Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
08/07/2019
Agates Apkalnes gleznu personālizstāde
Kalnciema kvartāla galerijā
8. jūlijs–3. augusts
No 8. jūlija līdz 3. augustam Kalnciema kvartāla galerijā būs skatāma gleznotājas Agates Apkalnes jaunāko gleznu personālizstāde, vedīs skatītāju savas personības dzīlēs, kur vētras mijas ar mieru un klusumu, melanholija – ar harmoniju, bezgalīgi meklējumi ar laimīgiem atklāsmes brīžiem.
Vairākos izstādes darbos novērtējama atjautīga pieeja tradicionālajai eļļas glezniecības tehnoloģijai, piemēram, gleznas virsmas apstrāde ar smalku urbīti, kā arī konsekvents sausās otas lietojums. Gleznu klāstu papildina digitāldrukas, kurās māksliniece atklāj savu patiku vērot gaismas spēles un to potenciālu atspoguļot cilvēku savstarpējo saistību.
Katrai no apjomīgās personālizstādes gleznām autore var izstāstīt savu aizraujošu personisko stāstu. Tomēr labprātāk viņa ļauj skatītājiem pašiem netraucēti uztvert, izprast un iejusties attēlotajā atbilstoši katra vēlmei un iztēles spējai. Viņa atzīst: “Šajā izstādē daudz esmu domājusi par piedošanu un pateicību. Viss, kas vajadzīgs mūsu dvēseles ceļam, mums ir jau iedots līdzi - tā ir tā pūra lādīte, kas tik daudz apdziedāta tautasdziesmās. Mēs tikai neprotam to novērtēt.[..] Glezna “Ceļš uz mājām” ir kā visa mana dzīve. Katra zvaigznīte ir kā milzīga pateicība ikvienam, kurš paviesojies manā dzīvē. Gleznā es esmu materializējusi savas domas par cilvēkiem, ar kuriem esmu mijiedarbojusies. Mēs visi savā starpā esam saistīti, viens bez otra nepastāvam. Ar katru savu rīcību pašreizējā mirklī mēs mainām mūsu kopējo nākotni”.
Agate Apkalne dzīvo, strādā un nodod savas prasmes skolniekiem Latvijā, tomēr viņas gleznas skatītājus biežāk ir sastapušas Vācijā un citur Eiropā – Berlīnes “TVDART Galerie” rīkotās personālās un grupu izstādēs. Mākslu viņa apguvusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (tagad PIKC RDMV) un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā, ko absolvējusi 2005. gadā, iegūstot mākslas maģistra grādu. Izstādēs Agate Apkalne piedalās kopš 2000. gada.
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Mākslinieka Luka Berti melnbalto fotogrāfiju izstāde “Cilvēks un daba Latvijā”
Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejā
9. jūlijs–31. augusts
No 9. jūlija līdz 31. augustam Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā būs skatāma itāļu mākslinieka Luka Berti melnbalto fotogrāfiju izstāde “Cilvēks un daba Latvijā”, aicinot iepazīt ārzemju fotogrāfa skatījumu uz Latvijas ainavām un cilvēkiem. “Cilvēks un daba Latvijā” ir daļa no plašāka projekta, kas dokumentē 21. gadsimta lauku kultūras Skandināvijas, Baltijas un Austrumeiropas valstīs. Šīs izstādes mērķis ir demonstrēt Latvijas ainavas skaistumu un saglabāt to atmiņās ar fotodokumentācijas palīdzību.
Luka Berti ir slavenas Florences dzimtas pēctecis. Izstādes apmeklētāji, uzmanīgi skatoties fotogrāfijas, ievēros gandrīz nemanāmu zīmogu ar divām lauvām, kuru viņš uz fotogrāfiju baltajām malām spiež paraksta vietā. Tas ir Berti ģimenes ģerbonis, datēts ar 1430. gadu.
Fotografēšanai Luka Berti izmanto melnbaltās fotofilmas, pats tās arī attīsta un savā darbnīcā izgatavo attēlus. Viņam vissvarīgākā ir dzīves pieredze – piedzīvot kaut ko un tad fotografēt. Viņš apgalvo, ka fotogrāfija nav viņa ceļojumu iemesls, bet viņa ceļojumu rezultāts.
