Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
LNMM Jauniešu kluba pop-up izstāde “Saikņu anatomija”
Latvijas Nacionālā mākslas muzejā
6.–15. augusts
No 6. līdz 15. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Konferenču zālē norisināsies Mākslas muzeju Jauniešu kluba pop-up izstāde “Saikņu anatomija”, kas caur mākslinieku daiļradi pēta, kā starppersonu attiecības un pašizziņa veicina rakstura transformāciju.
Izstādē Mākslas muzeju Jauniešu kluba (MMJK) dalībnieki un viņu uzrunātie jaunie mākslinieki interpretē saikņu anatomiju. Ekspozīcijas vadmotīvs raisa pārdomas par šķietamiem svešiniekiem, tuviniekiem un vispazīstamāko – iekšējo pasauli. Darbu izlase piedāvā apmeklētājiem reflektēt par cilvēka divējādo lomu kopienā – gan iespaidu un atmiņu radīšanā, gan apkārtējās vides impulsu saņemšanā un izprašanā.
Izstāde ir Mākslas muzeju Jauniešu kluba septītās sezonas noslēguma projekts un iniciatīva, kurā izmantotas mācību gada laikā gūtās zināšanas un prasmes. MMJK ir bezmaksas izglītības programma skolas un studiju vecuma jauniešiem (15+), kurus interesē kultūra un māksla, kuri vēlas iepazīt muzeja aizkulises un jūt aicinājumu aktīvi līdzdarboties mākslas procesos Latvijā.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
LLMC Vasaras skola 2025: Atvērto lekciju programma
Alūksnes Mākslas skolā
6.–11. augusts
No 6. līdz 11. augustam Alūksnē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) jau divpadsmito reizi pulcēs jaunos mākslas un kultūras jomas profesionāļus ikgadējā neformālās izglītības programmā “LLMC Vasaras skola”. 2025. gada programma “Māksla, aģence un institucionālā transformācija” būs veltīta institucionālās kritikas dažādajiem kontekstiem Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā.
Programmu vadīs pētnieki, kuratori, mākslinieki un aktīvisti, kopīgi izzinot institucionālās kritikas līdzības un reģionālās atšķirības Baltijas un Austrumeiropas mākslā un kultūrā, vienlaikus raugoties plašākā globālā kontekstā. Diskusijās pievērsīsies tam, kā ārējie un lokālie faktori ietekmējuši un pārveidojuši reģionālos procesus, un kā institucionālās prakses ir veidojušas mākslas attīstības dialektiku Baltijā un Austrumeiropā.
Programmas mērķis ir pārdomāt, kā institucionālā kritika pēc 1989. gada ir definējusi Centrālās un Austrumeiropas (CEE) pozīciju un lomu globālajā kultūras telpā, izvērtējot, vai 20. gadsimta otrās puses ideoloģiskās pretnostatījuma struktūras, piemēram, Austrumi–Rietumi, joprojām ietekmē šīs diskusijas.
Tāpat tiks pārskatīti jautājumi, kas saistīti ar mākslas kritiku un kultūras refleksiju, un kā šie procesi ietekmē un veido kultūras vidi. Izpēte ietvers arī iekļaušanas un ilgtspējas jēdzienus ar mērķi saprast, kā nodrošināt, lai tie nepārvērstos tikai par formāliem institucionālajiem protokoliem mākslas un kultūras praksēs.
Papildus tam tiks aplūkotas stratēģijas, kā novērst mākslas un kultūras instrumentalizāciju, risinot tādus sabiedriski nozīmīgus jautājumus kā izglītība, veselības aprūpe un vides ilgtspēja, kur šāda pieeja nereti tiek īstenota caur politikas instrumentiem un finansējuma mehānismiem.
Alūksnes mākslas skola
Ojāra Vācieša iela 2, Alūksne
LLMC atvērto lekciju programma “Pārvietošanās mainīgā reljefā”
Alūksnes mākslas skolā
7. augusts
7. augustā, turpinot Latvijas Laikmetīgās mākslas centra 25 gadu jubilejas programmu “Laiks, ausma vai garāmbraucošs vilciens”, norisināsies atvērto lekciju un prezentāciju programma – simboliskā pastaiga “Pārvietošanās mainīgā reljefā”, kas pievērsīsies institucionālās atmiņas, arhīvu un laikmetīgās mākslas vēstures izpētei.
Programmā piedalīsies LLMC domubiedri – sadarbības partneri un līdzgaitnieki, ar kuriem centra darbību vieno ne tikai kopīga vēsture, bet arī zināšanu un stratēģiju apmaiņa par mākslas institūciju lomu publiskās telpas attīstībā un mākslas vēstures pārskatīšanā.
Pasākums norit LLMC Vasaras skolas ietvaros.
Alūksnes Mākslas skola
Ojāra Vācieša iela 2, Alūksne
Madaras Kvēpas personālizstāde “Jūra nerunā, tomēr es atgriežos”
ISSP galerijā
8. augusts–19. septembris
No 8. augusta līdz 19. septembrim ISSP galerijā būs skatāma mākslinieces Madaras Kvēpas personālizstāde “Jūra nerunā, tomēr es atgriežos”, kas pēta ekoloģisko jūtīgumu jeb attiecību veidošanu ar dabu – tās elementiem, laika ritējumu un klusumu.
