Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Kristiana Brektes personālizstāde “Bada spēles”
Maxim Boxer Gallery
24. septembris–14. novembris
No 24. septembra līdz 14. novembrim Maxim Boxer Gallery būs skatāma izstāde “Bada spēles”. Tās autors, mākslinieks Kristians Brekte, kopš karjeras pirmsākumiem pazīstams kā sava laikmeta triksters, kurš pārkāpjot robežas, ceļ gaismā neērtas un emocionāli sarežģītas tēmas. Savos jaunākajos darbos viņš ietvēris sabiedrības nepieņemtos un noraidītos aspektus, izgaismojot mūsu sašķeltību, ciešanas un vientulību. Taču neona izkārtne galerijas skatlogā nemelo, šīs ir Bada spēles, un ne visi izies kā uzvarētāji. Garā vājos, trikstera paceltais spogulis, iespējams, ievainos. Drosmīgos mākslinieks aicina aci pret aci sastapties ar personīgo un kolektīvo Ēnu.
Analītiskās psiholoģijas pamatlicējs, Karls Gustavs Jungs Ēnu definē kā daļu no Ego, kā seju, ko cilvēks nekad nerādītu apkārtējai pasaulei, kā seju, kuru pats nevēlas atzīt. Tā nes visu tumšo, aizmirsto, turklāt ne tikai individuālo, bet arī kolektīvo. Noraidītie personības aspekti tiek izstumti bezapziņā, un vēlāk neapzināti projicēti uz ārpusi, ļaujot cilvēkam saglabāt priekšstatu, ka viņš ir nevainojams, savukārt, viņa raidītās projekcijas nesējs - briesmonis. Izvairoties no mūsu Ēnas, mēs tiecamies būt pareizi, bet paliekam nepilnīgi. Tādas kļūst arī mūsu attiecības, lēmumi un dzīve.
Kristians Brekte izstādē nenoliedz Gaismu, viņš to tikai reducē, piešķirot Ēnai arī savu devu ironijas, asprātības un daudznozīmības. Viņš turpina izmantot atpazīstamas patērētājkultūras zīmes un sociālus tēlus, mākslas darbos filigrāni ieaužot smagās realitātes pavedienus. Izstādē līdztekus eksistē objektu daudzveidība un akvareļglezniecība. Tradicionāli trauslajās ūdenskrāsās fiksēti spilgti tēli no Rīgas ielām – zudušās dvēseles, kas bez orientieriem klejo mums blakus. Dažkārt mēs viņiem palīdzam, citkārt iemācāmies viņus neredzēt. Brekte iekļauj viņus koptelpā, un neviļus mēs atceramies par savām lūgšanām. Taču mijkrēslī patiesu augstāko spēku nav. Šeit sastopami vien krāpnieki, kas piedāvā iesaistīties veiksmes spēlēs vai acīmredzami gatavi mums uzbrukt. Mums neatliek nekas cits kā vien paļauties pašiem uz sevi un drosmīgi iepazīt sabiedrību mums apkārt, lai pilnvērtīgi atbildētu uz mūžseno jautājumu: “Kas mēs esam?”.
Kuratore ir Ieva Stalšene
Maxim Boxer Gallery
Lāčplēša iela 48, Rīga
Starptautiskais mākslas gadatirgus ART RIGA FAIR 2024
Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā
24.–29. septembris
No 24. līdz 29. septembrim Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā jau desmito reizi norisināsies starptautiskais mākslas gadatirgus ART RIGA FAIR 2024. Jubilejas pasākumā piedalīsies labākās galerijas un mākslinieki no Latvijas un ārvalstīm. Izstādē būs skatāmi darbi, kurus radījuši vairāk nekā 70 pašmāju un ārvalstu mākslinieki. Pasākumā būs pārstāvēti mākslinieki, klasiskās un laikmetīgās mākslas galerijas no Vācijas, Francijas, Somijas, Igaunijas, Lietuvas.
“ART RIGA FAIR ir mākslas gadatirgus ar starptautiski atzītu formātu. Mēs piedāvājam ne tikai apbrīnot, bet arī nopirkt mākslas darbus. Izstādes ekspozīcija ir ļoti daudzveidīga. ART RIGA FAIR pulcē dažādu paaudžu māksliniekus, un katrs noteikti atradīs izstāžu zālē darbus, kuri priecē acis, liek dvēselei vibrēt un prātam uzdot jautājumus. Piecu dienu laikā apmeklētājiem būs iespēja koncentrētā veidā komunicēt ar māksliniekiem un galeristiem, saņemt padomu un atbalstu par mākslas darba izvēli, kā arī vienkārši jauki pavadīt laiku radošā kompānijā,” atzīst ART RIGA FAIR 2024 organizatore Gaļina Maksimova.
Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs
Uzvaras bulvāris 2A, Rīga
Kaspara Bramberga izstāde “AURA TRIGGER”
Mākslas centrā NOASS
25. septembris–2. oktobris
No 25. septembra līdz 2. oktobrim mākslas centrā NOASS būs skatāma cikla “AURA TRIGGER” noslēdzošā izstāde, ko veidojis Kaspars Brambergs.
Fotogrāfiju sērijā tiek atklāta noslēpumaina pasaule, kas ilgstoši bijusi slēpusies tumsā.
Šī izstāde ir turpinājums iepriekšējām daļām – “Aura Trigger (Genesis)” un “Aura Trigger (Aura)” – šoreiz piedāvājot unikālu pieredzi, kurā izcelta gaismas un tumsas mijiedarbība.
“Aura Trigger” izstāžu cikls aicina skatītājus piedzīvot gaismas dziļo ietekmi uz apslēptām formām gan fiziskajā, gan digitālajā realitātē. Tas ir ceļojums no tumsas uz atklāsmi un nav tikai par to, kā redzēt gaismu, bet gan sajust tās pārveidojošo spēku, iemūžinot būtību tam, kas slēpjas aiz virsmas. Monitors, uz kuriem tiek rādītas fotogrāfiju NFT versijas, ļauj apmeklētājiem izjust mākslas darbu digitālo starojumu – auru. Tas savieno fizisko un digitālo pasauli, demonstrējot, kā šie foto un fiziskie darbi pastāv kā NFT blokķēdē tā arī fiziskajā telpā.
“Mēs esam pārāk ilgi uzturējušies tumsā, gandrīz aizmirstot par gaismas esamību. Mēs bijām tuvu tam, lai tiktu aizmirsti.”
Mākslas centrs NOASS
AB dambis, Rīga
Izstāde “SATIKT AUGU SEVĪ. Etīde dabai un emocijām”
LU Botāniskais dārzā
26.–29. septembris
No 26. līdz 29. septembrim LU Botāniskais dārzā – pasākumu telpā “Šķūnis” & bijušajā sūkņu stacijā & ārtelpā iepretim vēsturiskajām villām būs skatāma izstāde “SATIKT AUGU SEVĪ. Etīde dabai un emocijām”, kas tapusi kā sinerģētisks Latvijas Universitātes un mākslas un kultūras portāla Arterritory.com sadarbības projekts – LU 105. jubilejā.
