Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Cirka un ielu mākslas festivāls “RE RĪGA”
Āgenskalnā
23.–25.augusts
No 23. līdz 25.augustam starptautiskais laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivāls “Re Rīga!” norisināsies Rīgas cirka jaunajā lokācijā - brīvdabas teritorijā pie Zeļļu ielas 25. Šī gada festivāls ir viens no Rīgas vasaras kultūras programmas notikumiem, kas veltīts Baltijas mākslinieku daiļradei un jaunradei.
Festivālā piedalīsies igauņu-somu gaisa akrobātu trio Big wolf company, lietuviešu roku stājas meistars Džiugas Kunsmanas, latviešu objektu manipulācijas un žonglēšanas mākslinieks Dmitrijs Pudovs, igauņu-somu akrobātu pāris SaBoK Circus. Latviešu Sīra rata mākslinieks Aleksejs Smolovs ar domubiedriem šogad ar īpaši festivāla vietai radītu un pielāgotu jaundarbu “Pavediens” noslēgs festivālu.
“Re Rīga!” festivāla radošais direktors Mārtiņš Ķibers uzsver, ka šādas Site specific izrādes atstāj ilgstošu iespaidu uz apmeklētāju, jo ļauj skatītājam justies kā daļai no mākslas darba.
Festivāls “Re Rīga!” sadarbībā ar starptautisko projektu Baltic Circus on the road programmā iekļāvis divus aktuālus projekta dalībnieku priekšnesumus. Cirka mākslinieku apvienības Big Wolf Company un SaBoK Circus izturēja sīvu konkursu un tika novērtētas kā perspektīvākās Baltijā radītās laikmetīgā cirka izrādes. Māksliniekiem tika dota iespēja piedalīties radošā darba rezidencēs un starptautisku kuratoru uzraudzībā attīstīt un pilnveidot savas izrādes, lai tās labāk piesaistītu ne tikai Baltijas skatītāju, bet arī Eiropas festivālu veidotāju uzmanību un iekļautos starptautisko festivālu apritē. Festivāla Re Rīga!” programmā skatītājiem būs unikāla iespēja novērtēt mākslinieku jaunradi pirms viņi dodas tālāk uz Jaunā cirka nedēļu Viļņā un Baltijas cirka skati “Epicirq” Tallinā.
Cirka un ielu mākslas festivāls “RE RĪGA”
Zeļļu iela 25, Rīga
Kaspara Bramberga mākslas darbs no sērijas “Exigency”
Mākslas centrā “Noass”
No 24. augusta
Mākslas centrā “Noass” 24. augustā plkst.19.00 tiks atklāts mākslinieka Kaspara Bramberga mākslas darbs no viņa jaunākās mākslas darbu sērijas “Exigency” (Galēja nepieciešamība). Mākslas darbs, kas speciāli jaunradīts tā eksponēšanas vietai, būs aplūkojams pie mākslas centra fasādes līdz pat gada beigām. Darbā mākslinieks aplūko bezkompromisa attiecības starp indivīdu un viņam atvēlēto laiku apstākļos, kad ir bezgalīgi daudz iespēju. “Exigency” ir cieši saistīts ar māksliniekam personīgi nozīmīgiem un aktuāliem jautājumiem — vai mūsu rīcībā ir pietiekami daudz laika? Vai ilūzija par bezgalīgām laika rezervēm mums nelaupa spēju adekvāti reaģēt? Mākslinieka Kaspara Bramberga radošā prakse sakņojas pārliecībā, ka mākslas darbs var būt autonoms, brīvs no kritikas, kultūrvēsturiska konteksta un sociāli aktīviem vēstījumiem.
Kā atklāj pats mākslinieks: “Mana māksla ir par cilvēku kā intelektuālu, psiholoģisku, uztverošu, sociālu un garīgu indivīdu, kurš ir spējīgs uztvert mākslas darbu dziļi personiskā līmenī. Es esmu pārliecināts, ka mākslas darbs var pastāvēt arī kā neatkarīgs vizuālās inteliģences lādiņš, kas tiek raidīts skatītāja intelekta virzienā, tādejādi kļūstot par spēcīgu vēstījumu un pilnvērtīgu komunikācijas platformu.” Abstraktas formas, kas panāktas ar mērķtiecīgi vienotu elementu izkārtojumu un glezniecībai netradicionāliem materiāliem, Kaspara Bramberga darbiem piešķir “bezvārdu poēziju”, radot auglīgu vidi visdažādākajām asociācijām un interpretācijām. Mākslinieka radošajā procesā īpašu vietu ieņem materialitāte. Izvairoties no jebkādas ilustrēšanas un ierastu materiālu lietojuma, arī mākslas centrā “Noass” eksponētais darbs izaicina tradicionālās glezniecības un tēlniecības robežas un balansē starp abstraktu monumentālismu un brutālismu – tas ir veidots no metāla, betona un šķidrā stikla.
Mākslas centrs “Noass”
AB dambis2, Rīga
Baltijas filmu dienas
kinoteātrī “Splendid Palace”
24. un 25. augustā
Kadrs no Linas Lužītes filmas "Pils" 
Jau piekto reizi augusta nogalē notiks Baltijas filmu dienas – bezmaksas seansi, kuros kinoskatītājiem katrā no trim Baltijas valstīm tiek piedāvātas vairākas kaimiņvalstu filmas. Rīgā Baltijas filmu dienas tradicionāli notiks kinoteātrī “Splendid Palace”, 24. augustā tiks demonstrētas divas filmas no Lietuvas, 25. augustā – divas filmas no Igaunijas.
