Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

06.09.2021

Izdevuma “Mākslinieks Kurts Fridrihsons un “franču grupa”” prezentācija
Latvijas Okupācijas muzejā
7. septembrī

7. septembrī Latvijas Okupācijas muzeja atjaunotajā ēkā Latviešu strēlnieku laukumā 1 notiks latviešu mākslinieka Kurta Fridrihsona 110. dzimšanas dienai veltīts pasākums. Tajā tiks prezentēts jaunākais muzeja sagatavotais izdevums “Mākslinieks Kurts Fridrihsons un “franču grupa””, kas ir pirmā burtnīca Latvijas Okupācijas muzeja projektā “XX gadsimta politiskā vēsture piemiņas vietās”.

Vēsturnieka un mākslas zinātnieka Riharda Pētersona un mākslas zinātnieces Kristīnes Čakstiņas sagatavotajā izdevumā “Mākslinieks Kurts Fridrihsons un “franču grupa”” katrai no notiesātajām 13 “franču grupas” personām veltīta atsevišķa sadaļa, ko papildina fotogrāfijas, zīmējumi un dokumenti.

Tā sauktā “franču grupa” bija Latvijas inteliģences domubiedru kopa, kuru 20. gs. četrdesmito gadu beigās vienoja mīlestība uz Franciju un franču kultūru. Gleznotājs, akvarelists, scenogrāfs, literāts, grāmatu, izstāžu un ekspozīciju iekārtotājs Kurts Fridrihsons (1911-1991) bija viens no “franču grupas” iedvesmotājiem un iniciatoriem. 1951. gada janvārī grupas dalībniekus Kurtu Fridrihsonu, Elzu Stērsti, Ievu Lasi, Maiju Silmali, Mirdzu Ersu, Mildu Grīnfeldi, Miervaldi Ozoliņu, Irīnu un Arnoldu Stubauus, Alfrēdu un Eleonoru Sausnes, Skaidrīti Sirsoni par franču literatūras lasīšanu un interesi par Rietumu kultūru apsūdzēja dzimtenes nodevībā un notiesāja uz 10–25 gadiem ieslodzījumā Sibīrijas nometnēs.

Kurts Fridrihsons pēc aresta 1951. gada 3. janvārī pusgadu tika pratināts Stūra mājā un notiesāts uz 25 gadiem ieslodzījumā. Laikā no 1951. līdz 1956. gadam Kurts Fridrihsons atradās vairākās nometnēs, no kurām centrālā bija Omskas apgabala Kamišlagā. Gulaga barakās tapa portreti, ceļojuma vīzijas un fantāzijas rosinātas ainas. Kurts Fridrihsons intervijā mākslas zinātniecei Tatjanai Sutai: “Man no Gulaga ir kādi 2000 zīmējumi. Pēc Staļina nāves man atsūtīja papīru un akvareļu krāsas, un es strādāju (zīmēju) pēc darba un svētdienās. Pa vienu svētdienu kādus 40 akvareļus uztaisīju, (..) arī bezgala daudz portretu, lai (ieslodzītie) var aizsūtīt uz māju. Tā bija unikāla sabiedrība.”. Latvijas Okupācijas muzeja krājumā glabājas ap 15000 Kurta Fridrihsona GULAGā darinātie zīmējumi.

Pasākumā Latvijas Okupācijas muzejā 7. septembrī būs iespēja apskatīt nelielu daļu Kurta Fridrihsona akvareļu oriģinālus, kas glabās muzeja krājumā.

Okupācijas muzejs
Latviešu strēlnieku laukums 1, Rīga

 

Baltijas jūras dokumentālo filmu forums
kinoteātrī “K.Suns” un tiešsaistē portālā filmas.lv
7.–12. septembris

No 7. līdz 12. septembrim skatītāji aicināti uz Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma filmu seansiem kinoteātrī “K.Suns”, kur izrādīs sešu starptautiskos festivālos atzītu filmu izlasi, savukārt visā Latvijā portālā www.filmas.lv bez maksas būs pieejama īpaša foruma jubilejas filmu programma, kurā apkopotas filmas, kas prezentētas forumā vēl tapšanas stadijā laikā no 1990. gadu beigām līdz 2020. gadam.

Šogad forumā tiek prezentēti 18 filmu projekti, kuru veidošanā iesaistītas filmu studijas no 17 valstīm. Forumā piedalīsies trīs filmu projekti no Latvijas: “Putnubiedēkļi” – režisores Lailas Pakalniņas skats uz dzīvnieku un cilvēku ceļu krustošanos Rīgas lidostā (producents Uldis Cekulis, VFS Films), “Tēva bērni” – režisora Kārļa Lesiņa personīgs stāsts par savu tēvu un viņa pieciem bērniem (producents Dominiks Jarmakovičs, Woodpecker Pictures), un Staņislava Tokalova filmas projekts “Iestrēguši”, ko režisors veido par savu vecmāmiņu, mammu un māsu – Latvijā dzīvojošas krievu ģimenes trīs paaudžu sievietēm (producents Guntis Trekteris, Ego Media).

Filmu programmu kinoteātrī “K.Suns” 7. septembrī atklās ar baltkrievu režisora  Aļakseja Palujana filmu “Drosme” (Courage, 2021), kas seko trīs Baltkrievijas Brīvā teātra aktieriem Baltkrievijas demokrātisko protestu laikā, iestājoties par runas brīvību un valstī ilgi gaidīto varas maiņu. Vēl pagājušogad filma prezentēta foruma filmu projektu tirgū un ieguvusi “Current Time TV” balvu.

Baltijas jūras dokumentālo filmu forums

 

Starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus”
Rīgā, reģionos, tiešsaistē, klātienē un pa telefonu
8.18. septembris

Skats no Ivetas Poles izrādes “Bee Matter” 

No 8. līdz 18. septembrim Rīgā un reģionos 26. gadu pēc kārtas norisināsies festivāls “Homo Novus”, ko rīko Latvijas Jaunā teātra institūts. Desmit dienu laikā visdažādākajos formātos – klātienē, attālināti, pa telefonu un tekstveidā – norisināsies 23 izrādes un notikumi. Programmā iekļauti latviešu jaundarbi, kā arī izrādes, kas tapušas ciešā sadarbībā ar māksliniekiem no Norvēģijas, Kanādas, Itālijas, Vācijas, Austrālijas, ASV un citām valstīm.