Zeme smejas ziedos –, reiz teicis amerikāņu dzejnieks un filosofs Ralfs Voldo Emersons. Arī dusmojas, sēro un skumst. Augi pastāvīgi rada un pārrada paši sevi, novēro savas vides mainīgos apstākļus, lai zinātu, kad ir īstenais mirklis uzziedēt. Mākslinieki gadsimtiem ir vērojuši un attēlojuši augus, dažādi parādot, kā varam ar tiem komunicēt un no tiem mācīties.
Augu dzīves cikls un dabas sezonālās maiņas ir kā spogulis, kurā ieraugām arī cilvēka dzīves ritējumu, viņa emociju un sajūtu pasauli. Savveida mentālā karte, kas skatītājam palīdz atpazīt, saprast sevi un izdzīvot. Atrast augu sevī.
Modernās tehnoloģijas un sabiedrība atsvešina cilvēku no dabas pasaules, radot trauksmes un atslēgšanās sajūtu. Tā teicis Martins Heidegers, uzsverot, ka ciešas attiecības ar dabu nostiprina piederības sajūtu. Daba nav tikai fons, uz kura spoguļojas cilvēks; tā ir virzītājspēks, ar kuru cilvēkam jāelpo vienā ritmā.
Amerikāņu biologs Edvards Vilsons savā 1984. gadā izdotajā darbā “Biofilija” izvirzīja hipotēzi, ka “mūsu iedzimtā tieksme koncentrēties uz dzīvību un dzīvībai līdzīgiem procesiem” varētu būt bioloģiski pamatota nepieciešamība, kas ir neatņemama mūsu kā indivīdu un sugas attīstības sastāvdaļa. Iespējams, mēs esam pielāgoti dzīvei zaļā vidē, un tai ir ļoti tieša nozīme mūsu mentālajā un fiziskajā labbūtībā.
Daba gadsimtiem ilgi ietekmējusi kultūras un mākslas procesus. Tās cildenumu un spēku slavināja romantisms, vēlmes sagūstīt gaismu rezultāts manifestējās impresionismā, mūķeņu “botāniskās mākslas” darbus saista ar feminisma pirmsākumiem. Māksla ir kā tilts, kas palīdz vērot, pamanīt un ieraudzīt. Mākslas un humanitāro zinātņu atdalīšana no dabaszinātnēm ir fundamentāla mūsu laika iezīme, taču līdz ar šo nošķīrumu mūsu skats uz pasauli kļuvis arī fragmentētāks, zaudējot viengabalainību un vispusīgumu. Jau kādu laiku esam to sapratuši.
Arterritory.com veidotā izstāde “SATIKT AUGU SEVĪ. Edīte dabai un emocijām” ir mudinājums pietuvoties sev un pasaulei, kuru kopradām, vērojot augus un dzīvo dabu visapkārt.
Izstādē eksponēti septiņu mākslinieku – Reinis Dzudzilo, Krista Dzudzilo, Kristaps Kalns, Sarmīte Māliņa, duets MAREUNROL’S, Artūrs Virtmanis, – radītie laikmetīgās mākslas paraugi. Izvēlēto darbu nosaukumi rada ietvaru, savstapēji turpinot cits citu un veidojot vienotu ekspozīcijas naratīvu: Nekad nebeidzas…(etīde gadalaikiem), Mīlestība nekad nebeidzas, Melnholijas 10 000 sķautnes, Tagad ir visu laiku, Tu mani padarīji par stiklu, Spēka skaņas pārziemošanai.
Līdzās mākslas darbiem izstādītas lielformāta fotogrāfijas, kas ir zinātnieka Indriķa Muižnieka un kolēģu pētījuma dokumentācija, un, savā veidā, šai izstādei piešķir brīnumu kabineta (Wunderkammer) raksturu. Wunderkammer ietvaros apskatei tika izstādīti objekti, kas netika nošķirti pēc piederības tai vai citai jomai, atklājot dabas, cilvēka un kultūras mijiedarbības skaistumu un visa nesaraujamo saistību. Šo attēlu klātesamība izstādē iezīmē šodienas laikmetīgās pasaulei tik būtisko un nepieciešamo instrumentu – sadarbību starp dažādām jomām un to savstarpējo mijiedarbību.
“Sēnes ir visur un ēd visu. Sākot ar savecējušiem apelsīniem un maizi, beidzot ar elektrības vadu izolāciju un Brīvības pieminekli. Dabai, lielajai informācijas, vielu un enerģijas apritei, kuru mēs saucam par dzīvību, īpaši nozīmīga ir sēņu spēja sadalīt pirmelementos kokus, lapas, zāli, salmus – visu, kas satur celulozi un lignīnu. Bez sēnēm mēs dzīvotu augu zombiju pasaulē. Pareizāk gan teikt – nedzīvotu, jo nebūtu no kā iztikt – nebūtu ne augsnes auglības, ne dzīvnieku barības, ne pašu civilizācijas pamatu,” saka Indriķis Muižnieks.
Simbiozi starp dabu un cilvēku iemieso arī izstādē klātesošā MAREUNROL's radītā skaņas ainava, kas piepilda telpu, un “iegremdē” tajā esošos citpasaulīgā, ēteriskā esencē.
Kuratores: Una Meistere un Daiga Rudzāte.
LU Botāniskais dārzs
Kandavas iela 2, Rīga
Izstāde “Gleznojama esība. Johana Valtera darbi Šmidres ģimenes kolekcijā”
kultūrtelpā Ola Foundation
26. septembris, 2024–30. marts, 2025
No 26. septembra līdz2025. gada 30. martam kultūrtelpā Ola Foundation būs skatāma izcilā latviešu mākslinieka, glezniecības vecmeistara Johana Valtera izstāde “Gleznojama esība’’, kurā pirmo reizi plašākai publikai būs unikāla iespēja skatīt viņa Berlīnes un Drēzdenes periodā tapušos vairāk nekā 90 darbus no Šmidru ģimenes kolekcijas.
Johana Valtera (1869–1932) mākslinieciskā karjera sākās Latvijā, taču tieši Vācijā viņš atrada savu īsto radošo balsi, dziļi pētot dabas un eksistences būtību caur glezniecības prizmu. Viņa vēlme uztvert dabu kā “gleznojamu esību” – die Natur so ansehen als ob sie ein malbares Dasein wäre (vācu val.) – , kā viņš pats to raksturoja, kļuva par vadošo spēku viņa mākslas radīšanas procesā. Šis izstādes nosaukums ir cieši saistīts ar Valtera iedvesmu no Imanuela Kanta filozofijas un viņa nemitīgo tieksmi pēc dabas un krāsu sintēzes.