24. augusts būs Lietuvas diena, un tajā tiks demonstrētas divas spēlfilmas. Seansā 17:30 paredzēta Linas Lužītes pieaugšanas drāma Pils / Pilis / The Castle(2020), tās galvenā varone Monika ir 13 gadus veca lietuviešu meitene, kas kopā ar māti un demences pārņemto vecmāmiņu nesen pārcēlusies uz Dublinu. Aizrautīgā dziedātāja Monika panāk, ka māte, kas ir profesionāla pianiste, turpina spēlēt kopā ar meitu. Bet mamma, lai nodrošinātu ģimenei iztiku, sākusi strādāt zivju pārstrādes rūpnīcā. Kad abas uzaicina spēlēt Pilī, Monikas mamma atsakās un neatvēl arī klavieru īrei nepieciešamos 120 eiro. Apņēmusies par katru cenu uzstāties, izmisusī Monika nolaupa savu vecmāmiņu un pieprasa mammai izpirkuma maksu. Latvijas skatītāju uzmanībai jāpiebilst, ka epizodiskā Daivas lomā filmā redzama aktrise Viktorija Streiča, Latvijas kinorežijas klasiķa Jāņa Streiča meita.
Otra Lietuvas spēlfilma, režisora Jurģa Matuleviča debija Īzaks / Izaokas / Isaac (2019) ir film noir stilistikā veidots stāsts par mīlestību un draudzību, nožēlu un pašattīrīšanos vēsturiski sarežģītos laikos. Viss sākas 1941. gadā, reālā Lietuvas holokausta vēstures epizodē – Kauņas ebreju slaktiņā Lietūkis garāžās, kur filmas galvenais varonis Andrjus aiz atriebības nogalina savu kaimiņu, ebreju Īzaku. Daudzus gadus vēlāk, jau pēckara padomju Lietuvā, viņu vajā pagātnes tēli un arvien pieaugoša vainas izjūta. Filma Īzaks 2020. gadā bija nominēta Eiropas Kinoakadēmijas balvai kategorijā Eiropas atklājums jeb Prix Fipresci (kinokritiķu balva).
Igaunijas diena šogad ir 25. augusts, pirmajā seansā 18:00 tiks demonstrēta dokumentālā filma Freds Jisi. Esības skaistums / Fred Jüssi. Olemise ilu / Fred Jüssi. The Beauty of Being (2020, režisors Jāns Totsens). Freds iekārtojis savu dzīvi krustcelēs starp dabu un kultūru, viņš ir patiess brīvās dabas filozofs, kurš rūpīgi apcerējis fundamentālo jautājumu, ko nozīmē būt cilvēkam. Mūsdienās daudz runā par panākumiem un smagu darbu, bet šī ir filma par auglīgu slaistīšanos – slavas dziesma saldajai nekā nedarīšanai un lēnai dzīvei. Bezmērķīgi klaiņodami pa dabas slepenajām takām, stundām ilgi vērodami garām peldošos mākoņus un iekrizdami nometnes ugunskura dūmu saldajās skavās, mēs atstājam pilsētas troksni un ekonomisko izaugsmi kaut kur ļoti, ļoti tālu. Kā saka Freds Jisi – reizēm jākļūst apgrēcīgi laiskam un jābūt pilnīgi vienam.
Otra igauņu filma ir komisks pieaugšanas stāsts, režisora Lauri Randla debijas spēlfilma Ardievu, PSRS / Hüvasti, NSVL / Goodbye Soviet Union (2020). Vientuļās mātes studentes dēlu Johannesu audzina vecvecāki, kamēr viņa hipijiskā mamma protestē pret karu Afganistānā. Spēcīgie raksturi nespēj sadzīvot, un māte ar VDK palīdzību slepus dodas strādāt uz Somiju, bet Johannesam vienam jātiek galā ar dzīves grūtībām. Viņš neglābjami iemīlas klasesbiedrenē Verā, riskē, iesaistās kautiņos un saņem sodu… kamēr fonā risinās Ļaunuma impērijas sabrukums. Ļeņini krīt un viņus nomaina Bārbijas, krokodils Gena un moskviči spiesti paiet malā, lai dotu ceļu Rietumiem, kas nu ir plaši vaļā!
Baltijas filmu dienas ir trīs valstu kino institūciju – Nacionālā Kino centra, Lietuvas Kino centra un Igaunijas Filmu institūta – iniciatīva un kopīgi veidots pasākums, stiprinot trīs Baltijas valstu sadarbību kino jomā un vairojot skatītāju zināšanas par kaimiņvalstu filmām.
Visās trijās valstīs Baltijas filmu dienas šogad norisinās vienos un tajos pašos datumos, katra valsts demonstrēs divus kaimiņu darbus. No Latvijas filmām Igaunijas un Lietuvas kolēģi izvēlējušies demonstrēšanai Reiņa Kalviņa debijas spēlfilmu Maiņa (2020) un Ilzes Burkovskas-Jakobsenas dokumentālo animācijas filmu Mans mīļākais karš (2020).
Iepriekšēja pieteikšanās seansa apmeklējumam, aizpildot reģistrācijas formu, kurā jānorāda konkrētās filmas seanss, skatītāja vārds, uzvārds, e-pasta adrese. Pēc reģistrācijas uz norādīto e-pasta adresi tiks nosūtīts ielūgums.
