Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Normunda Brasliņa un domubiedru izstāde “Déjà vu”
mākslas telpā “Aminori”
15. janvāris–17. februāris

No 15. janvāra līdz 17. februārim mākslas telpā “Aminori” būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras profesora Normunda Brasliņa un viņa domubiedru kopīga izstāde “Déjà vu”. Visi astoņi gleznotāji, kas piedalās izstādē, ir prof. Brasliņa Glezniecības darbnīcas bijušie studenti Latvijas Mākslas akadēmijā – Anna Baklāne, Liena Baklāne, Anita Arbidāne, Barbara Ābeltiņa, Kalvis Zuters, Paulis Postažs, Vladimirs Avramenko un Agate Apkalne.

“Mēs esam dalījušies savā gleznieciskajā uztverē, esmu no viņiem daudz mācījies. Viņi visi ir aizrautīgi gleznotāji, katrs atradis savu stilu un savu rokrakstu vienas gleznieciskās manieres ietvaros. Mūsu attiecības vienmēr bijušas koleģiālas. Un vienojošais šai procesā ir cilvēka portreta un figurālās kompozīcijas studijas, akcentējot konkrētu glezniecības tehniku,” uzsver gleznotājs Normunds Brasliņš.

Normunds Brasliņš mūsdienu glezniecībā saglabā klasiskas pamatvērtības, būdams līnijas un izsmalcinātas formas meistars. Gleznotājs galvenokārt pievēršas sievietes portretam un figūrai – viņš ir smalks kolorists, kura darbos līnija pārsteidz ar neiedomājamu precizitāti. Brasliņa niansētajās figurālajās kompozīcijās skatītājs atrod atsauces uz pasaules un latviešu glezniecības tradīcijām, kas manifestē ideālu skaistumu.

Mākslas telpa “Aminori”
Krišjāņa Valdemāra ielā 69, Rīga

Izstāde “Wow, kāds lielisks skats”
ISSP Galerijā
16. janvāris–4. aprīlis

No 16. janvāra līdz 4. aprīlim ISSP Galerijā varēs aplūkot ISSP Rīgas rezidences izstādi “Wow, kāds lielisks skats”. Tās laikā galerija pārtaps improvizētā rezidences dzīvoklī, kurā būs apskatāmi sešu ārvalstu mākslinieku Latvijā tapušie darbi.

“Katra mākslinieka ierašanās rezidencē ir jauns sākums – Murkšķa diena, kas atkārtojas ik pēc mēneša. Fotogrāfs ierodas dzīvoklī, noauj apavus, viņam tiek ierādīta istaba, kur nolikt somas, un viņš dodas uz virtuvi. “Kāds lielisks skats!” saka rezidents, pa logu raugoties uz pamestu būvlaukumu, kurā daba gadu gaitā sākusi ieviest savu kārtību. Uzturoties rezidencē, nākas mēnesi pavadīt kopā ar diviem svešiniekiem. Saskriešanās virtuvē ļauj ātri vien saprast, vai izdosies nodibināt draudzīgas attiecības.

“Wow, kāds lielisks skats” ir veltījums ISSP Rīgas rezidences visu laiku populārākajam sarunas uzsākšanas ieganstam un pārdomas par mākslinieka ikdienu rezidencē, veidojot jaunus darbus svešā pilsētā,” atklāj māksliniece Demelza Vatsa (Demelza Watts, Lielbritānija), kuras īpaši ISSP Galerijai radītais darbs vienlaikus veido arī ekspozīcijas iekārtojumu. Vatsa ir viena no sešiem izstādes “Wow, kāds lielisks skats” māksliniekiem – bijušajiem ISSP Rīgas rezidences iemītniekiem. Jekaterina Anokhina (Ekaterina Anokhina, Krievija) izstādē pārstāvēta ar projektu “Akti” – juteklisku, atkailinātu vīriešu portretu sēriju, ar kuru māksliniece vēlas apgāzt dzimumu stereotipus. Fotogrāfs Kenets Bambergs (Kenneth Bamberg, Somija/Ālandu salas) Rīgā krēslas stundās tapušajos darbos pievēršas pārdabiskajam un baisajam, savukārt Jusefīnas Malmegordas (Josefina Malmegård, Zviedrija) video “Debešķīgie ķermeņi” runā par līdzībām starp kaislīgiem fitnesa entuziastiem un reliģiskām kopienām, ko vieno stingra pārliecība un disciplīna. Realitāte un fikcija sastopas Hiro Tanakas (Hiro Tanaka, Japāna) Latvijā momentuzņēmumu estētikā tapušajos darbos. Savukārt Filipo Zambons (Filippo Zambon, Itālija/Somija) divu gadu garumā dažādās pasaules vietās, tostarp Rīgā, pievērsies fotogrāfijas medija saiknei ar redzi, mēģinot skatītājam parādīt, kā pasauli varētu uzlūkot cilvēks ar šīs maņas traucējumiem.

