Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Arta Zvirgzdiņa lekcija
“Modernisma mantojums laukos, – kolhozu arhitektūra un graudu kaltes”
Industriālā mantojuma dienu ietvaros
Brūzis Manufaktūrā
28. augustā / plkst. 19.00
Attēlā - Artis Zvirgzdiņš. "Kalte Šederē", 2024. 80x60 cm / akrils, audekls
28. augustā plkst.19.00 Brūzī Manufaktūra būs Industriālā mantojuma dienu 3. sezonas noslēdzošā lekcija “Modernisma mantojums laukos, – kolhozu arhitektūra un graudu kaltes”, ko vadīs arhitektūras platformas A4D redaktors, mākslinieks Artis Zvirgzdiņš.
Savā lekcijā Artis Zvirgzdiņš stāstīs par kolhozu arhitektūras mantojumu vispār, vairāk pievēršoties būvēm, kas apvieno kādreizējos kolhozu kantorus un kultūras namus vienā ēkā. Lekcijas otrā daļa pievērsīs tieši kolhozu industriālajam mantojumam – graudu kaltēm, kuras ir arī Arta gleznu tēma.
20. gadsimta 70. gadu otrā puse un 80. gadi ir viens no interesantākajiem periodiem Latvijas arhitektūrā. Centieni pārvarēt internacionālā stila radīto vietas identitātes zudumu un bezpersoniskumu, kā arī cīņa ar padomju būvniecības nozares ierobežojumiem, normām un realitātēm dažkārt vainagojās ar interesantiem, savdabīgiem un vērā ņemamiem rezultātiem. Tā sauktie “reģionālās identitātes meklējumi” Latvijas kontekstā aptvēra vēlīnā modernisma periodu, kas ietvēra brutālisma, strukturālisma arhitektūras formālas ietekmes, atskaņas no kritiskā reģionālisma teorijām un jau vēlāk – 80. gadu vidū – pāreju uz postmodernismu. Nozīmīga tā laika tēma ir lauku arhitektūra, kas galvenokārt bija saistīta ar būvniecības procesiem kolhozos un sovhozos (padomju saimniecībās). Lai gan atradās perifērijā, nereti šī laika būves demonstrē gan zināmus eksperimentus, gan vērienu.
Kolhozu arhitektūras mantojumam veltīta priekšlasījuma pirmā daļa, bet otrā pievēršas tieši modernisma industriālajam mantojumam laukos, konkrēti – graudu kaltēm, ko var uzskatīt par vērā ņemamu Latvijas lauku ainavas elementu. Līdzīgi kā rūpnīcu arhitektūra pauda industriālās revolūcijas laikmeta tehnoloģisko progresu, tā lielās kolhozu graudu kaltes reprezentēja Latvijas lauku modernizācijas centienus un produktīvisma garu. Šodien tikai daļa no kādreizējiem graudu apstrādes, žāvēšanas un glabāšanas kompleksiem kalpo savam sākotnējam uzdevumam. Daudzas ir zudušas, nojauktas, citas pamestas nīkuļo un brūk. Tomēr palikušās ir arī kā cita veida kultūras mantojums, kam piemīt iespaidīgas vizuālas, gleznieciskas kvalitātes, kas rosinājušas autoru pievērsties to gleznošanai. Artis Zvirgzdiņš savās gleznās kaltes tēlu estetizē, vispārina, parādot kā savdabīgu modernisma industriālās arhitektūras mantojumu, uzsverot šo struktūru monumentālo ekspresiju, tomēr reizē, – tiecoties notvert katras būves individuālo portretu un raksturīgās iezīmes.
Lekcijas apmeklējums ir bezmaksas. Vēlama iepriekšēja reģistrācija.
Brūzis Manufaktūra
Brīvības ielā 401c, Rīga
Sabīnes Šnē darbi “Nozagtais zaļums. Padomju mantojums”
Padures pagasta pilsētvidē (gājēju alejā)
no 29. augusta
No 29. augusta Padures pagasta pilsētvidē (gājēju alejā), Kuldīgas novadā būs skatāmi mākslinieces Sabīnes Šnē darbi “Nozagtais zaļums. Padomju mantojums” (2024). Tie sastāv no četrām digitālām izdrukām (80 x 150 cm, digitāla druka uz poliestera auduma), kas tapuši rezidences “Piezīmes uz malām” ietvaros. Rezidence jau ceturto gadu notiek Kuldīgas novada pagastos. To rīko biedrība “Kuldīgas mākslinieku rezidence” sadarbībā ar Kuldīgas novada pašvaldību un kuratori Maiju Rudovsku.
