Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Grāmatas “Powdered Fakes. The Legitimacy of Elizabeth Petrovna
in Russian Court Culture 1741–1761” prezentācija un lekcija
un
ekspozīcijas “Modernisma un Art Deco plakāti Latvijā 20. gadsimta 20.–30. gados”
otrās daļas atklāšana
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā
9. septembrī
Denisa Hanova un Valda Tēraudkalna grāmatas “Powdered Fakes. The Legitimacy of Elizabeth Petrovna in Russian Court Culture 1741–1761” vāks. Izdevniecība “Brill”, 2025
9. septembrī plkst.18.00 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā notiks kultūrpētnieku Dr. art. Denisa Hanova un Dr. philol. Valda Tēraudkalna jaunās grāmatas “Powdered Fakes. The Legitimacy of Elizabeth Petrovna in Russian Court Culture 1741–1761” prezentācija un lekcija par varu un mūziku “Pūderētie meli operas ložā”.
18. gadsimtā Eiropas kultūrtelpā itāļu opera kļuva par patiesi globālu parādību, izplešoties no Spānijas galma līdz Krievijas impērijai. Tā nebija tikai muzikāli dramatiskā māksla vai kosmopolītiskās publikas izklaide, bet arī politisks ierocis un vēstījums Eiropas galmos, ietērpts antīko vai izdomāto vadoņu tērpos un pūderētās parūkās. Šis mākslas veids tika izmantots kā resurss ideoloģiskajā cīņā par varu.
Vairāku gadu pētnieciskā projekta ietvaros Latvijas Mākslas akadēmijas Humanitāro zinātņu katedras vadītājs, profesors un kultūras vēsturnieks Deniss Hanovs, kā arī Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors, reliģiju pētnieks Valdis Tēraudkalns analizēja 18. gadsimta Eiropas operas mākslu politikas vēstures kontekstā, iedziļinoties Krievijas galma retorikā un darbībās, kas centās leģitimēt carienes Elizabetes militāro apvērsumu 1741. gadā. Lekcijā grāmatas autori stāstīs par manipulatīvām praksēm Krievijas galma operā, tēmas izklāstam izmantojot plašu avotu spektru no Latvijas, Vācijas un Austrijas bibliotēkām un arhīviem.
Monogrāfijas prezentācijas laikā auditorijai būs unikāla iespēja aplūkot grezno 18. gadsimta izdevumu – kronēšanas ceremoniālo albumu –, kas kalpoja par Krievijas galma slēpto ietekmēšanas tehniku vizuālu piemēru. Tieši šī grāmata bija sākotnējais impulss pētnieciskajam darbam un nu piedāvās savdabīgu ceļojumu laikā.
Raimonds Šiško. Neredzamo staru atklāšanas piemiņas izstāde. 40. 1938. Plakāts. Papīrs, litogrāfija. Zuzeum kolekcija. Skenējums
Līdztekus 9. septembrī Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā tiek atklāta izstādes “Modernisma un Art Deco plakāti Latvijā 20. gadsimta 20.–30. gados” ekspozīcijas otrā daļa, kas papildina ieskatu Latvijā starpkaru periodā tapušo plakātu un reklāmu kopumā ar jauniem akcentiem.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Elizabetes iela 57a, dz. 26, Rīga (ieeja caur pagalmu, 5. stāvs)
Ievas Iltneres solo izstāde “Mana istaba”
Galerijas “Māksla XO” stendā
Mākslas mesē POSITIONS Berlin 2025
11.–14. septembris
Ieva Iltnere. Nimfa. 2025, audekls, akrils, 50x90 cm
No 11. līdz 14. septembrim POSITIONS Berlin 2025, kas norisināsies Berlīnes mākslas nedēļas ietvaros vēsturiskās Tempelhofas lidostas telpās (stends – C07, angārs 7), galerijas “Māksla XO” stendā būs skatāma Ievas Iltneres jaunāko gleznu izstāde “Mana istaba”.
Ievas Iltneres darbiem piemīt smalka izaicinājuma dimensija. Viņa konsekventi turas pie gadsimtiem senā mākslas medija – glezniecības – un vienlaikus paliek laikmetīga. Savos darbos viņa apvieno estētismu un ornamentalitāti ar laikmeta dokumentāciju, ironiju un sociālu komentāru. Ievas Iltneres gleznas provocē skatītāju, neļaujot pilnībā uzticēties sajūtām – viss šķiet perfekts, taču nekas nav savā vietā.
Savās jaunākajās gleznās pasaules un katra indivīda glābšanai viņa aicina palīgā eņģeli kamuflāžas tērpā ar lidmašīnas spārniem – vēstnesi, kuru neierobežo matērija, neredzamās, paralēlās realitātes daļa. “Nav vairs nekādu noteikumu un likumu. Ir sapulcējušies eņģeļi, Svētais Sebastiāns, Lūkasa Krānaha radītās Ievas reinkarnācija un nimfas. Varbūt notiks brīnums un no paradīzes izdzītie novērsīs Apokalipsi,” raksta Ieva Iltnere.
“Mana istaba” ir Ievas Iltneres darbnīca, kur tiek izdzīvoti un radīti tēli gleznām. Tā definē telpu – uzgleznotu dimensiju, kas raksturo gleznotājas praksi, un skatītājam tiek dota iespēja pietuvoties šī radošā procesa izcelsmei. Ieva Iltnere atklāj lietas, kas viņu iedvesmo – gleznas, grāmatas, fotogrāfijas, dizaina priekšmeti, mode, arhitektūra, etnokultūra.
Ar sev piemītošu talantu Ieva Iltnere veido gleznas telpu tā, ka redzamā aina šķiet tur bijusi mūžīgi. Viņai piemīt spēja līdzsvarā nolikt tēlus, priekšmetus un ainavas neatkarīgi no to izcelsmes un vēsturiskā perioda. Ieva Iltnere domā telpiskā kontekstā, nojaucot sienas plaknes un apvienojot dažādus, dažkārt pilnīgi pretējus objektus.
