Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Jāņa Murovska izstāde “Par tevi domājot”
Galerijā “Istaba”
13. septembris–15. oktobris
No 13. septembra līdz 15. oktobrim galerijā “Istaba” būs skatāma Jāņa Murovska personālizstāde “Par tevi domājot”, kurā skatītājiem būs iespēja iepazīties ar jaunāko mākslinieka sietspiedes darbu sēriju.
Izstādē iekļautie melnbaltie darbi sākotnēji tapuši kā ilustrācijas un estētisks papildinājums Ievas Rupenheites dzejas grāmatai “palaidiet sievieti” (Neputns, 2021), taču galerijas telpās tie iegūst citu nozīmi un uztverami kā nedalāms mākslas darbs, vienas kompozīcijas vairāki pietuvinājumi. Sērijai autors devis nosaukumu “Netveramie procesi”, kurus attiecīgi var uzlūkot kā darbību ilgstošā izteiksmē un notikumu virkni, taču tikpat labi tie var būt arī kādas konkrētas darbības vērojumi un secinājumu veikšana par tiem. Savukārt izstādes nosaukums, kurā ietverta tiešā uzruna “Par tevi domājot”, maigi provocē aizdomāties par personisko šajos darbos un nebaidīties no iegūtajiem atklājumiem.
Jānis Murovskis šos drukas darbus asociē ar domu gaitu un idejas plūstošu veidošanos. Šajos darbos ieraugāmas tās mākslinieka darba komponentes, kuras visbiežāk skatītājam netiek atklātas. “Mēs redzam procesu – smalko mākslas notikšanas rentgenu. No darba iniciācijas līdz noslēgumam ikreiz nākas piedzīvot plašu emociju un tehnisku nianšu amplitūdu, kurā katrai darbībai tiek piešķirta vienlīdzīga nozīme. Taču tikko pieredzētas vai izdarītas tās var kļūt par atmiņām – netveramajiem procesiem,” saka izstādes kuratore Auguste Petre.
Sietspiede ir vien no senākajām drukas tehnoloģijām, kuras pirmsākumi meklējami Senajā Ķīnā un Japānā. Jāņa Murovska darbību sietspiedē raksturo gadu garumā attīstīts unikāls paņēmiens, tehniski precīzajam darbības formātam piešķirot individuālu rokrakstu. Ja tradicionālā tehnoloģiskā procesā sietspiedē tonālu attēlu var izmantojot digitālu vai fotogrāfisku paņēmienu, tad šajā gadījumā darbs tiek veidots ar roku, nepastarpināti uz sieta virsmas. Murovskis veido gan smalku un precīzu zīmējumu, gan pludina to - atstājot vietu arī nejaušībām. Katra novilkuma tirāža ir unikāla un to nav iespējams atkārtot.
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31A, Rīga
Mākslas festivāls “COOLDIGA Art Fest ‘21”
Kuldīgā
13.–19. septembris
Jau otro gadu Kuldīgā norisinās mākslas festivāls “COOLDIGA Art Fest ‘21”. No 13. līdz 19. septembrim uz 10 ēku sienām taps dažādu stilu mākslas darbi, iekrāsojot Kuldīgas pelēcīgo daļu, un radīta keramikas skulptūra.
Festivāls pirmo reizi norisinājās 2020.gadā. Mākslinieki no Latvijas un ārzemēm radīja košus darbus, veidojot Kuldīgā ārtelpu mākslas galeriju, kas apskatāma ikvienam Kuldīgas viesim un iedzīvotājam. Šogad, turpinot, iesākto, mākslinieki pulcēsies, lai papildinātu noskrandušās ēku sienas ar košām krāsām un fotogēniskiem gleznojumiem.
Uz sienām gleznos spāņu māksliniece Klāra Kabrēra (Clara Cabrera), venecuēliešu mākslinieks Luiss F.Guevara, tāpat arī pašmāju mākslinieki - Elementton, Pāvels Hafizovs, Guntis Obodņikovs, Kate Māliņa, Agrita Cimermane, USER, Artis Gustovskis, Dzidra Eglīte. Festivāla ietvaros gleznos arī seniori no Kuldīgas Senioru skolas. Ar māksliniekiem nedēļas laikā būs iespējams aprunāties, smelties iedvesmu, vai vienkārši vērot viņu veikumu.
Daļa darbu, kas tiks gleznoti, ir veltījums Kuldīgas pilsētai. Spāņu māksliniece Klāra stāsta: “Darbs, ko plānoju radīt, ir divas cielavas, kas laižas pāri Kuldīgas ķieģeļu tiltam. Izvēlējos tieši cielavu, jo tas ir Latvijas nacionālais putns.” Darbs būs kā veltījums Kuldīgas tiltam, kā arī Dabas Fondam un Klimata pārmaiņām. Savukārt Luis F.Guevara no Venecuēlas ir izpētījis latviešu kultūru kā pilnīgs svešinieks, un, dalījies pārdomās: “Meklējot informāciju, kaut kas mani īpaši uzrunāja - tradicionālās tautas dejas. Dejotāju kustība, vēsturiskā nozīme, krāsas un kaislība iekrita acīs, un es izmēģināju dažas šī novērojuma variācijas, pievēršoties intīmam, bet neskaidram skatam uz skaistu deju”. Attiecīgi, mākslinieka darbs būs tautas deju tematikā, un tiks veltīts Kuldīgas tautas deju ansamblim “Venta”.