Digitālu zīmējumu izdrukas aplūko padomju okupācijas varas veiktās izmaiņas, kas būtiski ietekmējušas ainavu. Katra no izdrukām parāda dzīvās dabas pārveides procesu, – tie visi ir saistīti ar kādreiz Padurē esošo Lejaskurzemes izmēğinājumu staciju. Sabīne Šnē savos darbos pēta to, kā dažādas dzīves būtnes un organismi izjūt cilvēku veiktās darbības. Šajā darbā galvenie varoņi ir koki, kuri vēsta par: appludinātu upi un mākslīgi izveidotu dīķi Padures HES vajadzībām; meliorāciju un Umaļu kūdras purva izrakšanu; fermu, palīgēku un dzīvojamo ēku celšanu kolhoza darbiniekiem. Mākslas darbos redzamas izdomātas ainavas, kurām par iedvesmu kalpoja ciemata ainas, un vēstījumi par veiktajām vides izmaiņām. Darbos attēloti arī vietējie koki, kas pārnesti digitālā vidē, izmantojot 3D skenēšanas tehnikas, un Padures karte, kurā atzīmētas vietas, kur notikušas pārmaiņas.
Rezidences “Piezīmes uz malām” mērķis ir veicināt radošo personu iesaisti Kurzemē, Kuldīgas novadā, pievēršot uzmanību vietējās kultūrvides izzināšanai, pētniecībai, zināšanu un pieredžu apmaiņai. Šogad rezidences tēma ir neērtā un aizmirstā pagātne un mantojums. Rezidencēs šogad piedalās trīs autores: Sabīn Šnē (Padurē), Baiba Tetere (Rudbāržos) un Elīna Semane (Rendā).
Padures pagasts, Kuldīgas novads
20. starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus”
Rīgā, Ķemeros un Kuldīgā
29. augusts–8. septembris
No 29. augusta līdz 8. septembrim Rīgā, Ķemeros un Kuldīgā norisināsies starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus”. Vienpadsmit dienās festivāls skatītājus pulcēs uz 20 dažādām izrādēm netradicionālās spēles vietās – skeitparkā, veikalu galerijā, purva staignājā, Kuldīgas galvenajā ielā, kinoteātrī, Mežaparka Kokaru zālē, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas cirkā un citur – piedāvājot latviešu un starptautisko mākslinieku jaundarbus un sadarbības, kā arī plašu bezmaksas notikumu klāstu festivāla centrā un citviet.
“Šogad mēs vēlamies aicināt skatītāju atmest pasīva vērotāja lomu un ļaut sev piedzīvot pasauli caur otra pieredzi – vai tas būtu putns, gliemis, kūdras purvā nogrimis sapnis, sencis, spals vai kaimiņš aiz sienas, kura dzīvē klausāmies kā mūzikā,” stāsta “Homo Novus” kuratore Santa Remere. “Homo Novus” pievērš uzmanību tēmām ārpus ierastā loka un aicina aizdomāties par to, kā un kāpēc eksistējam šajā pasaulē, kā arī apzināties, ka visi esam savstarpēji saistīti un ka spēles noteikumus iespējams mainīt – ielūdzot vidū tos, kuri bijuši perifērijā.
Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē, godinot Bēthovenu kā nedzirdīgo kopienai piederīgu mākslinieku, un izceļot zīmju valodas skaistumu, būs iespējams pieredzēt īru mākslinieču Amandas Kūganas un Liannas Kviglijas un Latvijas Nedzirdīgo savienības kolektīva muzikālo kopdarbu “Oda priekam” – tās 200. jubilejas gadā. Savukārt Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, gleznotāja Andra Eglīša izstādē “Izstāde” austrāļu mākslinieki Madeleina Flinna, Tims Hamfrijs sadarbībā ar vietējiem mūziķiem aicinās piedzīvot izrādi “Plūdi”, kinētisku skaņas instalāciju, kurā mūzikas dzīvais izpildījums tiecas radīt atelpu vētrā. Zinību dienā, 1. septembrī, Leļļu teātrī notiks čehu mākslinieku “Borsch” dārzeņu balets “Riekstkodis”.