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs
Rīgas iela 8, Daugavpils
“Smalkums un raupjums”, diskusija starp trīs mākslas praktizētājām
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
10. jūlijs
10. jūlijā plkst. 18.00 Kim? Laikmetīgās mākslas centrā notiks diskusija starp latviešu mākslinieci Evitu Vasiļjevu, vienu no pašreizējās Kim? izstādes “Ļoti mazs lodziņš” dalībniecēm, amerikāņu mākslinieci Marietu Patrīciju Leisu (Mariette Patricia Leis), kuras personālizstāde “Air” ir pašreiz apskatāma Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā un latviešu kuratori un mākslas vēsturnieci Maiju Rudovsku.
Diskusijā galvenā uzmanība tiks vērsta uz to, kā abu mākslinieču izteiksmes līdzekļi ir veidojušies no dažādiem kontekstiem, un kā šie izteiksmes līdzekļi mainās līdzi ar izmaiņām pasaulē mums apkārt. “Abas mākslinieces strādā ar abstrakcionismu formās, krāsās, proporcijās un dažreiz pat tekstā, kas kļūst par spēcīgiem ziņotājiem un indikatoriem, novedot pie dažādiem atklājumiem - idejām, dzejas vai attiecībām starp dažādām konfigurācijām šajā pasaulē. Kā abas mākslinieces, būdamas sievietes, darbojas mākslas pasaulē un kā sievietes dzimums atpsoguļojas viņu mākslā?”, jautā Maija Rudovska, kura ir ieintriģēta uzdot šos jautājumus, jo abas mākslinieces strādā ar dažādiem materiāliem, virsmām un struktūrām, kas ietver gan smalkumu, gan raupjumu.
Diskusijā tiks aplūkots, kā materiāla izvēles ir izveidojušas abas mākslinieces - betons, metāls un celtniecības materiāli Evitu, bet glezniecība un skulptūra Marietu - un kā mākslienieces redz savu ceļu nākotnē. Diskusijā tiks analizētas arī reprezentēšanas motivācijas, koncepti, materialitāte, to atšķirības un savienojamība praksē, kā arī tiks apskatīts sievietes konteksts mākslā.
Pasākums notiks angļu valodā. Dalība pasākumā bez maksas.
Evita Vasiļjeva ir latviešu māksliniece, kuras mākslinieciskā darbība galvenokārt ir saistīta ar Amsterdamu. Māksliniece speicalizējas instalācijā un tēlniecībā, savos darbos izmantojot dažādus būvniecības materiālus, vecu elektroniku un citas urbānas relikvijas.
Marieta Patrīcija Leisa ir vizuālā māksliniece, kura dzīvo un strādā Albakerkī, Ņūmeksikā, ASV. Viņa strādā ar dažādiem medijiem: glezniecību, forogrāfiju, skulptūru, dzeju un video. Leisas māksla ir saistīta ar planētu Zemi - tās resursiem un draudiem, ar kuriem mēs saskaramies.
Maija Rudovska ir neatkarīga kuratore, pētniece un mākslas kritiķe. Ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas zinātnes nodaļā. Papildinājusi savas zināšanas kuratoru programmā CuratorLab (2009/2010) un Mākslas, amatu un dizaina koledžā Konstfack Stokholmā. Radovska ir padomju laikmeta arhitektūras zinātniece, viņu interesē laikmetīgā māksla, koncentrējoties uz telpu, hibriditāti un starppusību.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2 k-1, Rīga
Agates Bernānes personālizstāde “Meitene ar kanārijputniņu”
viesnīcā “Grand Poet Hotel”
No 10. jūlija
Latvijas Mākslas akadēmija un viesnīca “Grand Poet Hotel” turpina sadarbību jauno mākslinieku atbalstam un aicina uz studentes Agates Bernānes personālizstādi “Meitene ar kanārijputniņu”, kas 10 jūlijā plkst. 17.30 dizaina viesnīcā “Grand Poet Hotel” tiks atklāta ar diskusiju “Vai viegli būt jaunam māksliniekam mūsdienās?”
