arī pastiprina klātbūtni, atklājot patieso sievietes skaistumu. Izstādē piedalās Andris Lauders, Māris Šustiņš un Valdis Brože.
Mākslas salons “Designers 5”
Tērbatas iela 85, Rīga
Alīnas Burlakovas un Viktorijas Galkinas kopizstāde “TP054K-01xG”
Galerijā “RAA”
Līdz 8. jūnijam
Līdz 8. jūnijam galerijā “RAA” skatāma mākslinieču Alīnas Burlakovas un Viktorijas Galkinas kopizstāde “TP054K-01xG”. Izstādē ir skatāmi lielformāta audekli un metāla cauruļu skulptūra. Gaiša, daudzslāņaina abstrakcija ar žestiskām līnijām pārtop telpiskā formā, akcentējot kontrastu starp industriālo un personisko pieredzi un reflektējot par uztveres fragmentāciju un mainīgām nozīmēm laikmetīgajā vidē.
Darbi rosina jautājumus: vai tukšums ir klusums vai pārpilnība, industriālie elementi atsvešina vai tuvina? Varbūt, kā to ierosinātu franču filozofs Žans Bodrijārs (Jean Baudrillard) grāmatā Simulacres et Simulation (1981), mēs šeit sastopamies ar simulāciju – nevis realitātes attēlojumu, bet tās pašas struktūru bez centra, bez oriģināla. Un, ja tā, tad jautājums vairs nav “ko tas nozīmē?”, bet gan “kā mēs šajā nozīmju neesamībā orientējamies?”.
Nosaukums “TP054K-01xG” funkcionē kā kods – neizskaidrojošs, vizuāli uztverams kā patstāvīga kompozīcija, bet vienlaikus iezīmējošs klātbūtni konkrētā laikā un telpā, atstājot interpretāciju atvērtu.
Galerija “RAA”
Matīsa iela 8, Rīga
Ilmāra Blumberga darbu izstāde
Galerijā “Jēkabs”
Līdz 19. jūnijam
Līdz 19. jūnijam mākslas galerijā “Jēkabs” skatāma Ilmāra Blumberga darbu izstāde. Ekspozīcijā aplūkojami darbi no dažādām privātkolekcijām. Blumberga mākslā savijas antīkais, modernais un postmodernais, radot pārlaicīgu telpu, kurā darbi, laikam ritot, transformējas gan sabiedriskā, gan individuālā uztverē.
Mākslinieks reiz teicis: “Visu, ko domāju vai par ko nemaz nedomāju, izstāstīt nevajag un nemaz arī nevar,” atgādinot, ka vērotājs ir tikpat nozīmīga mākslas darba daļa kā tā radītājs.
Līniju vijumi Blumberga zīmējumus pārvērš smalkos dzīslojumos, savukārt darbu filozofiski simboliskā daba kļūst par augsni pārdomām. Mākslinieka darbos atklājas saruna starp dzīvību, nāvi, cilvēku, pasauli un mīlestību, kurā izkristalizējas gan ikoniskais kalpotāja tēls, gan viņam raksturīgais radošais rokraksts – vienlaikus monumentāls un netverami dinamisks.
Galerija “Jēkabs”
Jēkaba iela 26/28, Rīga
Gundara Ūķa personālizstāde “Garāmgājēji”
Rietumu Bankas izstāžu zālē
Līdz 24. jūnijam
Līdz 24. jūnijam Rietumu Bankas izstāžu zālē skatāma Gundara Ūķa personālizstāde “Garāmgājēji”. Vērienīgajā ekspozīcijā apkopoti 20 gadu laikā vairāk nekā 40 pasaules valstīs tverti foto kadri. Izstādes centrā ir cilvēks. Dažādos pasaules kontinentos ielās un ikdienas vidē sastaptie garāmgājēji atklājas kustībās, žestos un sejas izteiksmēs.
