Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
17/06/2019
Izstāde “Indulis Zariņš/ Ieva Iltnere un Envija”
MVT Vasaras mājā - Esplanādē pie Raiņa pieminekļa
18. jūnijs
Fonds “Mākslai vajag telpu” kopā ar Latvijas Mākslas akadēmiju šogad rīko izstāžu ciklu “LMA100”, uzsverot akadēmijas lielo nozīmi jaunradē un akadēmiskajā mākslas izglītībā, kā arī godinot tās simtgadi un mākslas profesionāļus, kuri ir veidojuši Latvijas mākslas vēsturi.
“LMA100” tiks atklāta 18. jūnijā Esplanādē pie Raiņa pieminekļa ar pirmo cikla izstādi “Indulis Zariņš/Ieva Iltnere un Envija”. 18. jūnijā mākslinieks, pedagogs un bijušais LMA rektors Indulis Zariņš svinētu savu 90. dzimšanas dienu, tieši tādēļ pirmā izstāde veltīta tieši viņam.
Izstāžu ciklā tiks organizētas sešas izstādes, kurās tiks interpretēti mākslinieki, kas savu dzīvi saistījuši ar Mākslas akadēmiju:
*Mākslinieks Aleksandrs Stankevičs (ilustratore un scenogrāfe Rūta Briede interpretēs kopā ar jaunajiem māksliniekiem Eviju Pintāni, Svenu Neilandu un Annu Zvaigzni)
*Mākslinieks Juris Gagainis (interpretāciju veidos Liene Jākobsone kopā strādājot ar studentiem Rūtu Jumīti un Alvi Berngardu)
*Grafiķis Aleksandrs Dembo (izstāde taps mākslinieka Armanda Zelča vadībā kopā ar studentu Jāni Klauču)
*Gleznotājs un performanču meistars Miervaldis Polis (interpretāciju izstrādās dizainers un mākslinieks Artis Štamgūts un jaunā māksliniece Laima Jurča)
*Tēlnieks Emīls Melderis (interpretēs jaunie mākslinieki Roberts Bāliņš, Ance Vilnīte un Oto Ozoliņš kopā ar tēlnieku Aigaru Bikši).
Izstāžu cikls “LMA100” norisināsies līdz 9. septembrim, un tā mākslinieciskais vadītājs šogad ir mākslinieks Andris Vītoliņš.
Izstāžu cikls “LMA100”
Esplanāde, pie Raiņa pieminekļa, Rīga
Vitas Lēnertes personālizstāde “12 orģināliespiedgrafikas”
Latvijas Zinātņu Akadēmijā
18. jūnijs–31. jūlijs
No 18. jūnija līdz 31. jūlijam Latvijas Zinātņu Akadēmijas 2. stāva izstāžu zālē būs skatāma mākslinieces-grafiķes Vitas Lēnertes personālizstāde “12 orģināliespiedgrafikas”.
Vita Lēnerte stāsta: “Izstādei esmu izraudzījusies 12 dažādos periodos tapušas lielformāta iespiedgrafikas. Darbu izvēlē atspoguļoti trīs atšķirīgi cikli. Tomēr kopējā estampu koncepcija ir cilvēks, savstarpējās attiecības un sajūtas. Katrā darbiem izmantotā iespiedformā – cinka platē – ir ķīmiski un mehāniski iestrādāts faktūru kopums. Katra cinka iespiedforma ir ar rokām izgriezta no lielākas cinka plates un faktūras, zīmējums tajās iekodināts, izmantojot slāpekļskābi, ieskrāpēts vai iegraudots.
