Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
BALTIC LINES Talks #1
ISSP galerijā
31. janvārī
Foto: Gustavs Grasis
31. janvārī ISSP galerijā notiks lekciju un diskusiju virkne, kas ievadīs Baltic Lines mākslinieciskās pētniecības projektu. Pasākumā būs ieskats divu Baltic Lines tīkla dalībnieku – Matiasa Malka un Gustava Graša – pētniecības praksēs, kam sekos laiks jautājumiem un diskusijām.
Plkst. 10.00 Mattias Malks (Igaunijas Mākslas akadēmija) iepazīstinās ar savu doktora grāda pētījumu par Rail Baltic plānošanu, izmantojot gadījumu izpēti pilsētas, reģionālā un starptautiskā mērogā. Promocijas darbā viņš mēģina saprast, kā plānot transporta megaprojektus, lai tie uzlabotu, nevis traucētu vietējo pilsētvidi. Kā sarežģītas infrastruktūras var veidot sabiedrībai labvēlīgu vidi? Kādas cerības saistās ar Rail Baltic projektu, kas formulē projekta ambīcijas un kāpēc? Kā Baltijas reģiona koncepts iekļaujas iespējamajos Rail Baltic panākumos vai neveiksmēs?
Bet plkst. 12.00 Gustavs Grasis dalīsies pētniecības pieredzē par pēckara un postmodernisma arhitektūru Latvijā, pievēršot uzmanību metodoloģijai un izaicinājumiem un kā piemēru izceļot arhitekta Aivara Bērziņa un dizainera Andra Grīnvalda radošo sadarbību.
Gustavs Grasis studē arhitektūru augstskolā RISEBA FAD un ir arī ISSP Mentoringa programmas absolvents, veidojis un kurējis ķieģeļu konstrukciju fotodokumentāciju Latvijā.
Pasākums notiks angļu valodā. Ieeja pasākumā ir brīva. Taču vietu skaits ir ierobežots, lūdzam reģistrēt savu dalību Google Formā.
“Baltic Lines: urbānās transformācijas un identitātes tīkli Rail Baltica projekta kontekstā” ir mākslinieciskās izpētes tīkls, kas pēta Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras megaprojektu, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Baltic Lines projekts plāno sekot līdzi un pētīt tādas tēmas kā Baltijas reģiona koncepts, arhivēšana kā politiska prakse, megaprojektu dokumentēšana. Projekta iniciatori ir Diāna Mikāne un Paula Veidenbauma.
ISSP Galerija
Marijas iela 13-K3, Rīga
Rutas Appenas gleznu izstāde “Pārdomas par karu un mieru”
Dauderu namā
31.janvāris–10. marts
No 31. janvāra līdz 10. martam Dauderu namā būs skatāma mākslinieces Rutas Appenas gleznu izstāde “Pārdomas par karu un mieru”.
Izstādes darbi tapuši pēdējos gados, kad kovida pandēmijai sekoja Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, tad Hamas teroristu uzbrukums Izraēlai. Šie notikumi iespaidojuši gan pašu mākslinieci, gan viņas gleznās atspoguļoto tēlu un tēmu izvēli. Ar šīsdienas acīm priekšnojautas par miera un skaistā trauslumu jūtamas arī dažos agrāka perioda darbos, piemēram, gleznā “Odesa vakarā”.
Ruta Appena gleznot sākusi sev pašai ļoti smagā dzīves posmā un guvusi no tā gan sirdsprieku, gan dziedinājumu. Tā bijusi kā krāsu terapija, pagrieziena punkts, kas izmainījis viņas dzīvi un pavērusi skatu uz agrāk nepamanītām, neieraudzītām detaļām. Viņas darbus raksturo spilgta krāsu gamma, gaismas un ēnas saspēle, smalkas noskaņu nianses un detaļas.