POSITIONS Berlin Art Fair
Flughafen Berlin Tempelhof
Tempelhof Damm 45, 12101, Berlin
Kristas Vindbergas un Annas Egles darbi
Kim? Laikmetīgās mākslas centra stendā
Mākslas mesē ViennaContemporary
11.–14. septembris
No 11.–14. septembrim, Kim? Laikmetīgās mākslas centrs piedalās mākslas mesē Vienna Contemporary, prezentējot latviešu mākslinieču Kristas Vindbergas un Annas Egles darbus.
Māksliniece Krista Vindberga jaunradītā ogles zīmējumu sērijā This Is Not A Love Story iemieso kolektīvas atmiņas un atklāj spriedzi starp skaistuma trauslumu un ievainojamību. Iedvesmojoties no gandrīz 25 gadu garumā vāktām fotogrāfijām, viņa pievēršas motīvam – plaukstošām rozēm jauniešu rokās –, kur rokas un to žesti kļūst par centrālo tēlu, izgaismojot brīdi, kur romantika pārtop melanholijā un apdraudējumā. Savukārt Annas Egles darbi savij monumentalitāti ar smalku, juvelierisku trauslumu. Viņas veidotajām skulptūrām raksturīgs poētisks vieglums un simbolikas slāņojums, kas atklājas formu pārvērtībās, raisot daudzdimensionālas nozīmes.
Piedalīšanās mesē sniedz iespēju Latvijas māksliniekiem nonākt pasaules kolekcionāru, kuratoru un institūciju redzeslokā, stiprinot klātbūtni starptautiskajā mākslas apritē. viennacontemporary ir Austrijas vadošā starptautiskā laikmetīgās mākslas mese, kas ik gadu pulcē galerijas, māksliniekus un mākslas profesionāļus no visas pasaules. Viens no tās galvenajiem fokusiem ir Austrumeiropas un Rietumeiropas mākslas krustpunktu veidošana.
Luīzes Rukšānes personālizstāde “Kailcirte”
Galerijā “Daļa laika”
11. septembris–18. oktobris
No 11. septembra līdz 18. oktobrim galerijā “Daļa laika” būs skatāma mākslinieces Luīzes Rukšānes personālizstāde “Kailcirte”. Izstādē būs aplūkojama mākslinieces īpaši radīta jaundarbu sērija, iedvesmota no viņai tuvas birzītes. Šajā darbā zīmējums kļūst par emocionāli piesātinātu telpu, kas uzdod fundamentālus jautājumus par piederību vietai, par dabas un indivīda, apkārtējās vides un ekonomikas attiecībām, īpaši Latvijas kontekstā. Līdzās sociāli un ekonomiski nozīmīgām tēmām mākslinieces veikumā iemājo siltas, personiskas jūtas pret konkrētu Latvijas lauku vietu.
Rukšānes audekls – koka stumbrs, sašķērēts dēļos un nogruntēts – ir uzsūcis ilgas darba stundas, lai atkal atdzīvotos kā īsta koka ilūzija. Ar divpusēji apskatāmu instalāciju māksliniece radījusi zīmējumu, kas uzdod jautājumus un vienlaikus kļūst par brīdinājumu, pieminekli un mīlestības vēstuli.
Galerijas kuratori ir Liene un Oskars Pavlovski
Galerija “Daļa laika”
Tallinas iela 94, Rīga
Baibas Zalcmanes personālizstāde “Emocijas”
Jūrmalas muzejā
10. septembris–19. oktobris
Baiba Zalcmane. Pašportrets ar jaun dzīvību sevī
No 10. septembra līdz 19. oktobrim Jūrmalas muzejā būs skatāma Baibas Zalcmanes personālizstāde “Emocijas”. Izstāde ir vizuāla saruna par emocijām – trauslām, spēcīgām, neatlaidīgām. Tās dzīvo mūsos klusībā, līdz pēkšņi uzvirmo vai nemanāmi izplūst ikdienā. Baiba Zalcmane pievēršas tam, ko bieži neatļaujamies izteikt vārdos – skumjām, maigumam, nožēlai, prieka mirkļiem un iekšējai cīņai. Emocijas viņas darbos ir ne tikai tēma, bet arī metode – tās iemiesojas faktūrās, krāsu saplūdumos un materiāla neparedzamībā.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Otto Zitmaņa personālizstāde “Gribu redzēt sauli. Saules nav.”
Jūrmalas muzejā
10. septembris–19. oktobris
Otto Zitmanis. Man žēl uz jums skatīties
No 10. septembra līdz 19. oktobrim Jūrmalas muzejā būs skatāma Otto Zitmaņa personālizstāde “Gribu redzēt sauli. Saules nav.” Izstādē “Gribu redzēt sauli. Saules nav.” gleznotājs Otto Zitmanis (1980) turpina jau agrāk aizsāktas tēmas. Katrs darbs ietver daudzslāņainu stāstu, kas brīžiem atainots ar smalku ironijas piejaukumu. Lielformāta gleznās mākslinieks risina cilvēcisko attiecību un emociju tēmu. Saglabājot līdzsvaru starp brutālo un skaisto, viņš izceļ refleksiju par personiskiem pārdzīvojumiem un cilvēka sarežģītajām attiecībām ar pasauli. Gleznās, izvēloties lielus laukumus, spēcīgus krāsu salikumus un melnus ēnu kontrastus, Zitmanis runā par cilvēka salauztību, dzīves piespēlētām izvēlēm un notikumiem. Izstādē atspoguļojas pārdomas par šī brīža sarežģīto pasaules kārtību un notikumiem, kuros, savijoties trauksmei un mieram, veidojas spriedze starp iekšējām emocijām un ārējās pasaules ietekmi.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Nikolaja Bulmaņa (1929–2014) mākslas kolekcijas izstāde “No vienas puses tā…”
Jūrmalas muzejā
10. septembris–19. oktobris
Reinholds Visvaldis. Bez nosaukuma. 50. gadi. 84x122 cm
No 10. septembra līdz 19. oktobrim Jūrmalas muzejā būs skatāma Nikolaja Bulmaņa (1929–2014) mākslas kolekcijas izstāde “No vienas puses tā…”. Latvijā labi pazīstamā kultūrkritiķa un esejista Nikolaja Bulmaņa piemiņai veltītā izstāde ir ieskats viņa un dzīvesbiedres Ingrīdas darbībā, kas bija veltīta kultūras saišu veidošanai un uzturēšanai starp Latviju un Kanādu ilgajos trimdas gados un arī vēlāk. Viņu rūpīgi veidotā mākslas kolekcija pašreiz ir ģimenes īpašumā. To glabā Latvijā dzīvojošie dēli Niks un Harolds, kā arī meita Andra Toronto. Izstādē akcentēti autori, kuru radošais sniegums šeit ir mazāk redzēts, piemēram, Raimonds Staprāns, Edvīns Strautmanis, Fridrihs Milts. Vienlaikus skatāmi arī Latvijā līdz šim neeksponēti Pētera Martinsona un Ilmāra Blumberga darbi. Izstādes kuratore ir Gundega Cēbere.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Paneļdiskusija “Kam tas ir svarīgi?”