Izstādes “Wow, kāds lielisks skats” kuratores ir Evita Goze un Iveta Gabaliņa.

ISSP Rīgas rezidence ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas “Kultūra” atbalstu pirmos māksliniekus sāka uzņemt 2018. gadā, sniedzot viņiem iespēju no viena līdz diviem mēnešiem uzturēties Latvijas galvaspilsētā un radīt darbus ārpus ierastajiem apstākļiem. Divu gadu laikā rezidencē dzīvojuši un strādājuši 30 mākslinieki gan no Baltijas un Ziemeļu reģiona, gan citām Eiropas un pasaules valstīm, tostarp Japānas, Peru, Krievijas, Francijas, Lielbritānijas, Polijas.

ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3, Rīga

Sarunu vakars un krājuma izstādes “Sejas un stihijas” apskate
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
16. janvāris

Ceturtdien, 16. janvārī, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz interesentus uz sarunu vakaru un krājuma izstādes “Sejas un stihijas” apskati kopā ar tās autori Laumu Lancenieci.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja fotogrāfiju krājuma glabātāja Lauma Lanceniece stāstīs par latviešu fotogrāfa Viļa Rīdzenieka izstādes “Sejas un stihijas” ideju, tapšanu un tajā redzamajiem darbiem.

Jāatgādina, ka izstādi “Sejas un stihijas”, kura skatāma līdz 2. februārim, veido divas daļas – portreti un ainavas fotogrāfijas. Portretu sadaļā skatāmas fotogrāfijas, kas lielākoties tapušas slavenajā Viļa un Marijas Rīdzenieku mākslas fotogrāfijas salonā “Klio” (1915–1935), mēģinot ieskicēt salona viesu plašo diapazonu un Rīdzenieka kā portretista rokrakstu un estētiskās kvalitātes. Fotogrāfs centies noķert portretējamā būtību – neatkārtojamo un individuālo, ko var nolasīt katra sejā, cenšoties to saprast un izcelt.

Maizes darbs fotosalonā savukārt bija platforma Viļa Rīdzenieka radošajiem eksperimentiem ainavas fotogrāfijas žanrā, kam veltīta izstādes otrā daļa. Četras tematiski simboliskas grupas – gaiss, uguns, ūdens un zeme – kā caurstrāvojošs dabas stihiju motīvs apvieno dažādos periodos tapušās Rīdzenieka ainavas, atgādinot par viņu ne tikai kā par cilvēku tēlu veidotāju, bet arī izcilu dabas portretistu.

Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāju ielas), Rīga

Sigitas Jevgļevskas keramikas izstāde “Harmonija”
Liepājas muzejā
17. janvāris–8. marts

No 17. janvāra līdz 8. martam Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē skatāma Liepājas teātra aktrises Sigitas Jevgļevskas veidoto darbu izstāde melnās jeb svēpētās keramikas tehnikā, kurai dots nosaukums “Harmonija”.

Sigita Jevgļevska līdzās aktrises darbam un koncertēšanai jau vairākus gadus veido galda piederumus melnajā keramikā. Izstāde daudzējādā ziņā tapusi, atzīmējot mākslinieces jubileju, kas būs martā.

Mālu Sigita Jevgļevska mīca ar rokām, neizmantojot virpu, tādēļ katrs viņas darinātais trauks ir unikāls. Ikviens no Sigitas Jevgļevskas veidotajiem traukiem ir iepriekš izplānots un rūpīgi lolots, līdz ieguvis pats savu pilnību.

Pēc vairākkārtējas žāvēšanas un pulēšanas trauki tiek nodoti apdedzināšanai malkas ceplī. Šķīstīšana ugunī – tā šo procesu dēvē pati māksliniece. Trauks, kas pārdzīvojis apdedzināšanu tūkstoš grādu karstumā, vēlāk skan kā zvaniņš.

Trauku noformējumā dominē mežģīnes un Liepājas koku lapas. Elegantāku risinājumu par robustā māla savienojumu ar maigajiem tamborēto, sieto, mezgloto un knipelēto mežģīņu nospiedumiem grūti panākt, uzsver Sigita Jevgļevska.

Viņas veidotie trauki atraduši mājas daudzviet pasaulē, tostarp Francijā, Ķīnā, ASV. Sigitas Jevgļevskas svēpētā keramika – tā ir harmonija, kas materializējusies relaksācijas ceļā. Tā ir ļaušanās rokām darīt savu, ieklausoties nevis prātā, bet sirdī.

Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja

Aicina pieteikt pretendentus Liepājas kultūras gada balvai
Līdz 26. janvārim

Līdz 26. janvārim Liepājas Kultūras pārvalde aicina izvērtēt 2019. gada nozīmīgākos notikumus un personības kultūras dzīvē Liepājā, piesakot pretendentus Liepājas Kultūras balvai 2019.

“Aizgājušajā gadā Liepājas kultūras dzīve turpinājusi plaukt, liepājniekus un pilsētas viesus aicinot baudīt virkni spilgtu kultūras, mākslas un jaunrades notikumu. Arī šogad vēlamies pateikties Liepājas kultūras procesu virzītājiem – iestādēm un organizācijām, individuāliem māksliniekiem, radošo industriju pārstāvjiem, producentiem, pasākumu organizatoriem un visbeidzot ikvienam kultūras baudītājam,” uzsver Liepājas Kultūras pārvaldes vadītājs Juris Jirgens.

Liepājas Kultūras balvas pretendents var būt gan fiziska, gan juridiska persona (kolektīvs, individuāls sasniegums, pasākums vai norise, kas apliecina izcilību, radošumu un nodrošinājis pozitīvu Liepājas publicitāti Latvijas, Eiropas vai pasaules mērogā). Pretendentus balvai var izvirzīt gan fiziskas, gan juridiskas personas, pamatojot pretendenta sasniegumus ar aprakstu un materiāliem, kas šo sasniegumu pierāda (diplomi, goda raksti, publikācijas masu medijos utml.). Pretendents var balvas saņemšanai izvirzīt arī pats sevi.

Atbilstoši nolikumam noformētus un sagatavotus pieteikumus Liepājas Kultūras balvai var iesniegt, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu Liepājas pilsētas mājaslapā.

Iepazīties ar apbalvojuma „Liepājas Kultūras balva” piešķiršanas kārtības nolikumu var šeit. 

Šogad Liepājas Kultūras balva tiks pasniegta jau devīto reizi. Balvas pasniegšanas ceremonija notiks 13. februārī koncertzālē “Lielais dzintars”.

Liepājas Kultūras balvai 2019 

Izstāde “Latgale. Līvāni. Stikls+”
Kultūras centrā “Imanta”
Līdz 3. februārim

Līdz 3. februārim Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” 2. stāva galerijā skatāma izstāde “Latgale. Līvāni. Stikls+”, kurā eksponēti stikla mākslas darbi savienojumā ar citiem materiāliem – koku, metālu un keramiku.

Izstādē “Latgale. Līvāni. Stikls+” apskatāmi stikla kausēšanas darbnīcas “Stikls no Līvāniem” mākslinieces Ingas Salmiņas stikla kausējumi. Sadarbojoties ar koktēlnieku Jāni Ziemeli, izveidoti gaismas objekti, kuros apvienots stikls, koks un gaisma, kopā ar keramiķi Inetu Dzirkali izveidoti darbi, kuros apvienots stikls un keramika, bet kopā ar Jāni Vaideru stikls apvienots ar metālu. Izstādes darbi tapuši, meklējot Latgales identitāti, Līvānu identitāti, pētot stiklu kā Līvāniem raksturīgo materiālu, atklājot arvien jaunas stikla šķautnes un iespējas sintēzē ar citiem materiāliem, darbos apvienota funkcionalitāte un estētika.

Stikla kausēšanas darbnīca “Stikls no Līvāniem” izveidojās Līvānos laikā, kad tika likvidēta Līvānu Stikla fabrika, vēloties turpināt Līvānu stikla apstrādes tradīcijas. Sadarbojoties ar Latgales meistariem, darbnīcā tiek attīstītas jaunas idejas, top arvien jauni un interesanti darbi.

Izstādes ietvaros, 25. janvārī, plkst. 13.00 notiks radoša saruna ar māksliniekiem un darbnīca, kurā meistaru vadībā varēs slīpēt un apgleznot stikla priekšmetus. Aicināti piedalīties gan skolas vecuma bērni, gan pieaugušie. Lai garantētu vietu darbnīcā, vēlams iepriekš pieteikties pa tālruni 67181939 vai rakstot uz: imanta@riga.lv. Dalība bez maksas, materiāli tiks nodrošināti.

Rīgas Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas “Kultūra” ietvaros
izsludināts pieteikšanās termiņš atbalstam mākslinieku rezidencēm
Līdz 7. februārim

Līdz 7. februārim (plkst. 15:59) var pieteikties finansiālajam atbalstam mākslinieku rezidenču centriem. Finansiālais atbalsts paredzēts mākslinieku rezidenču centriem Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, lai tie varētu uzņemt profesionālus māksliniekus un radošo profesiju pārstāvjus no citām šī reģiona valstīm. Tiek segtas ceļa, uzturēšanās un citas tieši ar mākslinieka uzņemšanu saistītās izmaksas.