Izstādei ir izvēlēts sešu darbu cikls, kas tapis tieši pirms 30 gadiem – 1989. gadā. Tie ir izteiksmīgi tuvplāni, kuros esmu risinājusi tēmas – cilvēks, sievietes trauslums, vīrieša spēks, valdonīgums – nosacītā ķermeņa siluetu valodā. Šajās kompozīcijās ļoti mērķtiecīgi kārtu kārtām iestrādātas un sapludinātas liela daļa no dobspieduma tehnikām – oforta smalkās līnijas, mīkstās lakas samtainās fona faktūras, dziļkodinājumu asās vagas, sausās adatas dramatisms un mecotintas noslēpumainība. Papildus vēl auklas kā laikmeta liecības nospiedums. Otrs estampu cikls – krāsaini novilkumi uz netradicionāli melna papīra, tie simbolizē Visumu, izplatījumu, bezgalību un mūsu dažādās pasaules, kas to apdzīvo kā savdabīgi zvaigznāji. Trešais iespiedgrafiku cikls – “Dzīves svinēšana” – krāsaini daudzu nelielu iespiedformiņu novilkumi uz balta ofortpapīra. Šajās kompozīcijās dominē prieks, gaisma un rotaļīgums”.
Vita Lēnerte 1991. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu un šajā pat gadā uzaicināta tajā strādāt. Pasniedz dobspieduma un augstspieduma tehnikas BA un MA programmās. 1992. gadā ieguvusi mākslas maģistra grādu. Savas profesionālās zināšanas un prasmes papildinājusi mākslas augstskolās Minhenē un Brēmenē (Vācijā), Ņujorkā un Sakramento (ASV). Kopš 1995. gada strādā grāmatu mākslā un dizainā. No 2008. gada māksliniece-datorgrafiķe izdevniecībā “Zvaigzne ABC”.
Latvijas Zinātņu Akadēmija
Akadēmijas laukums 1, Rīga
LMA stikla mākslas maģistra studentu darbu izstāde “3 ± 1”
mākslas centrā “Zuzeum”
19.–21. jūnijs
.png)
Tikai 3 dienas – no 19. līdz 21. jūnijam – mākslas centrā “Zuzeum” būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas stikla mākslas maģistra studentu darbu pop-up izstāde “3 ± 1”.
Četri jaunie mākslinieki – Renāte Kalmikova, Evita Valdmane, Mārtiņš Kalniņš un Kitija Almane –, sadarbojoties ar pasaules klases stikla mākslinieku Maiklu Rodžeru, radījuši 16 unikālus stikla mākslas darbus. Maikla Rodžera vadītajā kursā stikls uztverts nevis tradicionāli kā amatniecības materiāls, bet ar daudz nopietnāku konceptuālu pieeju darbu radīšanai. Stiklā atveidotie objekti izmantoti kā metafora mākslinieku ideju prezentēšanai, ļaujot katram jaunajam māksliniekam izpaust iegūtās zināšanas un parādīt savu individualitāti.
Studentu darbu izstrādē tika izmantotas dažādas tehnikas, tostarp stikla kausēšana formā (cast glass), tika veidotas videoprojekcijas, gleznojumā tika integrēts formā kausētais stikls, kā arī izmantota arī vitrogrāfijas tehnika, kas stikla apstrādē ir ļoti neierasta. Raksturojot jauno mākslinieku paveikto, profesors Maikls Rodžers atzīst: “Šie darbi stikla mākslas jomā ir neparasti un augstvērtīgi, jo apvieno dažādas tehnikas, radot laikmetīgus un ievērojamus darbus pasaules kontekstā. Jauno mākslinieku vizuālā valoda ir spēcīga, skaidra, un to raksturo atjautīga inovācija.”
Maikls Rodžers (Michael Roger) ir viens no vadošajiem stikla māksliniekiem pasaulē, kā profesors ar savu pieredzi dalījies ASV un Japānā, kā arī vada starptautiskas meistarklases stikla mākslā. Rodžers bijis Stikla mākslas asociācijas (Glass Art Society) prezidents un guvis nozarē prestižas balvas. Mākslinieka darbi iekļauti tādu muzeju pastāvīgajās ekspozīcijās kā Corning Museum of Glass (Ņujorka), First Contemporary Glass Museum (Madride, Spānija), Grand Crystal Museum (Taipeja Taivāna) u. c. starptautiski atpazīstamos mākslas muzejos.
Izstādi organizē Latvijas Kultūras akadēmijas 3.kursa studenti pasniedzējas Ievas Zemītes vadībā studijas kursa “Kultūras uzņēmējdarbība” ietvaros, lai attīstītu savas menedžmenta prasmes un uzņēmējspēju.
