Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izsludinās Aijas Jurjānes stipendiju
mākslas skolu audzēkņiem
Galerijā “Istaba”
11. janvārī
Aija Jurjāne. Kurinātāja ģimenes portrets ziemā
11. janvārī galerijā “Istaba” tiks prezentēts izdevniecībā “Neputns” nupat klajā nākušais mākslas albums “Jaunības avots. Aija Jurjāne”. Grāmatas atvēršanas dienā Aijas Jurjānes bērni – Kristīne, Ieva un Pāvils nāks klajā ar ziņu par jaunas, Aijas Jurjānes vārdā nosauktas stipendijas dibināšanu, kas tiks piešķirta sākot ar 2022. gada 18. aprīli – Aijas Jurjānes dzimšanas dienu. Tā ir privāta iniciatīva un uz šo stipendiju varēs kandidēt profesionālo mākslas skolu 3. kursa audzēkņi. Mērķis šādas stipendijas iecerei ir iemūžināt Aijas Jurjānes vārdu, izsakot atbalstu mākslas izglītības vitālai nepieciešamībai un jaunu cilvēku radošas izpausmes oriģināliem centieniem.
Mākslinieces Aijas Jurjānes (1944–2015) glezniecība šodien ieraugāma kā nepārtraukts pētījums, vērojums, brīžiem nesaudzīgs vēstījums par sievietes mūžu, kas noris viņas pašas ģimenes lokā. Mākslā tas varētu šķist kā margināls uzstādījums, tomēr šodien, kad akcenti no patosa izkāpinātiem “lielajiem jautājumiem” pievēršas arī indivīda dzīves notikumiem kā tikpat svarīgai mākslā risināmai problemātikai, Aijas Jurjānes glezniecības konsekventais “vērotājas” gājums iegūst īpašu aktualitāti un sava veida tematisko monumentalitāti.
Otrā nozīmīgā Aijas Jurjānes profesionālās darbības sfēra ir mākslas pedagoģes darbs Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā četrdesmit gadu garumā. Aijas Jurjānes vārds jau iegājies kā paraugs jēdzienam, kāds ir labs skolotājs, un tiek pieminēts skolas audzēkņu atmiņās. Kā vainagojums Aijas Jurjānes gadu garumā izstrādātajai mākslas pedagoģijas metodikai ir viņas grāmatas “Kompozīcija” (“Neputns”, 2005) un “Gleznošana” (“Neputns”, 2002). Tas ir vienīgais gadījums, kad skolas pedagogs kā individuāls autors savas zināšanas ir apkopojis jau metodiski izstrādātā izdevumā, ko var izmantot gan citu mākslas skolu pedagogi, kā arī jebkurš mākslas aroda iesācējs.
Monogrāfijā publicēti mākslinieces dienasgrāmatu un atmiņu pieraksti, kas novērojumos precīzi fiksējuši pēckara situāciju padomju Latvijā, dokumentālas fotogrāfijas un, protams, radošais mantojums – glezniecība, porcelāna virsglazūras apgleznojumi, akvareļi, skices, ilustrācijas, kā arī unikāli zīmējumi, kas bijuši paredzēti vien ģimenes lokam.
Grāmatas titulglezna apskatāma un grāmatas par īpašu cenu iegādājamas galerijā “Istaba” no 10. līdz 14. janvārim.
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31 B, Rīga
Jauno mediju mākslas izstāde “Dedz lēni. Skaņas māksla garīgai labbūtībai”
Liepājas muzejā
12. janvāris–27. februāris
Kristas Dinteres darba fragments
No 12. janvāra līdz 27. februārim Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē būs skatāma jauno mediju mākslas izstāde “Dedz lēni. Skaņas māksla garīgai labbūtībai”, kur būs iespēja ieklausīties gan mākslinieku radītās skaņās, gan video kompozīcijās, kā arī introspektīvi – savā garīgajā pasaulē.
Izstādē būs klausāma skaņas mākslas darbu izlase no starptautiskā projekta “Burn_Slow: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu skaņas un radio māksla garīgai labbūtībai”, kā arī Liepājas jauno mediju mākslinieku veidoti video mākslas darbi, kas aktualizē šī brīža problēmas sabiedrībā, ar mākslas praksi cenšoties atbildēt uz jautājumu – kā saglabāt iekšēju mieru un garīgo veselību pandēmijas nedrošības un sociālās izolācijas diktētajā laikā.
Izstādes kuratores ir Krista Dintere un Anna Priedola. Ekspozīcijā pārstāvēto mākslinieku vidū – Lelde Gūtmane, Diana Lelis, Krista Dintere, Andrejs Poikāns, Inga Salurand, Ivo Tauriņš, Evija Vēbere, Spāre Vītola, Milda Ziemane un Elza Zīverte.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Andra Eglīša scenogrāfija
Jāņa Kalniņa operas “Hamlets” iestudējumā
Latvijas Nacionālajā operā
Pirmizrāde – 13. janvārī
13. janvārī pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operā piedzīvos viens no spožākajiem darbiem latviešu opermūzikā – Jāņa Kalniņa (1904-2000) muzikālā traģēdija “Hamlets”, stāsts par spēku un maigumu, kas veidots desmit ainās ar starpspēlēm. Jaunuzvedumu veido izrādes muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisore Kristīna Vuss (Kristina Wuss), kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, horeogrāfs Agris Daņiļevičs un gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis. ). Iestudējuma scenogrāfs ir mākslinieks Andris Eglītis.
