Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Elīnas Vītolas un Amandas Ziemeles izstāde
Sol LeWitt’s WD #719
galerijas 427 izgaismotajos logos
Līdz 1. maijam / 24 stundas dienā
Foto: Līga Spunde
Līdz 1. maijam 24 stundas diennaktī caur galerijas 427 loga rūti var apskatīt Elīnas Vītolas un Amandas Ziemeles projektu
Mākslinieces, vadoties pēc Sola Levita instrukcijas, ir īstenojušas un interpretējušas viņa 719 WD (sienas zīmējumu). Instrukciju viņām ir atsūtījusi Sola Levita meita Sofija Levita.
Izstādes pavada Jāņa Taureņa teksts “Mozaīka “Sols Levits””, ar ko var iepazīties arī galerijas 427 mājas lapā.
Izstādes kuratore ir Marta Trektere.
Tā kā izstāde radīta “ar mīnuss zīmi”, ja vēlaties finansiāli atbalstīt to vai galerijas darbu, esat aicināti ziedot!
Biedrība “Mīnuss pluss”
Reģ. nr. 40008221623
Swedbank HABALV22
IBAN: LV91HABA0551038151292
Galerija 427
Stabu iela 10, Rīga
Latvijas Mākslinieku savienības pirmā virtuālā vizuālās mākslas izstāde
“Mākslas dienas 2020. Covid-19”
20.04.–31.05.
Svetlana Saveļjeva “Mikropasaule uzbrūk”. 2020. Akrila sveķi, apgleznojums, 12 x 9 cm / LMS virtuālā vizuālās mākslas izstāde “Mākslas dienas 2020. Covid-19”
No 20. aprīļa līdz 31. maijam mājaslapā un tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļvietnes Facebook lapās “Latvijas Mākslinieku savienība” un “Mākslas dienas/Rudens” norisinās biedrības “Latvijas Mākslinieku savienība” pirmo reizi rīkota virtuālā vizuālās mākslas izstāde “Mākslas dienas 2020. Covid-19”.
Mākslinieku sociālā un radošā aktivitāte “Mākslas dienas” Latvijā ir aizsākusies 1959. gadā, un jau vairāk kā 60 gadus Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) šajā izstādē tradicionālā formātā aktualizē mākslas procesu daudzveidību, to nozīmi māksliniekiem un sabiedrībai.
“Mākslas dienas” – ierastie pavasara un radošuma svētki, 2020. gadā ierodas laikā, kad “Apokalipses jātnieka” izskatā darbojas Covid-19 pandēmija, izjaucot iepriekš radītos plānus un ieceres pasaules valstu un cilvēku likteņos. Mākslu jomā šis laiks raksturojas ar skatītājiem slēgtiem muzejiem, izstāžu zālēm, teātriem un atceltiem kultūras pasākumiem. “Jātnieks” jāj, atstājot “kultūrdārziņā” postažu. Cietusi ir arī kultūras pakalpojumu nozare, kas strādā, apgūstot un realizējot finansējumu daudzveidīgos publiskajos projektos. Šobrīd par izdzīvošanu cīnās pēdējā desmitgadē koptā kultūras nozare, kas pastāvēja un izdzīvoja “no projekta uz projektu”.
LMS ir aicinājusi māksliniekus, neraugoties uz pandēmijas izraisīto dīkstāvi, apliecināt savas prasmes un vēlmi radīt, šoreiz eksponējot darbus virtuālajā formātā un uzturot aktuālu romiešu teicienu Vita brevis, ars longa. LMS aicinājumam ir atsaukušies 116 mākslinieki, to skaitā LMS biedri, profesionāli mākslinieki, mākslas augstskolu studenti un profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu audzēkņi. Virtuālo ekspozīciju veido klasiskās tehnikās izpildītu glezniecības, tēlniecības, grafikas, tekstilmākslas un keramikas darbu attēli, kā arī foto mākslas un multimediju darbi. Virtuālās izstādes “Mākslas dienas 2020. Covid-19” noslēgumā par pārliecinošu radošo sniegumu kādam no māksliniekiem tiks pasniegta LMS balva – iespēja rīkot personālizstādi LMS galerijā 2021./2022. gadā.
Virtuālās izstādes idejas autors: Igors Dobičins, kuratore: Ieva Smiļģe, dizaina autori: Elza Dobičina, Gatis Pīpkalējs.
Alises Mediņas gleznu izstāde “Pilsētas simfonijas”
galerijā “Jēkabs”
līdz 16. maijam
Alise Mediņa. Romantiskais vakars vecpilsētā. 2020. Audekls, eļļa, 100 x 110 cm
Līdz 16. maijam galerijā “Jēkabs” skatāma Alises Mediņas gleznu izstāde “Pilsētas simfonijas”. Galerijas darba laiks: P.-P. 12.00-16.00, vai pēc iepriekšējas vienošanās.
