Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Kultūra digitālajā vidē
Lai samazinātu Covid-19 infekcijas izplatību, valstī ir noteikta ārkārtējā situācija un ieviesti stingrāki drošības pasākumi līdz 15. novembrim. Līdz ar to apmeklētājiem ir slēgtas kultūrvietas: muzeji*, bibliotēkas, arhīvi, kultūras centri, brīvdabas estrādes, teātri, koncertzāles, kā arī pārtraukta gan publisku, gan privātu pasākumu norise.
Kultūras saturu mājsēdes laikā var turpināt baudīt virtuāli, izmantojot Kultūras ministrijas apkopotos resursus tīmekļvietnes sadaļā Ēkultūra. Tā papildināta ar jaunāko Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “KultūrELPA” ietvaros radīto saturu.
www.km.gov.lv/lv/ekultura-digitalie-resursi-un-e-pakalpojumi
Diskusija “Jaunā Eiropas Bauhaus principi: kā veicināt augstas kvalitātes dzīves vidi ikvienam?”
Tiešsaistē
25. oktobrī
Latvijas Dizaina centrs sadarbībā ar ar Latvijas Arhitektu savienību un Latvijas Ainavu arhitektu asociāciju rīko tiešsaistes sarunu “Jaunā Eiropas Bauhaus principi: kā veicināt augstas kvalitātes dzīves vidi ikvienam?” – 25. oktobrī plkst. 15.00–17.00 Zoom vidē reģistrētiem lietotājiem.
Sarunas pirmajā daļā tiks izskaidroti Eiropas Savienības dalībvalstu OMC (Open Method of Coordination) ekspertu grupas ziņojuma “Towards a Shared Culture of Architecture — Investing in a High-quality Living Environment for Everyone” secinājumi un Jaunā Eiropas Bauhaus principi, rādot piemērus, kā gatavās būvēs un vidē iedzīvināta ilgtspējība, estētika un iekļautība.
Prezentācijas sniegs:
Latvijas Arhitektu savienības padomes locekle Gunta Grikmane — OMC ekspertu grupas ziņojuma “Towards a Shared Culture of Architecture — Investing in a High-quality Living Environment for Everyone” secinājumi
arhitekte, kuratore un publicist Ieva Zībārte — arhitektūras kvalitāte un klimata krīze
arhitekte un pilsētvides dizainere Evelīna Ozola — mūsdienīgi pilsētvides dizaina principi.
Lai radītu praktisku pienesumu, sarunas turpinājums būs dizaina un arhitektūras profesionāļu saruna ar pašvaldību pārstāvjiem par iespējām šos principus īstenot, atbildot uz jautājumu “kā veicināt augstas kvalitātes dzīves vidi ikvienam pašvaldības iedzīvotājam?”
Diskusijā piedalīsies Gunta Grikmane, Ieva Zībārte, Evelīna Ozola, kā arī Kuldīgas novada galvenā arhitekte Jana Jākobsone un Cēsu domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš–Eglītis.
Reģistrēties pasākumam var šeit.
Virtuālās realitātes ekspozīcija “Rīgas audums. Laikmeta raksti”
Bjalistokas Leļļu teātrī / BTL galerijā
26. oktobris– 8. novembris
Auduma “Trio” fragments. “Rīgas audums”, 1936. DMDM kolekcija. Skenējums
No 26. oktobra līdz 28. novembrim Bjalistokas Leļļu teātrī (Polija) būs apskatāma virtuālās realitātes ekspozīcija “Rīgas audums. Laikmeta raksti”, kas tapusi Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam sadarbojoties ar tehnoloģiju uzņēmumu Vividly un interaktīvā formātā atklās tekstilfabrikas “Rīgas audums” līdz šim neredzētas dizaina lappuses.
Talantīgā uzņēmēja Roberta Hirša (1895–1972) 1925. gadā izveidotā tekstila ražotne “Rīgas audums” ātri vien kļuva par vadošo modes zīmolu starpkaru Latvijā. Fabrika turpināja aust un apdrukāt zīdu, puszīdu un sintētiskas šķiedras materiālus gan nonākot Latvijas PSR Vieglās rūpniecības ministrijas pakļautībā, gan pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tās pastāvēšanas 76 gados tapuši tūkstošiem auduma paraugu, kuru rakstos pēdas atstājusi laikmeta mode, tehnoloģiskā un industriālā attīstība, mākslinieku radošie meklējumi un eksperimenti.
