Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
No 15. novembra ir atjaunota kultūrvietu darbību klātienē, kā arī iespēju organizēt un apmeklēt publiskus kultūras pasākumus, ievērojot epidemioloģiskās drošības nosacījumus, proti, “zaļajā” – drošajā režīmā. Pasākumi un kultūras pakalpojumi klātienē sniedzami un pieejami tikai ar derīgu vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu.
Jaņa Rozentāla Mākslas skolas izstāde “Elektriķis satiek mākslu”
salonā “Baltik Elektro Gaisma”
15. novembris–31. decembris
No 15. novembra līdz 31. decembrim gaismu salonā “Baltik Elektro Gaisma” būs skatāma mākslas darbu izstāde “Elektriķis satiek mākslu”. Izstāde tapusi, Baltijas Elektro Sabiedrībai sadarbojoties ar Jaņa Rozentāla Mākslas skolu.
2020. gada rudenī izglītības iestāde no projekta atbalstītājiem (Eaton, Sigify, Jung, OBO Bettermann, Wago un Ledvance) saņēma dažādus ar elektroinženieriju saistītus priekšmetus, kas pedagogu uzstādījumos gleznošanas un kompozīcijas stundās ieguva savu māksliniecisko nospiedumu.
Darbi ir gleznoti uz kartona, audekla un saplākšņa, izmantojot eļļas krāsas. Daudzi darbi ir jauniešu iztēles radīti, kur minētie objekti ir personificēti vai balstīti fantāzijā. Skolas mākslas mācību priekšmetos paralēli klasisko gleznošanas pamatprasmju apguvei jaunieši var brīvi izpausties dažādos žanros un tehnikās.
Salons “Baltik Elektro Gaisma”
Mūkusalas iela 25, Rīga
Piecas jaunas izstādes
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
16. novembris–16. janvāris, 2022
No 16. novembra Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs atsāk apmeklētāju uzņemšanu un ir sagatavojis piecus jaunus izstāžu projektus, kas veido šī gada noslēdzošo sezonu. Līdz 2022. gada 16. janvārim būs apskatāmas sekojošas izstādes:
Britu mākslinieka Maikla Kidnera (1917–2009), divdesmitā gadsimta sešdesmito gadu optiskās mākslas pioniera vērienīga darbu kolekcija izstādē “Mīlestība ir kosmisks vīruss”
Britu mākslinieks Maikls Kidners (1917–2009), Karaliskās mākslas akadēmijas akadēmiķis, bija divdesmitā gadsimta sešdesmito gadu optiskās mākslas pionieris. Radošā ceļa sākumā, pirms attīstīt pašam savu individuālo radošo rokrakstu, aizrāvies ar abstraktā ekspresionisma mākslu un it sevišķi ar Marka Rotko daiļradi. Daži no šī perioda darbiem tapa kā tiešs veltījums Rotko.
Vienlaikus racionāla un rotaļīga, Kidnera māksla apvienoja vizuālā valodā ietērptas atbildes uz matemātikas, zinātnes un haosa teoriju principiem, māksliniekam saglabājot dziļu un nemainīgu interesi par cilvēka iracionālo un neparedzamo dabu. Optika bija izaicinājums meklēt tīru formu saviem tēliem, fenomenoloģisku pieeju svārstīgajiem gaismas un krāsas efektiem audekla ierobežotā telpā. Runājot par mākslas uztveri, viņš ir sacījis: “Ja nelasīsiet gleznu kā sajūtu, jūs vispār neko nesapratīsiet.”
Retrospektīva Ilzes Lībietes grafikas darbu izstāde
“Ceļš uz jūru”
Dabas formām un ritmiem arvien ir bijusi liela nozīme Ilzes Lībietes litogrāfijā, un tie nosaka arī šīs izstādes tēlainību. Ilze Lībiete vēro dabu vispārināti un abstrakti — kā gaismu un ēnu, kā kustību un mieru, kā aktivitāti un pasivitāti, kā klātbūtni un prombūtni. Kā stāstu par cikliskumu un lietu kārtību, kas attiecināms arī uz cilvēku. Viņas grafikā daba ir reizē mūžīga un efemēra — tās mūžīgums izpaužas īslaicīgās, emocionālās epizodēs, kur katrs konkrētais mirklis šķiet pagājis un nekad vairs neatkārtosies. Tā ir pasaule, kas piedzīvota kā gaismēnu kaligrāfija, vēja brāzma vai ainavas iekrāsotu lietus straumju mirgojums logā, kas atstāj ritma nospiedumu. Ilzes Lībietes tēliem piemīt romantisks skanējums, bet to koncentrētajā izteiksmē jaušams tas emocionālais pacēlums, tā atspīdēšanas atklāsme, kas raksturīga epifānijas žanram. Viņas darbu skaidrība un konkrētība iznirst kā īslaicīgs mirklis no mūžības plūduma, kā efemērs simbolisms, kas satverams emocionāla pacēluma galotnē. Šī izkoptā kāpinājuma (koncentrācijas) un atslābuma (izkliedējuma) pulsācija veido Ilzes Lībietes litogrāfiju harmonisko kopnoskaņu. Tā pamato kompozīcijas ritmu un pārnes to tālāk — dekoratīvo iespēju bezgalīgajos plašumos kā melnbaltu mīkstu līniju struktūru vai niansētu krāsainību.