“Simfonija ir visvairāk attīstītā simfoniskās mūzikas forma, tajā iespējams ietvert plašus idejiski emocionālus vispārinājumus, spilgtu dramaturģiju, tonālu attīstību un tēmu kontrastus, dažādie ritmi, trokšņi, skaņas veido noskaņu intonācijas, dažkārt draudīgas, vai priekpilnas, citreiz melanholiskas. Tā līdzīgi vizuālajā mākslā telpu, noskaņu, ritmu rada krāsa, triepiens, kompozīcija un enerģija, ko arī esmu centusies “sakomponēt”, gatavojoties šai izstādei.
Par izstādē redzamajām gleznām stāsta autore: “Tagad ir īstais laiks dzirdēt savus sirdspukstus. Jo lielo pilsētu “asinsrite” ir apstājusies. Lai arī gleznās ir pilsētu ainavas, tēlotas dažādos gada un dienas laikos un tiešā veidā ar mūziku vilkt paralēles ir grūti, manuprāt tās tomēr mazliet skan... Ja ieklausās.
Kad gleznoju, par atskaites punktu sev pašai turu tādu kritēriju, vai process manī izraisa sajūsmu un vai varu iluzori it kā “iekāpt” gleznā un paceļot pa priekšā stāvošo ainavu. Ja ar jums ir līdzīgi, tad pirms skatīšanās uzvelciet gumijas zābakus, jo lijis manās gleznās ir daudz.”
Alise Mediņa ir jaunās paaudzes māksliniece, taču viņas gleznotajās ainavās jūtama sena dvēsele. Balstoties uz akadēmisku zīmējumu un strādājot galvenokārt ainavas žanrā klasiskajā glezniecības tehnikā uz audekla ar eļļu, Alisei ir izdevies savienot pagātni un kultūras pirmtēlus ar mūsdienu cilvēka sajūtām.
Izstādi var skatīt arī galerijas mājas lapā.
Galerija “Jēkabs”
Jēkaba iela 26/28, Rīga
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja videomākslas kolekcija
tiešsaistē līdz 31. maijam
Krista Dzudzilo. Skaidrība. Kadrs no video. 2015. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija. Publicitātes foto
Latvijas Nacionālais mākslas muzeja mājas lapā līdz 31. maijam var skatīt antipublisku videomākslas kolekcijas izstādi – tālu prom no muzeja zālēm, katrs pats savās mājās, privātajā monitorā.
Pirmo reizi kopumā tiek parādīta gandrīz visa Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) videomākslas kolekcija, kuras veidošanai muzejs pievērsies pēdējos piecus gadus. Skatītāju uzmanībai piedāvāta neliela, bet izcila izlase – Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna, Kārļa Vītola, Ievas Epneres, Ērika Apaļā, Kriša Salmaņa, Kristapa Epnera, Miķeļa Fišera, Maijas Kurševas, Katrīnas Neiburgas un Kristas Dzudzilo videomākslas darbi. Vairākos darbos konstatējama noteikta tendence, kas šīs krīzes kontekstā uzlūkojama gluži vai kā pravietiska antimateriālistiska pozīcija. Eskeipisms dabā, vajadzība pasauli izskaidrot kopsakarībās pēc kāda vienota principa, nespēja rast piepildījumu un garīgu izaugsmi patērnieciskuma kultūrā.
Darbu naratīvs aptver visai plašu amplitūdu – no reliģiozā Kristus augšāmcelšanās brīnuma Lieldienās Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna darbā “Altāris” (2006) līdz pat Miķeļa Fišera spēlei ar sazvērestības teorijām darbā “Valodas stunda” (2015). Vissenāk veidotais LNMM videokolekcijas darbs ir Katrīnas Neiburgas 2003. gada feministiskais projekts “Satiksme”, kurā parādīta sieviete zināmā mērā viņai bīstamas profesijas – taksometra vadītājas lomā. Savukārt viens no jaunākajiem ir 2018. gadā radītais darbs – Kārļa Vītola animācija “Beigas”, kas stāsta par pusmūža krīzes skartu vīrieti, kurš ir ieslodzīts savās atmiņās un cenšas samierināties ar fizisko un garīgo beigu sajūtu.
Nevienam nav noslēpums, ka izstāžu apmeklētāji video darbus nereti vispār nenoskatās līdz galam, jo laiks taču min uz papēžiem un ekspozīcijas iepazīšanai ieplānotās minūtes negaida. Toties šajā periodā, paliekot mājās, šādai problēmai nevajadzētu būt un tieši tagad ir īstais brīdis ielūkoties darbos, ko varbūt esat palaiduši garām vai vēlaties noskatīties atkārtoti.