“Mēs vēlamies runāt skaidri par nenoteiktību dažādos ideju laukos – mākslinieciskajā un sociālajā, personīgajā un dalītajā, ekoloģiskajā un bioloģiskajā. Mēs gribam, lai festivāla programma top vēl ciešākā sasaistē ar skatītāju, radot iespēju satikties svešiniekiem, apmainīties idejām, vārdiem, izmēģināt citu cilvēku nodarbošanos, piedzīvot citu dzīvi, atrast sevī spēju uzticēties otram, lai reizēm ļautu palīdzēt arī sev. Mēs kopīgi iztēlosimies nākotni un sabiedrību, kurā cits citu pamanām, novērtējam un kurā dzīvs un klātesošs ir kolektīvais prieks,” par sajūtām, kuras skatītāji varēs piedzīvot festivālā, stāsta radošā direktore Beka Bergere.

Ņujorkas mākslinieku kolektīvs “600 HIGHWAYMEN” piedāvās telefonizrādi “Tūkstoš veidu” par saprašanos, atsvešināšanos un atkalsatikšanos, kuras laikā divi svešinieki ar jautājumu, uzvedinošu mājienu, dažādu fizisku norāžu un iztēles palīdzību radīs viens otram veselu izrāžu sēriju. Izrādes otrajā daļā mākslas centrā “Noass” notiks svešinieku tikšanās. “Hanzas peronā” varēs pieredzēt Ivetas Poles jauktu mediju izrādi “Bee Matter”, kurā māksliniece izmanto daudznozīmīgo bišu stropa metaforu, lai rosinātu pārdomas par plašākām dzīvības ķēdēm un esību. Sporta pils dārzos notiekošajā izrādē “Dzīres” Berlīnes mākslinieku kolektīvs “Edible Alchemy” jeb “pārtikas alķīmiķi” sadarbībā ar veģetārās kulinārijas eksperti Ditu Lasi un vietējiem jauniešiem demonstrēs skatītājiem, kā lētas pārtikas sastāvdaļas pārvērst par vērtīgiem garšas fermentiem.

Ģertrūdes ielas teātrī norisināsies “Live Art Society” (Somija) solo izrāde “Klausīšanās”, kurā Silva Belgiti iepazīstinās skatītājus ar dažādām skaņu frekvencēm un saziņas līdzekļiem, ko savstarpējā ikdienas komunikācijā bieži nepamanām un nenovērtējam. Voldemārs Johansons skaņas izrādē bez teksta “Atraktoru klausāmtelpa” piedāvās neierastu ieskatu matemātiskajā haosā – izrādē, kur ģeneratīva skaitļošana attēlota ar skaņas un horeografētas kustības palīdzību. Māksliniece Anna Rispoli (Beļģija) izrādē “Tavi vārdi manā mutē” ļaus ieklausīties sarunā par mīlestību starp poliamoristu, pusaugu meiteni, juristu, un seksa asistenti cilvēkiem ar invaliditāti. Savukārt pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja itāļu māksliniece Kjāra Bersani izrādē “Vienradžus meklējot” ar dejas palīdzību pētīs/analizēs ķermeņa politiskos aspektus un neatbilstību apkārtējo gaidām.

Dažādās vietās Rīgā latviešu māksliniece Katrīna Dūka un Barbara Lehtna (Igaunija) darbā “Mīlestības vārdā” aicinās skatītājus tuvoties svešiniekiem – vispirms no droša attāluma, tad pamazām pārvarot pastāvošo plaisu, lai aktualizētu LGBTQAI+ kopienas dzīves pieredzi. “Koklītēs”, Zvejniekciemā, varēs redzēt Ingri Fiksdālas (Norvēģija) ainavisko izrāžu sēriju “Diorāma”, kurā māksliniece izmanto horeogrāfiju kā īpašu efektu vai lēcu, kas ļauj mainīt pasaules uztveršanu.

Visu festivāla laiku dažādās netipiskās Rīgas vietās būs iespējams pieredzēt Melnburnas mākslinieku Madeleinas Flinnas un Tima Hamfrija klausāmizrādi ar dzeju latviešu un krievu valodā “Liecinieku tribīne”, kurā iesaistīti latviešu dzejnieki un mūziķi, tostarp grupa “Alejas” (Kirils Ēcis, Spāre Vītola, Reinis Žodžiks), Toms Vītiņš, Uģis Vītiņš, Andris Indāns, Laima Jansone, Ieva Saliete, Oļesja Kozlovska, Jēkabs Nīmanis, Maksims Šenteļevs u.c. Toties Cīravā, Aizputes novadā, projekta “BE PART” (Art BEyond PARTicipation) ietvaros, skotu mākslinieki Nīls Kalagans un Simone Kenjona sadarbībā ar vietējo kopienu radīs kopīgu jaundarbu. Mākslinieki pavadījuši šo vasaru, strādājot ar medniekiem, sēņotājiem un citiem ar mežu cieši saistītiem cilvēkiem, lai meklētu veidus, kā dažādas sabiedrības kopienas var iesaistīties mākslas procesos ar savām specifiskajām zināšanām un pieredzi.

Vidzemes tirgū Kote Haņa Suņiga, čīliešu vizuālā un kustību māksliniece, ļaus ikvienam iesaistītes projektā “Guči fabrika”, lai padomātu par lietu reālo vērtību un masveida ražošanas darba apstākļiem. Turpat tirgū varēs aplūkot un piedzīvot Lienes Pavlovskas scenogrāfijas darbu “Atrastos zābakos”, kas apvieno teātra un kino elementus, reflektējot par dažādiem telpas ierobežojumiem. Tirgū norisināsies arī Toronto mākslinieku kolektīva “Mammalian Diving Reflex” izrāde “Sekss, narkotikas un noziedzība”, kurā seši pusaudži nopratinās sabiedrībā pazīstamus cilvēkus par viņu jaunības dienu kļūdām un pārkāpumiem, kā arī Samuli Laines (Somija) izrāde vienam cilvēkam “Barošana” par dzīvības trauslumu un neaizsargātību. Visbeidzot festivāls noslēgsies ar Sanfrancisko leģendārā kvīru dejas mākslinieka Kīta Henesija vadīto kolektīvās dziedināšanas eksperimentu “Vēl ne”, kas plānota kā atbildes reakcija uz mūsdienu politiskajām krīzēm.

Īpaša uzmanība šogad un turpmāk festivālā tiks pievērsa izrāžu pieejamībai. Programmā iekļauti darbi, kas paredzēti arī nedzirdīgiem skatītājiem, teksta izrādes, kuras varēs pieredzēt cilvēki ar redzes traucējumiem, un izrāde, kas notiks ar tālruņa starpniecību, kuru var apmeklēt ikviens, neizejot no mājām.

Starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus”

 

Žurnāla Foto Kvartāls gada izdevuma “Latvijas fotogrāfija 2021” atvēršana
bārā/grāmatnīcā “Bolderāja”

9. septembrī

9. septembrī plkst. 19.00, bārā/grāmatnīcā “Bolderāja” norisināsies žurnāla Foto Kvartāls ikgadējā izdevuma “Latvijas fotogrāfija 2021” atvēršanas svētki.

Izdevums, kura mērķis ir ik gadu popularizēt Latvijas laikmetīgo fotogrāfiju, šoreiz veidots kā mākslas objekts-izstāde – tā lapas var izņemt ārā, izlocīt un pielikt pie sienas, par aprakstiem un nosaukumiem izmantojot izdevuma vāku. Tādā veidā jebkurš lasītājs var izvēlēties darbus un autorus, kļūstot par kuratoru izstādei “Dzīve pēc Covid?”, - tieši šī tēma vieno šajā izdevumā iekļauto autoru darbus. Šogad gadagrāmatā var skatīt Berlīnē dzīvojošās Aijas Poles performatīvos pašportretus, Jāņa Deinata “attālinātos” radošu personību portretus, Reiņa Hofmaņa piefiksētās cilvēka mijiedarbības ar telpu ierobežojumu laikā, jaunās fotogrāfes Mersedeses Margoites fotokolāžu par sabiedrības sašķeltību šajā laikā, Laimas Graždanovičas vizuālās piezīmes no slimošanas ar Covid kādas mirušas tantes dzīvoklī un Valta Putniņa interpretācijas par cilvēka mentālo un fizisko stāvokli pandēmijas laikmetā.

“Ideja šāda veida izdevumam, proti, ka tas vienlaicīgi funkcionēs kā pop-up izstāde, radās ierobežojumu laikā, meklējot jaunus veidus, kā sasniegt un pārsteigt skatītāju. Izdevumu var apskatīties un ielikt plauktā, bet tikpat labi lasītājs var pielikt kādu darbu pie sienas savās mājās vai kādā citā vietā, tādā veidā saskarsmē ar mākslu iesaistot plašāku sabiedrību,” atklāj izdevuma redaktors Arnis Balčus.

Šogad māksliniecisko dizainu veidojis grafikas dizainers Kirils Kirasirovs. Izdevums izdots ierobežotā tirāžā – vien 300 eksemplāros, to var iegādāties fotokvartals.lv un mazajās grāmatnīcās.

Bārs/grāmatnīca “Bolderāja” 
Avotu iela 29, Rīga

 

Igauņu mākslinieka Augusta Kunnapu izstāde
“Mēs tevi gaidījām. Mēs ēdam saldējumu”
Galerijā “Bastejs”
9. septembris–9. oktobris

Galerijā “Bastejs” no 9. septembra līdz 9. oktobrim būs skatāma igauņu mākslinieka Augusta Kunnapu darbu izstāde “Mēs tevi gaidījām. Mēs ēdam saldējumu.”.

Gleznotājs Augusts Kinnapu (August Künnapu, 1978) ir igauņu jaunās paaudzes mākslinieks, kurš 2002. gadā ieguvis arhitekta grādu Igaunijas Mākslas akadēmijā, un tikai pēc tam studējis glezniecību Londonā. Kopš 2001. gada viņam notikušas vairākas personālizstādes ne vien Igaunijā, bet arī ārzemēs, un grupu izstādēs mākslinieks piedalās jau kopš 1996. gada.

Galerija “Bastejs”
Alksnāja iela 7, Rīga

 

Rīgas cirks sezonas atklāšana ar Latīņamerikas ielu stāstu “Somos”
VEF Kultūras pilī
9. un 10. septembrī

9. un 10. septembrī plkst. 19.00 VEF Kultūras pilī notiks Rīgas cirka jaunās sezonas atklāšana ar apvienības Cie Bêstîa (Francija) izrādi “Somos”.

“Somos” ir enerģisks, pozitīvi uzlādējošs cirka iestudējums visām paaudzēm. Izrāde “Somos” vēsta vienlaikus par ļoti personiskām un vispārcilvēciskām tēmām. Cirka apvienības Cie Bêstîa dalībnieki savos pusaudžu gados auguši vienā un tajā pašā Kolumbijas galvaspilsētas Bogotas apkaimē un kopā piedzīvojuši skarbo ielu dzīvi, kas iemācījusi turēties kopā un citam citu atbalstīt. Par to arī ir šis iestudējums – par iederēšanos un piederību vienai vai citai sociālajai, etniskajai vai reliģiskajai grupai. Akrobāti universālajā cirka valodā uzdod jautājumus par savstarpējām attiecībām: par uzticību, draudzību un mijiedarbību. “Somos” tulkojumā no spāņu valodas nozīmē “mēs esam”. “Mēs, cilvēki, esam blakus. Mūsu ir daudz, un mēs esam atšķirīgi, bet mēs esam kopā,” – vēsta izrāde. “Somos” ir cilvēcību slavinoša izrāde, kas atrodas uz robežas starp cirku un deju – horeogrāfiskie žesti saprotami ikvienā pasaules malā un ikvienā vecumā.

Apvienības Cie Bêstîa dibinātājs ir Vilmērs Markess (Wilmer Marquez). Iepriekš viņš darbojies pasaulē atzītajā cirka apvienībā El Nucleo, kur vairāk nekā 20 gadus Vilmērs kopā ar savu bērnības draugu Edvardu Alemanu (Edward Aleman) bijis saskanīgs akrobātu duets. Abi draugi ir pirmie kolumbieši, kas Francijā absolvējuši profesionālo cirka skolu – Centre national des arts du Cirque de Châlons en Champagne. Projekts “Somos” veltīts mākslinieku bērnības atmiņām, un tajā pieaicināti Vilmēra un Edvarda bērnības draugi. Šobrīd visi mākslinieki dzīvo Francijā un pārstāv Francijā dibinātu apvienību.

Rīgas cirka direktore Liene Pērkone priecājas par jauno sezonu: “Beidzot ir pienācis brīdis, kad varam rīkot izrādi un pēc ilgāka laika dot iespēju skatītājiem klātienē baudīt cirku – patiešām sirsnīgu izrādi, kas runā par visiem saprotamām vērtībām! Cirka ēkas rekonstrukcijas laikā mums ir svarīgi saglabāt kontaktu ar rīdziniekiem un pilsētas viesiem, piedāvājot iespējas redzēt, saprast un apgūt cirku.”