Andris Eglītis operas “Hamlets” scenogrāfijai radījis astoņus lielformāta gleznojumus – skatuves iekarus. Lai to paveiktu, mākslinieks izmantojis dažādus pašdarinātus instrumentus, lielformāta otas un tehniskās konstrukcijas. “Man bija interesanti pārskatīt skatuves glezniecības iespējas. Kāda ir tās vieta mūsdienās, kad drukas un projicēšanas iespējas ir bezgalīgas? Glezniecības jēga varētu būt tās fiziskumā. Ir krāsa, triepiens, elementu izteiksmība. Ar caurspīdību tā tiek uzsvērta, izcelta un parādīta. Man bija svarīgi, ka šīs gleznas nav tikai palielinātas skiču reprodukcijas, bet top procesa gaitā, kurā viens krāsas slānis vai līnija rāda ceļu uz nākamo. Pārsteidzoši, bet viss, ko iepriekš iztēlojos šajā procesā – sākot ar gaismošanu, beidzot ar instrumentiem – darbojas,” stāsta Andris Eglītis.
Jāņa Kalniņa operas “Hamlets” pirmiestudējums Jāņa Zariņa režijā Latvijas Nacionālajā operā notika 1936. gadā ar pašu komponistu pie diriģenta pults. Atkārtoti, nu jau muzikāli pārveidotā redakcijā, iestudējums Jāņa Zariņa režijā tika īstenots 1943. gadā. Abos uzvedumos titullomu dziedāja ievērojamais latviešu tenors Mariss Vētra, bet Klaudija lomu – harizmātiskais baritons Ādolfs Kaktiņš. Jaunais iestudējums būs šīs operas trešais uzvedums Latvijas Nacionālajā operā.
Operas “Hamlets” nākamās izrādes notiks 16., 18. un 21. janvārī.
Latvijas Nacionālā opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Heles personālizstāde “In Flux”
M/Gallery
13. janvāris–12. februāris
No 13. janvāra līdz 12. februārim M/Gallery skatāma mākslinieces Heles personālizstāde “In Flux”, kurā iekļauti oriģinālie tekstila darbi, zīmējumi, analogā fotogrāfija un instalācijas. Iedvesmojoties no dabas konstantās kustības – plūstošas upes, saullēkti un saulrieti, augšana un sabrukšana – “In Flux” pēta dažādus plūdumus gan mūsu apkārtējā vidē, gan mūsu iekšējā pasaulē. Ar katru elpu, mēs maināmies un pasaule turpina mainīties mums apkārt. Caur šo izstādi, Hele apbrīno dabas spēku un dziedināšanu, ko veicina dabas nepārtrauktās pārmaiņas.
Izstaigājot izstādi, atklāsiet mākslas darbus dažādās tehnikās, kas aicinās pārdomāt un jaunos veidos ļaus ieraudzīt formas un plūsmas, kuras parasti ieraugāt dabā, konkrētāk, upes un kalnus. Islandes ledāji un geizeri, kas ir attēloti Heles fotogrāfijās ir pārveidoti abstraktās formās mākslinieces gobelēnos, kamēr instalāciju darbi, kas ir veidoti no koka, atgādina mums par smagumu, ko rada dabas piedzimšana – materiāla smagums, spēju to ietērpt formās un spēks, ko nodrošina skrūves un atbalsta dzīslas, lai noturētu to kopā – šis viss atgādina mums par iekšējo spēku, kas palīdz mums noturēt sevi kopā vētrainos apstākļos. Krāsu izmantojums Heles darbos ir ar simbolisku nozīmi – zilā krāsa reprezentē mieru, kā arī melanholiju, baltā krāsa reprezentē gaismu un iespēju elpot, melnā krāsa ir spēja noslēpties vai slēpt kaut ko, kas pašam šķiet īpašs un ko vēlamies pasargāt.
Pati māksliniece saka: “Kāpēc upe un tās skaņa ir tik nomierinoša, meditējoša un iedvesmojoša? Varbūt tā atgādina mums par tīru mīlestību. Pat ar tās skaņu, upe palīdz mums attīrīties, jo tā zina dzīves noslēpumu un vēlas mums to atgādināt; tāpat kā saule atgādina ūdenim atkal tiekties uz debesīm un turpināt tā nebeidzamo ceļojumu. Senais upes ūdens – tas pazīst debesis, tas pazīst okeānu, tas pazīst dzīvības rašanos, tas pazīst asus akmeņus , tas pazīst sākumu un pazīst sākšanu no sākuma. Tāpat kā mūsu dzīves cikls – tas dodas augšup un lejup, šķērsojot kalnus un nogāzes, netīrus ceļus, vienu dienu aizmirstot par sāpēm, naidu, atstājot netīrumus nopakaļ, tiecoties uz to pašu stadiju, kur tiecas gaisma un kur tā smeļas tīrību. Varbūt mēs zinām, ka tā vienmēr plūst vienatnē un mēs iegūstam to sajūtu, kur notiek sirds dialogs ar upi. Tā iemāca mums nekad nepadoties, vienmēr doties uz priekšu – vienmēr būt kustībā, neskatoties ne uz ko. Un tā mums pa ceļam atgādina, ka mēs satiksim citas mazas straumes, kas dodas tajā pašā virzienā, un turpināsim ceļu kopā – kādu laiku vai visu dzīvi.”
