Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

16.08.2021

Simpozijs “Meklējot metodes un materiālus”
tiešsaistē
16. un 17. augustā

Vladimirs Svetlovs. Stikla plates negatīvs no Strenču darbnīcas kolekcijas. 2019. Digitāla fotogrāfija

Ar mērķi veicināt Latvijas fotogrāfijas vēstures pētniecību Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA) 16. un 17. augustā tiešsaistē rīko zinātnisku simpoziju “Meklējot metodes un materiālus: Fotogrāfijas mantojums kultūras un mākslas vēstures pētniecībā.” Simpozijs būs pieejams visiem interesentiem bez maksas. Tiešsaistes saite tiks pievienota simpozija notikumam LNB Facebook lapā. Pārraide būs skatāma arī bibliotēkas mājaslapā.

Simpozija virsmērķi ir veicināt fotogrāfijas kā kultūras kapitāla resursa pētniecību Latvijas atmiņas institūciju krātuvēs un rosināt diskusijas par fotogrāfiju kā mākslu, dokumentu un kultūras vērtību. Aplūkotās tēmas ir praktiski noderīgas visiem vizuālās kultūras un mākslas mantojuma speciālistiem, t.sk. muzeju, arhīvu un bibliotēku darbiniekiem, vēsturniekiem, mākslas zinātniekiem, saistīto jomu pedagogiem un studentiem.

Lektori – Latvijas vadošie muzeju un zinātnisko institūciju speciālisti, vēsturnieki un kuratori – iepazīstinās ar foto kolekciju specifiku dažādās kultūras mantojuma institūcijās, diskutēs par digitalizācijas stratēģijām un rīkiem, un sniegs priekšstatu par mūsdienīgām fotogrāfijas pētniecības metodēm un to pielietošanu. Simpozija pirmās dienas uzmanības centrā materiāli – dažādi foto mantojuma saglabāšanas aspekti. Savukārt otrās dienas lekcijas koncentrējas uz metodēm – teorētiskām pieejām fotogrāfiskā mantojuma apzināšanā, izvērtēšanā un interpretēšanā.

Simpozija programmā iekļautas divas īpašās vieslekcijas. Marija Gārta (Maria Garth), kuratora asistente Zimmerli Mākslas muzejā Ratgersa Universitātē (ASV), iepazīstinās ar vislielāko Latvijas fotogrāfijas kolekciju ārpus Latvijas, kas atrodas šajā muzejā. Gārta dalīsies savā pieredzē, pētot šo kolekciju un veidojot izstādi “Komunisms caur fotoobjektīvu: Ikdienas dzīve sieviešu fotogrāfu darbos no Dodžu kolekcijas” Zimmerli muzejā (2021. gada 1. maijs – 17. oktobris). Izstādē iekļauti latviešu fotogrāfu Māras Brašmanes, Zentas Dzividzinskas un Inas Stūres darbi.

Leila Ena Herisa (Leila Anne Harris), kuratora līdzstrādniece Morgana bibliotēkas un muzeja Fotogrāfijas nodaļā (ASV), analizēs pētnieciskās metodes darbā ar diviem savdabīgiem un netipiskiem fotogrāfu arhīviem. Viens no tiem ir Edvarda S. Kērtisa laternas plates (vēlāko laiku diapozitīvu priekšteči) no viņa fotodokumentācijas “Ziemeļamerikas indiāņi” (1907–1930). Otrs arhīvs ir fotogrāfa Pītera Hudžāra vairāk nekā 5 700 kontaktkopiju lapu, kas izgatavotas laikā no 1955. līdz 1986. gadam. Herisa analizēs šādu foto kolekciju izpētes specifiku un izcels veidus, kādos šādi materiāli var sniegt vērtīgu ieskatu fotogrāfu radošajā procesā.

Simpozija programmas veidotājas ir Dr. art. Katrīna Teivāne-Korpa, LNB Konrāda Ubāna Mākslas lasītavas vadītāja, un Dr. art. Alise Tīfentāle, mākslas un fotogrāfijas vēsturniece.

Ddetalizēta simpozija programma šeit.

Latvijas Nacionālā bibliotēka

 

Baltijas Imersīvās Skaņas Tīkla radošā darbnīca
Liepājas Dirty Deal Audio studijā
17. augustā

Ar Teodora Pārkera telpiskās skaņas radošo darbnīcu 17. augustā Liepājas Dirty Deal Audio studijā aizsāksies Baltijas Imersīvās Skaņas Tīkla izglītojošu pasākumu sērija Baltijas valstīs.

Imersīvā skaņa ir revolucionārs trīsdimensiju audio formāts, kas piedāvā dabiskāku un visaptverošāku klausīšanās pieredzi mūzikā, kino, virtuālajā realitātē, videospēļu industrijā un citās nozarēs.

Teodors Pārkers ir mākslinieks un pedagogs, kas pārstāv Igaunijas Elektroniskās mūzikas biedrību. Viņš darbnīcā Liepājā iepazīstinās studentus ar “ambisonics” skaņas formāta principiem un praktisko pielietojumu. Liepājas Dirty Deal Audio ir vienīgā 17 +1 skaļruņu “ambisonic” studija Latvijā, kas rīko telpiskās skaņas koncertus, mākslinieku rezidences un izglītojošus pasākumus. Atšķirībā no citiem daudzkanālu skaņas formātiem, “ambisonics” formātā audio signāls nav piesaistīts konkrētam skaļrunim, bet var brīvi ceļot skaņas sfērā, kas tiek atkodēta konkrētās telpas skaļruņu izkārtojumā. Šāda signāla brīvība ļauj skaņražiem koncentrēties uz skaņas virzienu un kustību, nevis skaļruņu skaitu un izvietojumu.

Baltijas Imersīvās Skaņas Tīkls

 

Literatūras interneta žurnāla Punctum festivāls
veltīts prozas klasiķei Regīnai Ezerai
17.–27. augusts

No 17. līdz 27. augustam norisināsies literatūras interneta žurnāla Punctum festivāls, kas šogad veltīts prozas klasiķei Regīnai Ezerai, kurai pērn apritētu 90 gadi. Pārcelto pasākumu laikā Punctum festivāls noritēs ar saukli “Visticamāk, ka ne”, aizņemoties to no Ezeras grāmatas nosaukuma. Festivālā no 17. līdz 27. augustam notiks Latvijas un ārvalstu literātu lasījumi, performances un koncerti, kā arī lekcijas un diskusijas.