Alus darītavā – restorānā “Brūzis Manufaktūra”
11. septembrī / plkst. 19.00
Attēls no “Latvenergo” virtuālā enerģētikas muzeja arhīva
11. septembrī plkst. 19.00 alus darītavā – restorānā “Brūzis Manufaktūra” notiks Industriālā mantojuma dienu dalībnieku paneļdiskusija “Kam tas ir svarīgi?”, ko vadīs moderators, arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs.
Diskusijā piedalīsies vairāki šīs sezonas Industriālā mantojuma dienu lektori – arhitekti Anita Antenišķe, Andris Kronbergs, Visvaldis Sarma, Tabita Ozoliņa un Ansis Zītars.
Diskusijas moderators Vents Vīnbergs norāda, ka ēku personificēšana reizēm ir ļoti vērtīga domas eksperimenta forma, jo mūsu attieksme pret lietām un vietām bieži ir ne mazāk emocionāla kā citam pret citu. Tā parasti ir spēcīgāka par sauso racionalitāti, kas raksturīga normatīvajiem aktiem un ekspertu slēdzieniem.
Celtnes mēdz iegūt raksturu, kas ir neatkarīgs no to autoru ieceres un no apstākļiem, kuros tās tapušas, tāpat kā cilvēkam, kura savdabīgais raksturs atklājas tieši tad, kad viņš nonāk sev netipiskā vai neērtā situācijā, pieaug un nobriest vai beidzot sastop domubiedrus.
Iespējams, ka tas netveramais, bet nepārprotami klātesošais, kas piemīt dažām celtnēm un ko sauc par arhitektūru, ir tieši šāds raksturs. Lielākā daļa tagadējā industriālā mantojuma tā laikabiedriem nešķita nekas īpašs. Savukārt dažas citas celtnes ar savu sarežģīto un ekstravaganto raksturu tik ļoti pieprasa uzmanību, ka ar tām nevar nerēķināties. Dažas viegli mainās jaunos apstākļos, dažas stūrgalvīgi nemainās un tieši ar to ir ievērojamas.
Tām var būt draugi un ienaidnieki, sekotāji un atdarinātāji, bet, kad tās iet bojā, tās, tāpat kā cilvēks, mirst neatgriezeniski. Diskusijā ar arhitektiem Anitu Antenišķi, Andri Kronbergu, Visvaldi Sarmu, Tabitu Ozoliņu un Ansi Zītaru moderators Vīnbergs mēģinās rast atbildi uz jautājumu, vai 19. un jo īpaši 20. gadsimta industriālo mantojumu ir iespējams padarīt sabiedriski tikpat pašsaprotamu vērtību kā, piemēram, savulaik Rīgas jūgendstilu vai koka arhitektūru.
Laipni gaidīts ikviens interesents! Ieeja bez maksas ar iepriekšēju reģistrēšanos.
Alus darītava – restorāns “Brūzis Manufaktūra”
Brīvības gatve 401c, Rīga
Lienes Linteres personālizstāde “Šļura”
Bulduru izstāžu namā
11. septembris–8. novembris
Liene Lintere. Džeki pie ezera. 2024. Ogle, eļļas krāsa, audekls, koka pamatne.
70x100cm
No 11. septembra līdz 8. novembrim Bulduru Izstāžu namā būs skatāma Lienes Linteres personālizstāde “Šļura”.
Izstādes konceptu Liene Lintere raksturo kā dziļi personisku un emocionāli atklātu stāstu par nemitīgām pārmaiņām, bailēm, nogurumu un vienlaikus – klusuma un miera meklējumiem. Viņas vārdi iemieso gan iekšēju spriedzi, gan trauslu līdzsvaru starp ikdienas haosu un radošu pašizpausmi.
Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Bulduri
Grupas izstāde “Starpposmu identitātes”
Galerijā MASA
11. septembris–14. decembris
No 11. septembra līdz 14. decembrim galerijā MASA būs skatāma grupas izstāde “Starpposmu identitātes”, kas apvieno trīspadsmit māksliniekus no sešām valstīm. Viņu darbi izzina sevis reprezentāciju kā spriedzes punktu starp subjektīvo pieredzi un to, kā “es” tiek veidots caur ārēju uztveri. Balstoties uz psiholoģiskiem un kultūras kontekstiem, darbi atklāj identitāti nevis kā nemainīgu patiesību, bet kā slāņainu procesu, ko ietekmē iekšējie psiholoģiskie mehānismi, vērojošie skatieni un pat tehnoloģiskā mediācija.
Ārējā pasaule atsaucas uz kāda “es” atbilstoši tam, kā tas tiek uztverts caur neskaitāmām izkropļojošām lēcām: kultūras dogmām, aizspriedumiem, pieņēmumiem un apstākļiem, kas atstarojas no indivīda un atgriežas vērotāja redzes laukā. “Es” koncepcija ir paradoksāli gan dziļi privāta, gan neizbēgami publiska. Tikpat intīma, cik performatīva.
Pašportrets – īpaši digitālajā laikmetā – vairs nav tikai attēlojums, bet gan saruna, svārstība starp to, kas mēs esam, un to, kā mūs redz. Tas kļūst par autonomijas atgūšanas žestu, pārņemot dzīves valdību savās rokās. Vairāk nekā vizuāls artefakts, tas ir psiholoģisks stāvoklis reāllaikā.