2009. gadā LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) no ilggadējas “Rīgas auduma” darbinieces, mākslinieces Ievas Zaļkalnes saņēma dāvinājumu – 14 paraugu albumus – unikālus Latvijas industriālā dizaina eksemplārus, kas dokumentē audumu apdrukas rakstus laika posmā no 1930. līdz 1990. gadiem. Tā vismaz daļa no zudušās informācijas par rūpnīcas radošo darbību nonāca līdz muzejam, lai tiktu saglabāta, izpētīta un publiski izstādīta. Taču ņemot vērā tekstila un papīra trauslumu, albumu eksponēšana ir ļoti problemātiska.
Tā kā viena no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja prioritātēm ir padarīt muzeja kolekciju pieejamu sabiedrībai, tika meklētas jaunas komunikācijas formas. Sadarbībā ar virtuālās realitātes uzņēmumu Vividly DMDM izveidojis projektu “Rīgas audums. Laikmeta raksti”, kas apvieno zinātnisko izpēti un arhīva materiālu digitalizāciju, piedāvājot interaktīvu pieredzi. Modernās tehnoloģijas savienojot ar analogo pasauli, tiek sniegta dokumentāla liecība nākotnei. Uz jaunāko progresīvo tehnoloģiju bāzes izveidotā ekspozīcija, kā arī tās turpinājums attālinātā – digitālā – vidē ir iespēja izzināt vēl neatklāto 20. gadsimta 30.–80. gadu rūpnieciskā dizaina mantojumu Latvijā.
Vēl pirms pirmizrādes Rīgā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, izstāde “Rīgas audums. Laikmeta raksti” būs aplūkojama Bjalistokā – pilsētā, kas vēl nesen bijusi lielākais tekstilindustrijas centrs Polijā.
Bjalistokas Leļļu teātris
Kalinowskiego 1, Bjalistoka, Polija
Lekcija “Litogrāfija. Lāsma Pujāte”
tiešsaistē
26. oktobrī
“Grafikas Akadēmija” aicina uz lekcijām par grafikas tehnikām. Pirmā lekcija šajā ciklā būs par litogrāfiju, to vadīs māksliniece Lāsma Pujāte. Tiešsaistes lekcijas notiks otrdien, 26.oktobrī 20.00.
Litogrāfija ir viena no senākajām grafikas tehnikām. Zīmējums top uz akmens, tiek ķīmiski apstrādāts un drukāts ar speciālu presi. Balstoties uz litogrāfijas drukas principiem, pastāv arī jaunākas tehnikas, ko iespējams lietot arī mājas apstākļos bez specifiska aprīkojuma.
Lekcijā māksliniece Lāsma Pujāte iepazīstinās gan ar klasisko litogrāfiju, gan atvasinātām pieejām kā piemēram “follijlitogrāfijas” tehniku.
Lāsma Pujāte savā daiļradē strādā galvenokārt ar litogrāfiju, ir viena retajiem autoriem, kura pati veic drukāšanas procesu, ko tradicionāli lielākoties dara litogrāfijas meistars. Apguvusi litogrāfiju Vācijā, Minhenes Künstlerhaus litogrāfijas darbnīcā, kā arī Leipcigas 8. Litogrāfijas simpozijā. Vērtīga pieredze uzkrāta arī sadarbojoties ar litogrāfijas meistaru un mākslinieku Imantu Krepicu. Saņēmusi starptautiskus apbalvojumus: Brederlo-von Zengbuša mākslas prēmiju 2008.gadā un trešo vietu Eiropas mākslas augstskolu litogrāfijas izstādes “Zelta kentaurs” konkursā 2009.gadā.
Nodarbība notiek projekta “Grafikas akadēmija - tiešsaistes lekciju un nodarbību digitālā platforma” ietvaros. Projekts interesentus iepazīstina ar dažādām grafikas tehnikām - litogrāfiju, ofortu, frotāžu, monotipiju u.c. - vairākās bezmaksas tiešsaistes lekcijās.
Sīkāka informācija par pieteikšanos lekcijām pieejama projekta lapā vai rakstot uz e-pastu printmakingin@gmail.com.
Kristīnes Budžes lekcija
“Mēbeļu dizains un ražotne 20. gadsimta 60.–70. gadu Latvijā”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja tiešsaistes lekciju ciklā “Klasiskās vērtības”
27. oktobrī / plkst. 17.30
Ēdamistabas mēbeļu komplekts “Saulīte”. 1975. Dizaina autore Maija Pumpura, ražotne “Teika”. 1975. gadā Plovdivas Mēbeļu izstādē ieguvis Zelta medaļu. Foto: V. Ezeriņš.