Regīna Ezera ir viena no izcilākajām latviešu prozaiķēm, kas vienlīdz spilgti rakstījusi romānus, īsprozu, publicistiskus darbus un dienasgrāmatas. Viņas romāns “Zemdegas” (1977) iekļauts Latvijas kultūras kanonā kā “reizē spilgts sava laikmeta dokumentējums, reizē pārlaicīgu tēmu un raksturu ietērpums krāšņā un vietumis īpatni sirreālā naratīvā”. Kā fenomens latviešu kultūrā Ezera atstājusi spēcīgu ietekmi uz nākamajām rakstnieku paaudzēm un bijusi nozīmīga turpmākajai latviešu prozas attīstībai. Tas attiecināms gan uz 20. gadsimta. 80. gados debitējušajām autorēm – Gundegu Repši, Andru Neiburgu, Evu Rubeni, Rudīti Kalpiņu u. c. –, gan arī 90. gados debitējušo autoru, to vidū Ingas Ābeles un Noras Ikstenas, rakstību.

Punctum festivāls šogad pievērsīsies Ezeras prozā būtiskām tēmām – varmācībai, traumai, šaubām un nedrošībai. Rakstnieces darbos skaudri iezīmējas pāridarījumu un traumu ēnas vairāku paaudžu garumā. Piemēram, romānā “Varmācība” viņa raksta: “Nemierināsim sevi ar domu, ka tas ir pagājis, ka tas ir citur, ka tas ir tālu, ka mūs no tā visa droši šķir laiks un atstatums. Kamēr pastāv “tiesības nogalināt” tāpēc, ka esmu radības kronis, tāpēc, ka esmu baltais, tāpēc, ka man ir pareizākas formas galvaskauss, tāpēc, ka es esmu tas, kas es esmu, tāpēc, ka piederu pie lielākas tautas, tāpēc, ka varu to darīt nesodīti, tāpēc, ka man ir ierocis, baidīsimies par saviem bērniem. Nekaunēsimies par šīm bailēm! Baidīsimies, ka mūsu bērni var kļūt par upuriem. Vēl vairāk baidīsimies, ka mūsu bērni var kļūt par slepkavām!”

Punctum festivāla 2021 programma pieejama šeit.

 

Eksperimentālā kino festivāls “Process”
18.–22. augusts

No 18. līdz 22. augustam norisināsies ceturtais eksperimentālā kino festivāls “Process”. Festivāls notiks Rīgā, Nurmes alus darītavas telpās (Vagonu ielā 21), kinoteātrī K. Suns un “Baltic Analog Lab” telpās (Lienes ielā 19a), piedāvājot daudzveidīgu avangarda kino programmu ar filmu skatēm, audiovizuālām performancēm, sarunām un izglītojošiem pasākumiem.

Festivāls “Process” ir veltīts analogajam eksperimentālajam kino – tajā rādītie darbi piederīgi dažādām alternatīvā, personiskā un avangarda kino strāvām un ir veidoti, izmantojot un bieži vien eksperimentējot ar analogo kinolenti.

Šīgada festivāla tēma ir “Pasaules gals”, caur to mēģinot reflektēt gan par zaudējumiem, gan kaut kā jauna iespējamību. Dažādos veidos šī tēma tiks risināta četrās pēdējos gados veidotu īsfilmu izlasēs: Ievas Balodes kūrētajā Baltijas jaunāko analogo / eksperimentālo filmu programmā, kā arī Lāsma Bērtules un festivāla vieskuratoru Ervīna van ‘t Harta (Erwin van ‘t Hart, IFF Rotterdam) un Tomazo Izabellas (Tommaso Isabella, Filmmaker IFF) veidotajās ārvalstu autoru filmu programmās. Festivāla retrospekcijas sadaļā būs reta iespēja oriģinālajā formātā redzēt austriešu avangarda klasiķu filmas, kuras atlasījis un par kurām pastāstīs kinorežisors Jānis Putniņš. Savukārt 1980. gadu latviešu amatieru avangarda programmā būs skatāmi mazzināmi dārgumi no latviešu kino vēstures, kas arī tiks izrādīti to oriģinālajā 16mm formātā. Festivālu noslēgs Īrijas kino veidotāju kolektīva “Experimental Film Society” dalībnieka Maikla Higinsa (Michael Higgins) agrīnajam kino veltītā pilnmetrāžas fantasmagorija “Rudens miegi”, bet vēl pirms tās ikviens tiks aicināts ciemos pie festivāla organizatoriem – biedrības “Baltic Analog Lab” –, lai kopā ar festivāla dalībniekiem diskutētu par gala, sākuma un pārmaiņu jautājumiem kino kontekstā.

Tāpat kā iepriekšējos gadus, viens no festivāla centrālajiem notikumiem ir dzīvo performanču programma “Process Expanded” (21. augustā Nurmes alus darītavas telpās), kurā savus audiovizuālos darbus izpildīs jau minētā filmdaru apvienība “Ojoboca” (Anja Dornieden, Juan David González Monroy), čehu mākslinieku trio Františeks Timals, Dāvids Šmitmajers, Jirži Rušs (František Týmal, David Šmitmajer, Jiří Rouš) un Nīderlandē dzīvojošā taivāniešu māksliniece Ličuna Cenga (Lichun Tseng) kopā ar mūziķi Robertu Krosu (Robert Kroos). Izmantojot dažādi pielāgotus 16mm kino un slaidu projektorus, šajās performancēs filmas – vai pat tikai gaismas – projicēšana no ierasti mehāniskas un nemanāmas darbības pārtop par būtisku darba sastāvdaļu, māksliniekiem pašrocīgi ietekmējot un paplašinot pierastos kustīgo attēlu parādīšanās veidus.

Eksperimentālā kino festivāls “Process”

 

Lietuviešu mākslinieka Jurga Tarabilda izstāde
“Līnijas un punkti”
Galerijā LOOK
18. augusts–11. septembris

No 18. augusta līdz 11. septembrim galerijā LOOK! skatāma lietuviešu mākslinieka Jurga Tarabilda izstāde “Līnijas un punkti”, kas tapusi sadarbībā ar Meno Niša galeriju (Lietuva).

Jurgis Tarabilda: “Manu darbu interpretācija nav tieši saistīta ar realitāti. Tā vietā, lai attēlotu realitāti, es cenšos sasniegt maksimālu abstrakcijas līmeni, kas spēj piekļūt sarežģītām telpas un laika idejām. Glezniecībā vai pašā izstāžu telpā man ir ļoti svarīga tieši neskartā telpas daļa. Šie netraucētie baltie lauki kā nepieciešamas struktūras, izšķīdina robežas starp gleznām un telpu, kurā tās atdzīvojas. Radot krāsas triepienus, pēkšņi telpā rodas rezonanse. Es ceru, ka skatītāji izjutīs šo mijiedarbību starp redzamo un neredzamo, padarīto un neizdarīto. Šādi es vēlos rast jaunus veidus, kā precīzāk izjust mums apkārt esošo telpu.”

Lietuviešu mākslinieks Jurgis Tarabilda (1992) absolvējis Viļņas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. 2017.gadā saņēmis skatītāju balvu “Baltic Young Painter Prize” konkursā un ticis nominēts mākslas mesē “ArtVilnius 2020” kā skatītāju iecienītākais mākslinieks. Jurga Tarbilda darbi iekļauti Lietuvas “MO mākslas muzeja” kolekcijās, kā arī privātās kolekcijās Lietuvā, Vācijā, ASV, Igaunijā un Lielbritānijā.

Galerija LOOK
Ģertrūdes iela 62a, Rīga

 

Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļas bakalaura darbu izstāde
“Mērogs: Maksimālisms”
Vāgnera nama logos
No 19. augusta

Rīgas Vāgnera nama logos no 19. augusta būs apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļas bakalaura darbu izstāde “Mērogs: Maksimālisms”, vērienīgas lielās zāles skatuves inscenējumu idejas piedāvājot apskatīt miniatūrā – maketa formātā.

Četri absolventi izvēlējušies atšķirīgus diplomdarba materiālus, taču rezultātus vieno muzikalitāte, vērienīgi lielās zāles skatuves inscenējumi, vizuāla attīstība un ambiciozitāte pašam scenogrāfam būt vienīgajam izrādes tēla radītājam un vispār domāt par izrādēm vīrusa epidēmijas laikā.

Madara Mela izstādē piedāvās ieraudzīt Filipa Glāsa un Roberta Vilsona postmoderno operu “Einšteins pludmalē” (“Einstein on The Beach”), kas pārkāpj klasiskās operas noteikumus. Diplomdarba vadītājs - Reinis Suhanovs.

Katrīna Ieva drosmīgi interpretējusi Endrū Loida Vēbera un Tima Raisa rokoperu “Jēzus Krisus superzvaigzne” ("Jesus Christ Superstar"). Diplomdarba vadītāja - Monika Pormale.

Andris Kaļiņins radījis scenogrāfiju Pētera Čaikovska romantiskajam baletam “Gulbju ezers” (“Лебединое озеро”). Diplomdarba vadītājs - Viktors Jansons.

Ieva Stalšene savā skatuves maketā risinājusi Morisa Meterlinka apjomīgo simbolisma lugu “Zilais putns” (“L'Oiseau bleu”). Diplomdarba vadītājs - Kristians Brekte.

Šī gada LMA Scenogrāfijas apakšnozares absolventi jau studiju laikā apzinājuši savu interesi kopdarbam, izveidojuši savu mākslinieku apvienību un nosaukuši to par 4K. Pēdējo divu gadu laikā mākslinieku apvienība 4K izstādījusi savus darbus vairākās izstādēs.

Izstādes Rīgas Vāgnera namā, Riharda Vāgnera ielā 3 būs apskatāma katru dienu, visu diennakti. Izstādes laikā darbosies arī mājaslapa, kurā varēs redzēt pilnu inscenējuma kadrējumu, iepazīties ar scenogrāfijas konceptu un mākslinieku apvienības 4K līdzšinējo darbību.

Rīgas Vāgnera nams
Riharda Vāgnera iela 3, Rīga

 

Izstāde “Hanzas jaunais zelts”
izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” un Rīgas Sv.Pētera baznīcā
19. augusts–19. septembris

No 19. augusta līdz 19. septembrim izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” un Rīgas Sv.Pētera baznīcā būs skatāma starptautiska, vērienīga izstāde “Hanzas jaunais zelts”. Šis notikums norisinās 41. starptautisko Hanzas dienu laikā projekta “HANSEartWORKS” ietvaros. Mākslinieki - Hanzas pilsētu pārstāvji, īpaši šim notikumam radījuši jaunus autordarbus, par vienojošu motīvu izvēloties tēmu “Hanzas jaunais zelts”. Konkursam tika saņemti 43 mākslas darbu pieteikumi no 23 dažādām Hanzas pilsētām. Projekta galvenajā notikumā – izstādē – piedalās 30 mākslinieki no Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Polijas, Vācijas un Zviedrijas, pārstāvot 20 Hanzas savienības pilsētas. Konceptuāli izstāde dalās divās daļās – izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” aplūkojami darbi, kas raksturojami kā New Media – telpiskas, multimediālas instalācijas un mākslas darbi vai objekti, kuru veidošanā izmantoti tēlainās izteiksmes un tehniskie risinājumi ārpus tradicionālās mākslas robežām. Savukārt Rīgas Sv. Pētera baznīcā izvietota otra izstādes daļa, kuru veido glezniecības un grafikas mākslas darbi, kas tapuši klasiskās tehnikās un pieejās. Mākslinieku vidū ir tādi zināmi profesionāli mākslinieki kā Als Paldroks (Al Paldrok), Taje Paldroka (Taje Paldrok) no Igaunijas, Agņeška Lakoma (Agnieszka Lakoma) no Polijas un Oļegs Vasiļjevs no Krievijas. Savukārt Latviju pārstāvēs Annemarija Gulbe, Ilze Vanaga, Ieva Vītola-Lindkvista, Ole Lindkvists no Kuldīgas, Elīna Māliņa no Kokneses un Ilze Laizāne no Rīgas.

Izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” izstādes scenogrāfijas un centrālās instalācijas autori ir gleznotājs, scenogrāfs Kristians Brekte, kā arī Latvijā un ASV dzīvojošais starptautisku atzinību guvušais instalāciju mākslinieks, scenogrāfs Artūrs Virtmanis. Izstāde netiešā formā veido dialogu starp Hanzas vērtībām toreiz un šodien, atklājot kopīgo un vērtīgo, ko mūsdienās kā vērtību varam piedāvāt zelta vietā.

Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga

 

Voldemāra Johansona personālizstāde “Vētra neredz krāsu”
ISSP Galerijā
20. augusts–29. septembris

No 20. augusta līdz 29. septembrim ISSP Galerijā būs skatāma latviešu mākslinieka un komponista Voldemāra Johansona arktisko ainavu iedvesmota personālizstāde “Vētra neredz krāsu”, kas aicina apmeklētāju izjust un izzināt cilvēces un neskartas dabas mijiedarbību.