LMA stikla mākslas katedra
Lāčplēša iela 101, Rīga
Izstāde “Ļoti mazs lodziņš”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
20. jūnijs–4. augusts
“Ļoti mazs lodziņš”, publicitātes attēls, 2018.
N0 20. jūnija līdz 4. augustam Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāma izstāde “Ļoti mazs lodziņš”, kas ir jaunā Kim? programmas direktora Kaspara Groševa pirmā izstāde kuratora lomā.
Izstāde atklās veidus, kādos mākslinieki sadarbojas ārpus valodas robežām - latviešu mākslinieki Viktors Timofejevs un Evita Vasiļjeva radīs kopēju performatīvu telpu, izvēršot vizuālu un telpisku sarunu ar somu mākslinieku Jāko Pallasvuo un turku mākslinieku Boru Akindžiturku.
Kad American Fine Arts Co. galerijas dibinātājam un vadītājam Kolinam Delandam (1955–2003) jautāja, “kādēļ viņa galerija nekad nedrukāja preses relīzes, viņš atbildēja, ka pastāv ļoti mazs laika lodziņš, kurā vizuāls mākslas darbs tiek piedzīvots, pirms [mākslas] uztveri neizbēgami sāk veidot valoda, un šo lodziņu vajadzētu atstāt atvērtu pēc iespējas ilgāk: mums būtu jāpretojas pāragrai vizuālo iespaidu noslēgšanai, pēc iespējas ilgāk nepadodoties skatītāja pieredzes virzīšanai caur valodas ierobežojumiem”. (Džekijs Makelisters, 2003. g. Augustā)
“Pirms aptuveni gada es kādā Briseles kafejnīcā vēroju, kā ar atsegtu aizrautību Jāko, Viktors un Bora kopīgi zīmē, ik pa brītiņam apmainoties ar lapām, vērpjot sarunas, kas mijās ar klusēšanas pauzēm. Dažas nedēļas vēlāk jau citā kombinācijā zīmējumu straumei pievienojās Evita, vēl pēc laika - kāds cits. Iespējams, tajā mirklī radās ideja par “Ļoti mazu lodziņu” kā telpisku notikumu, kurā mākslinieku rokraksti savijas amorfā žestu kopumā, iezīmējot sadarbību kā atvērtu izteiksmes līdzekli. Katra reize, kad dažādos izkārtojumos es ieraugu šos kopīgi tapušos zīmējumus, ir kā neliels momentuzņēmums ar klejojošu, izsmalcinātu garu (vai līķi), kas pabāž galvu virs bruģa, zem kura ir pludmale”, atklāj Kaspars Groševs.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2, k-1, Rīga
Neonilla Medvedeva izstāde “Etīdes”
Māksla XO galerijā
20. jūnijs–22. jūlijs
Līvu iela. Ventspils. 2019, audekls, eļļa, 42 x 52 cm
No 20. jūnija līdz 22. jūlijam Māksla XO galerijā būs skatāma Neonillas Medvedevas izstāde “Etīdes”.
Jaunākā Neonillas Medvedevas personālizstāde “Etīdes” ir veltījums Latvijas dabai, pilsētām un cilvēkiem. Trīs gadu laikā plenēros tapušās, vairāk kā četrdesmit gleznas piedāvā aizkustinošu ceļojumu caur Valmieru, Raunu, Gulbeni, Gaiziņu, Madonu, Rīgu, Zvejniekciemu, Jelgavu, Bausku, Ventspili, Liepāju un to apkārtni.
“Dabā es redzu un izbaudu gaismu, krāsu, līniju kompozīciju. Gaisma piesaista visvairāk. Kad tā parādās gleznā, dvēsele priecājas. Tad uzskatu, ka darbs ir sanācis. Gleznot dabā ir mīlestības process, pilns ar iedvesmas gaisu. Pirms sāku gleznot, ilgi skatos, meklēju sižetu, domāju par izmēru, formātu, vienkārši sakot – mokos. Kad sāku gleznot, ir tāds pilns koncentrācijas brīdis. Parasti sāku gleznot ar kādu detaļu centrā, kura man visvairāk piesaista, piemēram, puķupods, krēsls, krāsu laukums…, un šī detaļa noskaņo mani attiecīgi turpināt. Pāreju uz lielākiem krāsu laukumiem. Kādā brīdī rodas tāda kā nobeiguma sajūta, tā ir īpaša, miera sajūta. Beigās parakstos, uzzīmēju vadus, zariņus, un gatavs. Varbūt var teikt tā: sāku un beidzu ar grafisko, bet pati glezniecība ir kaut kur pa vidu.. Patīkams process. Patīk strādāt dabā, jo tā ir visciešākā saistība ar dabu, ar cilvēku. Strādājot dabā vienmēr kāds apstājas, kaut ko pasaka, pasmaida, citreiz cilvēks tiek uzgleznots. Bērni vienmēr ir ļoti atvērti, tie parasti paliek ilgāk un prasa, lai viņus uzglezno. Cilvēks un daba nav vienaldzīgi pret radošo, tie veido darbu kopā ar mākslinieku. Tās ir attiecības. Citreiz pat putni skatās, atnāk suņi un kaķi… Mežā, pļavā vai pie ezera tu nejūties viens, jo tur ir pilns ar dzīvniekiem. Daba nekad nav tukša, tā ir pilna ar radījumu klātbūtni, un to es cenšos parādīt. Tā ir tā ciešākā saistība - mākslinieks/skatītājs/daba. Tā mums pietrūkst ikdienā,” stāsta Neonilla Medvedeva.
Neonilla Medvedeva (1987) beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju un ieguvusi MA grādu glezniecībā (2011). Sarīkojusi 13 personālizstādes Latvijā, Zviedrijā, Vācijā un Grieķijā, un kopš 2008. gada piedalījusies vairāk kā 20 grupas izstādēs un starptautiskos projektos Latvijā un ārzemēs – Zviedrijā, Vācijā, Itālijā, Francijā, Grieķijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Igaunijā un Krievijā. Neonilla Medvedeva ir Saldus Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcas kriptas altārgleznas autore (2008).
MĀKSLA XO galerija
Elizabetes 14, Rīga
Izstāde “Portable Landscapes: Unveawing the Iron Curtain” Berlīnē
20. jūnijs– 25. jūlijs
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar laikmetīgās mākslas telpu District Berlin šī gada 20. jūnijā Berlīnē atklās izstādi “Portable Landscapes: Unveawing the Iron Curtain” (Pārnēsājamās ainavas: atdalot dzelzs priekškaru), kas sekos atšķirīgiem emigrācijas un trimdas stāstiem, aplūkojot to plašākā mākslas norišu, migrācijas un globalizācijas kontekstā. Izstāde un tai veidotā publiskā programma pārskatīs mākslinieciskās un politiskās norises diasporā un pievērsīsies tai nevienprātībai, ko iezīmējusi ģeopolitiskā šķelšanās 20. gs vidū, ko dēvē par dzelzs priekškaru gan Aukstā kara laikā, gan pēc tā beigām, saskaroties ar sekām pēc sienu nojaukšanas.
Izstādes Berlīnē centrālā ass ir neordināra personība – Valdis Āboliņš (1939 -1984), kurš ir arī viens no Rietumeiropas latviešu trimdas vides kontraversālākajiem kreiso politisko ideju pārstāvjiem. Viņa personība ir tas simboliskais un faktiskais savienojuma elements starp Rietumiem un Padomju Latviju, kas ļauj abas mākslas vides iepazīt kā kopējai kultūras telpai piederīgas arī situācijā, kad tās šķīra dzelzs priekškars. Viņa radošā darbība izstādes kontekstā liek pārvērtēt Aukstā kara apstākļus un kultūras procesus situācijā, kad Eiropu dalīja Dzelzs priekškars un Berlīnes mūris, pievērsties politiskajiem un sociālajiem sprieguma punktiem, kā arī skatīt Āboliņa personību vienlaicīgi piederīgu Berlīnei un Padomju Latvijai.
2017. gadā kuratore Suza Huse un māksliniece Elske Rozenfelde apmeklēja Latvijas Laikmetīgā mākslas centra arhīvu, iepazīstot Valda Āboliņa kolekciju. Kopš tā brīža uzsāktais dialogs rosinājis arī šo izstādi Berlīnē veidot kā sarunu jeb Diskussionsausstellung - izstādi kā telpu dialogam un diskusijām, kur var apsēsties pie viena galda vai tas ir apaļš, vai kvadrātveida, vai novietots pret sienu.
Izstādē tiks eksponēti gan arhīvu materiāli un to interpretācijas, gan laikmetīgo mākslinieku darbi, kuri pārskatot gan savas personīgās pieredzes, gan izvēršot dažādos vēstures samezglojuma punktus, veidojuši jaunus darbus.
Izstādes mākslinieki: Valdis Āboliņš, Decolonizing 1968, D’EST: kuratoriāla onlain platforma videomākslai no Rietumeiropas un Austrumeiropas, Inga Erdmane, Leonards Laganovskis, Elske Rosenfeld, Margo Zālīte, Nguyen Phuong Linh, Tuan Mami, Revolt She Said.
Kuratores Andrea Caroline Keppler, Suza Husse, Antra Priede un Andra Silapētere.
District Berlin
Bessemerstraße 2-14, Berlīne
GolfClayderman izstāde CHEERLEADER
galerijā “Alma”
21. jūnijs–16. augusts
No 21. jūnija līdz 16. augustam galerijā “Alma” būs mākslas un biznesa apvienības GolfClayderman izstāde CHEERLEADER.
GolfClayderman ir notikumu un situāciju dizaineri, kuri iedvesmu rod banālajā, uzjautrinošajā un dīvainajā. Lielākoties tie ir 21. gadsimta masu kultūras simboli un formas, un GolfClayderman stilizē šīs mitoloģijas kā bērnišķīgus rituālus.
“Izstādei CHEERLEADER par inspirācijas avotu kalpo Ziemeļkorejas karsējmeitenes, tā dēvētā Kima Čenuna skaistuļu armija, kas 2018. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Phjončhanā, Dienvidkorejā, pievērsa sev plašu uzmanību ar sinhroni iestudētajiem, vizuāli iespaidīgajiem sportistu uzmundrināšanas rituāliem, vienādo apģērbu un stingro uzraudzību. Karsējkomandas sastāvs tiek rūpīgi izvēlēts, viņas tiek īpaši apmācītas un ārvalstu izbraukumu laikā tikpat rūpīgi apsargātas, nepieļaujot nekāda veida komunikāciju ar “ārpasauli” un redzēto neļaujot izpaust arī pēc atgriešanās mājās. Sporta spēļu laikā viņas izliekas neredzam tribīnēs notiekošo, viņu darbības un reakcijas ir iestudētas un bieži vien neatbilst faktiski notiekošajam. Neparastā karsējmeiteņu komanda ir kļuvusi gan par interneta gegu, gan efektīgu totalitārisma ideoloģijas un estētikas piemēru, no kura GolfClayderman destilējuši sinhronitāti, kontroli un padevību kā vizuālu ornamentu. Līdzīgi kā citu totalitārisma iekārtu slavinošajās Lenijas Rīfenštāles filmās, kuru monumentāli svinīgo iespaidu rada kinematogrāfiski precīzas indivīda un pūļa pretstatījuma ainas, arī GolfClayderman darbā unificētie apģērbi un kustības kļūst par pūļa horeogrāfiju.
Varas kontroli pār cilvēka ķermeni GolfClayderman ir padarījuši par spēli, izmantojot sev raksturīgo modes skašu formu. Šis elitārais dizaina rituāls GolfClayderman rokās kļuvis par uzjautrinošu performanci, kurā masu kultūras elementiem tiek piemeklētas jaunas funkcijas – tiek stilizētas slavenību kultūras klišejas un banalizēts japiju dzīvesstils, atpazīstamiem logotipiem piešķirti jauni saukļi utt.. Šis spēļveida rituāls nav nejaušs, GolfClayderman gadījumā tas allaž balstās uz precīzi novērotu stilistisko kodu. Ziemeļkorejas karsējmeitenes novērsa sporta spēļu skatītāju uzmanību, izjauca pasākuma vienotību, ielaužoties tajā ar savu iekšējo vienotību un izjaucot ierasto kārtību ar stingri disciplinētas citas kārtības palīdzību. Šo ritmu apspēlē arī GolfClayderman projekts – sinhronitāte kļūst par estētisku sistēmu gluži kā datorprogramma, un cilvēks kļūst par ornamentu sirreālā iestudējumā,” izstādes pieteikumā raksta mākslas zinātniece Santa Hirša.