Dauderu nams
Zāģeru iela 7, Rīga
Lāsmas Pujātes izstāde “Déjà vu”
mākslas galerijā “Bazar’t”
1.–29.februāris
Lāsma Pujāte. Transformation. 2017. 61x86 cm
No 1. februāra līdz 29.februārim mākslas galerijā “Bazar’t” būs skatāma Lāsmas Pujātes izstāde “Déjà vu”. Izstāde veidota kā atmiņas ilūzija, kur sakopoti mākslinieces darbi, kas tapuši vairāku gadu garumā, piedaloties dažādos mākslas plenēros, simpozijos, kā arī citos projektos. Darbos klātesošs ir cilvēks un tā cilvēciskais faktors. Cilvēks kā vērotājs, sapņotājs, kā pārmaiņu gaidītājs.
Izstādē skatāmas arī krāsainajā linogriezumā tapušās ilustrācijas brāļa Marta Pujāta dzejoļu krājumam “Ej nu Ej”.
“Lāsmas Pujātes ilustrācijās apvienojas viņas redzējums par pasauli šodien un, 80.- 90. gados, kad abi ar brāli bija bērni. Apstādinot laiku, viņa atrod atmiņā nospiedumu, kas glabā bērnībā piedzīvoto, un tas izrādās ļoti nozīmīgs un dzīvotspējīgs. Māksliniece izmanto 80. gadu beigu ilustrācijai raksturīgo stilistiku un bērnības nesteidzīgo laika slīdējumu.”
Izstādē skatāmie darbi ir tapuši linogriezuma, kokgriezuma, litogrāfijas tehnikās.
Mākslas galerija “Bazar’t”
t/c “Mols” 2.stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Vahida Šarifjana izstāde “Bodies on Lines”
CUT ART galerijā
1. februāris–31. marts
No 1. februāra līdz 31. martam CUT ART galerijā būs skatāma izstāde “Bodies on Lines”, kurā būs izliki pasaulē atzītā mākslinieka Vahida Šarifjana (Vahid Sharifian) darbi kopā ar jaunajiem latviešu māksliniekiem Alinu Burlakovu, Edgaru Nikolajevu un Robertu Bāliņu, piedāvājot daudzveidīgas cilvēka ķermeņa interpretācijas.
Vahida Šarifjana spožā karjera ir izpelnījusies kritiķu atzinību, un par viņu rakstīts tādos izdevumos kā ARTnews, The New York Times, The Wall Street Journal un Art in America. Izstādes “Bodies on Lines” kurators un dalībnieks Šarifjans iezīmē izstādes tēmas būtību, uzsverot: “Ķermenis ir tas, ar ko mākslas vēsture pēc renesanses ir bijusi apsēsta! Visu šo mākslinieku prakse bija saistīta ar ķermeni un to, kāds ir tā ideāls. Tas gadu gaitā ir mainījies, bet ķermeņa tēma nekad nav zudusi.”
CUT ART galerija
Alberta iela 1, Rīga
Beates Poikānes personālizstāde “Lidojumu epizožu parāde”
Izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
2.–29. februāris
No 2. līdz 29. februārim Izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” INTRO zālē būs skatāma Beates Poikānes personālizstāde “Lidojumu epizožu parāde”.
Planēt debesīs, peldēt gaisā, šūpot rokas, kas atgādina spārnus – sapnis par lidošanu kā psihiska un ķermeniska pieredze noris dažādās formās. Lai gan pārvietošanās ar lidmašīnu kļuvusi par ikdienišķu cilvēka pieredzi, tā nespēj atdarināt putniem raksturīgo aerodinamiku un kustību plūdumu. Sirreālai sapnis par lidošanu nebūt nav piepildījies. Bieži vien to skaidro kā ilgas pēc brīvas kustības, taču tieksmi iekarot gaisu nevajadzētu uztvert kā pieredzes racionalizāciju. Sapnis par lidošanu drīzāk sevi atklāj kā estētiska pieredze, kas sapņotāju vilina ar tam piemītošo smaguma un viegluma dialektiku.