Izstādes kuratore ir Elena Šalina.
Hele ir dzimusi Rīgā, Latvijā. Šobrīd dzīvo un strādā starp Rīgu un Tallinu, Igaunijā. 2017. gadā Hele pabeidza Latvija Mākslas akadēmiju. 2016. gadā Hele devās Erasmus apmaiņas programmā uz Escola Massana Centre d'Art i Disseny, Barselonā. Hele ir piedalījusies daudzās grupu izstādēs gan Eiropā, gan Amerikā, kā arī māksliniecei ir bijušas personālizstādes Latvijā, Igaunijā un Norvēģijā, no kurām pēdējās bija “I Will Meet You at The River” Valgā, Igaunijā un “127 Years of Eternity” Rīgā, kultūras telpā TJZK. 2021. Gadā Hele kūrēja savu pirmo grupas izstādi “∞” VV Foundation laikmetīgās mākslas galerijā “PAiR”.
M/Gallery
Aristida Briāna iela 9, Rīga
Zahara Ze izstāde “Laukinelauki”
Mākslas telpā “LOOK!”
13. janvāris–5. februāris
No 13. janvāra līdz 5. februārim mākslas telpā “LOOK!” būs skatāma Zahara Ze izstāde “Laukinelauki”.
Mākslas rezidencē Nidā, tika radīti 15 darbi, ar vēlmi aizmukt no ierastās ikdienas un cilvēku masām. Negaidīti sērijas aizsākums sakrita arī ar pasaules ieradumu maiņu. Zahara darbu varoņi mierpilni un harmoniski savienojas ar apkārtējās dabas ritmu, tādējādi distancējoties no pilsētas nervozās spriedzes. Autors attēlo idilliskus momentus, kuros mēs varam veldzēties un atgūties no pasaules nervozā tempa un atjaunot savu iekšējo līdzsvaru. Mākslinieka novērojumi ietver gan pilsētā notiekošo, gan idilliskus sapņus par laika pavadīšanu laukos, dabā.
Darba sēriju tapšanā izmantoti smalki nažfinieri – bērza, oša, ozola, sarkankoka, rieksta un Āfrikas venges. Ievērojot katra koka unikālo tekstūru un šķiedru virzienu. Savā profesionālajā darbībā, mākslinieks vairāku gadu garumā izkopis sev raksturīgo stilu, kas veicinājis mākslinieka atpazīstamību.
Zahars Ze absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju, studējot funkcionālo dizainu un grafiku, pieredzi gūstot arī Dānijā un Lietuvas Mākslas akadēmijā. Aizvadījis 3 personālizstādes un ņēmis dalību vairākās grupas izstādēs Latvijā. Savā profesionālajā darbībā Zahars guvis panākumus vairākos ‘Graffiti'” festivālos, turpinot realizēt dažādus murāļu projektus Latvijas pilsētvidē arī šobrīd. Paralēli Zahars strādā ar keramiku un porcelānu, kā arī kā mākslinieciskais vadītājs Krasta Keramikas studijā. Mākslinieks eksperimentē ar dažādiem materiāliem ar atsauci uz klasiskām amatniecības tehnikām laikmetīgā risinājumā.
Mākslas telpa “LOOK!”
Ģertrūdes iela 62A, Rīga
Miķeļa Mūrnieka un Karlīnas Mežeckas izstāde “Security Patterns”
Galerijā LOW
14. janvāris–11. marts
No 14. janvāra līdz 11. martam galerijā LOW būs skatāma mākslinieku Miķeļa Mūrnieka un Karlīnas Mežeckas izstāde “Security Patterns”. Ilustrējot pārdomas par aizsardzības funkcionālo un garīgo mierinājumu, izstādē mākslinieki dekonstruē pavisam ikdienišķu un pilsētvidē nereti sastopamu arhitektonisku detaļu – logu restes.
Tās kuratore Žanete Liekite vēsta: “Šīs meditācijas par drošības struktūrām vērš uzmanību uz amizantiem rituāliem, kas tiek piekopti, kad piezogas bailes izaicināt nevēlamo. Rituālu formas laika gaitā ir mainījušās, bet pievēršot uzmanību, cik daudz sakrālās un profānās antitēzes vēl aizvien ir noslēpušās laikmetīgā cilvēka ikdienā, neatliek nekas cits kā vien ar vieglu ironiju sazemēt savu satraukumu un kautrīgi uzturēt klusu, tikko pamanāmu cerību, ka mūsu darbības neierosinās kādu nevēlamu likteņa loteriju. Dekartiskā manierē, reliģiskai sfērai pārlieki vienkāršotā un empīriskajai pasaulei pārāk mistiskā matērijas izpratnē, izstādes priekšplānā tiek izvirzīta ķermeņa un gara dihotomija. (..)
