Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
01/07/2019
Izstāžu cikls “LMA100” MVT Vasaras mājā turpinās ar izstādi
“Aleksandrs Stankevičs/Rūta Briede un Evija Pintāne, Svens Neilands un Anna Zvaigzne”
No 2. jūlija
No 2. jūlija MVT Vasaras mājā būs skatāma otrā izstāde izstāžu ciklā “LMA100”, šoreiz prožektoru gaismā izceļot mākslinieku Aleksandru Stankeviču, kura daiļradi interpretēs māksliniece, ilustratore un scenogrāfe Rūta Briede kopā ar saviem studentiem no Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Eviju Pintāni, Svenu Neilandu un mākslinieci Annu Zvaigzni.
Otrā “LMA100” izstāde veltīta slavenajam māksliniekam Aleksandram Stankevičam, kas latviešu mākslas vēsturē atstājis sevišķu nospiedumu tieši grafikas mākslā, veidojot ilustrācijas daudzām daiļliteratūras un dzejas grāmatām. Stankevičs zināms ar to, ka uzticēto grāmatu ilustrējot, viņš centies to izveidot kā vienotu literatūras un mākslas ansambli. Bijis LMA pasniedzējs, darbojies arī interjera dizainā, veidojot vairāku sabiedriski nozīmīgu telpu interjerus, nodarbojās ar glezniecību un zīmējis karikatūras. Vadīt interpretāciju par šo mākslinieku lūgta LMA Grafikas nodaļas pasniedzēja Rūta Briede, kas savā radošajā komandā uzaicinājusi strādāt LMA studentus Eviju Pintāni, Svenu Neilandu un Grafikas katedras metodiķi, mākslinieci Annu Zvaigzni.
Izstādē būs vērojama mākslinieku veidota scenogrāfiska instalācija “Visas Stankeviča līnijas”, kas būs viņu redzējums par Stankeviča kaleidaskopisko māksliniecisko mantojumu. Mākslinieka fenomens izpaužas viņa daudzpusībā, kas kā dimants nezaudē kvalitāti nevienā no šķautnēm. Izstāžu zāli būs iespējams izstaigāt labirintā, katrā no labirinta telpām atklājot līniju rakstus, ritmus, kas būs atvasināti no Aleksandra Stankeviča nozīmīgākajiem darbiem dizainā, ilustrācijā, glezniecībā un karikatūrā. Labirinta telpu tīklojums atgādinās nosacītu bišu šūnu ornamentu, veidojot atsauci gan par mākslinieka darba spējām, gan par leģendāro bilžu grāmatas sērijas “Bitīte” logotipu.
Rūta Briede ir Latvijā un pasaulē atzīta ilustratore, leļļu māksliniece un grāmatu autore, pasniedz arī ilustrāciju LMA Grafikas katedrā.
Evija Pintāne Latvijas mākslas pasaulē pieteikusi sevi kā talantīgu scenogrāfi un kostīmu mākslinieci, kas sadarbojas ar režisoriem nozīmīgākajos Latvijas teātros, veido izstāžu iekārtojumus un pilda mākslinieces pienākumus strādājot kino jomā. Šobrīd Evija Pintāne studē Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras maģistra programmā, kur izceļas ar jūtīgu, neparastu skatījumu uz grafikas mākslu, apvienojot savos darbos konceptuālu un poētisku pieeju.
Svens Neilands ir viens no tiem Latvijas jaunās paaudzes māksliniekiem, kas ir apveltīts ar asu mākslinieka prātu, spējot idejas uzburt šķietami no nekā. Vienlaikus, Svens ir izcils zīmētājs, kuram nav neuzzīmējamu lietu un neatrisināmu tēmu.
Anna Zvaigzne, beidzot LMA, izveidoja vērienīgu, monolītu sietspiedes darbu sēriju, kurai par iedvesmu ņemts skandināvu Jantes (Janteloven, dāņu) likumu kopums par savstarpējo vienlīdzību sabiedrībā: “You are not to think you're anyone special or that you're better than us.”(Tev nebūs domāt, ka esi kas īpašs vai, ka esi labāks par mums) Šis citāts spligti raksturo arī Annas personību un grafisko rokrakstu, kas tiecas pēc formas skaidrības, līnijas tīrības un izteiksmīgas krāsu laukumu attiecību saspēles. Anna Zvaigzne strādā LMA Grafikas katedrā un, vadot radošus projektus, palīdz studentu un pasniedzēju saimei uzturēt neizsīkstošu tiekšanos pēc jaunām idejām mācību procesā.
Fonda “Mākslai vajag telpu” rīkotais izstāžu cikls “LMA100” MVT Vasaras mājā ir veltīts Latvijas Mākslas akadēmijas simtgadei, īpaši izceļot tos māksliniekus, kas savulaik ir saistījuši savu dzīvi ar LMA. Izstāžu cikla “LMA100” mākslinieciskais vadītājs ir Andris Vītoliņš, kurator - Katrīna Jaunupe.
Izstāžu cikls “LMA100”
Esplanāde, pie Raiņa pieminekļa, Rīga
Ciklā “Sarunas par cirku” saruna ar Olle Saloranta Strandberg un Sara de Vylder lekcija/performace “Sfēras lekcija”
Rīgas cirka Zirgu stallī
2. jūlijs
Turpinot tradīciju ciklā “Sarunas par cirku” aicināt cirka māksliniekus un domātājus paskatīties uz cirku ar citām acīm, 2 jūlijā plkst 14.00 Rīgas cirka Zirgu stallī notiks saruna ar Olle Saloranta Strandberg un Sara de Vylder lekcija/performace “Sfēras lekcija”.
Olle Saloranta Strandberg: “Iesaistoties vienā no mūsdienīgākajiem tehnoloģiskajiem jauninājumiem, mēs kā mākslinieki esam pievērsušies nākotnes pieejas veidošanai izpratnei par vērtību. Mēs sākām mākslas projektu, kurā pakāpeniski izdzēšam robežas starp skatuves mākslu, ekonomiku un organizāciju. Mēs to darām, lai radītu paralēlu ekonomiku kultūras nozarē, iesākumā koncentrējoties uz cirku. Mākslas formu, kas pēc savas būtības ir pārrobežu, globāla un balstītā savstarpējā uzticībā un drosmē riskēt.”
“Sfēras lekcija” ir lekcija/performance, kurā runā par to, kā būt darbiniekam organizācijā bez darbiniekiem, un kā radīt mākslu sfērā, kas apšauba iesīkstējušus uzskatus par ieguldījumu atdevi un no jauna definē uzņēmējdarbību.
Vairāk informācijas par lekciju, lekcijas vadītājiem un laboratoriju šeit.