Izstādē “Lidojuma epizožu parāde” Beate Poikāne attēlo vilinošo, naksnīgo pieredzi sapņa epizodē. Šī mākslinieciskā procesa sākumpunkts bija Poikānes maģistra darbs Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļā – performance “Lidojuma epizožu parāde” (2023), kuru viņa veidoja kopā ar skaņu mākslinieku Andreju Poikānu un horeogrāfi un performances mākslinieci Laimu Jaunzemu. Ietekmes un impulsi lidojuma epizožu atainojumam bijuši Gastona Bašelāra eseja “Gaiss un sapņi: eseja par kustības iztēlošanos” (1943), mīti un leģendas, zinātniska informācija un mākslas vēstures diskursi, bet arī personiskā sapņu pieredze. Izstādē Poikāne turpina savu mākslinieciskās pētniecības praksi un pārnes kustību telpā. Skatītājs tiek ieaicināts virknē teātra situāciju, kas izceļ performētājus-objektus kā aktīvus dalībniekus. Scenogrāfija, kas līdzinās debesīm, kinētiskās skulptūras, video darbi un skaņas instalācijas valdzinot ieved skatītāju migliņā starp sapni un nomodu. Vide, kurai piemīt darītspēja, aicina skatītāju ļauties sapnim liminālajā telpā starp realitāti un šķietamību.
Izstādes kuratore ir Viktorija Vēbere (Viktoria Weber).
Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga
Anša Rozentāla personālizstāde “Skats Apkārt”
Izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
2. februāris–31. marts
No 2. februāra līdz 31. martam izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” Lielajā zālē būs apskatāma gleznotāja Anša Rozentāla personālizstāde “Skats Apkārt”.
Izstāde “Skats Apkārt” iepazīstina apmeklētājus ar mākslinieka jaunāko gleznu sēriju, kurā autors pēta ainavu žanra transformāciju caur laikmetīgās mākslas prizmu. Izstāde ir kā sava veida vizuāla eseja, kurā Ansis Rozentāls skaidros savu redzējumu par ainavu, tās lomu viņa dzīvē un vienlaikus dabas mūžīgo un mainīgo būtību. Viņa darbos ir redzama izteikta otas triepienu klātbūtne un intensīva krāsu izmantošana, kas veido dinamisku un dzīvīgu vizuālo valodu. Izstādes nosaukums “Skats Apkārt” atspoguļo šo daudzveidību un aicina skatītāju izzināt apkārtējo vidi, pievēršot uzmanību gan plašumam, gan sīkām detaļām. Savos darbos mākslinieks apvieno klasiskos glezniecības elementus ar eksperimentālām tehnikām un medijiem, lai atklātu ainavu kā simbolisku un emocionālu telpu. Skatītājiem tiek piedāvāta iespēja piedzīvot un interpretēt šos darbus, kas ir gan vizuāli pievilcīgi, gan domāšanu stimulējoši, veicinot padziļinātu izpratni par ainavu glezniecību kā mākslas formu.
Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga
Paulas Zvanes personālizstāde “Neredzams”
galerijā LOOK!
2.–24. februāris
No 2. līdz 24. februārim galerijā LOOK! būs skatāma Paulas Zvanes debijas izstādes “Neredzams”, kuras pamatā ir iespējamas sajūtas un problēmas, kas mēdz pārņemt stāvoklī starp miegu un nomodu. To veido skulpturāli darbi un gleznas, kuros vērojams neierasts materiālu lietojums un to sakausējumi.
Te ir kurmis ar cukura nagiem, samta zirnis, slāpes, matainās zvaigznes u.c. Paula rada savdabīgu pasauli, kurā negaidīti tiek ieaicināts skatītājs. Poētiskie un tēlnieciskie objekti veido izstādi gan vārdiski, gan materiāli – daudzdimensionālos darbus iespējams sajust ar vairākām maņām, apskatot visu izstādi kopumā kā vienu veselu. Sapņu istabā darbu materialitāte atspoguļo idejas un viscerālas sajūtas, kas saistītas ar objektu vai vārdu savienojumiem to nosaukumos un materiālos, kas vedina domāt, ka veids kā uztveram apkārtējo vidi ne vienmēr ir acīmredzams un seko priekšnosacījumiem.
Paula Zvane ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā un aizvadītajā gadā absolvējusi Londonas Central Saint Martins mākslas koledžas maģistra programmu. 2021. gadā saņēmusi Cecil Lewis mākslas balvu tēlniecībā. Papildus studējusi arī Īslandē, kur arī piedalījusies vairākos projektos, veidojot skulptūras, instalācijas un performances.