Izstādes kuratore ir Ksenija Afanasjeva.
Galerija MASA
Elizabetes iela 67, Rīga
Jāņa Kupča personālizstāde “Bez pieturzīmēm”
Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”
11. septembris–23. novembris
No 11. septembra līdz 23. novembrim Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā “Civita Nova” būs skatāma mākslinieka Jāņa Kupča jaunākā glezniecības personālizstāde “Bez pieturzīmēm”. Autora darbi piedāvā dramaturģiju par tiem, kas pie jūras un jūrā – iestājas migla un pazūd pieturzīmes, izgaist horizonts un galvenais varonis pazūd ainavā.
“Manu gleznu pamatā ir ainavas. Vairumā gadījumu tajās nav nekā lieka, tās ir reducētas līdz pamata elementiem – zeme vai jūra, debess un neiztrūkstošā horizonta līnija. Šāda telpas struktūra harmonizē un nomierina, piešķir lietām un notikumiem to dabisko mērogu. Gleznu vērotājs var ērti ievietot šādā ainavā sevi,” savus darbus raksturo Jānis Kupčs.
Gleznotājs dzīvo Sārnatē, iet jūrā, reizēm noķer kādu zivtiņu, darina gan skaistu un lietojamu keramiku, gan lieliskus porcelāna autordarbus. Taču glezniecībā Jānis Kupčs ir viens attiecībās ar audeklu un krāsu. Mērogā 1:1. Tieši šīs mēroga attiecības katram no mums ir būtiskas. Izmantojot piesātinātus, tumšus un gaismas izmirdzētus toņus, Jānis Kupčs būvē un kārto savu privāto telpu, savu Visumu.
Šajā izstādē Jānis Kupčs godīgi piedāvā ielūkoties procesā, kas materializējas mākslas darbā:
**“Tie, kuriem patīk staigāt gar jūru vai, vēl labāk, iebraukt jūrā ar mazu laiviņu, gan jau būs pamanījuši, ka reizēm mātei dabai patīk izspēlēt kādu triku un izjaukt šo vienkāršo zeme/debess vai augša/apakša kārtību, izdzēšot horizonta līniju. Piemēram, uzsūtot miglu vai vakara mijkrēsli. Pazūd ierastā telpas struktūra, nevar vairs “aiziet līdz stūrim, tad pa kreisi un tur būs durvis” – tur, kur ir tava istaba, mājas, ģimene, viss kā ierasts.
Cilvēks nonāk telpā bez mēroga, ar kuru nevar identificēties, nav pieturzīmju. Kur tad ir tava patība, kur esi pats?”
Izstādē eksponēti arī atsevišķi darbi no iepriekšējiem radošajiem posmiem.
Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
Radio iela 8, Liepāja
Otrā sieviešu grupas izstāde “Sieviešu dumpis (Rivolta Femminile)”
San Domenico klosterī Trapani, Sicīlijā
12. septembris–31. oktobris
Paula Zvane: jauni darbi, 2025, mākslinieces Rivolta Femminile Trapani rezidence, jūnijs–jūlijs, septembris, Sicīlija
No 12. septembra līdz 31. oktobrim bijušajā San Domenico klosterī Trapani, Sicīlijā būs skatāma sieviešu grupas izstāde “Sieviešu dumpis. Sievietes subjektivitāte Sicīlijas laikmetīgajā mākslā.” Izstāde apvieno divdesmit mākslinieces kuratores un mākslas kritiķes Andas Kļaviņas vadībā. Izstādē piedalās četras latviešu mākslinieces: Kristīne Alksne, Anitra Bērziņa, Jana Briķe un Paula Zvane. Izstādes fokusā ir femīnā šķelšanās (female dissent), kur mākslinieces piedāvā jaunas attiecības ar sensuālo pasauli, tapušas personiskās atklāsmes ceļā.
Pusi izstādes veido mākslinieces no Sicīlijas, otra daļa ir autores no Itālijas un ārvalstīm, kurām katrai ir savs attiecību stāsts ar Sicīliju. Šobrīd Berlīnē dzīvojošā Kristīne Alksne 2004. gadā bija viena no 30 māksliniecēm, kas piedalījās leģendārajā Change izstādē, kas ieskandināja Palermo atvēršanos laikmetīgajai mākslai pēc dekādēm mafijas ēnā. Alksne atgriežas Sicīlijā ar savas skulptūras rimeiku.
Anitra Bērziņa jaunākajā, Sicīlijas ietekmētajā gleznu ciklā turpina šķetināt patriarhālisma uzliktos ierobežojumus viņas pasaulsuztverei. Pēc pēdējo gadu dzīves Madonijas kalnos Jana Briķe savos jaunākajos darbos ir iekļāvusi femīnos arhetipus no sicīliešu mitoloģijas. Savukārt Paula Zvane, kas divus mēnešus pavadīja Rivolta Femminile mākslinieku rezidencē Trapani, ir radījusi jaunu lielformāta gleznu ciklu, turpinot pētīt ķermeniskā un objektu metamorfozes sev raksturīgajā sirreālajā un šarmantajā manierē. Arī projekta dizaina autore ir latviete Elīza Tolstika.
Izstādē ir pārstāvēts plašs mākslas mediju loks: glezniecība, instalācija, skulptūra, digitālā fotogrāfija, mūsdienu deja un performance, dzeja un teātra māksla. Izstādē piedalās: Kristīne Alksne, Anitra Bērziņa, Giulia Bonaldi, Jana Briķe, Piera Campo, Mariele Chiara, Helena Grompone, Alessandra Lamia, Savior Lunastorta, Giovanna Miceli, Naomi Middelmann, Jaanika Peerna, Esra Sakir, Joetta Savona, Giovanna Scarcella, Silvia Scaringella, Malgosia Stepnik, Erin Calla Watson, Paula Zvane.
Projektu Rivolta Femminile Trapani, kas fokusējas uz ar Sicīliju saistītām māksliniecēm, 2023. gadā aizsāka mākslas kritiķe Anda Kļaviņa. To ir iedvesmojuši femīnās pašnoteikšanās piemēri no Trapani vēstures: Venēras templis Eričes kalnā, Samuela Batlera teorija par Trapani princesi Nausikaju kā patieso Odisejas autori, bet jo īpaši Trapani dzimušās gleznotājas Karlas Akardi feministiskais mantojums.
Šī gada izstādes teorētisko pamatu veido Karlas Akardi līdzgājējas Karlas Lonci feministiskie teksti, kuros viņa skata sievieti kā “negaidītu vēstures subjektu” un aicina sievieti savu subjektivitāti būvēt no kulturālā tukšuma punkta. “Izstāde ir droša vide, kurā solidaritātē ar citām sievietēm māksliniecēm ir iespēja akcentēt tos neasimilētos un tāpēc autentiskos identitātes aspektus, kam ir saistība ar femīno,” saka kuratore Anda Kļaviņa.
San Domenico klosteris
Trapani, Sicīlija
Grupas izstāde “Adonīsa Sindroms”
Galerijā ASNI
12. septembris–1. novembris
No 12. septembra līdz 1. novembrim galerijā ASNI būs skatāma grupas izstāde “Adonīsa sindroms”.
Izstādē “Adonīsa sindroms” sastopas korejiešu mākslinieki Ujeong Seo, Juhang Ryu, Choulgue Jung un latviešu māksliniece Līga Spunde, lai pētītu mūsdienu sabiedrības apsēstību ar ārējo izskatu un nesasniedzamiem skaistuma standartiem, kas īpaši izteikti Korejas kultūras kontekstā, bet rezonē arī plašākā starptautiskā mērogā. Darbi izgaismo, kā mediji, popkultūra un sociālais spiediens veido priekšstatus par ķermeni, pašvērtību un identitāti.
Izstādes kurators ir Taeho Choi.
Galerija ASNI
Krišjāņa Valdemāra iela 17A, Rīga
Baltijas keramikas izstāde “Bezvējš”
Liepājas muzejā
12. septembris–23. novembris
No 12. septembra līdz 23. novembrim Liepājas muzeja anfilādē būs skatāma Baltijas keramikas izstāde “Bezvējš”. Izstāde notiek 5. Latvijas Keramikas biennāles ietvaros, kas ir viens no nozīmīgākajiem keramikas mākslas notikumiem Eiropas mērogā.
Šī gada biennāles tēma – “No zvaigžņu putekļiem līdz sulīgiem asniem” – uzdod jautājumu par radīšanas sākumpunktiem: vai tie meklējami vienīgi cilvēka rokās, vai arī neatkarīgos dabas procesos, kas no amorfa māla spēj radīt formu un jēgu.
Keramika šeit atklājas visā spektrā – no pilnīgas materiāla kontroles līdz darbiem, kuros mākslinieks klātesošs kā vērotājs, ļaujot matērijai runāt pašai.
Jūra un vējš Liepājā ir tik ierasti, ka kļuvuši par pašsaprotamu fonu. Nosaukums “Bezvējš” šai pilsētai šķiet pat ironiski banāls, taču tieši šī vienkāršība kļuvusi par izstādes apzinātu izvēli – pievērst skatienu klusumam. Tā ir mierīga telpa, kurā iespējams ieraudzīt un sajust vairāk: apstādināts vilnis, atelpa starp kustībām – brīdis, kad matērija un prāts sasniedz līdzsvaru.
“Bezvējš” ir gan iekšēja, gan ārēja miera stāvoklis, kurā satiekas vairāk nekā trīsdesmit mākslinieku darbi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Akmensmasa, porcelāns, māls un eksperimentālas glazūras iegūst formas, nepārraujot klusuma virsmu.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Visvalža Asara hepenings-zibizstāde
“Aiz kalniņa dūmi kūp”
Galerijā “Istaba”
12.–26. septembris
No 12. līdz 26. septembra galerijā “Istaba” tiks izsludināta sezonas atklāšana – ar mākslinieka Visvalža Asara hepeningu-zibizstādi “Aiz kalniņa dūmi kūp”. Tas būs vieglas un izklaidējošas formas notikums, kas akcentēs mākslinieku spējas talantīgi darboties arī gastronomiskajā jomā, šajā gadījumā – Visvalža Asara kūpinājumus. Papildus hepeningam, kas noritēs tikai atklāšanas dienā, mākslinieks galerijā ”Istaba” būs eksponējis savu darbu izlasi, kura kā zibizstāde būs aplūkojama divu nedēļu garumā.
Mākslinieks jokojot izstādi raksturo: “Kūpinājumi un nedaudz mākslas…” – un piebilst: “Ola simboliski ir kā jauna sākums. Es, tu, jūs, mēs… Savā dzīves un laika telpā mēs transformējamies vai realizējamies par kādu vajadzīgu, noderīgu produktu vai subproduktu, vai, laikmetīgi formulējot, “produktu ar augsti pievienoto vērtību”.”
Visvaldis Asaris kā mākslinieks darbojas plašā amplitūdā – dizainā, grafikā, glezniecībā. Regulāri veido vides dizaina objektus.
Galerija “Istaba”
Kr.Barona iela 31B, Rīga
Starptautiskā teātra festivāla “Homo Novus” 24 stundu kultūras ceļojums
Daugavpilī
13. septembrī
Šogad, svinot savu 30. jubileju, starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus” atgriezīsies arī savā vēsturiskajā sākumpunktā – Daugavpilī, 13. septembrī noslēdzot festivālu ar unikālu 24 stundu kultūras programmu. Diennakti ilgais ceļojums apvienos teātri, literatūru, kustību mākslu, mūziku un laikmetīgo cirku, piedāvājot apmeklētājiem neaizmirstamu pieredzi dažādās Daugavpils vietās – no teātra skatuves līdz pat cietokšņa sienām.
