Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
No 11. oktobra kultūras pakalpojumi telpās – zaļajā režīmā
No 11. oktobra kultūras pakalpojumi telpās būs pieejami, tikai uzrādot sertifikātu, kas apliecina vakcināciju pret Covid-19, vīrusa pārslimošanu vai negatīvu testa rezultātu.
Ikvienam iedzīvotājam bez prasības uzrādīt sertifikātu tiek saglabāta iespēja apmeklēt kultūrvietu ārtelpu teritorijas un dabas takas, ievērojot 2 metru distanci.
Sabīnes Verneres izstāde “O”
kultūrtelpā “Tu jau zini kur”
12.–24. oktobris
No 12. līdz 24. oktobrim kultūrtelpas “Tu jau zini kur” Mazajā zālē būs apskatāma Sabīnes Verneres personālizstāde “O”. Izstādē Sabīnes Verneres izteiksmīgie tušas gleznojumi iemieso dzīvības cikliskumu, ilustrējot pāreju no viena posma nākamajā un atrašanos starpstāvoklī, kurā vēlme palikt vienā un tajā pašā aplī ir tikpat liela, kā nepieciešamība doties uz priekšu. Mākslinieces tēlu mitoloģija ieguvusi kustību, kas iemieso prāta un ķermeņa riņķošanu ap notikumiem un novērojumiem.
“Artefaktu dekonstrukcijas” ir daļa no kultūrtelpas “Tu jau zini kur” īstenotās mākslas izstāžu programmas. Cikla ietvaros laikā no septembra līdz novembrim būs apskatāmas kopumā četru mākslinieku – Kristiānas Marijas Sproģes, Uģa Albiņa, Sabīnes Verneres un Kristīnes Krauzes-Sluckas – personālizstādes. Ņemot par pamatu vasaras sezonā īstenoto izstāžu sēriju, kas tika veltīta dažādu eksistējošu konstrukciju apzināšanai, izstādes vadmotīvs ir aicinājums šīs konstrukcijas izjaukt un pārrakstīt, piešķirot tam citu struktūru un funkcionalitāti.
Kultūrtelpa “Tu jau zini kur”
Tallinas iela 10-K3, Rīga
Sandras Strēles personālizstāde “Citi laiki”
Dizaina viesnīcā “Grand Poet Hotel”
No 12. oktobra
Sandra Str;eles darba fragments
Latvijas Mākslas akadēmija (LMA), turpinot 2018. gadā aizsākto sadarbību ar viesnīcu tīklu “Semarah Hotels”, piedāvā no 12. oktobra apmeklēt dizaina viesnīcā “Grand Poet Hotel” mākslinieces Sandras Strēles personālizstādi “Citi laiki”.
Sandra Strēle absolvējusi LMA 2016. gadā, iegūstot maģistra grādu glezniecības nodaļā, kā arī vienu semestri studentu apmaiņas programmas ietvaros pavadījusi Antverpenes Karaliskajā tēlotājmākslas akadēmijā. Viņa ir saņēmusi Borisa un Ināras Teterevu fonda vizuālās mākslas stipendiju (2012), Brederlo fon Sengbuša mākslas balvu (2014), SEB bankas stipendiju glezniecībā (2016), prestižas stipendijas no fonda The Elizabeth Greenschields Kanādā (2019, 2021), Jaunā gleznotāja balva (2019). Sandra Strēle ir rīkojusi vairākas personālizstādes, piedalījusies grupu izstādēs un mākslinieku rezidencēs Itālijā, Norvēģijā, Indijā, Beļģijā, Vācijā, Francijā un citur.
Jāatgādina, ka 2018.gada 14.jūnijā LMA un viesnīcu tīkls “Semarah hotels” noslēdza sadarbības memorandu jauno mākslinieku atbalstam un attīstībai. Katras izstādes noslēgumā viesnīca iegādājas apmeklētāju novērtētāko gleznu, veidojot unikālu jauno latviešu mākslinieku darbu kolekciju “Grand Poet Art Collection”. Šobrīd kolekcijā ir jau seši jauno Latvijas mākslinieču – Madaras Kvēpas, Justīnes Seiles, Ellas Mežules, Agates Bernānes, Kristīnes Rublovskas, Lauras Veļas darbi.
Dizaina viesnīca “Grand Poet Hotel”
Raiņa bulvāris 5/6, Rīga
Ingas Jurānes izstāde “Ar mani runā kaijas”,
Dzintara Adieņa jaunāko darbu kolekcija “Pasaules elpa”,
gleznotāju Alvīnes Bautras un Kristapa Priedes kopprojekts “Transs and Dance”
Jūrmalas pilsētas muzejā
13. oktobris–21. novembris
Inga Jurāne. Peldētāji un peldošie. 2021. Audekls, eļļa. 60 x 60 cm
No 13. oktobra līdz 21. novembrim Jūrmalas pilsētas muzejā ir skatāmas trīs jaunas izstādes –gleznotājas Ingas Jurānes darbu izstāde “Ar mani runā kaijas”, Dzintara Adieņa jaunāko darbu kolekcija “Pasaules elpa”, kā arī jauno gleznotāju Alvīnes Bautras un Kristapa Priedes kopprojekts “Transs and Dance”.
Ingas Jurānes izstāde “Ar mani runā kaijas” veltīta jūras tematikai un darbi tapuši autores dažādos radošajos periodos. Kāds ostas skats, kuģis, vai piestātne, cilvēki, kuri bauda jūru un sauli. Kaijai ir savs dialogs ar jūru, kā jau jūras putnam pieklājas. Tai ir sava vieta mākslinieces daudzās gleznās. Atspīdumu viļņi, un zaigojošais mirdzums, jūras mūžam mainīgās noskaņas līdzinās nerātnam cilvēka prātam, kas var būt gan postošs, gan arī mierīgs.