Video darbus visi aicināti skatīties pilnā ekrānā.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Mākslinieks Gints Gabrāns piedāvā jaunu virtuālo skulptūru projektu
“Jaunās teritorijas. Pavasaris, 2020, LV”
Publicitātes foto
No 17. aprīļa visā Latvijā ir redzams jauns mākslinieka Ginta Gabrāna papildinātās realitātes SAN lietotnes jeb aplikācijas projekts “Jaunās teritorijas. Pavasaris, 2020, LV”.
Gabrāna jaunā projekta ietvaros fantastiskas virtuālas skulptūras dodas cauri sienām – kustīgas, vijīgas, krāsainas, mirdzošas un lielas. Objekti ir izvietoti fiksētās GPS koordinātās un noklāj Latvijas teritoriju.
Objekti būs redzami jebkuram lietotājam, kas lejupielādējis SAN aplikāciju un atradīsies definētā zonā. Katras zonas diametrs ir 50 kilometri, un kopā tās veido Latvijas teritorijas pārklājumu. Objekti ir kilometriem lieli, un katrs tos redzēs citādi – no sava skatpunkta un savā vidē.
Mākslinieks norāda, ka cilvēkiem ir jābūt gataviem sastapties ar objektu sastrēgumiem vietās, kur jaunais projekts pārklāsies ar citiem SAN objektiem – Rīgā, Carnikavā, Rojā un Madonas rajonā. “Tās būs neparedzamas, nepārbaudītas kombinācijas, kur objekti savienosies vai sakritīs čupā un, iespējams, veidos savstarpējus traucējumus, bet tā var rasties interesantākās lietas,” saka Gints Gabrāns.
Papildinātās realitātes darbus Gints Gabrāns veido kopš 2015. gada, kā mākslas materiālu izmantojot virtuālus 3D modeļus un GPS adreses. Bieži virtuālo skulptūru pirmformas ņemtas “Ne no kurienes” – no Ginta Gabrāna plastmasas skulptūru projekta, kurā formas radās, izkausētam materiālam līstot aukstā ūdenī. Būtisks darba posms ir atlase, kas nosaka, kuras formas attēlus mākslinieks izmanto “nākamās paaudzes” veidošanai. Tādējādi Ginta Gabrāna koncepcijā sapludināts nejaušības un vērtības kritērijs, kura algoritmu nosaka mākslinieka spriedums. Līdzīgu atlasi turpina skatītājs, fiksējot attēlos viņaprāt labākās, interesantākās formas un savienojot tās ar paša izvēlētu vietu dabā.
Lietotne SAN lejupielādējama par brīvu mājaslapā san.lv (App Store, Google Play). Lietotājs atver aplikāciju un ielādē objektu “Jaunās teritorijas. Pavasaris, 2020, LV” no saraksta. Kad objekts ir ielādēts, lietotne var darboties bez interneta (tikai ar GPS). Vienreiz ielādējot objektu “Jaunās teritorijas. Pavasaris, 2020, LV”, tas darbosies visā Latvijas teritorijā.
Andreja Bovtoviča izstāde “Torņakalna stāsti”
grāmatu namā “Valters un Rapa”
Foto: izstāžu apvienība “Arkādija”
Grāmatu namā “Valters un Rapa” ir iespējams klātienē aplūkot mākslinieka Andreja Bovtoviča izstādi “Torņakalna stāsti”, ievērojot noteikto divu metru distanci.
Gleznotājs Andrejs Bovtovičs šo izstādi velta dzimtajai Pārdaugavai un īpaši Torņkalnam- savai bērnības zemei.
Šie iedvesmas pilnie stāsti joprojām ir atrodami dabā un pilsētā, tie ne tikai aizved atpakaļ notikumos kas reiz bijuši, tie stāsta arī šodienas stāstus. Mākslinieks šajos darbos rotaļājas ar laiku, ar pieredzi, ar savu īpašo redzējumu.
Gleznotājs ir ražīgs ainavists, nereti darbos jaušams ironisks skatījums, neparasti „skatu punkti” un situācijas, kuras latviešu glezniecībā risina vien retais mākslinieks. Andrejs Bovtovičs glezno daudz, aizrautīgi un vienmēr meklē risinājumus tehniski sarežģītiem paņēmieniem. Kaut arī ierastais darba materiāls ir akrils, nereti gribas to nosaukt par autortehniku, jo krāsa klājas neparasti, viņa gleznu krāszieds ir Andreja Bovtoviča raksturīga liecība.