Foto no Jura Emsiņa arhīva
Turpinot apmeklētāju iecienītā cikla “Klasiskās vērtības” 2021. gada rudens sezonu, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs tiešsaistes platformā Zoom piedāvā vairākas lekcijas, kurās tiks aplūkots 20. gadsimts – gan sākuma posms, kad tika likti pamati latviešu dizaina un profesionālās amatniecības attīstībai, gan padomju periods, kura izpēte atklāj līdz šim maz zināmus dizaina vēstures faktus.
27. oktobrī plkst. 17.30 dizaina vēstures pētniece Kristīne Budže aicina uz lekciju “Mēbeļu dizains un ražotne 20. gadsimta 60.–70. gadu Latvijā”, kurā viņa detalizētāk iepazīstinās ar PSRS mājokļu celtniecības politiku un jaunizveidoto mēbeļu dizaina izstrādes un ražošanas sistēmu, īpaši izceļot atsevišķu Latvijas arhitektu un dizaineru sniegumu vissavienības un starptautiskajā mērogā.
20. gadsimta 50. gados uzsāktā PSRS komunistiskā režīma mājokļu celtniecības politika – masveidā būvēt rūpnieciski izgatavotu paneļu ēkas ar mazgabarīta dzīvokļiem – būtiski mainīja arī mājokļu iekārtojumu. Nelielos dzīvokļus iekārtoja ar vieglām saliekamu konstrukciju mēbelēm un komplektiem. To ražošanu nodrošināja jaunizveidotā mēbeļu dizaina izstrādes un ražošanas sistēma. 1950. gadu otrajā pusē tika likvidēti individuālo galdniecību arteļi, tos aizstājot ar centralizētu mēbeļu projektēšanas biroju un mēbeļu ražošanas kombinātiem. Arhitekti un dizaineri Jānis Staško, Hugo Tālbergs, Vasīlijs Ņikitenko, Bruno Rihards Artmanis, Maija Pumpura un citi pastāvošās politiskās un ekonomiskās sistēmas ietvaros radīja mēbeles, ko ne vien prezentēja vissavienības un starptautiskās izstādēs, bet varēja sastapt gandrīz katrā 20. gadsimta otrās puses mājoklī. Daļa no tām tiek lietotas joprojām. Lekcijā izmantoti materiāli no Jura Emsiņa arhīva.
Lekcija norisinās tiešsaistes platformā Zoom un ir bez maksas. Lai pieteiktos pieejai Zoom, lūgums aizpildīt anketu ej.uz/Klasiskas Vērtības
Gundegas Straubergas un Ieva Jakušas darbs “Cheap destinations”
Izstādē “GEO—DESIGN: Budget Airlines. We Are All The Jet Set”
Van Abbe Laikmetīgās mākslas muzejā Nīderlandē
Līdz 14. novembrim
Līdz 14. novembrim Van Abbe Laikmetīgās mākslas muzejā Nīderlandē skatāma izstāde “GEO—DESIGN: Budget Airlines. We Are All The Jet Set”, kurā iekļauti deviņi projekti, kas tika atlasīti atklātā konkursā. Darbus radījuši 13 Eindhovenas Dizaina akadēmijas absolventi trīs mēnešu laikā. Viņu vidū skatāms arī latviešu dizaineru Ievas Jakušas un Gundegas Straubergas darbs “Cheap Destinations”.
Darbojoties pēc biznesa modeļa, kas samazina darbības izmaksas, samazina klientu pakalpojumus un decentralizē maršrutus, zemo cenu aviolīnijas ir veidojušas ne tikai pasaules mēroga aviācijas nozari, kādu mēs to šodien zinām, bet - kļūstot par preci, nevis greznību - arī pārveidojušas ceļojumu kultūru, Eiropas apziņu un ainavu.
“GEO DIZAINS: Budget Airlines. We Are All The Jet Set*” izstādes veidotāji uzskata, ka “lēts” ir vairāk nekā tikai cena: tas ir veids, kā skatīties uz pasauli. Deviņi pētniecības projekti parāda, kā zemo cenu pārvadātāji ietekmē ikdienas dzīvi daudzos mērogos, sākot no lidostu infrastruktūras un lidmašīnu modeļiem līdz darba sarunām un digitālajiem pakalpojumiem, sākot no starptautiskajām robežām un uzņēmumu suverenitātes līdz mārketinga stratēģijām un ietekmi uz vidi.