Festivāla ietvaros ir iespēja piedalīties gleznošanas meistarklasē (ar vai bez priekšzināšanām). Meistarklasi vadīs spāņu māksliniece Clara Cabrera, un tajā būs iespēja apgūt skicēšanas pamatus un gleznošanu ar akrila krāsām. Lai piedalītos meistarklasē, nepieciešama iepriekšēja reģistrācija (ej.uz/gleznosanas-meistarklase). Vietu skaits ierobežots.
Mākslas festivāls “COOLDIGA Art Fest ‘21”
“Latvijas Dizaina gada balva 2021” nominantu un uzvarētāju darbu izstāde
Rīgas un Liepājas ielās
13.–19. septembris
No 13. līdz 19. septembrim Rīgas un Liepājas ielās būs skatāma konkursa “Latvijas Dizaina gada balva 2021” nominantu un uzvarētāju darbu izstāde. 14.septembrī plkst. 17.00 salonā Trentini notiks izstādes atklāšanai veltīts žūrijas un nominantu pasākums, kura laikā notiks arī diskusija ar atskatu uz paveikto un skatu nākotnē.
Konkursa “Latvijas Dizaina gada balva 2021” nominantu un laureātu darbu izstāde tiek rīkota sadarbībā ar vides dizaina kompāniju Clear Channel Latvia un būs skatāma Rīgas un Liepājas ielās uz vides reklāmas stendiem.
Šī gada 27.aprīlī no konkursam iesniegtajiem 150 darbiem starptautiskā žūrija nominēja 30 finālistus, kuri pretendēja uz balvām piecās kategorijās. LDGB uzvarētāju paziņošana un apbalvošanas ceremonija notika Rīgas pasažieru ostā šā gada 28. maijā.
Jau tika ziņots, ka LDGB 2021 žūrijā darbojas astoņi locekļi no sešām valstīm. Tie ir augstas kvalifikācijas speciālisti, turklāt vairākiem ir vērtēšanas pieredze prestižos starptautiskos konkursos. Žūrijas priekšsēdētājs – Martins Fosleitners (Austrija), žūrijas locekļi: Anete Žukova (Latvija), Egle Opeikiene (Lietuva), Pjotrs Svjateks (Lielbritānija), Bars Davidoviči (Izraēla), Patriks Abatista (Itālija), Rikardo Kapuco (Itālija) un Pēteris Bajārs (Latvija).
Festivāla “Ūdensgabali” noslēgumā
Latvijas video mākslai veltīts pasākums
15. septembrī
15. septembrī peldošajā mākslas centrā “Noass” ar īpaši veidotu seansu un grupas izstādi tiks noslēgts festivāls “Ūdensgabali”.
Festivāla “Ūdensgabali” ietvaros rīdziniekiem un pilsētas viesiem šovasar bija iespēja iepazīt starptautiski atzītus video mākslas darbus vairāku mēnešu garumā. Taču festivāla “Ūdensgabali” noslēdzošais pasākums 15.septembrī būs veltīts Latvijas video mākslai un, radot tiltu starp jauno un aizgājušo, ļaus paraudzīties gan uz jaunākajiem Latvijas video mākslinieku darbiem, gan Latvijas video mākslas pionieru atstāto mantojumu aizraujošā un reflektīvā saspēlē.
15. septembrī plkst.19.00 video mākslas seansu programmu noslēgs unikāla, īpaši festivālam “Ūdensgabali” veidota izlase, kurā apvienoti darbi no Latvijas Video mākslas arhīva. Izlasē “Dabiskais skaistums”, kuru sastādījusi mākslas vēsturniece Sandra Ķempele, apvienoti video darbi, kas tapuši laika posmā no 2018. līdz 2021.gadam, un tā ir veltīta dabiskuma jēdzienam. Pēdējos gados šis jēdziens ir saistīts ar morālu vērtējumu un atbilstību noteiktai lietu kārtībai, arbitrāriem dabas likumiem un noteikumiem par cilvēka dabu, pareizu būtību. Video izlases virstēma “Dabiskais tuvums” aplūko dažādus jēdziena aspektus, uzdodot jautājumu: Ko uzskatām par dabisku? Vai dabiskums ir saistīts ar dabas procesiem? Cik pietuvināti esam dabas parādībām un procesiem? Kā attālumu mazināt, tvert un izzināt? Reflektējot par iespējamo atbilžu variācijām, seansā tiks demonstrēti Diānas Tamanes, Elzas Niedres, Evas Vēveres, Ilzes Ances Kazakas, Līgas Spundes, Mētras Saberovas un Margaritas Ievas Lozes video darbi.
Savukārt pēc seansa, plkst.21.00, tiks atklāta grupas izstāde “Latvijas Video mākslas arhīvs, 1990-2000”. Izstāde ir veidota vienlaikus gan kā retrospektīvs atskats, gan kā radoša interpretācija, kas balstīta apropriācijas metodē, – peldošā mākslas centra “Noass” ārtelpā izvietotajos ekrānos būs aplūkojamas video mākslas kolāžas, kurās apvienoti spilgtākie darbi, kas reprezentē video mākslu Latvijā 90.gados. Izstādē iekļauti “F5”, Ievas Rubezes, Mārtiņa Grauda, Mārtiņa Ratnika, NSRD, Edgara Bites, Jura Boiko, Daiņa Kļavas, Arta Dzērves, Artas Egles-Bisenieces, Ervīna Broka, Viestura Graždanoviča, Ingunas Aares, Renāra Krūmiņa, Maijas Apines, Imanta Vekmaņa, Monikas Pormales, Ginta Gabrāna, Daces Džeriņas, Ivara Mailīša, Ievas Jurjānes, Andra Stepes, Hardija Lediņa un Gintara Kavača darbi.