Mākslinieka un komponista Voldemāra Johansona jaunākās personālizstādes “Vētra neredz krāsu” sākumpunkts meklējams autora īstenotajās ekspedīcijās uz Ziemeļu puslodes arktiskajiem apgabaliem – Norvēģijas ziemeļiem, Fēru salām un Svalbāras arhipelāgu. Šīs ekosistēmas atrodas uz strauju pārmaiņu ceļa, un pat piesardzīgākās prognozes liecina, ka jau pārredzamā nākotnē vasarās gaidāma Ziemeļpola ledus kārtas pilnīga izkušana.

ISSP Galerijā apskatāmajā izstādē Johansons izzina veidus, kā raudzīties uz šo klimata pārmaiņu skarto planētas daļu no skatupunkta, kur fiziskās vides un ainavas vērošanas pieredze jau daļēji pārcelta uz virtuālās realitātes tehnoloģiju sfēru. Vienā no izstādes darbiem – “Prombūtne” – tiek vērota un dokumentēta šībrīža arktiskās ainavas vizualitāte: kalnu grēdas, glaciālais reljefs un zemes raupjās virsmas, ledus kušana un ūdeņu plūdums, kas tiek piedzīvots ar paplašinātās realitātes telpas starpniecību. Savukārt tēlniecības objekts “Kušana” iedzīvina ledāju ūdenskritumu ar autonomas enerģijas avotu tehnoloģijas palīdzību.

Izstāde aicinās skatītāju sajust cilvēces un neskartas dabas attiecības, apjaust arktisko elpu, skaņu un varenību. “Vētra neredz krāsu” tematiski turpina Johansona agrākajos darbos aizsāktās fizikālās pasaules un cilvēka pieredzes saskarsmes studijas. Iepriekšējais šīs sērijas darbs, instalācija “Slāpes”, guva plašu publikas un mākslas kritiķu atsaucību gan Latvijā, gan ārvalstīs, kā arī tika izvirzīta starp Purvīša balvas 2017 kandidātiem.
Izstādes “Vētra neredz krāsu” kuratore ir Iveta Gabaliņa.

ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3, Rīga

 

Festivāla “Ūdensgabali” aktualitātes augustā

Ar daudzveidīgām un starptautiskām video mākslas izlasēm turpinās festivāls “Ūdensgabali”

No jūlija līdz septembrim Starptautiskais laikmetīgās un video mākslas festivāls “Ūdensgabali” video mākslas profesionāļiem un entuziastiem trešdienu vakaros piedāvā iepazīt jaunākās aktualitātes video mākslā un kustīgajā attēlā, katru nedēļu demonstrējot kādu no starptautisku un pasaulē atzītu festivālu izlasēm. Augustā festivāla ietvaros Latvijā pirmo reizi tiks demonstrētas arī izlases no video mākslas festivāla “SPLIT” (Horvātija) un Rumānijas Video mākslas festivāla “SIMULTAN”.

Trešdien, 18. augustā, plkst.19.00 tiks izrādīta īpaši festivālam “Ūdensgabali” veidota izlase, ko sastādījis video mākslas festivāls “SPLIT” no Horvātijas. Izlasē ir apkopoti aizraujošākie darbi no 2020.gadā notikušā festivāla, un tā atklāj pārsteidzošus eksperimentus kustīgā attēla un audiovizuālās realitātes laukā. Izlasē iekļautie darbi atklāj ne tikai kaleidoskopisko daudzveidību vizuālajā valodā, bet arī sniedz ieskatu reģionālajās atšķirībās, pārstāvot māksliniekus no ASV, Lielbritānijas, Brazīlijas, Spānijas, Izraēlas, Portugāles, Korejas, Argentīnas un Dienvidāfrikas.

Savukārt Rumānijas Video mākslas festivāla “SIMULTAN” izlase “UNSEEN” (Neredzētais) uz peldošā mākslas centra “Noass” klāja tiks demonstrēta 25.augustā plkst.19.00. Izlasē “UNSEEN”, kuru veido 19 video mākslas darbi no 2020.gadā notikušā festivāla, pēta, kā mākslinieki reaģē uz mūsdienu galvenajiem izaicinājumiem, kas šī brīža nenoteiktības apstākļos lēnām ieplūst sabiedrības kolektīvajā atmiņā un uztverē.

Video darbi tiek rādīti oriģinālvalodā ar subtitriem angļu valodā, un ieeja seansos ir bez maksas.

Festivāla “Ūdensgabali”

 

Madaras Gulbis un Bārbalas Gulbes izstāde “Ieelpo, izelpo!”
kultūras centrā “Siguldas devons”
Līdz 4. septembrim

Foto: Ginta Zīverte

Kultūras centra “Siguldas devons” izstāžu zālē “Silva” līdz 4. septembrim skatāma māsu un mākslinieču Madaras Gulbis un Bārbalas Gulbes izstāde “Ieelpo, izelpo”. Izstādē skatāmi stikla plastikas un glezniecības mākslas darbi.

Izstādes nosaukums “Ieelpo, izelpo!” norāda uz ritmiskumu, lietu kārtību, darbību un liek domāt par kustību, dzīvību, dzīvības prieku, tā sajūtu un vienotību ar pasauli. Ieelpa - izelpa ir kā meditācija, koncentrēšanās, paškoncentrēšanās, apzināšanās. Ieelpa un izelpa ir būtiska meditācijas tehnikās. To darot, ir jāvēro sava elpa, jākontrolē, jāvada tā. Mierīga elpa, mierīga sirds, mierīgs prāts.

Ieelpošana un izelpošana ir cilvēka dabīgs, parasti neapzināts stāvoklis, darbība. Ikdienā mēs tam parasti nepievēršam uzmanību. Pamanām to ritma mainības brīžos – steidzoties, piepūloties elpas ritms mainās. Ikdienā mēs nemanām šo elpritmu. Ikdienā mēs nepamanām, kā dzīvojam, kā dzīve katru dienu plūst. Plūst caur mums.

Ieelpa - izelpa tāpat kā ieeja – izeja ir darbība un sadarbība. Šī kustība ir pasaules pamatā, tā ir kā dzīvesveids. Un nav iespējams no šī cikliskuma izvairīties, nepiedalīties tajā.

Ieelpa - izelpa tāpat kā ieeja – izeja ir darbība un sadarbība – mūsu savstarpējā sadarbība ar vidi, ar dabu, ar līdzcilvēkiem.

Kultūras centrs “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda

 

Agates Apkalnes izstāde “Etaga – Enlakpa”
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja izstāžu zālē
Līdz 10. septembrim

Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja izstāžu zālē līdz 10. septembrim skatāma gleznotājas Agates Apkalnes izstāde “Etaga – Enlakpa”. Agate Apkalne gadu gaitā pakāpeniski attīstījusi arvien simboliskākus sižetus un semantiski daudznozīmīgus tēlus. Arī šoreiz reālisma stilā veidotos stilizētos vilcienus māksliniece gleznojusi iekļaujot tajos dziļāku nozīmi. Cikla “Etaga – Enlakpa” lielformāta darbi ataino dzelzceļa vagonus, kas kursē šajā maršrutā ar uzrakstiem, uzslāņojumiem, kurus laika gaitā atstājuši cilvēki. Māksliniece spēlējoties ar tematiku un tehniku, neierasti rotaļīgu salīdzinoši ar līdzšinējiem cikliem, arī nosaukumu veidojusi kā uzreiz neizprotamu spēli. Nosaukums burtiski ir vārda un uzvārda spoguļattēls, bet simboliski atspoguļo mūsu mūžīgo ceļu pašam pie sevis, attālinoties un atkal pietuvojoties.

Agate gleznas veidojusi kā kultūrslāņus, kas veidojas viena laika liecībām klājoties pāri iepriekšējai liecībai, šoreiz - apvienojot tādas tehnikas kā sausā ota, tecinājumus un trafaretus, kas vizuāli veido šo uzslāņojumu efektu. Šī izstāde veido idejiskas paralēles ar cilvēku savstarpējās mijiedarbības ideju un tās atstātajiem nospiedumiem dvēselē, kas bija galvenā tēma nule kā izstādītajā Agates gleznu ciklā “Pajautājiet Kalniem”.

Pilnīgi atšķirīgos stilos māksliniece risina būtisko jautājumu par savstarpējām saistībām un mijiedarbību. Kā stāsta pati māksliniece: “Idejiski, mana galvenā interese ir par lietu likumsakarībām. Kā pašreizējā darbība, rīcība un domu forma rezonē nākotnē.” Māksliniece atspoguļo ideju, ka mēs viens bez otra nepastāvam, esam savienoti vienā lielā ķēdē un nepārtraukti mijiedarbojoties veidojam savu nākotni. Arī šajā ciklā māksliniece izslēdz nejaušības momentu akcentējot, ka katrs pateiktais vārds un darbība izmaina mūsu kopējo ainu nākotnē. Tādējādi šodiena ir tāda, kādu mēs viņu veidojām vakar, iespējams pat daudz, daudz senāk un pašreizējā pieredze atnāk pie tā, kas to izveidoja jeb ‘pasūtīja’. Līdzība ir ar dzelzceļa cisternām. Viens ir cisternas pasūtījis, viens ir notecinājis, viens ir uzrakstījis uzrakstu. Kādreiz kāds tos uzgleznos, kā rezultātā tapa šī izstāde. Cik pārsteidzoši kādu plašu informāciju jeb enerģētisko lādiņu nes tik vienkārša lieta kā cisterna, kuru dzīves steigā pat neievērojam.

Agate stāsta, ka šis cikls ir gaidījis 20 gadus līdz tā realizācijai, gadu no gada par sevi klusi atgādinājis, lai vienā brīdī manifestētu gleznu ciklā.

Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs 
Uzvaras bulvāris 2A, Rīga

 

Vitas Lukstiņas pirmā personālizstāde “Pašportrets”
izdevniecības “Aminori” mākslas telpā
Līdz 23. septembrim

Izdevniecības “Aminori” mākslas telpā līdz 23. septembrim skatāma gleznotājas Vitas Lukstiņas pirmā personālizstāde “Pašportrets”.

Gleznotāja Vita Lukstiņa ir dzimusi 1967. gadā Dubnā, Krievijā. Pēc bērnu mākslas skolas un vidusskolas absolvēšanas pārvākusies uz dzīvi Latvijā. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu, kā arī 2018. gadā ieguvusi maģistra grādu LMA Glezniecības nodaļā. Izstādēs piedalās no 2017. gada, savukārt 2019. gadā ieguvusi galveno balvu glezniecībā prestižajā Florences biennālē par darbu “Perfektā mīlestība”, kļūstot par pirmo latviešu mākslinieci biennāles pastāvēšanas vēsturē, kas ne tikai piedalījusies, bet arī guvusi biennāles apbalvojumu.

Mākslinieci jau no agras bērnības interesējuši cilvēku dzīvesstāsti, tādēļ mākslas darbu centrā vienmēr ir bijis cilvēks. Tā kā gleznotājai ir svarīgi saglabāt autentiskuma sajūtu, darbi tiek radīti neoreālisma stilā. Lukstiņa caur saviem portretiem vēlas runāt par cilvēka dzīvi, grūtībām un dvēseles skaistumu. Māksliniece atklāj, ka nereti darbos saskatāmi tēli, kuri ar savu savdabīgo skaistumu un dramatismu, emociju un pārdzīvojumu atgādina sevi pašu: “Mani kā magnēts piesaista viss, kas ir man emocionāli radniecisks, varbūt pat neapzinātā līmenī. Līdz ar to gleznās attēlotais raksturo mani pašu vai manu dzīves daļu, man svarīgus cilvēkus, kas arī ir daļa no manis. Tas viss kopumā ir mans daudzšķautņainais pašportrets.”

Izstādē “Pašportrets” redzamā gleznu kolekcija ir veltīta dažādiem ilgstošiem, emocionāliem stāvokļiem un dzīves periodiem. Figurālajās kompozīcijās mākslinieces iedomātie tēli simbolizē noteiktus iekšējos stāvokļus, kas ir kā Vitas Lukstiņas dzīves fragmenti, tādēļ tie nosaukti par pašportretiem.

Izdevniecība un mākslas telpa “Aminori”
kr. Valdemāra iela 69, Rīga

 

Izstāde “Pēteris Martinsons. Formas un līnijas”
Panevēžas mākslas galerijā
Līdz 25. septembrim

Panevēžas Mākslas galerijā (Lietuva) līdz 25. septembrim ir skatāma Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas izstāde “Pēteris Martinsons. Formas un līnijas”, kas notiek 3. Latvijas Keramikas biennāles ietvaros. Izstāde apvieno Latvijā un Lietuvā esošos Pētera Martinsona darbus, apliecinot vēsturiskās kultūras saites.