Lai arī laikmetīgajā pasaulē ir zuduši vienojošie garīgie orientieri, tieksme ielūkoties viņpus jutekliski tverāmā lauka joprojām ir dziļi iesakņota cilvēka iedabā, kaut arī bez izteiktas prasmes nošķirt eņģelisko, dēmonisko vai vienkārši iztēles rezultātus. Saglabājot gan šo neviltoto interesi, gan arī cilvēcīgo bijību pret pasauli aiz tveramās robežas, izstādē tiek attēlota estētiska laicīgā virzība ikdienišķā pastaigā gar kāda iekšpagalma logiem, ar dziļi ietvertu gara cerību, balstītu simbolos, nejaušos objektos un citās ne vienmēr pamatotās un bieži vien pašizdomātas mitoloģijas niansēs.”
Galerija LOW
Lāčplēša iela 78A, Rīga / (automazgātuves otrais stāvs)
Andas Munkevicas personālizstāde “Pārmijas”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
15. janvāris–3. aprīlis
Anda Munkevica. Vēstures lappuse. 2016
No 15. janvāra līdz 3. aprīlim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma stikla mākslinieces Andas Munkevicas personālizstāde “Pārmijas”.
Anda Munkevica ir vadošā stikla māksliniece Latvijā, kura ar šo mediju strādā jau vairāk nekā trīsdesmit gadus. Alegoriskos un simboliskos tēlos viņa iemieso eksistenciālas pārdomas un risina ētiskas dilemmas. Autores vērienīgajām telpiskajām instalācijām un izvērstajiem darbu cikliem raksturīgs filozofisks apcerīgums. Māksliniece brīvi pārvalda plašu stikla tehnoloģiskās apstrādes spektru. Stikls tiek tonēts, kausēts, liekts, būvēts, griezts, plēsts, pulēts, gravēts un apstrādāts vēl daudzos citos veidos, ietiecoties autortehnikas laukā. Ar apbrīnojamu meistarību Anda Munkevica izmanto materiāla plastiskās un vizuālās īpašības, komponē krāsas un gaismas saspēli, radot savdabīgu, stiklam vien piemītošu jutekliskumu. Tēlnieks Gļebs Panteļejevs uzskata, ka “viņas skulptūrās spilgti atklājas tēlnieciski būtiskais”.
Andas Munkevicas personālizstādē “Pārmijas” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ir aplūkojamas pēdējos piecos gados tapušās kompozīcijas. Lielāko daļu darbu māksliniece radījusi tieši šai izstādei. Projekta tematiskais vadmotīvs ir pārejas brīdis, krustceles. Tās ir laika krustceles un rīcības krustceles, kad saskaries ar eksistenciāliem izaicinājumiem un nekādi ārēji marķieri nepalīdz tajos orientēties – nākas ieskatīties sevī, uzdot jautājumus savai sirdsapziņai, izdarīt izvēles un atrast gaismu tālākam ceļam.
“Pārmiju” tēmu izstādē izspēlē četras galvenās kompozīcijas. Centrālās divas ir instalācija “Identitātes taka” un cikli “Melnie zirgi” un “Baltie zirgi”. T.s. Zirgu ciklā tiek pretnostatīts miers, samierināšana, erotika un līdzsvarojošs maigums iepretim radošajam, urdošajam garam, spēkam un iznīcībai. Tās ir alegoriskas kompozīcijas, kuras iemieso pilnu dzīves gājumu ar tā stabilajiem un kontrastējošajiem punktiem. Savukārt “Identitātes taka” ir kā šķīstītava – tā rituāli izved cauri likteņa trieciena pieredzei, kas sākotnēji noliec pie zemes, bet tad, soli pa solim, stimulē atdzimt un pacelties pāri. Darbs “Sabiedrība” un objektu grupa “Novērotāji” paplašina ekspozīcijas tematu, ļaujot to sajūgt ar konkrētu sociālās realitātes dimensiju vai arī mudina interpretēt to pārlaicīgās, mūžības kategorijās.
“Jau vairāk nekā 30 gadus stikls man ir kā dzīvesbiedrs. Ar īpašu un unikālu satiksmi starp mums. Kāpēc stikls? Es strādāju, dzīvoju un domāju šajā materiālā. Tas vienlaicīgi ir spēcīgs un trausls, ugunīgs un ledains. Materiāls, kas nepiedod kļūdas. Tas paņem laiku, spēku, sviedrus un asaras, pretī dodot prieku, svētku un neaprakstāmas laimes sajūtu. Izmantoju šo materiālu, lai atklātu domu un sajūtu telpu, tās iekšējo struktūru un būtību, iepludinātu tajā gaismu,” Anda Munkevica raksturo savu noturīgo interesi par materiālu.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Filosofijas žurnāls “Tvērums” atklās trešo numuru “Identitāte” un izziņos tekstu konkursu
15. janvārī
15. janvārī kļūs pieejams filosofijas žurnāla “Tvērums” trešais numurs, kura tēma ir “Identitāte”. Numuru veidos deviņi jauno autoru raksti, kuri vedinās no dažādiem skatpunktiem un caur dažādām prizmām aplūkot identitātes jēdzienu, saprotot to gan kā personīgo identitāti, gan kā vienādības attiecību. Tāpat numurā būs pieejams arī analītiskās filosofijas klasiķa Maksa Bleka teksta “Neatšķiramo lietu identitāte” tulkojums.