No Taizemes rīsu plantācijas zemniekam līdz Vācijas “Oktoberfest” dzīrotājam, no Tanzānijas zivju tirgotājam līdz Ņujorkas bezpajumtniekam - fotogrāfijas, tapušas atšķirīgās kultūrās un sociālajās vidēs, izgaismo universālu cilvēka pieredzi. Latvijas fotogrāfijas kopainā tā dēvētā ielas fotogrāfija (street photography) ieņem nozīmīgu vietu - no pilsētvides ikdienas vērojumiem līdz cilvēka psiholoģiskā portreta meklējumiem. Gundara Ūķa darbi iekļaujas šajā tradīcijā, vienlaikus piesakot sevi starptautiskā mērogā, jo viņa “garāmgājēji” sastopami ne tikai Rīgā vai Latvijā, bet visos planētas kontinentos.
Gundars Ūķis absolvējis Latvijas Kultūras akadēmiju, taču fotogrāfijai pievērsies studiju laikā Hamburgas Mākslas akadēmijā. Fotografējis intuitīvi, bez nodoma kādreiz savus darbus eksponēt plašākai publikai. Šī ir viņa pirmā fotoizstāde.
Rietumu Banka
Vesetas iela 7, Rīga
Maijas Noras Tabakas izstāde “Kompozīcija”
Galerijā “Daugava”
Līdz 27. jūnijam
Kompozīcija 5. 2026. audekls, eļļa. 60x90 cm
Līdz 27. jūnijam galerijā “Daugava” skatāma Maijas Noras Tabakas izstāde “Kompozīcija”. Maijai Tabakai piemīt neierobežots iztēles lauks, tas ir viens no viņas unikalitātes pīlāriem. Viņas gleznās fantāzijas, sapņi, atmiņas kļūst par realitāti, tāpat kā Federiko Fellīnī patiesā realitāte ir izdoma, jo objektīvas atmiņas neeksistē, tās iespējamas tikai subjektīvas, tieši tāpat kā katra indivīda fantāzijas. Maijai Tabakai septiņdesmitie gadi ir radoši bagāts laiks, arī lielo atradumu un veiksmju laiks.
Maija Tabaka: “Es sākos ar 70. gadu lielajām gleznām. Patiesas ietekmes radušās no grāmatām, kino un dzīves. Savā laikā visi aizrāvās ar itāļu kino. Man vistuvākais bija Fellīni. Ja apskatās uz Kāzām Rundālē, tad liekas, ka tas ir hologrāfisks gabaliņš no Fellīnī filmas. Mani pievilcis barokālais krāšņums, marmors, ģipša ziedi un tā mistiski nenosakāmā Fellīnī vide, kurā līdzcilvēks pārtop agrāko laiku tēlos, iegūstot to neredzamo noslēpumu, kam pāri klājas laiks”. Pārsteidzošas ir Maijas Tabakas darba spējas – “Aleksis”, “Kolontaja Meksikā”, “Vitauta mājas dzīve”, “Sievietes”, “Deju ansamblis “Daile””, “Eihmaņu ģimenes portrets”, “Nostāsti”, “Notikums”, “Tatjanas Bēmas portrets”, “Tatjanas Sutas portrets” – liela formāta figurālie darbi.
Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga
Māra Upzara izstāde “Nomierināšanās” un
Kristīnas Keires personālizstāde “Jūra. Kāpa. Debesis”
Ventspils muzejā
Līdz 28. jūnijam
Līdz 28. jūnijam Ventspils muzeja, Livonijas ordeņa pilī skatāms divas pirmās izstādes jaunajā mākslas izstāžu ciklā “Izstāžu sezona pils galerijās”. Pils galerijas no pirmā līdz trešajam stāvam piepildījuši mākslinieka Māra Upzara niansēti pelēkie redzējumi izstādē “Nomierināšanās”, bet Mazo izstāžu zāli apdzīvo gleznotājas Kristīnas Keires ainavu personālizstāde “Jūra. Kāpa. Debesis”.
