Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāde “Modernisma un Art Deco plakāti Latvijā 20. gadsimta 20.–30. gados”
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā
4. marts, 2025–28. februāris, 2026
Alfrēds Švedrēvics. Karnevāls “Jo pliks, jo traks”. 1932. Plakāts, tipogrāfijas druka.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājums. Skenējums
No 4. marta līdz 2026. gada 28. februārim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā būs skatāma izstāde “Modernisma un Art Deco plakāti Latvijā 20. gadsimta 20.–30. gados”.
Viens no dedzīgākajiem klasiskā modernisma pārstāvjiem Romans Suta (1896–1944) bija universālas dabas mākslinieks, kurš uzskatīja, ka mākslai jāaptver un jāveido saikne ar visām jaundibinātās valsts dzīves jomām. Plakātu starpkaru periodā kā īpašu vēstījuma formu aktīvi izmantoja arī viņa biedri Rīgas mākslinieku grupā.
Pārskatot Latvijā starpkaru gados tapušo plakātu un reklāmu kopumu, aina šķiet raiba. Plakātus darināja gan atzīti mākslinieki, gan plašākai sabiedrībai nezināmi, tomēr izcili grafikas dizaineri, gan pilnīgi amatieri. Šeit tapuši mākslinieciski vērtīgi plakāti avangarda un tobrīd populārajā Art Deco stilistikā, kuri kā līdzīgi iekļaujas labāko pasaules paraugu kopainā.
20. gadu 1. pusē Latvijā valdīja Pirmā pasaules kara izraisīts ekonomisks sabrukums, tajā pašā laikā no evakuācijas Krievijā atgriezās mākslinieki, inspirēti ar “kreisā avangarda” idejām, ko mūsdienās pieskaitām klasiskajam avangardam. Viņu izstrādātos plakātus var uzskatīt par aktīviem mākslas eksperimentiem. Daļa Rīgas mākslinieku grupas biedru pieslējās sociāldemokrātu idejām, un viņu politiskie – visbiežāk vēlēšanu – plakāti ir sociāli asi. Šai ziņā sevišķi izceļami Jāņa Liepiņa pirmo Latvijas brīvvalsts gadu darbi, kuros viņš konsekventi lieto konstruktīvistu iecienīto krāsu salikumus, figūru mērogu pārspīlējumus, kāpinātas, pat afektētas emocijas. Agrīnās Latvijas valsts plakātus ir darinājis arī viens no spožākajiem Rīgas mākslinieku grupas pārstāvjiem Jēkabs Kazāks. Iedvesmojoties no modernās mākslas virzieniem un avangarda idejām, tika radīti spilgti grafiskie paņēmieni, kas precīzi pildīja uzdevumu, reklamējot notikumus, preces un pakalpojumus.
Starpkaru laika plakātu būtiska iezīme ir mākslinieku attiecības ar burtveidoliem. Visbiežāk tika zīmēti oriģinālie fonti; plakātos tie ne tikai kļuva par pakārtotiem informācijas elementiem, bet arī spēlēja pašpietiekamu lomu kopējā darba kompozīcijā. Modernisti ar uzrakstiem rīkojās īpaši atraktīvi un drosmīgi, reizēm atvēlot katram burtam savu formu, izmēru un slīpumu. Tā Rīgas mākslinieku grupas pirmais izstādes plakāts sastāv vienīgi no abstraktām plaknēm un ekspresīviem burtu salikumiem.
Art Deco stilistika Latvijas plakātu sasniedza 30. gados, kad aktīvais modernisma periods jau bija rimis. No Rīgas mākslinieku grupas pārstāvjiem teicamus plakātus turpināja radīt ar smalku grafikas dizainera izjūtu apveltītais Sigismunds Vidbergs un Niklāvs Strunke, taču redzams, kā mainījušies viņu izmantotie izteiksmes līdzekļi. Tiek lietotas dinamiskas, diagonālas kompozīcijas, lieli kontrastējošu krāsu laukumi, tēli, lai arī stilizēti un vispārināti, kļuvuši mazāk abstrakti, burtveidoli un uzraksti izkārtoti pārdomātās profesionālās kompozīcijās.
Ja franču plakāts lepojas ar “četriem musketieriem” (Kasandra jeb Ādolfs Žanmarī Muro, Šarls Lupo, Žans Karlī, Pols Kolēns), tad Latvijā tie ir trīs grafiskā dizaina meistari, kuru vārdi šobrīd zināmi vien šauram profesionāļu lokam. Alfrēda Švedrēvica, kurš sadarbojās ar 1921. gadā dibināto reklāmas aģentūru “Zvans”, un Raimonda Šiško, kurš 30. gados atvēra pats savu reklāmas biroju.
Izstādē aplūkojami mākslas darbi no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Mākslas centra Zuzeum kolekcijas, kā arī materiāli – plakātos reklamēto produktu paraugi no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma, paredzot ekspozīcijas maiņu izstādes norises vidū.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Elizabetes iela 57a, dz. 26 (ieeja caur pagalmu, 5. stāvs), Rīga
Māra Čačkas izstāde “Piezīmes”
Lūznavas muižā
4. marts–25. aprīlis
No 4. marta līdz 25. aprīlim Lūznava muižā būs skatāma Māris Čačka izstāde “Piezīmes”. Mākslinieks radījis unikālu abstraktās izteiksmes hibrīdu metodi, kas apvieno glezniecību un grafiku. Izstādes darbi ir daudzslāņaini tehniskā skaidrojuma un satura ziņā. Tie rodas kā iedomāti dialogi starp autoru un viņa laikabiedriem par pasaules izjūtu. Intuitīvas izpausmes mērķis ir panākt emocionālu harmoniju. Tā atrod atvērtības potenciālu gan dekoratīvai konstrukcijai, gan simboliskam vēstījumam, dažādiem elementiem – krāsai, tumšiem un gaišiem laukumiem un ritma struktūrām.
Lūznavas muiža
Pils iela 8, Lūznava
Daces Lielās izstāde “Gleznas”
Galerijā “Daugava”
5. marts–26. aprīlis
Dace Lielā. Pēc lietus. 2024. Audekls, akrils.130x170 cm
No 5. marta līdz 26. aprīlim galerijā “Daugava” būs skatāma Daces Lielās jaunāko darbu izstāde “Gleznas”.
Dace Lielā glezno dabu, viņas izsmalcināti tonālās ainavas ir kā vīzijas par mūžīgo dabas klātbūtni cilvēku dzīvē. Arī šoreiz izstāde ir par dabas procesiem, kur galvenā uzmanība ir veltīta gleznotās ainas noskaņai. Viņas skolotājs glezniecībā, izcilais marīnists Eduards Kalniņš teicis, ka viņš negleznojot to, ko redz, bet to, ko jūt un zina. Līdzīgi varētu teikt par Daces gleznoto dabu, kad Klods Debisī rakstījis, ka “mūzika ir tieši tā māksla, kura ir vistuvāk dabai. Tikai mūziķiem ir dāvāta privilēģija notvert visu nakts un dienas, debess un zemes poēziju, atainot dabas atmosfēru un nodot tās neaptveramo ritmisko pulsāciju.” Ja “jātulko“ Daces glezniecība, var paļauties uz pilnīgu klusumu un sadzirdēt sevi, ļauties saviem sapņiem, cerībām, ilgām, vientulībai un zaudētām ilūzijām. Glezniecība, tāpat kā mūzika, ir augstā māksla, tās izpausmju, pārdzīvojumu pasaule ir bezgalīga, protams, tikai tiem, kas šo instrumentu pārvalda.
Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga
Zinātniskie lasījumi “Itālijas gaisma I”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
5. marts / plkst. 16.00–18.00
Karlo Karra (Carlo Carrà). Priede pie jūras. 1921. Audekls, eļļa.
Piti pils Modernās mākslas galerijas kolekcija, Florence, Itālija. Publicitātes foto
5. martā plkst. 16.00 Latvijas Nacionālais mākslas muzejs rīko zinātniskos lasījumus “Itālijas gaisma”, kuros trīs Itālijas mākslas eksperti iepazīstinās ar topošās izstādes “Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi” koncepciju un saturu, sniedzot arī plašāku ieskatu Itālijas 19.–20. gadsimta mākslas vēsturē.
Izstāde “Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi”, kura no 5. jūlija līdz 26. oktobrim būs skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, ir viens no lielākajiem Latvijas un Itālijas sadarbības kultūras projektiem, kā arī viena no Rīgas kultūras prioritātēm 2025. gadā. No Ufici galerijas (Galleria degli Uffizi) Florencē uz Rīgu atceļos apjomīga kolekcija – 86 meistardarbi no Piti pils (Palazzo Pitti) Modernās mākslas galerijas pamatekspozīcijas un krājuma, sākot no Itālijas apvienošanas 1861. gadā līdz 20. gadsimta starpkaru periodam.
Itālijas mākslinieku darbi izstādē būs parādīti dialogā ar Latvijas 19. gadsimta beigu un klasiskā modernisma mantojumu. Līdz ar to projekts ir unikāls ne tikai ar to, ka pirmo reizi Ziemeļeiropā tiek eksponēta tik vērienīga izstāde no Ufici galerijas, bet arī ar to, ka ievērojami Itālijas mākslas zinātnieki iesaistās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma izpētē.
Zinātniskajos lasījumos piedalīsies Itālijas vadošie mākslas pētnieki. Gaidāmās izstādes līdzkurators, mākslas zinātnieks Dr. art. Gvičardo Sasoli (Guicciardo Sassoli) runās par projekta zinātnisko uzstādījumu, pētniecisko darbu un galvenajām tēmām, izzinot Itālijas un Latvijas mākslas mantojumu, kā arī par pieredzi kultūras diplomātijā. Savukārt Ufici galerijas Piti pils Modernās mākslas galerijas vadītājas Dr. art. Elena Markoni (Elena Marconi) un Dr. art. Vanesa Gavjoli (Vanessa Gavioli) iepazīstinās klausītājus ar stāstiem par Itālijas mākslu 19. un 20. gadsimtā caur Piti pils kolekcijām.
Lasījumus aicināti apmeklēt ne tikai jomas speciālisti – mākslas zinātnieki, bet arī ikviens interesents.
Pasākums notiks angļu valodā. Dalība pasākumā ir bez maksas.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Indriķis Ģelzis pārstāv Latviju mākslas mesē “ARCO Madrid 2024”
5.–9. marts
Fragments no darba "Oranža gaisa implanti"
Indriķis Ģelzis piedalās mākslas mesē “ARCO Madrid 2024”, kas norisināsies no 5. līdz 9. martam Madridē, Spānijā. Latviešu mākslinieks, kuru šajā notikumā pārstāvēs Beļģijā dibinātā un pastāvošā galerija Tatjana Pieters, iepazīstinās starptautisku profesionāļu auditoriju ar pēdējā pusgada laikā tapušiem jauniem mākslas darbiem, iezīmējot jaunu trajektoriju viņa mākslinieciskajā karjerā.
“ARCO Madrid” ir viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem laikmetīgās mākslas tirgiem, kas katru gadu notiek Spānijas galvaspilsētā Madridē. Tas tika dibināts 1982. gadā. Pasākums izceļas ar rūpīgi atlasītu dalībnieku sarakstu, kurā ietilpst gan atzītas galerijas, gan jaunie talanti. “ARCO Madrid” ne tikai piedāvā iespēju iegādāties mākslas darbus, bet arī veicina diskusijas par aktuālām tendencēm mākslas pasaulē.
Indriķis Ģelzis, Purvīša balvas 2025 finālists, ir viens no spilgtākajiem latviešu laikmetīgās mākslas pārstāvjiem, kura daiļrade ir guvusi ievērību arī starptautiskā mērogā.
Sabīnes Šnē izstāde “Paisuma asaru nogulsnes”
RIXC galerijā
6. marts–26. aprīlis
No 6. marta līdz 26. aprīlim RIXC galerijā būs skatāma Sabīnes Šnē izstāde “Paisuma asaru nogulsnes”.
“Mēs neesam pilnībā noslēgti vai pabeigti indivīdi – mūsu ķermeņi ir poraini un atrodas pastāvīgā mijiedarbībā ar apkārtējo pasauli. Ar katru elpas vilcienu mēs uzņemam okeāna un lietus pēdas, un ar katru izelpu mēs atdodam daļu no sevis gaisam.
Ūdenim piemīt spēks savienot, izskalot un pārveidot. Tas arī atgādina cilvēkam par tā niecīgumu plašajā dzīvības ciklā – tikai apmēram 0,025 % no Zemes saldūdens vienlaicīgi atrodas ezeros, upēs, mitrājos un dzīvajos organismos. Pārējais ūdens ir okeānos, sasalis ledū vai apskalo Zemes dzīles.
Izstādē “Paisuma asaru nogulsnes” video, skaņa, zīmējumi un skulpturālie objekti izseko kādas ūdens molekulas ceļu – no mākoņa caur cilvēka ķermeni līdz jūrai, pēc tam dodoties atpakaļ atmosfērā. Mākslas darbi aicina pievērst uzmanību planētas ūdens ciklam un cilvēka vietai tajā, atklājot, ka ūdens nemitīgajā kustībā slēpjas gan bojāeja, gan atjaunošanās un līdz ar to iespēja pārdomāt mūsu attiecības ar dzīvo pasauli.
Sabīne Šnē pēta kultūras un dabas krustpunktus, īpaši interesējoties par attiecībām starp cilvēkiem un citām dzīvām būtnēm. Apvienojot zinātniskus pētījumus, laikmetīgās teorijas un fikciju, viņa veido daudzslāņainas pasaules, kas izgaismo ekosistēmu mijiedarbību un daudzsugu saprātu. Šnē starpdisciplinārā pieeja aptver video, 3D animāciju, skaņu, skulptūru un zīmējumu.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Ivara Pommera izstāde “Spēka valodas gramatika”
LOOK! galerijā
6.–28. marts
No 6. līdz 28. martam LOOK! galerijā būs skatāma Ivara Pommera izstāde “Spēka valodas gramatika”.
Mēs dzīvojam laikā, kad transhumānisma* idejas caurstrāvo sabiedrību vairāk kā jebkad. Frīdriha Nīčes Übermensch (no vācu valodas – pārcilvēks) vēl bija pavisam tālu no tā, kādu šodien spējam iztēloties esam “supercilvēku” jeb ideālo cilvēka attīstības stāvokli.
Šīs domas nodarbina mākslinieka Ivara Pommera prātu, kurš savos darbos aplūko šo “jaunā cilvēka” virzienu. Viņa darbos šī tematika ienāk caur centieniem izprast fizisko un mentālo ķermeni, kas nepārtraukti pakļauts tieksmei kļūt labākam, stiprākam, pilnīgākam. Šāda pasaule, Pommera vārdiem, ir pietiekami absurda, bet vienlaikus fascinējoša. Tā ietvarā mēs varam runāt ne vien par individuālu būtni, bet arī par sabiedrību kopumā – vai, sastāvot no šādiem pārcilvēkiem, arī jaunā sabiedrība veidotu labāku pasauli? Šādi jautājumi, kas pasvītro fiziskā spēka kultūru, izriet no izstādē eksponētajām gleznām. Skatītājam pretī veras fiziskās varēšanas formācijas, atlētiski, veselīgi ķermeņi (klasiskā izpratnē), ko vēsturiski izmantojusi ne viena vien ideoloģija, žonglējot ar centieniem organizēt un pakļaut “labākas” nākotnes sabiedrības idejai.
Mākslinieks atzīst, ka viņu saista arī šis biedējošais “Darvinisma optimisma” aspekts, kas paredz attīstību vienīgi pozitīvā virzienā, cenšoties pietuvoties ideālā cilvēka parametriem. Atkailinātās figūras, mijiedarbē ar priekšmetisko pasauli, šķiet mēģinām atrast pozīciju fiziskās pasaules zūdamībā. Pommera darbi mudina aizdomāties, vai spēka valodas gramatikas apgūšana jeb fiziskās varēšanas maksimizēšana un novecošanās procesu uzhakošana (apiešana) ir derīgs veids, kā samierināties ar nāves neizbēgamību.
*Transhumānisms – kustība, kas tic, ka tehnoloģiju attīstības rezultātā, cilvēka ķermenis un prāts var tikt uzlabots ar kibertnētikas, ģenētiskās indženierijas un mākslīgā intelekta palīdzību.
LOOK! galerija
Ģertrūdes iela 62A, Rīga
Sešas jaunas izstādes
Rotko muzejā
7. marts–18. maijs
Nele Zirnīte, “Rudens ēnas”, papīrs, ofots, linogriezums, 50x65 cm, 2015
7. martā Rotko muzejs atklās gada pirmo izstāžu sezonu, piedāvājot sešus Latvijas un ārvalstu izstāžu projektus, kas dažādiem izteiksmes līdzekļiem aplūko dabas un cilvēka saikni un nepārejošo vērtību.
Izstāde “Latvijas grafika Rotko muzeja krājumā”
Rotko muzejs kopš darbības uzsākšanas savā krājuma politikā nemainīgi pievēršas Laikmetīgās grafikas kolekcijas papildināšanai, nozīmīgu vietu atvēlot tieši Latvijas grafiķu veikumam. Grafikas kolekcija ir veidojusies gan muzeja rīkotā ikgadējā grafikas simpozija rezultātā, gan saņemot darbus dāvinājumā vai arī tos iepērkot pēc muzejā organizētām grafikas medija mākslinieku personālizstādēm.
Izstādes koncepcijā izlase ir vairāk nekā vienkārši izvēle. Tā ir dziļa atklāsme par to, kas tiek uzskatīts par būtisku un vērtīgu. Selektīva interpretācija, kur kuratora Māra Čačkas izvēle atspoguļo Rotko muzeja krājumā esošo grafiķu personisko redzējumu mākslas darbos, viņu vērtību sistēmu un pat eksistenciāla rakstura pārdomas.
Izraudzīto darbu kopa aptver tādas izcilas personības Latvijas grafikā kā Baņuta Ancāne, Sigurds Vīdzirkste, Vladislavs Grišins, Gunārs Krollis, Aija Meistars, Ausma Šmite, Māris Subačs, Mārīte Kluša, Nele Zirnīte, Jānis Murovskis, Ieva Caruka, Ilze Lībiete, Inese Lieckalniņa, Diāna Adamaite, Agnese Bule, Lāsma Pujāte, Ieva Nagliņa un Dārta Hofmane, nostādot Latvijas grafikas klasiķus līdzās jaunākās paaudzes māksliniekiem.
Iveta Šmita. Darbs I no cikla “Mežs”. Autortehnika: kaligrāfijas tuša, zīds, lins. 70x50 cm (fragments). 2025
Ivetas Šmitas izstāde “Mežam ir svarīgi ļaut būt mežam”
Pasaules dabas fonds 2022. gadā ziņo, ka “cilvēku izmantotie dabas resursi pārsniedz zemeslodes kapacitāti par 75 %”, kas būtu atbilstoši tam, ja mēs dzīvotu uz 1,75 zemeslodēm.
Mežs ir dzīvs organisms, kas dzīvo un eksistē pēc dabas noteiktām likumsakarībām. Tas ir organisms ar augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku sugu daudzveidību un dažāda vecuma koku klātbūtni. Vecs, mirstošs vai jau miris koks nav atkritums, bet nepieciešamība, kur nokritušā koka radītais tukšums blakus augošā koka lapotnē liek sarosīties jaunai dzīvībai, kas tiecas pēc gaismas un vēlas augt. Tur tukšums un meža sabrukšana neiestājas nekad, jo koks vai pat veselas koku sugas nomaina cita citu. Kritušie koki ir dzīvības pārpilni. Tie vēl gadu desmitiem ir mājvieta dažādām dzīvībām. Šis dzīvais un daudzveidīgais organisms Latvijā kļūst arvien mazāk pieejams, jo platības ar izcirtumiem un selektīvi izveidoto jaunaudzi vai tukšumu, ko aiz sevis atstāj resursu patēriņa rezultātā radušās kailcirtes, kļūst jo dienas, jo plašākas.