Jāņa Kupča glezniecība izstādē “Cietsirdīgās romances”
Jāņa Kupča personālizstādē eksponēti darbi no trim atsevišķiem glezniecības projektiem – Kuģu vēderi, Zudušos ciemus meklējot un Cietsirdīgās romances, kuriem piemīt kopīgā vērojošā intonācija un mākslinieciskais tēlošanas veids. Apjomīgie Kuģu vēderu fragmenti, līdzīgi kā cikls Zudušos ciemus meklējot, tapa, dokumentējot dabā un vēlāk pārradot fotoiespaidus glezniecībā. Tie bija Ventspils ostā ienākošo kuģu tuvplāni un ekspedīcijas ar kameru tuvajos, reiz bijušajos piejūras ciemos. Savukārt, Cietsirdīgās romances ir 2021.gada karstās vasaras Latgales iespaidu koncentrāts. Ciklā dominējošais ģeometriskais motīvs mākslinieku uzrunājis nelielajā Rekovas dievnamā un līdzīgi votu) važiņām seko no darba uz darbu.
Daniela Fuksa (Vācija) kokgriezumi izstādē “Radīšana”
Daniels Fukss ir dzimis 1974. gadā Graicas pilsētiņā Tīringenes dienvidos, Vācijā. Pateicoties vēsturiskajai apbūvei, pilsētu dēvē par “Fogtlandes pērli”; starp tās kultūras pieminekļiem īpaši izceļas divas krāšņas pilis. Fuksu jau no agras bērnības audzināja vecmāmiņa. Viņš auga ciešā saskarē ar mākslu kopš dienas, kad vecāmāte viņam parādīja “Satiricum” kolekciju Graicas “Vasaras pilī” – pasaulslavenu satīrisku zīmējumu un gleznu krājumu. Tomēr Fukss jau agri sāka justies Austrumvācijas ikdienas dzīvei raksturīgā stīvuma un vienmuļības apspiests. Pēc Berlīnes mūra krišanas un Austrumvācijas režīma sabrukuma viņš jutās atvieglots, taču cerības uzlabot personīgās dzīves apstākļus pagaidām palika nepiepildītas. Viņš strādāja dažādus darbus, bet tie nesniedza garīgu piepildījumu, līdz viņš atklāja savu aizraušanos ar koktēlniecību un kokapstrādi.
Daudzas no Fuksa privātajām, bieži vien mokošajām un sirdi plosošajām dzīves pieredzēm ir ieplūdušas viņa kokgriezumos. Pēc ilgstošiem meklējumiem un smaga darba ar sevi viņš atrada labvēlīgas pašizpausmes iespējas savā daiļradē. Viņa darbi ir reizē vienkārši un sarežģīti. Izcils piemērs šiem pretpoliem ir divmetrīgs cilnis ar nosaukumu “Fibonači” par godu izcilajam viduslaiku matemātiķim. Fibonači virkne ir naturālskaitļu rinda, kam ir tieša saikne ar tā dēvēto zelta griezumu. Dabā tā ir augu un dzīvnieku uzbūves un augšanas pamatforma, kas parādās dažādos veidolos – palmās, koraļļos, gliemežvākos. Daniels Fukss ir droši vien pirmais mūsdienu mākslinieks, kurš izmantojis savu izsmalcināto tehniku, lai piešķirtu “Fibonači gliemežvākam” filigrānu formu.
Kādudien viņš atrada laika zoba sagrauztu sakni Kalvarijas svētnīcā Bādtelcas tuvumā – svētceļnieku galamērķī, kur ticīgie apcer Kristus ciešanas. Tieši ar šo sakni sākās mākslinieka pirmais projekts ar nosaukumu “Radīšana”. Un tieši te, Bādtelcas tuvumā, Daniels Fukss sāka dzīt savas radošās saknes mākslā.
Pūles, ko mākslinieks iegulda savos meistardarbos, ir prātam neaptveramas. Viņš rūpīgi uzskaita, cik stundas aizvada pie katra darba un cik iegriezumu veic līdz tā pabeigšanai. Piemēram, “Fibonači” kompozīcija prasīja 750 stundas darba un 5000 iegriezumus, turklāt katrs bija mazāk nekā divus milimetrus plats.
Elisas Maršālas (Francija) izstāde “Starptelpa”
Iekrāsotā gaisma, kas parādās franču mākslinieces Elisas Maršālas darbos, ir fokusēta telpā starp gleznas dažādajām sastāvdaļām, veidojot jaunu dimensiju. Savas radošās koncepcijas pamatu māksliniece rod glezniecībā, traktējot to kā fundamentālu formu un aicinot skatītāju uztvert medija pamatstruktūru un daudzveidīgās īpašības. Maršāla strādā ar krāsas vieliskumu, lai vērstu uzmanību uz uztveres jēdzienu, izmantojot gaismu, kas top redzama mākslasdarba baudīšanas procesā.