Festivāls “Homo Novus”
Dažādas norises vietas Daugavpilī
Sarunu ar kustības “Ventas dzirkstis” pārstāvjiem
Mākslas telpā “Studija”
13. septembrī / plkst. 17:00
Ventas dzirkstis arhīvs 1981.-1982.gads
Mākslas telpā “Studija” Kuldīgā vasaras nogalē durvis vēra izstāde “Ventas dzirkstīm 50”, kas veltīta leģendārajai kustībai “Ventas dzirkstis”. 13. septembrī plkst. 17:00 interesenti aicināti uz sarunu pēcpusdienu un vīdžejošanas pasākumu ar “Ventas dzirkstis” pārstāvjiem, lai kopīgi atskatītos uz šo spilgto kultūras fenomenu.
Pasākuma ietvaros būs iespējams satikt jau rūdītus DJ, kā Daini Pilskungu, Juri Gielu un Haraldu Kaltnieku, kā arī kustības galveno organizatoru Viesturu Liepiņu. “Ventas dzirkstis” 1970. gadu vidū aizsāka dīdžejošanas un diskotēku kultūru Kuldīgā. Aktīvi darbojoties līdz pat 2000. gadam un spēlējot ne tikai Latvijas robežās, bet arī ārpus tām, “Ventas dzirkstis” iepazīstināja publiku gan ar jaunāko mūziku, gan darbojās kā kopienu vienojošs un stiprinošs elements. Šie pasākumi padomju gados deva iespēju cilvēkiem sajusties tuvāk rietumu kultūrai un ienest vienmuļajās dzīvēs jautrāku noti un radošu izpausmju garu.
“Ventas dzirkstis” šovi bija starpdisciplināri pasākumi, kas apvienoja mākslu, tehnoloģijas un radošus cilvēkus. Pasākumu tapšanā piedalījās mūziķi, skaņu inženieri, tērpu mākslinieki, horeogrāfi un citi radošie prāti. Šodien šo kustību var uzskatīt par daļu no reģiona nemateriālā kultūras mantojuma, ko ir svarīgi izzināt, saglabāt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm. Izstāde ir vērtīgs komunikācijas punkts starp pagātni un tagadni, atgādinot par kopienas spēku un kultūras nepārtrauktību.
Izstāde veidota mūsdienīgā un izglītojošā formā, ļaujot skatītājiem iepazīt “Ventas dzirkstis” mantojumu ar video, fotogrāfiju, skaņu ierakstu un citu mediju palīdzību. Izstādes kuratore ir kuldīdzniece Maija Rudovska, un tās iekārtojumu veidojis Kuldīgā dzīvojošs dizaineris Aigars Mamis un viņa komanda (Overpriced Design).
Mākslas telpa “Studija”
Kaļķu ielas kvartāls 14, Kuldīga
Izstāde “Drosme un rūpe. Arhitektūra un dizains: Roche vīzija”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
13. septembris–23. novembris
No 13. septembra līdz 23. novembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma izstāde “Drosme un rūpe. Arhitektūra un dizains: Roche vīzija”, kas atklāj Šveices farmācijas uzņēmuma progresīvo pieeju arhitektūrai un grafiskajam dizainam, uzsverot kopsakarības zinātnes un kultūras vērtībās starp Šveici un Latviju.
Ekspozīcijas mērķis ir pastāstīt mūsdienu skatītājam, kā uzņēmuma vadības drosmīgā domāšana, tolerance un rūpe tika vērsta gan farmācijas zinātnes attīstības virzienā, gan savas vizuālās identitātes – precīzas un kvalitatīvas – izveidē. Roche aicināja darbā labākos, arhitektiem un grafikas dizaineriem sniedzot radošo brīvību un iespēju eksperimentēt, – tā tapa jauna, konkrētās nozares specifikai atbilstoša funkcionāla arhitektūra un neparasti bagātīga grafikas dizaina valoda, kas, paralēli zinātnes atklājumiem 20. gadsimtā, lika pamatus Roche korporatīvajam tēlam.
Pirmo reizi Latvijas publika varēs iepazīties ar materiāliem, kas glabājas Roche arhīvā Bāzelē (Šveice). Izstādē aplūkojamas 20. gadsimta sākuma fotogrāfijas, kuru autori ir leģendāras personības – izcili meistari Roberts Johansons (1877–1959, Latvija) un Roberts Šprengs (Robert Spreng, 1890–1969, Šveice), arhitektu oriģinālās skices un rasējumi, kā arī kaleidoskopisks iespieddarbu klāsts.
Ekspozīcijas centrālo asi veido stāsts par diviem arhitektiem: latvieti Aleksandru Klinklāvu un šveicieti Oto Rūdolfu Zalvisbergu. Aleksandrs Klinklāvs (1899–1982) ir pirmās, īpaši Roche uzņēmumam būvētās, funkcionālisma stila ēkas ārpus Šveices arhitekts. 1932.–1933. gadā viņš projektēja ēku Rīgā, Miera ielā 25, kas vienlaikus paredzēta ražotnes un biroja vajadzībām. Klinklāvs tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem Ernesta Štālberga audzēkņiem; profesors apmācības procesā orientējās uz Bauhaus skolas teorētiskajiem principiem. Latvijas 20. gs. 20.–30. gadu arhitektūras vēsturē Klinklāvs ir ieguvis atzinību kā speciālists veselības aprūpes arhitektūras jomā. Viņa radošais mantojums izceļas ar racionālu un proporcionāli līdzsvarotu internacionālo modernismu, ko spilgti demonstrē Roche Rīgas filiāles ēka.
Izstādes kuratori ir Inese Baranovska un Aleksejs Muraško.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Anitas Melderes personālizstāde “Kopābūt”
Kalnciema kvartāla galerijā
līdz 27. septembrim
Līdz 27. septembrim Kalnciema kvartāla galerijā skatāma mākslinieces Anitas Melderes personālizstāde “Kopābūt”.
Par ko tā būs? Izstādes iecere balstīta pārdomās par dzīves ritu mūža garumā un par māksliniecei svarīgo šajā dzīvē: par laimi pieredzēt ģimeni, par zaudējuma sāpēm un nebeidzamu kopābūšanu atmiņās, par dēlu un mazbērniem, par vienīgo dārgumu – mīlestību.