“Identitātes” numurā varēsit lasīt Danielas Zālītes, Emīla Zaveļa, Aurēlijas Džordanas Auzeres, Jāņa Gaņģa, Natālijas Ceras, Dāvja Kaspara Sproģa, Māras Ulmes, Arno Titova un Lindas Vītiņas rakstus. Tomasa Stepiņa tulkojumā latviešu valodā ir kļuvis pieejams Maksa Bleka teksts “Neatšķiramo lietu identitāte”.
Personīgā identitāte ir skatīta: kritizējot patēriņa sabiedrības tendenci unikalitāti nonivelēt identiskumā; iesaistoties psihoanalītiski uzskaņotā diskusijā par filosofa Dereka Pārfita izvirzītajiem kritērijiem, kas konstituē personu; jautājot, vai konservatīva normativitāte vispār ir cilvēkam īsteni jeb autentiski dzīvojama iespēja; kā arī no citām perspektīvām. Identitāte kā vienādības attiecība ir izskatīta, problematizējot atšķirības “=” lietojumā attiecībā uz zīmēm un uz priekšmetiem, kā arī dialoga formā šķetinot jautājumu, vai iespējams jēgpilni apgalvot, ka neatšķiramas lietas ir identiskas.
Žurnālu iespējams iegādāties biedrības mājaslapā tverums.lv, kā arī grāmatnīcās “Jānis Roze”.
Žurnāla trešā numura atklāšana notiks 15. janvārī. Tā sāksies 10:00 Rīgā, kultūras kvartālā “Lastādija”, Turgeņeva ielā 13, kur biedrība gada sākumā ierīkojusi savu biroju. Līdz pat 18:00 būs iespējams satikt autorus, iegādāties žurnālus un mākslinieces Spāres Vītolas veidotās kartītes, kā arī izņemt no mājaslapas veiktos pasūtījumus. Atklāšanas dienā būs iespējams arī barters – jaunie filosofi aicina piedāvāt lietas, kas ir aptuveni līdzīgā vērtībā un kas, piemēram, varētu noderēt jaunajā ofisā. Savukārt, ja spējat argumentatīvi un retoriski pārliecinoši pamatot, kādēļ esat pelnījis/-usi žurnālu par brīvu, iespējams, to arī dabūsit. Vakara daļas (19:00 – 21:00) programma drīzumā būs pieejama atklāšanas “Facebook” pasākumā.
Žurnāla “Tvērums” ceturtā numura tēma būs “Kontrole”. Jaunie autori, interesenti, filosofijas entuziasti aicināti iesūtīt savus tekstus par “Kontroli” līdz 15. februārim uz “Tvēruma” redakcijas e-pastu zurnals.tverums@gmail.com. Konkursa izvērtēšanā vērā tiks ņemta raksta atbilstība tēmai, prasme argumentatīvi pamatot savu pozīciju, kā arī prasme valodiski labskanīgi izteikties. Vēlamais teksta apjoms – 8000 līdz 16000 rakstu zīmes (ieskaitot atstarpes).
“2SEA” modes skate pret jūras piesārņojumu
Rīgas centrāltirgus zivju paviljonā
16. janvārī
Ar mērķi pievērst uzmanību ūdens piesārņojuma problēmām pasaules ūdeņu un īpaši Baltijas jūras kontekstā, ziedot jūras un saldūdens aizsardzībai, šo svētdien, 16.janvārī, Rīgas Centrāltirgus zivju paviljonā plkst.17.00 būs aplūkojama jauniešu modesskate ar nosaukumu “2SEA”, kuras noslēgumā būs iespējams pielaikot vai nopirkt 13 jūras tematikai veltītus tērpus. Iegūtos līdzekļus plānots ziedot Pasaules Dabas Fondam jūras un saldūdens aizsardzībai.
Baltijas jūra ir ne vien Latvijas kultūras vērtība, bet arī viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē un lai gan jau sen tiek runāts par nepieciešamu Eiropas Komisijas iesaisti jūras glābšanas taktikas īstenošanā, Baltijas jūras ekosistēmas sistēmas kronis vēl aizvien liecina par būtiskām problēmām. Aizvien nerisinātās zvejas un pārzvejas problēmas, piesārņojuma problēmas un zilaļģu kaitējums jūras ekosistēmai ir viens no nedaudzajiem iemesliem modesskates nepieciešamībai. Ideja Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas (RDMV) skolēnam Jānim Norbertam Kraujam radās regulāri pastaigājoties gar Jūrmalas stāvkrastiem, jo topošo mākslinieku nepamet sajūta, ka piesārņojuma problēmas aizvien netiek mērķtiecīgi risinātas un jauniešiem jāatgādina tik elementāras lietas, kā jūras saudzēšana un plastmasas atkritumu savākšana.