Radošajā darbā autorei interesējuši tradicionālie žanri, ainava, klusā daba. Tematiski darbos visvairāk uzmanības pievērsts dabas motīvu attēlojumam. Radošajā darbā autore neveido īpašu robežu starp mākslas izteiksmes veidiem un tehnikām, starp zīmējumu un glezniecību.
Dzintars Adienis. Naksnīgā Venēcija. 2018. Audekls eļļa, 100 x 80 cm
Dzintars Adienis par savu izstādi “Pasaules elpa” saka: “Daba, kas ir visas glezniecības pamatā, man iepatikās, sākot jau ar vasaras praksēm Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā, līdz pat šodienai – ceļojot un braucot plenērā, piefiksējot vietas un mirkļus, kas man likušies interesanti. Taču tās nav vienkāršas dabas fiksācijas, bet katram darbam meklēta sava noskaņa, savs gleznieciskais rokraksts, krāsu kolorīts. Izstādē apskatāmi darbi no ceļojuma uz Franciju un Venēciju un no plenēriem mūsu pašu Latvijā, parādot gan dabas, gan pilsētu daudzveidību, noskaņas un burvību.
Otra izstādes vadlīnija ir ūdeņi – kā jau pie jūras dzīvojošam cilvēkam, mani sajūsmina ūdens daudzveidība – krāsu ritmi, atspīdumi, dziļums un mūžīgā kustība.”
Alvīne Bautra. Kas tu esi, kad neviens neskatās? 2020. Audekls, eļļa. 100 x 120 cm
Kristaps Priede. Glitsky #1". 2021. Audekls, akrils. 180 x 150 cm 
Izstādi “Trance and Dance” veido Alvīnes Bautras vienpadsmit eļļas gleznas - portreti, figurālas kompozīcijas un desmit Kristapa Priedes lielformāta abstrakcijas, kuru tapšanā mākslinieks izmantojis ar rokām darinātas krāsas – īpašu kristāla un pērļu akrilu. Abu mākslinieku darbu savstarpējā vizuālā un saturiskā komunikācija izstādes zāles sienās ir savdabīgs eksperiments. Izstādes ekspozīcija ir aicinājums skatītājam atklāt pašam savu kustības vai miera stāvokļa pārsteidzošo metafiziku.
Alvīne Bautra izzina fizisko cilvēku. Viņas gleznotās sejas atrodas nemitīgos starpstāvokļos. Tie ir acumirklīgi tvērumi starp to, kas bija un to, kas būs. Viņas seju pietuvinājumi vai šķietami mierīgās figūras nekad nav sastingušas, jo miera stāvoklis ir utopisks. Figūras dejo pašas sevī, ļaujoties dvēseles kustībai, ļaujoties savdabīgajam transam, kad bezapziņā rodas atklāsme. Alvīni iedvesmo dažādi modernās mūzikas stili un skaņu eksperimenti. Viņas darbos jaušama popkultūras ierosināta estētika, interese par attēla digitālajām transformācijām un specefektiem. Alvīnes māksla rosina skatītāju “sadzirdēt” vizuālo un ļauties attēla ritmam.
Kristaps Priede turpina izzināt cilvēka garīgās pasaules dimensiju. Izstādē viņš piedalās ar saviem visjaunākajiem darbiem no “Glitsky” sērijas. Vārds glitsky īslandiešu valodā apzīmē īpašu dabas parādību – mirdzošus mākoņus, kas veidojas no sīkiem ledus gabaliņiem lielā augstumā virs zemes un, mijiedarbībā ar debess spīdekļu gaismu, rada visdažādāko nokrāsu saspēli. Darbu abstraktā forma pauž indivīda meklējumus prāta un jūtu pretrunīgajos apgabalos. Kristapu interesē, cik tālu cilvēks var iet, lai pārbaudītu robežas. Cilvēka izvēles nereti var būt destruktīvas, tāpēc mākslinieku nodarbina šo meklējumu ētiskais aspekts. Viņa “deja” ir ārpus sevis, ārpus fiziskā ķermeņa.
Jūrmalas pilsētas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Izstāde “Ungārijas pasaules mantojums. Antala Rēvēsa grafikas”
Muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”
13. oktobris–12. decembris
No 13. oktobra līdz 12. decembrim muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” būs skatāma izcilā mākslinieka Antala Rēvēsa mākslas darbus izstādē “Ungārijas pasaules mantojums. Antala Rēvēsa grafikas”. Divdesmit septiņās detalizētās panorāmās attēlotas ne tikai pilsētas, raksturīgas lauku ainavas un apskates objekti, bet arī dažādi notikumi. Izstādi papildina izsmalcināti porcelāna priekšmeti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma un vairākām privātkolekcijām.
Antals Rēvēss (Antal Révész, 1931-2016) ir viens no Rēvēss-Vignere mākslinieku radošā dueta. Mākslinieki bija precēts pāris un strādāja kopā kā grafiskie dizaineri Ungārijā kopš 20. gadsimta 50-tiem gadiem. Lielākoties viņi veidoja filmu afišas un dizainu izstādēm, taču viņu darbu vidū ir arī ceļojumu, cirka un pasākumu plakāti. 1960-tajos un 1970-tajos gados mākslinieki eksperimentēja ar vairākiem stiliem un tehnikām. Tolaik priekšroka tika dota nevaldāmām, spilgtām krāsām, taču vēlākos gados Antals Rēvēss darināja gravīras ar monumentālām ainavām.
Muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” izstādīti darbi, kas iepazīstina ar UNESCO kultūras mantojuma vietām Ungārijā. Grafikās atainota skaistā Budapešta Donavas krastos, Budas pils kvartāls un Andraši avēnija, Hollokē vēsturiskais ciems un tā apkārtne, Agtelekas karsta un Slovāku karsta alas, Pannonhalmas benediktiešu tūkstošgades abatija un tās dabas vide, Hortobāģas nacionālais parks ˗ Pusta, Pēčas (Sopiānas) pirmskristianizācijas nekropole, Fertē/Neizīdlerzē kultūrainava, Tokajas vīna reģiona vēsturiskā kultūrainava un vairākas citas Ungārijas izcilākās vietas.
Muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs”
Alberta iela 12, Rīga
Ievas Kraules-Kūnas personālizstāde “Kur manas kārtis kritušas”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
14. oktobris–19. decembris
Ieva Kraule-Kūna. Rozā vilšanās (fragments). 2021
No 14. oktobra līdz 19. decembrim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāma Ievas Kraules-Kūnas personālizstāde “Kur manas kārtis kritušas”.
Ievas Kraules-Kūnas personālizstāde-instalācija ir veidota, autorei atskatoties uz personisko pieredzi, (uz)augot 20. gs. 90. gadu Rīgā. “Kur manas kārtis kritušas” ir atmiņās un emocijās balstīts kultūrvēsturisku un sociopolitisku liecību kārtojums, kas pievēršas pieredzētajam, pārprastajam un iztēlotajam. Sekojot nosaukumā ietvertajam pieteikumam, izstāde ietver sevī to nejaušību, likteņa un apstākļu sakritību, kas noteica lietu kārtību “neuzvarētajā” desmitgadē – deviņdesmitajos, kas vēl joprojām ir šeit.
Aizgājušā gadsimta pēdējā desmitgade postpadomju Baltijas teritorijā bija radikāls pārmaiņu laiks – reibonis politiskajā, sociālajā un ekonomiskajā sfērā, kuru, no vienas puses, pildīja nacionālā pacilātība, no otras puses – bailes, nedrošība un apjukums. Intensīvs pārmaiņu periods, kurā neskaitāmās dzīves jomās noritēja atjaunošanās un pārdefinēšanās procesi. Vienlaicīgi ar jaunās valsts koncepcijas ieviešanu reālajā dzīvē rodas dīvaina paralēlā pasaule un noteikumu apiešana. Visu bija (no jauna) jāiepazīst un jāpatērē, (kultūras) laiktelpa ņirbēja neorganizētā haosā, nekādu karšu, ceļa norāžu un navigācijas rīku, tā vietā – (valdīja) postmodernismam piemītošs vienlaicīgums, mainība un konteksta un pēctecības trūkuma izraisīta "miglainība". Jaunā valsts un “jumts”, finanšu piramīdas, kukuļi un viltojumi, reivi un banketi, viegla peļņa un vardarbība, ēnu ekonomika un augoša plaisa starp latviski un krieviski runājošajiem vietējiem, dažādu garīgu prakšu un ideoloģiju uzplaukums.
Kamēr citviet (Rietumos) Berlīnes mūra krišana (1989) un Padomju Savienības sabrukums (1990) izsauca “globālās” mākslas pasaules formēšanos, ko pavadīja nacionālo robežu izplūšana, centru un perifēriju izlīdzināšanās un interneta kā pasaules mēroga kultūras apmaiņas nesēja parādīšanās, Rīgu galvenokārt nodarbināja vēlme padarīt lietas “normālas” un panākt “iekavēto”. Tā vietā, lai uzņemtu sociālu pagriezienu (social turn), pārvērstos situācijā vai procesā, 90. gadu Rīgā jaunie dzīves apstākļi tika “izspēlēti”. Tie balstījās situācijā, kad uz ierobežota teorētiskā, finansiālā un infrastruktūras organizācijas fona (mākslas) eksistence pati bija zem jautājuma zīmes.
Pielietojot šo taktiku, kas norāda uz rosinošu un bagātīgu potenciālu ne-būšanas-bet-izspēlēšanas apstāklī, Ieva Kraule-Kūna pārceļ to uz šodienu, lai ar mākslas prakses palīdzību stāstītu par perioda dualitāti, permanento laika un lietu relativitātes sadursmi un atstātās ietekmes nospiedumiem. Katrai no Kim? četrām izstāžu telpām piešķirta vienas taro kārts nozīme, attiecīgi – “Zobenu sešinieks (apgriezts): maģiskā domāšana pēc ticības vakuuma”; “Monētu trijnieks: lielveikalā ar ozolzīli un papīra saspraudi kabatā”; “Rungu piecinieks: vardarbīga kaislība pret dzīvi”; un “Biķeru četrinieks: ikdienas realitātes”, kas vienlaicīgi iezīmē kādu Ievas Kraules-Kūnas subjektīvās pieredzes ainu, caur kurām tālāk tiek atsegta 90. gadu Rīgas realitāte. Lai arī ir dziļi personīgas, šīs ainas uzbur simboliskas kolektīvās apziņas zīmju kopas. Līdzīgi atmiņu konstruēšanas procesam, tās nav un nevar būt perfekti replicējošas, bet glabā vien ekscentriskākās detaļas, kas bieži vien ir laika gaitā gaistošas un turpmāko pieredžu pārveidotas, lai labāk iekļautos katra pašrocīgi veidotajā individuālajā dzīves naratīvā.