Izstādes ekspozīcijā būs skatāmi vairāki agrīni Anitas Melderes portretu gleznojumi, kāda sen neredzēta un aizmirsta figurāla kompozīcija ar vēstījumu par laiku, kad tā tapusi, mākslinieces dēla Anša un mazbērnu Emīla un Rūsiņa portreti, kā arī autores šodienas izjūtas, atklātas abstraktās glezniecības valodā.
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Svetlanas Saveļjevas tēlniecības darbu izstāde “Psihes spēles”
Mencendorfa namā
līdz 28. septembrim
Līdz 28. septembrim Mencendorfa namā skatāma Svetlanas Saveļjevas tēlniecības darbu izstāde “Psihes spēles”. Izstāde pēta sievietes dzīves daudzveidīgās šķautnes – no bērnības atmiņu trausluma līdz garīgās izturības manifestācijai, no klusās vientulības līdz kosmiskai vienotībai ar Visumu.
Skulptūras, balstītas gan klasiskās, gan laikmetīgās tēlniecības valodā, vizualizē psihes procesus kā telpiskas alegorijas. Sievietes tēls šeit kļūst par universālu simbolu – par ķermeniskuma un garīguma, ievainojamības un spēka, personīgā un kolektīvā mijiedarbības lauku. Katrs darbs ir kā fragments no plašākas iekšējās kartes, kas atsedz gan apzināto, gan slēpto, gan neizzināmo.
“Psihes spēles” nav tikai par sievietes dzīvi – tā ir vizuāla meditācija, kas atklāj cilvēka dvēseles daudzveidību un spēju transformēties, radīt un dzīvot starp redzamo un neredzamo.
Mencendorfa nams
Grēcinieku iela 18, Rīga
Izsludināts dizaina metu konkurss
Veselības pratības centra – Bērnu muzeja ekspozīcijai un mācību klasei
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā
Pieteikšanās līdz 22. oktobrim
Līdz 22. oktobrim Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs izsludinājis dizaina metu konkursu Veselības pratības centra – Bērnu muzeja ekspozīcijai un mācību klasei.
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja paspārnē top Latvijas nākotnei un sabiedrības veselībai nozīmīgs projekts – veselības pratības veicināšanai veltīts Bērnu muzejs. Aicināti dizaineri, arhitekti, scenogrāfi un starpnozaru praksē balstītas radošās komandas piedalīties metu konkursā, piedāvājot savu redzējumu ekspozīcijas un mācību klases dizaina risinājumam.
Topošā Veselības pratības centra bērniem – Bērnu muzeja – mērķis ir veicināt 6–12 gadus vecu bērnu izpratni par dzīvības procesiem, veselību un ķermeni, nostiprinot veselīgus ieradumus un empātijā balstītas sociālās iemaņas. Muzeja piedāvājums ietvers dažādu zinātņu perspektīvas, veselības pieredžu atainojumā pievēršoties gan statistiski izplatītajam, gan individuāli atšķirīgajam. Muzeja ekspozīcija un muzejpedagoģiskās nodarbības piedāvās mazajiem apmeklētājiem paraudzīties uz sevi kā veselības veidotājiem un lietotājiem – gan personīgā, gan kopienas, gan arī planētas līmenī.
Projekta ietvaros paredzēts izveidot bērniem, skolu grupām un ģimeņu auditorijai radītu ekspozīciju, pieejamības principiem atbilstošu apmeklētāju servisa infrastruktūru un daudzveidīgām muzejpedagoģiskajām nodarbībām piemērotu mācību klasi.
Ekspozīcijas veidošanā un testēšanā muzeja komanda par būtisku sastāvdaļu uzskata nepieciešamību tajā iesaistīt arī mērķauditoriju, un tiek sagaidīts, ka arī ekspozīcijas dizaina koncepcijas un tehniskā projekta izstrādes gaitā risinājumi tiks prototipēti un testēti ar bērniem konkrētajā vecuma grupā.
Dizaina metu konkursa mērķis ir izraudzīties inovatīvu, mākslinieciski augstvērtīgu, kā arī pieejamības un ilgtspējas principos balstītu risinājumu ekspozīcijas un mācību klases dizainam, kas vislabāk atbilstu ekspozīcijas satura koncepcijai, muzejpedagoģiskā darba iecerēm un muzeja vērtībām.
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Ukrainas Neatkarības iela 1, Rīga
Anitas Paegles personālizstāde “Rīga. Rudens. Zvaigznes.”
Ojāra Vācieša muzejā
līdz 25. oktobrim
Līdz 25. oktobrim Ojāra Vācieša muzejā skatāma mākslinieces Anitas Paegles personālizstāde “Rīga. Rudens. Zvaigznes.” Izstādē skatāmas ilustrācijas Māras Cielēnas grāmatai “Sfinksas Albertas smaids”, Jura Zvirgzdiņa grāmatām “Ziemas pasaka” un “Miega pasaka”, Ineses Zanderes grāmatai “Kaķis uz klavierēm”, kā arī pašai māksliniecei svarīgas un mīļas lietas, kas kalpojušas par iedvesmu darbu tapšanā.
“Izstāde būs saruna ar skatītāju gan domās, gan klātienē. Tā ir kā pastaiga pa pilsētu – no Ziedoņdārza pa Čaka ielu, gar Alberta ielas noslēpumainajiem namiem uz Pārdaugavas klusajām ieliņām. Pirmās zvaigznes varēsim ieraudzīt gan ilustrācijā ar Māras dīķi no Jura Zvirgzdiņa grāmatas “Miega pasaka”, gan ilustrācijā Ineses Zanderes grāmatai “Kaķis uz klavierēm”. Tās ir atmiņas, piedzīvojumi, ilgas, jo ilustrācijās laiks ir apstājies,” stāsta māksliniece.
Ojāra Vācieša muzejs
Ojāra Vācieša iela19, Rīga
Lauras Buholtes personālizstāde “Dripping Oil”
Kuldīgas Mākslinieku residence
līdz 31. oktobrim
Līdz 31. oktobrim Kuldīgas Mākslinieku rezidencē skatāma mākslinieces Lauras Buholtes personālizstāde.