Modes skates organizatori ir brīvprātīga jauniešu apvienība “2IVI”, kas pārstāv jauniešus no dažādām Rīgas skolām ar mērķi iestāties par vides problemātiku. 4 mēnešu garumā, radīti pašu šūti 13 tērpi ar nosaukumiem Aļge, Zilā asara, Sarkanā asara, Korallis, Venēra u.c. - katrs unikāls ar koncepciju, darbos caurvijot tīklveida materiālus un uzsverot tieši to, ka tīkli ir lielākais plastmasas piesārņojums ūdeņos.
Tērpos dominē zilās un sarkanās krāsas, kā arī tīklu atribūtika. Zilo asaru elements tērpos vēsta par skumju situāciju, asins pilienu elementi - par nežēlīgo attieksmi. Tērpu galvenā krāsa ir zila un simbolizē apceres sfēru - jūru, okeānu, ūdeni, bet sarkana krāsa - par vardarbību un dusmām.
Topošais dizaineris Krauja uzskata, ka Rīgas Centrāltirgus ir lieliska vieta, kur, zivju ielenkumā, atgādināt ne vien par nozvejas kvotām, bet galvenokārt zilaļģu ietekmi uz zivju veselību.
Baibas Rēderes izstāde “Atklāsmes” un
Latvijas Radošo fotogrāfu asociācijas foto izstāde “Iedvesmas prizma”
Kultūras un atpūtas centrā “Imanta”
Līdz 30. janvārim
Baiba Rēdere. Epifānija (Fragments)
Līdz 30. janvārim Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” izstāžu galerijās aplūkojamas divas jaunas izstādes – Baibas Rēderes izstāde “Atklāsmes” un Latvijas Radošo fotogrāfu asociācijas foto izstāde “Iedvesmas prizma”.
Baiba Rēdere par gleznu izstādi “Atklāsmes” stāsta: “Gleznošanu vienmēr esmu uztvērusi kā sarunu, attiecības. Es eju nezinot kur un nezinot ko tieši es atklāšu, atradīšu. Manī ir tikai nojausma, sajūta, neskaidra vīzija. Aicinājums radīt atnāk manī kā Mīlestības impulss, kā vajadzība šo dāvanu izpaust, apliecināt vai vienkārši būt tajā!” Baiba Rēdere glezno abstrakti, pamatā eļļas tehnikā. Eksperimentu ceļā viņa ir radījusi arī savu autortehniku, ko kombinē ar eļļu. Tehniku kombinācija izceļ viņas īpašo rokrakstu – daudzslāņainību un tajā pat laikā vieglumu un jutekliskumu. Skatītāji atzīst, ka no viņas gleznām staro īpaša, noslēpumaina gaisma. Māksliniece glezno ar šķidrām eļļas krāsām – ekspresīvi, spontāni, caurspīdīgi, viegli.
Juris. Zēbers. Daba, ritmi prelūdija
Latvijas Radošo fotogrāfu asociācijas foto izstādē “Iedvesmas prizma”, kas skatāma līdz 31. janvārim, aplūkojami 26 Latvijas fotogrāfu darbi ar dažādu foto žanru interpretāciju: ainavas, portreti, žanra fotogrāfija, modeļi dažādās situācijās un emociju daudzveidību.
Radošā vai mākslas fotogrāfija ir viens no vadošajiem fotogrāfijas žanriem Latvijā, kuras centrā ir autora ideja un tās realizācija. Izstādē “Iedvesmas prizma” piedalās fotogrāfi no dažādām Latvijas pilsētām. Autoru individuālais redzējums un eksperimenti atklājas dabas ainavās, portretos, kā arī žanra un studijas fotogrāfijās.
Rīgas Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Brīvdabas kinētisko objektu izstāde
“Skanošo puzuru dārzs saules gada ritmos”
Turaidas muzejrezervātā
Līdz 31. janvārim
Turaidas muzejrezervātā līdz 31. janvārim ir apskatāma, sadzirdama, sajūtama un, pašam apmeklētājam līdzdarbojoties, izbaudāma brīvdabas kinētisko objektu izstāde “Skanošo puzuru dārzs saules gada ritmos”.
Tradicionāli puzuris ir svētku sakrālais centrs. Vizuāli un emocionāli to uztverot, var sakārtot domas, sajust saules gada ritējumu un pasaules kārtību. Puzura klātesamība telpā rosina cilvēku atcerēties pagātni, pārdomāt iepriekšējā gadā paveikto un rast jaunas ieceres nākotnei.
Puzuri veido saspēli ar koku zaru žuburiem uz debess fona. Izstāde labi baudāma gan ziemas dienas gaismas niansēs, gan vakara krēslā krāsainu prožektoru staros. Iedvesmojoties tradīcijās un latviskajā dzīvesziņā, vairākus izstādes lielformāta puzurus ir projektējis dizainers Andrejs Broks, bet tos izgatavojuši meistari Andris Roze un Santis Puriņš. Izstādē būs apskatāmi arī Turaidas muzejrezervāta darbinieku veidotie puzuri.