Šīs atmiņu scenogrāfijas iedarbojas ar 90. gadu kultūras telpai zīmīgiem mākslas darbiem, kurus, atsaucoties Ievas Kraules-Kūnas ielūgumam, no jauna interpretē to autori – Ēriks Božis (dz. 1969), Andris Breže (dz. 1958), Ieva Iltnere (dz. 1957), Sarmīte Māliņa (dz. 1960) un Ojārs Pētersons (dz. 1956) –, no šodienas pozīcijām atskatoties uz savu tā laika daiļradi vai piedzīvoto un ieviešot tajā nozīmju maiņas, “dzēsumus” vai koriģējumus. Kopā tvertas, šīs pagātnes liecības izstādes telpās savijas ar šodienas reālijām, apmeklētājam sniedzot iespēju pieredzēties un pazaudēties starp arhīva materiāliem un video kolāžām, skulpturāliem objektiem un instalācijām, gleznām un redīmeidiem, apejot nošķīrumu starp dokumentālo un fiktīvo-iztēloto, starp autorību un (paš)citēšanu.
Izstādes kuratores ir Līna Birzaka-Priekule un Zane Onckule.
Izstādes ietvaros norisināsies lasījumi, kuru dalībnieki – teorētiķi, kritiķi un kuratori – izvērsīs projekta tematiku ar šādu daiļrunīgi formulētu prezentāciju starpniecību: “Kāpēc Iveta?” (Helēna Demakova), “Haosa kārtība” (Dace Dzenovska), “Bailes no feminisma Latvijā” (Jana Kukaine), “Adidas padarīja mani hardcore” (Anastasija Fjoderova), “Mežonīgo kapitālismu meklējot. Latvijas laikmetīgās mākslas pašpozicionēšanās problēmas postsociālisma apstākļos” (Santa Hirša) un “Pilns vēders valūtas, pilna pilsēta Šanel: kā es pirku mākslu postpadomju, protokapitālisma Rīgā” (Marks Allens Svēde).
Izstādes noslēgumā tiks izdots “Kur manas kārtis kritušas” bilinguāls katalogs-rakstu krājums, kas apkopo Ievas Kraules-Kūnas izstādes materiālus, lasījumos prezentētās esejas un plašu vizuālo attēlu klāstu.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta 2 k-1, Rīga
Tiks atklāts Aleksandra Čaka piemiņas cilnis
14. oktobrī
Lāčplēša ielā 48
Svinot Aleksandra Čaka 120. dzimšanas dienu, 14. oktobrī plkst. 14.00 Lāčplēša ielā 48, Rīgā tiks atklāts Aleksandra Čaka piemiņas cilnis.
Aleksandra Čaka piemiņas cilni, kura vadmotīvs ir dzejnieka rindas no dzejoļa “Pilsētas zēns” – “Es no torņiem un skursteņiem mācījos/ Vēl pirms miršanas debesīs kāpt”, ir veidojis mākslinieks Aivars Vilipsōns. Arī tā nav nejaušība, jo mākslinieka Vilipsōna sadarbība un draudzība ar Čaka muzeju ilgst teju divdesmit gadus. Šo gadu laikā viņam muzejā ir bijušas vairākas izstādes. Kā mākslinieks Vilipsōns strādājis pie Aleksandra Čaka muzeja veidotajām grāmatām, kā arī izdevis krāsojamo grāmatu bērniem “Reiz dzīvoja Čaks”, dodot iespēju pašiem mazākajiem iepazīties ar dzejnieku. Vilipsōna veidotais Aleksandra Čaka piemiņas cilnis būs vēl viena piemiņas zīme pilsētvidē, kas iezīmēs kultūrvēsturisku vietu Rīgas centrā.
Ciļņa atklāšanas datums nav izvēlēts nejauši – Aleksandra Čaks dzimis 1901. gada 27. oktobrī, bet pēc vecā stila – 14. oktobrī. Savukārt nams Lāčplēša ielā 48 ir dzejnieka pēdējā dzīves vieta, kur viņš dzīvoja no 1937. līdz 1950. gadam un kurā jau vairāk kā divdesmit gadus darbojas Aleksandra Čaka muzejs.
Jāņa Šneidera personālizstāde “Ibidem”
galerijā LOOK!
15. oktobris–6. novembris
J;anis Šneiders. Metro.
No 15. oktobra līdz 6. novembrim galerijā LOOK! skatāma Jāņa Šneidera personālizstāde “Ibidem”. Izstādē būs apskatāmi jaunākie mākslinieka darbi, kas veidoti ar grafītu, akrila tinti un eļļas krāsām. Tas ir turpinājums izstādes “Vieta” (2019, “LOOK” galerija) aizsāktajam “telpas alfabētam”. Darbi atklāj iepriekš neaplūkotus vārdus, telpiskas situācijas un pieredzes. Arhitektonika kļūst par metaforu prāta bezgalīgajam interjeram, gleznās iekšpusei sajaucoties ar ārpusi un otrādi. Neiespējamība palūkoties aiz uzzīmēta stūra un neiespējamība izgaismot to, kas atrodas uzgleznotā tumsā, kļūst par atslēgu darbu uzlūkošanā.