Kā atklāj izstādes kurators Lauris Vorslavs: “Šis video mākslas darbu radīšanas laika periods ir visinteresantākais padziļinātai izpētei, jo satur daudz radošuma un jaunrades elementu, kuri izmantoti mākslas darbu radīšanā.” Radot citu kontekstuālo ietvaru, kolāžās veidotie darbi ieguvuši jaunu naratīvu, kas skatītājiem piedāvā citādus saskarsmes punktus un pārliecinoši atklāj, ka 20.gs.pēdējā gadsimtā veidotie darbi ir aktuāli ne tikai pētniecības, bet arī jaunrades kontekstā. Izstāde būs aplūkojama AB dambī, pie mākslas centra “NOASS”, līdz 30.decembrim.
Festivāls “Ūdensgabali”
AB dambis 2, Rīga
Ventspils mākslinieku kopizstāde “Ciemmaiz”
Liepājas muzejā
16. septembris–31. oktobris
No16. septembra līdz 31. oktobrim Liepājas muzeja pirmā stāva anfilādē būs skatāma Ventspils mākslinieku kopizstāde “Ciemmaiz”, kas nu jau ceturto reizi plānota kā Ventspils mākslinieku darbu parāde un radoša atbilde liepājnieku izstādēm Ventspilī.
Izstādes nosaukumam izvēlētais vārds Ciemmaiz ir kā asprātīga un precīza atsauce gan uz ciemošanās faktu kā tādu, gan tāmnieku izloksnei raksturīgo izrunu un rakstību, gan teikumu: “Ciēmmaize izcep drumstliņkūk, tas būs labs līdzjemšne!” (ciemmaizei izcep drumstaliņkūku, tas būs labs līdzņemšanai).
Izstādē “Ciemmaiz” arī šoreiz piedalīsies Ventspils mākslinieki - Sarmīte Caune, Mārīte Kluša, Jeļena Baranovska, Rita Blaževiča, Boriss Moisejevs, Līva Ozoliņa, Ieva Rupenheite, Olga Šilova, Anna Orniņa, Laimdota Junkara, Jānis Kupčs, Pauls Spridzāns, novadnieki Zīle Ozoliņa - Šneidere, Sindija Mačtama, Edvīns Krūmiņš un Reinis Gailītis.
Kopš pēdējās viesošanās Liepājas muzejā un izstādes “Tikšanās anfilādē” 2017. gadā autoru loks ir audzis, jo mākslinieku kopizstādēs tagad piedalās arī Inga Insberga, Marfa, Janeta Liepājniece un Anita Birzgale, kā arī dzimtajā Ventspilī atgriezusies pazīstamās Talsu “Krūmu” grupas dalībniece Gunta Kalsere.
Ventspilnieku kopizstādes raksturo demokrātiska attieksme pret autoru veikumu, līdzās pastāvot gan tradicionālā reālisma manierē risinātiem darbiem, gan izteikti laikmetīgiem meklējumiem modernisma valodā.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Arhitekta Armanda Bisenieka darbu izstāde “Koncepts – konteksts 50”
Latvijas Arhitektūras muzejā
16. septembris–12. novembris
Valsts robežsardzes Robežnieku nodaļa Krāslavas rajonā. 1999–2001. Foto: Ainars Meiers
No 16. septembra līdz 12. novembrim Latvijas Arhitektūras muzejā notiks arhitekta Armanda Bisenieka jubilejas izstāde “Koncepts – konteksts 50”. Arhitekts profesijā darbojas gandrīz piecdesmit gadus, un izstāde iepazīstina ar aptuveni trešdaļu no arhitekta darbiem, kuru kopskaits sasniedz vairāk kā simts objektus. Izstādē eksponētas ēku fotogrāfijas, maketi un mēbeļu dizaina paraugi, kurus pavada arhitekta komentāri.
Arhitekts Armands Bisenieks pieder arhitektu paaudzei, kura šogad atzīmē 70 gadu jubileju. Bisenieks toreizējo Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultāti absolvēja pērnā gadsimta 70. gadu vidū, un reizē ar viņu arhitektūrā ienāca tādi spēcīgi meistari, arhitekta kursa biedri, kā Andris Kronbergs, Zaiga Gaile, Jānis Lejnieks, Arno Heinrihsons, Pēteris Venckovičs, kuru devums arhitektūrā tā vai citādi ir fundamentāli nozīmīgs.
Bisenieka pirmā profesionālā pieredze tāpat ir bijusi īpaša – arhitektam bija iespēja strādāt institūta “Pilsētprojekts” 5. darbnīcā slavenā Modra Ģelža, kurš uzlūkojams par vienu no visu laiku nozīmīgākajiem Latvijas arhitektiem, vadībā. Tomēr patstāvīgi projektētu darbu Biseniekam šeit nebija daudz – tapa daži objekti Rīgā un Ventspilī.
80. gadu vidū viņš kļuva par zinātniskās un ražošanas apvienības “Gauja” galveno arhitektu un vadīja mēbeļu dizaina nozari Latvijā. Ikdienas darbs ritēja Padomju valsts stagnācijas apstākļos, kas neglābjami ietekmēja iespējas projektus kvalitatīvi realizēt un ieviest dzīvē.