Programmā iekļauts arī vizuāli ekspresīvais Kasteluči jaunās paaudzes deju kolektīva “Dewey Dell” darbs “Svētpavasaris” un “Es to gribu, es to spēju”, un Venēcijas biennāles “Sudraba lauvas” ieguvējas Deinas Mišelas performatīvā instalācija “Maiks”, kas pievēršas darbavietu kultūrai un estētikai, darba un privātās dzīves attiecībām. Rīgas cirka Zirgu stallī savukārt varēs ļauties laika izšķērdēšanai Y Events (Čehija, Latvija, Nīderlande) diennakti ilgstošajā “Y: lēnās televīzijas kino”. Savukārt lai nosvinētu savu 30 gadu jubileju, Rīgā atgriežas Berlīnes kolektīvs “Gob Squad” ar izrādi “Super Night Shot”, kas reiz jau rādīta Rīgā 2006. gada eksperimentālās mākslas festivālā “Homo Alibi”, saņemot pretrunīgu Latvijas kritiķu reakciju.
Vairākas dienas festivāla centrā būs iespējams piedzīvot Monreālas mākslinieku kolektīva “PME–ART (Pretty Much Everything Art)” procesā balstīto performanci “Piedzīvojumus var atrast it visā…”, kura īstenota ar desmit vietējo mākslinieku piedalīšanos. Nedēļas garumā izrādes dalībnieki tiks aicināti apsēsties ap vienu galdu un pašrocīgi pārrakstīt grāmatu – latviešu pirmās filozofes Mildas Palēvičas dienasgrāmatas.
Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” ietvaros, ar Rīgas pašvaldības atbalstu, sadarbībā ar “Rīgas cirku” ikviens būs aicināts pieredzēt Katrīnas Neiburgas veidoto 360 grādu scenogrāfiju izrādei “Vientulības simfonija S.O.S”, kas šogad ieguva Dānijas galveno teātra balvu. Latviešu mākslinieces Katrīnas Neiburgas un dāņu kolektīva “MØR collective” kopīgi veidotā performatīvā instalācija caur humoru, mūziku un spilgtiem tēliem atspoguļo kopības sajūtu un dīvainās attiecības, kas veidojas starp kaimiņiem.
Festivālā Latviju pārstāvēs arī Beātes Poikānes izrāde “Gaisa rezervuārs. Distopiska dzeja”, Artūra Čukura “Putekļu Rīga”, kas sekos vismazāko cieto daļiņu – putekļu – ikdienas trajektorijām pilsētā, atklājot pilsētnieka un gaisa attiecības kā nerimstošu procesu, kurā saplūst cilvēki, lietas, vietas un laiks. Lindas Boļšakovas izrādē “Laika gaitā. Purva ķermenis dejo” ir sagaidāms kolektīvs izpētes un improvizācijas process, kas pārtaps par atmiņu reivu, rēgu pulcēšanos, vietu jaunām starp–sugu draudzībām un personīgu pieredzi.
Katrīnas Dūkas un Kvīru tango kluba topošajā izrādē Argentīnas tango kalpo kā valoda, kurā paust vēlmi pēc tuvības un saiknes ar otru un uzdot jautājumus par dažnedažādām normām un ekspektācijām. Būs iespējams pieredzēt arī argentīnieša Noela Kano, Jāņa Baloža un viņa meitas Teodēzijas topošo izrādi “Kā lietas beidzas”, kā arī pievienoties Reiņa Botera “Ķengaraga parādē”, kas divu stundu garā pastaigā meklēs atbildi uz jautājumu, kas no visa apkārt notiekošā ir iestudēts un kas ne.
Īpaša uzmanība šogad pievērsta arī Rīgas Avotu apkaimei. Festivāla skolas dalībnieki ietvaros, Kanādas/Vācijas mākslinieku kolektīva “Mammalian Diving Reflex” vadībā meklēs apkaimes stāstus un leģendas, veidojot pamatu jaunai līdzdalības izrādei. Savukārt Kuldīgas iedzīvotājus un viesus pārsteigs režisora Jurģa Spulenieka audiostāstu pastaiga “Ačgārnās Kuldīgas” stāsti, kurus pastāstījuši paši kuldīdznieki un kurus režisors novērojis līkumojot senajās pilsētas ielās.