Galerijā “Alma”
Tērbatas iela 64, Rīga
Izstāde “Jūgendstils Rīgā. Kolekcijas desmitgade”
muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”
21. jūnijs–22 septembris
No 21. jūnija līdz 22. septembrim izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” būs skatāma izstāde “Jūgendstils Rīgā. Kolekcijas desmitgade”, kas iepazīstinās ar muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” desmit gadu laikā mērķtiecīgi un rūpīgi veidoto kolekciju.
Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” ir vienīgais Latvijā, kas glabā un popularizē jūgendstila kultūrvēsturisko mantojumu. Izstāde daudzpusīgā un interaktīvā veidā ataino Rīgas jūgendstila kultūrvēsturisko mantojumu Eiropas kontekstā. Tā iepazīstina ar 20. gadsimta sākuma estētisko pasauli, kultūras un sadzīves tradīcijām.
Muzejiskie priekšmeti pārsteidz ar stila izsmalcinātību un eleganci. Plašās porcelāna, fajansa, stikla un metāla kolekcijas, interjera priekšmeti, greznie dāmu un kungu apģērbi un aksesuāri, grāmatas un periodika sniedz ieskatu rīdzinieku mākslas dzīvē, stāsta par kultūras centieniem un sadzīvi 20. gadsimta sākumā. No paaudzes paaudzē mantotie rokdarbi demonstrē rīdzinieču radošo meistarību. Fotogrāfijas un to albumi raksturo Rīgas foto darbnīcu tehniskās iespējas un ataino jūgendstila laika apģērbu, aksesuāru un frizūru modi. Muzeja glezniecības un grafikas kolekcijā skatāmi vairāki izcilu jūgendstila perioda mākslinieku – J. Rozentāla, B. Borherta, K. Brencēna u. c. – darbi. Izstāde sniedz ieskatu arī izcilo arhitektu Konstantīna Pēkšēna un Vilhelma Bokslafa radošajā darbībā. Būs aplūkojami arī 20. gadsimta sākumam raksturīgi jūgendstila viesistabas un ēdamistabas interjeri ar autentiskiem šī stila elementiem.
Izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga
Hildas Vīkas gleznu un zīmējumu izstāde
Latvijas Nacionālā mākslas muzejā
Līdz 25. augustam
Hilda Vīka. Rīta stundā. 1927. Papīrs, zīmulis. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
Līdz 25. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs skatāma Hildas Vīkas (1897–1963) gleznu un zīmējumu izstāde.
Mākslinieces radošais mantojums ir visai plašs: filigrāni izstrādātie melnbaltie zīmējumi un smalkie, daudzkrāsainie akvareļi, īpatnēji stilizētie ainavu, portretu un aktu gleznojumi. Viņa rakstīja arī dzejoļus, stāstus un romānus, kurus pati ilustrēja.
Hildas Vīkas daiļrade Latvijas mākslas ainā spoži uzmirdzēja 20. gadsimta 20.–30. gados. 1927. gadā Dailes teātra mākslas salonā Hilda Vīka sarīkoja savu pirmo personālizstādi, kurā eksponēja pievilcīgus un oriģinālus grafīta zīmējumus. Tos raksturoja tolaik modē nākušie eksotiskie sižeti, neparasti piesātināta, daudzveidīga ornamentāla apdare un detaļu stilizācija. Ievērojamu lomu melnbalto kompozīciju uzbūvē un saturā spēlēja arī erotiski atraisītās sieviešu kailfigūras, kurās nepārprotami atainojās Vīkas iztēlotais skaistuma ideāls un Art Deco stila ietekme (“Rīta stundā”, 1927).