Pilnīgi citas iespējas pavēra politiskās situācijas maiņa. 1994. gadā Bisenieks nodibināja individuālo uzņēmumu – arhitektu biroju “Armanda Bisenieka arhitektūras un dizaina darbnīca”, kas vēlāk, pieaugot projektēšanas darbu apjomam, pārtapa par “Armands Bisenieks arhitekti” (1998) un “AB architekti” (2010), bet kopš 2016. gada Armands Bisenieks veic būvprojektu vadību, sadarbojoties ar būvkomersantu “Valgude”. Biroja realizēto darbu vidū ir pārbūves, jaunbūves, interjera un mēbeļu dizaina projekti, būves uz Latvijas Austrumu robežas, Rīgas vēsturiskajā centrā, Vecrīgā, vēstniecību telpas Berlīnē, Vašingtonā un vairāku vienģimenes māju projekti. No pēdējo gadu veikuma ir atzīmējama Rīgas Piena kombināta Siera ceha pārbūve, un kopš šī gada maija – pēc uzvaras Rīgas pilsētas būvvaldes iepirkuma konkursā – sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju un labiekārtojumu elementu dizaina izstrāde.
Arhitektūra nav indivīda radīts mākslas darbs, tā top komandā. Arhitekts savu personālizstādi nav rīkojis, lai rezumētu radošajā mūžā sastrādāto, bet ar šo izstādi vēlas izteikt pateicību projektos iesaistītajiem arhitektiem, tehniķiem, dizaineriem, būvkonstruktoriem, inženiertīklu projektētājiem un visiem citiem, ar kuru palīdzību šie darbi ir varējuši tapt.
Latvijas Arhitektūras muzejs
Mazā Pils iela 19, Rīga
Saruna ar Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021
izstādes “Digitālie viduslaiki” dalībniekiem
Facebook platformā
17. septembrī
Āpa Tepera izstādes “Materialitātes ēna” ekspozīcijas skats izstādē “Digitālie viduslaiki”. Foto: Kristīne Madjare
17. septembrī plkst. 18.00 Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021 izglītības programmas “Laikmeta vīzijas” ietvaros būs iespēja tikties ar izstādes “Digitālie viduslaiki” māksliniekiem – Kristīni Krauzi-Slucku (LV), Āpu Teperu (Aap Tepper, EE) – un izstādes kuratori Aneti Skuju (LV). Saruna norisināsies angļu valodā Rīgas Fotogrāfijas biennāles un Latvijas Fotogrāfijas muzeja Facebook platformās (https://fb.me/e/RqsvrCTh).
Izstāde “Digitālie viduslaiki” ir apskatāma Latvijas Fotogrāfijas muzejā no šī gada 3. septembra līdz 3. oktobrim.
Kristīne Krauze-Sluka un Āps Tepers iepazīstinās ar savu radošo darbību, kas aktualizē digitālo un analogo resursu mijiedarbību, savukārt izstādes kuratore Anete Skuja iepazīstinās ar izstādes koncepciju, kopā ar māksliniekiem pieskaroties fotogrāfiskā attēla materialitātes pārmaiņām digitālo tehnoloģiju dominances un fotogrāfiskā medija transformācijas kontekstā. Izstāde “Digitālie viduslaiki” aplūko, kā digitālā tehnoloģiju attīstība un dominance liek pamatus jaunai imateriālā atmiņu kultūrai, kuras ietekmē fotogrāfiskais attēls vai pat pieskāriens šķietami zaudējis savu materiālo substanci.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT 2021 https://fb.me/e/RqsvrCTh
Galerijas “Alma” laikmetīgās mākslas izstāde
Padures muižā
17. septembris–31. novembris
No 17. septembra līdz 31. novembrim Padures muižā būs skatāma galerijas “Alma” organizēta laikmetīgās mākslas izstāde.
Padures muižu un tās parku izstādes norises laikā pārņems laikmetīgā māksla, vēstures liecības, kas nolasāmas tās telpās un apkārtnē, atradīsies dialogā ar mākslinieku darbiem. Ekspozīciju veido gan jaunas, īpaši šim notikumam veidotas instalācijas un objekti, gan darbi, kas atlasīti no izstādēm, kas notikušas galerijā “Alma”. Izstādes dalībnieki: Ēriks Apaļais, Andris Breže, Ivars Drulle, Kristiāna Dimitere, Krista un Reinis Dzudzilo, Vika Eksta, Kristians Fukss, Barbara Gaile, Kristaps Ģelzis, Toms Harjo, Ernests Kļaviņš, Linards Kulless, MAREUNROL’S, Krišs Salmanis, Tīrkultūra, Zane Tuča,
Izstādes kuratore: Astrīda Riņķe. Grafiskais dizains: Krišs Salmanis.
Padures muiža celta 1837. gadā pēc skotu muižnieka un tirgotāja Džona Balfūra pasūtījuma. Atšķirībā no virknes buržuāziski renovētu vai butaforiski vēsturiskotu Latvijas muižu, šī 19. gadsimtā celtā klasicisma ēka izceļas ar īpašu pietāti pret vēsturisko uzslāņojumu, kas tajā izveidojies laika gaitā, mainoties īpašniekiem, valdošajām varām, kā arī pastāvošajiem sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem. Starp Padomju laika brutālajiem ieviesumiem pavīd ornamenti, ampīra krāsnis un neuzkrītošas detaļas, kas iztēlē uzbur aizgājušu laikmetu. Tāpēc tieši šeit galerijas “Alma” komanda ir nolēmusi veidot vērienīgu grupas izstādi.