Izstādes kodolu veido Šmidres ģimenes kolekcija, kas ir viens no visaptverošākajiem Valtera darbu krājumiem no viņa Drēzdenes un Berlīnes periodiem, papildināta ar dažiem agrīniem darbiem, kas radīti Latvijā. Šī kolekcija ļauj sekot līdzi Valtera glezniecības uzdevumu variācijām, sākot no 1910. gada postimpresionisma dekoratīvisma līdz 1930. gadu sākuma eksistences iespaidiem, kad Berlīnē izdotā grāmatā pirmoreiz tika reproducēti daži no izstādē skatāmajiem darbiem.
Šmidres ģimenes kolekcijas saglabāšanā nozīmīgu lomu spēlēja baltvācu kolekcionāri Heinrihs un Jirgens Līderi-Līri, kuru ieguldījums ļāva šiem mākslas darbiem tikt saglabātiem līdz pat 20. gadsimta beigām. Izstāde ļaus apmeklētājiem ieraudzīt, kā Johans Valters soli pa solim veidoja skaidru un pilnīgu ideju pasauli, kuru vācu mākslas kritiķis Kurts Kūzenbergs raksturoja kā spēju katru jutīgo skatienu saviļņot ar krāsu kā izteiksmes līdzekli un ritmiski plūstošām kompozīcijām, kas ir neparastas vācu glezniecībā.
Izstādes komandu veido kuratore Katrīna Jaunupe, ar kuratoriālo atbalstu no mākslas vēsturnieces Kristiānas Ābeles. Kristiāna Ābele ir arī izstādes tekstu autore, piedāvājot padziļinātu ieskatu mākslinieka daiļradē un viņa nozīmē gan Latvijas, gan Eiropas mākslas kontekstā. Izstādes iekārtojumu veido mākslinieks Kristians Brekte.
Kultūrtelpa Ola Foundation
Ogļu iela 12A, Rīga
Jasmīnas Simsones personālizstāde “Nemierīgo atmiņu tilti”
kultūrtelpā Ola Foundation
26. septembris, 2024–15. janvāris, 2025
No 26.septembra līdz 2025. gada 15. janvārim kultūrtelpā Ola Foundation būs skatāma jaunās mākslinieces Jasmīnas Simsones personālizstāde “Nemierīgo atmiņu tilti”. Izstādē redzamie glezniecības darbi apskata atmiņu un nacionālās pašapziņas tēmas, reflektējot par padomju laika mantojumu un tā ietekmi uz mūsdienu jauniešiem Latvijā.
Izstāde “Nemierīgo atmiņu tilti” ir mākslinieces Jasmīnas Simsones dziļi personisks ceļojums, kurā viņa pēta savas paaudzes attiecības ar pagātni, kuru viņi nekad nav piedzīvojuši, taču tā joprojām ietekmē jauniešu nacionālo pašapziņu un personīgo identitāti. Simsones darbi ataino mūsdienu Latvijas jaunatni, kuri turpina reflektēt par postpadomju realitāti, vienlaikus mēģinot atjaunot saikni ar latviešu pagāniskajām praksēm un pasaules uztveri.
“Šī pārmantotā pieredze turpina “vilkties” līdzi no paaudzes paaudzē, radot nemieru un šaubas par nākotni, īpaši mūsdienu drošības apdraudējumu un konfliktu kontekstā. Tajā pašā laikā bijušās PSRS valstu nācijas par šiem laikiem prot pajokot vai daudznozīmīgi klusēt. Mēs visi “zinām”, ko nozīmē būt apspiestiem, pat ja neesam nekad bijuši apspiesti. Tas viss turpina dzīvot mūsu smieklos, asarās, bailēs un klusumā,” par izstādes darbiem stāsta jaunā māksliniece.
“Izstāde "Nemierīgo atmiņu tilti" piedāvā unikālu un intīmu skatījumu uz Latvijas vēsturi un kultūru caur jauna mākslinieka prizmu. Šī izstāde aicina skatītājus pārdomāt pagātni un tās paliekošo ietekmi uz mūsdienu latvieša identitāti un nākotni, vienlaikus piedāvājot ieskatu Jasmīnas Simsones mākslinieciskajā pasaulē, kur pagātne un tagadne saplūst vienotā vizuālā stāstā,” gaidāmo izstādi komentē izstādes kuratore Katrīna Jaunupe.
Jasmīna Simsone studē Vankūverā, Britu Kolumbijas Universitātē, kur viņa iegūst divus mākslas bakalaura grādus – vizuālajā mākslā un kino. Viņas producētie filmu projekti ir bijuši izrādīti dažādos filmu festivālos Sietlā, Vankūverā, Edmontonā un Portugālē. Jasmīnas mākslas darbi ir bijuši izstādīti Vankūverā. Simsones stils ir izteiksmīgs reālisma un ekspresionisma apvienojums, kas balstīts uz krāsu teoriju, realizētu ar eļļas krāsu palīdzību.
Kultūrtelpa Ola Foundation
Ogļu iela 12a, Rīga
Artura Bērziņa izstāde “Koki aug, kur tiem ļauj; koki aug, kā tiem ļauj”
Galerijā “Mākslas XO”
26. septembris–26. oktobris
Arturs Bērziņš. Izcirtums netālu no Akācijām Olaines novadā 20.gs.20.gados.2024. Koks, audekls, gesso, foto emulsija, akvarelis, tonējums. 23x18 cm
No 26. septembra līdz 26. oktobrim galerijā “Mākslas XO” bus skatāma Artura Bērziņa izstāde “Koki aug, kur tiem ļauj; koki aug, kā tiem ļauj”.
“Dabā var saskatīt daudz dažādu tēlu, tomēr svarīgi ir atlasīt domveidojošākos, lai rastos jauns dabas tēls, kurš liek mums sajust un domāt par to, kas bija, ir un būs, kāds bija, ir un būs, kāpēc bija, ir un būs,” teicis Arturs Bērziņš.
Savā jaunākajā darbu sērijā “Koki aug, kur tiem ļauj; koki aug, kā tiem ļauj” Arturs Bērziņš turpina meklēt un rast atbildes uz jautājumiem par kultūras un vides veidojošām struktūrām, laika telpu un domāšanas tradīcijām, arhetipiem. Viņa galvenais izziņas avots jau vairāk kā desmit gadus ir daba, vide, kurā viņš dzīvo un strādā – pasaule, vieta, teritorija, mājas – Olaines novads, Latvija.
“Vidi, kurā dzīvojam uztveram, kā ainu. Vide atstāj iespaidu uz cilvēka personību – iespējams tā ir mūsu kon - teksts. Vide ir mainīga, un pārsvarā to maina pats cilvēks,” uzsver mākslinieks.