Rīgas cirks
Merķeļa iela 4, ieeja no A.Kalniņa ielas puses, Rīga
Madaras Gulbis, Andas Poikānes un Ditas Lūses izstāde “Kluso sajūtu kods”
Lietuvas mākslinieku asociācijas galerijā Viļņā
2.–19. jūlijs
No 2. līdz 19. jūlijam Lietuvas mākslinieku asociācijas galerijā Viļņā būs skatāma trīs Latvijas mākslinieču – Madaras Gulbis, Andas Poikānes un Ditas Lūses izstāde “Kluso sajūtu kods”.
Vienā izstādē apvienojas trīs mākslinieces, kuras vieno introverta dzīves uztvere un savas iekšējās pasaules sajūtu atspoguļojums mākslā. Katra no māksliniecēm, strādājot savā paņēmienā un tehnikā, mēģina uztaustīt nervu un atrast tās sajūtas, kuras visvairāk rezonē ar apkārtējās vides impulsiem. Visu trīs autoru darbos dominē esības jautājumu apcere un emocionāls piesātinājums, bet mākslinieces savu sajūtu gammu nepasniedz skatītājam tiešā veidā. Vēstījums ir aizšifrēts, un prasa no skatītāja garīgu līdzdalību, lēnu iedziļināšanos katras autores radītajā pasaulē, un tam, kurš ir gatavs palēnināt savas ikdienas plūdumu, lai pieskaņotos mākslas darbu klusajām sajūtām, atklājas kods, kas ved uz daudzslāņainu stāstu. Katrs skatītājs pie mākslas darba nostājas ar savu unikālo sajūtu uzkrājumu un darbos nolasa arī savu iekšējo kodu.
Gleznotāja Madara Gulbis konsekventi izkopusi abstraktās eļļas glezniecības tehniku, kurā daudzkārtīga krāsas lazēšana, klāšana un pludināšana darbos rada akvarelisku vieglumu. Viņa lieto spožus, dzidrus un piesātinātus toņus un darbos sasniedz vibrējošu, niansētu emociju kustību, radot noskaņu, kas ietekmē skatītāja apziņu un virza to mākslinieces iecerētajā ceļā. Tās ir trauslas, sievišķīgas, jūtīgas vīzijas, kuras rodas meditatīvā mierā, rada telpas, gaismas un tumsas apziņu un ieved skatītāju neredzamu sajūtu pasaulē.
Tēlnieces Andas Poikānes trauslajos darbos ir ietverts enerģētisks blīvums, dziļš patiesums, un mākslinieces mīlestība pret pašu radīšanas procesu. Darbos, kuri nepakļaujas vienkāršotas estētikas konjunktūrai, skan sievišķība tās arhaiskajā nozīmē, kur sieviete ir visupirms māte, radītāja Zeme un viss, kam tā dod spēku augt. Viņas mākslā arhetipiskie tēli iznirst no pirmatnējiem priekštatiem par sievieti kā māti.
Ditas Lūses darbi ir gleznoti lakoniski ierobežotā krāsu paletē, no spoži balta, caur pelēku, līdz dziļi melnam, un vēsta par dabas formu krāšņumu, par fragmentu un formas pilnību. Darbu tēmas kodols ir mirkļa starojumā radītais attēls, kurš lauj apskatīt to, kas citādi ir neredzams – tā ir iespēja ielūkoties noslēpumā, atklāt paslēpto, izzināt noslēpumu. Dzīvo dabas organismu un augu plastiskās līnijas iezīmējas dzestrajā rentgena staru radītajā gaismas spēlē, liekot sajust trauslo, bet vareno dzīvības spēku un ornamentālo vienreizīgumu.
Lietuvas mākslinieku asociācijas galerija
Vokieciu gatve 2, Viļņa, Lietuva
Vēsturnieka Kaspara Zeļļa lekcija Mūkusalas Mākslas salonā
3. jūlijs
Skats no izstādes “Liriskais skarbums”. Foto Didzis Grodzs
3. jūlijā plkst. 18.00 Mūkusalas Mākslas salonā notiks vēstures zinātņu doktora Kaspara Zeļļa lekcija “20. gadsimta sešdesmitie gadi Latvijā – politika, ikdiena, cilvēki”.
Māksla nereti caur sižetiem un izteiksmes līdzekļiem veido pamatu tam jaunajam, ko sabiedrība normalizē tikai pēc noteikta laika. 20. gs. sešdesmitie gadi ir pretrunīgs un vienlaikus nozīmīgs periods, kurā mainījās cilvēki un modernizējās vide tiem apkārt, tajā skaitā – ierastā, staļinisma nostiprinātā sociālistiskā reālisma māksla. Lekcijas mērķis ir raksturot situāciju Latvijā 50. gadu beigās un 60. gados, kad veidojās un darbojās t. s. “sešdesmitgadnieku” paaudze. Kādi bija šīs paaudzes veidošanās priekšnoteikumi, īpatnības un ieguldījums Latvijas politiskajā, kultūras un sociālajā dzīvē? Kādas norises un procesi raksturoja dzīvi Latvijā šajā laikā? Kā mainījās cilvēku ikdienas dzīve poststaļinisma laikā?
Dr. hist. Kaspars Zellis ir Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, kura interešu lokā ir sociālā vēsture un kultūras atmiņa.
Lekcija notiek Zuzānu kolekcijas “Liriskais skarbums. 20. gs. 60. Gadu modernā dzīves telpa” ietvaros.
Mūkusalas Mākslas salons
Mūkusalas iela 42, Rīga
RIXC Mākslas un zinātnes festivāls šogad atmasko “zaļo"
4.–6. jūlijs
Jans-Peters E.R. Zonntāgs (Vācija), GAMMAvert, Kitchen Gallery, Ņujorka, 2006. Autora foto
No 4. līdz 6. jūlijam norisināsies ikgadējais RIXC Mākslas un zinātnes festivāls, kas šogad aktualizē mūsdienās tik populāro tēmu – “zaļš”, tiecoties atklāt šīs krāsas un dzīvesveida simbola daudzās un dažādās šķautnes, viņpus ierastajiem priekštatiem.
“Zaļš” šogad RIXC festivālā tiek aplūkots kā krāsa, bioloģiska parādība, materiāls medijs, semantiska konstrukcija un ideoloģija. Izstādes koncepciju par “zaļo” izstrādājis Parīzē dzīvojošais vācu biomākslas kurators un pētnieks – Jenss Hauzers (Jens Hauser). Kuratora Jensa Hauzera pētniecībā “zaļais” ir aktuāls jau vairāku gadu griezumā. Pētniecības projekta OU\/ERT ietvaros, kurators sistematizē dažādās zinātnes disciplīnās gūtās atziņas, tiecoties attīstīt jaunus veidus kā runāt par ekoloģijas jautājumiem. Sadarbībā ar RIXC Festivāla kuratoriem Rasu Šmiti un Raiti Šmitu, Jensa Hauzers ir izstrādājis koncepciju par “zaļā” atmaskošanu, lai RIXC Mākslas un zinātnes festivālā šogad piedāvātu alternatīvu skatījumu uz pašlaik tik plaši izplatīto virspusējo “zaļā” izpratni un valodu.