“Latvijas laikmetīgās keramikas aizsācējs un virzītājspēks Pēteris Martinsons (1931–2013) ir viens no pasaulē pazīstamākais Latvijas keramiķiem. Vairāk nekā pusgadsimtu ilgās radošās darbības laikā viņa māksla un personība suģestējusi un iedvesmojusi dažādu paaudžu keramiķus gan Latvijā, gan ārvalstīs; viņa mākslas izcilību regulāri apliecinājuši panākumi starptautiskos konkursos; viņa personības starojuma laukā radoši uzlādējušies kolēģi darbnīcās un simpozijos, studenti, meistardarbnīcu dalībnieki un vienkārši ceļā satiktie.

Savas dzīves nogalē Pēteris Martinsons atgriezās dzimtajā pilsētā Daugavpilī ar vērienīgu retrospektīvu izstādi “Spēles” un īpaši atlasītu mākslas darbu dāvinājumu Daugavpils Marka Rotko mākslas centram. Šobrīd Rotko centra kolekcijā ietilpst 540 izcilā keramiķa darbi – pirmie mākslinieka veidojumi un virpojumi, ciļņi ar literāro darbu varoņiem, monumentālās figūras, virkne funkcionālo un stilizēto trauku, trauslie porcelāna darbi, ar dažādu materiālu palīdzību atveidotās konkrētās būtnes – vārnas, lauvas, suņi – un tektoniskās būves – torņi, būri, figūras, skices, kā arī vairāk nekā 50 tušas zīmējumi. Pētera Martinsona kolekcija ik gadu tiek papildināta ar dāvinājumiem un iepirkumiem. 2021. gada nogalē, atzīmējot 90 gadus kopš mākslinieka dzimšanas, Daugavpils cietokšņa pulvera noliktavas ēkā līdzās Rotko centram tiks atklāt “Pētera Martinsona māja” ar pastāvīgo ekspozīciju no mākslas centra kolekcijas.

Izstādē “Pēteris Martinsons. Formas un līnijas” skatāmi keramiķa darbi, kas tapuši no šamota laika posmā no 1978.-1999. gadam. Tas ir laiks, kad Pētera Martinsona radošā darbība bija saistīta arī ar dalību Starptautiskajā keramikas simpozijā Panevēžā. Izstādē izvēlētie mākslas darbi stilistiski un keramikas materiāla izvēlē sasaucas ar Panevēžas Mākslas galerijas kolekcijā esošajiem Pētera Martinsona mākslas darbiem. Formu daudzveidība un līnijas motīvs ar roku veiktajos angobas zīmējumos ir spilgts Pētera Martinsona mākslinieciskā rokraksta paraugs.

Panevēžas mākslas galerija
Respublikos g. 3, Panevēža

 

LMA Grafikas katedras 3.kursa studentu grupas izstāde “Drudzis”
Jūrkalnes tautas namā
Līdz 30. septembrim

Jūrkalnes tautas namā līdz 30. septembrim apskatāma LMA Grafikas katedras 3.kursa studentu grupas izstāde “Drudzis”. “Drudzis spiež atteikties no ierastā, liek pārdomāt pieņemtos lēmumus un saprast patiesās izjūtas. Kā drudžains sapnis, mākslinieki ar savām vīzijām - haotiski, savādi un viens no otra atšķirīgi. Izstādē būs apskatāmi grafikas darbi, zīmējumi un gleznas, kas tapušas gan studiju procesā, gan ārpus tām”, stāsta izstādes organizatori un dalībnieki: Elvīra Beķere, Viktorija Rjumina, Sabīne Kjahjare un Kristiāns Zalts.

Jūrkalnes tautas nams

 

Starptautiska gobelēnu izstāde ARTAPESTRY6
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā
Līdz 30. septembrim

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja Sarkanās pils mansardā līdz 30. septembrim skatāma Eiropas Gobelēnu foruma (EGF) ceļojošā izstāde ARTAPESTRY6. Izstāde apvieno 45 gobelēnu mākslinieku darbus no 17 pasaules valstīm. ARTAPESTRY6 ir jau sestā starptautiskā gobelēnu mākslas biennāle, ko EGF organizē kopš 2005. gada.

“Gobelēna unikālā vērtība slēpjas ne vien tā radītajā emocionālajā iespaidā, bet drīzāk tā vizuāli baudāmajā būtībā, ko iespējams sataustīt, sajūtot trīsdimensionalitāti un jutekliskumu. To nevajadzētu novērtēt par zemu mūsdienu pasaulē, ko agresīvi pārņem virtuālā realitāte,” tā gobelēnu mākslu raksturo viena no izstādes darbu autorēm, tekstilmāksliniece no Francijas Katarzyna Lavocat un viņas teiktais spilgti raksturo izstādes taustāmi juteklisko dabu.

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs
Pils iela 3, Gulbene

 

Pētera Taukuļa personālizstāde “Skices”
Liepājas muzejā
Līdz 3. oktobrim

Pēteris Taukulis. Kompozīcija ar zivīm. 2021

Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē līdz 3. oktobrim skatāma mākslinieka Pētera Taukuļa personālizstāde “Skices”. Izstādes darbu kompozīcijās var sastapties ar dabas tēliem, cilvēku figūrām, seju atveidiem, ģeometrisku formu apvienojumiem, pašportretiem un kolāžām, kas atspoguļoti māksliniekam raksturīgajā – tīrtoņu krāsu gammas izteiksmē, un stilistiski izturētā, dažādu tehnisko risinājumu apvienojumā.

Mākslinieks Pēteris Taukulis (1958) par personālizstādi “Skices” pauž: “Cilvēka dzīve ir skice, uzmetums, kas nekad nav pabeigts. Atšķirībā no dzīvnieka, cilvēks nav piesaistīts konkrētam izturēšanās veidam, cilvēkam ir jāpieņem lēmumi. Tas ir gan mūsu vājums, jo nākotne kļūst neskaidra, gan arī mūsu spēks, jo dod mums iespēju mainīties un rīkoties.

Tikpat dažāda un mainīga ir arī māksla un cilvēka radītā kultūra. Jau Leonardo parādīja to savā mākslā caur nepabeigtību - praktiski visi viņa darbi nav pabeigti līdz galam. Katram māksliniekam pašam jāizvēlas savas tēmas un mērķi mākslā un es esmu izvēlējies vērot un atspoguļot dzīvi kā skici, nepabeigtu uzmetumu, nepārtrauktu mainību, plūdumu.”

Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja

 

Izstāde “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā”
Rīgas Sv. Pētera baznīcā
Līdz 17. oktobrim

Jāzeps Pīgoznis. Saulainā rītā. Eļļa, audekls. 2011

Rīgas Sv. Pētera baznīcā līdz 17. oktobrim skatāma izstāde “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā”. Konkursam tika iesniegti 103 mākslinieku 174 darbi. Izstādei žūrija izraudzījusi 88 autoru darbus.

Šogad žūrijā darbus vērtēja: žūrijas priekšsēdētāja, māksliniece Agra Ritiņa (“Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” galvenās balvas laureāte 2020. gadā), profesors Aleksejs Naumovs, mākslinieki Laura Pīgozne, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja ekspozīciju un izstāžu kuratore Silvija Berezovska, mākslinieki Anda Munkevica, Jānis Strupulis un Einārs Kvilis. “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” galvenās balvas pretendenti tiks paziņoti izstādes atklāšanā Rīgas Sv. Pētera baznīcā 11. augustā. Galvenās balvas laureāta vārdu  uzzināsim septembrī izstādes atklāšanā Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejā.

Žūrijas priekšsēdētāja Agra Ritiņa par šī gada izstādes kopainu saka: “Izstādē pārstāvēti dažādu vecumposmu Latvijas autori, kas glezno eļļas, akrila un akvareļtehnikās. Pārsvarā dominē eļļas glezniecība. Latvijas ainava ir atspoguļota lielos un mazos stilistiski dažādos darbos. Caur gleznām skatītājam būs iespēja būt pavasarī, vasarā, rudenī un ziemā. Sajust klusumu un mieru. Izjust dabas krāsu un ritmu dinamiku. Būt pilsētu ielās, pagalmos, vērot jumtus vai būt kādā lauku ainavas plašumā vai dabas nostūrī. Tik daudzveidīgi ir šīs izstādes darbi, kuros ir atspoguļota dažādā Latvija!”

“Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” pasniegšanu 2015. gadā iedibināja Rīgas dome un Preiļu novada dome sadarbībā ar Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Sv. Pētera baznīcas pārvaldi, Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeju, Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Mākslas akadēmiju, Jāņa Anmaņa Jauno talantu atbalsta fondu, un idejas autoriem – kinorežisoru un gleznotāju Jāni Streiču, un māksliniekiem Jāni Anmani un Jāni Strupuli.

Rīgas Svētā Pētera baznīca
Reformācijas laukums 1, Rīga

 

Instalācijas “Pateikts neonā. Rīga”
pilsētvidē
Līdz 31. oktobrim

Latvijas Jaunā teātra institūts sadarbībā ar starptautiski atzīto teātra režisoru, dramaturgu un vizuālo mākslinieku Timu Etčelsu un četriem māksliniekiem no Latvijas – Santu Remeri, Jāni Balodi, Kirilu Ēci un Intu Balodi – aicina Rīgas iedzīvotājus un pilsētas viesus doties ekspedīcijās un līdz 31. oktobrim aplūkot pilsētvides instalācijas “Pateikts neonā. Rīga”.

Publiciste Santa Remere, teātra veidotājs Jānis Balodis, dejas tekstu autore Inta Balode un dzejnieks Kirils Ēcis šovasar piedalījās Etčelsa tekstveides meistarklasēs, kuru laikā, transformējot tekstu un pašu valodu, atbrīvojot no teatrāliem uzslāņojumiem, padarot vārdus, to skanējumus, nozīmes un svešādi atpazīstamus virknējumus , reflektēja par aktuālām tēmām un vērtībām mūsdienu sabiedrībā. Katrs no māksliniekiem nonāca pie sava īpašā Rīgas pilsētai un tās iedzīvotājiem veltītiem mākslas darbiem.

Ganību dambja un Tvaika ielas krustojumā skatāms Santas Remeres darbs “Mīļā sirds”. MĪĻĀ SIRDS ir uzruna, kas atbruņo, bet reizē dara uzmanīgu, liekot šaubīties par nolūku, ar kādu otrs pie tevis vēršas. Šie vārdi pauž līdzcietību, tēvišķu vai mātišķu gādību, bet vienlaikus tie ir vārdi, ar kuriem ārsts iesāk sliktu vēsti vai priekšnieks aizrāda darbiniekam. Sarkandaugavas kanāls ir vieta, kurai negribas dzīvot vai nākt tuvumā. Bet tā nav bijis vienmēr. Kanālam ir bijusi arī cita loma pilsētas dzīvē – tā kādreiz bija pati Sarkandaugava, kur cilvēki peldējās un brauca ar kuģīšiem un kuras vārdā nosaukts šis pilsētas rajons. Sarkanie burti MĪĻĀ SIRDS zināmā mērā ir brīdinājums, ka vienmēr viss var mainīties – gan uz labo, gan slikto pusi.

Pie bijušās LU Bioloģijas fakultātes, Kronvalda bulv. 4, skatāms Kirila Ēča darbs “kā iemācīties nemest ēnu?” Iemācīties līdzās pastāvēšanu, kas nav balstīta sāncensība. Iemācīties dalīšanos telpā, kas nav balstīta distancē. Iemācīties patstāvību, kas nav balstīta cita nepatstāvībā. It kā būt un reizē nebūt. It kā būt gaismā un reizē nemest ēnu. “kā iemācīties nemest ēnu?” ar bijušo Bioloģijas fakultāti mijas, savstarpēji viens otru papildinot. Zinātkāra un vērīgā rūpēšanās par vidi, kas mūs ieskauj, apskauj un dara iespējamus ir viens no veidiem, kā mēs esam spējīgi mācīties nemest ēnu, nestāties priekšā gaismai, kas nepieciešama kādam citam. Ideja savā ziņā ir ļoti utopisks aicinājums. Vienlaikus šo jautājumu uzdod ēka pati, pieminot caurumus Rīgas pilsētvidē – ēkas, kas laika gaitā kļuvušas par neredzamiem, skumīgiem vrakiem.

Rīgā pieci mākslas darbi būs apskatāmi līdz 31. oktobrim. Darbi pilsētā parādīsies negaidīti, iepriekš neizziņoti un atklāšanas mirklī tos pavadīs muzikāla pilsētvides intervence.

Novembra sākumā katrs no tiem dosies “viesizrādēs” un tiks izstādīti Aizputē, Tukumā, Rēzeknē un citās pilsētās.