“Tāpat kā mūsdienās tiek kritiski pārskatīts muzeja jēdziens, tā institucionālā nozīme un funkcija aktuālajos kultūras procesos, tāpat var uzdot jautājumu – kā muižām funkcionēt šodien? Vai tās kalpos par izklaides un atpūtas vietām labi situētām ģimenēm, vai tās būs privātīpašumi, kuros mūsdienu muižkungi izstādīs savus dārgumus? Iespējams, tagad muiža var darboties arī kā atvērta telpa mākslinieciskai jaunradei, kā pierādīts šeit”, stāsta mākslas kritiķis, izstādes tekstu autors Tomass Pārups.
Visi ieņēmumi no ekspozīcijas apmeklējuma tiks ziedoti Padures muižas atjaunošanai.
17. starptautiskā glezniecības simpozija “Marks Rotko 2021” izstāde
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
No 17. septembra
Simpozija “Marks Rotko 2021” radošais process. Foto: Santa Suhanova
Piedaloties deviņiem māksliniekiem no septiņām valstīm, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs jau 17. reizi rīko starptautisko glezniecības simpoziju “Marks Rotko 2021”. No brīvdabas plenēra pārveidots par stabilu simpoziju ar pasaulslaveniem viesmāksliniekiem, šis pasākums kļūst par vietu un laiku, kur māksla maina apkārtni.
Simpozija “Marks Rotko 2021” noslēguma izstāde tiks atklāta 17. septembrī. Simpozijā piedalās: Džoanna Potla (ASV), Eimija Vensela (ASV), Kuba Janists (Polija), Arvīds Bekers (Vācija), Barbara Niča (Polija), Renē de Roze (Nīderlande), Leons Filipss (Kanāda), Endrū Smits (Lielbritānija), Māris Upzars (Latvija)
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Barbaras Gailes personālizstāde “Krāsas”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
18. septembris–14. novembris
Barbara Gaile. Bleu. 2019. Audekls, akrils, pigments. Privātkolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
No 18. septembra līdz 14. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs un Kupola zālē būs skatāma Barbaras Gailes personālizstāde “Krāsas”.
Barbara Gaile Latvijas skatītājam ir labi pazīstama ar savām abstraktajām gleznām, kuru starojums dod nojausmu par suģestējošu cildenumu. Viņas mākslā no darba uz darbu mainās noskaņa, faktūra, ritmi, smalki niansēti žesti, līdz šajā jaunajā gleznu ciklā “Krāsas” ienāk īsi, saprotami vārdi.
Kā pamato pati autore, “projekta uzdevums ir pētīt un radoši attīstīt gandrīz monohromas glezniecības simbiozi ar rakstīto vārdu”. Arī agrāk Barbara Gaile retumis iegleznoja kādu vārdu, taču šoreiz tie nav poētisks papildinājums, bet krāsai līdzvērtīgs pētniecisks instruments.
Māksliniece stāsta: “Pielietojot dažādas valodas, katras krāsas ietvaros es cenšos radīt tās autonomu izpausmi, tās maksimumā iemiesotu gleznu. Reizē tie ir ļoti subjektīvi krāsu un vārdu traktējumi, kas ir vienlaicīgi universāli un vispārināti, kuriem būtu jāatver daudzu individuālu interpretāciju lasījumu iespējas.”
Racionālu pamatu šim vērienīgajam darbu ciklam Barbara Gaile radusi, ilgstoši iepazīstoties ar pētījumiem par krāsu aktuālajām un vēsturiskajām izpausmēm. Arī latviešu folkloras un dzejas ielokā krāsai ir bijusi liela saturiska nozīme. Piemēram, “Balta nāca tautu meita...”, “Mana balta māmuliņa...” vai Raiņa “Dies saulīte atkal trīskrāsaina: Drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana”.
Gleznu cikla idejas pirmsākumi Barbarai Gailei meklējami urbānās vides šķietami haotiskajos grafiti, ieskrāpējumos, uzrakstos – tātad, pilsētu nekomerciālajā, no reklāmas atšķirīgajā vizuālajā daudzbalsībā. Savukārt poētiskais impulss burtiskā nozīmē bija Artūra Rembo dzejolis “Patskaņi” (“Voyelles”), kurā viņš katram patskanim piešķir noteiktu krāsu – “A melns, E balts, I sarkans, U zaļš, O zils” (“A noir, E blanc, I rouge, U vert, O bleu”).
Dzīvojot kopš 1997. gada Parīzē, būdama izglītots, intelektuāls un mākslā (arī vārdu mākslā) ieinteresēts cilvēks, Barbara Gaile spēj līdz niansēm izprast visas ģeniālā franču dzejnieka vārsmas. Taču pretēji versmainajam Rembo, kuram sarkanais ir “izspļautas asinis, daiļo lūpu smiekli dusmās un grēkus nožēlojošā reibumā”, Barbaras Gaile darbu cikls ir precīzi strukturēts, lakonisks glezniecības robežu paplašinājums. Tas ir konceptuāls, taču vienlaicīgi jutekliski vielisks kodētas ziņas nesējs.