Baltijas filmu dienas
Elizabetes iela 61, Rīga
Grupas izstāde “Augļu mušu dzimumdzīve”
galerijā LOW
25. augusts–30.septembris
No 25. augusta līdz 30. septembrim galerijā LOW būs skatāma lietuviešu kuratora Valentina Klimašauska kūrēta grupas izstāde “Augļu mušu dzimumdzīve”.
Dalībnieki: bērni, augļu mušas, Marks Ekstrands, Adrians Ganea & Klorisa, Mindaugs Gapševičus, Helēna Heinrihsone, Kamile Krasauskaite un citas otrās un ne-cilvēciskās puses.
Izstādē, blakus pieredzējušu mākslinieku darbiem un īstām augļu mušām, būs skatāmi arī zīmējumi, kurus veidojuši Panevēžas Beržu proģimnāzijas skolnieki un bērni no Algimanta Bandzas Sociālo pakalpojumu mājas.
Fragments no Valentina Klimašauska teksta par izstādi: “Izstādes nosaukums, kurš atsaucas uz apnicīgo augļu mušu intīmo dzīvi, ir atrasta klikšķēsma. Tas atsaucas uz faktu, ka augļu muša jeb Drosophila melanogaster bieži tiek izmantota par cilvēka aizvietotāju zinātniskos eksperimentos, kuros cenšas izprast cilvēku uzvedību un genomu. Augļu mušu izmanto par izpētes organismu, lai pētītu tādas nozares kā ģenētiku vai audu un orgānu attīstību. Drozofilas genoms ir 60 % homoloģisks cilvēkam, tajā ir mazāk atkārtošanos, un apmēram 75 % gēnu, kuri atbild par cilvēku slimībām, ir homologi. Augļu mušas spēlējušas lomu zinātniskās iztēles veidošanā, kur tās ir arī cilvēku projekcijas vai atveidojumi. Augļu mušas ir populāras zinātniskajā kopienā tādēļ, ka tās ir viegli aizvietojamas, vadāmas, saskaitāmas, novērojamas un ar skaidri noteiktiem dzimumiem.
Tomēr, iespējams, jūs vēlēsieties uzzināt vairāk par nosaukuma klikšķēsmas eksperimentu. Zinātnieki izmantoja paņēmienu, ko dēvē par optoģenētiku, kura ietvaros ar gaismas palīdzību tiek kontrolēti neironi. Šajā gadījumā, zinātnieki zināja, kurš neirons kontrolē spermas izdalīšanos. Pakļaujot augļu mušu sarkanai gaismai, viņiem izdevās aktivizēt šo neironu, izraisot ejakulāciju. No tā izriet, ka – šajā gadījumā, ievērojama – seksuāla bauda nepiemīt tikai zīdītājiem. Turklāt to, ka augļu mušas gūst baudu no dzimumdzīves, pierāda arī to reakcija uz alkoholu – mušu tēviņi, kuru seksuālā dziņa nav apmierināta, bezalkoholiska dzēriena vietā dod priekšroku alkoholiskam dzērienam, šķietami izvēloties alternatīvu atalgojumu.
Lai kā arī nebūtu, dažādie pētījumi parāda kādu likumsakarību. Gan cilvēka, gan mušas smadzeņu atalgojumu sistēma izskatās drīzāk primitīva, šķietami pastiprinot vienu uzvedību, ja cita nav iespējama. Šī ideja ļauj mums arī pašu izstādi interpretēt kā eksperimentu, kurā darbosies ne tikai ne-cilvēciskas būtnes, bet arī skatītāji, kurus pievilinājusi, piemēram, nosaukuma klikšķēsma, pazīstami vārdi vai raudzēta dzēriena glāzes pieejamība atklāšanā. Vai arī – aizmirstiet atsauci uz bāra mušu un iedomājieties, ka abstraktas formas un kontūras, maizes aromāts, spilgtas krāsas, gaisma vai skaņu celiņš varētu iedarboties uz noteiktiem neironiem smadzenēs un ka estētiku arī iespējams interpretēt kā sava veida alternatīvu atalgojumu.
Neatbildēts paliek jautājums – kāda veida atalgojumu un atalgojumu par ko?”
Valentins Klimašausks (Valentinas Klimašauskas, 1977) ir kurators un rakstnieks. 14. Baltijas trienāles kurators. Kopā ar Ingu Lāci kūrējis Daigas Grantiņas personālizstādi “Saules suns” Latvijas paviljonā Venēcijas Starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē (2019). Kim? Laikmetīgās mākslas centra kurators (2017–2018) un Viļņas Laikmetīgās mākslas centra kurators (2003–2013).
Galerija LOW
Lāčplēša iela 78A (automazgātuves otrajā stāvā), Rīga
Rebekas Lukošus personālizstāde “Upsī”
“Kamergalerijā”
26.augusts–12.septembris
No 26.augusta līdz 12.septembrim Kamergalerijā būs skatāma Rebakas Lukošus personālizstāde “Upsī”. Izstāde “Upsī” veltīta sešroku sievietes tēlam jeb zirnekļsievietei, jeb kā teiktu Rebekas vectētiņš - sievietei “uz visām rokām”. Šis tēls radās, autorei aizdomājoties, kādas iespējas vizuāli un arī praktiski sniegtu šādu sešu roku esamība. Pirmie vizuālie meklējumi notika zīmējot komiksu “Oops” žurnāla “Kuš!” sērijai “mini kuš!”. Izstādē būs apskatāmi komiksa zīmējumu oriģināli, kā arī izšuvums un neliela skulptūra.