Abi gleznotāji ir vienaudži, strādā ar tradicionālu mediju – glezniecību. Latvijas Mākslas akadēmijā studējuši stājglezniecību un palikuši tai uzticīgi. Gan Māris Upzars, gan Kristīna Keire vairākkārt piedalījušies Ventspils muzeja organizētajā glezniecības plenērā. Lai arī paustās noskaņas un pasaules izjūtas ir līdzīgas, tomēr abu rokraksti ir gana atšķirīgi un iezīmē savu jūtīgo glezniecības lauku Latvijas mākslas ainavā.
Ventspils muzejs, Livonijas ordeņa pils
Jāņa iela 17, Ventspils
Izstāde “Mežā”
Kultūras centrā “Siguldas devons”
Līdz 28. jūnijam
Līdz 28. jūnijam kultūras centrā “Siguldas devons” skatāma četru autoru kopizstāde “Mežā”, kas veidota kā daudzslāņaina sajūtu telpa par mežu kā spēka, miera un iedvesmas vietu.
Izstāde apvieno vizuālo mākslu, telpiskus objektus, gaismu un skaņu, pārvēršot ekspozīcijas telpu par daudzdimensionālu vidi, kurā skatītājs aicināts piedzīvot cilvēka un dabas attiecības, iekšējo līdzsvaru un miera meklējumus. Projekta ideja radusies četrām autorēm, sekojot impulsam kopradīt un veidot dialogu ar dabu, sevi un apkārtējo vidi.
Izstādē piedalās Marta Gotlība, kura eksponē eļļas gleznas ar Latvijas dzīvniekiem un putniem, kā arī krāsu zīmuļu ilustrācijas ar Latvijas pūcēm; Silvija Stade ar telpiskiem ģipša darbiem un sūnu kompozīcijām; Baiba Rulle-Jirgena ar gaismas objektiem, kas telpā rada atmosfērisku apgaismojumu; kā arī Eva Medne, kura veidojusi instalāciju no organiskiem materiāliem un meža faktūrām.
Būtiska izstādes sastāvdaļa ir arī skaņu ainava, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību. Putnu balsis, dzērvju dziesmas un meža skaņas papildina telpisko pieredzi, radot klātbūtnes sajūtu un pastiprinot izstādes atmosfēru.
Kā norāda autores: “Mēs iestājamies par putnu dziesmām un mūsu dvēseles dziesmām – lai pasaule būtu skanīga un saskanīga.”
Kultūras centrs “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
Izstāde “No sēklas”
Galerijā “Romas dārzs”
Līdz 10. jūlijam
Līdz 10. jūlijam galerijā “Romas dārzs” skatāma Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) Keramikas nodaļas skolotāju un absolventu darbu izstāde “No sēklas”.
Ekspozīcijā aplūkojami 63 mākslinieku darbi – skolotāju, absolventu un radošo personību veikums, kuru ceļš savulaik sācies tieši Liepājas Mākslas skolā. Izstāde veltīta Liepājas Mākslas skolas simtgadei un vienuviet pulcē dažādu paaudžu keramiķu darbus, atklājot Keramikas nodaļas attīstību, tradīciju nepārtrauktību un tās ietekmi uz Latvijas kultūrtelpu.
Izstādes nosaukums “No sēklas” simboliski atspoguļo skolas nozīmi jauno mākslinieku izaugsmē. Skola šeit pielīdzināta dārzam, kurā pedagogi gadiem ilgi attīsta un pilnveido jauno talantu radošo potenciālu. Laika gaitā šie “asni” izauguši par spilgtām un profesionālām personībām, kuru darbi šodien sastopami gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Izstādē keramika atklājas daudzveidīgās izpausmēs – no klasiskām formām līdz laikmetīgiem eksperimentiem un individuāliem mākslinieciskajiem meklējumiem. Katrs darbs ir daļa no kopīga stāsta par skolu, kas jau simts gadus attīsta radošas personības un profesionālus māksliniekus. Zīmīgi, ka vairāki Keramikas nodaļas absolventi pēc studiju beigšanas atgriezušies skolā jau pedagogu statusā, turpinot nodot tālāk savas zināšanas un pieredzi nākamajām paaudzēm.
Galerija “Romas dārzs”
Zivju ielā 3, Liepāja