Šis mākslas darbu kopums savu ritējumu uzsāka ar divām pelēkām kompozīcijām – “Yes” un “No”. Tās ievadīja cikla vārdu fonētiskās spēles, kas atsevišķās gleznās parādījās kā krāsu nosaukumi dažādās valodās – bleu, grigio, pink vai silber. Ar šo izstādi Barbaras Gailes krāsu niansēm piepulcējušies vārdi ar to semantiskajiem toņiem. Reljefs darbos ienāk līdz ar Braila rakstu, kurš divās gleznās saturiski izceļ balto un melno.
Latvijas Nacionāaisā mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
ISSP komerciālās fotogrāfijas meistarklašu rudens cikls
No 18. septembra
Fotogrāfijas izglītības platforma ISSP Skola izsludinājusi pieteikšanos uz komerciālās fotogrāfijas meistarklašu cikla jauno sezonu, kurā padziļinātu izpratni par dažādiem fotogrāfijas un video radošajiem un praktiskajiem aspektiem sniegs nozares profesionāļi – Reinis Traidās, Māris Ločmelis, Jānis Deinats un Elena Kononova. Rudens ciklā meistarklases notiks četrās sestdienās, un tajās aicināti piedalīties profesionāli fotogrāfi, kā arī tie, kuri vēlas saistīt savu karjeru ar šo nozari.
ISSP Komerciālās fotogrāfijas meistarklases norisinās kopš 2019. gada, sniedzot dalībniekiem iespēju papildināt savas profesionālās prasmes, uzlabot attēlu uzņemšanas iemaņas, vienlaikus attīstot radošo vīziju un ieguldot karjeras attīstībā.
Četru meistarklašu cikls sāksies 18. septembrī ar komerciālo video režisora, operatora un pēcapstrādes speciālista Reiņa Traidās meistarklasi, kurā viņš dalībniekus izvedīs cauri galvenajiem tehniskajiem un radošajiem izaicinājumiem, ar ko jāsaskaras fotogrāfiem, pārejot no statiska uz kustīgu attēla formātu. Meistarklases otrajā daļā notiks praktisks paraugdemonstrējums portreta un intervijas filmēšanā, gaismošanā un skaņošanā.
9. oktobrī meistarklase notiks pie viena no Latvijas pazīstamākajiem reklāmas fotogrāfiem – Māra Ločmeļa, kurš demonstrēs, kā norit darbs viņa studijā un sniegs iespēju ieskatīties šī procesa aizkulisēs. Meistarklasē Ločmelis dalīsies profesionālajās zināšanās un prasmēs, kas noderēs produktu fotosesiju organizēšanā. Dalībnieki uzzinās, kā izprast fotografējamo objektu un kā parādīt to, tiešā un pārnestā nozīmē, vislabākajā “gaismā”. Meistarklases otrajā daļā notiks praktiski fotosesiju demonstrējumi un kopīga procesa un rezultātu izvērtēšana.
6. novembrī meistarklasi “Portrets vidē” vadīs pieredzes bagātais fotogrāfs Jānis Deinats, kurš fokusēsies uz portreta fotogrāfiju un cilvēka un vides mijiedarbību. Meistarklasē viņš atklās, kā fotosesijas vides ierobežojumus izmantot savā labā, cik daudzveidīgu rezultātu iespējams panākt pat šķietami vienkāršos apstākļos, kā veidot komunikāciju ar modeli un atrast savu vizuālo valodu un darbības veidu. Meistarklases laikā notiks fotosesija, sniedzot dalībniekiem iespēju pašiem izmēģināt dažādas pieejas un tehniskos uzstādījumus, paralēli vērojot, kā to dara meistars
Cikls noslēgsies 27. novembrī, kad retušētāja, studijas “Bespoke Pixel” līdzdibinātāja Elena Kononova dalīsies ar atziņām, kas uzkrātas, vairāk nekā 10 gadus strādājot ar komercfotogrāfijas pēcapstrādi. Dienas gaitā dalībnieki varēs izsekot retušas pamatprincipiem, izmantojot konkrētas kampaņas piemēru un analizējot labojumus katrā tās posmā. Meistarklases praktiskajā daļā tiks izskatīti dalībnieku iesniegtie attēli un notiks kopīga kļūdu labošana.
Meistarklases notiks sestdienās Rīgas centrā, ISSP telpā Berga Bazārā. Ločmeļa meistarklase norisināsies fotogrāfa studijā Āgenskalnā.
Annas Heinrihsones personālizstāde
“Vilmas Roess dzimšanas diena, kas beidzās ne tik labi kā bija iecerēts”
Galerijā “Romas dārzs”
18. septembris–19. decembris
Anna Heinrihsone. “Skaties uz mani, mazulīt!”. 165 x 190 cm
No 18. septembra līdz 19. decembrim galerijā “Romas dārzs” Liepājā būs skatāma gleznotājas, scenogrāfes un kostīmu mākslinieces Annas Heinrihsones izstāde “Vilmas Roess dzimšanas diena, kas beidzās ne tik labi kā bija iecerēts”, kurā autore apvienojusi klasiskos glezniecības un teātra scenogrāfijas elementus, radot jaunu un starpdisciplināru vizuālās mākslas pieredzi. Šī ir līdz šim vērienīgākā Annas Heinrihsones jaundarbu personālizstāde. Izstādes kuratore ir Auguste Petre.
Izstādē ir aplūkojami dažādos medijos tapuši darbi – lielformāta glezniecība, scenogrāfija un objektu jeb lietu teātris – kuri kopumā rada iespaidu par telpu kā dzīvu vidi, kas uzsūc un atpazīst tajā pavadītos brīžus, atmiņas un stāstus. Šoreiz centrālais vadmotīvs ir vēstījums par Annas Heinrihsones vecmāmiņu Vilmu Roess un viņas dzimšanas dienas svinībām.
Pēdējie divi gadi asociatīvi kļuvuši par laiku, kad viesības un teātra izrāžu apmeklējumi bijuši nepieejami – tie kļuvuši par šīs nesenās pagātnes traumu. Tieši tādēļ izstādē “Vilmas Roess dzimšanas diena, kas beidzās ne tik labi kā bija iecerēts” ir apspēlēta ballītes pēcgaršas un teātra sajūtas tēma, māksliniecei radot telpu, kas atgādina par nupat notikušiem svētkiem. Vai svinības ir notikušas patiešām, vai bijušas tikai fikcija? Vai iepriekšējā vakarā piedzīvotie notikumi ir bijis tikai paša iztēles auglis? Nekonsekventie gleznu un priekšmetu savienojumi Annas Heinrihsones vadībā pārtop par nedalāmu, dzīves paradoksus apliecinošu instalāciju, caur kuru skatītājam ļauts novērot to, kā šis brīdis pārtop atmiņās.
Galerijas “Romas dārzs” lielā izstāžu zāle veidota kā stāsta notikuma vieta, kura papildināta ar priekšmetiskām liecībām, kas rada sastingušas izrādes iespaidu. Anna Heinrihsone pilnībā nodevusies galerijas telpas analīzei, sev svarīgu glezniecības tēmu risinot “šeit un tagad”. Ikvienam izstādes apmeklētājam būs iespējams izsekot mākslinieces glezniecībai ļoti svarīgajam konceptuālajam stāstam, novērtēt viņas radīto tēlu sistēmas darbību tās spraigākajā attīstības brīdī. Izstāde “Vilmas Roess dzimšanas diena, kas beidzās ne tik labi kā bija iecerēts” ir vēstījums par sabiedrībā būtiskiem eksistenciāliem jautājumiem, vizuālo naratīvu laikmetīgi risinot glezniecības un scenogrāfijas žanru sadarbībā.
Anna Heinrihsone ir viena no ievērojamākajām Latvijas laikmetīgajām scenogrāfēm un kostīmu māksliniecēm ar starptautisku pieredzi. Kopš 1995. gada radījusi dekorācijas un kostīmus vairāk nekā 90 teātra izrādēm Latvijā, Igaunijā un Krievijā. Paralēli scenogrāfijai regulāri rīko personālizstādes un piedalās glezniecības grupu izstādēs. Paralēli scenogrāfijai sarīkojusi 13 personālizstādes un piedalījusies vairāk nekā 30 glezniecības un scenogrāfijas izstādēs Latvijā un ārzemēs. Jau vairākus gadus kā savu glezniecības motīvu Anna Heinrihsone izmanto fotogrāfijas no ģimenes arhīva, koncentrējoties uz momentiem, kuros varoņi ir savstarpēji emocionāli tuvi un atbrīvoti.
Galerija “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja
Dinas Ābeles izstāde “Plūduma pieskāriens”
kultūras centra “Siguldas devons”
Līdz 9. oktobrim
Līdz 9. oktobrim kultūras centrā “Siguldas devons” skatāma Dinas Ābeles izstāde “Plūduma pieskāriens”, kurā apskatāmas pēdējā laikā tapušas krāsainas un abstraktas gleznas, kuras papildinātas ar faktūru un kausēta stikla elementiem, kā arī mākslinieces sarakstītām haikām.
Dina par savām gleznām saka: “Darbiem ir ļoti svarīgi to nosaukumi, kuri skatītāju ieved dziļākā intuitīvā un filozofiskā skatījumā un aicina uz sarunu ar sevi.
Mūsos katrā dzīvo savs plūdums un mēs katrs esam iesaistīti kopējā plūdumā. Tas atstāj mūsos pēdas un arī viegli apņem. Viegli pieskaras un mēs sajūtam siltumu ar ko varam dalīties. Visās lietās mums apkārt varam vērot plūduma pieskārienus.
Vējam nav māju, upei nav pieturu, plūdums nebeidzas un neapstājas, rītausma noglāsta zemi, vilnis glauda smiltis, upe noglauda akmeni, skaņa apņem ausi – siltums sirdi.”
Māksliniece Dina Ābele ir beigusi grafikas katedru un ir Latvijas Mākslas akadēmijas zīmēšanas katedras asociētā profesore. Izstādēs piedalās no 1991. gada. Darbi ir piedalījušies daudzās izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs.
Kultūras centrs “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
Oļģerta Kraukļa darbu izstāde
Mākslinieku biedrības “Sidegunde” galerijā
Līdz 30. novembrim
Oļģerts Krauklis. Krasta iela. 22 x 44 cm, akvarelis, papīrs. 1962. Foto: Māris Upzars
Mākslinieku biedrības “Sidegunde” galerijā līdz 30. novembrim, atskatoties uz gada sākumā apritējušo arhitekta, gleznotāja un grafiķa Oļģerta Kraukļa deviņdesmitgadi, atvērta mākslinieka darbu izstāde.