Tāpat kā zīmējumos, arī 30. gadu akvareļos māksliniece koncentrējās detalizētam konkrētā sižeta izklāstam – piemēram, rūpīgi iekrāsoja un izmargoja skaisto, melanholisko meiteņu krāšņās kleitas, apakšsvārku spicītes, plīvojošos apmetņus un glītās kurpītes, kā arī burvīgos puķu dārzus un košās pļavas. Ja dažkārt autore labsirdīgi ironizēja par pikantām vai amizantām sadzīves epizodēm, tad šajos darbos viņas sieviešu miesiskā skaistuma kults palika nesatricināms. 30. gadu otrajā pusē Hildas Vīkas daiļradē radās vesela virkne latviešu folkloras tēlu un sižetu, kas atbilda gan dievturības idejām, gan pašas mākslinieces romantiskajai dzīves izjūtai.
20. gadu nogalē Hilda Vīka pievērsās eļļas glezniecībai, atainojot savos darbos Ķīpsalu – vietu, ko pazina no bērnības un kur bija nodzīvojusi desmit gadus.
Līdzās “tīrajām” ainavām, kas Vīkas daiļradē dominēja 30. gadu sākumā, 30. gadu beigās to kompozīcijās pakāpeniski ienāca cilvēki un viņu sadzīves tēlojums, gluži tāpat kā portretos pamazām, bet neizbēgami “iedzīvojās” ainava. 30. gados portreti pamazām kļuva par galveno žanru Vīkas glezniecībā. Māksliniecei patika attēlot savus tuviniekus – māti, brāli, laulāto draugu, viņu raksturīgos mīļos sejas vaibstus, augumus, tērpus un aksesuārus, kā arī radīt reizēm reālu, bet, laikam ritot, pašas sacerētu “dzīves telpu”, kas kļuva aizvien iluzorāka un daiļāka.
Ap 30. gadu vidu Hilda Vīka izstādēs prezentēja virkni ievērojamu latviešu aktrišu un labākās sabiedrības dāmu portretu, bet izteiksmē pārliecinošāki un oriģinālāki ir mākslinieces pašportretu un aktu gleznojumi. Vairāk vai mazāk apzināti viņa jau sākotnēji gandrīz jebkuram sieviešu tēlam piešķīra kādu no sava ārējā izskata vai rakstura iezīmēm.
Padomju varas gados Hilda Vīka, pārdzīvojusi laulātā drauga apcietināšanu un nāvi, tālākās represijas, aizkustinošā centībā mēģināja apgūt iekārtas pasludinātas sociālistiskā reālisma metodes principus, tādējādi saglabājot mākslinieces statusu. 1945. gadā viņa iestājās Latvijas PSR Mākslinieku savienībā (LMS), no kuras 1950. gadā tika izslēgta “par formālisma paliekām daiļradē”. 1957. gadā, no jauna uzņemta LMS, līdz mūža beigām aktīvi piedalījās izstādēs.
Ekspozīcija, kas veidota no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un privātām kolekcijām, ataino Hildas Vīkas izcilo radošo veikumu glezniecībā un grafikā.
Kuratore - mākslas zinātniece, Valda Knāviņa
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Rebekas Lukošus izstāde “I think it’s me”
galerijā Low
Līdz 21. jūnijam
Līdz 21. jūnijam, katru vakaru no 17:00 līdz 20:00 galerijā Low skatāma Rebekas Lukošus personālizstāde “I think it’s me".
Izstādē jaunā māksliniece pēta kā iespējams “zīmēt starp rindiņām", starp līniju nevis ar to, attēla radīšanai izmantojot tukšumu. Ekspozīcijā kombinēti zīmējumi uz papīra, gleznojumi uz sienas kā arī trīsdimensionāli objekti.
Rebeka Lukošus (1995) šogad ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā. Paralēli Rebeka aktīvi darbojas grāmatu ilustrāciju un komiksu sfērā, ilustrējusi vairākas bērnu grāmatas. 2018. gadā studējusi Porto Mākslas akadēmijā Portugālē, kur veiksmīgi īstenojusi arī savu pirmo personālizstādi. Savu pirmo izstādi Latvijā Rebeka veido īpaši Galerijai Low.
Galerija Low
Ģertrūdes iela 115, Rīga
Eduarda Miheloviča gleznu izstāde “Apkārt iekšējai jūrai 12 mēnešos”
Rīgas Centrālajā bibliotēkā
Līdz 6. jūlijam
Līdz 6. jūlijam Rīgas Centrālajā bibliotēkā ir apskatāma Eduarda Miheloviča gleznu izstāde “Apkārt iekšējai jūrai 12 mēnešos”.
Izstādi veidos 12 gleznas, kas tapušas pēdējo pāris gadu laikā un kuras apvieno jūras tēma. Tās atspoguļo autora pārdomas un sapņus un atrodas starp abstrakciju un realitāti.
“Aiz loga jumti, aiz jumtiem pilsēta, aiz pilsētas jūra. Jūra ir mums blakus. Vēroju to, esot pie tās; iztēlojos, esot pilsētā. Jūra kā telpa bez cilvēku klātbūtnes, absolūts rāmums un absolūta brīvība. Jūra kā laukums, kas uzņem un atstaro krāsainos starus saskaņā ar dienas plūdumu un gadalaikiem. Jūra kā forma, kas var būt izpausta ar vienu strīpu un otas ātrumu, bet saglabā savu dziļumu un noslēpumu. Jūras apskalotie krasti mudž no cilvēkiem vasaras karstumā, bet, rudens vēju appūsti, kļūst tik nomaļi un pamesti kā Ziemeļpols. Un es veidoju savu ceļojumu cauri gadalaikiem, cilvēku burzmā, domājot par šo rāmo un brīvo telpu, telpu sapņiem,” stāsta autors.
Eduards Mihelovičs (dz. 1977) ir studējis Latvijas Mākslas Akadēmijā, kā arī ieguvis divas augstākās izglītības citās jomās. Viņš regulāri nodarbojas ar glezniecību, piedalās plenēros. Māksliniekam ir bijušas vairākas personālizstādes.
Rīgas Centrālā bibliotēka
Brīvības iela 49/53, Rīga
Georgina Hahn un Mikus Kannenieka izstāde “Mona”
galerijā LOOK!
21. jūnijs–13. jūlijs
No 21. jūnija līdz 13. jūlijam galerijā LOOK! būs skatāma Georginas Hahn un Mikus Kannenieka izstāde “Mona”, kura savu pirmizrādi piedzīvoja šī gada maijā, Ņujorkā mākslas telpā “Gallatin Galleries”.
Izstāde “Mona” ir nosaukta par godu sievietes būtībai, kuru iemiesot cenšas Georgina Hahn. Kopā ar fotogrāfu Miku Kannenieku, Ņujorkā bāzētie mākslinieki iestudē vizuālu veltījumu garīgajam tēlam Mona, apvienojot attēlu, performanci un dizainu un cildinot sievišķās enerģijas. Georgina Hahn caur ķermeņa valodu padziļināti pēta “sievietes kustībā''. Viņa godina Willi Ninja, Beyoncé, Isabella Stewart Gardner, Frieda Kahlo, Amy Winehouse un citas ikoniskas sievietes, analizējot varas un skaistuma struktūru. Trīspadsmit fotogrāfijas pirmīdas formā, uzsverot varas līmeņus aktīvā hierarhijā, sadala vergus, meitas un dievišķo, ko tajā pašā laikā vieno “Mona”.
Georgina Hahn (dzimusi Johannesburgā, 1996) strādā ar skaņu, kustību un telpu. Uz doto brīdi dzīvo Bruklinā, uzaugusi dažādās Ņujorkas priekšpilsētās, mācoties mūziku un deju. Georgina studējusi Ņujorkas Gallatin Universitātes, iegūstot bakalaura grādu pilsētvides mākslā (Urban Art Intervention).
Mikus Kannenieks (dzimis Rīgā, 1995) ir fotogrāfs no Ņujorkas. Ieguvis bakalaura grādu Courant institūtā un Ņujorkas L. N. Stern Universitātē. Matemātiķis un sirdī vizuālais mākslinieks.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62, Rīga