Diskusijā piedalīsies Andris Vītoliņš, profesors, gleznotājs, LMA prorektors; Uldis Pētersons, LMA Mākslas zinātnes un teorijas apakšnozares students, neatkarīgs izstāžu kurators; Madara Kvēpa, LMA bakalaura programmas absolvente, “Grand Poet Hotel” pirmās izstādes autore; Agate Bernāne, LMA bakalaura studente, jaunākās “Grand Poet Hotel” izstādes autore, Māris Alnis, “Grand Poet Hotel” vadītājs.
Agate Bernāne dzimusi 1996.gadā. Iepriekš mācījusies Jāņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (2012–2016), šobrīd studē LMA bakalaura studijās. Piedalījusies tādos projektos kā “Film Art Action Party” (2015), “Māksla pieder tautai” (2015), “RAF. Jelgava. Māksla.” (2013), kā arī vairākās grupas izstādēs. Divas reizes (2014., 2015.) saņēmusi Pētera Avena labdarības fonda “Paaudze” izcilības stipendiju. Savukārt jūnijā kā viena no LMA pārstāvēm piedalījās starptautiskajā laikmetīgās mākslas mesē ArtVilnius'19.
Jāatgādina, ka šo Latvijas Mākslas akadēmijaa un viesnīcA “Grand Poet Hotel” sadarbības projektu - izstāžu noslēgumā viesnīca iegādājas apmeklētāju novērtētāko gleznu, veidojot unikālu jauno latviešu mākslinieku darbu kolekciju “Grand Poet Art Collection”.
Šobrīd kolekcijā ir jau trīs jauno Latvijas mākslinieču – Madaras Kvēpas, Justīnes Seiles un Ellas Mežules darbi.
Dizaina viesnīca “Grand Poet Hotel”
Raiņa bulvāris 5/6, Rīga
Mākslas un amatniecības izstāde “Radošā dominante. Vasaras stihijas”
Rīgas Sv. Pētera baznīcā
10. jūlijs–1. septembris
Ilze Dilāne, "Vasaras karte", papīra masas gleznojums, 2gab. 30x35cm, 65x65cm, 2018.
No 10. jūlija līdz 1. septembrim Rīgas Sv. Pētera baznīcā būs apskatāma mākslas un amatniecības izstāde “Radošā dominante. Vasaras stihijas”.
Pateicoties vairāk nekā 200 tautas mākslas meistariem, profesionālajiem amatniekiem, māksliniekiem un dizaineriem, ekspozīcija vistiešāk un vienkopus dos nelielu ieskatu tādos dekoratīvi lietišķās mākslas sektoros kā keramikas, tekstiliju, dzintara, metāla, koka, ādas, stikla un citās materiālu apstrādes tehnikās. Paaudzes mainās, arī izziņas process mainās. Tāpēc kultūras, tai skaitā dekoratīvi lietišķās mākslas procesu tālākā virzība, attīstība un nacionālās identitātes saglabāšana mūsdienu globalizācijas laikmetā, ir ļoti aktuāla.
Ekspozīcija aicinās brīdi apstāties un pārdomāt, kura stihija dominē katrā no mums. Saprast, vai tās ir līdzsvarā, jo katrai ir savs raksturs – Uguns dominantei raksturīgi rīkoties, Zemes īpatsvars izvēlēsies nogaidīt, Gaisam vajadzēs visu saprast, savukārt, Ūdens stihijai – izjust. Ar dabas stihijām un elementiem, mēs sastopamies katru dienu, gan apkārtējā pasaulē, gan savās sajūtās. Radošumam ir ļoti cieša saikne ar to.
Rīgas Sv. Pētera baznīcas pārvaldes un biedrības “Latviešu tautas mākslas savienība” organizētās izstādes Pēterbaznīcā jau kļuvušas par tradīciju. Izstāde “Radošā dominante. Vasaras stihijas” ir jau piektā mākslas un amatniecības izstāde, kas tapusi šīs veiksmīgās sadarbības rezultātā.
Izstādes mākslinieciskās koncepcijas autore: Dr.sc.ing. Dagmāra Prīberga.