Izstādē skatāmas trīs zīmīgākās mākslinieces darbu sērijas ar dažu pēdējo gadu laikā tapušiem darbiem – Žalūzijas, Ietvari un Horizonti. Tajās viņa aicina skatītāju koncentrēties uz uztveri. Darbu sērijās Ietvari un Žalūzijas tiek akcentēta, atstarotā gaisma, kas parādās uz sienas. Tādējādi tukšums kļūst par mākslasdarba daļu un atblāzmo krāsu, ko māksliniece klāj uz konstrukcijā izmantoto koka līstīšu sāniem. Savukārt sērijā Horizonti māksliniece panāk intensīvu krāsas dziļumu, dzidrumu un gaismas klātesamības sajūtu divu vienāda izmēra krāsas laukumu sastapšanās joslā – līdzīgi horizonta līnijai dabā tajā mijiedarbojas un saskaras vairākas krāsas. Māksliniece uzskata, ka gaisma, kas staro viņas darbu iekšienē, ir to galvenā un neatņemamā sastāvdaļa, kas uzsver krāsas nemateriālo dabu. Viņa atsakās no otām un izmanto īpašu tehniku: krāsa tiek lieta, tai tiek ļauts plūst, bet gleznai – pašizpausties, kas palīdz iegūt sevišķi gludu krāsotu virsmu.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Konkursa izstāde „JĀ/NEatkarība-2021”
Bulduru Izstāžu namā un Kauguru Kultūras namā
16. novembris–30. decembris
Sveicot Latviju dzimšanas dienā, Jūrmalas pilsētas muzeja filiāle Bulduru Izstāžu nams (iepriekš Jūrmalas Mākslinieku nams), biedrība “Rad-Dar” un “Latviešu sapnis” jau desmito gadu aicināja māksliniekus piedalīties konkursa izstādē ar laikmetīgiem un sociāli aktīviem mākslas darbiem par Latvijas neatkarības un atkarības tēmu.
Šogad konkursam un žūrijas izvērtēšanai tika iesniegti vairāk nekā 80 darbi. Žūrijas lēmums un laureātu vārdi tiks paziņoti 16. novembrī.
Konkursa izstāde “Jā/NeATKARĪBA-2021” tiks eksponēta divās Jūrmalas vietās: Bulduru Izstāžu namā un Kauguru Kultūras namā. Bulduru Izstāžu namā izstāde būs apskatāma no 16. novembra līdz 11. decembrim. Kauguru Kultūras namā izstāde būs apskatāma no 2021. gada 16. novembra līdz 30. decembrim.
Šogad žūrijā strādāja: Aiga Dzalbe – mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas docente; Anda Munkevica – māksliniece; Uldis Jaunzems-Pētersons – mākslas zinātnieks, Talsu novada muzeja direktors; Iveta Laure – māksliniece; Mārtiņš Heimrāts – mākslinieks.
Žūrija apskatīja un izvērtēja 78 iesniegtos darbus, un pieņēma šādu lēmumu:
Galvenā balva – EUR 500 – Ditai Lūsei par darbiem “Brokastis”, “Vēstules” un “Saliktais laiks”.
1. vieta – EUR 300 – Martai Ģībietei par darbu “Viena asins tev un man?”;
1. vieta – EUR 300 – Astrai Šenbergai par darbu “Solidaritātes māksla”
2. vieta – EUR 200 – Andrai Gulbei par darbu “Stāsts”;
2. vieta – EUR 200 – Zanei Neimanei par darbu “# Griba būt latvietim”;
3. vieta – EUR 150 – Jānim Murovskim par darbu “Tu, mans prieks, draugs un acuraugs!”.
3. vieta – EUR 150 – Viktorijai Kosenko par darbu “Latvijas tēls”.
Žūrija nolēma piešķirt arī 18 atzinības.
Bulduru Izstāžu nama izstādē piedalās:
Māris Subačs, Dita Lūse, Adriāna Vīgnere, Anna Šenke, Maija Purgaile, Ieva Birģele, Jūlija Tihomirova un Jūrmalas baleta studija, Ivonna Zīle, Visvaldis Asaris, Valdis Baškirovs, Guntars Sviķis, Rolands Dzenis, Viktorija Kosenko, Ineta Greiža, Pēteris Sidars, Agnese Brūvere Alpe, Edgars Grīnfelds, Dagne Ventiņa, Zane Neimane, Tatjana Lejiņa, Evija Freidenfelde, Egīls Spuris, Elīna Zaķe, Renāte Zeimule, Dace Mola, Baiba Rītere, Jānis Murovskis, Astra Šēnberga, Biedrība RAD-DAR, Inese Aizstrauta, Dārta Vilmane, Marta Ģībiete, Agnese Bule, Andra Hince, Andrejs Rubulis un Latviešu sapnis.