“Satekpunkts ir seklumam dāvāts dziļums. Līniju zīmes rada telpu, un virsma kļūst par vietu, kas tiek apdzīvota. Šis ir lineāla rokraksts, perpendikulāri vārdi. Es darbos atklājos tikai pacietībā, krāsā, proporcijās, kompozīcijā un neprecizitātē. Joprojām turpat - izģērbtā vietā bez mēroga, kas sākas un beidzas sevī. Debesis ir virs galvas un arī zem kājām. Ejot uz priekšu, notiek virzība arī atpakaļ, kāpjot uz augšu - lejup. Es jau gaidu sevi aiz stūra. Šī vieta ir pazīstama, bet ne iepazīstama. Tā diži neatšķiras no skaidras nakts debesīm - vārgi izgaismota, klaustrofobiska bezgalība,” teikts izstādes pieteikumā.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62, Rīga
Ingrīdas Ivanes izstāde “Jūsu meklētā adrese neeksistē”
kultūras centrā “Siguldas devons”
15. oktobris–13. novembris
Ingrīda Ivane. Sienas XXIV
No 15. oktobra līdz 13. novembrim kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” būs skatāma mākslinieces Ingrīdas Ivanes gleznu izstāde “Jūsu meklētā adrese neeksistē”. Turpinot dažādu ēku sienām veltīto sēriju, autore savos jaunākajos darbos pievēršas telpas un atmiņu attiecībām. Tās ir sienas, kuru vairs nav. Pazudušas zem buldozera kausa kampiena, ieslodzītas zem renovācijas baltā apmetuma kārtām.
Ieraugot ēkas ar nojauktām starpsienām vai fasādēm, atvērtas, atvāztas visu apskatei, pārņem neliela neērtības sajūta. Tā nav pusaudzīgā jūsma, romantiskā aizrautība staigājot pa pamestu māju drupām, tā ir negaidīta satikšanās pilsētvidē ar kāda līdz šim privāto telpu. Brīdis, kad katrs garāmgājējs var raukt degunu par nesmukajām tapetēm, briesmīgo vannas istabas flīžu krāsu vai citiem, iepriekš drošu sienu ieslēgtiem, kādam reiz svarīgiem, mājīguma elementiem. Kādreizējā māju sajūta, kas bieži vien šķitusi pat lielāka par reālo dzīvesvietu, sarukusi līdz krāsainiem kvadrātiņiem un ēkas sienas.
Mākslas un kultūras telpā “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
Hermaņa Niča personālizstāde “Orģiju un mistēriju teātris”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
16. oktobris–12. decembris
No 16. oktobra līdz 12. decembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma Austrijas avangarda mākslinieka Hermaņa Niča personālizstāde “Orģiju un mistēriju teātris”.
1960. gados Hermanis Ničs (Hermann Nitsch, 1938) kopā ar Ginteru Brusu (Günter Brus), Oto Mīlu (Otto Muehl) un Rūdolfu Švarckogleru (Rudolf Schwarzkogler) veidoja vienu no radikālākajām 20. gadsimta mākslas kustībām, kas mākslas vēsturē pazīstama ar nosaukumu “Vīnes akcionisti”. Par savu mūža darbu viņš atzīst 50. gadu beigās radīto Orģiju mistēriju teātri (Das Orgien-Mysterien-Theater), kas ir intensīva mākslas pieredze, kurā savienojas glezniecība, teātris, mūzika un lirika ar liturģiski reliģioziem elementiem.
Orģiju mistēriju teātra pamatā ir ideja radīt kaut ko vairāk par teātra iestudējumu, un Hermanis Ničs uzskata, ka tas ir iespējams tikai brīdī, kad vienlīdzīgi tiek iesaistīts un pārveidots gan skatītājs, gan aktieris. Savā ziņā tā ir mākslas terapija, pie kuras Vīnes akcionisti nonāca, pakāpeniski studējot Zigmunda Freida un Vilhelma Reiha darbus. Orģiju mistēriju teātrī nevar pasīvi vērot un palikt neitrāls, kā teicis Oto Mīls: “Mūsu darbība bija ne tikai mākslas forma, bet pāri visam eksistenciāla attieksme.”
Izstādes vieta – Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM), kas atrodas bijušajā Svētā Jura baznīcā (1204) un ir senākā saglabājusies mūra celtne Rīgā, nav izvēlēta nejauši. Kristīgo rituālu pārradīšana ir viena no būtiskākajām Niča mākslas sastāvdaļām. Līdz ar to pati telpa kļūst par svarīgu izstādes elementu, kurā savienojas galvenie autora daiļrades punkti. Ekspozīcijā apskatāmi zīmīgākie Hermaņa Niča mākslas rituāli – dokumentāli videomateriāli no Orģiju mistēriju teātra akcijām ar kulmināciju akcijā “Sešu dienu spēle”, darbības glezniecības (action painting) paraugi, lielformāta grafikas un dokumentālas fotogrāfijas.
“Orģiju un mistēriju teātris” ir pirmā Hermaņa Niča izstāde Baltijā, tādējādi – unikāla iespēja iepazīt autoru, kurš ietekmējis ne tikai darbības glezniecības un performances jomas, bet arī laikmetīgā teātra mākslas attīstību.
Kā komentārs ekspozīcijai tapis eseju buklets, kuram savus tekstus veltījuši Hermanis Ničs, Igors Gubenko, Laine Kristberga, Vilnis Štrams un Līna Birzaka-Priekule, kā arī audiogids latviešu un angļu valodā.
Izstādi papildina izglītības programma – sarunas ar mākslinieku, diskusiju un lekciju cikls, performances un nodarbības jauniešiem. Piemēram, 16. oktobrī plkst. 14.00 Doma laukumā norisināsies mākslinieces Andas Lāces performance “Grūti nošķirt, vai tā ir orģijas apjoma liekulība vai patiesi visi te pēkšņi kļuvuši labāki” sadarbībā ar komponisti Eviju Skuķi. Māksliniece tajā reflektēs un konfrontēsies ar Hermana Niča sniegtajiem ideju impulsiem un performances laikā veidos procesuālu glezniecības objektu. Andu Lāci Niča daiļradē saista rituālais un tas, kā performatīvās izpausmes rada paliekošus mākslas darbus, kas sevī saglabā spēcīgu notikušās darbības enerģiju.
Hermanis Ničs ir austriešu avangarda mākslinieks, viens no “Vīnes akcionistiem”. Savos rituālos (akcijās) šīs mākslas kustības pārstāvji bieži kā izteiksmes līdzekļus izmanto pašsakropļotus ķermeņus, apgānīšanos, dzīvnieku iekšas, urīnu, fekālijas, asinis, tādā veidā izrādot zemapziņas reakciju pret pēckara Austrijas “attīrīšanos” no tās noziegumiem, dalības nacionālsociālismā un holokaustā.
Hermanis Ničs dzīvo un strādā Princendorfas pilī, kur norisinājās leģendārā akcija “Sešu dienu spēle” (1998). Austrijas pilsētiņā Mistelbahā ir izveidots Niča muzejs. Autora darbi ir iekļauti Ņujorkas Modernās mākslas muzeja, Londonas Teita galerijas krājumā, kā arī daudzās citās kolekcijās.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
RIBOCA filmas “viss reizē zied” nacionālā pirmizrāde
Kinoteātrī “Splendid Palace”
17. oktobrī
17. oktobrī kinoteātrī “Splendid Palace” Rīgas Starptautiskā kinofestivāla RIGA IFF ietvaros notiks RIBOCA filmas “viss reizē zied” nacionālā pirmizrāde.
Ceļojums mūsdienu sarežģītajā pasaulē, kas pilna cerību, vēlmju un baiļu par tagadni. Filma aicina sekot balsij, kuras pārdomas un šaubas par šodienu kļūst par meditāciju, ko pavada mākslas darbi. Filmā redzami visi otrajā Rīgas biennālē izstādītie mākslas darbi. Atgādinot Tarkovska distopiju, dzīvās dabas, apstādinātas spēkstacijas, pamesta peintbola laukuma, noliktavu, putnu baru, kruīza kuģu un dzelzceļa sliežu vienotā “ekosistēma”, padara filmas telpu par patstāvīgu metaforu padomju ideālu un kapitālistu cerību sabrukumam.
Otrās Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles (RIBOCA2) kuratores Rebekas Lamaršas-Vadelas un režisora Dāvja Sīmaņa kopdarbs veidots kā garkadra ceļojums starp mākslas darbiem. 2020. gadā 46 mākslinieki no visas pasaules tikās Rīgā, Andrejsalā, lai kopīgi iedzīvinātu biennāles galvenās kuratores vīziju. “viss reizē zied” ir pašreflektīva audiovizuāla pastaiga – tā rosina uz darbību un sadarbību, sekojot LAFAWNDAH aizkadra balsij un meklējot kopīgas alternatīvas kolektīvajai apsēstībai ar izaugsmi, izplešanos un patērēšanu.
Kinoteātris “Splendid Palace”
Elizabetes iela 61, Rīga
Pieteikšanās ISSP Mentoringa programmai 2021/2022
Līdz 27.oktobrim
Foto: Vika Eksta
Līdz 27.oktobrim iespējams pieteikties ISSP Mentoringa programmai 2021/2022, ko vadīs latviešu fotogrāfi Vika Eksta un Reinis Hofmanis. Programma ir veidota Latvijas māksliniekiem un fotogrāfiem radošās karjeras sākumposmā, kuri vēlas gada garumā attīstīt savu fotogrāfijas autorprojektu.
2020. gadā uzsāktā mentoringa programma ir veidota Latvijas māksliniekiem un fotogrāfiem, kas vēlas attīstīt un pilnveidot savu vizuālo valodu un veidot autorprojektu par sev interesējošu tēmu, konsultējoties ar pieredzējušiem mentoriem un saņemot domubiedru grupas atbalstu. Septiņu mēnešu garā programma iekļauj lekcijas un praktiskus padomus darbam ar autorprojektu, kā arī regulāras grupas tikšanās, lai pārrunātu darbus un izstrādes procesu, un individuālas konsultācijas ar mentoriem. Programmas noslēgumā dalībnieku radītie projekti tiks prezentēti virtuālajā vidē, iepazīstinot ar tiem plašāku auditoriju Latvijā un starptautiski.
Pirmo ISSP Mentoringa programmas absolventu (2021) - Adelīnas Kalniņas, Evijas Laiviņas, Jurģa Rubīna, Lienes Biezās, Māra Priedīša un Zandas Pučes – projekti apskatāmi mājaslapā: ej.uz/absolventi21.
Mentoringa programmai aicināti pieteikties Latvijas mākslinieki un fotogrāfi, kas jau ir apguvuši fotogrāfiju specializētajā mākslas programmā vai pašmācības ceļā. Tā kā nodarbības notiks tiešsaistē, ir aicināti piedalīties arī latviešu mākslinieki, kas dzīvo ārpus Rīgas, tostarp ārvalstīs.
Mentoringa programmas nodarbības paredzēts sākt 2021. gada 4. novembrī un tās turpināsies līdz nākamā gada maijam. Pieteikšanās – līdz 27. oktobrim.