Mežs veidojas no dažādiem kokiem, tajā nav viena vecuma koku audzes. Tas ir raibs un dažāds gan sugu sastāva, gan vecuma ziņā. Šāds mežs ir noturīgāks un stiprāks, spējīgāks būt pats par sevi, nekā mākslīgi veidotās viena vecuma audzes.
Kāda tad mežam ir saistība ar baletu? Pirms neilga laika veiktajā “Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumā” ir teikts, ka tikai 14 % no kopējā iedzīvotāja skaita bauda operas un baleta teātra izrādes. Savukārt dabisko mežu īpatsvars Latvijā strauji sarūk mežistrādes dēļ. Tiek izstrādātas ES nozīmes biotopu platības. Mežrūpniecības lobijs ir skaidri redzams, jo pēdējos piecos gados ir nocirsti vismaz 9,1 tūkstoši hektāru šādu biotopu. Teorētiski mežu masīvi Latvijā ir, bet arvien vairāk tie kļūst par intensīvi koptām monokultūrām ar lielu izcirtumu un jaunaudžu īpatsvaru. Vai mežs kā dzīvs un daudzveidīgs organisms drīz kļūs pieejams vairs tikai pavisam mazam iedzīvotāju skaitam, līdzīgi tam, kāds ir “augstās mākslas” – baleta kultūras – baudītāju loks?
Iveta Šmita savus darbus veido autortehinkā, slāņojot ar tušu apgleznotas zīda kārtas un panākot unikālu faktūras dziļumu ar teju trīsdimensiju efektu.
Silvija Šmidkena, Leons Lukšo. No grupas “Konstruktīvās formas”. H – 29 cm (fragments). Māls, glazūra. 1973
Silvijas Šmidkenas un Leona Lukšo izstāde “Konstruktīvs dialogs”
Izstāde piedāvā ieskatīties mākslinieku un dzīvesbiedru Silvijas Šmidkenas (1935–2024) un Leona Lukšo (1930–1984) radošajā pasaulē. Tajā uzsvērta mākslas spēja rosināt divus māksliniekus veidot dialogu kopdarbā. Lai gan katrs ir atšķirīgs savā mākslinieciskajā rokrakstā un radošajās izpausmēs, abi savstarpējā sarunā vienojas formā, saturā un vēstījumā.
No 1965. līdz 1984. gadam Silvija Šmidkena un Leons Lukšo savus mākslas darbus rada un izstāda kopīgi. Radošā tandēma darbi tiek eksponēti izstādēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Polijā, Vācijā, Japānā, Francijā un Itālijā, kur mākslinieki iegūst arī vairākas godalgas.
Mākslinieku tandēma kopīgi radītajos darbos apvienojas Silvijas Šmidkenas tiekšanās pēc dabas un cilvēka emocionālās iekšējās pasaules atspoguļojuma ar Leona Lukšo minimālisma pieeju strukturētām ģeometriskām formām, akcentējot attiecības starp mākslinieku un skatītāju. Viņu darbi aicina uz pārdomām par to, kā mēs mijiedarbojamies ar apkārtējo vidi un kā māksla veido jaunas perspektīvas.
Izstāde apskatāma Rotko muzeja Martinsona mājā. Tajā eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Izstāde skatāma līdz 11. maijam.
Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstāde “Vēlēšanās”
Vēlēšanās ir jēdziens, kas neprasa garu skaidrojumu. Ar tā dažādajiem atvasinājumiem un sinonīmformām mēs paužam attieksmi pret to, kas mums ir tīkams vai tīkojams – liekam saprast, ka turam to augstā vērtē un gribam iegūt vai sagaidīt.
Bērnam vēlēšanās ir brīnums vai sapnis, kuru gaidīt vai ilgoties piepildīt. Māksliniekam tā, domājams, ir atzinība, brīvs, auglīgs domas lidojums vai varbūt mākslas tirgus labvēlība.
Atbildīgam pieaugušajam vēlēšanās var saistīties arī ar vēlēšanām, kam būtu jānes pozitīvas pārmaiņas vai uzlabojumi. Tādā gadījumā vēlēšanu iznākums ietekmē arī pilsoņa vēlēšanos piepildījumu – raisa gandarījumu, vieš cerību vai sagādā vilšanos. Jo tad, kad vēlēšanās zaudē garumzīmi un vietā stājas vēlēšanas, atraisās dinamiska personīgās un kolektīvās gribas un izvēles saspēle, cilvēka individuālajām vēlmēm un iekšējās pasaules diktātam saduroties vai saplūstot ar ārējo, kopējo rīcību un atbildību.
Latviešu valodā – tāpat kā daudzās citās – atsevišķu vārdu vai jēdzienu nozīmi maina diakritisko zīmju lietojums. Šāds duāls lasījums ir arī Rotko muzeja izaicinājumam Latgales reģiona māksliniekiem, kas gatavi kļūt par 2025. gada konkursa izstādes dalībniekiem. Turpinot rosināt māksliniecisko jaunradi, izstādei arī šogad ir noteikta tēma, kas mudina mākslas valodā runāt par šodien svarīgo, vienlaikus paturot prātā arī mūsu personīgās un kolektīvās nākotnes redzējumu.
Izvērtējot 87 saņemtos pieteikumus, Rotko muzeja žūrija dalībai izstādē atlasīja 49 mākslinieku darbus dažādos mākslas medijos – glezniecībā, grafikā, keramikā, tekstilā, multimediju mākslā un instalācijā.
Izstādē piedalās: Agra Ritiņa, Aija Bley, Aiva Žūriņa, Aivars Bulis, Anastasija Dubovska, Anastasija Šeikina, Anatolijs Zelčs, Anna Silabrama, Annele Slišāne, Baiba Priedīte, Dace Abricka, Edgars Vronskis, Eleonora Pastare, Gita Palma, Gļebs Vronskis, Ināra Petrusēviča, Ingūna Liepa, Ilgvars Zalāns, Ilona Abdulajeva, Ilona Linarte-Ruža un Dace Pudāne, Ilze Griezāne, Imants Haņeckis, Irīna Špakova, Ivo Folkmanis, Jānis Plivda, Jurika Bakāne, Kristīne Lipkova, Ksenia Shinkovskaya, Laura Lāce, Lilija Zeiļa, Ludvigs Bērziņš, Mairita Folkmane, Marina Krasovska, Marta Folkmane, Nataļja Krjukova, Nellija Muižniece, Nikita Gusevs, Olga Fišere, Ruta Štelmahere, SANRI, Sarmīte Bogdanoviča, Sigija Šķēle-Tomiņa, Svetlana Saveļjeva, Uldis Čamans, Una Gura, Viktorija Valujeva, Vladimirs Višņakovs, Žanna Vērdiņa.