Grāmatu nams “Valters un Rapa”
Aspazijas bulvāris 26, Rīga
ISSP Skolas kurss “Ievads fotogrāfijā” – pirmoreiz tiešsaistē
no 23. aprīļa
No 23. aprīļa Fotogrāfijas izglītības platforma ISSP piedāvā intensīvu 2 mēnešu kursu “Ievads fotogrāfijā” ikvienam, kurš vēlas apgūt fotogrāfijas valodas radošos un tehniskos pamatus, un attīstītu savu vizuālo lasītprasmi.
Pielāgojoties apstākļiem, intensīvais divu mēnešu kurss “Ievads fotogrāfijā” pirmoreiz notiks tiešsaistē, piedāvājot apgūt fotogrāfisko domāšanu un tehniskos pamatus ar atzītiem pasniedzējiem – Ivetu Gabaliņu (Vaivodi) un Reini Hofmani.
Mūsdienās fotogrāfija ir visapkārt – fotografējam paši un ikdienā patērējam aizvien vairāk vizuāla satura. Kursa “Ievads fotogrāfijā” mērķis ir palīdzēt izprast un praktiski apgūt kameras iespējas, lai sasniegtu iecerēto rezultātu. Dalībnieku jau iecienītais kurss pirmoreiz notiks tiešsaistē, nodrošinot regulāras atsauksmes no pasniedzējiem un kursabiedru līdzdalību. Pildot dažādus radošus uzdevumus, dalībnieki ne tikai apgūs tehniskos pamatus, bet vienlaikus mācīsies nolasīt un izmantot fotogrāfijās vizuālo valodu, lai paustu sev svarīgas idejas un saskatītu tās citu darbos. Kurss piedāvās ievadu fotogrāfiskās domāšanas pamatprincipos un sniegs ieskatu svarīgu autoru daiļradē, sākot ar fotogrāfijas pirmsākumiem līdz mūsdienām.
Kurss “Ievads fotogrāfijā” ietver gan teorētiskas lekcijas, gan praktiskas nodarbības un radošus uzdevumus. Kursa pamatā ir pasniedzēju personiskā attieksme pret katra interesēm, un tiks veicināta diskusija un sadarbība arī starp pašiem dalībniekiem. Noslēgumā katrs izveidos darbu jeb fotogrāfiju minisēriju, ko prezentēs pasniedzējiem un kursabiedriem. Tas tiks popularizēts arī šim nolūkam īpaši izveidotā vietnē internetā.
“Ievads fotogrāfijā” ir iespēja gan fotogrāfijas entuziastiem, gan dažādu radošo jomu profesionāļiem un studentiem attīstīt savas prasmes un izpratni par mediju iedvesmojošā un interaktīvā vidē, turklāt – neizejot no mājas, un ar iespēju piekļūt pasniedzēju sagatavotajiem materiāliem sev ērtā laikā un vietā.
16 nodarbības notiks tiešsaistē, un ir atvērtas interesentiem bez priekšzināšanām.
Papildu informācija un pieteikšanās šeit.
AKKA/LAA “Autora balvas” attālinātā pasniegšana
Guntaram Godiņam, Frančeskai Kirkei, Arnim Rītupam un Gintam Zilbalodim
23. aprīlī
Frančeska Kirke. Slikts scenārijs. 2019. Audekls, akrils, celtniecības putas. 60 x 65 cm
Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) septīto gadu godina kolēģu ieteiktus autorus, kuru darbi, pirmoreiz publiskoti iepriekšējos divos gados, izrādījušies iedvesmojošs pārsteigums. Šoreiz balvai bija pieteikti 10 darbi un AKKA/LAA padome lēma piešķirt četras Autora balvas:
Guntaram Godiņam par atdzejojumiem – Heli Lāksonenas “Soul. Burkans. Undens” un Contras (Margus Konnula) “Tik grūti ir būt latvietim” (abas – “Pētergailis”, 2019);
Frančeskai Kirkei par projektu “trauslums/ fragile” muzejā “Rīgas birža” 14.12.2019.–16.02.2020;
Arnim Rītupam par grāmatām “Sarunas ar zinātniekiem” (“Rīgas Laiks”, 2019) un “Sarunas ar filozofiem” (“Rīgas Laiks”, 2018);
Gintam Zilbalodim par animācijas filmu “Projām” (2019). Filmu pilnībā izveidojis Zilbalodis – viņš ir savas pilnmetrāžas debijas filmas režisors, animators, producents, scenārija un mūzikas autors. Pie filmas režisors vienatnē strādāja trīsarpus gadus.
Pārskaitāmo daļu balvas – katram 1111 eiro – laureāti attālināti saņems šonedēļ - 23. aprīlī, Pasaules grāmatu un autortiesību dienā.
Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs aicina –
Es palikšu savā (miera un samierināšanās) pilī, Tu paliec savējā
Kamēr ārkārtas situācijas dēļ arī Kim? Laikmetīgās mākslas centrs joprojām nav pieejams publiskai apskatei, tā komanda aicina pievienoties un noklausīties Kim? drauga Viktora Timofejeva 2016. gadā veidoto noise konceptalbumu Palace of Piece Reconcilliation (“Miera un samierināšanās (samierināšanas?) pils”). Kāpēc?
“Bēdīgi slavenā Kārļa Ulmaņa frāze, kas tika translēta radio 1940. gada 18. jūnijā, protams, ir: “Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās”. Vēsturiskā kontekstā problemātiska un vēl joprojām polemiska, tā šodien vairāk kā iepriekš ir pateicīga iedzīvināšanai no jauna. Mēs skandinām un riņķojam ap šiem vārdiem no savām piespiedu vienatnes lokācijām Rīgas ietvaros. Viensētas, radošas vienpatības un rosinoša tukšuma kvalitātēm piesātināta, tā ir pilsēta, kuru pārklāj dziļa un vietumis necaurredzama nostalģijas migla. Kā vēsturiska emocija šis laikmeta simptoms tiek izdzīvots, mums tagad ilgojoties pēc tādas pagātnes, tādām mājām (no mājām!), kas, vai nu vairs nepastāv vai vispār nekad nav eksistējusi/šas.
Kamēr mākslas industrija, šķiet, ir vai nu uzlikta (sevi uzlikusi) uz pauzes, vai pārgājusi tiešsaistē, mēs turpinām vingrināt trenētos neskaidrības, stabilitātes trūkuma un nedrošības muskuļus. Vienlaicīgi ar programmas, dalībnieku un budžetu pārdomāšanu un pārcilāšanu, jautājums par to, kur mēs gribētu būt pēc šīs krīzes pieredzes, piesaka sevi arvien uzstājīgāk un skaļāk. Kur atgriezties un vai vispār nākt atpakaļ? Tā kā šobrīd vairs neesam tādi, kādi bijām, kādi tad esam vai varam būt?
Cīnoties ar (iedomātiem, šķietamiem un pavisam īstiem) dēmoniem, mēs tīrām savu vidi – kā fizisko (Sporta ielā 2), tā arī virtuālo (www.kim.lv). Tāpat cilājam arhīvu, lai pavisam drīz paziņotu par aizraujošu sadarbībā bāzētu projektu, un strādājam citām nākotnes iecerēm. Jau desmit gadus mūsu vērtības sakņojas spējā rosināt sadarbību starp un ar māksliniekiem, kuratoriem, rakstniekiem un citiem izpētes procesā iesaistītajiem, kā arī mūsu regulāriem atbalstītājiem.
Šobrīd vairāk kā agrāk (visnotaļ bēdīgi taustāmā vīrusa dēļ) saprotam, cik ļoti esam saistīti vienotā plūstoši peldošā apmaiņā. Varbūt pie vainas lasāmviela, vērotās lekcijas un nerimstošā zoom tikšanās, bet arvien vairāk sākam sliekties klāt vispārējai domai, ka galvenais, uz ko šī baktērija mums norāda, ir tas, ka mēs neesam vieni. Laikā, kuru raksturo lēni lienoša nākotnes anulēšana, tas vienlaicīgi norāda uz vairāk filozofisku nojēgu par to, ka cita veida pasaule ir iespējama.
Bet pagaidām un kamēr tas vēl nav noticis, droši (ie)slīgstiet atpakaļ savās sēdvietās, jo mēs aicinām pievienoties un noklausīties mūsu drauga Viktora Timofejeva 2016. gadā veidoto noise konceptalbumu Palace of Piece Reconcilliation (“Miera un samierināšanās (samierināšanas?) pils”). Četrus gadus gulējis kādā Bruklinas loftā Ņujorkā un nav bijis pieejams juridiskas cīņas dēļ ar namīpašnieku, tas šodien piedzīvo savu jauno brīvību. Timofejevs atgriezies šajā audiovizuālajā pasaulē un izveidojis īpašu web prezentāciju, ko pavada Simon Kounovsky veidots mūzikas video. Labākai akustiskai kvalitātei to iesakām klausīties un skatīties no datora šeit.”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Iznākusi Arņa Balčus fotogrāmata Myself, Friends, Lovers and Others
Vācijas izdevniecība dienacht Publishing laidusi klajā Arņa Balčus fotogrāmatu Myself, Friends, Lovers and Others (“Es, draugi, mīļākie un citi”).