Dažiem puzuriem ir arī muzikāla dimensija, kuru var izbaudīt ieejot to vizuālās uztveres laukā. Apmeklētājiem būs iespēja saklausīt mūziku vēja skaņās, gan dzirdēt Kaspara Tobja komponēto mūziku, gan pašiem veidot skaņu modulācijas vai pat melodijas saistībā ar Edija Eversa un Jurģa Jansona izveidoto iekārtu, kā arī, pašiem kustoties zem puzura, radīt mūziku, kuram mašīnredzes risinājumu veidojis programmētājs un horeogrāfs Krišjānis Šimis.
Ata Ieviņa darbu personālizstāde “No hipijiem līdz faraoniem”
Talsu novada muzejā
Līdz 10. februārim
Atis Ieviņš. Pārsteigums. 2019
Līdz 10.februārim Talsu novada muzejā skatāma Ārlavas pagasta Saslaukās dzimušā fotogrāfa Ata Ieviņa jaunāko darbu izstāde “No hipijiem līdz faraoniem”. Viņa izstādes dzimtajā Talsu novadā notiek ne jau pirmo reizi. Šī bija iecerēta kā 75 gadu jubilejas izstāde 2021. gada sākumā. Pateicoties Covid ,tagad tā būs 76. dzimšanas dienas izstāde.
“Iespējams tiem, kas kādreiz pastaigājušies pa Vezuva izvirduma postīto Pompeju pilsētu, var rasties asociācijas ar šo Ata Ieviņa izstādi: kaut kas ir un kaut kas nav, zelts uzmirdz un apsūbē, ir māksla, kura bija kādas citas mākslas turpinājums, te notika dzīve un rituāli. Var redzēt ietekmes, piemēram, Ēģiptes mākslas iespaidu uz Pompejas romiešu dekoratīvo glezniecību. Aizejošais un bijušais šeit dod atkal jaunas iespējas tuvināties gadu tūkstošiem: Pikaso izmantoja Pompeju rakstus savā mākslā un Pompeju arēnā, galu galā, vēlējās uzstāties Pink Floyd. Tā ir arī Ata Ieviņa izstādē un te viss der: faraoni, hipiji, viņu harēmi un ikonas, padomju meiteņu slepenās aktu fotogrāfijas un attēlu apstrādei var izmantot būvmateriālu veikalu preču klāstu un lodlampas liesmu; visam pāri iet laiks un mākslinieka azarts – šķiet, ka šīs izstādes beigu rezultāts ir glezniecība…”
Talsu novada muzejs
Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi
3.starptautiskā glezniecības simpozija izstāde “Silva Linarte 2021”
Rīgas Centrālajā bibliotēkā
Līdz 14. februārim
Eimutis Markunas. Rudens
Līdz 14. februārim Rīgas Centrālajā bibliotēkā skatāma 3.starptautiskā glezniecības simpozija izstāde “Silva Linarte 2021”, kas sākotnēji pagājušā gada vasaras izskaņā bija skatāma Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā.
Godinot izcilās Latgales un Daugavpils mākslinieces un ilggadējās mākslas pedagoģes Silvas Linartes (1939–2018) piemiņu un radošo veikumu, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā no 2021. gada 20. augusta līdz 3. septembrim norisinājās jau trešais māksliniecei veltītais starptautiskais glezniecības simpozijs, pulcējot piecus gleznotājus no Latvijas, Lietuvas, Vācijas un Polijas divu nedēļu laikā pievērsties radošajam procesam, savstarpējam dialogam un mākslas darbu jaunradei.
Simpozijā māksliniekiem bija iespēja dalīties savās radošajās idejās un iepriekš gūtajā pieredzē, izjust Daugavpils cietokšņa un Latgales īpašo atmosfēru, apmeklēt Silvas Linartes dzimtās mājas un tikties ar viņas ģimeni, iepazīstot mākslinieces personību un viņas rokrakstu mākslā.
Glezniecības simpozijā “Silva Linarte” piedalījās Elga Grīnvalde (Latvija), Zigurds Poļikovs (Latvija), Eimutis Markūns (Eimutis Markunas, Lietuva), Petra Heitketere (Petra Heitkötter, Vācija) un Anna Špringere (Anna Szprynger, Polija). Izstādē skatāmie glezniecības darbi parāda Latvijas un ārvalstu mākslinieku glezniecisko rokrakstu daudzveidību un individualitāti, dažādu ideju interpretāciju un krāsu izjūtu, kā arī glezniecības plašās iespējas un atspoguļo katra mākslinieka sajūtas un pārdomas.
Rīgas Centrālā bibliotēka
Brīvības iela 49/53, Rīga
Mārītes Leimanes personālizstāde “Pārvērtību varā”
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā
Līdz 20. februārim
Foto: Jelgava.lv
Līdz 20. februārim Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā skatāma tekstilmākslinieces Mārītes Leimanes personālizstāde “Pārvērtību varā”. Izstādē redzami gan tradicionālajā gobelēna tehnikā darināti darbi, gan dažādās citās tehnikās veidotie – persiešu, adīti, izšūti, kā arī miksējot vienā darbā vairākas tehnikas.
Pēdējos gados Mārīte Leimane piešķir audumam otro dzīvi, prasmīgi izmantojot auduma strēmeles un plastmasas sietu. Autore atzīst, ka grūti noskatīties, ka ,”tik daudz dažādu krāsainu audumu tiek izmests mēslainē. Ar tādu bagātīgu krāsu gammu ir jāglezno”. To māksliniece arī veiksmīgi dara, jo jaunākie darbi ir kā gleznas, kurās, vienu pie otras ievijot auduma strēmelītes, veidojas brīnišķīgas kompozīcijas.