RIXC festivāla atklāšanas programmas publisko lekciju programmā 4. jūlijā uzstāsies gan vieskurators Jenss Hauzers, gan izstādes mākslinieki un citi starptautiski atzīti lektori, tostarp amerikāņu mākslinieks un profesors Adams Brauns, kas izstādes atklāšanā uzstāsies ar performanci “Ēnas no nāves sienām”. Adams Brauns savā daiļradē eksperimentē no jauna radot 18. gadsimtā izgudruto zaļo krāsvielu ar arsēna piejaukumu. “Parīzes zaļais” savulaik ticis plaši izmantots ne vien glezniecībā, bet arī tekstila tapešu krāsošanā, tomēr tā toksiskās īpašības sabiedrībā tikušas aktualizētas vien 19. gadsimta beigās. Šī indīgā zaļā pigmenta pielietojums atspoguļo cilvēku tieksmi atgriezt urbānajā dzīvē zaļumu, kas ticis zaudēts industriālās revolūcijas iespaidā, izceļot šādu centienu paradoksālās un pretrunīgās iezīmes.
Atklāšanas programmā lekciju lasīs arī mākslinieks Jans-Peters E.R. Zonntāgs no Berlīnes, kurš jau vairāk kā desmit gadus pētī Žila Verna novēroto dabas parādību “zaļo staru”, lai balstoties uz gaismas fizikālajā īpašībām, radītu “GAMMvert” instalācijas, kurās izmantota īpaša zaļa gaisma.
RIXC Festivāla atklāšanas programmas īpašais viesis būs zinātnieks Luks Stīls (Luc Steels) no Beļģijas, kas ir viens no makslīgās inteliģences (AI) pionieriem, 70. gados studējis datorzinātnes ar specializāciju "mākslīgais intelekts" Masačūsetas Tehnoloģiju institūtā (MIT / ASV). Luks Stīls ir arī Flāmu Karaliskās Zinātņu akadēmijas un Eiropas Zinātņu akadēmijas biedrs un Sony datorzinātņu laboratorijas Parīzē dibinātājs (1993), šobrīd ir pētnieks Evolocionārās Bioloģijas institūtā Barselonā. Lekcijā Luks Stīls runās par to, kā daba iedvesmo Mākslīgā intelekta attīstību.
Savukārt māksliniece no Francijas Karīne Bonnevāla (Karine Bonneval) festivāla atklāšanas programmā iepazīstinās ar augu “citādību”, kuru viņa pēta savās radošajā darbība, jo īpaši pievēršoties kompleksai un zinātniskai mijiedarbībai cilvēku un augu starpā.
Atklāšanas programmas publiskās lekcijas notiks ceturtdien, 4. jūlijā plkst. 15.00 un 17.00, LNMM konferenču zālē.
5. un 6. jūlijā RIXC Festivāla programmā – ikgadējā starptautiskā mākslas un zinātnes konference Open Fields 2019: “Zaļš / Atmaskots – dabiski mākslīgais intelekts”, kuras mērķis ir “atmaskot zaļo”, “ekosistemātiski” no jauna savienot “posthumānos stāvokļus”, atklāt un atšifrēt “dabiski mākslīgo intelektu”. RIXC festivāla konference Open Fields ik gadu pulcē vairāk nekā 100 starptautisku dalībnieku – neatkarīgu mākslinieku un akadēmisko pētnieku no 60 universitātēm un 30 pasaules valstīm.
Sestdien, 6. jūlijā festivālu plkst. 17.00 noslēgs “Sensible Garden” jauno mākslinieku no Liepājas un Karlsrūes (Vācija) skaņu mākslas performances un mākslinieciskas intervences LMA dārzā un K2 auditorijā. Ieeja brīva.
RIXC Mākslas un zinātnes festivāls
Alvīnes Bautras personālizstāde “Nejauša eksistence”
Meno Parkas gelerijā Kauņā
4.–27. jūlijs
No 4. līdz 27. jūlijam Meno Parkas gelerijā Kauņā būs skatāma latviešu mākslinieces Alvīnes Bautras personālizstāde “Nejauša eksistence”.
Alvīne Bautra (1990) portretē cilvēkus, kuru apveidi šķietami izšķīst tukšā telpā. Sejas un figūru daļas vizuāli pārklājas, dubultojas, aizslīd un kļūst teju netveramas skatītāja acīm, kamēr gleznās atveidotie tēli aizvien raugās skatītājā – cits vienaldzīgi, cits ironiski smaidot, cits garlaikots. Tas ir veids, kā māksliniece reflektē par cilvēka eksistenci, par to, kā nezināmais var tapt apzināts. Caur emocijām un pārdomām, citiem nezināmām, atklājas cilvēka grūti tveramā iekšējā pasaule. Caur mūsu ķermeni, tā vieliskumu un kustību, ko redz ikviens, realizējas apziņa, lai arī cik niecīgas būtu šīs kustības. Alvīne Bautra gleznu sērijā izmanto kustības atveidu kā metaforu indivīda daudzslāņainajai, mainīgajai un nepastāvīgajai dabai. Izstādē “Nejauša eksistence” māksliniece uzdod jautājumu sev un skatītājiem – kā cilvēka prāts uztver savu esību, sevis paša eksistenci šajā pasaulē, un - vai mūsu eksistence patiešām ir nejauša? Iztādē eksponēti 14 darbi, kas tapuši pēdējo divu gadu laikā.
Alvīne Bautra absolvējusi Latvijas mākslas akadēmiju (2019). Līdz šim Alvīne Bautra sarīkojusi trīs personālizstādes Latvijā, 2018. gadā piedalījusies “Royal Arts Prize V.Edition” izstādē Londonā, iekļauta grāmtā “100 Artists of the Future”.
Galerija Meno Parkas
Rotušė sq. 27, Kauņa, Lietuva
Ievas Raudsepas izstāde “Tā varētu tevi arī aprīt”
ISSP Galerijā
4. jūlijs–7. augusts
Ieva Raudsepa, no grāmatas “Kruīzā”
No 4. jūlija līdz 7. augustam ISSP Galerijābūs skatāma jaunās latviešu mākslinieces Ievas Raudsepas pirmā personālizstāde Latvijā pēc Kalifornijas Mākslas institūta (CalArts) absolvēšanas – “Tā varētu tevi arī aprīt”, ko papildinās viņas jaunā grāmata “Kruīzā”. Izstādes un grāmatas pamatā ir notikumi uz prāmja, kas kursē starp Rīgu un Stokholmu.