Ilgākā laika periodā atgriežoties konkrētās vietās Baltijas jūras piekrastē, autore analogajās fotogrāfijās un dienasgrāmatas piezīmēs dokumentē saskarsmi ar priedēm, akmeņiem, vēju, paisumu, aļģēm un smiltīm. Saskarsmes brīžos viņa ne vien izjūt dabas klātbūtni, bet arī mēģina izprast, kā tas ir – būt akmenim vai būt kokam.
Pašrocīgi radītie attēli vasaras izskaņā pārtapuši gaismas projekcijās uz ISSP galerijas logiem, veidojot multisensoru un kontemplatīvu telpu, kas ļauj skatītājam iejusties mākslinieces pieredzē. Tuvība dabai sniedz mierinājumu, patvērumu un vienlaikus atgādina par mūsu atbildību vides un nākotnes paaudžu priekšā. Kvēpa jautā: “Vai empātiju pret dabu ir iespējams trenēt?”
Galerija ISSP
Marijas 13, k. 3, Berga bazārs
Laikmetīgās mākslas izstāde “Pasaules atpakaļ-atburšana”
Padures muižā
8. augusts–8. oktobris
No 8. augusta līdz 8. oktobrim Padures muižā būs skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Pasaules atburšana” – daudzslāņaina pieredzes telpa, kurā māksla kļūst par tiltu starp cilvēku un dzīvo pasauli. Izstāde aicina uz juteklisku un reflektīvu sastapšanos ar pasauli, kur mākslas darbi kalpo nevis ideju ilustrēšanai, bet kā sensori vārti un rezonanses lauki, kas atjauno attiecības ar dabu, mītu un cilvēka iekšējo pasauli.
Izstādes koncepcija balstīta vācu sociologa Maksa Vēbera idejā par pasaules “atburšanu” (Entzauberung der Welt) – proti, modernitātes laikmetā zaudēto maģisko, simbolisko un intuitīvo saikni ar pasauli. Mūsdienu cilvēks dzīvo racionalizētā, bet atsvešinātā vidē. “Pasaules atburšana” ir māksliniecisks mēģinājums šo zudušo saikni atgūt – nevis nostalģiski atskatoties, bet veidojot jaunu, jēgpilnu attiecību kvalitāti ar pasauli.
Turpinot Vēbera idejas, izstāde iedvesmojas arī no vācu sociologa Hartmuta Rozas rezonanses teorijas, kas uzsver nepieciešamību pēc abpusējas, jūtīgas saiknes ar pasauli – saiknes, kas nav balstīta kontrolē, bet atvērtībā, klātbūtnē un spējā tikt uzrunātam.
Mākslas darbi – glezniecība, instalācijas, tēlniecība, tekstils, keramika un citi mediji – izstādē kļūst par “atburšanas” rituāliem, kas mudina apmeklētājus nevis analizēt, bet sajust, būt klātesošiem un ļaut pasaulei atsaukties. Darbos izmantotie materiāli – māls, augi, tekstils, pigmenti u.c. – izvēlēti ne tikai to simboliskās nozīmes dēļ, bet arī dēļ to spējas uzrunāt maņas un ķermenisko uztveri.
“Pasaules atburšana” nav izstāde ar vienu vēstījumu – tā ir aicinājums uz klātbūtni, atvērtību un transformējošu savienojumu ar sevi, citiem un vidi, kurā mākslas darbi kalpo kā pārejas vārti no vienveidīgas racionalitātes uz daudzbalsīgu, garīgi piesātinātu telpu.
Padures muiža
Pils iela, Padure
Izstāde “Ogres rītausma”
Ogres Vēstures un mākslas muzejā
8. augusts–10. oktobris
No 8. augusta līdz 10. oktobrim Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs skatāma izstāde “Ogres rītausma”, kas veltīta vienam no mazāk izstādītajiem, bet būtiskiem pilsētas kultūrvēsturiskās vides elementiem – vēsturiskajiem žogu stabiem.
Izstāde izgaismo Ogres kā kūrorta pilsētas attīstību, sākot no 19. gadsimta otrās puses, kad vasarnīcu celtniecība kļuva par būtisku faktoru pilsētvides veidošanā. Vēlāk, padomju periodā, Ogre tika pārvērsta par rūpniecības centru, izmainot tās vēsturisko struktūru un arhitektūru. Taču, neraugoties uz pārmaiņām, vēsturiskie žogu stabi daudzviet pilsētā ir saglabājušies – kā liecība gan par senajām īpašumu robežām, gan vietējo amatnieku prasmēm un īpašnieku gaumi.