Kauguru Kultūras nama izstādē piedalās:
Jānis Roberts Jansons, Gita Palma, Ruta Bogustova, Jānis Jansons, Pāvels Sagalajevs, Zigmunds Šņore, Jānis Veiss, Kristīne Lazdāne, Andra Gulbe, Ingrīda Raudsepa, Ilze Smildziņa, Ingrīda Rutka, Aiva Žūriņa, Agrita Moroza, Ilze Egle, Aija Bāliņa, Uldis Freimanis, Karine Paronjanca un Jana Mikosa.
Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Bulduri
Kauguru Kultūras nams
Raiņa iela 110. Jūrmala
Amandas Ziemeles izstāde “Lazybones”
Natalia Hug Gallery Ķelnē
17. novembris–29. janvāris, 2022
Amandas Ziemeles darbi Starptautiskajā Ķelnes mākslas mesē 2021
17.–21. novembris
No 17. novembra līdz 2022. gada 29. janvārim Natalia Hug Gallery Ķelnē būs skatāma Amandas Ziemeles pirmā personālizstāde Vācijā – Lazybones. Paralēli šai izstādei galerija latviešu mākslinieces darbus prezentēs arī savā stendā Starptautiskajā Ķelnes mākslas mesē (17.11.–21.11.2021.); bez Ziemeles tur būs pārstāvēti vēl divi mākslinieki – Alvins Lajs un Jana Šrēdere.
Izstāde Lazybones tapusi, iedvesmojoties no Ķelnes viduslaiku centra – katedrāle un divpadsmit romānikas baznīcas ir globāli atpazīstami pilsētas orientieri. Māksliniece izmantojusi Frau Welt motīvu kā orientieri intelektuālās un mākslinieciskās jaunrades formas nozīmēs. Frau Welt alegoriskā figūra, kas bieži sastopama viduslaiku literatūrā, uzskatāma par atsauci uz kontrastējošiem pretmetiem – viņa ir skaista no priekšpuses, bet, pagriežot muguru, atklājas trūdu un tārpu masa.
Ziemele izmanto figūras viszinīgo smaidu kā atskaites punktu savai abstrakto gleznu grupai. Darbu formas izmētātas pa galerijas telpu, ir paslēpušās stūros vai saplūst ar sienām. Viņas Frau Welt atklājas kā spilgti krāsainas orgānu un radījumu detaļas, atklājot viņas ķermeņa un iekšējās struktūras daudzslāņaino arhitektūru. Abstrakcijas procesā māksliniece maina sākotnējo materialitāti un īpašības – tiešā konfrontācijā ar gleznu un korelācijā ar skarbo Frau Welt tēlu var redzēt, kā caur savu figurālo fizikalitāti objekti reaģē viens uz otru, mētājoties starp attēlojumu un abstrakciju. Amandas Ziemeles darbi pēta šos glezniecības procesa abstraktos slāņus un mainīgo atsauču un nozīmju tapšanu: parādot šīs attiecības, viņa izpludina visas skaidri noteiktās robežas, padarot formu, krāsu un materialitāti par vienlīdzīgiem partneriem.
NATALIA HUG Gallery
Jülicher Straße 14, 50674 Köln, Germany
Rituma Ivanova personālizstāde “Vērotāja laiks”
Mākslas stacijā “Dubulti”
17. novembris–31. janvāris, 2022
Ritums Ivanovs. Maijas Tabakas portrets, 2021, audekls, akrils, 340 cm x 400 cm. Foto: Mākslas stacija Dubulti | Reinis Hofmanis
No 17. novembra līdz 2022. gada 31. janvārim Mākslas stacijā “Dubulti” būs skatāma vērienīga Rituma Ivanova personālizstāde “Vērotāja laiks”. Desmit lielformāta portretos redzamas dažādu paaudžu latviešu mākslinieces, bet ogles zīmējumos - pašportreti. “Cilvēkā mēdz būt “liesma” un es to vēroju,” saka Ritums Ivanovs. Visi darbi izstādīti pirmoreiz.
Desmit latviešu mākslinieces ar viņu darbiem un fotoportretiem var saukt par Rituma Ivanova kontemplāciju partneriem personālizstādē “Vērotāja laiks”: Maija Tabaka, Inta Ruka, Aija Zariņa, Ieva Iltnere, Džemma Skulme, Vija Celmiņa, Mētra Saberova, Dace Lielā, Helēna Heinrihsone un Ieva Epnere. Izstāde ietver meistara un mācekļa simbolismu, kas vairo izstādes feminismu. Desmit mākslinieces pieder meistaru kategorijai kādā no Rituma Ivanova dzīves posmiem. Līdzsvarojot savu lomu vērojumu procesā un no vērotāja kļūstot arī par vērojamo, Ritums Ivanovs zīmē pašportretus ar ogli uz papīra. Gaisma, kas raisa noslēpumu uz āru, ir Rituma Ivanova paņēmiens, kas paceļ visus “Vērotāja laika” personāžus pāri profānajai telpai mītiskos mākslas plašumos. Izstādes kuratore ir mākslas zinātniece Inga Šteimane.