ISSP Mentoringa programma 2021/2022
Trīs jauno ilustratoru - Rebekas Lukošus, Jurija Tatarkina un Lotes Vilmas Vītiņas
izstāde “Skata mala”
Kalnciema kvartāla galerijā
Līdz 30. oktobrim
Līdz 30. oktobrim Kalnciema kvartāla galerijā skatāma trīs jauno ilustratoru - Rebekas Lukošus, Jurija Tatarkina un Lotes Vilmas Vītiņas - izstāde “Skata mala”.
Pēdējā vasaras dienā trīs ilustratori devās uz grāmatu festivālu Čehijā. Izstādē skatāmajos darbos attēloti ceļojumā gūtie iespaidi - kāds sasniedza skata malu, kāds skatījās no malas, neviens nenomaldījās.
Rebeka Lukošus galvenokārt ilustrē grāmatas un zīmē komiksus. Nesen izdevniecībā “Liels un mazs” iznāca Rebekas grāmata “Nepaklausīgais vectēvs”. Kad Rebeka studēja glezniecību, viņa sāka ilustrēt grāmatas. Tagad, studējot grafikas nodaļā, viņa atsākusi gleznot.
Jurijs Tatarkins sapņo pa dienu, zīmē vakaros. Dažreiz bildes saliekas kustīgā attēlā, dažreiz skaņā. Ar savu pieredzi dalās darbnīcu formātā.
Lote Vilma Vītiņa nodarbojas ar ilustrāciju un raksta (lielākoties) dzejoļus. Viņa ir studējusi “šādās tādās mākslas skolās” un viņai ir iznākušas arī “šādas tādas grāmatas”, jaunākā no tām - grāmata jaunajiem pieaugušajiem “Ūdenstornis”. Pēdējā laikā viņu aizrauj audumu faktūras un doma, ka arī izšuvums ir zīmējums, tikai veidots no daudziem dūrieniem.
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Inčukalna mākslinieku izstāde “Emocijas”
Siguldas Jaunajā pilī
līdz 31. oktobrim
Līdz 31. oktobrim Siguldas Jaunās pils Salonā skatāmi emocionāli piepildīti darbi, ko radījuši Inčukalna mākslinieku kopas dalībnieki. Četrpadsmit mākslinieku darbi, lai gan veidoti dažādās tehnikās, izstādes apmeklētāju aicina aizdomāties par to, kas mums visiem ir kopīgs – emocijas. Emocijas strauji mainās, bet tās mūs visus padara par radošiem cilvēkiem, katru unikālu ar savām jūtām. Tikpat atšķirīgas kā esam paši, ir arī mūsu emocijas, kas plūst kā straume, bez aizspriedumiem un robežām, brīvi, viegli un nomierinoši.
Inčukalna mākslinieku kopas dalībnieku darbu izstādē “Emocijas” skatāmi ap 50 dažādu stilu un emociju piesātināti mākslas darbi. Izstādē piedalās Pauls Putniņš, Andis Gūtmanis, Ieva Kalniņa, Vita Oša, Rita Bormane, Zigurds Bormanis, Aija Ausēja-Rudzīte, Rasma Baltgaile, Modris Balodis, Evija Keiša, Jānis Purcens, Lilita Joņina, Dace Visnola un Dace Saulīte.
Siguldas Jaunās pils Salons
Pils iela 16, Sigulda
Latvijas Mākslas akadēmijas studentu izstāde “Atmiņas mūs redz”
LMA eksperimentālajā izstāžu telpā Pilot
līdz 10. novembrim
Līdz 10. novembrim Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot” skatāma izstāde “Atmiņas mūs redz”, kurā astoņu LMA studentu darbi pievēršas individuālās un kolektīvās atmiņas tematikai.
Izstāde par atmiņas tēmu ir daļa no starptautiskās EU4Art mākslas augstskolu alianses programmas, kuras ilgtermiņa mērķis ir stiprināt vizuālās mākslas studiju programmas Eiropas Savienības dalībvalstīs. EU4Art projektu kopš 2019. gada kopīgi īsteno četras augstskolas – LMA, Romas, Drēzdenes un Budapeštas Mākslas akadēmijas.
“Spriedze starp atmiņu fenomena nenoteiktību, nepieciešamību un neizskaidrotību ir vieta, kurā mums parādās astoņu Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbi, kas izvēlēti šai EU4Art alianses rīkotajai izstādei. Izteikti dažādie mākslinieki risina savas un citu atmiņas individuālā, nacionālā, reģionālā, starptautiskā un arī pārpasaulīgā līmenī, dažādās tehnikās, žanros un studiju programmu līmeņos, bet ar nojaušamu vismaz vienu kopīgu motivācijas faktoru: saprast, sakārtot, vai, ja drīkst, piešķirt kaut kādu jēgu dīvainajam fenomenam, ka mūsu prātos blakus tagadnei dzīvo arī pagātne – kura turklāt itin bieži nemaz nav mūsu pašu”, izstādes tekstu autors Helmuts Caune.
Dalība izstādē tika atlasīta konkursa kārtībā. No iesniegtajiem pieteikumiem izstādei tika izvēlēti astoņi mākslinieki, starp kuriem ir bakalaura, maģistra un profesionālās doktorantūras studiju programmu studenti - Anna Pommere, Kintija Avena, Ivo Krieviņš, Egons Peršēvics, Anete Grīnberga, Laima Graždanoviča, Kristiana Švābe un Atis Izands.
LMA eksperimentālā mākslas telpa “Pilot”
Riharda Vāgnera iela 3, Rīga
Izstāde “No Aleksandra līdz Čakam”
Izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
Līdz 21. novembrim
Izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” līdz 21. novembrim norisinās Aleksandra Čaka 120. jubilejai veltīta literāra un kultūrizglītojoša ekspozīcija “No Aleksandra līdz Čakam”, kurā apmeklētāji varēs gūt vizuālu un filozofisku priekšstatu par Rīgas pilsētas dzejnieka devumu, mantojumu un personību.
Izstādes nosaukumā “No Aleksandra līdz Čakam” ietverta visa ekspozīcijas ideja – tas ir dzīves ceļš no cilvēka dzimšanas, kad viņam dots vārds Aleksandrs, līdz viņš nonāk līdz vārdam “Čaks”. Ekspozīcijas ievadu rotā Kristiana Brektes speciāli šai izstādei jaunradīts Aleksandra Čaka portrets ar piecām acīm, kas simbolizē dzejnieka īpašo talantu un daudzveidīgo redzējumu par lietām, notikumiem, sadzīviskām detaļām, to sasaistot ar piecām stihijām – zemi, ūdeni, uguni, gaisu un garu.
Izstādes iekārtojums veidots kā Aleksandra Čaka nozīmīgas dzīves pieturvietas – adreses, atspoguļojot dzejnieka svarīgākos notikumus gan radošajā daiļradē, gan sadzīvē, domās un personīgajos pārdzīvojumos. Kopumā tie ir astoņi pieturas punkti. Šos stāstus veido fotogrāfijas, Aleksandra Čaka rokraksti un dažādi viņiem piederējuši priekšmeti, turklāt katru no šiem posmiem papildina tam atbilstoša dziesma. Scenogrāfs un mākslinieks Kristians Brekte veidojis ekspozīcijas iekārtojumu dzīvīgu un daudzveidīgu, gluži tādu, kāds savā daiļradē un personībā ir bijis pats Čaks, pievēršot lielu uzmanību viņa vizuālajam tēlam. “Es kā tāds medijs skatītāju gribu caur priekšmetisko pasauli aizvest uz Čaka burtiņu pasauli. Ir ļoti daudz piemēru – tā laika gludeklis, ko lietojis dzejnieks, paša izgrieztas ievārījuma receptes, kas vien jau ir kā dzejas forma, un tad jau arī sieviešu pasaule ar liktenīgo sieviešu lūpu zīmuļiem, koka karotes, mammas izšuvumi…” stāsta Kristians Brekte. Izstādē būs iespēja iepazīt ne tikai dzejnieka dzīvi, bet arī svarīgākās personības viņa dzīvē – tēvu Jāni Čadaraini, māti Emīliju Lizeti Čadaraini, sievu Annu Elizabeti Ēriku Bērziņu un citus.
Izstādes laikā apmeklētāji ir aicināti noklausīties īpaši šai izstādei izveidoto skaistāko dziesmu izlasi ar A. Čaka vārdiem “Čakify”, tāpat nesteidzīgi noskatīties bagātīgo video materiālu, kas interesi raisīs gan lielajiem, gan mazajiem izstādes viesiem, jo izmantoti gan muzeju, arhīvu video materiāli, gan multiplikāciju filmas “Umurkumurs” (1976. gads), “Mana paradīze” (1989. gads) un citas izglītojošas filmas par A. Čaka dzīvi.
Izstādē apskatāma arī 2021. gada mūsdienu kultūras forumā “Baltā nakts” izstādītā vides instalācija “Čaka iedomu telpa”. Instalācijas autore, māksliniece Anna Heinrihsone rosina domāt par vietu, kur A. Čaks varētu būt strādājis – kā mirklis, pirms dzejnieks izskrējis ārā no telpas. Vizuālo ainu izceļ un papildina komponista Kārļa Auzāna īpaši radīta un veidota septiņas minūtes ilga skaņas kompozīcija, bet ieraksta balss pieder aktrisei Ilzei Pukinskai.
Rīgas Mākslas Telpa
Kungu iela 3, Rīga
Imersīvā izstāde “Japānas sapņi – Plūstošās pasaules tēli”
Digital Art House mākslas telpā
Oktobrī Digital Art House skatāma jauna imersīvā izstāde “Japānas sapņi – Plūstošās pasaules tēli” (Dreamed Japan - Images of the Floating World).
Izstādes mērķis ir iepazīstināt skatītājus ar ukiyo-e gravīrām – Japānas vizuālās mākslas žanru (1600-1868), kas kļuvis par pasaules mēroga fenomenu. Tieši šīs gravīras vēlāk apbūra populārus Eiropas gleznotājus, no tām iedvesmojās impresionisti, pārņemot jaunas izteiksmes metodes.
Burtiski tulkojot, ukiyo-e nozīmē “plūstošā pasaule”, sākotnēji tādā veidā tika apzīmēta “mirstīgā pasaule”. Vēlāk šo jēdzienu sāka izprast citādāk – kā “īslaicīgu baudu pasaule” un “mīlas pasaule”.
Sākotnēji ukiyo-e gravīrām bija pilnīgi lietišķa funkcija: tās reklamēja dažādas popularitātes un prestiža jautru kvartālu iemītnieces un viņu pakalpojumus, attēloja kabuki teātra aktierus, kalpoja kā daudzveidīgu literāro darbu ilustrācijas.
Imersīvā izstāde iesāksies ar nelielu dokumentālo filmu par gravīrām ukiyo-e stilā, kas ir galvenais ksilogrāfijas veids Japānā. Izstādes ietvaros skatītāji piedzīvos iegremdēšanos Utagawa Hiroshige, Katsushika Hokusai, kā arī Totoya Hokkei, Utagawa Kunisada, Chokosai Eisho, Utagawa Toyoharu darbos.
Digital Art House
Skolas iela 2, Rīga