Šobrīd Rīgas cirka vēsturiskajā ēkā notiek rekonstrukcija, tāpēc līdz 2023. gadam Rīgas cirka organizētās izrādes un viesizrādes notiks dažādās citās Rīgas kultūrtelpās. Savukārt Rīgas cirka skolas nodarbības norisinās Āgenskalnā, Zeļļu ielā 25 (bijušajā Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē). Šobrīd ir atvērta pieteikšanās cirka skolas jaunajai sezonai.

7. un 8. septembrī ar VKKF atbalstu Cie Bêstîa pārstāvji vadīs pāru akrobātikas meistarklases skatuves mākslu profesionāļiem.

Rīgas cirks
Ropažu iela 2, Rīga

 

Lauras Kaktiņas personālizstāde “Paļaušanās”
M/Gallery
9. septembris–10. oktobris

No 9. septembra līdz 10. oktobrim M/Gallery telpās skatāma Lauras Kaktiņas personālizstāde “Giving In / Paļaušanās”. Paļaušanās: jaunām iespējām, dzīves cikliem, nezināmām iespējām. Izstādē “Paļaušanās” apskatāmas 11 jaunas oriģinālas gleznas. Darbi tapuši, iedvesmojoties no Latvijas ainavām, īpaši Kurzemes piekrastes – Pāvilostas un Jūrkalnes. Izstādes atklāšanā, Rīgas Dzejas dienu ietvaros, pieci mūsdienu latviešu dzejnieki – Ieva Viese, Inga Pizāne, Kaspars Zalāns, Krista Anna Belševica un Māra Ulme – iepazīstinās klausītājus ar dzeju, kas veltīta izstādes tēmai - “Paļaušanās”.

Kaktiņas darbus raksturo pieklusināti toņi un vienmērīgi, nomierinoši krāsu laukumi. Gandrīz ideālā simetrija un objektu izvietojums ainavās atspoguļo Lauras pieredzi grafiskajā dizainā, kur vizuālā valoda seko stingriem kompozīcijas noteikumiem. Kaut arī Kaktiņas gleznu estētiskais aspekts ir saistīts ar kontroles pielietojumu, poētiskais vēstījums, kas slēpjas aiz šīs kolekcijas, ir gluži pretējs – atbrīvošanās no vēlmes kontrolēt. Lauras vārdiem sakot: “Lielākajai daļai no mums ir tendence pārvaldīt katru savas dzīves aspektu. Ilūzija, ka varam būt atbildīgi par katru detaļu, paredzēt katru rezultātu, dod īslaicīgu un maldīgu miera sajūtu. Vismaz kādu laiku – kamēr dzīve neatgādina pretējo – ka vienmēr būs apstākļi, kas būs mainīgi un vienīgais, kas ir garantēts, ir pārmaiņas. Atrašanās dabā ir labākais veids, kā pārliecināties par šo mūžīgo patiesību. Gadalaiki un dabas elementu svārstības iedveš pazemību, jo tās mums atgādina, ka nekas nav mūžīgs. Civilizācijas neskartās ainavas varenība uzsver cilvēka niecīgumu, kurš ir tikai putekļu daļiņa Visuma priekšā.”

Ar šīs kolekcijas starpniecību Kaktiņa atgādina par cilvēka vajadzību atrast līdzsvaru starp vēlmi justies unikālam un vērtīgam, vienlaikus nekļūstot augstprātīgam; atpazīt mūsu niecīgo lomu visa veselumā un tomēr justies nozīmīgam kā indivīdam, līdzīgi sīkam zobratam lielā mašīnā. Lai atrastu šo līdzsvaru, mums jāatpazīst situācijas, kurās vienīgais risinājums ir ļauties dabas spēkiem, jaunām iespējām vai vienkārši pieņemt nezināmo. Tāpat kā sērfotāji, kuri ļaujas viļņiem, atzīstot, ka var apgūt tikai braukšanas tehniku uz viļņa, nevis kontrolēt pašu vilni.

M/Gallery
A. Briāna iela 9, Rīga

 

Mākslai publiskā telpā veltīta izstāde - projekts “Public Encounters: Iesaistīšanās”
Mākslas stacijā “Dubulti” un apkārtnē
10. septembris31. oktobris

No 10. septembra līdz 31. oktobrim mākslas stacijā “Dubulti” un apkārtnēbūs  skatāma mākslai publiskā telpā veltīta izstāde - projekts “Public Encounters: Iesaistīšanās”, ko veidojuši divpadsmit maģistrantūras studenti no Londonas Mākslas Universitātes Centrālās Sentmārtinas mākslas un dizaina koledžas (UAL) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA). Jaunie mākslinieki piedāvā vēsturiskā monumentālisma kritiku un iesakņojušos tradīciju, tādu kā orientēšanās uz pagātni un godināšana, apspriešanu.

Projekts “Public Encounters: Iesaistīšanās” aizsākās janvārī ar četrām lekcijām un diskusijām, ko organizēja LMA. Tika runāts par naudu - kas maksā par mākslu publiskā telpā un kāpēc, par monumentu gāšanu, par politiskas mākslas spēku un publiskās telpas iespēju atklāšanu. Vēsturiskie monumenti mūsdienās sastop kritiku dēļ koloniālisma, rasisma vai citu aizskarošu ideoloģiju slavināšanas. Kopš 20. gadsimta vidus notiek eksperimenti ar publiskās mākslas formu, bet laikmetīgie uzdevumi izvirza priekšplānā publiskās mākslas saturu (kādu vēstījumu piedāvā māksla publiskā telpā?). 

Visi izstādes darbi ir pirmpublicējumi un mākslinieki tos tehniski realizējuši Latvijā, kur daži ierodas pirmoreiz. Darbos izskan pieminekļu tradīcijas kritika un publiskās mākslas šaurā tematiskā piedāvājuma kritika. Tie aktualizē liberālas diskusijas kultūru un indivīda brīvības nozīmīgumu. Darbi aplūkojami Mākslas stacijā “Dubulti”, tās apkārtnē un Jūrmalas pilsētvidē. Viens no darbiem skatāms pasažieru vilciena vagonos.