Ekspozīcijā iemūžināti youngtimeri – 80.–90. gados radīti auto, kas šodien vairs nav tikai pārvietošanās līdzekļi, bet arī sava laikmeta kultūras un dizaina liecības. Lauras Buholtes gleznas atspoguļo reāli sastaptas mašīnas, kas piešķir izstādei personisku un gandrīz dokumentālu raksturu.
Mākslinieci aizkustina cilvēku centieni saglabāt šos spēkratus, pasargāt tos no rūsas un laika zoba. Katrs automobilis slēpj sevī stāstus par ceļiem, īpašniekiem un pagājušām desmitgadēm.
Izstāde “Dripping Oil” nav nostalģisks albums, bet gan mēģinājums notvert vizuālo spriegumu starp estētiku un nolietojumu, kustību un apstāšanos, benzīna smaržu un eļļas švīkām uz audekla.
Kuldīgas Mākslinieku rezidence
Pils iela 2, Kuldīga
Lindas Lagzdiņas Rubenes un Reiņa Rubeņa privātkolekcijas izstāde
“Atšķirīgās pasaules”
Kuldīgas Mākslas namā
līdz 2. novembrim
Līdz 2. novembrim Kuldīgas Mākslas namā skatāma Lindas Lagzdiņas Rubenes un Reiņa Rubeņa privātkolekcijas izstāde “Atšķirīgās pasaules”, kas ļaus ielūkoties unikālā mākslas darbu krājumā, veidotā pāra personiski motivētu izvēļu rezultātā. Kolekcijā pārstāvēti spilgti un nozīmīgi Latvijas mākslinieki, kuru darbi iemieso māksliniecisku un filozofisku piesātinājumu: Ilmārs Blumbergs, Boriss Bērziņš, Barbara Gaile, Linda Lagzdiņa Rubene, Artūrs Bērziņš, Reinis Virtmanis, Roberts Koļcovs, Ivars Poikāns, Andris Eglītis, Biruta Delle un Sarmīte Māliņa. Visi darbi kolekcijā nonākuši pēdējo divdesmit gadu laikā.
“Pasaule mums visiem ir viena, atšķirīgais ir tas, kā mēs katrs to saredzam. Māksla dod unikālu iespēju šo redzējumu ieraudzīt, saklausīt, sataustīt… Šajā kolekcijā mākslinieki atklājuši veidus, kā viņi meklē būtisko. Tas ne vienmēr ir skaists vai viegls process, bet tā ir tieksme sakārtot un izskaidrot pasaules daudzveidību,” stāsta kolekcijas veidotāji Linda un Reinis.
Kuldīgas Mākslas nams
1905. gada iela 6, Kuldīga
Noslēdzies mākslas ideju konkurss “Vēja pieredzes centrs”: Izziņoti rezultāti
Skice vides instalācijām “Karogi vēju būtnēm”. Autors: Radošā apvienība “FABULA”
Izziņoti rezultāti Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) un akciju sabiedrības “KURSA” rīkotajam mākslas ideju konkursam “Vēja pieredzes centrs”. Konkursā tika aicināti piedalīties mākslinieki, arhitekti, dizaineri un radošās apvienības, iesniedzot idejas, kas reflektē par vēju, vētrām un dabas spēku. Laureātu darbi pretendēs uz iespēju kļūt par daļu no topošā Vēja pieredzes centra ekspozīcijas Liepājā, kurā tiks apvienota laikmetīgā māksla, zinātne un kultūras mantojums.
Konkursam tika iesniegti 35 darbi, kas apliecina gan jaunās paaudzes autoru, gan pieredzējušu mākslinieku interesi. Pēc konkursa žūrijas veiktā izvērtējuma, kurā tika ņemta vērā saņemto pieteikumu ideju oriģinalitāte un kvalitāte, atbilstība konkursa tēmai, kā arī darbu realizējamība un ilgtspēja, par mākslas ideju konkursa “Vēja pieredzes centrs” laureātiem, noteikti: Margarita Griestiņa un Normunds Griestiņš, darbs “Vētra/Tempest” (1. vieta); Annija Muižule, darbs “Kalnu veidotājs, asaru žāvētājs” (2. vieta); Zanda Puče, darbs “Liepājas vēja sajūta” (3. vieta).
Veicināšanas balvas piešķirtas darbiem “Svilpaunieks” (Kristaps un Monta Andersoni) un “Karogi vēju būtnēm” (Radošā apvienība “Fabula” – Rūta Jumīte un Tīna Alise Drupa).
Ar kvalitāti, pārdomātu pieeju un profesionālu izpildījumu izcēlās un pirmajā desmitniekā pēc žūrijas vērtējuma ierindoti: Paula Vītola ar ideju “Eolā mūzika Liepājā / aeolian music in Liepaja – vēja mūzikas kartēšana”; Gundega Evelone ar pieteikumu “RĪKU UN INSTRUKCIJU KOMPLEKTS PERSONISKĀM ATTIECĪBĀM AR VĒJU”; Artia Kupriša mākslas darba ideja “Liepājas meditācijas”; Leons Skudrītis ar mākslas instalācijas pieteikumu “Vēja bērni”; Arta Ozola-Jaunarāja un Varis Dzērve ar vides objektu “Ne asakas”.
Konkursa “Vēja pieredzes centrs” norisi atzinīgi vērtē Solvita Krese: “Šāda produktīva sadarbības modeļa attīstība starp teritorijas attīstītājiem, biznesa pārstāvjiem un profesionālu mākslas institūciju, var kalpot par labu piemēru mākslas projektu attīstībai privātās teritorijās arī citviet, garantējot kvalitatīvu, laikmetīgu un iekļaujošu mākslas darbu klātbūtni mūsu apkārtējā vidē.”
Žūrijas sastāvā bija mākslas, kultūras, arhitektūras un pilsētplānošanas nozaru profesionāļi: Solvita Krese, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore; Uģis Kaugurs, Liepājas galvenais arhitekts; Antra Priede, mākslas kuratore un Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore; Andris Kokins, arhitekts; Inga Auziņa, profesionāla māksliniece un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas direktore; Uldis Hmieļevskis, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks; Anna Priedola, jauno mediju māksliniece un RTU Liepāja docente; Pēteris Brīniņš, AS “KURSA” pārstāvis.