Izstādē redzamais video darbs “Tā varētu tevi arī aprīt” veidots kā daļēji fiktīvs, daļēji dokumentāls stāsts, kas norisinās uz prāmja kaut kur starp Rīgu un Stokholmu. Tā galvenie varoņi ir trīs jaunieši, kuri meklē savu ceturto biedru, kas uz prāmja vairs nav atrodams. Meklējot draugu, jaunieši klīst pa prāmi un nokļūst dažādās tur piedāvātajās izklaidēs”, stāsta izstādes kuratore Evita Goze. Videodarbā piedalās aktieri Frederiks Anosovs, Sabīne Marija Cveiģele, Elizabete Šatalova. Operators – Reinis Aristovs. Skaņas dizains – Miķelis Putniņš.
Līdz ar izstādes atklāšanu tiks izdota arī Ievas Raudsepas fotogrāmata “Kruīzā” (Cruise). Tajā apkopotas uz šī paša prāmja uzņemtās fotogrāfijas no 2014. un 2016. gadam. “Kad mācījos vidusskolā, bieži devāmies braucienos kopā ar draugiem. Tas ir populārs jauniešu vidū, jo dod iespēju tikt projām no vecākiem un policistiem, kas izrakstītu protokolu par smēķēšanu. Mūs pievilka tā bezgaumība un brīvā atmosfēra,” Ieva stāsta par sākotnējo impulsu darba tapšanai. Pāris gadus vēlāk viņa atgriezās uz prāmja ar fotoaparātu, portretējot savus vienaudžus un dokumentējot tā plašo piedāvājumu - karaoki, vakara šovu ar koncertiem un deju uzvedumiem, azartspēles, loterijas un diskotēku. Grāmatas dizaina autori ir Šveices grafikas dizaina tandēms HOMI - Lea Mišela (Lea Michel) un Kristians Hēfers (Christian Hofer). Grāmatu izdevusi jaunizveidotā iniciatīva “Milda Books”, kas radusies ar mērķi popularizēt fotoprojektus no Centrālās un Austrumeiropas.
Ieva Raudsepa (Latvija) šogad absolvēja Kalifornijas Mākslas institūtu ASV (CalArts). Savos darbos galvenokārt izmanto fotogrāfiju, video un tekstu, pievēršoties starpstāvoklim starp Austrumiem un Rietumiem, jaunību un pieaugšanu. Ieguvusi bakalaura grādu filozofijā Latvijas Universitātē, mācījusies ISSP Skolā un piedalījusies dažādās ISSP meistarklasēs. Viņas darbi izstādīti Calvert 22 Foundation Londonā un Rīgas Fotomēneša ietvaros, publicēti i-D, YET, The Guardian, Wallpaper, Latvijas fotogrāfijas gadagrāmatā un citviet.
ISSP Galerijas
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3, Rīga
Agņeškas Raisas fotogrāfiju izstāde
“Pēdējā saruna ar akadēmiķi Saharovu”
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
4. jūlijs– 11. augusts
No 4. jūlija līdz 11. augustam Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs būs skatāma poļu fotogrāfes Agņeškas Raisas izstāde “Pēdējā saruna ar akadēmiķi Saharovu”.
Agņeška Raisa ir apsekojusi bijušās padomju kodolizmēģinājuma vietas. Ziemeļkazahstānā. Tieši šī vieta bija pazīstama kā “poligons”, un tā bija viena no svarīgākajām Padomju Savienības kodolprogrammas realizēšanas teritorijām. Līdz 1989. gadam, kad teritorija tika slēgta, 40 gadu laikā tika veiktas vairāk nekā 450 detonācijas. Pat mūsdienās daudzi vietējie iedzīvotāji cieš no radioaktīvā piesārņojuma, kas konstatēts augsnē, pārtikā un ūdenī. Mazā pilsēta Semipalatinska 21 tika uzbūvēta, lai pārvaldītu zinātnisko centru un eksperimentālās teritorijas, kas atradās tuvākajā apkārtnē. Mūsdienās pilsēta tika pārdēvēta – Kurčatova, nosaukta par godu padomju atombumbas projekta vadītājam Igoram Kurčatovam.
Izstādes nosaukums “Pēdējā saruna ar akadēmiķi Saharovu” ir saistīts ar 1989. gada rakstu avīzē, kurā amerikāņu žurnālists apraksta tikšanos ar Andreju Saharovu neilgi pirms viņa nāves. Pateicoties tam, ka Saharovs bija talantīgs piecdesmito gadu kodolfiziķis, viņa izgudrojumi veicināja kodoltermiskās bumbas ieviešanu. Aukstā kara vēlākajos gados, kad kodolkara draudi bija visur, Andrejs Saharovs kļuva par ļoti izteiktu ieroču pielietošanas pretinieku, un bija pazīstams kā cilvēktiesību aizstāvis visā pasaulē. 1975. gadā viņam tika piešķirta Nobela miera prēmija, bet ilgu laiku viņam nebija atļauts atstāt Padomju Savienību, kur komunistiskā režīma ietvaros viņu uzskatīja par valsts ienaidnieku. Raisas projektu varētu uzskatīt par dialogu ar Saharovu, kurā tiek apspriestas atmiņas par šo postošo periodu. Viņa jautā, kā totalitārā valsts, kas veica šos “eksperimentus”, ir izvairījusies no atbildības par šo rīcību sekām. Dokumenti sniedz subjektīvu skatījumu uz acīmredzamiem un iespaidīgiem notikumiem, bet daudzus gadus tie tiek turēti stingrā slepenībā.
Agņeška Raisa ir fotogrāfe un brīvmāksliniece, kas dzīvo Varšavā, Polijā. Viņa ir Sputnik Photos kolektīva līdzdibinātāja. Viņas darba joma ir dokumentālā fotogrāfija. Viņu interesē Centrālās un Austrumeiropas postpadomju mantojums un tēmas, kas saistītas ar tā mītiem, vēsturi un tās atkārtotu interpretāciju. Pēdējos gados māksliniece ir strādājusi arī ar tēmām, kas attiecas uz ainavām un ekoloģiju. Viņa ir saņēmusi vairākus apbalvojumus, tostarp Pictures of the Year balvu un stipendijas. Viņas darbi ir bijuši tādos žurnālos kā Newsweek, The Guardian un citos.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāja ielas), Rīga
Agates Lielpēteres personālizstāde
“Bruised and Confused / Līdz kāzām sadzīs”
Rīgas cirka Ziloņu mājā
5.–27. jūlijs
No 5. līdz 27. jūlijam Rīgas cirka Ziloņu mājā norisināsies mākslinieces Agates Lielpēteres otrā personālizstāde “Bruised and confused / Līdz kāzām sadzīs”, kurā tiks risināti jautājumi par jaunības maksimālismu un tā kopsakarībām ar zilumu estētiku.