Festivāla centrs šogad atradīsies Berga bazārā, bijušajā veikalā “Bergs”, Marijas ielā 11, kur norisināsies arī daudzi bezmaksas notikumi, piemēram, “Festivāla lēnā, zaļā atklāšana”, laikmetīgās skatuves mākslas tulkojumu antoloģijas “Spriedzes lauki” atvēršana, “Pieejamības svētku nakts”, darbnīcas un “Satori” dzejnieku diskotēka. Tāpat vairākas dienas britu mākslinieks Bušs Hārtshorns aicinās dalīties noklusētajos stāstos notikumā “Pastāsti tētim”. Par festivāla scenogrāfiju rūpējas skatuves mākslinieču kolektīvs “Grāfienes”, kas visa festivāla garumā iesaistīsies “Homo Novus” norisē, ik dienu reaģējot uz notikumiem kādā citā pilsētas vietā.
Ingas Melderes darbi eksperimentālā grupas izstādē
“Everyone is invited, except those who were not”
Temikova&Kasela galerijā Tallinā
30. augusts–19. oktobris
Inga Meldere. "The Hook", 2023. Elļa, papīrs, 42x29,7 cm
No 30. augusta līdz 9. oktobrim Temikova&Kasela galerijā Tallinā būs skatāma eksperimentāla grupas izstāde “Everyone is invited, except those who were not”, kura iekļauti ari Ingas Melderes darbi.
Izstādes iniciatore Olga Temnikova stāsta: “Jo vairāk es iepazīstos gan ar personīgajiem, gan vēsturiskajiem mākslas pasaules aspektiem, jo grūtāk man šķiet nepamanīt varas dinamiku un favorītismu, kas slēpjas kuratoru izstādēs, kuras apmeklēju. Es neesmu pret to, tas ir cilvēciski, bet (..) nolēmu “kūrēt” izstādi, balstoties uz atvērtu struktūru, neizvirzot nekādas robežas izstādes tēmai, vien koncentrējoties uz draudzīgām saiknēm starp māksliniekiem un cerot uz labāko.
Šajā eksperimentālajā grupas izstādē es izvēlējos pirmo mākslinieci un aicināju viņu izvēlēties nākamo mākslinieku, kā arī aicināju viņu veltīt un prezentēt mākslas darbu šim nākamajam māksliniekam. Otrs mākslinieks atbildēja uz pirmā mākslinieka darbu ar savu darbu un nodeva to tālāk citam, un tā tālāk. Ideja bija arī saglabāt vieglumu, rotaļīgumu un vasarīgumu.
Pirmā māksliniece, kuru uzaicināju, bija Inga Meldere.” Izstādē piedalās arī mākslinieki Dafna Maimon, Kasia Fudakowski, Lieven Lahaye un Anu Vahtra.
Temikova&Kasela galerija
Noblessner, Kai Art Center building – Peetri 12, 10415, Tallinn
Latvijas Nacionālās bibliotēkas 105. dzimšanas dienas
un Gaismas pils ēkas 10 gadu jubilejas svētku programma
31. augustā
31. augustā ar īpašu pasākumu programmu no plkst. 11.00 tiks atzīmēta Latvijas Nacionālās bibliotēkas 105. dzimšanas diena.
No plkst. 11.00 līdz plkst. 12.30 notiks ģimeņu rīts: latviešu bērnu žurnālu iepazīšanas stacijas. Mūsdienās no veikalos nopērkamiem 27 bērnu žurnāliem latviešu valodā tikai 8 tiek veidoti Latvijā – ar oriģinālu vietējo saturu, izglītojot bērnus par kultūru, vēsturi, Latvijas dabu un cilvēkiem, precīzā, bagātā latviešu valodā (žurnāls “Lielais Detektīvs” šogad ieguva galveno balvu drukātās preses kategorijā jaunizveidotās “Mediju valodas balvu” pasniegšanā!). Bērniem un vecākiem būs iespēja iepazīties ar sešiem no šiem astoņiem kvalitatīvajiem žurnāliem.
Plkst. 12.00 notiks ieskats un ekskursija ekspozīcijā “CERN portāls”, lai atklātu brīnumaino elementārdaļiņu fizikas pasauli. Pasākumā būs iespēja noklausīties fizikas eksperta lekciju par Eiropas Kodolpētniecības centru CERN, kā arī uzzināt, ko zinātnieki ir atklājuši par mūsu visuma izcelsmi, pētot elementārdaļiņas.
Plkst. 13.00 notiks saruna “Nacionālās bibliotēkas ēka – Rīgas vietzīme un kultūrvieta”. Sarunā akcentēs LNB ēkas vērtības un nozīmi Eiropas, Baltijas, Latvijas un Rīgas kontekstā, atgādinot, ka 2025. gadā atzīmēsim LNB ēkas autora arhitekta Gunāra Birkerta simtgadi.
Sarunā piedalās Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas izpilddirektore Dzintra Mukāne, arhitekte Nita Apsīte, arhitekts Mārcis Mežulis, publicists un kontemplācijas skolotājs Ilmārs Latkovskis. Sarunu vada LNB padomnieks arhitektūras un kultūrpolitikas jautājumos, Dr.h.c.arch. Jānis Dripe.
Plkst. 14.00 notiks izstādes “Arhitekts Gunārs Birkerts – Itālijas gadi” atklāšana. Šī būs jau trešā Birkertam veltītā kamerizstāde.
Plkst. 14.00 notiks arī kasešu cilpu darbnīca kopā ar mākslinieku un mūziķi Kasparu Groševu. Praktiskajā darbnīcā dalībniekiem būs iespējas radīt savas muzikālās kasešu cilpas ar atkārtojošu un ritmisku melodiju, izmantojot darbnīcā pieejamās kasetes. Varēs izmēģināt roku skaņas miksēšanā, radot ne tikai savu kasešu cilpu, bet arī kasetes noformējumu. Darbnīca paredzēta jebkuram interesentam bez īpašām priekšzināšanām.
Pieteikšanās darbnīcām, aizpildot anketu – Kasešu cilpu darbnīca
Savukārt plkst. 15.00 notiks diskusija “(Ne)ērto nesēju atdzimšana”. Viens no galvenajiem iemesliem mūzikas formātu maiņai ir jauna, ērtāka formāta izgudrošana. Kad klausītāji sāk ikdienišķā līmenī patērēt jauno formātu, vecais kļūst mazāk populārs. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā ievērojami pieaudzis mūzikas straumēšanas platformu skaits, katru gadu ne tikai pakāpeniski pieaug vietējo mūziķu izdotie vinila, kasešu un kompaktdisku ražošanas apjomi, bet arī šo analogo formātu klausīšanās un patērēšana. Vai atgriešanās pie klasiskiem ierakstu formātiem – kasetēm un platēm – ir sentiments par aizgājušo laiku, estētiska izvēle vai analogās skaņas uzvara pār digitālo? Kā mainījusies mūzikas izdevniecība, kad mūzikas ieraksti ērti straumējami telefonos un pieejami acumirklīgi?
Pēc diskusijas interesenti aicināt apmeklēt izstādi “Ieskaņots. Atskaņots. No fonogrāfa līdz mūzikas centram” kuratores Anetes Skujas pavadībā.