Ar šo izstādi “Kamergalerija” noslēdz izstažu ciklu, kas veltīts ilustrācijai, aicinot savus darbus eksponēt māksliniekus, kuri savu atpazīstamību ieguvuši ilustrācijas žanrā. Izstāžu cikls sadarbībā ar komiksu kultūras žurnālu “kuš!” veidotāju, vieskuratoru Dāvidu Šilteru (David Schilter).
“Kamergalerija”
11. novembra krastmala 35, Mākslinieku nama 5. stāvā, 81. telpā.
Taps 70 metru garš unikāls pilsētvides mākslas objekts
Viskaļu laikmetīgās mākslas festivāla un
pilsētvides ielu mākslas sacensības Street Art Slam ietvaros
Teikā
26. augustā
Foto: Kitija Kaļinina
Sadarbībā ar mākslas centru Totaldobže un konkursā atlasītiem 16 māksliniekiem 26. augustā Rīgā notiks jau trešās pilsētvides ielu mākslas sacensības Street Art Slam, kuru ietvaros 8 stundu laikā taps urbānā galerija, māksliniekiem vienlaikus radot mākslas darbus uz 70 metrus garas mūra sētas, kas izvietota gar bijušās Vidzemes maiznīcas teritoriju Ropažu ielā 16. Nekustamo īpašumu attīstītājs Bonava Latvija ar šāda pilsētvides objekta izveidi pakāpeniski uzsāks visas līdz šim degradētās teritorijas sakārtošanu.
Pilsētvides mākslas objekta izveide norisināsies sacensību formāta veidā, kur izvēlētie mākslinieki katrs sev atvēlētā sētas fragmentā centīsies radīt neatkārtojamu ielu mākslas gleznojumu, ievērojot sacensību vadmotīvu – “Māju sajūta”. Pēc gleznojumu pabeigšanas visus darbus izvērtēs īpaši izveidota žūrija, nosakot Street Art Slam uzvarētāju, kuram tiks piešķirta naudas balva 1000 eiro apmērā. Pie atsevišķām naudas balvām tiks arī otrās un trešās vietas ieguvēji, kā arī viens no māksliniekiem, kura darbs būs ieguvis augstāko novērtējumu sociālās platformas Facebook (Facebook.com/Totaldobze) balsojumā nedēļas laikā pēc Street Art Slam noslēguma.
Iepriekšējie mākslas centra Totaldobže rīkotie Street Art Slam konkursi notika Tallinas ielas kvartālā mūsdienu foruma “Baltā nakts” ietvaros. Ar šī gada Street Art Slam sacensībām sāksies arī trīs dienu ilgs Viskaļu laikmetīgās mākslas festivāls, tādēļ konkursa dalībnieki un vērotāji tiks aicināti doties tālāk uz Viskaļu ielu 36, kur tiks atklātas vairākas laikmetīgās mākslas izstādes, notiks dejas mūzikls un laikmetīgās mūzikas koncerti.
Lai mūra sēta iegūtu neatkārtojama mākslas objekta vaibstus, gleznojumu vērtēšanu veiks kompetenta žūrija – māksliniece Maija Kurševa, komiksu žurnāla KUŠ galvenais redaktors Dāvids Šilters, pirmā Street Art Slam uzvarētājs Uģis Albiņš, Street Art Slam vadītājs Kaspars Lielgalvis un Bonava Latvija pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša. Mākslas objekta tapšanā piedalīsies mākslinieki Neo Creativity, Gvido Vizulis, Mārtiņš Zutis, Zahars Ze, Rebeka Lukošus, Undīne Ābiķe, Jurijs Tatarkins, Līva Āboltiņa, Jana Ribkina, Dāvis Lapa, Ella Mežule, Tatjana Nežberte, Ingrīda Rutka un studija Monotons. Objekta apgleznošana norisināsies 26. augustā no plkst. 12.00 līdz 20.00, savukārt labāko darbu autorus žūrija paziņos plkst. 20.30.
Viskaļu laikmetīgās mākslas festivāls
Ievas Putniņas un Zanes Putniņas kopizstāde “Kuru tu mīli vairāk?”
Galerijā “Smiļka”
27. augusts–10.septembris
Galerijā “Smiļka” no 28. augusta līdz 10. septembrim skatāma māsu – Ievas un Zanes Putniņu kopizstāde “Kuru tu mīli vairāk?”.
-Par ko ir māsu kopizstāde?
-Daudz laika bija jāpavada kopā un ilgus gadus ēdām vienu un to pašu ēdienu. Bet izstāde nav par ēdienu.
-Vai kādreiz esat bēgušas prom no mājām?
- Katru vasaru dzīvojām kopā ar omīti trīs mēnešus pie kādas ūdens tilpnes. Un aptuveni sestajā nedēļā omīte sakravāja mantas un gāja mežā prom no mums. Protams vienmēr atgriezās pēc kādas stundas.
Izstādes telpa pārvērsta par badmintona laukumu, kuru “brālīgi” sadala uz pusēm badmintona tīkls. Līdzīgi kā bērnībā, kad mitinājāmies vienā istabā un sadalījām to ar skoča līniju uz pusēm. Ja kādreiz kaujinieciskajās situācijās otrs nedrīkstēja šķērsot šo robežu, tad šoreiz tas ir sākums sadarbībai. Starp Bukša gleznām un lamatām, Banča linogriezumiem un vecā grābekļa ir iekārtots badmintona laukums, kurā izstādes apmeklētāji aicināti uzraut maču.