“Strādājot ar visdažādākajiem mākslas līdzekļiem un materiāliem, piemēram, metāliem, kažokādām, eļļām un dažādiem audumiem, kā arī izpaužot savas idejas caur zīmējumu un glezniecību, Paula Zvane izstrādā kopīgu pamatu cilvēciskām un necilvēciskām (dzīvnieciskām, sirreālām) parādībām dabā,” stāsta Maddalena Iodice, mākslas kuratore, rakstniece.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62A, Rīga
Jāņa Roberta Jansona izstāde “Sajūtu emocijas 80. Prieks”
Valmieras muzeja Izstāžu namā
3. februāris–27. marts
Jānis Roberts Jansons. Rīta skrējiens sapnī. Audekls, jaukta tehnika, 70x50 cm
No 3. februāra līdz 27. martam Valmieras muzeja Izstāžu namā būs skatāma mākslinieka un mākslas pedagoga Jāņa Roberta Jansona jubilejas izstāde “Sajūtu emocijas 80. Prieks”, kurā eksponēti mākslinieka radītie glezniecības, grafikas un keramikas darbi, kas tapuši ilgākā laika periodā un atspoguļo mākslinieka dažādās radošās intereses.
“Savos darbos cenšos visu rādīt ar smaidu, attēlojot ne tikai acīm redzamo, bet arī izjusto un paša sadomāto. Katrā darbā ir kāds pārdzīvojums, kāds stāsts. Pēc izvēles un gribēšanas manos darbos varat saskatīt gan mīlestību un erotiku, gan prieku, gan izmisumu. Vienīgā koncepcija manā dzīvē ir darbs un mīlestība,” savu daiļradi raksturo mākslinieks.
Valmieras muzeja Izstāžu nams
Bruņinieku iela 3, Valmiera
Izstāde “Sfinksas smaids”
Rīgas Jūgendstila centrā
3. februāris–6. aprīlis
No 3. februāra līdz 6. aprīlim Rīgas Jūgendstila centrā būs skatāma “Sfinksas smaids”, kur apskatāmie zīmējumi veidoti kā ilustrācijas Māras Cielēnas grāmatai “Sfinksas Albertas smaids” un tajos attēloti Alberta ielas jūgendstila namu dekoros redzamie, vitrāžās atveidotie un ielā mītošo personību daudzveidīgie tēli.
Alberta iela, Rīgas jūgendstila pērle pieminēta gandrīz visos tūrisma ceļvežos par Latviju, tā piesaista gan pilsētas viesu, gan mākslinieku uzmanību. Jūgendstila dekori, kas bagātīgi rotā ēku fasādes, ir atdzīvojušies Māras Cielēnas grāmatā par sfinksas pazudušo smaidu. Stāstu organiski papildina elegantas Anitas Paegles ilustrācijas. Dzīvespriecīgas un jautras, tās mudina pievērst uzmanību tam, cik ļoti Rīga ir saistīta ar pasaules kultūru un mākslu.
Rīgas Jūgendstila centrs
Alberta iela 12, Rīga
Ditas Lūses izstāde “Zūdošie laiki”
kultūras centrā “Siguldas devons”
līdz 2. martam
Līdz 2. martam kultūras centrā “Siguldas devons” skatāma Ditas Lūses izstāde “Zūdošie laiki”. Izstāde sniedz dziļu pietuvināšanos 20. gadsimta vēsturei, balstoties uz ģimenes stāstiem, vecvecāku vēstulēm un personīgām atmiņām. Daļa izstādē apskatāmo darbu ir tapuši tieši gatavojoties izstādei Siguldā.
“20.gadsimts ir melnbaltais laikmets. Valstis radās un zuda, cilvēki slepkavoja un glāba cits citu. Notikumi satricināja pasauli pašos pamatos, un atmiņas par tiem gandrīz visa gadsimta garumā ir iemūžinātas melnbaltos attēlos. No sākuma – maigi klusinātos sēpijas toņos, kā mana vecvectēva fotogrāfija, kad viņš, kā Tērbatā izglītojies latviešu zemnieka dēls un impērijas ierēdnis gadsimta sākumā kā mikrobiologs vadīja vakcinācijas serumu izmēģinājumu laboratoriju Aizkaukāzā. Un tad manas ģimenes ebreju daļas trīsdesmito gadu fotogrāfijas, šķietami tik bezrūpīgas, bet ar drūmo priekšnojautu, ko nākotni zinošais skatītājs saskata un jūt līdzi smaidošajiem, kurus gaida vēl neapjausts izmisums. Un gadsimta vidū – pastmarkas izmēra attēli, kuros smaidi un sejas iznira uz fotopapīra pašu mājās aptumšotajā istabā, vēstot par zaudējumiem un prieku par doto iespēju dzīvot tālāk. Un tad dzīves turpinājums, jauna audze un jaunas attiecības, un bērni, kuri mantos iepriekšējo paaudžu pārdzīvojumus, un skatoties attēlos, mēģinās iejusties citas paaudzes sajūtās.