Artura Bērziņa jaunākā izstāde “par kokiem“ ietver trīs darbu sērijas. Pirmā atklāj Olaines pilsētas skatus no 21. gadsimta 20. gadiem. Virs pilsētas skatiem spīd padomju Latvijas saules no 20. gadsimta 60. un 70. gadiem. Laika, kad Olaini intensīvi būvēja. Pilsētas skatos būs “iestādīti” padomju Latvijas arhitektu zīmēti koki. Aptuveni tādus kokus arhitekti zīmēja; aptuveni tādu pilsētu plānos.
Otrā un trešā darbu sērija ir par meža masīvu ap Olaines pilsētu. Interesantākie mežu tipi, ko mākslinieks atradis Olaines novadā. Pastāv izplatīts pieņēmums, ka Olaines pilsēta ir uzcelta purvā. Iespējams, ka Olaine pirms Olaines izskatījās tā, kā šajās divās sērijās Arturs Bērziņš ir pieņēmis to attēlot.
Arturs Bērziņš ir viens no savdabīgākajiem Latvijas laikmetīgās mākslas pārstāvjiem ar īpaši izkoptu zīmējuma-gleznojuma tehniku, pa vidu starp fotogrāfiju un glezniecību, ko mākslinieks sauc par laika ziņā garu fotogrāfiju. Viņa darbi ir konceptuāli pētījumi par to, kas notiek mūsdienās un notika pagātnē.
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
LMA keramikas katedras simtgades izstāde “Gadsimta nospiedumi”
Latvijas Mākslas akadēmijā
27. septembris–18. oktobris
Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedra, dibināta 1924. gadā, šogad svin savu simtgadi ar laikmetīgās keramikas izstādi “Gadsimta nospiedumi”. Izstāde notiks no 27. septembra līdz 18. oktobrim Latvijas Mākslas akadēmijas galvenajā ēkā – aulā.
Pirmais Keramikas katedras vadītājs Rūdolfs Pelše, pirms simts gadiem izveidoja profesionālu keramikas apmācības teorētisko un praktisko pamatu Latvijas Mākslas akadēmijā. Rūdolfs Pelše – pirmais profesionāli sagatavotais latviešu keramiķis – ar savām zināšanām par keramikas tehnoloģijām, tehnikām un dažādu materiālu izmantošanu būtiski ietekmēja keramikas attīstību kā patstāvīgu mākslas mediju.
Izstādē piedalīsies gan pašreizējie Keramikas katedras studenti, gan pasniedzēji. Izstāde ir veidota kā viena gada šķērsgriezums, un tajā būs apskatāmi tekošā studiju gada darbi. Katrs eksponētais darbs kalpo kā “gadsimta nospiedums” – stāsts par laikmetu, kurā tas radīts, un mākslinieka ceļojumu keramikas pasaulē.
Apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar dažādām tehnikām, formām un stilistiskajām pieejām, kas raksturo šodienas keramikas mākslu. Laika gaitā uztvere par keramikas nozari transformējusies no lietišķās un lietojamās mākslas par dekoratīvu izpausmi. Šodien keramika ir pilnvērtīga, mūsdienīga tēlotājmākslas nozare, kas ietver daudzveidīgus un konceptuālus risinājumus, kuros darbi izceļas ar domu un tēlainības izteiksmīgumu.
No tradicionālām un iedvesmojošām līdz inovatīvām un eksperimentālām pieejām – “Gadsimta nospiedumi” atklās keramikas bagātību un attīstību.
Izstāde būs ne tikai vizuāls piedzīvojums, bet arī aicinājums izprast keramikas mākslas nozīmi un tās ietekmi uz kultūras mantojumu.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Ievas Kraules-Kūnas personālizstāde “Rīma”
Galerijā 427
27. septembris–2. novembris
Galerijai 427 šogad apritot 10 gadiem, tajā no 27. septembra līdz 2. novembrim par rudens iestāšanos un veļu laika tuvošanos vēstīs Ievas Kraules-Kūnas personālizstāde “Rīma”. Riņķojot apļveidīgi, šī ir atgriešanās pie saknēm (tieši un pārnesti) un allaž dzīvās intereses par mākslas/amatniecības kategoriju drebināšanu, performativitāti un procesualitāti, kas krāšņi izpaužas Kraules-Kūnas darbībā, kurā zināms atskaites punkts ir arī galerijas 427 līdz-dibināšana.
Māksliniece izstādi ievada ar vārdiem: “Kad kaimiņu gaiļa balss izskan piķa melnā tumsā un, izkāpjot no gultas, jāiegremdē pēdas biezas miglas čībās, es atplešu muti jo plati, lai piepildītu to ar trīs mēnešiem saules gaismas un svešu sviedru. Patisona kundze, Kabača kungs un mazais Ķirbītis – lecat, nu, visi krāsns mutē iekšā! Pabarojiet manu rūcošo vēderu, lai tas nepamodina vilkus, lai nepievilina lāčus, lai mani pašu neapēd!
Kādam mīlestība pati lec klēpī – pilnas palodzes nokrautas lekniem kabaču ķermeņiem, pilnas skapjaugšas apaļīgiem ķirbīšiem. Laimīgi tie ļaudis, kam lauku cilvēki rados! Varbūt kad plaukti mājās lūst no rudens velšu pārbagātības, kad pagrabā cipari uz zaptes burku vāciņiem iesniedzas senā pagātnē, kad kartupeļi izdzinuši garus astoņkāju taustekļus un stūrī rūc kāpostu muca, lielāka par pašu, varbūt tad cilvēks var sajust sātu, bet man pagraba nav un neremdināma apetīte man liek piebāzt muti ar kliņģeri ar ķirbi ar zivi ar pagali ar kurpi ar suni ar aitādas mēteli ar jaunāko elektroierīci. Kamēr es savu milzu muti piebāžu stūrī, tikpat izsalcis kāds tukšu muti kliedz. Kad ēdīs viņš, tad rīvēšu savus ragus pret sienu un kliegšu es.
Lieciet man galvā vārpu vainagu, dedziniet mani karstās liesmās – lai laba raža kungiem, lai izsalkums atkāpjas!”
Šī ir galerijas programmas 70. izstāde.
Galerija 427
Stabu iela 70, Rīga
Izstāde “Izaugsmes stāsti. SEB stipendija glezniecībā – 15 gadi”
koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā “Civita Nova”
27. septembris–3. novembris
Sandras Strēles darbs
No 27. līdz 29. septembrim norisināsies “Liepājas Mākslas forums”, kas šogad atzīmē desmit gadus. Šogad par kopējo festivāla tēmu izvēlēta “Pēctecība” un ne tikai, lai reflektētu par festivāla nākošajiem dzīves gadiem, bet arī apzināti padomātu par mūsu sabiedrības un katra indivīda tālāk būšanu. Forums piedāvas mākslas un mūzikas notikumus. Tai skaitā – izstādi “Izaugsmes stāsti. SEB stipendija glezniecībā – 15 gadi”, kas no 27. septembra līdz 3. novembrim būs skatāma koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā “Civita Nova”.