Bazils Alkaci. Pāriešana II, 2016, papīrs, guaša, 58x79 cm
Bazila Alkaci izstāde
Izstāde ir par ilgu un radošu mūžu, kura centrā ir Bazils Alkaci (Basil Alkazzi) – gleznotājs, kura metafiziskais redzējums sniedzas pāri fiziskās pasaules robežām. Mākslinieks nāca pasaulē 1938. gadā uz kuģa, kurš mēroja ceļu no Kuveitas uz Lielbritāniju, un varbūt tieši tāpēc viņa dzīvē un jaunradē allaž ir atspoguļojusies dziļa saikne starp debesīm un zemi, materialitāti un garīgumu.
Izstādē apkopota nozīmīga mākslinieka darbu kolekcija, kas tapusi no 2007. līdz 2024. gadam un šobrīd atrodas Rotko muzeja mākslas krājumā. Darbi ir gleznoti, tverot iedvesmu Monako un Dienvidfrancijas sulīgajās ainavās, augos un debesu plašumos. Tie aicina uz kvēlu dzīves vitalitātes svinēšanu, vienlaikus piesaucot arī esības garīgās un kosmiskās dimensijas, kas vienmēr iezīmējušas Alkaci jaunrades kodolu. Radīti ar izcilu krāsu, gaismas un formas izjūtu, darbi atraisa apcerei par dziļo savstarpējo saikni starp mikrokosmu un makrokosmu, pasaulīgo un dievišķo.
Viņa mākslinieciskā pieeja, reizē inovatīva un sakņota dziļi personīgās asociācijās, vēsta par dažādu dzīvības formu savstarpējo saikni, kur horizonts nav robeža, bet pāreja no zināmā pie nezināmā.
Alkaci ir ne vien talantīgs mākslinieks, bet arī devīgs filantrops un mākslas mecenāts. Viņš dāsni atbalsta jaunos un topošos māksliniekus un mākslas institūcijas dažādās valstīs, ir izveidojis un turpina uzturēt vairākas godalgas. Būdams liels Rotko daiļrades cienītājs, viņš ir dāsni atbalstījis arī Rotko muzeju un ieguldījis ievērojamus līdzekļus tā attīstībā – ziedojis muzejam savus darbus un iedibinājis Bazila Alkaci iepirkumu fondu Latvijas gleznotāju darbu iegādei Rotko muzeja krājumam. Papildus mākslas mecenātismam Alkaci ir dāsni ziedojis arī citu jomu labdarības projektiem. To vidū ir fonds, kas nodrošina aprūpi bērniem ar smagu autismu.
Ritums Ivanovs. “Templis. Rotko. Zils”. Audekls, akrils. 200x340 cm. 2024/5. Foto: Jānis Deinats
Rituma Ivanova izstāde “Templis”
Pēc vairākus gadus ilgas radošas izpētes un sadarbības ar Rotko muzeju Ritums Ivanovs transformē kādreizējā militārā arsenāla telpas par Templi ar četrām kapelām. Gleznu sērijas, sadalītas un kārtotas, pielāgojoties arsenāla ēkas struktūrai, turpina mākslinieka padziļināto interesi par portreta glezniecības valodas analīzi.
Izstāde ir ieskats mākslas vēstures lappusēs caur Rituma Ivanova meistarību un Marka Rotko intelektuālo mantojumu. Monumentālie portretējumi šeit kļūst par izziņas avotu, kurā atklājam īsto, patieso, klātesošo mākslinieku – Rotko, Rembrantu un arī Ritumu.
Ivanova daiļradē portrets attiecināms uz virzienu, nevis galamērķi, norādot uz pašrefleksijas daudzslāņainību un netveramību. Portrets ir tikai līdzeklis mērķa sasniegšanai – spogulis, kurā ieraudzīt to, kas ir ārpus vārdiem un skaidrojumiem.
Katra no kapelām atklāj māksliniekam svarīgus jautājumus. Katra ir meditācijas telpa, kur gaismu un krāsu vērojumā analizēt gleznotāja un gleznojamā attiecības. Izstādes centrālā ass ir triju mākslinieku mijiedarbība. Telpa refleksijai par to, kā mainās sajūtas, domas un redzējums par pašrefleksijas uztveres dažādību.
Rembranta kapela apskata pašportreta žanra mantojumu, kuru dzīves laikā veidojis izcilais holandiešu gleznotājs. Rituma kapela kā skaudrākais spogulis ar īpašu paškritiku izliek apskatei pašu mākslinieku un taujā: kā skatītājs vēro mākslinieku un kā mākslinieks redz pats sevi? Rotko kapela ir veltījums māksliniekam laikā, kad par viņa devumu runā grāmatas, izstādes, teātra izrādes.
Templis ir vieta, kur nodoties pašrefleksijai, apzinātībai un nepastarpinātai mākslas pieredzei, jo “glezna nav tikai pieredzes attēlojums, tā ir pieredze” (M. Rotko). Arī izstāde mākslas svētceļniekiem tika veidota pakāpeniski, ar sakrālu pietāti un iedziļināšanos. Pētot Marka Rotko dzīves laikā neizdotās piezīmes grāmatā “Mākslinieka realitāte”, Ivanovs gleznās mēģina atklāt gan visiem māksliniekiem aktuālo spriedzi, gan daļu no savas mākslinieka realitātes – paņēmienus, iedvesmas avotus un neatlaidīgo centību, ar kuru veidots šis Templis.
Rotko muzejs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Izstāde “Zemūdeņu karš: Epizode 1.1. 30 gadi”
Latvijas Arhitektūras muzejā
7. marts–23. maijs
Juris Gagainis. Baltā zemūdene. 2001
No 7. marta līdz 23. maijam Latvijas Arhitektūras muzejā būs skatāma izstāde “Zemūdeņu karš: Epizode 1.1. 30 gadi”. Mākslinieku un dizaineru grupa “Zemūdeņu karš” šogad atzīmē 30 gadu jubileju. Šis ir unikāls gadījums Latvijas mākslas vēsturē – domājams, ka tas ir visilgāk pastāvējušais domubiedru grupējums, kas joprojām aktīvi darbojas.