2018. gadā Ogres attīstības biedrība apzināja vēsturiskās Ogres vasarnīcas un izveidoja vairākus izzinošus pastaigu maršrutus. Pētot pilsētvidi, uzmanība tika pievērsta žogiem – mazajai arhitektūras formai, kas iezīmē robežu starp publisko un privāto telpu. Šie žogi atklāj dekoratīvus elementus betona stabu fasādēs – ornamentus, simbolus un rakstus, kas sevī slēpj gan estētisku, gan iespējamu vēsturisku vēstījumu. Bieži vien uz žogu stabiem attēlota stilizēta saule. Kāda varētu būt šī motīva izcelsme? Vai rotājumi ir vienkārši estētiski, vai arī tajos ir dziļāka nozīme?
Izstādē būs redzami oriģināli Ogres teritorijā atrastie betona žogu stabi, analogās fotogrāfijas ar tiem pilsētvidē un tematiskas ekspozīcijas par to veidiem un izgatavošanas tehnoloģiju. Izstādes mērķis ir sniegt vēsturisku ieskatu un rosināt ideju par kultūrvēsturiskajai videi raksturīgo žogu saglabāšanu un atjaunošanu, tādējādi uzsverot Ogres pilsētvides savdabību.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre
Andreja Ķiģeļa retrospektīvā izstāde “Pamestais māls”
Kalnciema kvartāla galerijā
8.–30. augusts
No 8. līdz 30. augustam Kalnciema kvartāla galerijā būs skatāma izcilā keramiķa Andreja Ķiģeļa (1939) darbu retrospektīvā izstāde “Pamestais māls”, kas pirmo reizi plašāk atklāj mākslinieka daudzšķautņaino radošo darbību pusgadsimta garumā.
Ekspozīcijā iekļauti agrīnie studiju darbi, monumentāli mākslas objekti, dārza keramikas skulptūras un vēl neredzēti, nepabeigti darbi, kas atklāj Ķiģeļa novēršanos no keramikas. Izstāde izgaismo arī viņa inovatīvo ieguldījumu mākslas keramikas attīstībā – no eksperimentiem Bolderājas būvmateriālu fabrikā līdz Kurzemes keramikas tradīciju saglabāšanai un eksponēšanai darbnīcā “Virpnieki”.
Papildmateriāli – fotogrāfijas, diapozitīvi un grafiski zīmējumi – ļauj ielūkoties mākslinieka radošajā procesā un sniedz kontekstu darbiem, kas dažādu iemeslu dēļ vairs nav pieejami oriģinālā vidē.
Izstāde ir daļa no plašāka pētījuma par Andreja Ķiģeļa mantojumu. Realizāciju nodrošina Rīgas Porcelāna muzejs un biedrība “Dzīvesstāsts”.
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Jāņa Maļecka izstāde “Nošu ainavas”
Teātra namā “Jūras vārti”
8. augusts–26. septembris
No 8. augusta līdz 26. septembrim teātra nama “Jūras vārti” izstāžu zālē būs skatāma Jāņa Maļecka gleznu izstāde “Nošu ainavas”. Profesionāla pianista un pedagoga radošais ceļš vienmēr gājis roku rokā ar vizuālo mākslu – Maļeckis ar glezniecību aizrāvies jau kopš bērnības, vēlāk to padziļināti apguvis pie tādiem pedagogiem kā Edvards Grūbe, Inta Celmiņa un Ivars Heinrihsons.
1994. gadā mākslinieks absolvēja Latvijas Mākslas akadēmiju un kopš tā laika piedalījies grupu un personālizstādēs Latvijā un ārvalstīs – Beļģijā, Norvēģijā, Somijā, Polijā un ASV.
Izstādes “Nošu ainavas” gleznās nojaušama cieša saikne starp skaņu un krāsu – mūzikas valoda pārtop vizuālā struktūrā, kur emocionālā pieredze iegūst ainavisku vai abstraktu veidolu. Gleznojums tiek uzlūkots kā telpa skaņai, klusumam un to ritmikai, kā arī kā iespēja interpretēt mūzikas pasauli plastiski un intuitīvi.
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils
Andra Dzenīša zīmējumu izstāde “Ceļojums”
Teātra namā “Jūras vārti”
8. augusts–26. septembris
No 8. augusta līdz 26. septembrim teātra nama “Jūras vārti” izstāžu zālē būs skatāma komponista un pedagoga Andra Dzenīša zīmējumu izstāde “Ceļojums”. Šī ir jau trešā Dzenīša personālizstāde, kas atklāj viņa ilggadējo aizraušanos ar vizuālo mākslu kā neatņemamu radošā procesa daļu.
Izstādes nosaukums “Ceļojums” apzīmē ne tikai konkrētus iedvesmas avotus – reālus un iztēles ceļojumus –, bet arī pašizziņas trajektoriju. Daudzi darbi tapuši kā pašterapeitiska prakse, un zīmēšana Dzenītim, līdzīgi kā komponēšana, ir intuitīvs, iracionāls process, kurā viņš ļaujas brīvai kustībai laikā un telpā.
Izstādes darbos, kas tapuši no 2019. līdz 2025. gadam, autors izmanto dažādas tehnikas – tušu, ogli, grafītu, zelta krāsu un balto zīmuli uz dažādu toņu papīra. Rezultātā veidojas grafiski daudzslāņaini darbi ar personisku noskaņu un introspektīvu tēlainību.
Andris Dzenītis, kurš pasniedz kompozīciju Ventspils Mūzikas vidusskolā, sevi vizuālajā mākslā uzskata par autodidaktu. Tomēr viņa pieeja, kas balstīta sajūtu impulsā un vizuālās formas brīvībā, sniedz darbiem neatkārtojamu emocionālu skanējumu.
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils
Katjas Novitskovas izstāde “Galaktikas dārzi”
PAiR galerijā Pāvilostā
9. augusts–15. septembris
No 9. augusta līdz 15. septembrim PAiR galerijā Pāvilostā būs skatāma igauņu laikmetīgās mākslinieces Katjas Novitskovas izstāde “Galaktikas dārzi”.
Izstādē PAiR galerijā Novitskovas darbi “Forever” un “Pattern of Activation” veido savstarpēju dialogu, veidojot inovatīvu ekspozīciju, kurā apvienojas mākslinieces antropoloģiskā un ekoloģiskā interese, kā arī pievēršanās atrastu attēlu fenomeniem. Abi darbi – viens ārpusē, otrs iekštelpās – “sarunājas”. Tie vēsta par nezināmo: cilvēces dziļi iesakņotajām bailēm un apsēstību ar realitātes fiksēšanu un definēšanu. Kopā tie izaicina mūsu laika uztveri, pretnostatot “Forever” fiksēto mūžības sajūtu “Pattern of Activation” mirklīgajam, mainīgajam ritmam, vienlaikus apliecinot mākslinieces interesi par dzīvnieku vizuālo materiālu un jaunāko mediju ietekmi.
Ar šo izstādi PAiR galerija turpina iesākto ceļu – aicināt uz Pāvilostu starptautiski atzītus māksliniekus un izrādīt novatorisku laikmetīgo mākslu, izceļot tādas aktuālas tēmas kā ekoloģija, tehnoloģiju klātbūtne un uztvere, kā arī mainīgā realitāte antropocēna laikmetā ar postantropocēnām iezīmēm.
Galerija PAiR
Ernesta Šneidera laukums 11, Pāvilosta
Vides mākslas taka “Aci pret aci ar dabisko”
Grobiņā pie Ālandes upes
No 9. augusta
No 9. augusta Grobiņā pie Ālandes upes būs apmeklējama nodibinājuma “Liepāja 2027” veidotā vides mākslas taka “Aci pret aci ar dabisko”. Tā būs trīs mākslas objektu saspēle, kas aicinās apmeklētājus izjust dabu kā vēsturi, nākotni un dzīvību vienojošu telpu. Mākslas taka tapusi programmas “Liepāja 2027 – Eiropas kultūras galvaspilsēta” ietvaros un izcels Baltijas piekrastes un Ālandes upes ielejas unikālo ekosistēmu, kur dabas ritmi satiekas ar cilvēka ietekmi un dažādiem nākotnes scenārijiem.
Šie trīs darbi rada platformu laikmetīgai apcerei un līdzpārdzīvojumam, vienlaikus kļūstot par vietas identitātes zīmēm līdz pat 2027. gada izskaņai. Mākslas takā būs apskatāmi trīs mākslinieku – Ievas Vieses, Kristas Dinteres un Riharda Vītola – jaunradīti darbi.
“Šī mākslas taka būs gan vizuāla, gan filozofiska pieredze – aicinot mūs skatīties dabai acīs, dzirdēt tās balsi un aizdomāties par to, kā kopā sadzīvot, nevis sacensties.”
Nodibinājums “Liepāja 2027”
Ālandes upes, Promenāde, Paula iela, Grobiņa
SAKNE: Jauna pagrīdes mākslas telpa
Priekuļos
No 9. augusta
9. augustā plkst. 18.00 Cēsu novada Priekuļos norisināsies otrā atklāšana jaunajai eksperimentālajai mākslas telpai SAKNE – nepieradinātai pagrīdes galerijai, ko dibinājuši jaunās paaudzes mākslinieki.
SAKNE ir alternatīva platforma ārpus institucionālajiem rāmjiem – telpa, kurā topošā mākslinieku kopiena eksperimentē ar formu, procesu un telpas pieredzi. Otrā atklāšana iezīmēs lielformāta un multimediālu darbu ekspozīciju, kas veidota kā site-sensitive rituāls, veltīts telpas “iesvētīšanai”. Šajā izstādē pagrabs nav tikai vide – tas kļūst par darbu līdzautoru, savā entropiskajā būtībā izaicinot ierastos mākslas eksponēšanas priekšnoteikumus.
Apmeklētājiem būs iespēja piedzīvot vidi, kur māksla un mitrums, tumsas tekstūras un improvizēti risinājumi saplūst neaizsargātā, intensīvā pieredzē. Kā saka izstādes veidotāji – “taustoties tumsā, tiek atvērtas jaunas domu durvis, pa kurām iekāpjot, iespējams saslapināt kājas un atsvaidzināt ādu.”
Izstāde pēc atklāšanas skatāma tikai ar iepriekšēju pierakstu, rakstot DM Instagram kontā: @galerijasakne.
Galerija SAKNE
Lāčplēša iela 9, Priekuļi, Cēsu novads
Performance “Ko varot?”
Radošajā kvartālā “Provodņiks”
9. augustā / plkst. 18:00
9. augustā plkst. 18.00 radošajā kvartālā “Provodņiks” notiks performance: “Ko varot?”.
“Ko varot?” ir simbolisks akts par seksualitātes trauslumu un ceļu uz traumu dziedēšanu. Izmantojot sarkanās olas simboliku, performance iedziļinās sāpju un atdzimšanas cikliskajā dabā. Darbs atklāj ievainojamību un pārmaiņu spēku, kas rodas, pieņemot pagātni. Tas rosina apceri par ķermeņa un garīgās pieredzes saistību, par dziedināšanas spēku. Tā ir intīma un vienlaikus kolektīva pieredze — klusējoša lūgšana par atdzimšanu.
Piedalās: Patrīcija Māra Vilsone un Inese Bērziņa
Radošais kvartāls “Provodņiks”
Ganību dambis 63, Rīga
Mākslinieku dueta Dirty Romantics izstāde “Nu labi”
Galerijā 427
līdz 9. augustam
Līdz 9. augustam galerijā 427 skatāma mākslinieku dueta Dirty Romantics izstāde “Nu labi” – personisks un ironisks ceļojums pa tonālajiem pelēkajiem laukiem starp samierināšanos, apātiju un estētisku spītību.
“Nu labi” bieži tiek lietots kā kompromiss – piekrišana bez pārliecības, samierināšanās bez cīņas. Šis pelēcīgais starpstāvoklis iezīmē arī izstādes noskaņu – starp sajūsmu un nogurumu, starp naivitāti un kritiku. Darbi balansē uz robežas starp personisko un kolektīvo, ironiju un empātiju.
Fragments no izstādes teksta: “Nu labi… Bet! Vai jums šķiet, ka kaķi saprot mūs labāk, nekā mēs viņus? Saprot visu, ko grib saprast.” / – fragmenti no “Blūma teorijas” (Tiqqun, izdevusi “Bolderāja”) un sarunas starp māksliniekiem.
Dirty Romantics ir mākslinieku duets, kurā apvienojušies Katerina Berlova (Ukraina) un Ivars Grāvlejs (Latvija). Viņu sadarbība balstās uz spēli, kļūdu estētiku un apzinātu robežu pārkāpšanu.
Galerija 427
Stabu iela 70, Rīga
Kristiana Brektes personālizstāde “Heilige Stunde / Svētā stunda”
Laikmetīgās mākslas galerijā “Bastejs”
līdz 31. augustam
Līdz 31. augustam galerijā “Bastejs” Priedainē skatāma mākslinieka Kristiana Brektes jaunākā personālizstāde “Svētā stunda”, kurā veidots dialogs ar vāciski runājošās Eiropas mākslas kanonā nozīmīgā vecmeistara Ferdinanda Hodlera daiļradi. Tā ir vizuāla sadursme, kurā viena autora reprodukcijas kļūst par otra darba virsmu, uz kuras tiek klāti laikmetīgās groteskas, trauksmes un estētisko izaicinājumu slāņi.
Ferdinands Hodlers (1853–1918) Eiropas mākslas vēsturē izceļams kā viens no izcilākajiem Šveices simbolistiem un modernisma priekšgājējiem, kura darbi iemieso centienus pēc garīga līdzsvara, ritma un universālas kārtības. Viņa virzītais “paralēlisma” koncepts balstījās idejā, ka dabā un cilvēka eksistencē atkārtojas struktūras, kas pauž iekšēju harmoniju. Hodlera glezniecībā atrodamas klusas, sakrālas kompozīcijas, kur figūras un ainavas pietuvojas ikonas līmenim. Taču – ko nozīmē šī kārtība mūsdienu pasaulē?
Kristians Brekte uzdod šo jautājumu tieši un provokatīvi, pārzīmējot un pārgleznojot Hodlera darbu reprodukcijas, pārvēršot tās par dēmonisku arheoloģiju, postsimbolisma performanci uz vēstures audekla. Brekte spēlējas ar ikonoklazmu – attēla dekonstruēšanu vai pārformulēšanu –, bet tajā pašā laikā viņa žests nav iznīcinošs.
Zīmējumu sērija ir kā vizuāls eksorcisms – trieciens mākslas vēstures ikonām, lai no to klusējošās cēluma izvilktu apslēptu trauksmi un teatrālu fatālismu. Šajā darbā klasiskā estētika tiek uzšķērsta un papildināta ar melniem, mutuļojošiem tēliem – arhetipiem un groteskām būtnēm. Hodlera figurālās kompozīcijas kļūst par fonu sižetiem, kuros izlaužas apspiestais – seksualitāte, nāve, vardarbība, attiecības ar reliģiozitāti un ķermeniskumu.
Šie darbi nav vienkārša iejaukšanās Hodlera estētikā, bet arī komentārs par to, kā mūsdienu skatītājs pieredz klasiku – kā kaut ko kanonisku, bet reizē arī atvērtu spēlei, kritikai un jaunām rituālām darbībām. Hodlers, tāpat kā bieži tas tiek piedēvēts Kristianam Brektem, ir bijis savam laikam neērts mākslinieks – viņš nepielāgojās akadēmiskajām vai modernajām prasībām, bet attīstīja savu vizuālo valodu. Šodien, kad cilvēki atkal meklē autentiskumu, nevis ārējo spožumu, viņa darbos var saskatīt iekšēju patiesumu, nevis estētisku izpatikšanu.
Brektes daudzslāņainā darbu sērija pasvītro kopīgo, kas piemīt abiem māksliniekiem – godīgumu pret pārejošo un nāvi. Brekte “pārkrāso” ne tikai viņa rokās nonākušos attēlus, bet arī atmiņu telpu, parādot savu attieksmi pret “svētās stundas” motīvu šī brīža realitātē, kurā dominē dekonstrukcija un bailes par rītdienu.
Galerija “Bastejs”
Skultes iela 10, Jūrmala
Zanes Ulmanes personālizstāde “Iedziļināšanās”
Galerijā “Bazar’t”
līdz 31. augustam
Līdz 31. augustam galerijā “Bazar’t” skatāma tekstilmākslinieces Zanes Ulmanes personālizstāde “Iedziļināšanās”, kas piedāvā skatītājam dziļu un personisku ieskatu laikmetīgajā tekstilmākslā, kur savijas materiāla faktūra, psiholoģiskā jutība un konceptuālas domas asums.
Personālizstāde “Iedziļināšanās” ir stāsts par bērnības atmiņām un to emocionālo nospiedumu, kā arī pētījums par mākslinieces dzimtas saitēm un šo saišu atstātajām pēdām viņas identitātē. Darbos tiek atklāta atmiņu trauslā daba – mirkļi, kas, līdzīgi tekstilam, sastāv no daudziem savijušiem pavedieniem, veidojot sarežģītu, bet harmonisku rakstu.
Darbi veidoti taftinga un filcēšanas tehnikās. Taftings ir pasaulē atzīts, inovatīvs risinājums tekstiliju veidošanā, kas ļauj māksliniecei radīt daudzslāņainas faktūras un piesātinātu materiāla plastiku. Šie paņēmieni ļauj Ulmanei apvienot tradicionālās tekstila saknes ar laikmetīgu vizuālo valodu, radot instalācijas un objektus, kuros savijas personisks stāsts, taktils siltums un telpisks izteiksmīgums.
“Tekstils ir kā otrā āda – materiāls, kurā var ievīt emocijas, pieredzi un jautājumus, kas mani nodarbina. Tas ļauj runāt klusāk, bet daudz dziļāk. Tekstils ir ļoti taktils – tā pieskāriens raisa sajūtas, asociācijas un maigumu,” saka māksliniece.
Galerija “Bazar’t”
T/c “Mols”, 2.stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs izsludinājis Mākslas ideju konkursu
Pieteikšanās līdz 18. augustam
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar akciju sabiedrību “KURSA” izsludinājis mākslas ideju konkursu, kuram pieteikties var līdz 18. augustam. Laureātu darbi tiks iekļauti topošā Vēja pieredzes centra ekspozīcijā Liepājā.
Konkursam aicināti pieteikt idejas darbiem, kas:
- Ir saistīti ar vēju, vētrām un dabas spēka tematiku;
- Rosina emocionālu vai fizisku apmeklētāja iesaisti;
- Konceptuāli vai simboliski atspoguļo Liepājas identitāti, īpaši izceļot vēju kā kultūras un ģeogrāfisku fenomenu;
- Papildina Vēja pieredzes centra ideju.
Starpdisciplinārais Vēja pieredzes centrs būs vide, kur vējš kļūs par iedvesmas avotu mākslai, vēsturei, zinātnei un izglītībai. Tajā būs apskatāmas interaktīvas un izglītojošas laikmetīgās mākslas ekspozīcijas, izcelti vēsturiski notikumi, kā arī sniegta praktiska informācija par cilvēka noturību ekstremālos laikapstākļos.
Lai iepazītos ar Vēja pieredzes centra ideju, potenciālajiem ekspozīcijas laukumiem un pieejamajiem materiāliem, interesenti aicināti pieteikties ekskursijai centra teritorijā, kas notiks 4. augustā.
Konkursa rezultāti tiks izziņoti pēc 2025. gada 4. septembra.
Trīs labāko darbu autori saņems naudas balvas: 1. vieta – 1500 EUR, 2. vieta – 1000 EUR, 3. vieta – 500 EUR.
Atsevišķi tiks uzrunāti arī to darbu autori, kuru idejas varētu tikt realizētas sadarbībā ar Vēja pieredzes centra attīstītājiem.
Jaunie mākslinieki aicināti pieteikt idejas
dalībai eksperimentālā grupas izstādē
Pārdaugavas kultūras apvienībā
līdz 20. augustam
Pārdaugavas kultūras apvienība aicina jaunos māksliniekus līdz 20. augustam pieteikt idejas dalībai eksperimentālā grupas izstādē, kas notiks Kultūras centra “Imanta” galerijā 2025. gada rudens sezonā.
Jaunie autori vecumā no 18 līdz 35 gadiem aicināti iesniegt savu pieteikumu par tēmu “Nākošā nākotne”, ietverot idejas, kas saistītas ar ekoloģiju, ilgtspēju un otrreizēju pārstrādi.
Iepriekšēja pieredze vizuālajā mākslā nav nepieciešama – aicināti ne vien mākslinieki, bet arī pētnieki, zinātnieki un citu jomu pārstāvji.
Pieteikumus vērtēs žūrija, kuras sastāvā būs mākslinieki un projekta mentori Krišs Salmanis un Ieva Epnere, kā arī Pārdaugavas kultūras apvienības pārstāvji.
Izvēlētajiem pretendentiem būs iespēja realizēt savu ideju izstādes telpā mentoru vadībā un sadarbojoties ar pārējiem autoriem. Uz projekta laiku Kultūras centra “Imanta” galerija kļūs par zonu eksperimentālām mākslas izpausmēm.
Ideju var iesniegt jebkurā vizuālās mākslas žanrā; prioritāte vērtēšanā tiks dota ready-made, instalāciju, kolāžu, asemblāžu un performanču vai citu procesuālu mākslas darbu tehnikām.
Konkursā izvēlētajiem dalībniekiem savi darbi būs jārealizē un jāeksponē galerijas telpā projekta norises laikā – no 2025. gada 15. septembra līdz 23. novembrim –, kā arī jāapmeklē regulārās tikšanās reizes ar mentoru.
Organizators sniedz tehnisko atbalstu savu iespēju robežās, nodrošinot darbam nepieciešamos materiālus, instrumentus un telpas. Papildus tiek organizētas divas izglītojošas ekskursijas dalībniekiem.
Pārdaugavas kultūras apvienība
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Ingas Insbergas personālizstāde “Rozes stikla burkā”
Ventspils muzeja Livonijas ordeņa pilī
līdz 28. septembrim
Līdz 26. septembrim Ventspils muzeja Livonijas ordeņa pilī skatāma mākslinieces Ingas Insbergas izstāde “Rozes stikla burkā”. Viņas radošajā darbībā konsekventi dominē popārta un ironiski apspēlētas interneta kultūras elementi, veidojot savu izteiksmīgo nišu ne tikai Kurzemes mākslas ainavā, bet arī plašākā mērogā.
Izstādes ievadā māksliniece skaidro: “Izstādē skatāmie darbi atklāj popkultūras iedvesmotu, hiperfeminizētu vidi, kur nostaļģija savijas ar vizuāli saldinātu realitāti. Gleznās attēlotās rozes, augļi un ikdienas priekšmeti kļūst par simboliem, kas atspoguļo gan personiskas pieredzes, gan laikmeta novērojumus. Darbi radīti eļļas glezniecības tehnikā ar smalku precizitāti, pievēršoties detaļām un materialitātei. Romantizētos, viegli ironiskos motīvus caurvij mākslinieces rokrakstam raksturīgais rozā tonis. Sievietes tēla klātbūtne atklājas priekšmetu izvēlē, krāsu paletē un materiālajā jutībā. Katrā gleznā nojaušams naratīvs, kas paver iespēju skatītāja personiskai interpretācijai.”
Ventspils muzejs Livonijas ordeņa pils
Jāņa iela 17, Ventspils
Ērikas Kumerovas izstāde “Aiz redzamā”
Mākslas telpā “Aminori”
līdz 27. septembrim
Līdz 27. augustam mākslas telpā “Aminori” skatāma mākslinieces Ērikas Kumerovas jaunāko gleznu izstāde “Aiz redzamā”, kas piedāvā skatītājam iespēju gremdēties iekšējā piedzīvojumā, kas atklājas aiz redzamās realitātes sliekšņa.
Ērikas Kumerovas darbi ir vizuāli piesātināti un emocionāli daudzslāņaini. Viņas gleznas raksturo intensīva krāsu palete, unikālas līnijas un intuitīvi veidotas formas, kas balansē starp abstrakciju un atpazīstamību. Katrs audekls kļūst par aicinājumu skatītājam uztvert ne tikai redzamo un vielisko, bet arī to, kas slēpjas aiz tā – sajūtas, nojausmu, vibrācijas, skatītāja personīgās atmiņas un nākotnes vīzijas.
Nosaukums “Aiz redzamā” atklāj izstādes mērķi – skatītājs tiek aicināts ne tikai tvert mākslas darbus vizuāli, bet mēģināt sajust to, kas atrodas ārpus redzamā un nav skaidri definējams.
“Mani interesē tas neredzamais slānis – izjūtas, domas, klusie impulsi, kas nav noformulējami, bet tomēr dzīvo katrā no mums. Abstraktā māksla dod brīvību šo slāni izpaust – bez robežām, bez ilustratīva attēlojuma, bet ar pilnu emocionālo spēku,” saka māksliniece. “Tā ir mana valoda – es mīlu dinamiskas kompozīcijas, kontrastus, garšīgu kolorītu un vienmēr atstāju vietu katra paša interpretācijai. Izstādes apmeklētājs nav tikai vērotājs, bet gan līdzradītājs, kas katrā darbā izdzīvo savu stāstu.”
Mākslas telpa “Aminori”
Krišjāņa Valdemāra iela 69, Rīga
Sandras Krastiņas izstāde “Sajūtu topogrāfija. Retrospekcija”
Dundagas Kultūras pilī
līdz 2026.gada 6. janvārim
Līdz nākamā gada 6. janvārim Dundagas kultūras pilī skatāma Sandras Krastiņas izstāde “Sajūtu topogrāfija. Retrospekcija”.
Māksla nereti iegūst savu īsto spēku tur, kur vārdos trūkst elpas, kur domām un sajūtām pārāk glītās metaforās kļūst par šauru un izpušķota runa noslāpē patiesību. Tā veidojas telpā starp redzamo un sajūtamo, starp indivīda klusumu un pasaules trokšņiem, kas caur ikkatru brīvo radošo garu iegūst savu subjektīvo pieraksta formu.
Izstāde “Sajūtu topogrāfija. Retrospekcija” vērš uzmanību uz ideju pārmantojamību Sandras Krastiņas daiļradē. Proti, izstādei izvēlētie gleznu cikli attiecas uz dažādiem mākslinieces meklējumu posmiem. Īpaša nozīme piešķirta ideju un glezniecības atradumu metafizikai, skaidrojot, kā no viena suverēna gleznu cikla māksliniece nonāk pie nākamā, kā nejaušs atradums kļūst par nākamo izpētes motīvu.
Dundagas Kultūras pils
Pils iela 14, Dundaga
“Kalve Coffee” jaunākie espresso maisījumi veltīti
LNMM izstādei “Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi”
Vietējie kafijas grauzdētāji “Kalve Coffee Roasters” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju turpina atzīmēt leģendāru Latvijas vizuālās mākslas meistaru sasniegumus, savu aktuālāko espresso maisījumu veltot izstādei “Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi” un tajā aplūkojamajiem Jaņa Rozentāla un Niklāva Strunkes darbiem.
Izstāde “Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi”, kas no 5. jūlija līdz 30. novembrim notiek Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Lielajā zālē, pirmo reizi Ziemeļeiropā parāda tik apjomīgu kolekciju no prestižajām Ufici galerijām (Le Gallerie degli Uffizi) Florencē, iekļaujot 74 meistardarbus no Piti pils (Palazzo Pitti) Modernās mākslas galerijas pamatekspozīcijas un krājuma. Vizuālo, saturisko un kultūrvēsturisko intrigu ekspozīcijā veido Itālijas mākslas dialogs ar Latvijas 19. gadsimta beigu, 20. gadsimta sākuma un klasiskā modernisma mantojumu, ko mākslas pazinēji Latvijā un pasaulē uzskata par vienām no starptautiski visaugstāk atzītajām Latvijas kultūras vērtībām.
Izstādes nosaukums atspoguļo 19. gadsimta vidus un beigu tendenci – gaisma kļuva par svarīgāko elementu vairāku mākslas virzienu uzskatu sistēmā. Ne velti 19. gadsimta nogali dēvē par vizuālās mākslas “gaismas gadiem”, kad notika fundamentālas izmaiņas mākslas mērķī, saturā un formā. Māksliniekus, gan Itālijā, gan Latvijā, aizrāva risinājumi, kā izmantot gaismu vai tās trūkumu, lai pastāstītu stāstu un panāktu īpašu noskaņu.
Par godu šim unikālajam projektam, kā arī uzsverot latviešu gleznotāju pienesumu gaismas fenomena izpētē, divu jaunāko “Kalve” kafijas bundžu etiķetes rotā darbi ar Itālijas motīviem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas – Jaņa Rozentāla sadzīves aina “Uz terases (Veranda Kapri)” (1912) un Niklāva Strunkes pilsētainava “Sorento” (1924–1925).
“Mākslas vēsturē gaismai ir nozīmīga loma. Mākslinieki gan atvēlējuši tai galvenā varoņa lomu, gan izmantojuši to kā līdzekli, lai radītu vēlamo atmosfēru, manifestētu idejas un uzjundītu skatītājā emocijas. Gaisma ir mākslas radīšanas un iepazīšanas ceļš. Izstāde “Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi” ir kā ceļojums uz mākslas atklāsmi un baudīšanu. Janis Rozentāls gaismas atveidojumā meklēja noskaņu un impresionistisku vieglumu, savukārt Niklāvs Strunke ar to izcēla arhitektonisku struktūru un krāsu intensitāti. Šo mākslinieku darbi, kas izmantoti jauno “Kalve” produktu dizainā, ļaus ienest daļu Itālijas gaismas arī jūsu mājās,” saka projekta vadītāja, izstādes kuratore Astrīda Rogule.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