Portrets ir Rituma Ivanova glezniecības centrā vairāk nekā divdesmit gadus. Viņš ir starp tiem mūsdienu māksliniekiem, kas pievēršas cilvēka sejai, tās plastiskumam un faktūrai, sejas psiholoģiskiem un simboliskiem tulkojumiem. Skatītājiem Rituma Ivanova portretu glezniecība atklājusies kopš zīmīgām personālizstādēm “Būt un skatīties” (1999), “Varoņi” (2001), "Sapņotāji" (2008), "Zvaigznes. Gaismas staros” (2010) un “Baltā gaisma” (2018). Kā valsts pasūtījumus Ritums Ivanovs glezno prezidentu Valda Zatlera (2012) un Andra Bērziņa (2018) portretus. “Sarežģītība un vienkāršība nav divas pretējības. Rodoties skaidrībai, izteiksmes līdzekļi pavairojas, nevis samazinās. Cilvēkā mēdz būt “liesma” un es to vēroju. Šajā izstādē es portretu iekustinu, izmantojot divus attēlus,” saka Ritums Ivanovs.
Mākslas stacija “Dubulti”
Zigfrīda Meierovica prospekts 3, Jūrmala
Mākslinieki Paulis Liepa un Krišs Salmanis radījuši 18. novembra svētku vizuālo identitāti
Lai gaidāmos valsts svētkus atzīmētu drošā veidā, Rīgā šogad nenotiks lieli publiski pasākumi, taču pilsēta ir saposta svētku noskaņā. Šogad pilsētas noformējumā ierasto sarkanbaltsarkano karogu izvietojumu papildina laikmetīgā māksla un gaismas instalācijas, arī Rīgas apkaimēs ārpus centra.
Paulis Liepa, šobrīd viens no zināmākajiem Latvijas grafiķiem ar spilgtu un atpazīstamu rokrakstu, par godu valsts svētkiem Rīgai radījis mākslas darbu pilsētvidē, kurā slēpjas kāds visiem Latvijā zināms simbols. “Zelta dzīslojums kā koka gadskārtu raksti, kas klājas viens pār otru, vai upes līkloči, ceļš no tumsas uz gaismu, katram ejot savu ceļu vai visiem kopā. Bagātīgie vēstures uzslāņojumi un likteņa pavērsieni, zemapziņas dzīles, kurās slēpjas kas vairāk nekā pirmajā brīdī varētu šķist. Atbildes rokas stiepiena attālumā, vienmēr tepat acu priekšā, atliek tikai celties un būt,” savu darbu raksturo Paulis Liepa.
Savukārt mākslinieks Krišs Salmanis radījis scenogrāfisku risinājumu latviešu tautasdziesmu spēka vārdu gaismas instalācijām, kas priecēs un uzrunās pilsētniekus un viesus Rīgā vides stendos 10 dažādās pilsētas lokācijās.
Ar Pauļa Liepas svētkiem par godu radīto pilsētvides mākslas darbu var iepazīties Rīgas pašvaldības tīmekļa vietnē, kur pieejama arī bezmaksas tiešsaistes kultūras programma svētkos un ir iespēja nosūtīt virtuālu apsveikuma kartīti.
Izstāde “Jānis Ferdinands Tīdemanis. Darbi no Zuzānu kolekcijas”
Liepājas muzejā
18. novembris–3. aprīlis, 2022
J. F. Tīdemanis. Hanele. 20. gs. beigas–30. gadu sākums
No 18. novembra līdz 2022. gada 3. aprīlim Liepājas muzejā būs skatāma vērienīga Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa darbu izstāde, kas veidota sadarbībā ar mākslas centru “Zuzeum”.
Izstādē “Jānis Ferdinands Tīdemanis. Darbi no Zuzānu kolekcijas” Liepājas muzeja lielajā zālē un otrā stāva vestibilā būs apskatāmi vairāk nekā sešdesmit zināmi, kā arī līdz šim neredzēti mākslinieka darbi no dažādiem daiļrades periodiem.
Ekspozīciju papildinās fotogrāfijas un dokumentālas liecības, kā arī kuratores, Jāņa Tīdemaņa daiļrades pētnieces Ingūnas Ģēģeres apraksti un teksti no grāmatām “Jānis Ferdinands Tīdemanis” (Neputns, 2017) un “Zuzānu kolekcija” (Neputns, 2017).
Tīdemanis “gleznoja ar aknām” – tā gleznotāju žargonā mēdza dēvēt šo efektīgo, īpašā krāsu saspēlē un vairākslāņu virsmas apdarē balstīto glezniecības veidu. Viņa glezniecībai raksturīgi spēcīgi gaismēnu kontrasti, atraisīts, temperamentīgs otas triepiens un daudzveidība faktūru variācijās.