160 lappušu biezajā grāmatā iekļautas 109 fotogrāfijas, kas lielākoties tapušas laikā starp 2000. un 2004. gadu ar Olympus Mju II analogo 35 mm filmas kameru gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs. Intīma un drosmīga ikdienas dokumentācija tagad kļuvusi par visas paaudzes portretu, iespējams, pēdējās pirms sociālie tīkli izmainīja mūsu ikdienu un pašreprezentācijas paradumus. “Laikā, kad tapa šīs fotogrāfijas, cilvēki mazāk sevi apzinājās kameras priekšā. Tagad šādus foto projektus veidot ir daudz grūtāk, pie tam sociālo tīklu aizliegums publicēt krūšu galus un intīmus foto veicina pašcenzūru,” stāsta Balčus. Ar šo fotosēriju autoram savulaik bijušas personālizstādes Berlīnē, Londonā, Kopenhāgenā un Vīnē.
Grāmatas izdošana bija iespējama pateicoties pūļa finansēšanas kampaņai Kickstarter platformā.
Grāmatu ar autora parakstu var pasūtīt Balčus mājas lapā, tā tiks piegādāta pa pastu vai pa tiešo uz pastkastīti. Vēlāk grāmata būs pieejama arī grāmatnīcās Rīgā un ārzemēs.
Arnis Balčus studējis Latvijas Universitātē un Vestminsteras Universitātē Londonā. 2016. gada beigās iznāca Balčus iepriekšējā grāmata “Victory Park”, kuras centrā bija pretrunīgais Uzvaras parks Rīgā. Savos pēdējo gadu fotoprojektos Balčus pēta Latvijas identitāti, vēsturi, padomju mantojumu, latviešu un krievu attiecības un nacionālismu. Balčus ir fotogrāfijas medija “Foto Kvartāls” galvenais redaktors un festivāla “Rīgas Fotomēnesis” direktors.
Izdevniecība “Neputns” klajā laidusi monogrāfiju “Gaismas konstruktors”
par mākslinieku Andri Breži
Izdevniecība “Neputns” klajā laidusi mākslas zinātnieces Santas Hiršas monogrāfiju “Gaismas konstruktors” par mākslinieku Andri Breži. Grāmatas dizainu veidojis Armands Zelčs.
“Andris Breže pieder Latvijas kultūras vēsturē nozīmīgajai robežpārkāpēju paaudzei, kuru māksla gan atainoja, gan stimulēja Atmodas laika izmaiņas sabiedrībā. Tā bija paaudze, kas ar vāgnerisku jaudu ienesa Rietumu laikmetīgās mākslas stratēģijas Latvijas mākslā, piesakot jauna veida tēlainību, domāšanu un izpratni par mākslas lomu,” tā Santa Hirša.
Monogrāfijā “Gaismas konstruktors” tiek analizētas Andra Brežes daiļrades svarīgākās iezīmes, cenšoties atklāt būtiskas kopsakarības ar avangarda mākslas vēsturi, kā arī ļaujot no jauniem skatpunktiem pietuvoties joprojām neuzrakstītajai Latvijas laikmetīgās mākslas vēsturei. Santas Hiršas tekstu par mākslinieku papildina arī intervija ar Andri Breži. Grāmatā iekļauts pilns teksta tulkojums angļu valodā.
Andris Breže 80. gados ienāca mākslā ar asu, pret totalitārismu vērstu ironiju un jauniem mākslas izteiksmes meklējumiem poētisku instalāciju virzienā. Vairāk nekā 40 gadu darbības laikā Brežes māksla ir saglabājusi spēju izteikt sarežģītas laika un varas attiecības mākslas valodā. “Brežes mākslinieciskais rokraksts un tā izteiktais individuālisms nekad nav bijis introverti vērsts, tas ir rezonējis un “izlaidis caur sevi” veselu laikmetu kolīzijas, pretrunas, nekļūstot didaktiski ilustratīvs - Brežes darbos ietvertie laikmeta komentāri ir smalkas, gandrīz caurspīdīgas zemsvītras piezīmes, kas visbiežāk maskētas kā jociņi. Asprātība un ironija ir neatņemama Brežes darbu sastāvdaļa un vienlaikus arī spēcīgs padomju realitātes nospiedums, tetovējums no laika, kurā it visam piemita dubultnozīme,” raksta autore.
Jāpiebilst, ka Andris Breže paralēli darbojas arī kā dzejnieks ar pseidonīmu Žebers.
224 lpp. apjomīgo grāmatu par izdevniecības cenu iespējams iegādāties interneta veikalā
Latgales vēstniecība GORS
aicina pieteikt izstāžu projektus 2021. gadam
līdz 31. maijam
Darbs no Jura Soikana izstādes “Maģiskais reālisms”. Foto: Andrejs Vasjukevičs
Jau piekto reizi Latgales vēstniecība GORS izsludina atklātu izstāžu projektu konkursu Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā skatāmajām izstādēm. Arī šoreiz projektu konkursā izstādēm 2021. gadā aicināti piedalīties gan mākslinieki, gan izstāžu kuratori vizuālās mākslas, dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina jomā, piedāvājot grupu vai personālizstādes, kuratora veidotas u. c. izstādes. Pieteikumi konkursā tiek pieņemti līdz š. g. 31. maijam.