SEB Stipendija glezniecībā ir mākslinieciskās izaugsmes kompass, kas norāda ceļu talantu attīstībā un profesionālajā pilnveidē. Šajā izstādē atklājas bagātīgi stāsti par tiem māksliniekiem, kuri ieguvuši šo atzinību. Viņu darbi atspoguļo ne tikai individuālo talantu un meistarību, bet arī ļauj ar patiesu interesi paraudzīties uz šķietami dažādām pieredzēm, uztverēm un pieejām.
Izstādē “Izaugsmes stāsti” piedalās visi SEB Stipendijas laureāti, mākslinieki: Neonilla Medvedeva, Atis Jākobsons, Zane Tuča, Elza Sīle, Laimdota Malle, Klāvs Loris, Madara Neikena, Zīle Ziemele, Sandra Strēle, Kristaps Priede, Anna Pommere, Krišjānis Elviks, Madara Kvēpa, Alise Builevica un Katrīna Biksone.
Autoru radītie darbi aptver plašu tēmu loku, tie reflektē gan par dziļi personīgām un sabiedrībā pastāvošām sociālām, reliģiskām, un filozofiskām tēmām, gan pievēršas cilvēka portreta, dabas ainavas, kosmosa, metafizikas vai atmiņas izpētei.
SEB Stipendijas konkurss glezniecībā tiek rīkots kopš 2008. gada ar mērķi atbalstīt jauno Latvijas Mākslas akadēmijas studentu talantu, meistarību un jaunradi. Sniedzot stipendijas laureātam finansiālu atbalstu un apmaksātu Laikmetīgās mākslas mesas apmeklējumu kādā no Eiropas Savienības pilsētām kopā ar radošo darbnīcu.
Izstādes kuratore ir Inese Rozentāla.
Koncertzāle “Lielais dzintars”
Radio iela 8, Liepāja
Annas Faniginas laikmetīgo rotu izstāde / kolekcija “BIBLIOTECA VENETA”
Eleni Marneri Gallery Atēnās
27. septembris–19. oktobris
No 27. septembra līdz 19. oktobrim Atēnās, Grieķijā, galerijā Eleni Marneri Gallery būs skatāma zīmola VERBA un Annas Faniginas rotu izstāde / kolekcija “BIBLIOTECA VENETA”.
“Šo ūdens stihijai veltīto kolekciju veido rotaslietas ar kristāldzidriem un ziliem dabīgajiem akmeņiem, uz kuriem iegravēti dažādi vārdi un citāti par ūdens tēmu latīņu un sengrieķu valodās. Tie ir kā atsauces uz Talesa – pirmā sengrieķu filozofa – darbiem, kurš ūdens stihiju uzskatīja par Visuma pamatu. Antīkā un laikmetīgā savīšanās vienotā stilistikā ir tas, kas ļauj šo kolekciju uzlūkot gan kā mūsdienīgu dizaina objektu, gan kā dialogu raisošu vēsturisku liecību starp laikmetiem, vērtībām un cilvēkiem. Kolekciju plānots prezentēt instalācijas veidā, kas galerijas daļu simboliski piepilda ar tirkīzzilu ūdeni, nesot sevī rotas ar vēstījumiem par ūdeni kā elementu, kas plūst cauri Visuma artērijām un ir kā sinonīms mīlestībai un vienotībai cauri laikiem,” stāsta Anna Fanigina.
Eleni Marneri Gallery
Athens, 8 Pittakou str. Plaka
Lauras Veļas izstāde “Ievainotā atmiņa”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
28. septembris–17. novembris
Laura Veļa. Ievainotā atmiņa. 2023.–2024. Autores īpašums. Publicitātes foto
No 28. septembra līdz 17. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē būs skatāma Lauras Veļas personālizstāde “Ievainotā atmiņa”.
Izstāde veido telpu diskusijai par Latvijas iedzīvotāju deportāciju izraisītās traumas ietekmi uz mūsdienu sabiedrību. Nosaukums “Ievainotā atmiņa” cēlies no divu jēdzienu savienošanas: “sociālā atmiņa” – kā izpratne par vēsturiskiem notikumiem, sociālpolitiskiem procesiem un to interpretācija, savukārt “ievainojums” – atsauce uz fizisku traumu, kas noved pie izmaiņām ķermenī.
Projekta pamattēma ir saruna par kultūrtraumas mantošanu no paaudzes paaudzē. Pētnieki norāda, ka kultūrtraumu var pārmantot gan ģenētiski, gan caur audzināšanu ģimenē un sociālo telpu. Tās izpausmes ir ļoti dažādas: trauksme, depresija, nespēja tikt galā ar spēcīgām emocijām, kas noved pie emocionālas atsvešinātības jeb nejūtības, dusmas, pašiznīcinoša uzvedība un intensīvas bailes.
Termins “trauma” cēlies no grieķu valodas vārda traûma, kura nozīme ir ievainojums jeb brūce. Arī kultūrtrauma reizēm tiek saukta par prāta brūci, un ar to ir iespējams strādāt, pievēršoties dažādiem dziedinošiem rituāliem. Galvenais ir pārtraukt klusēšanu. Tāpat bīstami ir iestigt upura vai izdzīvotāja lomā, pārlieku identificējoties ar ciešanām un pagātni, neļaujot virzīties uz priekšu. Tādēļ ir nepieciešams izprast, atzīt, atcerēties un pārtraukt traumas nodošanu tālāk.
Caur personīgo pieredzi māksliniece Laura Veļa analizē ģimenē nodotos stāstus, atmiņas un apzinātās vai neapzinātās traumas. Viņas personālizstāde ir refleksija par to, kā cilvēks jūtas sabiedrībā, kurā viens no identitāti formējošajiem elementiem ir iegūtā kultūrtrauma no cilvēku deportācijām uz Sibīriju, un rosinājums dziedināt ievainoto kolektīvo atmiņu.
Izstādes kuratore ir Agnese Zviedre.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
“Kurzemes fotodienu 2024” noslēguma izstāde
teātra namā “Jūras vārti”, Ventspilī
No 28. septembra
No 28. septembra teātra namā “Jūras vārti” būs skatāma “Kurzemes fotodienu 2024” noslēguma izstāde.
Kurzemes fotodienas ir Latvijā lielākais profesionālais reģionālais foto pasākums, kura organizēšanu katru gadu uzņemas kāds no piecu Kurzemes pilsētu foto klubiem. Šajā gadā organizētāja lomu uzņēmās Ventspils fotoklubs KAKTUSS.
25. maijā Ventspilī notikušais vērienīgais foto pasākums “Kurzemes fotodienas 2024” pulcēja vairāk nekā 100 fotogrāfus. Tajā piedalījās vairāki Kurzemes reģiona fotoklubi – Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Tautas fotostudija “FOTAST”, fotogrāfu apvienība “Liepājas pozitīvs”, biedrība “Moto foto”, Kuldīgas fotoklubs “Divas upes”, Saldus fotoklubs “Es daru”, Talsu fotoklubs, Ventspils novada fotoapvienība “Kursa” un Ventspils fotoklubs “Moments”. Dalībnieku vidū bija arī pieaicināti fotoklubi no citiem Latvijas reģioniem – Bauskas fotostudija “Perspektīva” un Rīgas fotoklubs “Āgenskalns”.
Foto dienu virstēma “Ūdensceļš” bija vērsta uz kultūrvēsturiski nozīmīga procesa – ūdens ceļa kā vēsturiskas nozīmes subjekta attīstības dokumentēšanu cauri laikiem, uzsverot tā nozīmīgumu gan Ventspils pilsētas, gan visa Kurzemes reģiona attīstībā.
Pasākuma ietvaros norisinājās vairāki konkursi, tostarp galvenais konkurss, kurā tika noskaidrots “Kurzemes foto dienu 2024 labākais fotoklubs”, izvērtējot katra foto kluba plenērā radītās darbu sērijas. Dalībnieki sacentās arī individuālos konkursos un tika vērtēts atsevišķs starptautiskais konkurss ar virstēmu “Ūdensceļš”. Tāpat kā 2019. gadā, Ventspils rīkoja arī jauniešu konkursu, kurā varēja piedalīties jebkurš Latvijas jaunietis.
Lai nodrošinātu objektīvu un profesionālu vērtējumu, žūrijā darbojās fotogrāfs un pedagogs Mārtiņš Vanags, māksliniece Jana Gruntmane un Lietuvas fotogrāfs, Vitauta Lielā Kauņas universitātes profesors Romualds Požerskis.
28. septembrī teātra namā “Jūras vārti” “Kurzemes fotodienu 2024” noslēguma ceremonijā notiks konkursa uzvarētāju paziņošana un apbalvošana. Konkursu uzvarētāji saņems unikālas Ventspils mākslinieka Ulda Hermansona darinātās balvas.
Kurzemes fotodienas pirmo reizi notika 2019. gadā, lai nodrošinātu Kurzemes reģiona fotogrāfiem iespēju satikties, dalīties pieredzē, piedalīties foto plenērā un radīt jaunus darbus, kā arī sacensties dažādos foto konkursos. Pasākuma mērķis ir popularizēt fotogrāfiju kā mākslas žanru, veicināt foto klubu darbību un radošo attīstību, kā arī nodrošināt iespēju fotogrāfiem saņemt ekspertu vērtējumus un balvas.
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils
Grupas izstāde “Akmens galvas II, Daugava”
Daugavas muzejā / Doles salas dabas parkā
28. septembris–29. novembris
No 28. septembra līdz 29. novembrim Doles salas dabas parkā būs skatāma izstāde “Akmens galvas II, Daugava”, kurā piedalās Kaspars Groševs, Flo Kasearu [EE], Anda Lāce, Madara Peiseniece, Ojārs Pētersons, Līva Rutmane. Mākslinieki gan caur īpaši izstādei veidotiem darbiem, gan iepriekš tapušiem mākslas darbiem pēta un pārvērtē Daugavas izmēru, pievilkšanas spēku un robežpārkāpējas spējas.
Izstādes atklāšanā 28. septembrī plkst.18.30 notiks Andas Lāces performance.
Biedrības Sudden rīkotās izstādes trešo gadu pēc kārtas apvieno māksliniekus, piedāvājot skatītājiem ainaviski unikālu mākslas telpu Doles salas dabas parkā.
Mediju mākslas un tehnoloģiju festivāls UPDATE
Liepājā
28. septembris–5. oktobris
No 28. septembra līdz 5. oktobrim Liepāja norisināsies ikgadējais Mediju mākslas un tehnoloģiju festivāls UPDATE. Festivāla programmā būs darbnīcas reģistrētiem dalībniekiem un publiskie notikumi ikvienam interesentam – meistarklases, Ģimenes diena ar darbnīcām ģimenēm un jauniešiem, zinātniskais simpozijs, izstāde, mākslinieku un mūziķu performances.
Dalībniekiem ir jāreģistrējas, lai pievienotos darbnīcām, bet pārējās festivāla aktivitātes pieejamas bez iepriekšējas pieteikšanās. Tā kā festivāls tiek veidots sadarbībā ar ārzemju partneriem, daļa festivāla programmas notiks angļu valodā. Visas festivāla aktivitātes ir pieejamas bez maksas.
Festivāla ietvaros nodibinājums “Nodibinājums Liepāja 2027 ”(Liepāja 2027) organizē mākslinieku rezidenci. Jau septembrī Liepājā ieradīsies divi mākslinieki – Karloss Munozs (Carlos Munnoz) no Spānijas un Irina Loskota (Iryna Loskot) no Ukrainas. Rezidences ietvaros abi mākslinieki sadarbosies ar Liepājā esošajiem māksliniekiem, lai radītu un festivāla “UPDATE” izstādes ietvaros novembrī eksponētu jaunus mākslas darbus. Rezidences ietvaros Karloss Munozs festivāla darbnīcās dalīsies savā pieredzē darbā ar mākslīgo intelektu. Irina Loskota 28. septembrī, festivāla Mākslas un zinātnes pēcpusdienā, Tipogrāfijas radošajā kvartālā demonstrēs performanci par piederības sajūtu un ekoloģiju.
Festivāls piedāvā izglītojošu programmu reģistrētiem dalībniekiem – nedēļu ilgas darbnīcas, kurās ikviens interesents var padziļināti apgūt kādu tehnoloģisku instrumentu vai datorprogrammu, piedalīties konceptuālā mākslas prakses vadītā pētniecības procesā, iedziļināties kādā ar mākslu un tehnoloģijām saistītā tēmā.
Darbnīcas vadīs starptautiski un vietējie mākslinieki un pētnieki – Žils Lilas (Zil Lilas, DE/LT), Vitautas Mičelkevičs (Vytautas Michelkevicius, LT), Tata Frenkele (Tata Frenkel, LT), pETER Purg (SI), Oleksandrs Sirous (Oleksandr Sirous, UA), Heinrihs Lencs (Heinrich Lenz, DE), Gustavs Lociks (LV), Karloss Munozs (Carlos Munnoz, ES), Anis Harons (Anis Haron, MY).
Mediju mākslas un tehnoloģiju festivāls UPDATE
Aleksandra Brežes personālizstāde “Succumbing to Temptation”
Kogo mākslas galerijā, Tartu
līdz 12. oktobrim
Foto: Marje Eelma
Līdz 12. oktobrim Kogo mākslas galerijā (Tartu, Igaunija) skatāma Aleksandra Brežes personālizstāde “Succumbing to Temptation”.
Aleksandram Brežem galvenais iedvesmas avots ir vides dizains un to priekšmetu funkcionalitāte, ar kuriem mēs sevi ieskaujam. Viņš atdzīvina mēbeles un interjera elementus, spēlējoties ar asociācijām un sapludinot robežas starp tradicionālo un futūristisko estētiku.