Ievas Jakušas un Gundegas Straubergas darbā “Cheap Destinations” tiek izmantota un apspēlēta tradicionālā latviešu amatniecības priekšmetu kolekcija, lai demonstrētu Ryanair zīmolu Rīgā. Ryanair satura mārketinga stratēģija ir attēlot savus galamērķus tikpat lētus kā lidojumus. Reklāmas ceļvedis Rīgai pieturas pie zemu cenu dzērieniem un naktsdzīves, un Rīga ir iekļauta arī tās sarakstā “11 pilsētas kā mūsu lidojumi”. Nav iekļauts pilsētas un latviešu kultūras bagātais mantojums. Piemēram, atšķirībā no vairuma citu Eiropas galamērķu suvenīri Rīgā joprojām ir vietējo amatnieku roku darbs. Lai gan šie objekti raksturo valsts folkloru un vēsturi, tie nesaskan ar Ryanair zīmola tūlītējās patēriņa būtību.
Lēti materiāli un ražošanas paņēmieni rada bezpersonisku attieksmi. Ryanair Rīgas lidojumu karte un fragmenti no intervijām ar tūrisma ekspertiem vēl vairāk izceļ pretrunas starp Ryanair izmantoto skatījumu un reālo Rīgas mantojumu.
GEO—DESIGN: Budget Airlines. We Are All The Jet Set
Izdevniecība “Neputns” izdod divas grāmatas
Par Leo Svempu un Kārli Miesnieku
Latvijas mākslas klasikas sērijā
Latvijas mākslas klasiķiem veltīto sēriju papildina divi izcili gleznotāji – kluso dabu meistars Leo Svemps (1897–1975) un reālisma skolas pārstāvis un turpinātājs Kārlis Miesnieks (1887–1977). Grāmatu autori ir mākslas zinātnieki Dace Lamberga un Māris Brancis. Sērijas māksliniece – Anta Pence.
“Leo Svempam daba deva iedzimtu gleznotāja talantu, dzīvesprieka piesātinātu krāsas uztveri un drosmi radīt brīvi, bez jebkādiem konvencionāliem aizspriedumiem. Vēsturiskās pārmaiņas meistara mūžu sadalīja divās daļās, un 1940. gadā 43 gadu vecumā no spoža, augsti vērtēta gleznotāja un advokāta, par spīti negaidītiem likteņa pavērsieniem, viņš pārtapa par vienu no padomju laika vadošajiem māksliniekiem un sabiedriskajiem darbiniekiem. Leo Svempa spēcīgo personību nespēja salauzt ideoloģijas dogmatiskās prasības, viņš konsekventi gleznoja tikai klusās dabas un ainavas, nemēģinot pārvarēt sevi ar reālistisku laikmeta tēmas atainojumu,” stāsta Dace Lamberga.
Savukārt Kārlis Brancis raksta: “Divmetrīgais piebaldzēns ar savdabīgo valodu, ko saglabāja, arī lielu mūža daļu Rīgā dzīvojot, kaismīgs mednieks un makšķernieks, gleznotājs Kārlis Miesnieks bija izteikts reālisma piekritējs un dedzīgs Vidzemes ainavas un lauku (arī pilsētas) sadzīves attēlotājs, lielisks klusās dabas un portretu autors, viens no izcilākajiem zīmētājiem latviešu mākslas vēsturē, ilggadējs zīmēšanas pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijā, īsu brīdi arī mākslas izstāžu kritiķis. 90 gadu garais mūžs licis meistaram piedzīvot visu, ko mūsu zeme turpat gadsimtu pieredzējusi (..). Lai kas notika, visu laiku viņš daudz gleznoja, kamēr vien redzēja. Daļa no paveiktā tagad pieder latviešu mākslas 20. gadsimta zelta fondam.”
Sērija “Latvijas mākslas klasika” ir neliela izmēra grāmatas, kas ērti uztveramā veidā ļauj iepazīt Latvijas mākslas klasiķu darbus un to tapšanas apstākļus. Grāmatas ietver pilnu teksta tulkojumu angļu valodā un plašu reprodukciju klāstu.
“Neputna” galerija
Tērbatas iela 49/51, Rīga