Diskusijā piedalīsies klarnetists, nacionālās ierakstu kompānijas “SKANI” izveidotājs un biedrības „Latvijas Mūzikas Informācijas Centrs” vadītājs Egīls Šēfers, džeza mūzikas izdevniecības “Jersika Records” vadītājs Mareks Ameriks, kasešu zīmola “Sāpes skaņas” dibinātājs Roberts Šūmanis, mūzikas producente Jeļena Smelova. Diskusiju vada pedagogs, mūziķis, datu zinātnieks Linards Kalniņš.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Latvijas Mākslas akadēmijas izstādes “IXO Skaistuma izcelsme” un “Zīme”
Raiņa kvartālā Cēsīs
1.–15. septembris
No 1. līdz 15. septembrim Raiņa kvartālā Cēsīs būs skatāmas divas Latvijas Mākslas akadēmijas izstādes – “IXO Skaistuma izcelsme” un “Zīme”. Tajās būs apskatāmi četrpadsmit mākslinieku darbi glezniecībā, tēlniecībā, video un instalācijā. Izstāde “IXO Skaistuma izcelsme” būs apskatāma aptumšotajā ēkas pirmajā stāvā. Tā ir rezultāts pusgadu ilgai spēlei “IXO” starp trim dalībniekiem (Alise Lelde Ķezbere, Oskars Mūrnieks, Viesturs Uzuleņš). Deviņus spēles gaitā radītos darbus par tematu “skaistuma izcelsme” papildinās Dāvja Gaujas radītās video projekcijas. Izstādes pamatā ir savstarpējas apmaiņas process: katra nākamā darba izveidē mākslinieks iespaidojas no sava kolēģa iepriekš radītā, kā arī, radot nākamo darbu, mākslinieks veido darbu abstraktāku vai tieši otrādāk – reālistiskāku nekā kolēģa radītais. Spēles izveidi iedvesmoja Gija Derborda citāts: “[Sabiedrības] izrāde nerealizē filozofiju, tā filozofē par realitāti, katra īsto dzīvi reducējot spekulāciju kopumā.”
Izstāde “Zīme” norisināsies izgaismotajā otrajā stāvā. Mākslinieki pievērsīsies gan mantotai, gan pašu radītai simbolu sistēmai, kas var tikt saredzēta apkārtējā vidē un pašu pieņēmumos. Cilvēks zīmes izmanto kā navigācijas rīku, lai atrastu ceļu, veidotu attiecības un izprastu savu piederību. Zīmes ir mantojums, kuru autori ir zuduši vēsturē, bet mēs pēc tām joprojām vadāmies, nejautājot, kas tās ir definējis un kāpēc. Augot un pētot, tiek atklātas jaunas tēmas, kas pieprasa līdzekļus, kā par tām spriest. Ikdienas dzīve pieprasa jaunas zīmes. Zīmes radīs un pārinterpretēs Helēna Briede, Marta Ulise Elksniņa, Ligita Grigorjeva, Katrīna Gržibovska, Silga Ivanova, Alise Lelde Ķezbere, Aiva Levite, Emīlija Miteniece, Oskars Mūrnieks, Haralds Saknītis, Viesturs Uzuleņš, Elīna Sanda Zaķe, Evelīna Paula Zandere. Trīspadsmit no māksliniekiem ikdienā studē Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozares bakalaura programmā, no kuriem vairāki ir piedalījušies grupas izstādēs vai veidojuši personālizstādes, savukārt citiem šī būs pirmā izstāžu pieredze. Gleznotājiem pievienosies filmdaris un audiovizuālais mākslinieks Dāvis Gauja, kurš paralēli kino darbojas arī ar video projekcijām.
Raiņa kvartāls
Raiņa iela 27, Cēsis
Emmas Sofias personālizstāde “Identitātes pavedieni”
mc2 centrā Rīgā
līdz 20. septembrim
Līdz 20. septembrim mc2 centrā Rīgā skatāma Emmas Sofias personālizstāde “Identitātes pavedieni”. Šī tekstilmākslas izstāde apvieno mākslinieces darbus, kas apskata svarīgas mūsdienu tēmas sabiedrībā – identitāti, klimata pārmaiņas, emocionālās, fiziskās traumas un cilvēku attieksmi pret to. Izstādē skatāmi taftinga tehnikā veidoti karogi, klasiskie gobelēni un digitālie gobelēni.
Emma Sofia caur saviem darbiem uzsver aktuālo nepieciešamību pievērst uzmanību klimata pārmaiņām un sabiedrības psiholoģiskajam stāvoklim. Mākslas darbi atklāj personiskus stāstus un piedāvā apmeklētājiem unikālu iespēju iedziļināties tekstilmākslas daudzveidībā, sniedzot auditorijai vizuāli un emocionāli bagātu pieredzi. Katrs mākslas darbs ir rūpīgi veidots, lai izceltu mūsu identitātes trauslumu un izturību, parādot, kā dažādi pavedieni – kultūras, ģimenes, un emocionālie faktori – veido mūsu dzīves stāstu. Šie mākslas darbi atspoguļo gan tradicionālo amatu meistarību, gan mūsdienu tehnoloģijas, radot dziļu saikni starp pagātni un nākotni. Tekstilam kā mākslas medijam piemīt īpaša spēja nodot vēstījumus par cilvēku trauslumu un spēku, kā arī par kolektīvo un individuālo pieredzi.
Emma Sofia ir pazīstama ar savu spēju apvienot tradicionālās un modernas mākslas tehnikas, radot darbus, kas ir izaicinoši, ar to vēstījumu.
Izstāde “Identitātes pavedieni” ir daļa no plašāka mākslas projekta, kura mērķis ir veicināt izpratni un dialogu par identitātes jautājumiem un to, kā šie jautājumi mijiedarbojas ar globālajiem vides un sabiedrības izaicinājumiem.
mc2 centrs
Krasta iela 68a, Rīga
Anša Butnora personālizstāde “Skati un noskaņas”
mākslas galerijā “Antonija”
līdz 22. septembrim
Līdz 22. septembrim klasiskās mākslas galerijā “Antonija” skatāma Anša Butnora personālizstāde “Skati un noskaņas”. Izstāde ir par skatiem un noskaņām, kuri iedvesmo un liek māksliniekam tos novērtēt. Katra glezna ir kā atsevišķs stāsts un kāpēc tas izraisījis mākslinieka interesi un patiku, lai paliek kā neatbildēts jautājums viņam pašam un skatītājam. Izstādes darbos, izmantojot dažādus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, mākslinieks pievēršas portreta, ainavas un sadzīves žanram, ietverot dažādas mūsdienu dzīves ainas. Māksliniekam primāri svarīgs ir mākslas darbu elementu izkārtojums, taču svarīga ir arī krāsu gamma, šiem abiem faktoriem veidojot kopējo daiļdarba uzbūvi jeb kompozīciju.
Klasiskās mākslas galerija “Antonija”
Brīvības iela 142, Rīga
Latvijas Dizaina gada balvas 2024 uzvarētāju izstāde
Esplanādē / Elizabetes ielas pusē
līdz 30. septembrim
Esplanādē (Elizabetes ielas pusē) līdz 30. septembrim skatāma Latvijas Dizaina gada balvas 2024 uzvarētāju izstāde. Izstādē redzamie balvas uzvarētāju darbi uzskatāmi demonstrē dizaina disciplīnu daudzveidību un plašo pielietojumu. Šie darbi parāda, cik svarīgs ir dizains katrā no šīm disciplīnām, un kā tas var ietekmēt un uzlabot dažādas dzīves jomas, sākot no ikdienas vajadzībām līdz sarežģītiem tehnoloģiskiem risinājumiem, no patēriņa produktiem līdz publiskajai videi, no lietotāja pieredzes līdz sociālajam aktīvismam. Izstādē līdzās apskatāmi ļoti dažāda mēroga darbi – no individuālām dizaineru pašfinansētām iniciatīvām līdz pašvaldības un valsts pasūtījumiem ar simtiem tūkstošu budžetu –, tādējādi apliecinot, ka katrs labs darbs tiek pamanīts un novērtēts.
Latvijas Dizaina gada balva 2024
Izstāde “Krāsu dzejnieks. Vilhelms Purvītis – Aspazijas kaimiņš Dubultos”
Aspazijas mājā
līdz 9. novembrim
Vilhelma Purvīša glezna “Pirms vētras”, tapusi ap 1936. gadu. Audekls, eļļa, 52,5 x72 cm, oriģināls Benešovas Mākslas un dizaina muzejā Čehijā
Līdz 9. novembrim Aspazijas mājas izstāžu zālē skatāma izstāde “Krāsu dzejnieks. Vilhelms Purvītis – Aspazijas kaimiņš Dubultos”.
Pēc kļūšanas par Mākslas akadēmijas rektoru 1922. gadā, gleznotājs Vilhelms Purvītis (1872–1945) vasaras sāka pavadīt Dubultos. Purvīšu ģimenes īrētā vasarnīca Gončarova ielā (tagad Aspazijas iela) atradās kaimiņos Aspazijas 1933. gadā iegādātajai dzīvesvietai. Purvītis nebija parasts atpūtnieks no Rīgas, kurš laiskojās pludmalē un baudīja kūrorta saviesīgo dzīvi. Viņš katru dienu strādāja, kļūstot par Jūrmalas vasaras ainavas daļu. Izstāde “Krāsu dzejnieks. Vilhelms Purvītis – Aspazijas kaimiņš Dubultos” sniedz ieskatu Purvīša vasarās Jūrmalā, mākslinieka iedvesmas avotos slavenajā Latvijas kūrortpilsētā un attiecībās ar savu ne mazāk slaveno kaimiņieni – dzejnieci Aspaziju.
Izstādē apskatāmi Purvīša Jūrmalā tapušo darbu oriģināli no Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja un Mākslas centra “Zuzeum” Zuzānu kolekcijas. Pirmo reizi izstādītas kvalitatīvas Jūrmalā tapušo gleznu reprodukcijas, kuru liktenis vēl pirms pāris gadiem bija nezināmas, vai ar tām varēja iepazīties tikai melnbaltajās fotogrāfijās. Izstādes zinātniskā konsultante, mākslas vēsturniece Baiba Guste norāda, ka Purvītis atklājas emocionāli priecīgs un sajūsmināts kūrorta atbrīvotās atmosfēras, jūras un priežu svelmainā gaisa ietekmē: “Ekspozīcijas unikalitāte izpaužas, gūstot ieskatu arī Vilhelma Purvīša mazāk zināmajā rokrakstā, kad 20.gadsimta 20.–30.gadu gleznās parādās ekspresīvāks triepiens un vibrējoša daudzkrāsainība. Vasarīgais košums, dzīvesprieks, kā arī vētras nojausmām raksturīgais raibais krāsu ņirbums atspoguļojas vairākās gleznās.”
Izstāde “Krāsu dzejnieks. Vilhelms Purvītis – Aspazijas kaimiņš Dubultos” tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Mākslas muzeju un mākslas centru “Zuzeum”, Budapeštas Tēlotājmākslas muzeju, Zviedrijas Modernās mākslas muzeju un Benešovas Mākslas un dizaina muzeju Čehijā.
Aspazijas māja, Jūrmalas muzeja filiāle
Z. Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala
Izstāde “100 latviešu burti”
TC “Galerija Centrs”
līdz 20. novembrim
Tirdzniecības centrā “Galerija Centrs” līdz 20. novembrim skatāma mākslinieku grupas “Butterman” kūrēta izstāde, kas balstīta uz grafikas dizaineres Alises Miļuhinas aizvadītā gada nogalē izdoto grāmatu “100 latviešu burti”, kas apkopo Latvijas tipogrāfijas interesantākos un nozīmīgākos atradumus.
Izstāde balstīta autores grāmatas “100 latviešu burti” vajadzībām savāktajiem materiāliem no 1890. līdz 1970. gadam. Kopš 19. gadsimta beigām Latvija ir pārdzīvojusi vairākus vēsturiskus triecienus, kas tieši ietekmējuši latviešu valodu un, protams, arī burtu izskatu. Tipogrāfija mainījās kopā ar Latvijas sabiedrību un politisko situāciju, tā sekoja līdzi kultūras un tehnoloģiju jaunumiem. Arī ortogrāfijas reforma 20. gadsimta sākumā stipri ietekmēja burtu dizaina jomu.
Visi burti kādreiz bijuši Latvijas iedzīvotāju ikdienas daļa. Laikraksti, pastmarkas, bērnu grāmatas, pārtikas produktu iepakojumi, nauda – lietas, kas bija mūsu priekšteču pastkastēs, virtuvēs, kabatās un grāmatu plauktos. Veidojot šo kolekciju, viens no autores mērķiem bija sameklēt burtu paraugus, kas tapuši pateicoties kāda mākslinieka vīzijai un individuālam piegājienam. Daudzi no šiem burtiem tika izveidoti konkrētam mērķim un eksistē tikai vienā eksemplārā.
Izstādei ir vairākas daļas – tiks apskatīts, kur pazudis Ŗ, reklāmas plakātu un iepakojumu siena, anekdotes kā neatņemama latviešu ikdienas sastāvdaļa, īpaša uzmanība tiks veltīta ābecēm un bērnu literatūrai, periodikai, būs iespējams aplūkot retu grāmatu un to vāku kolekciju.
Izstādes laikā darbosies grāmatu apmaiņas punkts.
Tirdzniecības centrs “Galerija Centrs”
Audēju iela 16, Rīga