Plašāka informācija pieejama Ziemeļvalstu Kultūras punkta mājaslapā.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma “Kultūra” atbalsta profesionālu mākslinieku un kultūras darbinieku radošos braucienus, mākslinieku rezidences un īstermiņa un ilgtermiņa sadarbības tīklu izveidi. Tās mērķis ir izveidot pamatu inovatīvai, dinamiskai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslas un kultūras dzīvei. Šo programmu kopīgi finansē Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, un to administrē Ziemeļvalstu Kultūras punkts Somijā.

Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā
Marijas iela 13/3, Rīga

Guntas Brakovskas personālizstāde “Zeme. Debesis. Koki.”
Ojāra Vācieša muzejā
Līdz 15. februārim

Līdz 15. februārim Ojāra Vācieša muzeja Robinsonzālē skatāma mākslinieces Guntas Brakovskas personālizstāde “Zeme. Debesis. Koki.”.

Māksliniece Gunta Brakovska par izstādi stāsta: “Janvārī bieži gribas domāt par vasaras košajiem, dzīvespriecīgajiem toņiem, un izstāde “Zeme. Debesis. Koki.” aicina atgriezties Latvijas vasarā.” Grafikās un gleznās redzamas ziemeļnieciskas ainavas. Māksliniecei tuvi ir Latvijas majestātiskie dižkoki, meži, Vidzemes tāles un upes: Daugava, Gauja. Daudz gleznots plenēros, tāpēc mākslas darbos var atpazīst konkrētas vietas Latvijā. Sēpijas zīmējumi ir lirisks mežu un seno muižu parku attēlojums. Akrila un eļļas tehnikā gleznotajās ainavās Gunta Brakovska cenšas sasniegt krāsu dzidrību un krāsainību.

Dabas varenība un neaizsargātība cilvēku nepārdomātās rīcības dēļ ir galvenie radošie jautājumi, kas urda mākslinieci un kas tiks uzdoti arī izstādes apmeklētājiem.

Ojāra Vācieša muzejs 
Ojāra Vācieša iela 19, Rīga

Jura Andersona personālizstāde “Gadalaiki”
teātra namā “Jūras vārti”
Līdz 16. februārim

Līdz 16. februārim Ventspils teātra namā “Jūras vārti” skatāma mākslinieka, arhitekta Jura Andersona personālizstāde “Gadalaiki”.

“Pirms vairākiem gadiem mākslinieku grupa “OCTOPUS” Liepājā iekārtoja izstādi. Mani draugi un kolēģi mākslā lūdza izstādes atklāšanā pateikt ievadvārdus. Iepriekšējā pieredze izstāžu atklāšanās liecināja, ka nepieciešams skaidri izteikts uzaicinājums uz sarunu. Šķita, ka pārāk dziļi un bezcerīgi esam iegrimuši puspatiesību un neko neizsakošu frāžu gūstā. Ir jau dzirdēti arī pretēji viedokļi – beidziet reiz filozofēt un sāciet strādāt! Bet cilvēks jau nedzīvo no maizes vien un mākslas nepavisam… Tāpēc šķita, ka citāts no izstādes atklāšanas uzrunas vietā arī šoreiz.

“Reiz dzīvoja kāds ebreju domātājs, tauta viņu dēvēja par svēto Ari. Nomira viņš agri – trīsdesmit astoņu gadu vecumā 1572.gadā. Ari radīja jaunu mistiskās mācības sistēmu. Saskaņā ar tās galveno ideju, Visums un Dievišķais materiālās pastāvēšanas laikā nepārtraukti jāuzlabo.

Visums atrodas haosā. Ebreju tautas stāvoklis ataino Visuma stāvokli. Ari apgalvoja, ka viņš nācis iemācīt tautai, kā sasniegt pilnīgu mieru – stāvokli, kurā ļaunie spēki zaudētu savu ietekmi. Katrs ir spējīgs ar saviem labajiem darbiem nošķirt ļauno no labā. Kad visi būs šķīstījuši savas dvēseles, tad pilnveidosies arī Visums, visā pasaulē iemājos svētums un harmonija.”

Ko mums no tā mācīties? Vai mēs, nespējot uzlabot savas tautas un nācijas lietas, dodam savu pienesumu Visuma haosam? Bet, varbūt vajag citādi – mainīt to, pār ko mums ir vara, proti – pašiem sevi? Mainīties – tas nozīmē saprast. Tas nozīmē ne tikai skatīties, bet arī ieraudzīt. Un māksla ir šī iespēja, jo – kā teicis kāds viedais – māksla ir veids, kā Dievs sevi dara redzamu,” stāsta Juris Andersons.

Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils