Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Dinas Ābeles personālizstāde “Skatiena mazās pieturas”
galerijā “Bazar’t”
2.–30. aprīlis
No 2. līdz 30. aprīlim galerijā “Bazar’t” būs skatāma Dinas Ābeles personālizstāde “Skatiena mazās pieturas”. Šajā izstādē, galvenajā lomā būs Dinas Ābeles mazās gleznas – kas līdz šim bija atsevišķi papildinājušas mākslinieces izstādes, savukārt, šajā izstādē no maza izmēra darbiem sastāvēs visa izstāde. No 2022. līdz 2024 gadam tapušās gleznas, veidotas stilizēti vienkāršas, simboliski abstraktas, izmantojot dažādu faktūru valodu, runā par procesiem mūsos pašos, mūsu uztverē un atmiņā.
Mazais monumentālisms, kurā varam skatīties un domāt. Skatiens aizķeras, atpūšas un plūst tālāk. Mēs varam izvēlēties skriet vai uz mirkli apstāties, veldzēties, piesātināties un turpināt. Kā lietus lāse, kurā varam saredzēt visu pasauli. Mazie noslēpumi, kas mūs vilina, apskauj un modina. (..). Daudz jautājumu un dažas atbildes. Tur ir dažādas robežas, kuras tiek pārkāptas un reizēm nosargātas. Tur ir vietas, kurās negribas atgriezties un vietas pēc kurām ilgoties. Nekas nav nejauši vai bez nozīmes. Visam ir sava vieta atspiedumu kartē, kura veido mūs pašus, katru tik neatkārtojamu.
Mākslas galerija “Bazar’t”
t/c “Mols” 2.stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Evijas Stirnas akvareļu izstāde “Sapņojums”
Lūznavas muižā
2. aprīlis–11. maijs
No 2. aprīļa līdz 11. maijam Lūznavas muižā skatāma Evijas Stirnas akvareļu izstāde “Sapņojums”.
Bērnības atmiņas Evijai saistās ar laiku, kas pavadīts vecāku – gleznotāju Elgas Pauras (1952) un Vladislava Paura (1945-2019) mākslinieku darbnīcā. Stundām ilgi meitene varējusi vērot mākslas darbu tapšanu, saglabājot atmiņā otas triepienu faktūru, kompozīcijas izjūtu, krāsu smaržu. Savos radošajos meklējumos Evija izmēģinājusi tekstilmākslas, dekupāžas, kolāžas, dažādas glezniecības tehnikas, no kurām vistuvākā – akvarelis.
Māksliniece atgādina: “Mēdz teikt, ka dzīve ir sapnis. Akvareļu tehniku var uzskatīt par īpaši piemērotu sapņu atspulgu radīšanai. Akvareļu krāsām saskaroties ar papīru to plūstošajā caurspīdīgumā, mēs varam pietuvoties sapņu pasaulei, kur iedomu tēli savijas ar dabas un zemapziņas sūtītajiem impulsiem un gluži kā koki spraucas caur pamestu māju jumtiem un logiem. Laiks saplūst ar telpu, mūsu kolektīvajām atmiņām un iemiesojas pasaules radītajos kontrastos.”
Evija iedvesmu rod meditācijā, sociālās antropoloģijas naratīvos un dabā. Viņu saista holistisks, filozofisks un antropoloģisks skatījums uz dzīvi, esot nepārtrauktā pasaules izziņas procesā, vērojot dabu, cilvēka mijiedarbību ar vidi, pārmaiņu procesus sabiedrībā, prakses, ko rada cilvēki dažādās nozarēs un pasaules malās. Reflektējot atnākošos domtēlus un sajūtas, savā daiļradē autore īpašu uzmanību pievērš cilvēku domāšanas veidam par ārējo un iekšējo pasauli, par daudzsugu attiecībām un par sapņiem.
Lūznavas muiža
Pils iela 8, Lūznava, Lūznavas pagasts
Kriša Salmaņa izstāde “Bezdarbības māktie ziloņi”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
4. aprīlis–21. septembris
No 4. aprīļa līdz21. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 1. stāva izstāžu zālē būs skatāma Kriša Salmaņa izstāde “Bezdarbības māktie ziloņi”. Izstādes izpētes procesā mākslinieks tikās ar visdažādākajiem bibliotēkas speciālistiem – indeksētājiem, mākslas krājuma glabātājiem, grāmatniecības vēsturniekiem un citiem. Guvis ieskatu tās attālākajās krātuvēs, mākslinieks bibliotēku rāda kā spoguļu labirintu, kurā ceļā uz mērķi apmeklētāju vada bibliotekāru izstrādātie meklēšanas rīki.
“Mūsu uzdevums bija radīt mākslas darbu par bibliotēkas informācijas sistēmām. Tādas ir vairākas, lielākoties elektroniskas, un tās labi darbojas. Taču mēs izvēlējāmies savu, ne visai skaidru sistēmu. Tā ir neefektīva, bet interesanta. Šajā izstādē ir daži atradumi,” izstādes ieceri atklāj Krišs Salmanis. Izstādes ietvaros radītā spoguļu labirinta līkločus ietekmē gan Kriša minētie atradumi – UDK jeb universālās decimālās klasifikācijas ciparu valoda vai grāmatu pārvešanai lietotās banānu kastes –, gan pasaulē notiekošie procesi, kas nenovēršami atspoguļojas bibliotēkas darbā, piemēram, Preiļu konceptuālista Eināra Pelša kopoto rakstu sējums ķieģelis “Janka” un mūsdienu informācijas konflikti.
“Kriša Salmaņa bibliotēkas modelī redzam izaicinājumus un paradoksus, kas vilina atminēties argentīniešu rakstnieka Horhes Luisa Borhesa (1899–1986) stāstu “Bābeles bibliotēka”. Bibliotēka ir nemitīgā kustībā, tā mainās līdzi pasaulei. Tās reģistros ienāk jauni priekšmeti, kādas grāmatas tiek norakstītas, kartīšu katalogi izzūd, jo rodas jaunas sistēmas, kā meklēt un atrast nepieciešamo. Bibliotēkā nekas nav perfekts, tā ir dzīva, mūžīga un cilvēciskām vājībām piepildīta,” papildina kuratore Anda Boluža.
Izstāde notiek notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros.
Latvijas Nacionālā bibiotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Izdots Pjotra Pjotrovska eseju krājums
“Agorafilija. Māksla un demokrātija postkomunistiskajā Eiropā”
Grāmatas atvēršana – 4. aprīlī
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LCCA) tulkojumu sērijā izdots ievērojamā poļu mākslas teorētiķa un profesora Pjotra Pjotrovska eseju krājums “Agorafilija. Māksla un demokrātija postkomunistiskajā Eiropā”. Grāmatas atvēršana – 4. aprīlī plkst. 18.00 LCCA izstādes “Starp mums viss labi” norises vietā Rīgā, Dzirnavu ielā 60A-21.
Pjotrs Pjotrovskis (Piotr Piotrowski, 1952–2015) šajā grāmatā raksta par agorafiliju – vēlmi piedalīties publiskajā telpā, kritizēt un radoši pilnveidot sabiedrisko dzīvi, lai tā nepanīkst. Bijušā Austrumbloka valstīm, tostarp Latvijai, aiz muguras ir agorafobija – brīvības pretmets, sabiedrisko norišu kontrole un kultūras un mākslas pakļaušana oficiālās ideoloģijas monopolam. Pēc Aukstā kara beigām, kad brūk robežmūri un binārā ģeopolitiskā pasaules kārtība, māksla iegūst jaunu pašizteiksmi, kultūras globalizācijas ietekmē kļūstot transgresīvāka un kosmopolītiskāka. Mākslas darbs vairs nav pašpietiekams vienums, bet tiecas piedalīties politiskajā aktīvismā, anarhijā, utopijā. Pārmaiņas piedzīvo arī muzejs. Bet viena no svarīgākajām Pjotrovska atziņām – māksla palīdz mums dziedēt pagātnes traumas un orientēties tagadnes juceklīgajā pasaulē, ar savām krāsām izdaiļojot agoru – demokrātijas, brīvības un dažādības telpu.
Pjotrovskis ir mākslas vēsturnieks un nozīmīgs Vidus- un Austrumeiropas 20. un 21. gadsimta mākslas pētnieks. Autors īpaši pievērsies komunistiskajā un postkomunistiskajā Eiropā radītajai mākslai, analizējis to politiskā un ģeogrāfiskā kontekstā. Pjotrovskis radījis ne tikai novatoriskas kritiskas monogrāfijas, kurās apkopotas mākslas tendences reģionā no 1945. gada līdz mūsdienām, bet arī tādu svarīgu metodoloģisku jēdzienu kā horizontālā mākslas vēsture. Šis jēdziens formulēts, aprakstot Vidus- un Austrumeiropas mākslas vēsturi pēckara periodā, un ir izrādījies noderīgs daudziem mākslas vēsturniekiem, kas nodarbojas ar “perifērijās” radītu mākslu, izaicinot tradicionālo rietumnieciski centrēto mākslas vēstures diskursu.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Alberta iela 13, Rīga
Poļu mākslinieka Olafa Bžeska izstāde “Neērtā cilvēka kritiens”
Čehova teātra galerijā
Foto: Mersedes Margoit
Čehova teātra galerijā šobrīd skatāms poļu mākslinieka Olafa Bžeska darbs “Neērtā cilvēka kritiens”. “Neērtā cilvēka kritiens” ir krāsota tērauda skulptūra, bet blakus tai ir arī video ekrāns, kurā redzams mākslas darba tapšanas process – video digitalizēts no 16 mm filmas. Pats mākslas darbs vēsta par mākslinieka nepatiku pret kādu īgnu un kašķīgu kaimiņu, kurš pastāvīgi sūdzas par mākslinieku pašvaldības iestādēs. Brīdī, kad kārtējā sūdzība Bžeskim kļūst par pēdējo pilienu radošā stresa situācijā, mākslinieks nolemj attīstīt savas negatīvās emocijas par māksliniecisko stratēģiju. Skulptūra iemūžina Bžeska fantāziju par to, kā viņa kaimiņš saulainā dienā nokrīt ar sirdslēkmi. Koši zilā skulptūra ir telpā pārradīts zīmējums no mākslinieka skiču grāmatas, kurā viņš sākotnēji fiksējis izsapņoto kritienu. Atveidojot pildspalvas štrihus ar koši zila tērauda stieņiem, mākslinieks panāk sirreālu efektu: iepretim vizuālās mākslas tradīcijas mūžseniem centieniem attēlot telpu uz plakanas virsmas, Bžeskis uzbur plakanuma ilūziju trīsdimensionālajā telpā.
Mihaila Čehova teātra 141. sezonas vadmotīvs ir vara, un Bžeska darbs paver jaunu šīs tēmas šķautni, raisot pārdomas par teju bezrobežu varu, ar ko esam apveltīti katrs savā iztēles telpā. Jaunais konteksts, kurā ievijas Olafa Bžeska “Neērtā cilvēka kritiens”, aicina domāt par naidu un dusmām kā kolektīvu fenomenu, kas manifestējas daudzveidīgos ikdienas rituālos un viegli maina savu objektu. Laikā, kad kaimiņa neieredzēšana ir kļuvusi par pastāvīgu emocionālo stāvokli vairumam reģiona iedzīvotāju, Bžeska darbu var uzlūkot kā aicinājumu veidot kritiskas un atbildīgas attiecības pašam ar savu naidu, lūkojot pasargāt sevi un citus no naida pašdestruktīva spēka, kas rada nesaticību pašiem savās mājās un apdraud sabiedrības noturību nemierīgā laikā.
Olafa Bžeska darbs “Neērtā cilvēka kritiens” radīts Vroclavā 2012. gadā un pirmoreiz izstādīts Latvijā 2016. gadā festivālā “Tēlniecības kvadriennāle Rīga”. Darbs ietilpst laikmetīgās mākslas kolekcijā “Vitols Contemporary”, sadarbībā ar kuru tapusi šī izstāde. Jaunās Čehova teātra galerijas izstādes kurators ir Igors Gubenko.
Čehova teātra galerija
Kaļķu iela 16, Rīga
Izstāde “Liktenīgā sieviete”
muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”
5. aprīlis–26. maijs
No 5. aprīļa līdz 26. maijam muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” būs skatāma izstāde, kura iepazīstina ar Femme fatale jeb liktenīgās sievietes atveidojumu jūgendstila mākslā. Izstāde rāda idealizēto, skaisto un daudzveidīgo sievietes tēlu, tajā skatāmi privātkolekcijas un muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” krājuma lietišķās mākslas priekšmeti un mākslas darbi.
Ikvienā laikmetā sava nozīme bija, ir un būs sievietei. Jūgendstila periodā viņas tēls un loma īpaši mistificēta un glorificēta, viņa atveidota pat ārkārtīgi idealizētās, sievišķīgās un pavedinošās formās. Slaida, pievilcīga – un bieži vien kaila – sieviete ar plīvojošiem matiem redzama mākslinieku un dizaineru radītās jūgendstila rotās, gleznās, grāmatu grafikā, dekoratīvajā mākslā un reklāmā.
Izstādē “Liktenīgā sieviete” apskatāmi porcelāna šķīvji, vāzes, tases un servīzes, kuras rotā pagātnes aristokrātijas dāmu sejas, dekoratīvi un arī praktiski metāla priekšmeti, tajā skaitā vizītkaršu šķīvji, kārba kafija glabāšanai no Pēterburgas un cepumu kārba no Londonas. Īpaši interesanti ir sienu apgleznojumu paraugu attēli, kurus krāsotāji varēja izmantot, veicot telpu māksliniecisko apdari. Sievietes tēls ir populārs arī reklāmā. Šo jomu pārstāv kārbas vāks no Voldemāra Bonica konditorejā Liepājā izgatavoto saldumu iepakojuma. Visu papildina grāmatas, pastkartes, krāsainas litogrāfijas, zīmējumi un gleznas no muzeja krājuma.
Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”
Alberta iela 12, Rīga
Kriša Salmaņa izstāde “Melns, balts un viss kaut kas pa vidu”
koncertzālē “Lielais dzintars”
6. aprīlis–9. jūnijs
No 6. aprīļa līdz 9. jūnijam koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā Civita Nova būs skatāma Kriša Salmaņa izstāde “Melns, balts un viss kaut kas pa vidu”, kas piedāvā trīs melnbaltus video, kur katrs attiecināms uz kādu no Latvijas nesenas vēstures posmiem: Latvija pirms Otrā pasaules kara, Latvija padomju okupācijas laikā un Latvija atgūtās neatkarības gados – gaišas nākotnes gājiens, gūsts un atgūšanās. Divi no šiem darbiem “Maršs” un “Uzbrukums” Latvijā tiks eksponēti pirmoreiz.
Neredzami vedieni savij visus trīs melnbaltos audeklus vienā stāstā, ko vērīgs skatītājs padarīs pats par savu stāstu.
Pie visas labas un drošas mūslaiku dzīvošanas netālā pagātne mums patlaban aktuālāka nekā jelkad. Melnā un baltā krasajai pretstāvei vidū meklējams saprašanās, cerības, aizstāvēšanas, cilvēcības ceļš.
Darbs “Maršs” (2023, 14’18’’; Arhīva materiāli HD video formātā; Skaņa: Marks Žubulis) tapis sadarbībā ar redzidzirdilatviju.lv, Nacionālo Kino centru un Filmbüro Bremen e. V. Krišs Salmanis saka: “Tūkstošiem cilvēku pirms simt gadiem apņēmīgi soļo gar kameru. Mani valdzina tas, cik dzīvi tie izskatās un cik miruši viņi ir. Tā kā vairums redzamo ir politiski aktīvisti, studenti, valsts darbinieki un kareivji, varam droši pieņemt, ka liela daļa aizgāja nometnēs, karā un trimdā. Bet ir grūti iztēloties, ka jel kāds no šiem cilvēkiem par to iedomājās, dodoties filmā skatāmajos maršos, demonstrācijās un procesijās.”
Darbs “Uzbrukums” (2023, 03’40’’; Cilpa; Arhīva materiāli HD video formātā) tapis sadarbībā ar redzidzirdilatviju.lv, Nacionālo Kino centru un Filmbüro Bremen e. V. Kadri no 1969. gada februāra kinožurnāla “Karavīrs”. Aizkadra balss saka: “Vienmēr esi draugos ar saviem vislabākajiem palīgiem – suņiem.”
Darbs “Uzvara” (2017, 00:51; Leļļu animācijas cilpa, pašrocīgi attīstīta 16 mm kinofilma; Operators: Armands Grundulis) tapis Arterritory.com rīkotajā Echo Park Film Center radošajā darbnīcā-projektā Saound We See”. Mākslinieks stāsta: “2017. gads: Rīgas centrā slienas smagu, krasi pretēju emociju apvīts piemineklis. Ilgi izvairījos par to domāt, bet pamazām radās iespaids, ka piemineklim apnicis iemiesot padomju laika relikto starojumu un jau sen gribas mazliet atlaist sakodienu. Sapratu, ka tā forma man šķiet tīri asprātīga – piecstaru zvaigžņu saišķis izvilkts vertikāli no zemes. Labs modernisma risinājums. Tad arī iztēlojos, ka nakts melnumā, nevienam neredzot, piemineklis atļaujas uzraut mazu, formālu dejiņu. Par to, ka pieminekļa princips atgādina fašistu fasciju, iedomājos tikai vēlāk. Vai arī biju par to domājis, bet labi aizmirsis, nezinu. 2022. gada augustā okupeklis tika demontēts.”
Koncertzāle “Lielais dzintars”
Radio iela 8, Liepāja
Antras Galzones, Birutas Jansones, Gitas Sirmās, Lailas Stradas izstāde “Laika dārzs”
Valmieras muzeja Izstāžu namā
6. aprīlis–29. maijs
No 6. aprīļa līdz 29. maijam Valmieras muzeja Izstāžu namā būs skatāma četru mākslinieču – Birutas Jansones, Antras Galzones, Gitas Sirmās un Lailas Stradas kopizstāde “Laika dārzs”.
“Laiks vienmēr virzās uz priekšu. Laiks neapstājas un to nevar pagriezt atpakaļ. Uz ceļa dažādos laikos esam satikušās, kādu brīdi gājušas blakus, tad ceļš ir sazarojies, un katra ir devusies pa savu ceļu savā laikā, līdz ceļi atkal krustojušies. Laiks mūs ir atvedis šeit un tagad. Dārzā mēs visas četras esam atkal satikušās, lai dalītos ar savu laika redzējumu,” stāsta mākslinieces.
Valmieras muzeja Izstāžu nams
Bruņinieku iela 3, Valmiera
Tekstilmākslinieces Anitas Celmas personālizstāde “Atgriešanās”
Valmieras muzeja Izstāžu namā
6. aprīlis–29. maijs
Anita Celma.Lūgums.1995. Gobelēns, vilna, lins, 160x122 cm
No 6. aprīļa līdz 29. maijam Valmieras muzeja Izstāžu namā būs skatāma tekstilmākslinieces Anitas Celmas personālizstāde “Atgriešanās”.
Anita Celma strādā gobelēna tehnikā, aužot vilnā, sizalā, vieglajā sintētikā – materiālos, ko ir iespējams krāsot ar savām rokām. Krāsām mākslinieces dzīvē vienmēr ir bijusi liela nozīme – atmiņās, iespaidos, detaļās. Anitas Celmas daiļradē sastopami gan figurāli gobelēni, gan faktūrām bagātas tekstilijas. Darbu tematikā iezīmējas mākslinieces interese par folkloru un etnogrāfiju, kura tiek risināta, izmantojot tradīcijās balstītu mākslas valodu – gan dekoratīvu, gan pārpilnu tēlainām vīzijām. “Mākslas darbs, tāpat kā mūzika vai grāmata, kalpo kā ziņnesis par laiku, valsti, tautu, autoru. Es mīlu savu valsti, savu tautu un savu darbu,” tā par savu daiļradi saka Anita Celma.
Izstādē eksponēti gan senāki, gan jaunāki darbi no mākslinieces personīgās kolekcijas, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijām.
Valmieras muzeja Izstāžu nams
Bruņinieku iela 3, Valmiera
Ģimenes diena “Rotājamies pavasarī!”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
7. aprīlī / plkst. 12.00–16.00
Ģimenes diena Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Foto: Kristiāna Zelča
Turpinot sirsnīgu tradīciju, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs 7. aprīlī, plkst. 12.00–16.00 aicina uz Ģimenes dienu “Rotājamies pavasarī!”, kurā gan mazi, gan lieli varēs piedalīties radošās aktivitātēs, gūstot aizraujošu pieredzi muzejā ģimenes un draugu lokā.
Pasākuma programma veidota, iedvesmojoties no pašlaik Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā apskatāmās Rotu mākslas biedrības izstādes “Skārien-jūtīgs”, piedāvājot apmeklētājiem iepazīt rotu dizaina plašo spektru un līdzdarboties vairākās darbnīcās, veicot dažādus uzdevumus mākslinieku un muzejpedagogu vadībā. Ģimenes dienā katram būs iespēja radīt individuālu rotu no tādiem materiāliem kā papīrs, tekstils un pat velosipēdu kamera, kā arī “Rotu apmaiņas punktā” apmainīt savu līdzi paņemtu rotu, pretī saņemot kāda cita, daloties priekā un ļaujot, iespējams, jau noputējušai rotaslietai tikt pie jauna saimnieka.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs Ģimenes dienas rīko divas reizes gadā – pavasara un ziemas saulgriežos.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Izsludināts fotokonkurss “Meklējot Pārdaugavu”
Pieteikšanās līdz 20. aprīlim
Pārdaugavas kultūras apvienība meklē un definē Pārdaugavas identitāti un aicina to darīt arī Pārdaugavas iedzīvotājus, viesus un iemūžinātājus, izsludinot fotokonkursu “Meklējot Pārdaugavu”.
Fotokonkursa mērķis ir iepazīt un atklāt Pārdaugavu no dažādiem skatupunktiem, meklējot Pārdaugavai raksturīgās vietas, noskaņas, cilvēkus, parādības un notikumus.
Fotogrāfijas aicināti uzņemt un iesniegt gan amatieri, gan profesionāļi, nenospraužot fotogrāfiju tapšanas laika robežas. Dalībnieki aicināti ļauties radošiem risinājumiem gan fotogrāfiju saturā, gan tehniskajā izpildījumā.
Fotokonkursā darbi tiks vērtēti četrās kategorijās – pilsētvide, daba, cilvēki un notikums. Fotokonkursa pirmajā posmā darbus aicina iesniegt līdz 20. aprīlim.
Iesūtītās fotogrāfijas vērtēs profesionāla žūrija un tās piedalīsies skatītāju simpātiju balsojumā. Labākās fotogrāfijas tiks izstādītas izstādē. Konkursam noteikts arī balvu fonds, kura kopējā vērtībā 1800 EUR.
Plašāka info šeit.
Glezniecības studijas “Umbra” dalībnieču
Ilzes Ēvaldes un Ievas Sproģes gleznu izstāde “(Ne)mierīga augstuma josla”
Kultūras centrā “Imanta”
līdz 28. aprīlim
Līdz 28. aprīlim Kultūras centrā “Imanta” 2. stāva galerijā skatāma glezniecības studijas “Umbra” dalībnieču Ilzes Ēvaldes un Ievas Sproģes gleznu izstāde “(Ne)mierīga augstuma josla”.
Ilzei Ēvaldei zīmēšana un gleznošana ir dzīves dzinējspēks. “Vēlme sevi izteikt ar vizuālās mākslas palīdzību vienmēr ir bijusi klātesoša. Man patīk košas krāsas, abstraktas formas, eksperimenti, neliela turbulence, kas izsit no pelēkās ikdienas. Protams, pa laikam nepieciešamsnolaisties uz zemesun palūkoties apkārt, vai tiešām viss ir tik krāsains. Un tomēr mana komforta zona ir šī nemierīgā augstuma josla.”
Ievai Sproģei gleznošana ir sirdsprieks, kuram viņa, darbojoties studijā “Umbra” piekto gadu, atkal pievērsusies pēc ilga pārtraukuma. Studija ir viņas mierīgā augstuma josla, kas ļauj distancēties no dzīves turbulencēm.
Kultūras centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Aldana Milzarāja personālistāde “Kartona faktors”
Kultūras centrā “Imanta”
līdz 28. aprīlim
Līdz 28. aprīlim Kultūras centrā “Imanta” 1. stāva galerijā skatāma Aldana Milzarāja personālizstāde “Kartona faktors”
“Kartons jeb pape visbiežāk asociējas ar kasti, iepakojumu – tātad ar materiālu, kas praktiski pasargā kādu vērtību no ārējiem triecieniem, vai arī rada tilpumu (telpu), kur apvienot, komplektēt, sakārtot dažādas lietas, varbūt, dāvanas, varbūt – arhīvu, atmiņas. Kartons var asociēties ar ekoloģiju, videi draudzīgu domāšanu. Vēl kādam kartons var asociēties ar origami; reklāmu un komerciju; idejas skici; ģeometrijas mācību stundu vai animācijas filmu; TV raidījuma dekorācijām; dizaina prototipiem; ierakuma svecēm vai Austrālijas droniem Ukrainas frontē.
Manā gadījumā kartons ir materiāls provokācijām, fantāzijām, inovācijām, izziņai, spēlei... Tātad iespēja improvizēt, izpausties ārpus kastes, ārpus rāmja,” stāsta mākslinieks.
Kartons var asociēties ar kaut ko lētu, vienreizlietojamu, taru otrreizējai pārstrādei vai pat atkritumu. “Man kartons ir iespēja pievienot vērtību ne tikai praktiski, bet arī simboliski. Vadoties pēc principa “mazāk ir vairāk”, no vienas loksnes viļņotā kartona var iegūt galdu, plauktu vai ķebli, un pēc tam salocīt tos plakanus, ietaupot vietu (arī laiku). Tas mani iedvesmo!” papildina autors. “Viļņotais jeb gofrētais kartons ir arī praktisks, jo meistaram viegli to griezt, locīt, līmēt un skrūvēt. Mani kartons saviļņo ar savu iekšējo saviļņojumu: tas ir gan viegls gan izturīgs tāpēc, ka abas gludās papīra virsmas kopā salīmē viļņotā papīra slānis.”
Kultūras centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Fotoprojekta “Latvju zīmju izgaismoti” izstāde
Kultūras centrā “Imanta”
līdz 30. aprīlim
Līdz 30. aprīlim kultūras centrā “Imanta” vestibilā skatāma Fotoprojekta “Latvju zīmju izgaismoti” izstāde. Foto projektu realizējusi Evija Gorbunova kopā ar Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” Jauniešu deju kolektīva “Imanta” dejotājiem.
“Latvju zīmju izgaismoti” aicina izpētīt Latvijas etnogrāfiskās zīmes, atklājot to spēku un nozīmi. Šīs zīmes, kas klāj dejotāju ķermeņus, ne tikai atspoguļo latviešu kultūras bagātību, bet arī tās dziļo saikni ar dabu.
Evija Gorbunova uzsver: “Latviešu zīmes nav vienkāršas ornamentālas figūras. Tās ir dzīvas, pulsējošas pasaules sastāvdaļas, kas atspoguļo cilvēka dzīves ciklu un saistību ar dabas ritmiem. Šī projekta mērķis ir ne tikai redzēt, bet arī izjust un saprast, kā latviešu zīmes iekļaujas dzīves griezumos un mijiedarbojas ar apkārtējo vidi.”
Jauniešu deju kolektīva dejotāji, sadarbojoties ar fotogrāfi Ievu Makari, ne tikai iegrimuši latviešu etnogrāfiskajās zīmēs, bet arī inovatīvi tās iezīmējuši ar UV krāsām, radot iespēju izgaismot šīs tradicionālās simboliskās izpausmes. Šī pieeja rada jaunu dimensiju latviešu kultūras izpratnē, padarot to mūsdienīgāku un pievilcīgāku publikai.
Kultūras centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Fotogrāfes Agnijas Grigules izstāde “Privée”
“Berga Bazāra” telpās
līdz 19. maijam
Līdz 19. maijam “Berga Bazāra” telpās skatāma fotogrāfes Agnijas Grigules personālizstāde “Privée” – lielformāta analogo fotogrāfiju ekspozīcija, kurā dominē sievietes tēla atspoguļojums autores interpretācijā. Personālizstādei rūpīgi kūrētajā fotogrāfiju izlasē atspoguļota Grigulei raksturīgā kinematogrāfiskā vizuālā uztvere un spēja mūsdienu sievieti fiksēt pārlaicīgā formātā.
“Agnijas Grigules fotogrāfiju centrā ir asociācijas saspēle ar vidi, kurā nav vietas nejaušībām. Viņas fotogrāfiju centrā ir sievietes, kuras caur savu ķermeni, skatienu un skatījumu apliecina skaistā, taču ne banālā spēka nezūdāmību. Burtiskā un pārnestā atkailinātība ir gan maiguma, gan uzdrīkstēšanās simbols, savukārt, katrs attēls ir stopkadrs jeb epizode Agnijas prāta radītā scenārijā,” uzsver izstādes kuratore Auguste Petre.
“Izstādes apmeklētājiem es piedāvāju savu skatījumu uz sievietes seksualitāti – bez laika nospieduma, no spēka pozīcijas un savas vērtības atzīšanas. Foto māksla, kā izteiksmes līdzeklis, man ļauj ne vien iemūžināt stāstu, bet arī dalīties tajā ar apkārtējo pasauli un parādīt sievietes tēlu no jutekliskas, pārliecinošas un, iespējams, šobrīd neatzītas vai pat noliegtas perspektīvas,” akcentē fotogrāfiju autore Agnija Grigule.
“Berga Bazāra” telpas
Marijas iela 11, Rīga