Tāpat, kā to daru šodien caur saviem darbiem – mēģinu iztēloties, ko mani radinieki tajā laikā domāja un juta. Daļēji man palīdz dzirdētie stāsti un no vecvecākiem mantotās atmiņas. Bet daļēji tā ir arī mana iztēle, mēģinājumi iejusties, projicēt savas sajūtas. Katrs no šiem attēliem, no kuriem daži ir gadsimtu seni, un kuru fragmentus esmu izvēlējusies ieaicināt savās gleznās, ir daļa no tās tēlu sistēmas, kas ir veidojušas nākamo paaudžu, arī manu pasaules uztveri.
Mani nodarbina tas, kā mūsu vecāku pārdzīvojumi ietekmē mūs. Kaut arī šo izstādi neesmu iecerējusi kā ģimenes albumu, tomēr neizbēgami mana personīgā pieredze ir manu darbu avots. Daļa no vērtību sistēmas, ko esmu saņēmusi mantojumā, balstās uz daudzajām vēstulēm, ko divi jauni cilvēki, mani vecvecāki, rakstīja viens otram kara laikā, esot tālu un nošķirti viens no otra, bieži izmisumā un nelaimē. Trijās valodās rakstītās vēstules noturēja mīlestības pavedienu un ir saglabājušās kā taustāms simbols savstarpējam atbalstam, cieņai, un mīlas pilnām attiecībām vairāk kā pusgadsimta garumā. Caur šo vēstuļu prizmu nākamās paaudzes vērtē attiecību patiesumu un dziļumu,” tā par savu izstādi stāsta māksliniece.
Kultūras centrs “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
Jāņa Purcena personālizstāde “Sienas un liriskās atkāpes”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
līdz 3. martam
Jānis Purcens “Pleķis”, 2023. Papīrs, jaukta tehnika, 66x57 cm
Līdz 3.martam Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā skatāma gleznotāja Jāņa Purcena personālizstāde “Sienas un liriskās atkāpes”. Jānis Purcens personālizstādē atklājas kā savpatns, emocionāls, postmoderns gleznotājs, kas radošo meklējumu procesā maina stilistiku. Dabas ainavās, abstraktās krāsu laukumu saspēlēs un burtu kompozīcijās, saglabājot gleznieciskās vērtības, niansētus krāstoņus un neoekspresīvu darbu raksturu. Mākslinieka daiļrade ir dabas vērojumu estētikā sakņota, un autora vērojums ietverts stabilos metafizikas kompozīcijas un tēmu arhetipos, kur pavīd arī kristīgais konceptuālisms. Tomēr gleznojums ir atraisīts un emocionāli piepildīts. Izstādē savā telpiskā izkārtojuma autorizpildījumā, radot īpašu noskaņu, Jānis Purcens eksponē darbus, kas tapuši no 2022. līdz 2023. gadam un iepriekš nav tikuši izstādīti.
Mākslinieks radošajā daiļradē veido darbus dažādās tehnikās: eļļa, akrils, guaša, jaukta tehnika uz pamatmateriāliem – papīra, skaidu plāksnes, saplākšņa, audekla, OSB, darbos brīvi pielieto lazējuma, pastozā triepiena, kaligrāfiskā raksta glezniecības tehnikas. Jānim Purcenam ir tuva objektu, performanču un video veidošana.
LMS galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
Izstāde “Arnoldam Vilbergam 90!”
Mencendorfa namā
līdz 25.aprīlim
Līdz 25. aprīlim Mencendorfa namā skatāma izstāde “Arnoldam Vilbergam 90!”. Latvijas Mākslas akadēmijas stikla dizaina nozares iedibinātājs, dizainers, bijušais LMA profesors un Stikla mākslas nodaļas vadītājs Arnolds Vilbergs (02.01.1934–28.12.2019) ir devis nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrā. Kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem ar savam laikam novatorisku saturisko un, it īpaši, tehnisko risinājumu, viņa raītie darbi veido Latvijas dizaina zelta fondu. Zudušā mantojuma klāstā ierindojami spilgti mākslinieka radītie telpu apgaismes un dekoratīvie objekti kādreizējos sabiedrībā populāros restorānos, kafejnīcās un ēdnīcās gan Latvijā, gan citur toreizējā PSRS. Dizaina pērles radītas kultūras iestādēm, atpūtas namiem, viesnīcām, veikaliem. Arnolds Vilbergs aktīvi iesaistījies arī sadzīves lietu rūpnieciskā dizaina izstrādāšanā, neskaitāmi ir mākslinieka izstrādātie un realizētie dizaina priekšlikumi stikla trauku ražošanā toreiz vēl plaukstošās Latvijas stikla rūpnīcās – Līvānos un Rīgā.
Guvis labu izglītību studijās Latvijā un Čehijā, Arnolds Vilbergs ierosināja stikla dizaina nodaļas izveidi 1963.gadā Latvijas Mākslas akadēmijā, pats kļūdams par jaunās stikla mākslinieku paaudzes skolotāju. Paralēli lielajiem sabiedriskajiem un rūpnieciskā dizaina projektiem tapuši daudzveidīgās tehnikās darināti augstvērtīgi mākslas darbi, no kuriem liela daļa rādīti ikgadējās mākslas izstādēs un vēlāk nokļuvuši Latvijas muzeju krājumos. Vilbergs dāsni savus darbus dāvājis muzeju kolekcijām, veidojot bāzi Latvijas stikla dizaina vēstures liecību saglabāšanai un izpētei. Šajā izstādē aplūkojami mākslinieka dāvinājumi Mencendorfa namam.
Mencendorfa nams
Grēcinieku iela 18, Rīga
Izdota arhitekta Jāņa Dripes grāmata
“KULTŪRTELPA – 21. gadsimta kultūras būves Latvijā”
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība (LNB Atbalsta biedrība) izdevusi arhitekta Jāņa Dripes grāmatu “KULTŪRTELPA – 21. gadsimta kultūras būves Latvijā”. Grāmata ir bagātīgi ilustrēts un apliecinošs vēstījums par arhitektoniski veiksmīgām un nozīmīgām kultūras būvēm un projektiem visos Latvijas novados. Tajā apkopotas pēdējos divos gadu desmitos valsts, pašvaldības vai privātas iniciatīvas rezultātā radītas vai atjaunotas nācijas kultūras vērtības. Redzamākās no tām ir Gaismas pils, Rundāles pils, Mežaparka Lielā estrāde, Mākslas muzejs, kopumā grāmatā iekļautas 10 Latvijas jaunās bibliotēkas, 5 koncertzāles, 19 muzeji, 5 teātri, 18 kultūras centri un saieta nami, 12 brīvdabas estrādes un vasaras koncertzāles un 12 būves kultūras izglītībai. Grāmatu veido bagāts fotogrāfiju un vizuālā materiāla klāsts, vispārīga un profesionāla informācija latviešu un angļu valodā par katru objektu.
Autors Jānis Dripe: “Darbs pie šādas grāmatas sniedz gandarījumu par manu kolēģu - arhitektu radošu veiksmi un lepnumu par savu valsti. Tik daudz un tik dažādu jomu kultūras būvju kā šī gadsimta ievadā, nekad Latvijas 105 gadu vēsturē nav tapis. Kultūras infrastruktūras vērienīgais pienesums noteikti ir 21. gs. sākuma redzamākais notikums Latvijas būvmākslā. Lai arī Rīgas dominante Latvijas kultūras un ekonomiskajos procesos nav apstrīdama, tieši jaunas mākslas un izziņas ēkas ir vairojušas valsts reģionu un mazo pilsētu dzīves kvalitāti.”