Lāzētas, metinātas, pieskrūvētas un piekarinātas – visām viņa skulptūrām piemīt tieksme radīt valdzinošu satraukuma sajūtu, kaut ko, kas izkropļo mūsu zemapziņu, aizspriedumus un attiecības ar tiem dzīves aspektiem, kas saistīti ar terminu “ticība”.
Asas malas un liesmām līdzīgi silueti kaut kādā veidā tulko aizliegto, kas bieži vien ir vispieprasītākais. Mēs esam dzirdējuši no Bībeles, un TikTok nemitīgi atgādina, ka cilvēks ir tikai cilvēks, ar visām savām nepilnībām, lemts mirstībai. Kļūstot pieauguši, mēs apgūstam jaunus spēles noteikumus un veidojam jauna veida attiecības ar pasauli. Pēkšņi mēs esam pakļauti atbildības jūrai un nebeidzamiem mērķa meklējumiem, kamēr vienīgais, ko varam darīt, ir ļauties un dzīvot kārdinošā nekurienes priekā.
Izstāde tiek rīkota sadarbībā ar LOOK! galeriju Rīgā.
Kogo mākslas galerija
Kastani 42, Aparaaditehas, 50410 Tartu
Kultūras ministrija aicina pieteikt pretendentus Izcilības balvai kultūrā
Pieteikšanās līdz 18. oktobrim
Kultūras ministrija (KM) aicina pieteikt pretendentus Izcilības balvai kultūrā. Kandidātus apbalvojumam var izvirzīt juridiskas personas, valsts un pašvaldības institūcijas un nevalstiskās organizācijas, kuru darbība ir saistīta ar kultūras procesu nodrošināšanu, kā arī KM nozaru konsultatīvās padomes.
Apbalvojuma pasniegšanas mērķis ir izteikt Latvijas valsts atzinību par izciliem starptautiska mēroga sasniegumiem kultūrā, kas devuši būtisku ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību popularizēšanā, veicinājuši pozitīvu Latvijas tēlu, cēluši Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtību Latvijas sabiedrībā.
Ar balvas nolikumu var iepazīties KM tīmekļvietnē.
Uz Izcilības balvu kultūrā var pretendēt fiziskas un juridiskas personas vai šādu personu apvienības, kuru individuālais vai kolektīvais starptautiska mēroga veikums vai sasniegums kādā no kultūras jomām (literatūra un grāmatniecība, teātris, kino, vizuālā māksla, dizains, arhitektūra, mūzika, deja, kultūras mantojums, kā arī starpnozare – vairāku kultūras apakšnozaru vai kultūras un citas nozares mijiedarbe) atbilst sekojošiem kritērijiem:
- iegūts apbalvojums starptautiskos un profesionāli prestižos konkursos, festivālos u.c. profesionāla novērtējuma pasākumos kultūras jomā;
- Latvijas mākslinieku vai kolektīvu veikums (viesizrādes, izstādes u.c. pasākumi) guvis plašu rezonansi ārzemēs, veicinājis Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtības apziņu Latvijas sabiedrībā;
- starptautiska mēroga izcils veikums Latvijā piesaistījis plašu starptautisku uzmanību un radījis rezonansi pasaulē, veicinot Latvijas un ārvalstu kultūras telpu sadarbību un mijiedarbību.
Pieteikumi jāiesniedz līdz 2024.gada 18.oktobra plkst. 16.00, nosūtot elektroniski uz Kultūras ministrijas oficiālo elektronisko adresi (e-adresi): DEFAULT@90000042963 vai elektroniski uz e-pastu: pasts@km.gov.lv ar norādi “Pieteikums Izcilības balvai kultūrā”, ja pieteikums parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.
Pretendentu pieteikumus izvērtēs Nacionālā kultūras padome.
Apbalvojumus, t.sk. 7 000 eiro pēc nodokļu nomaksas katrs no trim izcilniekiem saņems īpašā Izcilības balvas kultūrā pasniegšanas ceremonijā, kuru KM organizē sadarbībā ar tās pārziņā esošajām augstskolām u.c. iestādēm.
Izcilības balva kultūrā tika iedibināta 2014. gadā, pēc Latvijas Radošo savienību padomes iniciatīvas un ar Nacionālās kultūras padomes atbalstu. Aizvadītajos gados apbalvojumu saņēmuši: Aleksandrs Antoņenko, Jānis Nords, Žaņa Lipkes memoriāls, Signe Baumane, Iveta Apkalna, Andris Freibergs, Turaidas muzejrezervāts, Rasa un Raitis Šmiti, Andris Nelsons, Dizaina birojs H2E, Gidons Krēmers un kamerorķestris Kremerata Baltic un Alvis Hermanis, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rolands Kalniņš, Nora Ikstena, Imants Lancmanis, Elīna Garanča un Anna Laudere, Marina Rebeka, Gundega Laiviņa, platforma “Latvian Literature,” Pēteris Vasks, Anete Melece, Rundāles pils muzejs, Viesturs Kairišs, izdevniecība “Liels un Mazs”, Latvijas Radio koris, Vineta Sareika, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, kā arī Austris Mailītis un arhitektu biroja „Mailitis Architects” komanda un Juris Poga un arhitektu biroja “Arhitekta J.Pogas birojs” komanda.
Valda Buša simtgadei veltītās izstādes II daļa
galerijā “Art Platz”
līdz 27. oktobrim
Valdis Bušs. Baltie ziedi
Turpinot šovasar aizsākto, galerijā “Art Platz” līdz 27. oktobrim skatāma mākslinieka Valda Buša simtgadei veltītās izstādes II daļa.
Izstādes apmeklētājiem ir iespēja iepazīt māksliniekam raksturīgo krāsu valodu un unikālās stila nianses, kas apkopotas galerijas “Art Platz” izdotajā grāmatā “Krāsa un gaisma. Valdis Bušs”. Izdevums piedāvā padziļinātu ieskatu Valda Buša mākslas pasaulē.
“Valda Buša glezniecība – tas ir stāsts par mīlestību pret savu dzimto zemi Latviju un tās dabas skaistumu, mīlestību pret krāsām un savu izvēlēto nodarbošanos – glezniecību” – Līga Baņķiere, Ieva Trillo (“Krāsa un gaisma. Valdis Bušs”).
Valdis Bušs ir viens no izcilākajiem un ražīgākajiem Latvijas ainavas meistariem. Viņš strādāja pie molberta līdz pat sava mūža pēdējai dienai, atstājot aiz sevis bagātīgu mantojumu – tūkstošiem studiju un gleznu. Mākslinieka darbi izceļas ar spilgtiem un kontrastējošiem krāsu salikumiem, spēcīgu, pastozu triepienu un izteiktu faktūru. Viņa gleznas ir ekspresīvas, dinamiskas un tajās pulsē dzīvīguma enerģija.
