Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Seminārs “Pa kreisi no varas? Radikālā kultūra Austrumeiropā 20. gadsimta 60. un 70. gados”
tiešsaistē: Zoom & Facebok Live
27. septembrī & 4. oktobrī
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs 27. septembrī un 4. oktobrī aicina uz semināru “Pa kreisi no varas? Radikālā kultūra Austrumeiropā 20. gadsimta 60. un 70. gados”.
Virknē nesenāko mākslas vēstures un vizuālās kultūras pētījumu būtiska uzmanība ir pievērsta dažādiem kontrkultūras aspektiem, kas aktualizējās Austrumeiropā komunisma režīma periodā 20. gs. 60. un 70. gados. Dzīve komūnās, psihedēlija un citi hipiju dzīvesveida elementi kļuva par alternatīvu gan konservatīvajai “buržuāziskajai” dzīvei, gan padomju varas tukšajai revolucionārisma retorikai. Izplatījās arī ideoloģiskākas pozīcijas, ko iedvesmoja pilsoņu tiesību un pretošanās Vjetnamas karam kustības Rietumos, arī Kubas revolūcija un nacionālās atbrīvošanās kustības Āfrikā, vai pat Mao realizētā kultūras revolūcija Ķīnā. Arī seksualitātes un dzimtes jautājumi iespaidoja jaunas politiskās darbības un domāšanas frontes līnijas.
Šajā seminārā mākslas vēstures un vizuālās kultūras pētnieki analizēs piemērus un veidus, kā kontrkultūras un jaunā kreisuma idejas – uztvertas plašā nozīmē – Austrumeiropā virzīja mākslinieki, teātra izrāžu un filmu veidotāji, rakstnieki, mūziķi un citas radošas personības.
Semināra dalībnieki: Keti Chukhrov, Gabriela Świtek, Marko Zubak, Dorota Jarecka, Paulina Olszewska, Magdalena Radomska, Wiktoria Szczupacka, David Crowley, Alessandra Franetovich, Christian Nae, Ana Peraica, Samo Oleami, Agata Jakubowska.
Seminārs noritēs angļu valodā Zoom platformā un būs skatāms arī Facebook tiešsaistē.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Izstāde “Linogriezums”
Latgales vēstniecībā GORS
28. septembris–21. novembris
Valdis Baskirovs. Globalais klimata samits
No 28. septembra līdz 21. novembrim Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā būs apskatāma Annas Grinčukas un Valda Baškirova darbu izstāde “Linogriezums”. Izstādes autorus raksturo dziļā saikne ar dabu, kas redzama arī mākslinieku darbos, un grafikas tehnika – linogriezums.
Mākslinieki Anna Grinčuka (1984) un Valdis Baškirovs (1984) ir dabas bērni un, absolvējot mākslas studijas Rīgā, abi pārceļas uz dzīvi Latgales lauku viensētā. Annu un Valdi vieno arī grafikas tehnika – linogriezums, taču katra individuālās iekšējās pasaules ārējās izpausmes veids mākslā ir atšķirīgs. Annas darbos dominē dzīvības formu teselācija jeb atkārtošana ģeometriskos, hipnotizējošos ritmos. Valdis veido ilustratīvas, smalki satīriskas kompozīcijas ar dzīvnieku simboliku, tajos izskan arī trauksme par iespējamo ekoloģisko krīzi.
Anna ir dzimusi Daugavpilī. Kopš agras bērnības interesējusies par dabu un izjutusi spēcīgu vēlmi radīt. Māksliniece ir mācījusies Rēzeknes Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā, iegūstot maģistra grādu vizuālajā komunikācijā. Paralēli grafikai un glezniecībai Annu aizrauj dabas un tās procesu iemūžināšana video un foto formātā, īpaši aizraujoties ar makro pasauli.
Valdis ir dzimis Balvos, taču daļu bērnības pavadījis vecvecāku viensētā Valmieras novadā, kur iemācījies sajust dzīvās dabas un cilvēka mijiedarbību un savstarpējās saites. Izglītību ieguvis Valmieras Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā. Pēc Rīgas perioda Valdis pārceļas uz dzīvi dziļos laukos Latgalē, kur dzīvo viensētā meža ielokā, audzējot dārzeņus, turot kazas, vistas un zosis. Valda dzīves stils atspoguļojas viņa mākslas darbos. Piemēram, linogriezumā “Kaķis un vārna” mākslinieks attēlo pieradināto vārnu, kuru ironiski paša kaķis šovasar arī apēda. Mākslinieka grafikās caur simbolisku, estētiski vizuālu informāciju tiek attēloti gan dzīvnieki, gan trauksme par ekoloģisko krīzi.
Latgales vēstniecība GORS
Pils iela 4, Rēzekne
Sandras Krastiņas izstāde “Viena vienīgā vienība”
Galerijā “Māksla XO”
30. septembris–25. oktobris
Sandra Krastiņa. Saullēkts. 2021.
No 30. septembra līdz 25. oktobrim galerijā “Māksla XO” būs skatāma Sandras Krastiņas izstāde “Viena vienīgā vienība”.
“Viena vienīgā vienība nav nekas cits kā mēs katrs pats. Glezniecībā par to var runāt tikai caur krāsu.
Sarkans - Mēdzam vērot saulrietu vai gaidīt saullēktu. Pat ja līdzās ir vēl kāds, tiešo saplūsmi ar mērogā neaptveramo un mūžību pārstāvošo dabas eksistenci, šo vienojoši iekļaujošo mirkļa sajūtu, tveram katrs un viens. Un, tad steidzīgi fotografējam, dalāmies digitālajos tīmekļos, lai arī citi redz pierādījumu kā varena klātesamībai. Uz viena audekla savietoju vairākus sarkanā saulrieta ekrānus, tā multiplicētajā pavairojumā individuāli nozīmīgo pārceļot vien skaitliski fiksējamā statistikā, personiskajam pārtopot anonīmā uzskaites mērvienībā.