Rīgas Sv. Pētera baznīca
Reformācijas Laukums 1, Rīga
Izstāde “REDZĒTS – NEREDZĒTS – IZREDZĒTS”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
11. jūlijs–29. septembris
Sigismunds Vidbergs. Skice kaklasaites audumam. 20. gadsimta 50. gadi. DMDM kolekcija. Publicitātes foto
No 11. jūlija līdz 29. septembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma muzeja trīsdesmit gadu jubilejai veltīta izstāde “REDZĒTS – NEREDZĒTS – IZREDZĒTS”.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs tika atklāts 1989. gada 6. jūlijā, un šogad tas svin trīsdesmito dzimšanas dienu. Par muzeja mājvietu kalpo valsts nozīmes 13. gadsimta arhitektūras piemineklis – Svētā Jura baznīca. Visu šo laiku DMDM ir bijis uzticīgs saviem galvenajiem uzdevumiem – izglītot sabiedrību un rosināt tās interesi par Latvijas un pasaules dekoratīvās mākslas un dizaina liecībām to vēsturiskajās un mākslinieciskajās izpausmēs, akcentējot nacionālās mākslas skolas vietu kultūras vēsturē un laikmetīgajos procesos.
Izstāde “REDZĒTS – NEREDZĒTS – IZREDZĒTS” veidota kā stāstu cikls par to, kā priekšmeti nonāk muzejā. Šie ienākšanas ceļi ir atšķirīgi, un tos nosaka dažādi faktori: valsts kultūrpolitikas nostādnes, ekonomiskā situācija, vērtību un prioritāšu izmaiņas krājuma komplektēšanas politikā, arī dažādas nejaušības.
Mūsdienīga muzeja uzdevums ir nodrošināt informācijas atklāšanu un nodošanu auditorijai tai saprotamā veidā. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja pamatkrājumā glabājas 11 928 vienības, bet pastāvīgajā ekspozīcijā iespējams iepazīties tikai ar 522 priekšmetiem. Faktiski apmeklētājs redz vien nelielu daļu no apjomīgās kolekcijas, tādēļ svarīgi ir stāstīt sabiedrībai par procesiem, kas notiek “aisberga” neredzamajā daļā, padarīt muzeja krājuma darba specifiku atvērtāku un plašāk pieejamu. Tiek meklētas jaunas komunikācijas formas, lai muzejiskie priekšmeti emocionāli uzrunātu skatītājus, attīstītu viņos empātiju un veicinātu interesi par muzeja darbu kopumā, tādējādi aicinot uz savstarpēju dialogu par muzeju vērtību nozīmi 21. gadsimtā.
Izstāde veidota pēc atklātā krājuma principa. DMDM kolekciju glabātāju atlasītie eksponāti (vairāk nekā 70 vienības) grupēti pēc to stāsta par nonākšanu muzejā. Apmeklētājs izstādē jutīsies it kā atverot nezināmu dārgumu lādi, kur katrai lietai ir īpaša, noslēpumaina vēsture, un katrs varēs pats atklāt savas “pērles”. Būtiski atzīmēt, ka lielākā daļa ekspozīcijai atlasīto darbu publikai tiks demonstrēti pirmo reizi. Tie būs:
* DĀVINĀJUMI: kad cilvēki augstsirdīgi dāvā muzejam savas ģimenes relikvijas; mākslinieku un mākslinieku tuvinieku dāvinājumi ar vēlmi, lai nozīmīgi vai godalgoti darbi tiktu saglabāti vēsturei; mākslinieku atbalstītāju dāvinājumi utt.;
* IEPIRKUMI: regulāri Kultūras ministrijas atbalstītie iepirkumi Latvijas PSR laikā; fragmentārie muzeja centieni turpināt sistemātisku krājuma papildināšanu ar aktuālākajiem un vērtīgākajiem priekšmetiem;
* RESTAURĀCIJA: kad laiku lokos par lūžņu kaudzi pārvērstie priekšmeti atkal atgūst savu sākotnējo spožumu;
* ATGŪTĀS VĒRTĪBAS UN NEJAUŠI ATRADUMI: te katrs stāsts ir ļoti īpašs un reizēm būtu īsta detektīva cienīgs.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā ar publisku sarunu un koncertu
tiks atklāta jauna Marka Rotko oriģināldarbu ekspozīcija
12. jūlijs
12. jūlijā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā tiks atklāta jauna mākslinieka Marka Rotko oriģināldarbu ekspozīcija. Jaunajā Marka Rotko darbu ekspozīcijā būs skatāmi pieci līdz šim Latvijā neredzēti izcilā mākslinieka oriģināldarbi no viņa mantinieku, meitas Keitas Rotko Prizelas un dēla Kristofera Rotko, kolekcijām. Oriģinālu ekspozīcijā jau tradicionāli varēs skatīt darbus, kas atspoguļo dažādus mākslinieka radošās attīstības periodus.