Galerija “Art Platz”
Albera iela 4–9, Rīga
Megijas Zonnes pirmā personālizstāde “Cilvēks. Vide. Porcelāns.”
Dizaina viesnīcā Grand Poet
Dizaina viesnīcā Grand Poet skatāma jaunās mākslinieces Megijas Zonnes pirmā personālizstāde “Cilvēks. Vide. Porcelāns.” Viesnīcas izstāžu zālē šī ir jau 12 personālizstāde, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA), ļaujot jaunajiem māksliniekiem sevi parādīt plašākai auditorijai. Atbalstot mākslinieci, Grand Poet iegādāsies vienu no izstādes darbiem, kas būs saņēmis visaugstāko atzinību no viesnīcas apmeklētājiem, un iekļaus to viesnīcas mākslas kolekcijā Grand Poet Art Collection.
Izstādē “Cilvēks. Vide. Porcelāns.” aplūkojami darbi, kas radīti laika posmā no 2021. līdz 2024. gadam. Darbu vienojošā tēma ir cilvēka un vides attiecības 21. gadsimta pilsētvidē. Katrā darbā risināta cita attiecību šķautne, kopā veidojot ieskatu mākslinieces subjektīvajā sajūtā par cilvēka un vides mainīgajām attiecībām. Megijas aizraušanās ar keramikas apgleznošanu zemglazūras tehnikā aizsākās bakalaura studiju laikā, kas turpinājusies arī maģistra studijās un radošajā darbībā.
“Keramikā mani aizrauj plašais tehnisko iespēju klāsts. Iespēja sevi izpaust pilnībā – gan tehniski sarežģītajā, loģiskajā un fiziski smagajā formveides procesā, gan brīvajā, emocionālajā gleznojumā uz tās. Mani iedvesmo cilvēka un vides savstarpējās attiecības, paradoksi, par kuriem darbos emocionāli un personiski reflektēju. Darbi ir ne tikai emocionālas laikmeta liecības, bet arī strauji mainīgās pilsētvides fiksācija uz nemainīgām, struktūru neatgriezeniski mainījušām porcelāna virsmām. Sfērisku virsmu apgleznošana ļauj atainot šķietami pazīstamas ainavas, vienlaikus radot jaunas, kas bezgalīgi turpinās sevī, tādējādi ienesot darbos arī mūžības un bezgalīgās telpas dimensiju,” stāsta Megija Zonne.
Māksliniece skaidro, ka keramikā rezultāts ir tikai daļēji paredzams, jo keramikas apgleznošana ir liela paļaušanās un ticība procesam. Dari labāko, ko spēj, pārējais, lai notiek kā notikdams – deformācija, burbuļi, plaisas, glazūras defekti. Tas ir neparedzams, skaists, nebeidzami izzināms lauks, kā arī personību rūdošs un attīstošs.
Dizaina viesnīca Grand Poet
Raiņa bulvāris 5/6, Rīga
Āgenskalnā tapis jauns mākslas darbs – Ērika Caunes gleznotais murālis
Āgenskalnā, Nometņu ielā 18 ir tapis jauns murālis – mākslinieka un āgenskalnieša Ērika Caunes un vietējo iedzīvotāju kopprojekts. Gleznojumā atainotas ikoniskās Āgenskalna būves un vietējā apkaimes slavenība – rudais runcis Persiks, kurš gleznošanas procesā arī rūpīgi uzraudzīja mākslinieka darbu. Vietēji jau ir mīļi iesaukuši sienas gleznojumu par Murrrāli.
Jaunajā murālī attēlotas vairākas atpazīstamas Āgenskalna vietas – Alīses ielas ūdenstornis, vecais televīzijas tornis, bijušais kinoteātris “Sarkanā ausma” un Mārtiņa baznīca. Fonā redzams “jaunais Āgenskalns” – Saules Akmens, Filosofu rezidences un Zunda torņi. Visu ieskauj Āgenskalnam raksturīgais zaļums, savukārt priekšplānā izceļas vietējais “saimnieks” – rudais runcis Persiks.
“Esmu ļoti pagodināts par apkārtējo pozitīvajiem vēlējumiem, atbalstu un pateikšanos par darbu. Atzīšos, ka nav pierasts dzirdēt un lasīt tik daudz pozitīvu komentāru. Ja kādam ir vēl kāda siena – dodiet ziņu!,” aicina mākslinieks Ēriks Caune.
Ēriks Caune ir Latvijas Mākslas akadēmijas vieslektors un talantīgs vizuālās komunikācijas mākslinieks. Viņš piedalījies daudzās izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs, un viņa darbi rotā ne tikai Rīgas, bet arī citu pilsētu ielas.
Murāļa ieceres autors ir Gatis Zamurs, Nometņu ielas 18 mājas iedzīvotājs. Viņš finansēja projektu no personīgajiem līdzekļiem, vēlēdamies piešķirt apkārtnei jaunu vizuālo veidolu. “Pašam savs mūris ir liela veiksme, un likās svarīgi to izmantot, lai vidi padarītu pievilcīgāku. Gleznojums radās, sadarbojoties ar kaimiņiem, līdz beidzot vienojāmies par vietējiem skatiem un rudo runci,” pauž Gatis Zamurs.
Murāļa izmērs ir 11 x 8 metri, un tā izveidei tika izlietoti 11 krāsas baloni un 8 litri krāsas. Gleznojums guvis atbalstu arī no Rīgas Pilsētas attīstības departamenta Kultūras mantojuma aizsardzības nodaļas.
Āgenskalns, Nometņu iela 18, Rīga
“Satori” galvenā redaktora amatā stājas Andrejs Vīksna
No septembra par interneta žurnāla “Satori” galveno redaktoru kļūst literāts, tulkotājs un kritiķis Andrejs Vīksna, kurš žurnālā strādā jau no 2019. gada. Savukārt ziņu redaktores un projektu vadītājas amatā žurnāla redakcijai pievienosies dzejniece Agnese Radziņa.
Viņiem līdzās turpinās strādāt “Satori” redaktore un teātra kritiķa Anna Andersone, kā arī ārštata redaktors un filozofs Igors Gubenko. Kļūstot par Latvijas Jaunā teātra institūta māksliniecisko vadītāju, “Satori” redakciju atstājusi līdzšinējā ārštata redaktore Santa Remere. Tāpat redakciju atstāj dramaturģe Diāna Kondraša, kas iepriekš rūpējās par to, lai lasītāji būtu informēti par jaunākajiem notikumiem kultūrā.
Literāts un tulkotājs Andrejs Vīksna redakcijā strādā kopš 2019. gada, iepriekš “Satori” publicējis recenzijas par literatūru un literārus darbus. Strādājis arī izdevniecībā “Liels un mazs”, veidojis literāro raidījumu “Bron-Hīts” radio NABA un publicējis tulkojumus no skandināvu valodām.