Šis gads GORS Mākslas galerijā sākās ar Alvīnes Bautras darbu izstādi “Nejauša eksistence”, šobrīd izstādīta māksliniekam, teorētiķim, mākslas kritiķim un pedagogam Jurim Soikanam veltītā izstāde “Maģiskais reālisms” (cerot uz situācijas uzlabošanos, izstādes apskates laiks apmeklētājiem tiks pagarināts pēc ārkārtas situācijas ierobežojumu atcelšanas). Tāpat šogad GORS Mākslas galerijā iecerētas tekstilmākslinieces Ritas Ļegčiļinas-Brokas, stikla mākslinieka Daiņa Gudovska un gleznotājas Helēnas Svilānes-Kuzminas darbu izstādes.
2021. gadā GORS Mākslas galerijā plānotas piecas izstādes, viena izstāde apskatei paredzēta aptuveni divus ar pusi mēnešus.
Plašāka informācija par izstāžu projektu konkursu 2021. gadam un pieteikšanās iespējām atrodama Latgales vēstniecības GORS mājas lapas sadaļā “Izstādes”.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs izsludina
2021. un 2022. gada izstāžu pieteikumu konkursu
līdz 9. augustam
Latvijas Fotogrāfijas muzejs izsludinājis 2021. un 2022. gada izstāžu pieteikumu konkursu, aicinot fotogrāfus, māksliniekus un kuratorus iesniegt pieteikumus elektroniski latviešu valodā, sūtot materiālus uz e-pastu info@fotomuzejs.lv līdz šī gada 9. augustam, vai pa pastu (pasta zīmogs 2. augusts).
Pieteikumā jāietver:
Izstādes koncepcijas izklāsts (apjoms: 1500-3000 zīmes); Autora līdzšinējās pieredzes un radošās darbības apraksts; Ziņas par darbiem, ko paredzēts ietvert izstādē (to skaits, izmērs, noformējums, datējums); Visu darbu attēli (JPG vai PDF formātā), norādot, vai veiktā atlase ir galēja.
Viens konkursa dalībnieks drīkst iesniegt vairākus projektus izskatīšanai konkursā.
Ar pilnu konkursa nolikumu interesenti var iepazīties šeit.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2020 pārcēlusi programmas norisi
Kristina Olleka & Kerts Vīarts. EXHIBIT_ONSCROLL (on view), 2017/2020
Ņemot vērā ārkārtas situāciju pasaulē un Latvijā, Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 notikumi tiek pārcelti uz vasaras periodu, cerot, ka notikumu attīstība dos iespēju pēc pašizolācijas un karantīnas perioda cilvēkiem atkal satikties un pieredzēt mākslas norises klātienē.
Biennāles ietvaros bija plānots piedāvāt apmeklētājiem daudzveidīgu izstāžu, diskusiju, simpoziju un meistarklašu programmu ar vairāk nekā 60 dalībniekiem no 13 valstīm.
Biennāles komanda turpina strādāt pie dažādiem scenārijiem un ir gatava pielāgoties arī attālinātiem formātiem. Šajā pasaulei sarežģītajā laikā, kad digitālā saziņa daudziem ir kļuvusi par galveno komunikācijas veidu, virkne biennāles izstāžu un citu norišu ieguvušas vēl aktuālāku nozīmi, pievēršoties mūsdienu digitālā laikmeta mantojumam un tā ietekmei uz mūsu uztveri, domāšanu un attēlu kultūru kopumā. Minētajā kontekstā īpaši izceļami tie biennāles programmā pārstāvētie darbi, kas apvieno fizisko un digitālo telpu, radot alternatīvas saiknes starp mākslas darbu, subjektu un objektu un attīstot jaunu pieeju izstādes, izplatīšanas un uztveres jēdzieniem.
Šis laiks noteikti kļūs par nozīmīgu atskaites punktu, kādā pasaulē turpmāk dzīvosim un arī, kā tas atsauksies uz mākslas procesiem. Tā kā daļa darbu tiek radīti biennālei īpaši un vēl ir procesā, varam gaidīt arī eksperimentus, kas reaģēs uz šobrīd notiekošo pasaulē.
Par aktuālajiem biennāles norises datumiem lūdzam sekot www.rpbiennial.com
Starptautiskā konkursa izstāde “Martinsona balva”
pārcelta uz 2021. gada vasaru
Līdz ar valstī izsludinātā ārkārtas stāvokļa pagarināšanu III Latvijas keramikas biennāles organizatori ir lēmuši pasākumu programmas norisi ar centrālo notikumu – starptautisko konkursa izstādi “Martinsona balva” – pārcelt uz 2021. gada vasaru.