Galerija “Smiļka”
Eduarda Smiļģa iela 34a, Rīga
Ievas Epneres “Ceļojošais cirks Ogres muzejā” un
Kristapa Epnera “Skrējiens – Dienasgrāmata”
Ogres Vēstures un mākslas muzejā
28. augusts–3. oktobris
Foto: Kristaps Kalns
No 28. augusta līdz 3. oktobrim Ogres Vēstures un mākslas muzejā apskatāma dubultizstāde – Ievas Epneres “Ceļojošais cirks Ogres muzejā” un Kristapa Epnera “Skrējiens – Dienasgrāmata”.
Dubultizstāde caur dažādām dokumentālām prizmām rosina aizdomāties gan par mākslas, gan indivīda vietu dzīves telpā. Visviens, vai tas būtu pats mākslinieks vai jebkurš no mums pašiem, kas kā cirka akrobāts mēģina noturēt fizisku līdzsvaru uz novilktas virves un iegūt garīgu balansu ne tikai fiziskā, bet arī dzīves skrējienā.
Ievas Epneres izstādes kodolu veido Rīgas cirka fotogrāfijas. Arēnā notiekošais līdzinās rituālam, kurā ar apbrīnojamu precizitāti tiek izaicinātas fiziskās un garīgās robežas. Cirks ar aizbēgšanu no realitātes kaut vai uz pāris stundām un balansēšanu uz robežas bijis iedvesmas avots ne vienam vien māksliniekam un citām radošām personībām.
Izstādes fotogrāfijas ataino cirku kā pasauli pasaulē. Tas saistās arī ar ģimeni, kurā svarīga ir pēctecība un spēju pārmantojamība, ko cirka mākslinieki nodod no paaudzes paaudzē.
Rīgas cirks 2016. gadā tika slēgts, un Ievas Epneres fotogrāfiju cikls pēkšņi ieguva noslēgumu, kļūstot par iekapsulētu laikmeta liecību. Izstādē iekļauts videodarbs “Šarlote”, kas veidots kopā ar aktrisi Gunu Zariņu un mākslinieku Kirilu Ēci. Tā galvenā varone ir Antona Čehova lugas “Ķiršu dārzs” tēls, cirka māksliniece Šarlote Ivanovna. Šarlotes tēla prototips ir latviešu burvju mākslinieks Johans Štrauss (1842–1919). Šis videodarbs tapa laikā, kad visas kultūrvietas tika aizvērtas, un tas ir vēstījums par mākslas vietu dzīves telpā.
Kristaps Epners, kurš kopš 2012. gada ar videokameru un GPS rakstītāju reģistrē savus ikdienas treniņus, skrējienus padarījis par mākslas izpausmes veidu, uzskatot, ka mākslas izpausmes formai nav robežu. Ar savu apgalvojumu, ka viņš neapjūkot nepazīstamās vietās un vienmēr atrodot ceļu atpakaļ, mākslinieks rosina domāt par indivīda vietu ne tikai noteiktā trajektorijā, bet kopējā dzīves telpā. Tas ir stāsts par apzinātu būšanu ar sevi, par laiku tikai sev un garīgo līdzsvarošanos. “Mēs sastāvam no daudziem līmeņiem un telpām, kuras jāpiepilda. Ja tās nepiepilda, rodas diskomforts un mēs nobrūkam. Tas ir harmonijas jautājums,” teic Kristaps Epners.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre
Ekskursija “Rozentāla Rīga”
29. augustā
29. augustā plkst. 11.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina uz ekskursiju “Rozentāla Rīga”, kas vedīs pastaigā pa Jaņa Rozentāla dzīves un darbības vietām.
Janis Rozentāls (1966–1916) dzimis Saldus apkaimē, studējis Pēterburgā, taču ilgākie un nozīmīgākie viņa radošās darbības gadi ir aizvadīti Rīgā. Vedot pastaigā pa Rīgas centra ielām, muzeja vadītāja Dace Vosa stāstīs par to, kāda bija Jaņa Rozentāla laika Rīga un kur ir meklējami nozīmīgākie Jaņa Rozentāla dzīves pieturas punkti šajā pilsētā, kā arī par viņa ģimeni, draugiem un domubiedriem, kas Rozentālam bija nozīmīgi viņa “Rīgas periodos”.
Ekskursijas sākums J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejā Alberta ielā 12-9, beigas – Daugavmalā pie skulptūras “Lielais Kristaps”. Ilgums apmēram 3 stundas. Ekskursiju vadīs mākslas vēsturniece Dace Vosa, Mg. Art.
Pieteikšanās ekskursijai šeit.
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Alberta iela 12-9, Rīga
Trešais starptautiskais glezniecības simpozijs “Silva Linarte”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Līdz 3. septembrim
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā līdz 3. septembrim norisinās jau trešais starptautiskais glezniecības simpozijs “Silva Linarte”, godinot izcilās Latgales mākslinieces un ilggadējās mākslas pedagoģes Silvas Veronikas Linartes (1939–2018) piemiņu un radošo veikumu, kas šogad apvienos četru valstu māksliniekus kopīgam radošam darbam divu nedēļu garumā.