Jubilejas izstādei kopā ar autoru tika izvēlēti darbi, kas raksturo viņa ceļu mākslā vairāk kā 60 gadus ilgā periodā – pārsvarā akvarelis. Mākslinieks atzīst: “Savos mākslas darbos gan akvarelī, pastelī vai zīmējumā, esmu centies skatītāju iesaistīt izteiksmīgajā dabas skaistumā, kas jūtams tikai Latvijā. Izbaudīt to un sajust viņa elpu.”
Oļģerta Kraukļa pamatprofesija ir arhitektūra (studijas ar izcilību absolvētas 1955. gadā). Trīsdesmit gadus (1953-1983) darbojies projektēšanas institūtā “Pilsētprojekts”, vadījis autoru kolektīvus vairāku nozīmīgu celtņu projektēšanā – Ogres Kultūras centrs, tagadējā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas administratīvā ēka,kurai piešķirts arhitektoniski kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss.
Oļģerts Krauklis ir Latvijas Arhitektu savienības biedrs (no 1958), ieguvis Lielo balvu par mūža ieguldījumu būvindustrijā (2016), iecelts par Trīszvaigžņu ordeņa virsnieku (2012). Mākslas izstādēs Oļģerts Krauklis piedalās kopš 1958. gada, un kopš 1981. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.
Mākslinieku biedrība “Sidegunde”
Katrīnas iela 12, Rīga
Zigmunda Šnores, Irīnas Špakovas un Ingrīdas Irbes personālizstādes
Galerijā “Antonija”
Ingrīdas Irbes darbs
Galerijā “Antonija” šobrīd skatāmas trīs mākslinieku izstāde - Zigmunda Šņores (1942) akvareļu personālizstāde, Ingrīda Irbe (1969) skatāma gleznotājas un LU Pedagoģijas psiholoģijas un mākslas fakultātes lektores Ingrīdas Irbes (1969) personālizstāde “Iedvesma dabā” un Irīnas Špakovas (1987) izstāde “Human touch”. “Human touch” ir gleznu sērija, kas tika uzsākta 2019. gada beigās. Kā impulss darbam kalpo izvēlētais ticības modelis, kurā cilvēks, cilvēka fiziskā un garīgā klātbūtne ir tas fundamentālais un pārākais. Cilvēks tiek romantizēts un pētīts drīzāk kā spontāns un romantisks organisms, kā spēcīgas un dzīvas enerģijas plūsmas, nevis kā paredzami algoritmi. Liela uzmanība tiek pievērsta kontaktpunktam, neredzamajam starpniekam, kas simbolizē vienību ar visu pastāvošo. Impulss, spontanitāte, kustība, enerģiju saspēle, tagadnes un klātbūtnes moments ir izvēlētais ticības modelis un darbu vēstījums.
Klasiskās mākslas galerija “Antonija”
Brīvības iela 157, Rīga
Izdots izstādes “Rīgas mākslinieku grupa – 100” katalogs
Grāmatas “Rīgas mākslinieku grupa – 100” atvērums. Dizains: Anta Pence. 2021. Foto: Otto Strazds
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar izdevniecību “Neputns” laidis klajā bilingvālu izstādes “Rīgas mākslinieku grupa – 100” katalogu.
Rīgas mākslinieku grupa nodibinājās 1920. gada ziemā, pirmo izstādi sarīkoja martā Vilhelma Purvīša vadītajā Rīgas pilsētas mākslas muzejā, bet beidza pastāvēt 1940. gadā. Grupas simtgadei veltītā glezniecības, zīmējumu un tēlniecības izstāde, kura no 11. septembra līdz 2022. gada 2. janvārim ir skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē, aptver periodu no Pirmā pasaules kara līdz pat 20. gadsimta vidum.
Papildinot ekspozīciju, izdevums dod ieskatu astoņpadsmit grupas biedru – Jāzepa Grosvalda, Jēkaba Kazaka, Aleksandras Beļcovas, Jāņa Cielava, Ģederta Eliasa, Jāņa Liepiņa, Eduarda Lindberga, Emīla Meldera, Martas Skulmes, Oto Skulmes, Ugas Skulmes, Niklāva Strunkes, Romana Sutas, Leo Svempa, Erasta Šveica, Valdemāra Tones, Konrāda Ubāna un Sigismunda Vidberga – daiļradē. Katalogu sastāda ievads, darbu saraksts ar īsām autoru biogrāfijām un vairāk nekā 150 attēli, kas iedalīti trīs nodaļās.
Nodaļa “No “Zaļās puķes” līdz pirmajai izstādei. 1915–1920” atklāj jauno mākslinieku pirmos modernisma eksperimentus, “Novatorisko meklējumu līkloči. 1920–1930” – aizraušanos ar kubismu, fovismu un jauno lietišķību, bet “Spilgtākā parādība Latvijas mākslā. 1930–1940” atspoguļo radošo briedumu, kad, pēc mākslas zinātnieka Borisa Vipera domām, “nepārspīlējot varam teikt, ka modernās latvju mākslas pēdējais vārds vispārliecinošāk un vispilnīgāk skan Rīgas grupas izstādēs”.
Kataloga sastādītāja un autore ir Dace Lamberga, maketa dizainere – Anta Pence, tekstus angļu valodā tulkojis Valdis Bērziņš, redaktores – Laima Slava, Antra Bula un Iveta Boiko. Grāmata izdota latviešu un angļu valodā, tās apjoms – 288 lappuses, iespiesta “Jelgavas tipogrāfijā”.