Instalācijas “Pateikts neonā. Rīga”

 

Mākslinieku dueta IevaKrish RIBOCA2 ietvaros radītā
skaņas un tēlniecības instalācija
Polemic of Two Metrics (Divu metriku polemika)
Turpmāk skatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Foto: Ansis Starks

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā turpmāk būs apskatāms RIBOCA2 ietvaros radīts mākslinieku dueta IevaKrish (Krišjāņa Santa un Ievas Gaurilčikaites-Santas (Gaurilčikaitė-Sants)) darbs, ar spēcīgu simbolismu piesātināts mākslas objekts – skaņas un tēlniecības instalācija Polemic of Two Metrics (Divu metriku polemika).

Divu metriku polemika ir telpiska, laikā izvērsta un skaniska horeogrāfija, kuras centrā atrodas liela iekārta skulptūra, kas atvasināta no latviešu un lietuviešu tradicionālajiem puzuriem – no salmiem veidotiem kustīgiem objektiem, kas tradicionāli sastāv no dubultpiramīdas, kas rotē ap savu asi. IevaKrish puzura versija atšķiras no tradicionālās. “Instalācijas centrā esošais puzuris ir veidots tehnikā, ko biežāk esam redzējuši Lietuvā, kur puzurus mēdz dēvēt par debesu dārziem (dangaus sodai). “Debesu dārzs” kā ideālās telpas projekcija jeb ģeometriskas kārtības piešķiršana tukšumam. Mūsu ideālās telpas projekcija ir mazliet skarba: tā veidota no metāla nevis salmiem, un vidū pāršķelta pušu, veidojot divas autonomi rotējošas daļas, kas brīžiem tiecas būt polemiskas. Mēs aicinām instalācijā uzkavēties un, vērojot organizētā tukšuma (tā ēnu) saspēli, sapņot ritošās Daugavas fonā!” stāsta mākslinieki. Mākslas darbs arī turpmāk paliks IevaKrish īpašumā, taču būs pieejams apskatei ikvienam LNB apmeklētājam – Latvijas Nacionālās bibliotēkas 2. stāva atpūtas zonā ar skatu uz Daugavu.

IevaKrish instalācija ietver atsauci uz serbu vēsturnieka un rakstnieka Milorada Paviča (Milorad Pavič) grāmatā “Otrais ķermenis” ietverto domu: “Tā visums tika radīts: laiks pārgrieza mūžību. Tas izveidoja divas mūžības no vienas – pagātni un nākotni.” Instalācijas audio elements, ko, papildinot autoru konceptu, radījis komponists Jēkabs Nīmanis, ir kā pavadījums puzura divām daļām, vienu no tām veidojot kā konstantu ambientu skaņu ainavu – tukšuma skaņu, bet otru – daudz nepastāvīgāku un mainīgu.

“Bibliotēka, būdama gara telpas ideālu projekcija, ir ļoti piemērota vide simboliski piesātinātam darbam. Pārrāvums “Divu metru polemikā” atspoguļo arī ieilgušo distanci starp LNB un klātienes lasītājiem. Savā ziņā šis darbs ir laikmeta liecība 2020. gada notikumiem, kas neparedzamos veidos mainīja lasīšanas paradumus. Jauna ikdienas līdzsvara meklējumi joprojām ir procesā, un retie harmonijas brīži sasaucas ar mirkļiem, kad puzura sadalītie apjomi izlīdzinās uz vienotas ass,” stāsta LNB Izstāžu centra vadītāja Anete Krūmiņa.

Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga

Saistītie raksti

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.10.2021.

18/10 – 24/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.09.2021.

27/09 – 02/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.09.2021.

06/09 – 12/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.08.2021.

09/08 – 15/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.07.2021.

19/07 – 25/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.06.2021.

28/06 – 04/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.06.2021.

07/06 – 13/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.05.2021.

17/05 – 23/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.04.2021.

26/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.04.2021.

06/04 – 11/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.03.2021.

15/03 – 21/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.02.2021.

22/02 – 28/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.01.2021.

18/01 – 24/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.12.2020.

07/12 – 13/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.11.2020.

16/11 – 22/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.10.2020.

26/10 – 01/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.10.2020.

05/10 – 11/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.09.2020.

14/09 – 20/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.08.2020.

24/08 – 30/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.08.2020.

03/08 – 09/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.07.2020.

13/07 – 19/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.06.2020.

15/06 – 21/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

25/05 – 31/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.05.2020.

05/05 ‒ 10/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.03.2020.

09/03 – 15/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.02.2020.

17/02 – 23/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.10.2021.

11/10 – 17/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.09.2021.

20/09 – 27/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.08.2021.

30/08 – 05/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.08.2021.

02/08 – 08/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.07.2021.

12/07 – 18/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.06.2021.

21/06 – 27/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.05.2021.

31/05 – 06/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.05.2021.

10/05 – 16/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.04.2021.

19/04 – 25/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.03.2021.

29/03 – 04/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.03.2021.

08/03 – 14/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.02.2021.

15/02 – 21/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.01.2021.

11/01 – 17/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.11.2020.

30/11 – 06/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.11.2020.

09/11 – 15/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.10.2020.

18/10 – 24/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.09.2020.

28/09 – 04/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.09.2020.

07/09 – 13/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.08.2020.

17/08 – 23/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.07.2020.

27/07 – 02/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.07.2020.

06/07 – 12/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.06.2020.

08/06 – 14/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.05.2020.

18/05 – 24/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.04.2020.

27/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.03.2020.

02/03 – 08/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.10.2021.

04/10– 10/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.09.2021.

13/09 – 19/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.08.2021.

23/08 – 29/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.07.2021.

26/07 – 01/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.07.2021.

05/07 ‒ 11/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.06.2021.

14/06 – 20/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.05.2021.

24/05 – 30/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.05.2021.

03/05– 09/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.04.2021.

12/04 – 18/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.03.2021.

22/03 – 28/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.03.2021.

01/03 – 07/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.01.2021.

25/01 – 31/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.12.2020.

14/12 – 20/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.11.2020.

23/11 – 29/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.11.2020.

02/11 – 08/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.10.2020.

12/10 – 18/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.09.2020.

21/09 – 27/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.08.2020.

31/08 – 06/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.08.2020.

10/08 – 16/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.07.2020.

20/07 – 27/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

22/06 – 28/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

01/06 – 07/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.05.2020.

11/05 – 17/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.04.2020.

20/04 – 27/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.02.2020.

24/02 – 01/03