Izstādes koncepts ir balstīts laika dokumentācijā un skatītājam atklāsies kā vizuāls stāstījums par jauniem cilvēkiem – mākslinieces laikabiedriem. Jaunībā ierasts steigties un dzīve neapzināti tiek uztverta īsākā laika nogrieznī nekā citkārt. Steidzoties piedzīvot vairāk un attālinoties no apkārtējās vides, nereti sanāk nogāzties, sasisties un nobrāzties. Jauna cilvēka domas ātrums krietni var pārspēt pulksteņa laiku, kas, kā zināms, ir nepieciešams, lai precīzi definētu priekšmeta vai kustības pozīciju. Tomēr jaunībā šie abi lielumi mēdz būt diametrāli atšķirīgi un abu laiku sadursmes rezultātā var rasties kritiens. Likumsakarīgi zilums kļūst par šīs parādības fizikālo simbolu.
“Kapilāram plīstot un izplūdušajām asinīm zem ādas slāņojoties, veidojas nospiedumi, kas atgādina akvareļu pludinājumus. Šķiet, tajos iespējams saskatīt visas eksistējošās, cilvēka acij uztveramās krāsas un to toņkārtas. Varavīksne, kuras galā negaida leprikons ar zelta podu. Zilums, tā pat kā jaunība, ir pārejošs, tomēr drukāts uz papīra, tas var eksistēt simtiem gadu,” tā māksliniece Agate Lielpētere.
Izstādē būs skatāmi sietspiedes tehnikā drukātu darbu sērija jeb zilumu un to “nēsātāju” portreti. Katram no darbiem dots konkrēta cilvēka vārds, kas izstādē kalpo kā atgādinājums par to, cik viegli zilumus iespējams personificēt.
Sietspiedes darbus papildinās arī tēlniecības objekts – “Zilumu sitamais instruments” – pašas mākslinieces sakodiena atlējums bronzā. Izstādes apmeklētāji, kuri nebaidās sāpju, ar šī instrumenta palīdzību varēs iegūt zilumu mākslinieces zobu nospieduma formā, daļu no izstādes pārnesot uz sava ķermeņa un fiziskā izpratnē paņemot sev līdz.
Māksliniece Agate Lielpētere (1995) 2019. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu, zināšanas papildinājusi Porto Mākslas akadēmijā Portugālē. 2014. gadā kļuvusi par Pētera Avena Labdarības fonda “Paaudze” stipendiāti, savukārt 2016. gadā apbalvota ar Ināras Teterevas stipendiju mākslā. Jaunā māksliniece piedalījusies vairākās grupu izstādēs Latvijā un ārpus tās, un 2017. gadā sarīkoja atzinīgi vērtētu personālizstādi “A.K.A. / As Good as Aladdin” galerijā Low Rīgā.
Izstādes kuratore: Auguste Petre
Rīgas cirka Ziloņu māja
Merķeļa iela 4, Rīgā (ieeja no A. Kalniņa ielas), Rīga
Izstāde “Aspazija. Vētra”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā
5. jūlijs–24. augusts
No 5. jūlija līdz 24. augustam Raiņa un Aspazijas vasarnīcā būs skatāma izstāde “Aspazija. Vētra”, kura vēstīs par Aspazijas personības un daiļrades “vētrainajām šķautnēm”, uz cilvēktiesībām orientēto ideju novitāti, un šo ideju pārmantojamību un aktualitāti mūsdienās. Izstāde iekļausies starptautiskajā mākslas biennālē “Marīna 2019”, kuras ietvaros Jūrmalas muzejos un mākslas telpās norisināsies jūras tematikai veltītas mākslas izstādes, meistarklases un nodarbības ģimenēm. 2019. gadā par biennāles vadmotīvu izvēlēta vētra.
Vētras motīvs, kas raksturo dzejnieces izpausmes dažādās dzīves jomās, izmantots par ietvaru, lai izstādē atspoguļotu Aspazijas kā literātes, sabiedriskas darbinieces un Raiņa dzīvesbiedres vētraino personību, viņas pausto ideju iespaidu uz sabiedrisko domu Aspazijas dzīves laikā un to nozīmi mūsdienās.
“Aspazija – kaislīga, emocionāla, augstiem ideāliem piepildīta personība. Nevienā no dzīves jomām nav vērojama remdenība un samiernieciskums, vienmēr tiekšanās uz izaugsmi, pilnību, dziļumu, skaidrību, jūtu tīrību. Reizēm kā vētrai laužot ceļu iestagnējušu uzskatu biežņā un mainot sabiedrības morāles toni, cīnoties par ikvienas sievietes tiesībām pašnoteikties. Izstāde ir mēģinājums atklāt Aspazijas spilgto un drosmīgo pašizpausmi, rosināt domāt par šodienas aktualitātēm un vajadzībām, kā arī iedvesmot apmeklētāju savas pārliecības vētrainākai nostājai. Ar Aspazijas laika sociālo realitāti un sabiedrisko domu mums aizvien ir vienojošu lietu, savukārt jūtu pasaulei laika robežu nav – Aspazija ir ļoti aktuāla. Domāju, ka ikviens iegūs kādu rosinošu sajūtu vai domu,” vēsta izstādes satura autore Linda Grīnberga.
Izstādē eksponēti Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli – dzejas un lugu manuskriptu fragmenti, portreti, vēstules. Izstādi papildinās videointervijas; uz sarunu par Aspaziju, viņas literārā mantojuma recepciju aicināta Aspazijas pētniece, Aspazijas Kopoto rakstu sastādītāja, LU profesore Ausma Cimdiņa, režisore Māra Ķimele un dzejniece, feministe un režisore Inga Gaile.
Raiņa un Aspazijas vasarnīca
Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā jaunā vasaras izstāžu sezona
5. jūlijs–8. septembris
5. jūlijā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā tiks atklāta vasaras pilnbrieda izstāžu sezona ar Latvijas, Baltijas un citu valstu mākslinieku darbu izstādēm. Pirms izstāžu sezonas svinīgās atklāšanas plkst. 12.00 – Baltijas keramiķu konference.
Rotko centra vasaras izstāžu sezonas ietvaros līdz 8. septembrim varēs skatīt Maibritas Ulvedalas Bjelkes (Maibritt Ulvedal Bjelke) izstādi “Daudzkrāsainība”. Izstāžu sezonas stabilitāti stiprinās Latvijas simtgades ietvaros organizētā Baltijas keramikas konkursa izstāde “Pamati” ar 70 mākslinieku darbiem un somu keramikas mākslinieces, konkursa izstādes “Atmiņu lāde” laureātes Kirsi Kivivirtas izstāde “Pamatelementi”. Aktualizējot savas pamatvērtības, Turcijas kultūras daudzveidību un krāsainību, vasaras izstāžu sezonas paletē iekrāsosies Turcijas mākslinieku grupas izstāde “Kilīkijas brīze”.
Izstādes projektā “Pārvietojumi / starp atmiņu un iztēli” īpašu noskaņu savstarpējos dialogos uzbur starptautiska mākslinieku grupa: Džonijs Brigss (Jonny Briggs/Lielbritānija), Sigita Daugule, Vineta Kaulača (Latvija), Kaisu Koivisto (Somija), Keitija Prata (Katie Pratt/Lielbritānija), Karlis Rekevics (ASV). Citas dimensijas un noskaņu caur iedvesmu no Daugavpils telpas veido starptautiskā glezniecības simpozija “Silva Linarte” dalībnieku kopīga izstāde. Būs skatāma arī amerikāņu mākslinieces Marietas Patrīcijas Līsas (Marietta Patricia Leis) izstāde “Gaiss”.
Baltijas starptautiskās konkursa izstādes “Pamati” ietvaros, aktualizējot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas keramikas mākslas attīstību, pirms izstāžu sezonas svinīgās atklāšanas no plkst. 12.00 līdz 14.00 Daugavpils Marka Rotko mākslas centra konferenču zālē norisināsies starptautiska Baltijas keramiķu konference, kurā tiks apskatīti Baltijas valstu vēsturiskie un teorētiskie aspekti, kas pēta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas profesionālās keramikas mākslas attīstību, kā arī atspoguļo pārdomas par nākotnes ceļiem un virzieniem. Konferencē piedalīsies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Keramikas un porcelāna kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Dace Ļaviņa, keramiķe, pētniece, Viļņas Mākslas akadēmijas doktorante Ieva Bertašūte Grosbaha, kā arī igauņu mākslinieks un pētnieks Juss Heinsalu.
Pēdējā laikā pasaulē arvien biežāk tiek runāts par keramikas renesansi. Keramikas medijs arvien biežāk tiek pamanīts un prezentēts kā līdzvērtīgs citām mākslas nozarēm to laikmetīgajās izpausmēs. Keramika tiek nosaukta gan par “jauno video”, gan par “desmitgades garšu”, taču bažas rada iespējamā krīze, kas negaidīti rodas uzreiz pēc tik sen gaidītās atzīšanas. Vai Baltijas valstīs keramika jau ir piedzīvojusi renesansi un tai jāuzmanās no jaunas krīzes, noteikti rādīs laiks. Savukārt izstāde “Pamati” parāda šībrīža faktisko situāciju mūsdienu keramikas mākslā Baltijā, kas var kalpot par drošu atskaites punktu nākotnei.
Baltijas valstis izstādē pārstāv katras valsts vairāku paaudžu mākslinieki – gan pieredzējuši savas jomas virzītājspēki, gan jaunāka gadagājuma keramiķi. Dalībai izstādē katrs mākslinieks varēja pieteikt vienu mākslas darbu, kurus vērtēja un izvēlējās visu dalībvalstu pārstāvēta žūrija. Izstādē piedalās kopskaitā 71 mākslinieks.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Amerikāņu mākslinieces, Venēcijas biennāles dalībnieces
Marietas Patrīcijas Līsas publiska lekcija un meistardarbnīca
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
6. jūlijs
6. jūlijā, plkst. 11.00 Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā atzītā amerikāņu māksliniece, Venēcijas biennāles dalībniece, personālizstāžu autore un daudzu starptautisku rezidenču dalībniece Marieta Patrīcija Līsa (Marietta Patricia Leis) vadīs publisku lekciju “Mana dzīve mākslā” un plkst. 12.00 turpinās ar meistardarbnīcu “Abstraktās mākslas armatūra”.
Marietas Patrīcijas Līsas personālizstāde “Gaiss” Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā kopā ar citiem izstāžu projektiem tiks atklāta piektdien, 5. jūlijā. Māksliniece savas personālizstādes ietvaros sestdien, 6. jūlijā, mākslas interesentiem piedāvā noklausīties lekciju, kurā iepazīstinās ar sevi, savām līdz šim realizētajām idejām un mākslinieku dzīvi Amerikā. Lekcija turpināsies ar meistardarbnīcu pieaugušajiem ar mākslas priekšzināšanām.
Meistardarbnīca palīdzēs māksliniekiem izzināt, kāds saturs un pārliecība veido labu abstrakto mākslu. Līsa vadīs gleznošanas uzdevumu sēriju, kā piemērus izmantojot Kliforda Stilla un Marka Rotko daiļradi; Stilla un Rotko darbu kopijas tiks izmantotas kā palikteņi, uz kuriem dalībnieki veidos paši savas gleznas. Tiks veikta arī nodarbības gaitā tapušo darbu kritika, lai palīdzētu dalībniekiem mācīties citam no cita.
Meistardarbnīcai nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti no organizatoru puses. Dalības maksa 5 €. Lekcija un meistardarbnīca notiks angļu valodā.
Vietu skaits meistardarbnīcā ierobežots, obligāta iepriekšēja pieteikšanās līdz 4. jūlijam, rakstot uz e-pastu tatjana.cernova@daugavpils.lv vai zvanot pa tālruni +371 65430273.
Marieta Patrīcija Līsa ir multimediju māksliniece, kas dzīvo un strādā Albukerkē, Ņūmeksikā. Līsas reducējošā māksla aptver tādus medijus kā fotogrāfija, glezniecība, zīmējums, novilkums, video un tēlniecība.
Māksliniecei tika piešķirtas daudzas godalgas dalībai starptautiskās mākslas rezidencēs un mākslinieku programmās, Marieta Līsa ir ieguvusi Violetas Džakobas Balvu abstraktajā glezniecībā no Palmspringsas muzeja ASV (Palm Springs Desert Museum) un Izcilības novērtējuma godalgu, kas iegūta starptautiskajā Venēcijas mākslas biennālē Itālijā.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Cēsu Mākslas festivāls šogad izceļ un pēta nacionālo kultūru globālajā laikmetā
6. jūlijs–18. augusts
6. jūlijā sāksies trīspadsmitais Cēsu Mākslas festivāls ar tēmu - nacionālā kultūra globālajā laikmetā, iekļaujoties Latvijas valsts simtgades programmā.