Savulaik Mārītes Leimanes darinātie gobelēni greznoja ne vienu vien Jelgavas interjeru, arī Jelgavas pili.
Tekstilmāksliniece 1979. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Ir Latvijas Mākslinieku savienības, Latvijas Tekstilmākslas asociācijas un Jelgavas mākslinieku biedrības biedre. Latvijas un starptautiskajās tekstilmākslas izstādēs piedalās kopš 1976. gada.
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
Akadēmijas iela 10. Jelgava
“BDO jauno mākslinieku balvas 2021” laureāts –
Reinis Bērziņš
Reinis Bērziņš
Otro gadu pēc kārtas BDO Latvia un šogad kopā ar Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA), Kim? Laikmetīgās mākslas centru un eksperimentālo mākslas telpu PILOT rīko konkursu “BDO jauno mākslinieku balva 2021”, ar mērķi veicināt atpazīstamību, atzinību un novērtējumu jaunajiem māksliniekiem, kā arī sniegt atbalstu mākslas attīstībai un sekmētu Latvijas mākslas darbu realizāciju. Saskaņā ar konkursa nolikumu konkursā piedalīties varēja 2021. gada Latvijas Mākslas Akadēmijas absolventi.
Konkursa dalībniekiem bija nepieciešams iesniegt žūrijas izvērtēšanai mākslas darbu pēc paša mākslinieka, konkursa pretendenta izvēles – vizuālās, vizuāli plastiskās, audio-vizuālās mākslas, oriģināldizaina darbu vai objektu, izvēloties atbilstošas mākslinieciskās tehnikas vai izmantojot paša autora izstrādātas autortehnikas.
Žūrijas sastāvā šogad piedalījās LMA rektors Kristaps Zariņš, LMA prorektore Antra Priede, vadošie partneri (BDO Latvia) Vita Liberte un Jānis Zelmenis, Kim? Laikmetīgā mākslas centra izpilddirektore Elīna Drāke un eksperimentālās mākslas telpas PILOT vadītāja Sabīne Vernere.
Žūrija izvērtēja 21 konkursam pieteikto mākslas darbu un noteica 7 finālistus, kuri pretendē uz naudas balvu 2000 EUR apmērā:
Amanda Krūmiņa – “Koks. Atmiņas. Laikmetīgā marketrija. (Bērnības kadri) – Es uz kazas”
Brenda Linda Jansone – “Stigma zem dermas”
Kristīne Daukšte – “Aktuālais mīkstums pēc ķemmes bedrīšu kultūras”
Liāna Mihailova – “Pakāpeniski mainīgie” / “Gradual variables”
Madara Kvēpa – “Vesels” (“Whole”)
Reinis Bērziņš – “///(((!”
Uģis Albiņš – “Nevilcinieties uzdot jautājumus” .
7. janvārī, atklājot izstādi Latvijas Mākslas Akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā PILOT, tika paziņots balvas laureāts un tas ir – Reinis Bērziņš. Izstāde apmeklētājiem pieejama līdz 31. janvārim.
LMA eksperimentālā mākslas telpa PILOT
Riharda Vāgnera iela 3, Rīga
“Orbīta” izdevusi Elīnas Bākules-Veiras dzejas krājumu
Mākslinieku apvienība “Orbīta” sērijā “Orbītas bibliotēka” izdevusi dzejnieces Elīnas Bākules-Veiras dzejas grāmatu “Tas ods meklē mani kopš 1981. gada”.
Elīna Bākule-Veira (1981) sevi spilgti pieteica dzejā ar savu pirmo krājumu “Zilonis okeāns” ("Pētergailis", 2015), kas saņēma Latvijas Literatūras gada balvu kategorijā “Spilgtākā debija”, kā arī tika nominēts Ojāra Vācieša un Latvju tekstu gada balvai dzejā.
Dzejas krājuma redaktors Henriks Eliass Zēgners par autori saka: “Elīna lieto unikālus kodus, lai ieskicētu neatkārtojamu, pārsteidzošu dzīves uztveri. Tam līdzās krājumu caurvij arī poētiskais humors ar absurda elementiem un liriskas konstrukcijas, kas rada krāšņas kombinācijas no teju nesavienojamiem tēliem un parādībām. Rezultāts – mulsinoša, dzīva, pārsteidzoša un aizraujoša, avangardiski spilgta grāmata.
Elīna Bākule-Veira ir dzejniece, multimediju un kino māksliniece, kā arī mūziķe. Literatūrā darbojas kopš 2002. gada, publicējusies dažādos periodiskajos izdevumos Latvijā un ārzemēs.
Sērijas grāmatas nopērkamas grāmatnīcās “Globuss”, ”Jānis Roze”, “Bolderāja”, “Mr. Page”, kā arī interneta platformā talka.lv.
Grāmatu sērijas redaktors: Aleksandrs Zapoļs. Sērijas dizaina autors: Tom Mrazauskas.