Jaunās Marka Rotko oriģināldarbu ekspozīcijas atklāšanu 12. jūlijā plkst. 13.00 ieskandinās pirmreizēja elektroniskās un dabas skaņu pasaules sintēze kopā ar mūziķiem Daci Straumi un Kasparu Tobi – skaņu performancē “Meklētājs”. Jaunizveidotais duets, mūziķe Dace Straume un grupas “Dzelzs vilks” taustiņinstrumentālists, sintezatoru pavēlnieks, multiinstrumentālists Kaspars Tobis, sniegs pirmreizēju uzvedumu, atklājot pašdarinātus skaņu motīvus. Priekšnesuma skaņu sintēzē apvienosies Kaspara spēle uz 4 sintezatoriem kopā ar 6 skaņu gongiem, kokli ar vairākiem netradicionāliem instrumentiem un balss dziedājumiem Daces izpildījumā.
Pēc koncerta plkst. 14.30 sekos publiska uzstāšanās – publiska saruna angļu valodā starp brazīliešu mākslinieku Marko Garodu Džanoti (Marco Garaude Giannotti) un akadēmiķi Deividu Anfamu (David Anfam) “Kurš baidās no sarkanā, dzeltenā un zilā?” mākslinieka Marka Rotko un viņa daiļrades kontekstā. Līdzās Rotko oriģināliem tiks atklāta mākslinieka M. G. Džanoti personālizstāde.
Marka Rotko oriģināldarbu jaunās ekspozīcijas svinīgā atklāšana paredzēta plkst. 16.00. Ar savu klātbūtni to pagodinās arī mākslinieka Marka Rotko meita Keita Rotko Prizela.
12. jūlijā ieeja Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā visas dienas garumā bez maksas.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
ISSP 2019 atvērtā fotogrāfijas lekciju programma Zaļeniekos
12.–20. jūlijam
No 12. jūlija līdz 20. jūlijam Zaļenieku muižā, Jelgavas novadā, norisināsies trīspadsmitā Starptautiskā Fotogrāfijas vasaras skola (International Summer School of Photography jeb ISSP). ISSP tēma šogad ir “Fotogrāfija un pasaule”, un tā ietver arī apjomīgu publisko lekciju un diskusiju programma, kurā uzstāsies starptautiski atpazīstami fotogrāfi un citi nozares profesionāļi. Nedēļu noslēgs konference, kurā tiks prezentēti meistarklašu darba rezultāti un īpaša publikācija.
International Summer School of Photography (ISSP) aizsākās 2006. gadā, un kopš tā laika ir attīstījusies par vienu no labākajām neformālās fotogrāfijas izglītības platformām Eiropā, kas ik gadu piesaista atpazīstamus fotogrāfijas pasniedzējus, ekspertus un augsta līmeņa dalībniekus no visas pasaules. Šogad ISSP pirmo reizi notiks Zaļeniekos un šī gada tematiskajā izlaidumā fotogrāfija tiks aplūkota kā potenciāls līdzeklis pozitīvām pārmaiņām mūsdienu pasaulē. 73 dalībnieki no 30 valstīm pētīs veidus, kā fotogrāfija un māksla var iesaistīties aktuālos sociālos, politiskos un ekoloģiskos procesos un veicināt pārmaiņas sabiedrībā. ISSP fotogrāfijas lekciju programmā uzstāsies šā gada vasaras skolas pasniedzēji, īpašie viesi un dalībnieki. Prezentācijas, diskusijas un lekcijas notiks Zaļeniekos un ir atvērtas visiem fotogrāfijas, vizuālās mākslas un aktīvisma interesentiem bez maksas. ISSP 2019 noslēgumā piektdien, 19. jūlijā paredzēta konference ar pop-up izstādēm, performancēm, instalācijām un manifestiem, kas apkopos darbnīcu rezultātus.