Tīdemanis nebija smalku detaļu cienītājs un spilgtākas izteiksmes vārdā savus tēlus bieži vien pakļāva apzinātai deformācijai, pieļaujot tīšas anatomiskas neprecizitātes, pārspīlējumus un naivisma elementus.
Jānis Ferdinands Tīdemanis dzimis 1897. gada 1. oktobrī Ventspilī. Studējis mākslu Beļģijā, Antverpenes Karaliskajā Mākslas akadēmijā (1922–1927) un Antverpenes Augstākajā Mākslas institūtā (1927–1934), apgūstot oforta tehniku kā arī portreta un figurālo kompozīciju gleznotāja prasmes. 1936. gadā mākslinieks atgriezās Latvijā, bet 1944. gadā devās trimdā uz Šveici, no kurienes pēc četriem gadiem – uz Kanādu. Miris 1964. gada 12. aprīlī Toronto.
Sākot ar 20. gadsimta 20. gadu beigām temperamentīgais kurzemnieks periodiski iegriezās Latvijā un burtiski saviļņoja šejienes mākslas aprindas gan ar moderna, kosmopolītiska mākslinieka iznešanos, gan ar košo un nepierasti atraktīvo gleznošanas manieri. “Viņa beļģu mākslas ietekmē bagātinātā, impulsīvi košā un ekspresīva sprieguma piesātinātā glezniecības valoda papildināja tolaik jaunreālisma rāmumā ieslīgušo latviešu mākslas kopainu ar spirgtu citādību, ” raksta izstādes kuratore Ingūna Ģēģere.
Jānis Ferdinands Tīdemanis gleznojis portretus, sadzīves ainas ar groteskas elementiem, aktus, ainavas un klusās dabas. Viņš ir viens no pirmajiem māksliniekiem, kurš Latvijas mākslā pievērsās sporta un modernās lielpilsētas tematikai, un uzskatāms par novatoru lielu ļaužu masu atveidojumā. Iemīļotākie motīvi – ostu un kuģu skati, krāšņi karnevāli, naksnīgi pilsētu skati ar laternu staros vizmojošām ielām un izgaismotiem skatlogiem. Strādājis arī oforta, akvareļa un zīmējuma tehnikās.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Arņa Balčus fotogrāmatas “Nākotne pieder nākotnes cilvēkiem”
Atvēršana
18. novembrī
18. novembrī norisināsies Arņa Balčus fotogrāmatas “Nākotne pieder nākotnes cilvēkiem” atklāšanas svētki. Grāmatā skatāmas 99 fotogrāfijas no dažādiem kolektīviem rituāliem – gājieniem, atceres pasākumiem, Dziesmu svētkiem, kā arī tautu meitu, policistu un protestu dalībnieku portreti, veidojot kritisku, sentimentālu un ironisku Latvijas sabiedrības portretu.
“Televīzijas ziņas ir notikumu atlases un secīgas sakārtošanas process. Arnis atlasa un sakārto notikumus, kas nebija izpelnījušies žurnālistu uzmanību,” par grāmatu saka sociologs, semiotiķis un RSU profesors Sergejs Kruks.
“Šī grāmata ir mana vizuālā atbilde uz mūžīgi sarežģīto jautājumu, kas mēs esam,” saka pats Balčus, kurš pazīstams kā sociāli kritisku mākslas projektu autors, bet ikdienā vada žurnālu “Foto Kvartāls” un festivālu “Rīgas Fotomēnesis”.
Saistībā ar grāmatu notiks divi pasākumi. Plkst. 12.00 žurnāla “Foto Kvartāls” Facebook lapā norisināsies tiešsaistes diskusija “Ko pandēmija pastāsta par latviešiem?”. No “palieciet savās vietās” līdz pirmajai vietai nespējā pārvarēt Covid izplatību – tāpat kā citi vēsturiskie notikumi, arī pandēmijas laiks ir nozīmīgs izaicinājums sabiedrības identitātei. Ko šis laiks palīdz saprast pašiem par sevi un kāda loma ir fotogrāfijai (jeb mākslai kopumā) šīs pašapziņas veicināšanā, diskutēs komunikācijas pētnieks Sergejs Kruks, sociologs Sandris Mūriņš un fotogrāfs Arnis Balčus.
No plkst. 15.00 līdz 17.00 Arnis Balčus kopā ar savu jaunizdoto fotogrāmatu dosies individuālā svētku gājienā/pastaigā pa Brīvības ielu. Šī gājiena laikā būs iespējams satikt autoru un tikt pie grāmatas par īpašu atklāšanas cenu. Pastaiga sāksies pie Brīvības pieminekļa plkst. 15.00, nākamās pieturvieras būs – 15.20 Ministru kabinets, 15.45 Rīgas modes, 16.00 Dailes teātris, 16.25 Jaunā Ģetrūdes baznīca (Tallinas/Brīvības stūris) un 16.45 Circle K (Brīvības 176).