Pirmais Latvijas dizaina teorētiķis Herberts Dubins vēl 20. gs. 60. gados starp dažādām dizaina disciplīnām formulēja arī t. s. art design jeb mākslas dizainu. Lai gan produktu dizainu tradicionāli pieņemts saistīt ar funkciju, mākslas dizaina priekšmetā ietvertais vēstījums ir galvenais tā tapšanas iemesls.
Latvijas Mākslas akadēmijā Dizaina nodaļa sākotnēji tika dibināta kā Rūpnieciskās mākslas nodaļa ar oficiālo mērķi sagatavot speciālistus, kas darbotos ražošanā. 20. gs. 90. gados iepriekšējā politiskā sistēma sagruva reizē ar tās ekonomisko bāzi un industriālo ražošanu. Par Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas diplomdarbu tēmu kļuva konceptuāli objekti, dizaineri – nodaļas absolventi – ar saviem darbiem devās izstāžu zālēs.
1995. gadā reizē ar pirmo izstādi tika dibināta grupa “Zemūdeņu karš”. Pastāvēšanas laikā apvienība sarīkojusi 18 izstādes, savās rindās iesaistot aizvien jaunus māksliniekus, tostarp grupas kodols joprojām palicis nemainīgs.
Jubilejas izstādē piedalās tie autori, kuru ieguldījums grupas tapšanā un pastāvēšanā ir bijis nozīmīgs: Valters Kiršteins, Egils Mednis, Māris M. Gailis, Arvīds Endziņš Sr., Aramnds Vecvanags Sr., Gints Zilbalodis Sr.
Simboliski ir eksponēti dizaina nodaļas bijušā metāla specialitātes vadītāja Jura Gagaiņa (1944–2017) darbi “Zemūdenes”.
Latvijas Arhitektūras muzejs
Mazā Pils iela 19, Rīga
Ilzes Karlsones izstāde “Lauki”
Liepājas muzejā
7. marts–4. maijs
Ilze Karlsone. Rapšu lauks. 2025
No 7. marta līdz 4. maijam Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē būs skatāma Ilzes Karlsones gleznojumu izstāde “Lauki”, kas ir veltījums Kurzemei.
Izstādē būs Ilzes Karlsones jaunākie gleznojumi uz plastiskās formās izzāģēta finiera saplākšņa. Katra bilde ir kā plastisks apjoms – lauks, viens veselums, nevis stūrains izgriezums, dabas fragments. Veidojot šos darbus māksliniece domājusi par Kurzemes laukiem, kuri parasti ir nelieli, ieapaļi, pauguraini un mežu ieskauti, atšķirīgi no plašajiem Zemgales tīrumiem.
“Latvijas ainava ir tas, kas mani joprojām interesē kā motīvs gleznošanai. Meži, lauki, ūdeņi, uzartas zemes dažādie toņi. Savās bildēs šos redzējumus pārradu, koncentrēju un padaru par vienu stipru veselumu. Tās ir mūžīgā kājāmgājēja ainaviskās sajūtas transformētas nosacītās formās, tie ir mežu, lauku un ūdeņu tēli košās, stiprās krāsās,” saka māksliniece Ilze Karlsone, akcentējot viņas īpašo saikni ar dabu.
Iedrošinājums un impulss izstādei “Lauki” māksliniecei gūts 2023. gadā apmeklējot Londonu, kur “Baltajā kubā” Ilze Karlsone redzēja vācu laikmetīgās mākslas klasiķa Imi Knēbela (Imi Knoebel) personālizstādi – abstrakcijas uz nenoteiktu formu plaknēm.
Kā atzīst māksliniece, finieri viņa jau bija izmantojusi kolāžās un arī veidojusi brīvstāvošas figūras, jo finieris kā virsma ir ļoti patīkams materiāls gleznošanai un formu veidošanai.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Filmu programma un saruna ar franču mākslinieci Lauru Gozlanu
mākslas telpā “Studija”, Kuldīgā
7. un 8. martā
Mirušie pirksti runā I, II, III (Dead fingers talk I, II, III). 2021
Mākslas telpā “Studija” Kuldīgā 7. martā plkst. 17.00 un 8. martā plkst. 16.00 tiks rādīta īpaša filmu programma, kas iepazīstinās ar franču izcelsmes mākslinieces Lauras Gozlanas (Laura Gozlan) mākslas darbiem. Māksliniece atrodas mākslas telpas “Studija” starptautiskajā rezidenču programmā visu februāri un martu. Lai iepazīstinātu vietējo publiku ar savu radošo praksi, filmu programmas ietvaros būs iespējams novērtēt trīs mākslinieces veidotās filmas, kas tapušas laikā periodā no 2021. līdz 2024. gadam. Pasākumu papildinās kuratores Maijas Rudovskas vadīta saruna.
Rezidences laikā “Studijā” Gozlana veic pētījumu par reģiona folkloru, vernakulāro un nemateriālo kultūru. Mākslinieces interešu lokā ir tēmas, kas saistītas ar demonoloģiju. Viņa pievēršas tam, kā folklora var atspoguļot mūsdienu identitātes krīzes un kā šie kultūras elementi atdzimst populārajā šausmu žanrā.
Gozlanas filmas un instalācijas ataino iekāres un apmierinājuma mirkļus kontrastu pilnā, intīmā vidē. Viņas darbos, kuros ir tumšāki elementi, tiek apšaubītas sociālās normas. Uzmanība tiek pievērsta sievietei kā monstram, pētot un izaicinot pieņemtus uzskatus un klišejas, kas saistītas ar novecošanas jautājumiem un ķermeni. Pēdējo gadu laikā Gozlana radījusi vairākas filmas – mikrofikcijas, kurās piedalās pati, dokumentējot androgīnas figūras pārvērtības, kas risinās kosmētikas, politikas un mainītu apziņas stāvokļu kontekstā, atklājot to trasformējošo potenciālu.
Laura Gozlana pašlaik dzīvo un strādā Parīzē. Māksliniece studējusi scenogrāfiju Helsinku Mākslas un dizaina universitātē un EnsAD (École Nationale Supérieure des Arts Décoratifs), 2007. gadā viņa absolvējusi Le Fresnoy, Nacionālo laikmetīgās mākslas studiju, kur studēja pie slavenās beļģu kinorežisores Šantalas Akermanes (Chantal Akerman). Gozlanas instalācijās bieži tiek apvienoti kustīgi attēli ar skulpturālām figūrām, kas var šķist antropomorfas, fragmentētas vai fiziski satraucošas. Viņas darbi ir eksistenicāli un tie pēta sociālās normas, īpaši sievietes lomu un tēlu,pievēršoties protezēšanas un novecošanas jautājumiem.