Šogad festivāls piedāvā vērienīgu vizuālās mākslas izstādi “Tuvplāns”. Multimediālā projekta idejas pamatā ir vēlme pastāstīt par spilgtām latviešu izcelsmes personībām, kas spējušas atstāt nospiedumus pasaules mākslas vēsturē. Izstāde ir stāsts par to, kā, nezaudējot patību, kļūt par kosmopolītu, un vienlaikus - tā ir kā jautājums/atskaites punkts 21. gadsimtā tik aktuālajai tēmai par nacionālu mākslu globālā laikmetā.
Ekspozīcija, kas ietver gan pētniecisko žanru, gan mākslas izstādi klasiskā formātā, norisināsies divās vietās – topošajā Cēsu laikmetīgās mākslas centrā (kuratores Daiga Rudzāte un Žanete Skarule) un Koncertzālē “Cēsis” (kuratore Dace Lamberga).
Projekta uzmanības fokusā izcilas personības. Viņu vidū ir arī amerikāņu ekspresionismam piederīgais Edvīns Strautmanis, kura lielformāta gleznas atrodamas virknē prestižu ASV mākslas muzeju un privātpersonu kolekcijās. Cēsu Mākslas festivāla ietvaros pirmo reizi Latvijā būs skatāma apjomīga Strautmaņa retrospekcija – tiks izstādīti piecpadsmit viņa lielformāta darbi, kurus papildinās viņas laikabiedru un ģimenes locekļu stāsti un atmiņas par gleznotāju.
“Tuvplāns” ir stāsts par izturību, prieku, uzdrīkstēšanos un vitalitāti. Par latviešu māksliniekiem Ņujorkā, kuru vidū ir arī Svens Lūkins – 20. gadsimta 60. gadu amerikāņu mākslas ainas viena no uzlecošajām zvaigznēm. Šī būs pirmā reize kopš 1987. gada, kad Latvijā tiks izstādīti Svena Lūkina objekti – trīsdimensionālās gleznas, kas 20. gadsimta 60. gados pārsteidza Ņujorkas mākslas pasauli.
Izstādes “Tuvplāns” uzmanības lokā ir arī mākslinieka Māra Bišofa Ņujorkas perioda zīmējumi izdevumiem The New Yorker un The New York Times, gleznotāja Vija Celmiņa, pasaulslavenā fotogrāfa Roberta Mepltorpa iemīļotā modele Dovanna Pagovka. Arī mākslinieki Artūrs Virtmanis, Indriķis Ģelzis un Signe Baumane nu jau vairāk nekā divdesmit gadus ir ņujorkieši, un viņu darbi būs skatāmi Cēsīs. Jāuzsver, ka Artūrs Virtmanis un Indriķis Ģelzis šai izstādei rada jaundarbus.
Savukārt Koncertzālē “Cēsis” izstādes “Tuvplāns” ietvaros varēs skatīt Voldemāra Avena, Dainas Dagnijas, Laimoņa Mieriņa, Haralda Norīša, Ģirta Puriņaš, Raimonda Staprāna, Lara Strunkes, Imanta Tillera, Sigurda Vīdzirkstes un Reiņa Zustera darbus.
Koncertzālē “Cēsis” festivāla ietvaros būs skatāma arī Kriša Salmaņa un Oresta Silabrieža veidotā izstāde “Trimdas mūzikas personības un parādības”. No trimdas latviešu mūzikas kultūras plašā un daudzveidīgā apvāršņa būs izcelts nozīmīgākais, košākais, apstrīdamākais. Izstādes apmeklētājus uzrunās stāsti. Un šajos stāstos būs daudz mūzikas.
Savukārt ar festivāla patrona SEB bankas atbalstu tapusi un Cēsu Pils klētī būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Bakalaura un Maģistra diplomandu darbu izstāde “Savienojumi”. Tajā jaunie mākslinieki savieno gan pārbaudīto, gan nesavienojamo, tādējādi iezīmējot savu atrašanās vietu globālajā pasaules telpā.
Mākslas festivāls “Cēsis 2019”
Starptautiska laikmetīgās mediju mākslas izstāde “ZAĻŠ / Atmaskots”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
6. jūlijs–22. septembris
Karīne Bonnevāla (Francija), Tropiques domestiques. Publicitātes foto. 2015
No 6. jūlija līdz 22. septembrim RIXC Mākslas un zinātnes festivāla ietvaros Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs skatāma starptautiska laikmetīgās mediju mākslas izstāde “ZAĻŠ / Atmaskots”.
Zaļā krāsa simboliski tiek saistīta ar visu dabisko, tādēļ to bieži izmanto, lai pārmērīgi kompensētu to, ko cilvēce ir zaudējusi. Zaļā ir antropocentriskākā no krāsām, tai piemīt nenoteiktība, ko veido dabiskums un mākslīgums. Vai mums ir kontrole pār “zaļo”? Neskatoties uz savām pozitīvajām nozīmēm, arvien biežāk zaļš tiek fetišizēts un tehnoloģiski romantizēts, tādēļ valda nepieciešamība pēc sistemātiskas biopolitikas, kas kritiski aplūkotu arvien pieaugošās tehnoloģiskās manipulācijas ar dzīvības sistēmām, ekoloģiju un biosfēru kopumā.
Izstādē mākslinieki veido jaunas attiecības ar dabu un vizuāli “izskaitļo” – cik zaļš ir mežs gada griezumā; rekonstruē 18. gadsimta slaveno “Parīzes zaļo” krāsu, kas tika izmantota glezniecībā un tekstilrūpniecībā, bet kuras sastāvā bija arsēns; kā arī pētī fizikālas parādības, tādas kā pēdējais stars, saulei rietot.
Izstādes kuratori ir Jenss Hauzers (Francija / Vācija), Rasa Šmite un Raitis Šmits (RIXC, Latvija). Izstādē piedalās mākslinieki: Agnese Meijere-Brandisa (Vācija), Rebeka Blesinga (ASV), Karīne Bonnevāla (Francija), Adams V. Brauns (ASV), Santa France (Latvija), HeHe (Francija), Roberts Hengevelds (Kanāda), Voldemārs Johansons (LV), Iodine Dynamics (Nīderlande), Eva Marija Lopesa (Vācija), Francisko Lopess (Spānija), Annemarija Māsa (Beļģija), Džoana Molla (Spānija), Quimera Rosa (FR/AR), Jans-Peters E.R. Zonntāgs (Vācija), Tāvi Suisalu (Igaunija), Rihards Vītols (LV).
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Četru VOLTA BASEL 2019 mākslinieku darbu izstāde
galerijā “Bastejs”
Līdz 28. jūlijam
Līdz 28. julijam galerijā “Bastejs” apskatāmi četru mākslinieku -Pētera Līdakas, Heinrija Preisa, Artūra Virtmaņa un Jāņa Šneidera darbi, kas šogad jūnijā bija skatāmi satelītmeses VOLTA BASEL ietvaros.