Izstādes “Public Encounters: Iesaistīšanās” mākslas darbu autori ir Kristīne Daukšte, Liene Rumpe, Olga Melehina, Laura Šterna, Zemina Čena (Zemin Chen), Eleni Maragkaki, Viktorija Balašova, Jū Šao Lo (Yu-Shao Lo), Džeimss Kanti (James Canty), Katerina Geiduka, Lorena Goldi (Lauren Goldie) un Elīne Buka. Projekta iniciatori un mākslinieku konsultanti ir mākslinieks un viens no maģistra programmas POST vadītājiem Kristaps Ancāns (LMA) un mākslinieks, asociētais lektors Marks Halsons (UAL). Projekta kuratore - Mākslas stacijas Dubulti vadītāja Inga Šteimane.

Mākslas stacijā “Dubulti”
Zigfrīda Meierovica prospekts 3, Jūrmala

 

Izstāde “Rīgas mākslinieku grupa – 100”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
11. septembris–12. decembris

Jēkabs Kazaks. Trīs sieviņas. 1916. Audekls, eļļa. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš

No 11. septembra līdz 12. decembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs skatāma Rīgas mākslinieku grupas simtgadei veltīta izstāde.

1920. gadā dibinātās Rīgas mākslinieku grupas biedru Aleksandras Beļcovas, Jāņa Cielava, Ģederta Eliasa, Jāzepa Grosvalda, Jēkaba Kazaka, Eduarda Lindberga, Jāņa Liepiņa, Emīla Meldera, Martas Skulmes, Oto Skulmes, Ugas Skulmes, Niklāva Strunkes, Romana Sutas, Leo Svempa, Erasta Šveica, Valdemāra Tones, Konrāda Ubāna un Sigismunda Vidberga daiļrade atspoguļo radoši izteiksmīgu latviešu mākslas vēstures posmu. Pirmās izstādes kataloga ievadā 1920. gadā jaunie mākslinieki drosmīgi deklarēja: “Mūs vairs neapmierina vienkārša reālās dabas attēlošana. Taisni uz personības parādīšanu iziet šobrīd visas mūsu tieksmes. Ne dabu, objektīvo ārējo dabu, mēs gribam tagad dot savos darbos, bet paši savu individuālo dabu, savu garīgo būtību.”

Izstāde atspoguļo Rīgas grupas daiļrades attīstības gaitu, kas saistās ar jauno gleznotāju rokraksta meklējumiem Pirmā pasaules kara laikā, ar 20. gadu kubisma un citu novatorisko virzienu stilistiskajām izpausmēm, kā arī pāreju 30. gadu sākumā uz gleznieciski reālistisku izteiksmes veidu. Mākslas zinātnieks Boriss Vipers 1933. gadā rakstīja, ka “Rīgas mākslinieku grupas izstādes pieder visspilgtākajām parādībām mākslas dzīvē. Grupas māksliniekus vieno stilistisko interešu nenoliedzama kopība, un tomēr katrs no viņiem tai pašā laikā ir saglabājis neatkarīgu individuālu koncepciju. No visiem darbiem dvesmo nopietna, dziļa attieksme pret mākslu. Grupas locekļi nemīl kompromisus, nejūsmo par paviršu modi, nefabricē gleznas vidusmēra pilsoniskai gaumei, bet tiešām strādā, meklē, daudzreiz šaubās un maldās, bet arī bieži vien iznāk no cīņas kā uzvarētāji. Nepārspīlējot varam teikt, ka modernās latvju mākslas pēdējais vārds vispārliecinošāk un vispilnīgāk skan Rīgas grupas izstādēs.”

Kad 1938. gadā tika nodibināta Latvijas Rakstu un Mākslas kamera, grupa kļuva par Tēlotājas mākslas sekcijas kopu, bet 1940. gadā padomju varas laikā beidza pastāvēt. Tomēr mākslinieki turpināja radīt, un izstādē atspoguļota grupas biedru darbība arī 20. gadsimta 40.–60. gados gan Latvijā, gan trimdā.

Izdevniecībā “Neputns” izdots katalogs “Rīgas mākslinieku grupa – 100” latviešu un angļu valodā.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs 
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

 

Daugavpils Marka Rotko mākslas centra glezniecības kolekcijas izstāde “Abstrakcijas”
Šauļu mākslas galerijā
11.septembris–2. oktobris

Erdmute Blaha. Bez nosaukuma IV (2016). Audekls, akrils. 100 x 120 cm

No 11. septembra līdz 2. oktobrim Šauļu mākslas galerijā (Lietuva) skatāma Rotko centra glezniecības kolekcijas izstāde “Abstrakcijas”.

Abstrakcija ir loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes. Tas ir vispārinājums, kas izveidojies teoretizēšanas procesa rezultātā.

Abstrakcijai ir sena sociālpolitiska vēsture. Iepriekšējā gadsimta mijā abstrakcija bija sinonīms vīzijai par jaunu pasaules kārtību. Krievijas konstruktīvisms kļuva par komunistiskās revolūcijas un utopiskās sabiedrības simbolu. Eiropas ekspresionisms centās izjaukt buržuāzisko sabiedrību un kapitālistisko kārtību. Futūrisms svinēja rūpniecisko revolūciju gan labdabīgā, gan ne tik labdabīgā veidā: tā bija mehāniskās mašīnas skaistuma estētiskas izpausme, kas aptvēra fašismu, karu un etnisko tīrīšanu. Līdz divdesmitā gadsimta vidum revolucionārā politikas abstrakcija zaudēja savu nozīmi pēckara kapitālisma un aukstā kara politikas apstākļos.

Arī Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcija ir veidojusies ar sociālpolitiski abstraktu vektoru, novēršoties no konkrētiem virzieniem un cenšoties fiksēt mūsdienu mākslas vispārīgās un būtiskās pazīmes. Tāpat kā abstraktajā glezniecībā arī šajā izstādē tiek uzsvērta līniju, krāsu, toņu nozīme un būtība.

Izstādē piedalās: Manuels Šrēders (Vācija), Natālija Založnaja (Baltkrievija, Beļģija), Anita Meldere (Latvija), Mihails Lalovs (Bulgārija), Sandra Strēle (Latvija), Beatriče Gelmeti (Itālija), Erdmute Blaha (Vācija), Ērina Lolora (Lielbritānija), Jans Valiks (Slovākija), Jons Arne Mogstads (Norvēģija), Haralds Jegodzienskis (Latvija/Vācija), Svens Drobnica (Zviedrija), Kuzana Oga (ASV), Elga Grīnvalde (Latvija), Sigurds Vīdzirkste (Latvija, ASV), Žanna Vērdiņa (Latvija), Francišeks Ledohovskis (Polija), Uldis Čamans (Latvija), Siliang Ma (Ķīna).