Mākslas telpa “Studija”
Kaļķu ielas kvartāls 14, Kuldīga
Izstāde “Māris Uldriķis. Smalkās matērijas”
Koncertzāles “Liepājas dzintars” mākslas telpā “Civita Nova”
8. marts–8. jūnijs
No 8. marta līdz 8. jūnijam koncertzāles mākslas telpā “Civita Nova” būs skatāma mākslinieka Māra Ernesta Uldriķa (1939–2017) zīmējumu, pasteļu un akvareļu izstāde “Māris Uldriķis. Smalkās matērijas”.
Mākslinieka iepriekšējā plašākā personālizstāde notika 2014. gadā, un tās nosaukums bija “Māris Uldriķis. Mana pasaule”. Bija liels kārdinājums dot arī šai izstādei līdzīgu nosaukumu, jo Uldriķa mākslas valodas savdabīgums un tiešums veido savrupu lielumu, savrupu pasauli, kuru raksturo īpaši koncentrēta un absolūta iedziļināšanās mākslas darba tapšanas jēgā un procesā. Mārim Uldriķim gleznot un zīmēt bija kā elpot, kā dzīvot. Tā bija vienīgā dzīve, kuru viņš prata un prata to izcili. Māksla veidoja viņa pasauli.
Apskatāmie zīmējumi, pasteļi, akvareļi un skices pieder mākslinieka draugiem. Izstādē nav mākslas darbu no Liepājas muzeja vai Sanktpēterburgas Valsts muzeja “Carskoseļskaja kolekcija” krājuma, kuros glabājas Māra Uldriķa gleznas un zīmējumi. Veidojot izstādi, bija ārkārtīgi grūti veikt darbu atlasi, jo tuvāk iedziļinoties, vai ik vienā no tiem varēja atrast kādu izcilu “rozīnīti”. Ne velti “Carskoseļskaja kolekcija” vadītājs mākslinieks Aleksandrs Ņekrasovs, kas bija kvēls Uldriķa talantu apbrīnotājs, dēvēja viņu par vienu no “mūsdienu Eiropas visaugstākā līmeņa māksliniekiem”. Sanktpēterburgas muzejā kopš 2012. gada atrodas nozīmīga mākslinieka darbu kolekcija, kuru šīs izstādes skatītāji var aplūkot gan slaidrādē, gan grāmatā – Māra Uldriķa mākslas darbu reprodukciju albumā, kas izdots mākslinieka nāves gadā – 2017. gadā.
Māra Uldriķa talanta pazinēji viņa darbus raksturo kā konceptuālus, lakoniskus un reizē arī kā ļoti izsmalcinātus. Viņa veidotā pasaules aina ir smalka matērija, uzburta ar intimitāti un delikātumu, kas tik ļoti raksturīga mākslinieka radošajam rokrakstam. Ideja ir tepat līdzās matērijai, un tā ir jāatklāj!
P.S. Mākslas darbiem nav anotāciju. Parasti tajās uzrāda autoru, mākslas darba radīšanas laiku, izmērus un tehniku. Māris Uldriķis ir visu šo darbu autors, viņš nav devis nosaukumus saviem darbiem, tāpēc skatītājiem ir dota privilēģija, izdomāt nosaukumus pašiem.
Izstādes kuratore ir mākslas zinātniece Astrīda Rogule.
Koncertzāle “Liepājas dzintars”
Radio iela 8, Liepāja
Rotu mākslinieces Annas Faniginas kolekcija “Tūkstoš jūdžu viens vējš” / SAKURA
izstādē galerijā Eleni Marneri Gallery Grieķijā
8. marts–5. aprīlis
No 8. marta līdz 5. aprīlim, Atēnās, galerijā Eleni Marneri Gallery būs skatāma Latvijas rotu dizaineres Annas Faniginas izstāde.
Kolekcija SAKURA ir veltīta ik pavasari ziedošajiem sakuras kokiem. Katrs šīs kolekcijas gredzens ir kā ziedlapa vējā, kas nes vēstījumu japāņu, sengrieķu un latīņu valodā un, gluži kā senajā japāņu miera un harmonijas metaforā “tūkstoš jūdžu viens vējš”, apvieno dažādas kultūras un laikmetus. Visas kolekcijas rotaslietas ir roku darbs no sudraba un dabīgajiem akmeņiem: kalnu kristāla, topāza un rozā kvarca. Kā stāsta pati dizainere Anna Fanigina, šogad apritēs jau 16 gadi kopš zīmols VERBA katru pavasari atzīmē sakuras svētkus. “Tradīcija sākās pateicoties plūmju kokam, kas negaidīti uzplauka tieši pretī tolaik jaunās darbnīcas logam, vēl ilgi pirms Rīgā tika iestādīta pirmā sakura,” saka Anna.
Līdz šim, sakuras ziedēšanai veltītā kolekcija izstādīta ne tikai Latvijā, bet arī Japānā un Itālijā. Instalācija, kurā rotas tiek prezentētas, ir smalka un gaisīga, tādējādi sniedzot iespēju vēl precīzāk notvert mākslinieces ideju par vējā lidojošām ziedlapām.
Martas Jurjānes gleznu izstāde “Spoguļoties”
galerijā “Bazar’t”
līdz 31. martam
Marta Jurjāne. Noķer vēju. 100x100 cm. 2023
Līdz 31. martam galerijā “Bazar’t” skatāma Martas Jurjānes gleznu izstāde “Spoguļoties”.Izstādē prezentētas gleznotājas jaunākās gleznas, kurās dominē ainavas un to fragmenti, iedvesmoti no reālām vietām, taču lielā mērā veidoti pēc autores iztēles. Marta Jurjāne savos darbos tiecas pēc dzidras, spožas krāsas un lakoniskām kompozīcijām, atmetot liekās detaļas, lai izceltu būtiskāko, kas atspoguļo gleznas idejas esenci.
Māksliniece centusies citādāk paskatīties uz ikdienišķām lietām, radot jaunu pasauli. Piemēram, ikdienišķi meža izcirtumi ar savu ritmiskumu un krāsām, ko veido sagāztie koki, saknes un zari, ne tikai valdzinājuši ar savu estētiku, bet arī nesuši simbolisku vēstījumu – ir nepieciešams, lai kaut kas nomirtu, lai varētu piedzimt kas jauns.
Marta Jurjāne saka: “Gleznojot veidoju savu dzīvi laimīgāku, un vēlos arī skatītājam nodot šo pieredzi. Dalīties ar prieku, pateicību un cerību. Ikviena glezna ir mēģinājums ieraudzīt neredzamo un satvert netveramo aiz katra mirkļa, kas iegūst mūžību, pateicoties par doto brīdi, ko piedzīvot.”