Pēteris Līdaka pats sevi dēvē par sapņu inženieri un ceļotāju izplatījumā. 2008. gadā uzsākot studijas maģistratūrā Centrālā Sentmārtina (Central Saint Martins) Londonas Mākslu universitātē. Maģistratūras laikā Pēteris izkopa savu aizraušanos ar abstrakto un ekspresīvo zīmējumu, dīvainu absurdu tēlu un aizraujošu paralēlo pasauļu konstruēšanu, kuras aicina uzdrīkstēties pārspēt mūsdienu cilvēka prāta klišejas. Viņa darbi bieži vien ir jaunradītas lidojošas būtnes un objekti — dīvaini kosmosa kuģi, fantastiskas un neparastas lidmašīnas, kuras nepakļaujas fizikas likumiem, poētiskas un ekspresīvas improvizācijas ar krāsām, līnijām un formām. Mākslinieka darbus raksturo spilgtas krāsas, tajos atklājas spraigas, sirreālas, negaidītas, metaforiskas un trausluma iezīmes dažādās disciplīnās - zīmējumā, glezniecībā, animācijā, fotogrāfijā un skulptūrā.
Henrijs Preiss savā jaunākajā gleznu kolekcijā pēta bezgalīgo telpu kā ģeometrisku struktūru, kas veido vidi, kur dziļuma un formas uztvere var būt vienlīdz pazīstama un sveša. “Šīs jaunās ainavas atklāj šķietami neizbēgamu vajadzību pārvietoties vai aizbēgt. Spriedze struktūrās un gaismā / ēnā ļauj mums iedomāties vairāk nekā to, ko mēs varam redzēt uz gleznas virsmas. Megalītu vienkāršība ir fascinējusi mani ilgstoši - no zemes mākslas projektiem Savienoto Valstu rietumu krasta tuksnesī līdz pamestajām pilsētām. Šīs gleznas iedvesmo tie, kas uzdrošinājās doties ceļā nezināmajā uz neatgriešanos (pētnieki, arhitekti, zinātnieki), ļaujot mums ieskatīties pasaulēs, kas vēl nav apdzīvotas,” stāsta Henrijs Preiss.
Artūrs Virtmanis veido savas vizuāli un metaforiski blīvās taču trauslās, īslaicīgi pastāvošās vides instalācijas no ogles zīmējumiem, mērogā veidotiem skulpturāliem maketiem, darba procesā akumulētiem artefaktiem un atrastiem objektiem. Viņa darbi pēta tēmas, kas saistītas ar entropiskiem procesiem, mesiānismu, melanholiju, cilvēces kūltūrvēsturi un metafiziku. “Darbu “Neizdevušās Metaforas Pēdās” veido liels ogles zīmējums, kas izveidojies pakāpeniski akumulējot daudzu attēlu paliekas ogles putekļu veidā. Tumša, dūmaina virsma virs kuras “izsēti” dažāda veida objekti un zīmējumi, kas kopumā veido tādu kā entropisku lauku. Lai arī šis darbs pieļauj konkrēti nolasāma attēla iespējamību, tomēr, būtībā, ir tikai zīmēšanas procesa artifakts, kur nemanifestētais attēls kļūst par metaforu sevis paša neesamībai,” stāsta Artūrs Virtmanis.
Jānis Šneiders ir piedalījies dažādās grupu izstādēs dzimtajā pilsētā Tukumā un arī Rīgā, vēl pirms debijas Latvijā 2017.gadā jau paspējis sarīkot personālizstādi Linšēpingā, Zviedrijā. 2018.gadā starpdisciplinārā projekta “Skaņai vajag mākslu” ietvaros bija novērtējams vina kopdarbs ar Vestardu Šimku. 2019. gadā galerijā “Bastejs” bija skatāma viņa personālizstāde “Pildījums”. Jānim gleznošana ir nebeidzams process, ilgstoši meklējumi un eksperimenti.
Galerija Bastejs
Alksnāja iela 7, Rīga
Par "Kim? Rezidence 2019" ieguvēju kļūst māksliniece Maija Kurševa
Foto: Lauris Vīksna, 2018.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs izvirzījis mākslinieci Maiju Kurševu rezidencei Ņujorkā. Viņa šā gada vasarā ir aicināta pavadīt trīs mēnešus Starptautisko darbnīcu un kuratoru programmā (International Studio & Curatorial Program - ISCP) un būs jau otrā rezidente no Latvijas, kas Kim? un ISCP sadarbības rezultātā dosies uz prestižo rezidenču programmu.
Pirmā "Kim? Rezidence" laureāte bija Darja Meļņikova, kura 2015. gada vasarā pavadīja divus mēnešus KW Laikmetīgās mākslas institūtā Berlīnē, otrā – šī gada Purvīša balvas ieguvēja Ieva Epnere – 2016. gada rudenī divu mēnešu garumā piedalījās ISCP Starptautiskā darbnīcu un kuratoru programmā Ņujorkā, 2017. gadā Ieva Kraule atradās trīs mēnešu rezidencē Gasworks Londonā, bet 2018. gadā Diāna Tamane divus mēnešus piedalījās rezidencē ArtPort Telavivā.
Strādājot ar sadarbības partneriem, Kim? Ir izdevies nodrošināt arī turpmāku latviešu mākslinieku attīstības iespēju, iekšējā atlasē ISCP programmai piedāvājot māksliniekus, kurus tālāk izvērtēja starptautiska žūrija.
Komentējot Maijas Kurševas izvēli ISCP vadītāja Kari Konte, min: “ISCP rezidencei izvēlējās mākslinieci Maiju Kurševu, novērtējot viņas spēcīgo māksliniecisko darbību, kā arī viņas nozīmīgo ieguldījumu Latvijas mākslas vides attīstībā. Maija darbojas kā māksliniece, izdevēja un pasniedzēja, tāpēc ticam, ka laiks, ko viņa pavadīs Ņujorkā, ietekmēs viņas darbību un pilnīgi noteikti atstās viļņveidīgu iespaidu arī uz Latvijas mākslas vidi.”
ISCP ir kļuvusi par visaptverošāko starptautisko vizuālo mākslu rezidenču programmu. Jau vairākus gadus tā atrodas Īstviljamsburgā, Bruklinas – rajonā, kurā šobrīd dzīvo un strādā visvairāk mākslinieku Ņujorkā. Līdz šim vairāk nekā 1240 mākslinieku un kuratoru no vairāk nekā 70 valstīm, tostarp Amerikas Savienotajām Valstīm, ir pabeiguši rezidences ISCP, tostarp šī gada Šveices paviljona Venēcijas Biennālē mākslinieces Renāte Lorenza un Paulīne Būdrīa.