Fotogrāmatas “Nākotne pieder nākotnes cilvēkiem” dizainu veidojis Aleksejs Muraško, tajā iekļauta Sergeja Kruka eseja latviešu un angļu valodā. Grāmata būs pieejama Latvijas grāmatnīcās, kā arī fotokvartals.lv interneta veikalā.
Izstāde “Testējot mūsdienas II”
Rīgas Porcelāna muzejā
18. novembris–30. janvāris, 2022
Foto: Gvido Kajons
No 18. novembra līdz 2022. gada 30. janvārim Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma izstāde Testējot mūsdienas II”.
Latvijas dizaina vēsture nav iedomājama bez Rīgas Porcelāna rūpnīcas jeb “RPR” – milzu uzņēmuma ar vairākiem tūkstošiem darbinieku un produkcijas izlaidi miljonu vienībās. Diemžēl šī ražotne vairs neeksistē un rodas mānīgs priekšstats, ka līdz ar to ir pārstājis eksistēt arī vietējs porcelāns. Izstādes “Testējot mūsdienas II” mērķis ir pievērsties aktuālajai situācijai porcelāna mākslā un ražošanā šobrīd, vairāk nekā 20 gadus pēc zīmola “RPR” beigām. Vai ir iespējams runāt par Rīgas un Latvijas porcelānu mūsdienīgā veidā? Vai tā ir māksla? Vai ir kādas ražošanas pazīmes? Kāds ir mūsdienu Latvijas porcelāns, tā īpašais stils?
Pēdējo vairāk kā desmit gadu laikā Latvijas dizaina ainā sevi ir pieteikuši jaunie porcelāna mākslinieki, dibinot savas privātās studijas. Jaunajiem dizaineriem piemīt citi domāšanas modeļi, kas sakņoti brīvā komunikācijā, globalizētā kultūrā un radošā konkurencē. Gandrīz visus ir izlolojusi Latvijas Mākslas akadēmija. Nozīmīga loma bijusi arī Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolai, kurā jau izsenis veidota sintēze starp amatniecisko mācēšanu un dizaina domāšanu.
Individuālo porcelāna studiju un darbnīcu modelis ir cieši saistīts ar diviem raksturlielumiem: unikālu roku darbu un autorsēriju, sērijveida dizaina līnijām. Daļai zīmolu ir skaidri izkristalizējies savs virziens, izrietošs no studijas vadītāja unikālā rokraksta, bet dažos gadījumos savas, atšķirīgās identitātes atrašana vēl ir procesā. Vērojamas arī līdzīgas tendences, piemēram, dizainerus interesē brīva formu valoda, kurā svarīgs komponents ir sajūta par mirkļa nejaušību. Tie ir gan formu atlējumi, gan rokas veidojumi vai virpojumi, kas nevairās no deformācijas. Dekorējumā raksturīgi glazūras pludinājumi un smalki zelta akcenti apvilkumu, punktiņu u.tml. formā. Nereti šiem porcelāna izstrādājumiem raksturīga asprātīga pieeja, apspēlējot gan materialitāti, gan tēmu loku vai dekoru.
Izstādē piedalīsies 18 studijas, kas ir tikai daļa no pašreizējās ainas: 2KG Concept Ceramic Atelier, Aira Lesiņa, ESSE Ceramics, IJ.ceramics, Informal Ceramics, Jūlijas Podziņas porcelāns, Katrīnas Keramika, KG keramika, Laima Ceramics, Laine Berina Ceramics, Light Ceramics, Linda Kivule Ceramics, MAALI, Malka Porcelain, Oltes Ceramics, Piebalgas Porcelāna fabrika, RA ceramic art & studio, Rozenthal Ceramics.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju ielā 9/11, Vecrīgā (ieeja no Konventa sētas)
Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna izstāde “Tagad ir visu laiku”
Kuldīgas Mākslinieku rezidences un Kuldīgas mākslas nama telpās
Līdz 28. novembrim
Līdz 28. novembrim Kuldīgas Mākslinieku rezidences un Kuldīgas mākslas nama telpās skatāma Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna izstāde ar nosaukumu “Tagad Ir Visu Laiku”. Tā veidota no jauniem un īpaši šim notikumam radītiem darbiem, kā arī darbiem, kas šogad bija skatāmi tandēma izstādē “Tūlīt” Mākslas stacijā “Dubulti”. Izstāde tika nominēta Purvīša balvai.