Balts - Baltai kleitai ir simboliska nozīme, vai tā būtu bērna kristību vai jaunietes iesvētāmā kleitiņa, līgavas tērps vai folklorā rodamie balinātie lindraki, – minētajos piemēros tiek raidīti sievietes čakluma un tikumības signāli. Vairāk nekā pirms gadsimta pirmās sieviešu tiesību aizstāves vērienīgās manifestācijās izgāja mežģīņoti baltajās kleitās. Arī tagad Baltkrievijā protesta akcijās nepakļaušanos diktatūras varai demonstrēja sievietes, uzvelkot ko baltu. Lai nolasītu vēstījumu, mums pat nav jāpazīst tērpu valkātājas, vien jāanalizē konteksts ietērpa baltumam. Aiz krāsas var arī paslēpties, rimto gaišumu lietojot manipulatīvi. Ciklā “Baltā kleita” nerunāju par apģērbu, bet gan par Baibu, Andu, Sibillu, Ingrīdu, Veroniku un vēl, un vēl – par konkrētu emociju un mērķu pārņemtām personībām ar savu vārdu. Uzvelkot šo daudznozīmības caurausto kostīmu, viņas iemieso vēlamo tēlu, pašām topot nemanāmām.
Rozā - Vai, sarkanajam piejaucot balto, var iegūt to piemīlīgi rozīgo, kas dēvēts par meiteņu mīļāko krāsu? Tas nekas, ka vēsturiskajā atskatā tā savulaik bijusi vīrišķību apzīmējošs akcents. Sarkanā un baltā kontrastu ikviena sieviete pazīst kā savveida identitātes zīmi, kas vienlaikus ietver gan trauksmes, gan spēka apliecinājuma sajūtu. Tātad – vai, sajaucot balto ar sarkano, var iegūt komfortu sološo Pink?” par izstādi stāsta Sandra Krastiņa.
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Starptautiska izstāde “Anatomija un ārpus tās”
Anatomijas muzejā
30. septembris–2022. gada 31. janvāris
No 30. septembra līdz 2022. gada 31. janvārim Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anatomijas muzejā būs skatāma starptautiska izstāde “Anatomija un ārpus tās” (Anatomy & Beyond). Izstādes ietvaros muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā būs integrēti septiņi medicīnas mākslas un biomākslas darbi. Izstādes kuratore ir medicīnas māksliniece Paskāla Poljē (Pascale Pollier, Lielbritānija/Beļģija), kas muzejā vienkopus sapulcējusi sešus starptautiskus māksliniekus, kuri mākslu izmanto zinātnes izzināšanai.
Izstādē pārstāvētā austrāliešu māksliniece Nīna Sellārsa (Nina Sellars) savā videodarbā ir atdzīvinājusi Melburnas Universitātes Anatomijas muzeja kolekcijā esošo 19. gadsimta preparētas rokas modeli, britu mākslinieki Endrū Kārnijs (Andrew Carnie) un Eleanora Krūka (Eleanor Crook) vēsta par kosmosa ceļojumu ietekmi uz cilvēka ķermeni un garu, bet Braiens V. Grīns (Bryan W. Green) no Lielbritānijas apdzejojis enerģijas divējādo dabu. Savukārt amerikāņu mākslinieces Maras G. Haseltainas (Mara G. Haseltine) darbs “Inhibētais SARS” atspoguļo potenciālu koronavīrusa vairošanos nomācoša medikamenta darbību, bet amerikāņu biomākslinieks Džo Deiviss (Joe Davis), balstoties islāma tradīcijā un modernās DNS pavairošanas metodēs, atvedis uz Rīgas Anatomijas muzeju vairāk nekā 200 kvadriljonus eņģeļu, kurus mākslinieks iekodējis DNS molekulā, kas klāj 0,75 milimetru lielu kniepadatas galviņu.
Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejs
Kronvalda bulvāris 9, Rīga
“Riga Last Thursdays”
12 galerijas, ieeja pa brīvu līdz vēlai naktij
No 30. septembra – katra mēneša pēdējā ceturtdienā
30. septembrī tiek uzsākta jauna iniciatīva – “Riga Last Thursdays / Rīga - Pēdējās ceturtdienas”. Koncepcijas līdzinieces ir Londonas pirmās ceturtdienas vai Muzeju nakts Rīgā. 12 Rīgas laikmetīgās mākslas galerijas vienojušās katru mēneša pēdējo ceturtdienu no pulksten 18:00 līdz vēlam vakaram vērt savas durvis vēlīnajiem apmeklētājiem. Ieeja vēlajās ceturtdienās šajās galerijā būs bez maksas. Iniciatīvu atbalsta un tajā piedalās M/Gallery, 427, Look!, Tu jau zini kur, ISSP, Pilot LMA, DOM gallery, Rīgas Augstākā galerija, Aminori, Low gallery, A_G gallery, Maksla XO, Kim?
Izstāde “Kentaurs. Jānis Pauļuks / LNMM kolekcija”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
1. oktobris–19. decembris
Jānis Pauļuks. Vientulība. Pašportrets. 1962. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
No 1. oktobra līdz 19. decembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva labajā spārnā ciklā “Paaudze” būs skatāma izstāde “Kentaurs. Jānis Pauļuks / LNMM kolekcija”.