Silvas Linartes mākslinieciskais mantojums runā pāri robežām un gadskaitļiem, viņas enerģija turpina iedvesmot Latvijas māksliniekus arī šobrīd. Silva bija izteikta personība, kas spēja uzveikt sava laikmeta grūtības un saglabāt pašcieņu arī vissarežģītākajos apstākļos, bet pāri visam allaž stāvēja viņas neatlaidība un koncentrēts māksliniecisks sniegums. Ar šīm īpašībām Silvu Linarti pazīst visā Latvijā, un tieši tās ir kļuvušas par vadmotīvu starptautiskajam glezniecības simpozijam “Silva Linatre”, lai ar jaunu skanējumu pieminētu to paaudzi, kas savulaik veidoja Latvijas mākslas pasauli. Tā veidojas emociju un pārdomu virpulis, kas iekustina jauniem sasniegumiem, paverot logus un durvis uz vēl neizpētītu jaunrades pieredzi.
Divu nedēļu garumā simpozija dalībnieki no četrām valstīm apvienojas radošā darbā, sarunās un pieredzes apmaiņā caur mākslinieku prezentācijām, lekcijām un meistardarbnīcām. Simpozija pieredze kulminēsies izstādē, kas būs skatāma Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, sākot ar 3. septembra plkst. 16.00. Savukārt pēc izstādes simpozijā jaunradītie glezniecības darbi papildinās Rotko centra glezniecības kolekciju.
Simpozijā piedalās: Elga Grīnvalde (Latvija), Eimutis Markūns (Lietuva), Petra Heitketere (Vācija), Anna Špringere (Polija), Zigurds Poļikovs (Latvija).
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Mākslas rezidence / meistarklases junioriem
Hanzas peronā
Līdz 11. septembrim
Līdz 11. septembrim sestdienās Hanzas peronā norisināsies mākslas meistarklases bērniem. Mākslas rezidencē būs iespēja kopā ar māksliniekiem - grafiti mākslinieku Daini Rudeni, laikmetīgās mākslas objektu mākslinieci Darju Meļņikovu, tēlnieku Aigaru Bikši un ilustrāciju mākslinieci Elīnu Brasliņu - iepazīt dažādas mākslas tehnikas un radīt unikālus darbus, ko varēs ņemt līdzi uz mājām. Nepieciešamie materiāli visiem dalībniekiem tiks nodrošināti. Katras meistarklases garums būs līdz 2 stundām. Kopā ar bērniem darbosies arī pedagogi, kas atbalstīs un palīdzēs tikt līdz rezultātam.
28. augustā ar Darju Meļņikovu būs iespēja veidot laikmetīgās mākslas objektus. Darja Meļņikova ir viena no spilgtākajām laikmetīgās māklas meistarēm, veidojusi personālizstādes ne vien Latvijā, bet arī Prāgā, Maskavā, Cīrhē un citviet. Viņas darbi ir iekļauti laikmetīgās mākslas muzeja Kiasma (Helsinki) kolekcijā. Viens no jaunākajiem Darjas darbiem ir projekts Pallete, ko māksliniece dēvējusi kā savu manifestu par mākslas darba tiesībām dzīvot vairākkārt.
4. septembrī Aigara Bikšes vadībā norisināsies tēlniecības meistarklase. Aigars Bikše vislabāk pazīstams ar savām interaktīvajām skulptūrām un instalācijām publiskajā telpā, kurās bieži vien redzamas vēsturiskas, sociokulturālas un politiskas atsauces. Viņš ir arī viens no Tēlniecības kvadriennāle Rīga 2004, 2008 un 2012 kuratoriem un ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors. Bikšes darbus Rīgā nevar nepamanīt, vieni no redzamākajiem ir Divi Raiņi pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Mediķi pasaulei pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja.
11. septembrī kopā ar Elīnu Brasliņu būs iespēja apgūt ilustrāciju. Elīna Brasliņa ir viena no zināmākajām ilustratorēm Latvijā. Viņa ir ilustrējusi vairāk kā 20 bērnu grāmatas. Piemēram, Luīzes Pastores Mākslas detektīvu sēriju. Un ne tikai grāmatas Elīna ir ilustrējusi. Kurš gan nezina animācijas filmu “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, kuras māksliniece ir Elīna.
Uz katru meistarklasi iespējams pieteikties atsevišķi. Vietu skaits katrā meistarklasē vien 30 bērnu. Interesentiem lūgums aizpildīt dalībnieka anketu pēc biļetes iegādes. Anketa: https://ej.uz/makslasrezidence
Hanzas perons
Hanzas iela 16A, Rīga
Ilzes Smildziņas izstāde “Ārpus”
Jaunajā Cēsu kultūrvietā mākslas rančo “Dukuri”
Līdz 19.septembrim
Jaunajā Cēsu kultūrvietā mākslas rančo “Dukuri” līdz 19. septembrim skatāma gleznotājas Ilzes Smildziņas gleznu izstāde “Ārpus”. Ārpus Rīgas, ārpus ikdienas, ārpus realitātes.
Eļļas tehnikā gleznoti mākoņu tēli nebeidzamā mainībā aizpilda bezgalīgu plašumu un glezniecība kā līdzeklis, lai tur nokļūtu. Realitātes vai notikuma mirkļa tvēriens, kurā savijas īstenība un ilūzija par iespējamo un neiespējamo. Tomēr reālistiskā glezniecības maniere liek noticēt, ka skatītаis ir īstenības atspoguļojums.