Latvijas keramikas biennāli tika plānots atklāt šī gada 30. jūnijā ar Baltijas valstu keramikas izstādi Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā un noslēgt ar starptautiskās laikmetīgās keramikas konkursa izstādes “Martinsona balva” atklāšanu 3. jūlijā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, svinīgi apbalvojot starptautiskas žūrijas izraudzītus konkursa uzvarētājus.
Sekojot līdzi Latvijas un pasaules notikumiem saistībā ar Covid-19 izplatību un virkni ierobežojumu, kas skar ne tikai pasākuma organizatorus, bet arī biennāles dalībniekus, kā arī ņemot vērā iespējamos riskus un neziņu par turpmāko situācijas attīstību, tika pieņemts lēmums pasākumu pārcelt.
Līdz ar pasākuma pārcelšanu 2020. gada rudenī tiks izsludināta papildu pieteikšanās kārta. Visu dalībnieku atlases rezultāti tiks izziņoti 2021. gada sākumā.
Šogad dalībai biennāles konkursa izstādē Martinsona balva” pieteicās vairāk nekā 300 mākslinieku no visas pasaules.
III Latvijas keramikas biennāle / “Martinsona balva”
Aicina kļūt par Japānā izdotās latviešu tautas pasakas grāmatas ilustratoru
Pieteikšanās līdz 31. maijam
Rūjienas sadraudzības pilsēta Higašikava, kas atrodas Japānas ziemeļos Hokaido prefektūrā, 2020. gada nogalē plāno izdot latviešu tautas pasakas “Stiprinieks gaisa kuģī” bilžu grāmatu japāņu, angļu un latviešu valodās ar nosaukumu “Burvju kastīte”. Grāmatas ilustrāciju veidošana tiks uzticēta vienam autoram no Latvijas, kuru izvēlēsies Japānā izveidota vērtēšanas komisija. Pēc Japānas izdevēja ierosinājuma darbu no latviešu folkloras bagātā krājuma šogad uzticēja izvēlēties Latvijas Republikas kultūras ministram Naurim Puntulim.
Grāmatas mērķis ir draudzīgā un viegli saprotamā veidā iepazīstināt japāņus ar latviešu tautas folkloru, kas izlolota cauri senatnei, tādējādi padziļinot interesi un sapratni par Latvijas kultūru. Grāmata iecerēta A4 formātā, cieto vāku sējumā, krāsainajā drukā un aptuveni 28 lappušu apjomā. Projekta īstenotājs – Seisa universitātes profesors Gendžiro Ito.
Latvijas grāmatu ilustratori, mākslinieki un ikviens interesents tiek aicināts piedalīties konkursā, sagatavojot ilustrāciju minētās grāmatas vākam pasakai, kuras teksts pieejams šeit. Vērtēšanas komisijas izvēlētās vāka ilustrācijas autoram tiks uzticēta grāmatas ilustrēšana, izveidojot kopumā ap 20 ilustrāciju. Vāka ilustrāciju ar e-pasta sūtījumā iekļautu vārdu, uzvārdu, vecumu, kontaktinformāciju (telefona numurs, e-pasta adrese), kā arī īsu sasniegumu/pieredzes aprakstu vai CV angļu valodā lūdzam adresēt profesoram Gendžiro Ito (Genjiro Ito) - e-pasta adrese data@kamashun.co.jp. Pieteikumu iesūtīšanas termiņš ir 2020. gada 31. maijs. Izvērtēšanas rezultāti tiks paziņoti līdz 2020.gada septembra beigām uz iesūtīto e-pasta adresi.
Grāmatas ilustrāciju autors tiks ielūgts uz Japānu, no Japānas puses nodrošinot ceļa un izmitināšanas izmaksas, kā arī saņems naudas balvu 100 000 Japānas jenu apmērā. Ilustrāciju autortiesības tiks nodotas projekta idejas iniciatoram - Higašikavas pilsētas pašvaldībai.
Līdz šim šajā grāmatu sērijā Japānā iznākušas piecas latviešu pasakas – “Zvēri un abru taisītājs” ar Diānas Kaijakas ilustrācijām, “Par stirnu pārvērstā princese” ar Agneses Matisones ilustrācijām, “Koklētājs un vilks” ar Mika Čavarta ilustrācijām, “Eža kažociņš” ar Maijas Līdumas ilustrācijām un “Vīrs guļ ziemas miegu” ar Lauras Belēvičas ilustrācijām.
Titulbildē: Kārlis Vītols. Beigas. Kadrs no animācijas filmas. 2018. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija. Publicitātes attēls