Ekspozīciju veidojošais kodols ir četri Jāņa Pauļuka (1906–1984) gleznotie lielformāta audekli – “Zvejnieku ģimene” (1944–1945), “Fabrika “Provodņik” Rīgā. 1905. gads” (1944–1945), “Uz liellaivām” (1944–1949) un “Gara verdzība” (1942–1954). Tikai vienu darbu no četrinieka – “Fabrika “Provodņik” Rīgā. 1905. gads” – pēc eksponēšanas tēlotājas mākslas izstādē 1977. gadā iepirka muzeja kolekcijai – vairāk nekā trīsdesmit gadus pēc tās uzgleznošanas. Parādīta vēl pāris kopizstādēs un mākslinieka piemiņas izstādēs, glezna iegūlās muzeja krātuvē. Kolekcijā vienuviet četrinieks nonāca 1985. gadā kā mākslinieka atraitnes Ņinas Robiņas dāvinājums. “Gara verdzība” kolekcijas telpas uz brīdi pameta vien 2010. gadā Elitas Ansones veidotajā izstādē “Zelta darbi”. Savukārt “Zvejnieku ģimene” un “Uz liellaivām” publiski tiek eksponēti pirmoreiz.
20. gadsimta 40. gadi ir intensīvs mākslinieka Jāņa Pauļuka radošā rokraksta veidošanās laiks. Elegantais Zemes ierīcības departamenta Mērniecības daļas kartogrāfs un kaligrāfs 32 gadu vecumā, radikāli mainot veiksmīgo nodarbošanos un arī dzīvesstilu, iestājās Mākslas akadēmijā kā brīvklausītājs (1938–1941) un savu turpmāko dzīvi pilnībā veltīja tikai mākslai. 1944. gadā viņš pieteicās studijām Figurālās glezniecības meistardarbnīcā, bet 1945. gadā pats paziņoja, ka studijas ir beidzis. Ar 1945. gadu sākās vairākkārtējās uzņemšanas un izslēgšanas no Mākslinieku savienības, Jāņa Pauļuka domu un profesionālās darbības nemitīgā konfrontēšana ar socreālismu un pāraudzināšanas kampaņas, kas beidzas tikai ar 1968. gadu, kad Mākslinieku savienības vadību uzņēmās Edgars Iltners.
1940. gadi mākslinieka personīgajā dzīvē ienes izšķirīgus notikumus: viņa līdz šim rāmajā ikdienā un mākslā ienāk akadēmijas brīnumbērns – piecpadsmitgadīgā Felicita Jānke – izcila zīmētāja, arī uzņemta Mākslas akadēmijā kā brīvklausītāja. 1942. gadā piedzimst un pēc pāris dienām mirst abu dēliņš Olivers, 1943. gadā reģistrēta Jāņa un Felicitas laulība.
Felicita ir kā barokāla ideālbūtne, Jāņa Pauļuka jūtu un krāsu pārmērības tēls. Abu kopdzīve ir nemierīga un īsa, tomēr mākslinieka audeklos Felicita ir radošā darba galvenais impulss. Prieks un postošu jūtu izvirdumi, augstākā iespējamā laime un nošķirtība iedomātā pasaulē, izmisums un izaicinoša pārliecība par savu spēku – es pats izstaroju sauli! Cilvēcisks maigums un nevaldāma enerģija jūtama vienīgajā galvenajā izpausmē – Jāņa Pauļuka gleznās.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Sandras Strēles gleznu izstāde “Better Travel – ATVĒRUMS”
Mākslas stacijā “Dubulti”
1.–31. oktobris
No 1. līdz 31. oktobrim Mākslas stacijā “Dubulti” būs skatāma mākslinieces Sandras Strēles gleznu izstāde “Better Travel – ATVĒRUMS”. Vienlaikus ar izstādes atklāšanu 1. oktobrī notiks arī ceļojumu dizainera Alda Kušķa grāmatas “Better Travel - The not so dirty secrets of Travel Advisors or a key to travellers’ love and trust” atvēršana.
Sandras Strēles gleznu izstādē vienojošais vadmotīvs ir Alda Kušķa grāmatas “Better Travel” mākslinieciskais dizains, kas interpretē dažādus ceļošanas kultūras aspektus, fokusējot skatītāja uzmanību uz ceļošanas un mākslas neizbēgamo mijiedarbību. Tajā pašā laikā izstāde uztverama kā grāmatas mākslinieciskā noformējuma veidošanas procesa atspoguļojums, kurā skatītājam tiek piedāvāts apskatīt grāmatas tapšanas aizkulises, kā arī salīdzināt tās ar jau gatavajiem atvērumiem grāmatā. Katra glezna ir simbolisks ievads grāmatas astoņām nodaļām, kas stāsta par ceļošanas filozofiju, dažādiem ceļotāju profiliem, pārsteidzošiem galamērķiem u.c. Grāmatas ievadā sacīts, ka tā būs praktiski noderīga tūrisma studentiem un ceļojumu industrijas kolēģiem visā pasaulē, bet vienlīdz nenovērtējama ikvienam, kurš vēlas ceļot labāk.
Mākslas stacija “Dubulti”
Zigfrīda Meirovica prospekts 4, Dubultu stacija, Jūrmala
Izstāde “Zilā matērija”
Rīgas Centrālajā bibliotēkā
1.–30. oktobris
Anne Maria Udsen. Blue Rain.
No 1. līdz 30. oktobrim Rīgas Centrālajā bibliotēkā būs skatāma starptautiska mākslas izstāde “Zilā matērija”, kurā izkārtoti Annes Marias Udsenas un Laimas Puntules darbi.