Šauļu mākslas galerija
Viļņas iela 245, Šauļi, Lietuva

 

Latvijas Mākslas akadēmijas diplomdarbu izstāde
“Svaiga gaļa kritikai 2021”
LMA virtuālajā galerijā virtuaal.lma.lv

 

Uzsākot jauno 2021./2022. mācību gadu, Latvijas Mākslas akadēmija piedāvā iespēju iepazīties ar 2021. gada bakalaura un maģistra programmu absolventu diplomdarbiem. Tie vienkopus apskatāmi LMA virtuālajā galerijā virtuaal.lma.lv ikgadējā diplomandu izstādē “Svaiga gaļa kritikai 2021”.

“Svaiga gaļa kritikai 2021” turpina 2019. gadā aizsākto tradīciju. Tā kā jau otro gadu arī Latvijas Mākslas akadēmijas studiju dzīve noris pandēmijas apstākļos un ierobežojumos, absolventu darbi skatāmi virtuālā izstādē. Katra jaunā mākslinieka darbā ir pamatideja, manifests, pirmsākums, nepieciešamība caur savu jaunradi atklāties un savā veidā izlauzties. Šis pandēmijas laiks ar ierobežojumiem, izmainīto realitāti, kurā daudzi šķietami pašsaprotami procesi kļuva neiespējami, šo vajadzību ir akcentējis īpaši asi, tādēļ šīs virtuālās izstādes vadmotīvs ir IZLAUŠANĀS. Latvijas Mākslas akadēmija turpina iet līdzi laikam un tehnoloģiju attīstībai, vizuālās mākslas studijās jau ilgu laiku papildus klasiskajām mākslas formām pastāv mūsdienīgi, tehnoloģiju vadīti mākslas virzieni un to ietvaros LMA sagatavo profesionālus dizaina, multimediju un vizuālās komunikācijas māksliniekus.

Vairāk kā simts jauno mākslinieku no visām Mākslas akadēmijas nodaļām vienkopus iepazīstina ar sevi, savu radošo procesu rezultātiem un vidi, kurā tie studējuši. Šāda mēroga jauno mākslinieku izstādi Latvijas Mākslas akadēmija rīko trešo reizi.

Īpašs jaunums šogad ir Latvijas Mākslas Akadēmijas sadarbība ar Valodu tehnoloģiju uzņēmumu “Tilde”, kurš ir nodrošinājis iespēju klausīties kataloga sadaļā esošos aprakstus par darbu autoriem, ieceri un tapšanas procesu. Aprakstus atpazīs un sintezēs Tildes Balss risinājums, kas veidots, izmantojot jaunākās mākslīgā intelekta tehnoloģijas un tādējādi Latvijas Mākslas akadēmija iesaistās sabiedrības integrācijas procesos.

Latvijas Mākslas akadēmijas virtuālā galerija 

 

Kārļa Bogustova funkcionālie stikla skeitborda objekti
Pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
No 6. septembra

Kārlis Bogustovs. Melon grab to fakie. Izstādes “Stikla balss” ietvaros. 2020. Foto: Artūrs Pavlovs

6. septembrī Jaņa Rozentāla laukumā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja tika atklāti mākslinieka Kārļa Bogustova funkcionālie stikla skeitborda objekti.

Skeitbordistiem pilsētā ir personalizētās kartes, ar kurām viņi dalās savā starpā. Viņu iecienītākās vietas ir pilsētas veidotāju rokās – tās var nojaukt, mainīt tajās nianses, kuras cilvēks ārpus skeitborda kopienas loka nemaz nemanīs. Laimīgi ir tie brīži, kad pilsētas attīstības rezultātā nejauši atklājas kas jauns – kāda jauna ietve, marga, apmale, kas atbilst visiem kritērijiem, lai būtu lietojama laba laika pavadīšanai ar skrituļdēli. Šāda vieta ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja laukums, kurš var lepoties ar vienu no labākajiem segumiem pilsētā. Jau kopš muzeja atklāšanas brīža pēc apjomīgā rekonstrukcijas un restaurācijas projekta 2016. gadā tā laukums piesaistījis aizvien vairāk skeitbordistus, kas kļuvuši par neatņemamu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja fona daļu.

Domājot par laukuma saglabāšanu ilgtermiņā, vienlaikus ļaujot skeitborda kopienai atklāt tā sniegtās iespējas, stikla mākslinieks Kārlis Bogustovs sadarbībā ar skeitbordistu Madaru Apsi un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju dāvina Rīgas pilsētai funkcionālus stikla skeitborda objektus, kas tagad novietoti Jaņa Rozentāla laukumā. Šis mākslas darbs ir veltījums skeitborda kultūrai un vēsturei. Tā iecere ir aicināt sabiedrību paraudzīties uz skeitbordu kā uz nopietnu sporta veidu, kas prasa atlētisko sagatavotību, kā arī rosināt pieņemt mūsdienīgu, visaptverošu pilsētvides modeli, kurā ir svarīga izpratne par dažādām pilsētas subkultūrām.

Kārlis Bogustovs – aktīvs subkultūras dalībnieks kopš 2003. gada. Tiecoties pēc profesionāla līmeņa sasniegšanas, kļuvis par vienu no sava laika vadošajiem Baltijas skeitbordistiem. Iedvesmojoties no pasaules līmeņa mākslas un dokumentālajām filmām par skeitbordu pilsētvidē, iestājies Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas tēlniecības nodaļā ar mērķi nākotnē piedalīties pilsētvides veidošanā ar objektiem, kuri ļautu izpausties ar skrituļdēli.

Latvijas Mākslas akadēmijas studiju gados un absolvēšanas darbos ir izkopis savu oriģināltehniku, kurā, izmantojot pārstrādātus stikla materiālus, veido vides objektus, paredzētus skeitborda manevriem. Šī tehnika ir atpazīta nozīmīgos starptautiskos stikla mākslas notikumos Dānijā, Lielbritānijā, Čehijā, Zviedrijā un Latvijā.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs 
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

 

Ivetas Šmitas izstāde “Fragmenti”
Siguldas Jaunās pils Salonā
Līdz 3. oktobrim

 

Līdz 3. oktobrim Siguldas Jaunās pils Salonā ir apskatāma mākslinieces Ivetas Šmitas personālizstāde “Fragmenti.” Izstādē skatāmi vizuālās mākslas darbi, kuri veidoti autortehnikā ar tušu uz zīda, taču “gleznojumi uz zīda” nespēj raksturot visu, ko sevī ietver Ivetas veidotie darbi. Daži darbi veidoti izmantojot pašgatavotu alkšņa koka čiekuru tušu.

Izstādē “Fragmenti” apskatāmie mākslinieces darbi veidoti iedvesmojoties no formas un emociju smalkuma. Tā ir portretu sērija vienkāršās pozās un mīmikā, gluži kā fragmenti kādā emociju notikumu lentē. Mēs lasām ķermeņu valodu, mīmikai un pozai piedēvējam nozīmi un nojaušam stāstus. Šo stāstu izstāstīšanai kā materiāls tiek izmantots zīds, bet galvenais mākslinieciskais izteiksmes līdzeklis ir ar tušu veidota gaismēnas saspēle. Stāstu un emociju bagātību mēs varam tikai nojaust, ieskatoties katrā no portretiem.

Iveta Šmita ir dzimusi Siguldā. Šobrīd studē Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļā, tekstilmākslas katedrā. Iveta Šmita piedalās dažādās mākslinieku grupu izstādēs kopš 2018. gada. Iepriekšējā radošā darbība saistīta ar dizainu. 2018. gadā saņemta Latvijas Dizaineru savienības Gada balva dizainā, lietu dizaina kategorijā.

Siguldas Jaunās pils Salons
Pils iela 16, Sigulda

 

Dānijas mākslinieču Vībekes Glarbo un Hjērdisas Hokas ekspozīcija “Vairāk nekā ilgas”
Keramiķes Skaidrītes Cihovskas izstāde “Tējas laiks”
3. starptautiskā glezniecības simpozija “Siva Linarte” darbu izstāde
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
Līdz 17. oktobrim

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā līdz 17. oktobrim skatāmi trīs krasi atšķirīgi izstāžu projekti.

Dānijas mākslinieces Vībeke Glarbo un Hjērdisa Hoka ir sagatavojušas ekspozīciju “Vairāk nekā ilgas”. Abas ir izcilas mākslinieces. Abas ir radījušas daudzas personālizstādes un piedalījušās neskaitāmās grupu izstādēs. Daudzi viņu darbi ir veidoti konkrētai eksponēšanas vietai un atrādīti Dānijā, Skandināvijā un citviet Eiropā. Abas ir pievērsušās dialogiem ar dažādu attālu valstu, it sevišķi Ķīnas, māksliniekiem, patiesi ticot sarunu spējai iedvesmot un paplašināt radošos apvāršņus.

Abu mākslinieču skulptūras, gleznas, zīmējumi, instalācijas un iespiedgrafika dāvā skatītājiem apkārtējās pasaules pieredzi un interpretāciju, kas ir daudz fiziskāka un spraigāka nekā attēli, ko redz televīzijā un elektroniskajos medijos. Caur saviem darbiem mākslinieces ļauj saskatīt dabas smalkumu un daili. To var raksturot kā skaistuma koncepciju, kuras pamatā ir darbs dabā un sadarbība ar dabu, kā arī sapnis par caurviju attiecībām starp divām pasaulēm – cilvēku un dabu.

Skaidrīte Cihovska Tējkannas. māls, glazūra 1999., 2006., h – 21cm / Foto: Sanri

Izstādē “Tējas laiks” skatāmi izcilās latviešu keramiķes Skaidrītes Cihovskas mākslasdarbi. Galvenokārt ikdienas dizaina priekšmeti, starp kuriem nozīmīgāko vietu ieņem mākslinieces veidotās tējkannas — lakoniskas, atturīgas formu un detaļu attiecības. Skaidrītes Cihovskas daiļrade lielā mērā raksturojama ar stabilitāti un precizitāti: mākslinieci saista racionāla formu valoda, funkcionālā un dekoratīvā apvienojums mākslā. Viņas radītie keramikas objekti un priekšmeti nekad nav pārsātināti, tajos valda klasiska vienkāršība, taču fantāzijas kūleņi rod izpausmi mākslinieces veidotajās atraktīvajās keramikas tējkannās: “Esmu aizrāvusies galvenokārt ar formu, vizuālo izskatu. Tieši detaļas — snīpis, osa, vāciņš — ir tās, kas mani interesē. Mēģinu atrast tām visneiedomājamākos veidus. Izdomāju tējkannai arī kājiņas. Apzinos, ka lielākā daļa kannu nav funkcionāli lietojamas.”

Savas radošās karjeras laikā māksliniece ir radījusi ne vien dekoratīvus un lietojamus keramikas dizaina priekšmetus, bet arī monumentālus tēlniecības darbus jeb divdesmitā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados tā dēvēto “dārza keramiku”. Taču primāra Skaidrītei Cihovskai vienmēr ir bijusi dekoratīvā šķautne gan šķietami sadzīvē lietojamos traukos, gan veidojot lielformāta darbus.

Divu nedēļu garumā Rotko centrs bija kļuvis par mājvietu pieciem māksliniekiem no Latvijas un ārvalstīm. Godinot izcilās Latgales mākslinieces un ilggadējās mākslas pedagoģes Silvas Veronikas Linartes (1939—2018) piemiņu un radošo veikumu, gleznotāji Elga Gīnvalde (Latvija), Eimutis Markūns (Lietuva), Petra Heitketere (Vācija), Anna Špringere (Polija) un Zigurds Poļikovs (Latvija) apvienojās simpozijā “Silva Linarte”. Radošais darbs, sarunas un pieredzes apmaiņa caur mākslinieku prezentācijām, lekcijām un meistardarbnīcām šobrīd ir rezultējies izstādē, kuru caurvij Latgales un Daugavpils cietokšņa īpašā atmosfēra.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs 
Mihaila iela 3, Daugavpils

 

Igauņu mākslinieka, arhitekta un teorētiķa Leonarda Lapina darbu izstāde
PAiR rezidences galerijā Pāvilostā
Līdz 31. oktobrim

Līdz 31. oktobrim PAiR rezidences galerijā Pāvilostā ir skatāma igauņu mākslinieka, arhitekta un teorētiķa Leonarda Lapina (Leonhard Lapin) darbu izstāde. Ekspozīcijā aplūkojama Lapina 1971. gadā tapusi grafikas darbu sērija, kura radīta sadarbībā ar mākslinieka dzīvesbiedri Sirji Rungi (Sirje Runge), un kuras attēlojuma centrā ir ķermeniska ekspresija un pieklusināta nojausma par erotiku.