“Glezniecība man ļauj pastāstīt stāstu neizmantojot vārdus. Darbos atrodami fragmenti no ikdienā redzētā un piedzīvotā, ievietoti citā realitātē, tādejādi akcentē pašu stāstu. Attēlotie sižeti var notikt arī citur, bet plašums un bezgalīgā telpa dod iespēju skatītajam interpretēt. Telpas un brīvības sajūtai ir liela nozīme. Attēlotie cilvēki ir mani draugi, paziņas vai nejauši satikti cilvēki, kas ienesti manis radītajos stāstos. Citkārt sižets mainās darba procesā, kur notikums tiek pārveidots. Iedomu pasaule, caur kuru vēlos aktualizēt kādu tēmu vai tēlu, iespējams, tobrīd ir aktuāla man vai sabiedrībai. Stāsti manos darbos ir ar brīvu telpu, kas ļauj katram skatītājam uzburt savu ainu,” stāsta Ilze Smildziņa.
Kultūrvieta mākslas rančo “Dukuri”
Gaujas iela 92, Cēsis
VV Foundation izsludina otro Open call sadarbībā ar kuratoru Žoau Laju
Pieteikšanās līdz 20. septembrim
PAiR rezidence aicina Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona mākslas, kultūras un humanitāro nozaru profesionāļus – māksliniekus, kuratorus, pētniekus, domātājus, rakstniekus un citus – pieteikties otrajam Open call. Rezidences programma norisināsies no šī gada 1. novembra līdz 30. decembrim un būs veltīta Pāvilostas apkārtnes, kultūras un dabas dinamikas pētīšanai. Dzīvnieki, augi un citas dzīvības formas atrodas pastāvīgā jaunrades un vairošanās stāvoklī. Gadalaiku cikls sastāv no dažādiem pilnveidošanās un beigšanās mirkļiem, kuru pēctecību iespējams aplūkot radošā vai performatīvā asociācijā.
PAiR gaida pieteikumus, kuros uzsvērta no dabas procesiem un ritma aizgūtas būtības attīstība un darbība, prakse un metodes, kas kultivē ilgstpējību. PAiR mērķis ir izpētīt Pāvilostas dažādo socio-vides ainavu, reģiona floras un faunas daudzveidību, apzināt tās kopienu un vēsturi. PAiR rezidence ir veidota ar ideju par atvērtu (open-ended) procesu, tādēļ nodrošinās māksliniekiem iespēju projektus publiski prezentēt, ar mērķi veicināt pieredzes apmaiņu.
Rezidences programmai tiks izvēlēti divi dalībnieki no Latvijas un divi dalībnieki no Baltijas vai Ziemeļvalstīm (Dānija, Igaunija, Somija, Īslande, Lietuva, Norvēģija un Zviedrija).
Lai pieteiktos, jāiesūta sava vēlamā projekta idejiskais izklāsts (ne vairāk kā 5000 zīmes) vienā PDF dokumentā, ar norādi kādās izpētes metodēs projekts tiks balstīts un, vai tā īstenošanai būs nepieciešami īpaši apstākļi vai nodrošinājums (darbnīcas, materiāli u.c.). Pieteikumā arī jānorāda vēlamais rezidences uzturēšanās laiks (no 1 līdz 2 mēnešiem), kā arī portfolio un CV. Visi pieteikumi jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 20. septembrim, uz e-pastu info@vvfoundation.org.
Pieteikumus izskatīs VV Foundation komanda, sadarbībā ar kultūras nozares ekspertu un rezidences kuratoru Žoau Laju.
PAiR nodrošinās rezidentus ar studiju, dzīvesvietas telpu, pieeju bibliotēkai un galerijai, kuratoriālo atbalstu (kā minimums tiks organizētas 2 studiju vizītes mēnesī), nodrošinās administratīvo atbalstu, kā arī pēc nepieciešamības pieeju darbnīcām, resursus materiāliem, instrumentiem un pētniecības resursiem.
Ritas Prančs izstāde “Quattuor Viris.”
Mākslas galerija MuseumLV un Kultūras centrs Grata JJ
Līdz 23. septembrim
Mākslas galerijā MuseumLV un Kultūras centrā Grata JJ līdz 23. septembrim skatāma Ritas Prančas izstāde “Quattuor Viris.”. Četras galerijas telpas atvēlētas četriem varoņiem - vīriešiem, kuri nospēlēja dažādas lomas mākslinieces dzīvē. Šīs četras īpatnējās pasaules saplūst vienotā emocionālā stāstā, brīžiem attālinātā, brīžiem visai intīmā.
Visi izstādes personāži bijuši nozīmīgi cilvēki Ritas dzīvē 50 gadu garumā: tēvs - inženieris, mehāniķis Roberts-Jevģēņijs Prančs; bērnības draugs - dzejnieks Aleksandrs Zapols; vīrs - mākslinieks Andrejs Bovtovičs un ievērojama persona, sava laika ikona - Raimonds Pauls. Katrs no viņiem pārstāv arī savu profesionālo pasauli - mehānikas pasauli, dzejas pasauli, glezniecības pasauli un mūzikas pasauli.
Nozīmju slāņošana un vīriešu pasaules uztveres sfēru salīdzināšana rada autores radošā ceļa veidošanās vēsturi. Šī izstāde ir mākslinieces mēģinājums izprast savu ceļu un atrast savu identitāti vīriešu pasaules spogulī. Māksliniece savos darbos jau vairākkārt pētījusi robežas starp vīriešu un sieviešu realitātes uztveres veidiem un to, kā radoša persona eksistē duālajā pasaulē. Ritas Prančas gleznu un zīmējumu sērija bija veltīta kailam vīrieša modelim kā pretnostatījums gan mākslinieku, gan mākslinieču vispārpieņemtajai tradīcijai savos darbos atainot kailu modeli - sievieti.
Mākslas galerija MuseumLV un Kultūras centrs Grata JJ
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Ligitas Caunes gleznu personālizstāde
Kultūras un atpūtas centrā “Imanta”
Līdz 30. septembrim
Kultūras un atpūtas centrā “Imanta” līdz 30. septembrim skatāma Ligitas Caunes gleznu personālizstāde.
Personālizstāde ir stāsts par dabas sajūtām, burvīgajiem vēlajiem vakariem un agrajiem rītiem, kas ieskauj reizēm spožā, savukārt citreiz dūmakainā gaismojumā, radot noskaņu, ko tvert, radīt un atrādīt skatītājam. Tajā būs skatāmi speciāli izvēlēti eļļas darbi, kuros redzama Latvijas ainava un klusā daba.
Ligita Caune dzimusi Viesītē, tāpēc lielu savas dzīves daļu veltījusi Sēlijas attīstībai, popularizēšanai un pārstāvēšanai. Māksliniece strādā eļļas, akrila, akvareļtehnikā un grafikā.
Rīgas kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Itāļu mākslas izstāde
“Pašatklāsme. Tintoreto, Omars Galljāni, Lorenco Puljizi”
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
Līdz 14. novembrim
Omars Galljani (Omar Galliani). Pašportrets ar zvaigznēm. Fragments. 2021. Koks, zīmulis.
Lorenco Puljizi (Lorenzo Puglisi). Pasludināšana. Fragments. 2020. Audekls, eļļa. Publicitātes attēls
Atzīmējot Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA desmit gadu jubileju, līdz 14. novembrim sadarbībā ar pasaulslaveno Ufici galeriju skatāma itāļu mākslas izstāde “Pašatklāsme. Tintoreto, Omars Galljāni, Lorenco Puljizi”. Ekspozīcijas centru veido renesanses izcilā venēcieša Tintoreto glezna “Jauna vīrieša portrets”, kas Rīgā aplūkojama pirmo reizi.
“RĪGAS BIRŽAS tēls nenoliedzami saistīts ar Itāliju, kas atspoguļojas arī krāšņajās Venēcijas palaco formās celtajā ēkā. Tāpēc bija skaidra izvēle šo jubileju, gluži tāpat kā savulaik muzeja telpu atklāšanu, iezīmēt ar itāļu kultūras klātbūtni. Pirms 10 gadiem tā bija Berengo studijas stikla objektu kolekcija “Glasstress Riga” un gadu vēlāk – Dmitrija Gutova darbs “Gondola” muzeja ātrijā. Šovasar tā būs laikmetīgās un klasiskās mākslas saspēle “Pašatklāsmē”. Izstāde veidota sadarbībā ar pasaulslaveno Ufici galeriju (Galleria degli Uffizi) un nebūtu iespējama bez Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalsta. Pēc 10 gados piedzīvotā pavisam droši varam teikt – mēs un Borisa un Ināras Teterevu fonds esam draugi lieliem sapņiem un lieliem projektiem,” teic Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA vadītāja Daiga Upeniece.
Itālijas mūsdienu mākslinieki Omars Galljāni (Omar Galliani) un Lorenco Puljizi (Lorenzo Puglisi) skatītājiem parāda īpaši Rīgas izstādei tapušās lielformāta kompozīcijas, kuru ieceres un māksliniecisko izteiksmes līdzekļu izvēle sakņojas Itālijas glezniecības tradīcijās. Abi meistari jau vairākkārt ir veidojuši kopizstādes Itālijā – Milānas Museo Francesco Messina (2018), Neapoles Pio Monte della Misericordia muzejā (2017) un Sicīlijas Laikmetīgās mākslas muzejā Palazzo Riso Palermo (2016) –, tāpēc projekts RĪGAS BIRŽĀ uzskatāms par mērķtiecīgu viņu radošās sadarbības turpinājumu.
Katrs autors izstādē eksponē septiņus darbus, kuri veido dialogu par viņiem tik svarīgiem esības pamatiem: cilvēka vieta pasaulē, skaistais un vērtīgais, draudi un bailes, drosme un mīlestība. Lai gan Galljāni un Puljizi radošie rokraksti ir krasi atšķirīgi, tos apvieno uzticība Itālijas dižo renesanses meistaru mākslinieciskās patiesības izziņas ceļam.
Pašatklāsme un būtiskā meklējumi uzskatāmi dominē Omara Galljāni zīmējumu un gleznojumu sižeta elementu, fona un detaļu mijiedarbes trauslumā un delikātumā. Lorenco Puljizi daiļradē renesanses laikmeta mantojumam ir īpaša loma – viņa pašatklāsme sakņojas parafrāzēs par pagātnes gleznotāju kompozīcijām. Viņa darbos uz monohroma, sulīgi melna fona ar skaudriem, bagātīgiem triepieniem izcelti mākslinieka izvēlēto dižmeistaru kompozīcijās gaismas akcentēti fokusa elementi – sejas, rokas, silueti, tērpu krokas. Abus māksliniekus vieno uzskats, ka pagātnes lielie skolotāji ir neizsmeļams iedvesmas avots gan daiļradē, gan veidā, kā māksliniekam ir jākalpo savam talantam – gluži kā savā laikā to darījis ievērojamais venēcietis Tintoreto (Jacopo Comin, Tintoretto, 1518–1594).
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