Māksliniece Anne Maria Udsena ir dzimusi Dānijā, pašreiz dzīvo un strādā Zviedrijā, Vitaby. Māksliniece Laima Puntule dzimusi Latvijā, tagad dzīvo un strādā Dānijā, Kopenhāgenā.
Mākslinieču radošā sadarbība aizsākās pēc tikšanās Berlīnes laikmetīgās mākslas biennālē 2018.gadā.
Izstādē “Zilā matērija” abas mākslinieces Laima Puntule un Anne Maria Udsena katra savā veidā interpretē apkārtējo pasauli, kur figurālais apvienojas ar abstrakto sajūtās, aptverot gan pasaules trauslumu, gan noturību.
Tukšas vientulīgas ainavas ar dabas elementiem vai masīvām konstruktīvām formām, iespējams, ir mūsu iekšējās pasaules ainavas, kuru pamatā ir lielie un mūžīgie dzīves jautājumi. Mākslinieces strādā ar glezniecību un jauktu mediju kā garīgu attēlu – bieži vien satraucošu un iekšēju spriedzi saturošu. Krāsa šajos darbos ir viens no ļoti spēcīgiem izteiksmes līdzekļiem, un zilās krāsas potenciāls tiek izmantots lai radītu ilūziju par garīgo telpu.
Rīgas Centrālā bibliotēka
Brīvības iela 49/53, 2.stāvs
Maikla Gordona skaņdarba “Amplified” atskaņojums
un ugunskura saruna
Savvaļā
2. oktobrī
2. oktobrī “Savvaļā” notiks amerikāņu komponista Maikla Gordona (Michael Gordon) skaņdarba “Amplified” atskaņojums, ar kuru sāksies Mika Magones kūrētā “Gordoniāde”, kā arī izstādes veidotāju un dalībnieku kopējā “ugunskura saruna”.
Plkst. 15:00 “Savvaļas” izstādes dalībnieki un citi procesā iesaistītie pulcēsies uz atvērtu ugunskura sarunu un kopīgiem spēkiem mēģinās saprast – kas ir “Savvaļa”, kā pret to izturēties un kur tai tālāk doties.
Plkst. 18:30 notiks koncerts, par kuru Magone raksta šādi: “Pirms aptuveni divpadsmit gadiem pazīstamais amerikāņu komponists, viens no kolektīva “Bang On A Can” dibinātājiem Maikls Gordons, visticamāk, neplānoja un neiztēlojās, ka laika gaitā viena otrai sekojošas četras kompozīcijas viena instrumenta kamersastāviem kļūs par savdabīgu ciklu. Toreiz, 2009. gadā, sitaminstrumentu ansmbļi “Slagwerk Den Haag” un “Mantra Percussion”, kā arī deju kompānija “Club Guy & Roni” viņam kopīgi pasūtināja jaundarbu. Gordons tolaik bija daudz spēka veltījis vairākām lielformāta partitūrām un pēc orķestra darbiem “Decasia” un “Dystopia” jutās noguris no tonalitātes un orķestrācijām. Gribējās ko tīru, atbrīvojošu, rituālu. Līdz ar nolūku izmantot vienu instrumentu kameransambļa apstākļos radās skaņdarbs “Timber” – mūzika sešiem vienādiem koka sitamsintrumentiem jeb “simantrām”. Gordons šo skaņdarbu iztēlojās kā ceļojumu tuksnesī, kurā sajūta par nepieciešamību izdzīvot skarbos apstākļos, attīra prātu un raisa vīzijas. Ar laiku sekoja vēl trīs citi skaņdarbi – “Rushes” septiņiem fagotiem (2012. g.), “Amplified” četrām elektriskajām ģitārām (2015. g.) un “8” astoņiem čelliem (2018. g.). Katrs no skaņdarbiem kā ceļojums, kā skaniska, fiziska un prāta pieredze, kas tiklab ir viens. Viena “Gordoniāde”.
Ar skaņdarba “Amplified” atskaņojumu “Savvaļā” “Gordoniāde” aizsāksies Latvijā. Gada laikā dažādās vietās un kontekstos pirmatskaņojumus piedzīvos visi četri minētie Maikla Gordona skaņdarbi. Pirmo no tiem izpildīs īpaši šim atskaņojumam veidots Latvijas-Lietuvas ģitāristu kvartets ar Rihardu Gobu, Rūdolfu Ozolu, Pranu Kentru (Pranas Kentra) un Martinu Majorovu (Martin Majorov) sastāvā.”
Šī ir “Savvaļas” otrā sezona, kurā vairāk nekā 30 Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas mākslinieki izstādījuši savus darbus pļavās, mežos, purvos un ezeros.
“Savvaļa” - var nokļūt gan ar auto (pēc koordinātām 57°12'43.4"N 25°58'05.7"E; Google Maps: ej.uz/savvala_karte), gan ar autobusu, braucot līdz pieturai “Jaundrusti”
Tekstilmākslinieku darbu izstāde “Gobelēns”
Valmieras muzeja Izstāžu namā
2. oktobris–20. novembris
No 2. oktobra līdz 20. novembrim Valmieras muzeja Izstāžu namā būs skatāma Latvijas tekstilmākslinieku darbu izstāde “Gobelēns”.
Izstādē piedalīsies Jānis Bankovičs, Irisa Blumate, Andra Dīriņa, Katrīna Eihe, Santa Grigus, Jana Gruntmane, Jeļena Jēkabsone, Ieva Krūmiņa, Rolands Krutovs, Elīna Lūse-Grīnberga, Baiba Osīte, Lija Rage, Baiba Rītere, Egīls Rozenbergs, Antra Saliņa, Daiga Štālberga, Iveta Vecenāne, Dzintra Vilks un Zita Zaržecka.
Gobelēns ir vairāk nekā krāsa, kompozīcija, zīmējums vai materiāls – tas ir katra autora vienreizējais rokraksts, ideja, personīgais pārdzīvojums, vēstījums un izteiksmes veids ļoti laikietilpīgā, sarežģītā tehnikā. Arvien palicis neatbildēts jautājums: cik mūsdienīgs ir šis, kopš 14. gadsimta ekskluzīvais un elitārais mākslas veids – gobelēns? Pateicoties šķiedras mākslas jauninājumiem vai TC1 digitālo steļļu pieejamībai, rodas jautājumi – kas ir gobelēns un cik mūsdienīgs tas ir, raugoties no 21. gadsimta mākslas nosprausto “nerakstīto likumu” skatupunkta.
Gobelēnu izstādes idejas autores ir Lija Rage un Iveta Vecenāne. Viņu iecere bija apvienot vienotā ekspozīcijā dažādu paaudžu Latvijas tekstilmākslinieku jaunākos autordarbus gobelēna tehnikā. Vienkopus būs skatāmi gan mākslinieku ar lielu starptautisku izstāžu pieredzi, gan tādu mākslinieku darbi, kuri nesen ir absolvējuši akadēmiju.
Ekspozīcijas kopainā uzsvērta daudzveidība tēmās, sižetos, aušanas stilos, paņēmienos un tehniskajos izpildījumos. Ekspozīcija veidota ar plašu diapazonu – no klasiskiem un smalki austiem gobelēniem līdz digitāliem un tādiem, kas robežojas ar šķiedras mākslu. Izstādes ekspozīciju papildinās arī foto materiāli no mākslas darbu radīšanas procesiem.
Valmieras muzeja Izstāžu nams
Bruņinieku iela 3, Valmiera
Papildinātās realitātes izstāde “Uz Mēness”
Rīgā, no Brīvības laukuma līdz Līvu laukumam
No 21. septembra
No 21. septembra Rīgā, no Brīvības laukuma līdz Līvu laukumam, izmantojot lietotni “SAN”, skatāma papildinātās realitātes izstāde “Uz Mēness”.
Virtuālos mākslas darbus izstādei veidojuši seši mākslinieki – Evita Vasiljeva, Kaspars Groševs, Gustavs Lociks, Viktors Timofejevs, Jānis Dzirnieks un Gints Gabrāns. Katrs mākslas darbs ar GPS koordinātām ir piesaistīts konkrētai zonai reālajā telpā. No šīm zonām ar virtuāla kosmosa lifta palīdzību var nonākt pie katra atsevišķā darba.
Izstādes pieteikumā teikts: “Mēness apdzīvošana drīzumā var kļūt par realitāti, jo vairākas valstis un privātas kompānijas ir ieplānojušas šādu scenāriju realizēt tuvāko 10 līdz 20 gadu laikā. Pelēkā Zemes pavadoņa kolonizāciju pamatā motivē resursu ieguve, kosmosa tūrisms un ģeopolitiskās sacensības. Aktīvi tiek izstrādāti kolonizācijas scenāriji, risinot praktiskas dabas jautājumus, kas saistīti ar cilvēka izdzīvošanai atbilstošas vides izveidošanu. Izstādes darbi pievēršas mākslinieciskiem aspektiem Mēness telpas apguvē.”
Gustava Locika darbs “Biosatelīts” apspēlē Fermi paradoksu jeb nesakritību starp varbūtības aprēķiniem par ārpuszemes civilizāciju eksistēšanu un pierādījumiem par šādām civilizācijām. Varbūt mums trūkst šādu pierādījumu, jo pārāk šauri definējam dzīvību? Jāņa Dzirnieka darbā “Operācija” Mēnesi ir pārņēmis parazītisks organisms. Darba izejas punkts ir apzināšanās, ka Mēness izpēte visdrīzāk novedīs pie tā izmantošanas resursu ieguvei un izklaidei. Viktors Timofejevs apspēlē zinātniskās fantastikas scenāriju, kurā uz Mēness ir pazuduši 15 pētnieki, bet kāds nezināms spēks mēģina mums signalizēt ziņu “2 + 2 = 0 . :”. Darbs raisa jautājumus par dzīvības izcelsmi un mūsu zināšanu trūkumu par plašo Visumu. Evitas Vasiljevas darba “Kā nolaižas” pamatā ir nerealizētu skulptūru skices. Daļa no zīmējumiem ir pārveidoti 3D modeļos, kas levitē bezgalīgā cilpā starp Zemi un Mēnesi.
Izstāde aktualizē jautājumus par reālās un virtuālās pasaules attiecībām. Tās rīkotāji skaidro: “Vai virtuāla izstāde eksistē, kad tai nav apmeklētāju? Vai šāda digitāla telpa ir kaut kādā ziņā nepilnīgāka, ja kā fiziska vide tā parādās tikai mūsu maņās?”
Izstādes “Uz Mēness” zonas ir iezīmētas vienotā papildinātās realitātes Rīgas kartē, kas atrodas 100 metru augstumā virs pilsētas un 1:1 izmērā sakrīt ar reālo telpu. Visa karte aplūkojuma no jebkuras vietas Rīgā, un tajā redzami visi aktuālie “SAN” projekti. Turpmāk “SAN” kopējā telpa būs atvērta plašākām mākslinieku lokam, un izstāde “Uz Mēness” ir pirmais šāda veida projekts.
Izstādes kuratori ir Gints Gabrāns un Jānis Jankevics.
Uģa Albiņa izstāde “Rumolda Parks”
Kultūrtelpā “Tu jau zini kur”
Līdz 3. oktobrim
Līdz 3. oktobrim kultūrtelpas “Tu jau zini kur” Mazajā zālē skatāma Uģa Albiņa personālizstāde “Rumolda Parks”. Izstādi caurvij centieni rast risinājumus uz autora radītām problēmām, izmantojot paņēmienus, kas tiek pielietoti inženierijas un dizaina industrijā. Iedvesmojoties no estētikas, kas sastopama sadzīvē un rūpnieciskajā vidē, mākslinieka radītās konstrukcijas ļauj no abstraktām pozīcijām palūkoties uz dekonstruktīvisma arhitektūras skolā kritiski vērtēto louzungu “forma seko funkcijai”. Transformējot šo principu uz ilgtspējīgāku interpretāciju “forma seko apziņai”, mākslinieks aicina palūkojoties uz dizainu ne tikai kā uz priekšmetisko vidi, bet arī attiecību modeļiem starp cilvēkiem un objektiem telpā.
Uģis Albiņš (1988) ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās Komunikācijas nodaļu, iegūstot Maģistra grādu. Otro maģistra gadu pavadījis KASK Fine Arts nodaļā (School of Arts Ghent). Profesionāli darbojies kā 3D mākslinieks un dizaineris, un kopš 2016. gada aktīvi piedalās laikmetīgās mākslas izstādēs un pasākumos.
Kultūrtelpa “Tu jau zini kur”
Tallinas iela 10-3, Rīga
Kristīnes Kvitkas gleznu izstāde “Venēcija”
mākslas galerijā “Jēkabs”
Līdz 16. oktobrim
Kristīne Kvitka. Siltais vakara gaiss. 2021. 50x50, audekls, eļļa
Līdz 16. oktobrim mākslas galerijā “Jēkabs” skatāma Kristīnes Kvitkas (1983) gleznu izstāde “Venēcija”, kas veltīta šai mūžīgi mainīgajai un poētiskajai pilsētai. Gleznās ieskanas jūras zaļais, terakotas oranžais, maigi rozā un brūnais tonis dažādās gradācijās. Kā lūkojoties pa atslēgas caurumiņu, māksliniece ļauj skatītājam piedzīvot intensīvo Itālijas saules gaismu, tās spēles ūdens virsmā un Venēcijas vakaru burvību. Pati māksliniece, kura jau vairāk kā 10 gadus dzīvo un strādā Itālijā, par Venēciju saka: “Venēcija ir gleznainākā pilsēta, ko esmu iepazinusi. Iespējams, tā ir arī gleznotākā pilsēta pasaulē. Izcila arhitektūra un ūdens, kurā tai atspoguļoties. Un tad arī otrādi - mirdzošs ūdens, atstarojot saules mežģīnes, spēj izrotāt pat visikdienišķāko mūri. Katrs mēģinājums pastāstīt par Venēcijas īpašo burvību varētu būt arī gleznas apraksts. Tā ir nebeidzamas iedvesmas pilsēta. Tādēļ domāju, ka šī izstāde ir tikai sākums maniem Venēcijas noslēpumu meklējumiem.”
Mākslas galerija “Jēkabs”
Jēkaba iela 26/28, k.2, Rīga
Aicina pieteikties konkursa izstādei “Jā/NeATKARĪBA-2021”
Līdz 27. oktobrim
Jūrmalas pilsētas muzeja filiāle Bulduru Izstāžu nams un biedrība Rad-Dar jau desmito gadu aicina māksliniekus piedalīties konkursa izstādē “Jā/NeATKARĪBA-2021” ar laikmetīgiem un sociāli aktīvi ievirzītiem mākslas darbiem par Latvijas neatkarības tēmu.
Konkursa izstāde “Jā/NeATKARĪBA-2021” tiks eksponēta divās Jūrmalas vietās: Bulduru Izstāžu namā un Kauguru Kultūras namā no 9. novembra līdz 11. decembrim.
Konkursā var piedalīties ikvienā vizuālās mākslas jomā strādājoši mākslinieki, vēlams, profesionāļi, bez vecuma ierobežojuma. Darbi var tikt radīti visdažādākajās tehnikās un var tikt pārstāvēti visi vizuālās mākslas žanri. Māksliniekiem darbi jāiesniedz no 1. līdz 24. oktobrim.
Darbus vērtēs un ekspozīcijai atlasīs žūrija: mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas docente Aiga Dzalbe, mākslinieki Anda Munkevica, Iveta Laure un Mārtiņš Heimrāts, mākslas zinātnieks, Talsu novada muzeja direktors Uldis Jaunzems-Pētersons.
Vērtēšanas rezultātā tiks nominēta viena Galvenā balva un divas veicināšanas balvas. Konkursa dalībnieku apbalvošanai paredzētais balvu fonds:
Galvenā balva – EUR 700; divas veicināšanas balvas – katra - EUR 400; Skatītāju balva – EUR 300.
Konkursa rezultātu paziņošana un laureātu apbalvošana notiks izstādes atklāšanā 9. novembrī. Skatītāju balvas uzvarētājs tiks paziņots līdz 21. decembrim. Laureātiem izstādes organizatori piedāvās izveidot personālizstādi Bulduru Izstāžu nama telpās tuvāko gadu laikā.
Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Bulduri, Jūrmala
Daigas Krūzes izstāde Sarunas”
Siguldas novada bibliotēkā
līdz 30. oktobrim
Līdz 30. oktobrim Siguldas novada bibliotēkā skatāma Daigas Krūzes gleznu izstāde “Sarunas”. Izstādē skatāmas gleznas, kas tapušas galvenokārt pēdējo divu gadu laikā. Dabas uztveršana un saklausīšana ir pirmais impulss, kas iespaidojis pēdējā laika gleznotos darbus. Tālāk ir brīva ļaušanās gleznošanas procesam, iepriekš neizplānojot darbības gaitu un sižetu.
Māksliniece Daiga Krūze izstādi “Sarunas” raksturo šādi: “Tā ir par sarunāšanos: starp mani un dabu, notiekošo un starp krāsas slāņiem, kas risinās darbnīcā uz audekla gleznojot, ietekmējot viens otru, rodoties pilnīgi kam jaunam. Sākotnējais impulss pēdējo laiku darbiem ir saruna ar dabā notiekošo. Interesanta skaņa liek apstāties un ieklausīties, skaista krāsu kombinācija vai gaismu spēle liek skatīties. Tā ir saruna un no tās rodas iedvesma tikpat atraktīvi gleznot. Gleznot neplānojot, ļaujoties tā brīža sajūtai, procesam, esot brīvam, radošam, sajūtot krāsas, kas iedvesmo mani pašu”.
Siguldas novada bibliotēka
Leona Paegles iela 3, Sigulda
Nikolaja Karagodina gleznu izstāde “Latvijas ainavas”
Cēsu Izstāžu namā
Līdz 31. oktobrim
Cēsu Izstāžu namā līdz 31. oktobrim skatāma Nikolaja Karagodina simtgadei veltīta izstāde “Latvijas ainavas”. Izstādē apskatāmi gleznotāja darbi no privātkolekcijām.
Nikolajs Karagodins, kuram nākamā gada janvārī apritētu 100 gadu, darbojies visos glezniecības žanros, vairāk pievēršoties tieši ainavu glezniecībai. Viņa jubilejas izstādē “Latvijas ainavas” eksponēti kolekcionāru Santas Bormanes un Jura Vēvera uzticētie darbi, kas atklāj Nikolaja Karagodina mākslas daudzveidību: te redzams koku, ceļu, debesu tēlojums, piejūras ainas un zvejas laivas, jumti, klusās dabas, ziedu kompozīcijas.
Mīlestību pret dzimtenes dabas skaistumu un dabu kā spēka avotu gleznotājs savos mākslas darbos attēlojis piesātinātos krāsu akordos un noskaņu daudzveidībā. Emocionālajā skanējumā mijas vieglas skumjas ar nomierinošu klusumu un saules staru siltumu – tā mākslinieka darbus raksturo izstādes iniciatore Santa Bormane.
Nikolajs Karagodins (1922–2015) dzimis Limbažu novadā, Staicelē. Studējis Latvijas Mākslas akadēmijā (1943–1949), apmeklējis V. Purvīša dabasskatu meistardarbnīcu (1943–1944) un Ģ. Eliasa figurālo meistardarbnīcu (1945–1949). Kopš 1957. gada bijis Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Ilgus gadus strādājis par skolotāju Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Izstādēs Nikolajs Karagodins piedalījies jau kopš studiju gadiem. Viņa darbi atrodas Latvijas Nacionālā muzeja, Mākslas muzeja “Arsenāls” un Krievijas muzeju kolekcijās, kā arī privātās kolekcijās Francijā, Itālijā, Austrijā, Holandē, Japānā, Somijā, Austrālijā, Polijā, Argentīnā, Kanādā un Latvijā.
Cēsu Izstāžu nams
Pils laukums 3, Cēsis
Gleznu izstāde no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas “Bez vārdiem”
Vidzemes koncertzālē “Cēsis”
Līdz 14. novembrim
Inga Meldere. Vertex F. 2017. Audekls, UV digitālā druka, akrils, eļļa. 220x160 cm
Līdz 14. novembrim Vidzemes koncertzālē “Cēsis” skatāma izstāde no Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja kolekcijas. Izstādei izvēlētais nosaukums “Bez vārdiem” atvasināts no mākslinieka Kristapa Ģelža darba, kas arī ievada šo skati.
Izstādei atlasītie autori – Ieva Iltnere, Dace Lielā, Ģirts Muižnieks, Kristaps Ģelzis, Kristīne Keire, Tatjana Krivenkova, Barbara Gaile, Inga Meldere un Raids Kalniņš – ir vidējās un vecākās paaudzes šobrīd aktīvi strādājošie mākslinieki, kuru spilgtais individuālais rokraksts izkopts pēdējās desmitgadēs, spoži bagātinot mūsdienu glezniecības lauka kopainu Latvijā, par ko liecina autoru mākslas darbu iekļaušana Latvijas Nacionāla mākslas muzeja krājumā.
Mūsdienu destruktīvajā, dažādu problēmu plosītajā pasaulē, mēs aizvien vairāk apzināmies ikviena mākslas notikuma, radošas izpausmes dziedinošo un iedvesmojošo spēku. Lai novērtētu labu mūziku un mākslu, nav obligāti jābūt rūdītam ekspertam, vienkārši vajag atvērtu prātu un sirdi, tad mākslinieka pausto vēstījumu var sajust un saprast arī “bez vārdiem”. Lai gan mūsdienu mākslas darbus bieži vien pavada konceptuāli skaidrojumi, kas sniedz orientierus sarežģītajā laikmetīgās mākslas “alfabētā”, tomēr pirmais impulss vienmēr nāk no personiskās emocionālās pieredzes, kā mākslas darba uztverē, tā arī klausoties mūzikas skaņdarbu, kad mākslinieka ideja trāpa sirdī un prātā un notiek maģiskais “īssavienojums” – mākslas klātbūtnes brīnums, ko nevar aizstāt neviena virtuālā realitāte, interneta resursi vai mākslīgi konstruētie teksti un skaidrojumi.
Katrs izstādes mākslinieks raugās uz pasauli no dažādiem skatu punktiem, savos darbos personificējot individuālo pieredzi un radot unikālus pasaules uztveres kodus: tā var būt abstrakta kompozīcija, universāli harmoniska ainava, sirreāla vīzija, grotesks it kā kaut kur sastapts tēls, dažādu emociju impulsu vizualizēta esence. Ļaujoties ceļojumam mākslas pasaulē, arī mums ir iespēja pārkāpt trauslo realitātes slieksni un paplašināt savas iztēles robežas par ierasto lietu kārtību. Tas noteikti palīdz dzīvot šajā ne tik vienkāršajā laikā!
Izstādes kuratore ir Inese Baranovska.
Vidzemes koncertzāle “Cēsis”
Raunas iela 12, Cēsis
Veltas Emīlijas Platupes izstāde “Salambo. Zudušās valstības mistērija”
Andreja Upīša memoriālais muzejā
Līdz 31. decembrim
Līdz 31. decembrim Andreja Upīša memoriālajā muzejā skatāma multimākslinieces Veltas Emīlijas Platupes izstāde “Salambo. Zudušās valstības mistērija”.
Šogad 200 jubileju svin izcilais franču rakstnieks Gistavs Flobērs. Viņa romānu “Salambo”, kas vēsta par Kartāgu algotņu sacelšanās laikā, latviešu valodā tulkojis Andrejs Upīts. Gadiem ritot, Andreja Upīša valoda nav novecojusi, un, lasot romāna tulkojumu, bieži var piemirst, ka tas tapis gandrīz pirms 100 gadiem. Senās Kartāgas ainava, kas iezīmēta romānā, latviešu lasītājam paveras tikpat krāšņa, satraucoša un noslēpumaina kā oriģināldarbā. Uz tās fona risinās algotņu dumpis, notiek reliģiski rituāli, bango tumšas un cildenas kaislības.
Romāns “Salambo” spēj iedvesmot vēl joprojām, un, pateicoties tam, šogad tapusi multimākslinieces Veltas Emīlijas Platupes izstāde “Salambo. Zudušās valstības mistērija”. Autore romāna noskaņas un tēlus pārcēlusi vizuālās mākslas valodā – viņas Kartāga ar izstādes apmeklētāju runā caur akvareļiem un krāšņām (reizēm nedaudz biedējošām) dažādu materiālu telpiskām figūrām. Izstāde paver skatītājam gan sakrālo telpu, kurā mājo dieves un dievi, gan (nosacīti) profāno – teiksmām apvīto, svelmaino Kartāgas zemi, kur dzīvo drosmīgi karavīri, viedi priesteri, skaistas un gudras sievietes, kā arī debesis balstoši kaujas ziloņi un pazemi sargājošas htoniskās vardes.
Andreja Upīša memoriālajā muzejs
Brīvības iela 38-4, Rīga
KIWIE radījis Gustavam Klucim veltītu mākslas darbu Virķēnos
Baltijā zināmākais ielu mākslinieks “KIWIE” ir radījis lielformāta sienas zīmējumu Virķēnos, Valmieras novadā, kā veltījumu vienam no zināmākajiem latviešu māksliniekiem un konstruktīvisma avangarda pamatlicējiem Gustavam Klucim, kurš dzimis un jaunības gadus pavadījis Virķēnu apkaimē.
Šis ir līdz šim lielākais KIWIE “briesmonis” ārpus Rīgas, Latvijas robežās - darba izmērs sasniedz 140 kvadrātmetrus. Gleznojums tapis uz Virķēnu sporta zāles sienas, pārsimt metru no Virķēnu muižas. Sporta zāle var lepoties ar Latvijas basketbola smagsvariem, kas tajā trenējušies un spēlējuši, sākot ar astoņdesmitajos gados dzimušo paaudzi - Šķēli, Janičenoku, Biedriņu, beidzot ar deviņdesmito gadu paaudzi - brāļiem Bertāniem, Šmitu un Bērziņu. Nākamgad muižas apkārtni paredzēts papildināt ar vēl vismaz diviem lielformāta darbiem, kuros ielu mākslinieks pievērsīsies arī basketbola tēmai.
Šo darbu KIWIE ir radījis, iedvesmojoties no Gustava Kluča darba “Dinamiskās pilsētas”, kas tapis pirms 100 gadiem. KIWIE darba koncepts ir “Sometimes up, sometimes down” - kā jebkura cilvēka ceļš iet gan uz augšu, gan leju, svarīgi ir saglabāt spēju uz lietām paskatīties no dažādām pusēm.
“Mani vienmēr ir fascinējis, cik patiesībā nedaudz ir nepieciešams, lai videi iedotu jaunu elpu. Ar šo vienu krāsojumu, kurš ir pirmais no vairāku plānoto darbu sērijas šajā teritorijā, Virķēnu muižas apkaime iegūs pavisam jaunu un svaigu laikmetīgo enerģiju, kas neizbēgami rezultēsies ar attīstību. Man ir prieks par iespēju būt vienam no tiem, kas šo enerģiju šeit ir iedvesis,” stāsta KIWIE.
Titulbildē: Anna Grincuka. Cilts.