Lakoniskajos darbos atspoguļojas Lapina interese par konceptuālo, ģeometrisko un abstrakto, kā arī tādiem mākslas stiliem kā popārts un redīmeids, kas Lapina daiļradē kļuva aktuāls 1960. gadu beigās. Vienlaikus darbu sērijas smalkums un gluži vai rasējumam līdzīgā precizitāte norāda uz mākslinieka attiecībām ar arhitektūru.

Tieši 20. gadsimta 70. gadus iespējams uzskatīt par pagrieziena punktu Lapina daiļradē – kamēr bijušās Padomju Savienības teritorijās sekss un erotika joprojām ir tabu, Rietumu pasaule avangardu un erotisma strāvotu mākslu uztver kā pašsaprotamu kultūras vienību.

Leonards Lapins (1947) ir igauņu avangarda mākslinieks, arhitekts, rakstnieks, mākslas un arhitektūras teorētiķis un dizainers. Lapins ir izveidojis aptuveni 200 arhitektūras projektus un vairākus tūkstošus dažādu tehniku mākslas darbus, kā arī sastādījis 24 mākslas un arhitektūras teorijas grāmatas. Ar pseidonīmu Alberts Trapežs (Albert Trapež) viņš arī publicējis 16 dzejas krājumus. Leonards Lapins ir sarīkojis vairāk nekā 100 izstādes, tostarp piedalījies vairākos nozīmīgos grupas projektos visā pasaulē.

PAiR rezidences galerija
Ē. Šneidera laukums 11, Pāvilosta

 

Izstāde “Prezidenti”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
Līdz 31. oktobrim

Līdz 31. oktobrim Latvijas Mākslinieku savienības galerijā skatāma LMS muzeja kolekcijas izstāde “Prezidenti”.

2021. gadā biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība” (LMS) atzīmē savu 80 gadu pastāvēšanas gadadienu. Jau kopš dibināšanas pirmsākumiem LMS vadītāja amatu ieņēmušas spilgtas radošas personības Latvijas vizuālajā mākslā, kas palīdzējis uzturēt organizācijas darbības nepārtrauktību.

Vairakkārt ir mainījušies gan Latvijas Mākslinieku savienības, gan tās vadošo amatu oficiālie nosaukumi, un, sekojot 20. gadsimta 90. gadu modei, arī LMS vadītāji tiek saukti par prezidentiem. LMS līdzšinējie prezidenti bijuši mākslinieki: Rūdolfs Pinnis (1940.-1941.), Herberts Līkums (1941.-1942., 1944.-1946.), Georgs Kruglovs (1942.-1944.), Leo Svemps (1946.-1951., 1956.-1960., 1965.-1968.), Oto Skulme (1951.-1953.), Arturs Lapiņš (1953.-1956.), Eduards Kalniņš (1960.-1965.), Edgars Iltners (1968.-1982.), Džemma Skulme (1982.-1992.).

Izstādē “Prezidenti” eksponēti dažādu mākslas veidu un stilistisko virzienu LMS muzeja kolekcijas darbi, kurus radījuši četri LMS prezidenti, joprojām aktīvi mākslinieki - grafiķis Juris Petraškevičs (LMS prezidents no 1992.-1994.), tekstilmākslinieks Egils Rozenbergs (LMS prezidents no 1994.-2005.), plakātu un starpdisciplināro nozaru mākslinieks Mārtiņš Heimrāts (LMS prezidents no 2005.-2011.) un tēlnieks Igors Dobičins (LMS prezidents kopš 2011. gada).

Latvijas Mākslinieku savienības galerija 
11. novembra krastmala 35, Rīga

Saistītie raksti

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.10.2021.

18/10 – 24/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.09.2021.

27/09 – 02/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.08.2021.

30/08 – 05/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.08.2021.

09/08 – 15/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.07.2021.

19/07 – 25/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.06.2021.

28/06 – 04/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.06.2021.

07/06 – 13/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.05.2021.

17/05 – 23/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.04.2021.

26/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.04.2021.

06/04 – 11/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.03.2021.

15/03 – 21/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.02.2021.

22/02 – 28/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.01.2021.

18/01 – 24/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.12.2020.

07/12 – 13/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.11.2020.

16/11 – 22/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.10.2020.

26/10 – 01/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.10.2020.

05/10 – 11/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.09.2020.

14/09 – 20/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.08.2020.

24/08 – 30/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.08.2020.

03/08 – 09/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.07.2020.

13/07 – 19/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.06.2020.

15/06 – 21/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

25/05 – 31/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.05.2020.

05/05 ‒ 10/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.03.2020.

09/03 – 15/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.02.2020.

17/02 – 23/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.10.2021.

11/10 – 17/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.09.2021.

20/09 – 27/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.08.2021.

23/08 – 29/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.08.2021.

02/08 – 08/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.07.2021.

12/07 – 18/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.06.2021.

21/06 – 27/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.05.2021.

31/05 – 06/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.05.2021.

10/05 – 16/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.04.2021.

19/04 – 25/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.03.2021.

29/03 – 04/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.03.2021.

08/03 – 14/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.02.2021.

15/02 – 21/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.01.2021.

11/01 – 17/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.11.2020.

30/11 – 06/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.11.2020.

09/11 – 15/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.10.2020.

18/10 – 24/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.09.2020.

28/09 – 04/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.09.2020.

07/09 – 13/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.08.2020.

17/08 – 23/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.07.2020.

27/07 – 02/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.07.2020.

06/07 – 12/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.06.2020.

08/06 – 14/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.05.2020.

18/05 – 24/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.04.2020.

27/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.03.2020.

02/03 – 08/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.10.2021.

04/10– 10/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.09.2021.

13/09 – 19/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.08.2021.

16/08 – 22/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.07.2021.

26/07 – 01/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.07.2021.

05/07 ‒ 11/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.06.2021.

14/06 – 20/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.05.2021.

24/05 – 30/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.05.2021.

03/05– 09/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.04.2021.

12/04 – 18/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.03.2021.

22/03 – 28/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.03.2021.

01/03 – 07/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.01.2021.

25/01 – 31/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.12.2020.

14/12 – 20/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.11.2020.

23/11 – 29/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.11.2020.

02/11 – 08/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.10.2020.

12/10 – 18/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.09.2020.

21/09 – 27/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.08.2020.

31/08 – 06/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.08.2020.

10/08 – 16/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.07.2020.

20/07 – 27/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

22/06 – 28/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

01/06 – 07/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.05.2020.

11/05 – 17/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.04.2020.

20/04 – 27/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.02.2020.

24/02 – 01/03