Galerija “Bazar’t”
TC Mols, 2. stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Izsludināts izstāžu projektu konkurss
izstādēm Valmieras muzeja Izstāžu namā 2027. gadā
Pieteikšanās līdz 31. martam
Valmieras muzejs izsludina atklātu izstāžu projektu konkursu, kurā var pieteikt mākslinieku personālizstādes, grupu izstādes un kuratoru veidotas izstādes, kuras plānots realizēt 2027. gadā Valmieras muzeja Izstāžu namā.
Konkursa mērķis ir nodrošināt daudzveidīgu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu izstāžu piedāvājumu Valmieras muzeja apmeklētājiem, iepazīstināt sabiedrību ar dažādām mākslas izpausmes formām, piedāvājot kultūrvēsturiskas, mākslas vēstures izpētei veltītas izglītojošās izstādes un atspoguļojot laikmetīgos mākslas procesus, kā arī popularizēt Valmieras valstspilsētas un Valmieras novada unikālo, ar izcilām personībām saistīto, kultūrvēsturisko mantojumu.
Valmieras muzejs izsludina konkursu par tiesībām realizēt izstāžu projektus Valmieras muzeja Izstāžu nama 1. un 2. stāva izstāžu zālēs 2027. gadā.
Pieteikumu iesniegšanas termiņš: līdz 2025. gada 31. martam plkst. 16.00. Sūtot pa pastu – līdz 2025. gada 24. martam (pasta zīmogs).
Valmieras muzejs
Bruņinieku iela 1, Valmiera
Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājuma izstāde “No plaukta”
Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā
līdz 1. aprīlim
Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā līdz 1. aprīlim apskatāma LMS muzeja krājuma izstāde “No plaukta”. Izstādē eksponēti nozīmīgu mākslinieku, kā Intas Celmiņas, Teodora Uldriķa, Herberta Siliņa, Lidijas Auzas, Leonīda Mauriņa, Gunta Strupuļa, Edītes Krastenbergas, Pētera Postaža, Uno Daņiļevska, Māras Rikmanes, Induļa Rankas, Māras Kažociņas, Uģa Auziņa, Lolitas Zikmanes, Emīla Kristiāna Muzikanta, Nikifa darbi. Ekspozīciju veido dažādi tēmu risinājumi – ainavas, klusās dabas, batālijas, dekoratīvās un figurālās kompozīcijas, darbos redzams profesionāli augstvērtīgs mākslinieciskais līmenis, kompozicionālā uzbūve, formveides dažādi krāsu un tonālie risinājumi.
LMS muzejam ir otrs lielākais 20. gs. otrās puses vizuālās mākslas darbu krājums Latvijā, ko sāka veidot 1957. gadā, sākotnēji tēlotājmākslas veidos (glezniecība, tēlniecība, grafika), vēlāk sākās arī lietišķi dekoratīvās mākslas, dizaina kolekciju izveide ar mērķi radīt latviešu mākslinieku darbu krājumu. Autoru darbi tika iepirkti no māksliniekiem, tos eksponējot kolektīvās, žūrētās izstādēs un personālizstādēs.
LMS muzejs tika izveidots 2001. gadā un kopš 2014. gada LMS muzeja krājums, ēkas un darbnīcas ir vienots muzeja komplekss, kas atrodas četrās lokācijas vietās: “Mākslinieku nams” (11. novembra krastmala 35, Rīga), LMS Radošais kvartāls “Kombināts MĀKSLA” (Gaujas iela 1,3,5,9 Rīga), “Biķeri” (Vecā Biķernieku iela 49, Rīga) un Zvārtavas muižas komplekss (Gaujienas pagasts, Smiltenes novads).
Latvijas Mākslinieku savienības galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
Uzsākti darbi izstāžu zāles “Arsenāls” atjaunošanai
Foto: Artūrs Vanags
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā uzsākti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zāles “Arsenāls” iekštelpu atjaunošanas darbi. Pārbūves gaitā, apvienojot pagātnes vērtības ar mūsdienu tehnoloģijām, tiks modernizētas telpas mākslas darbu eksponēšanai, vienlaikus saglabājot ēkas autentiskumu un uzlabojot tās funkcionalitāti.
Saskaņā ar laika plānu, šobrīd notiek demontāžas darbi un tiek izstrādāts esošā būvprojekta dokumentācijas digitāls modelis, izmantojot BIM metodoloģiju un veicot nelielus uzlabojumus iepriekš PS “AD SPATIUM” izstrādātos būvprojekta risinājumos. Noslēgts līgums par būvdarbu veikšanu ar PS “P un S Būvniecība” par līgumcenu 12 860 293,36 EUR bez PVN (PVN 2 700 661,61 EUR). Būvdarbus paredzēts noslēgt 2027. gada nogalē. Projekta finansējums ir 17 744 108,06 EUR ar PVN, no kuriem 15 082 491,85 EUR ES finansējums.
“Vēsturiskā noliktavas ēka bagātīgi atspoguļo Latvijas mākslas un arhitektūras mantojumu. Plānotā atjaunošana ietver arī Arsenāla unikālo arhitektonisko elementu, piemēram, senatnīgo koka kāpņu atjaunošanu. Vienlaikus tiks uzstādītas modernas energoefektīvas ventilācijas un klimata kontroles sistēmas, kas radīs piemērotus apstākļus mākslas darbu eksponēšanai un uzglabāšanai, nodrošinot komfortu gan ēkas apmeklētājiem, gan darbiniekiem,” norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Atbilstoši būvprojektam paredzēts veikt restaurācijas darbus, kā arī ēkas nesošo konstrukciju, tajā skaitā jumta, starpsienu, pagraba u.c. pārbūves darbus, iekšējās apdares darbus, inženiertīklu, tajā skaitā ventilācijas, apkures, klimata kontroles, elektroapgādes, vājstrāvu, vadības un automatizācijas sistēmu, apskaņošanas sistēmas, apsardzes signalizācijas, elektronisko sakaru tīklu, kā arī videonovērošanas izbūves darbus. Pārbūvētās telpas būs pielāgotas dažādu izstāžu un pasākumu vajadzībām, nodrošinot elastīgu un daudzveidīgu izmantošanu. Tiks uzlabota telpu atbilstība būvnormatīviem un radīti optimāli apstākļi mākslas darbu drošai glabāšanai un kvalitatīvai izstādīšanai. Ēkai tiks saglabātas visas vēsturiskās ieejas un kāpnes. Uz funkcionāli nelietoto četru kāpņu pakāpieniem paredzēts izvietot koka sēdvirsmas.
Izstāžu zāles “Arsenāls” pārbūves un restaurācijas projekts tiks finansēts no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam.