Ekspozīcijā iekļauto divu darbu nosaukumi - “Saullēkts” un “Saulriets” - ir vienlaikus arī precīzi, raksturojoši apzīmējumi izstādes kopskatam. Sākums, beigas un viss, kas notiek starp šiem nogriežņa punktiem, interesē Sarmīti Māliņu un Kristapu Kalnu. Bieži vien nākas dzirdēt, ka abus māksliniekus interesē nāves tēma, aizkapa pasaule un tās fetišizācija. Atsevišķām izstādēm šāds interpretācijas ceļš ir pavisam piemērots. Taču ir svarīgi sev atgādināt, ka, domājot par dzīvi un atskatoties pagātnē, nāve kā abstrakts tēls vai sajūta vienmēr būs klātesoša. Tā ir universāla un katram pieejama, galu galā, neizbēgama. Māliņa un Kalns biežāk runā nevis par nāvi, bet gan par dzīvi un tās laikā piedzīvoto. Par pieredžu summu, kura ietverta skaidrās vienībās.
Šīs vienības parasti ir reducētas. Pēdējā laikā tās ir asas, ģeometriskas un vispārinātas kolorītā. Melns deltoīds, kas nogūlies uz rozā līnijas, pārtop asociāciju rosinošā tēlā. Skaidri definētas, pašpietiekamas nozīmes gan šiem tēliem nav. Tie tikai aicina uz interpretāciju, nevis kaut ko konkrētu vēsta vai attēlo. Šī zīmju valoda pieprasa neierastu, var pat teikt, netradicionālu analīzi skatīšanās laikā. Ja pieņemam dekonstrukcijas metodi par piemērotu šiem darbiem, tad varam supremātismam, vai pat Rietumu pēckara minimālismam, līdzīgos ģeometrisko formu salikumus traktēt kā veiklas semiotiskas rotaļas. Deltoīds, taisnstūris vai izplūdis, nenosakāmas formas laukums savu nozīmi iegūst saspēlē ar citām zīmēm. Tikai cenšoties atšķetināt šo zīmju nozīmi mākslinieku izteiksmes valodas kontekstā, mēs varam tiekties uz interpretāciju.
Šoreiz Māliņa un Kalns arī netieši atsaucas uz kopdarbu, kas tika realizēts Kim? Laikmetīgās mākslas centrā 2009. gadā – izstādi “Kas man ko slēpt, sēžot vienam rožu dārzā”. Tāpat kā toreiz, arī tagad ievērojamu ekspozīcijas daļu veido melnbaltas amatierfotogrāfijas, kas atrastas personīgajos arhīvos. Redzama līgava ar ziedu pušķi pie ziedoša koka, vīrietis, kurš lūkojas tālumā, atslējies pret bērza stumbru, vēl viena laimīga līgava un līgavainis savā kāzu dienā un intīma, romantiska aina no pirmās iemīlēšanās. Redzami satiktie, pazaudētie, aizgājušie un tie, kas palikuši. Smeldzīgi, nostalģiski un bez pārmērīga sentimenta, mākslinieki izstādē integrē vernakulāro fotogrāfiju. Uzsvars likts uz vernakulāro žanru, jo šīs fotogrāfijas nav atrastas un atlasītas nejauši, rakņājoties noputējušās kastēs lauku mājas bēniņos. Šie kadri ir personīgi un svarīgi.
Kuldīgas Mākslinieku rezidence
Pils iela 2, Kudīga
Kuldīgas mākslas nams
gada iela 6, Kuldīga
Keramikas izstāde “Runā ar mani!”
Daugavpils Marka Rotko centra pagalmā
Līdz 31. decembrim
Līdz 31. decembrim Daugavpils Marka Rotko mākslas centra pagalmā skatāma Latvijas Keramikas asociācijas izstāde “Runā ar mani!”
Keramika vienmēr ir bijusi taktila māksla. Tas ir bijis veids, kādā mākslinieks gan runā ar apkārtējo pasauli, gan veic pašrefleksijas darbu. Pieskaroties vēl mīkstam mālam, keramiķa rokās tas atdzīvojas un sāk runāt ar savu autoru un par savu autoru, un var sarunāt daudz ko – veidojas gan raupjas, atskabargainas faktūras, gan maigi līdzenas virsmas. Materiāla spējas iemūžināt emocijas, pacietību, trauksmi, kārtību, ekspresiju, glāstus un mirkļa iespaidus ir neizsmeļamas.
Izstāde “Runā ar mani!” ir keramikas mākslinieku saruna ar skatītāju, kas redz izstādi taktilā veidā. Tie ir mākslinieku pieredzes stāsti, atstāti faktūrās – raupjās, grubuļainās vai, tieši otrādi, maigi nogludinātās glazētās virsmās. Izstādes darbi ir šo sarunu fiksācijas keramikas materiālā, kurš tagad dodas pretī sarunai ar katru, kas ir gatavs tam pieskarties.
Izstādē piedalās 20 Latvijas keramiķi: Ilona Abdulajeva, Sanita Ābelīte, Aivars Baranovskis, Nellija Dzalba, Ilze Emse Grīnberga, Kaspars Geiduks, Katrīna Geiduka, Una Gura, Ieva Jurka, Lauris Krauze, Olga Melehina, Eleonora Pastare, Rūdis Pētersons, Ilona Romule, Līga Skariņa, Agnese Sunepa, Astra Šēnberga, Elīna Titāne, Lilija Zeiļa.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