Vairāk informācijas šeit
International Summer School of Photography
Mākslas darbu fotogrāfijas 19. gadsimtā
Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Boses zālē
12. jūlijs–15. septembris
Fotogrāfija no Berlīnes Fotogrāfu biedrības mapes “Sculpturen – Gallerie des Kunst Museums zu Berlin”. Aphrodite aus dem Hause Medici. Florence. Ģipša kopija.
Kartons, sudraba želatina druka. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja bibliotēkas kolekcija. Publicitātes foto
No 12. jūlija līdz 15. septembrim Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Boses zālē pirmoreiz skatītājiem būs iespēja iepazīties ar unikālām 19. gadsimta vidū radītajām mākslas darbu fotogrāfijām no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja bibliotēkas krājuma.
Fotografēšana ir kļuvusi par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu, tāpēc grūti noticēt, ka pagājuši tikai 180 gadi kopš atklāts fotofiksācijas process. Tikpat neiespējami iedomāties arī to, ka kaut viena pasaules muzeja krājuma uzskaite notikusi bez mākslas darbu fotogrāfijām. Kā liecina fotogrāfijas vēsture, mākslas darbi bija paši pirmie priekšmeti, ko iemūžināja fotogrāfi Žozefs Nisefors Njepss (Joseph Nicéphore Niépce, 1765–1833), Luiss Dagērs (Louis Daguerre, 1787–1851), Ipolits Bajārs (Hippolyte Bayard, 1801–1887) un Viljams Fokss Talbots (William Fox Talbot, 1800–1877).
Fotogrāfijas pirmajās divās desmitgadēs mākslas darbu fotografēšana jeb reproducēšana tika uzskatīta par vienu no pašiem perspektīvākajiem nozares tālākas attīstības virzieniem. Ja visus iepriekšējos gadsimtus mākslinieki, rakstnieki, pētnieki, pedagogi, ceļotāji, mākslas mīļotāji dokumentēja sev nepieciešamo informāciju, darinot skices, zīmējumus vai gravīras, tad fotogrāfijas procesa atklāšana radikāli mainīja situāciju. Fotoaparāts ļāva iemūžināt apkārtējo pasauli, tai skaitā mākslas darbus, ar daudz lielāku, gluži pārsteidzošu precizitāti.
Jau ap 1850. gadu fotogrāfija piesaistīja aizvien vairāk mākslas vēsturnieku un muzeju speciālistu uzmanību. Sākās dažādu arhitektūras pieminekļu un mākslas darbu masveida fotografēšana. Radās vesela virkne darbnīcu, kas nodarbojās vispirms ar eksponātu fotografēšanu Eiropas muzejos un pēc tam ar liela izmēra fotoreprodukciju izgatavošanu skolu, bibliotēku, muzeju, mākslinieku un mākslas mīļotāju vajadzībām. Ar fotoattēla palīdzību ikviens sabiedrības loceklis varēja iepazīt mākslas darbu pat tad, kad tā apskate klātienē nebija iespējama.
19. gadsimta fotogrāfijas tagad tiek uztvertas kā nozīmīgi mākslas darbi, kas dod iespēju apbrīnot to izcilo kvalitāti un spriest par fotografēšanas principiem. Tā ir svarīga, bet Latvijā maz apzināta un pētīta lappuse fotogrāfijas vēsturē. Par to liecina fakts, ka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja bibliotēkas krājumā esošā mākslas darbu fotoreprodukciju kolekcija vienkopus atsevišķā izstādē tiek eksponēta pirmo reizi. Apmeklētāji varēs iepazīties ar vairāk nekā 30 lielformāta mākslas darbu fotogrāfijām, kas izgatavotas 19. gadsimta 60.–90. gados vadošajās tālaika Eiropas fotodarbnīcās “Alinari Fratelli”, “Giacomo Brogi”, Berlīnes Fotogrāfu biedrības izdevniecībā un vairākās citās.
Izstādi papildina vēl viens 19. gadsimta mākslas darbu reproducēšanas piemērs – sīktēlniecības nolējumi ģipsī.
Kuratore: Irēna Bužinska.
Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Vecrīga
Silvijas Aueres personālizstāde “Tāda ir dzīve III”
un Gaļinas Duļkinas (Krievija) personālizstāde “Zvaigžņotā biļete”
Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā
12. jūlijs–12. augusts
No 12. jūlija līdz 12. augustam Latvijas Mākslinieku savienības galerijā būs apskatāmas divas izstādes - mākslinieces Silvijas Aueres personālizstāde “Tāda ir dzīve III” un porcelāna mākslinieces, tēlnieces Gaļinas Duļkinas (Krievija) personālizstāde “Zvaigžņotā biļete”.
Personālizstādē “Tāda ir dzīve III” būs apskatāmi Silvijas Aueres porcelāna objekti, dekoratīvo stikla trauku un vāžu grupas, kas radītas, modelējot daudzveidīgas formas un krāsu gammas. Māksliniece darbus apvienojusi desmit ciklos, kas tapuši laikposmā no 1965. gada līdz 1999. gadam. Ekspozīcijā iekļauts arī 2014.- 2017. gados radīts gleznu cikls “Tautas dziesma”. Izstādē būs eksponēti darbi no Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijas un privātkolekcijām.
Keramiķes, stikla mākslinieces, gleznotājas Silvijas Aueres (1965) radošais rokraksts ir izteikti emocionāls, sievišķīgi tēlains un daudzpusīgs, kas cenšas paplašināt izmantojamā materiāla iespējas, atpoguļot mākslinieces vēstījumu un neatstāt vienaldzīgu uzrunāto skatītāju. Māksliniecei ir būtiski sajust auditorijas klātbūtni, demonstrējot darbos sarežģītāko tehnisko meistarību.
Māksliniece Silvija Auere izstādēs piedalās kopš 1976. gada un personālizstādes rīko no 1980. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1982. gada.
Savukārt izstādē “Zvaigžņotā biļete” būs aplūkojami mākslinieces Gaļinas Duļkinas (Krievija) porcelāna mazo formu tēlniecības darbi. Autore šobrīd strādā pie cikliem “Ieklausīsimies planētu lidojuma skaņā” un “Rokmūziķi”. Darbu ciklos, kas aizsākti 2006. gadā un būs eksponēti izstādē “Zvaigžņotā biļete”, porcelāna materiālā radoši apkopotas un apcerētas mākslinieces futūristikas pārdomas par mākslu, mūziku un visuma eksistenci. Mākslinieces darbiem raksturīga klasiskā modernisma un krievu avangarda stilistiskām atsaucēm bagāta formveide un porcelāna tehnoloģiskā procesa pārzināšanas nianses. Gaļina Duļkina skulptūru radīšanas procesā izmanto veidošanas, glazēšanas, apgleznošanas, apdedzināšanas, apzeltīšanas prasmes.
Gaļina Duļkina beigusi Stroganova Maskavas valsts mākslas un rūpniecības akadēmijas Keramikas fakultāti (Krievija) 2004. gadā un ir Krievijas Mākslas akadēmijas (Maskava, Krievija) diplomande. 2005. gadā stažējusies un guvusi pieredzi Imperatora porcelāna fabrikā Sanktpēterburgā (Krievija).
LMS galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
LMA Vizuāli Plastiskās mākslas nodaļas stikla mākslas apakšnozares
diplomdarbu un studentu studiju darbu izstāde Mencendorfa namā
3.–31. jūlijs
No 3. līdz 31. jūlijam Mencendorfa nama izstāžu zālē skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli Plastiskās mākslas nodaļas stikla mākslas apakšnozares 2018/2019 studiju gada diplomdarbu un studentu studiju darbu izstāde. Izstādē būs vērojami laikmetīgi un konceptuāli, idejās ietilpīgi un daudznozīmīgi mākslas darbi. Izstādes paplašinātais skatījums, veicina nozares attīstību un aktualitāti mūsdienu mākslas kontekstā.
Izstādē piedalās LMA Vizuāli Plastiskās mākslas nodaļas stikla mākslas apakšnozares BA programmas diplomandi Liene Knēta, Ance Stīpniece, Katrīna Strādere , MA programmas diplomandi Atis Birze, Elīna Brese, Kārlis Bogustovs un MA programmas 1.kursa studenti Kitija Almane, Krista Kononova, Evita Valdmane, Renāte Kalmikova, Mārtiņš Kalniņš.
Mencendorfa nama izstāžu zāle
Grēcinieku iela 18, Rīga
Fotogrāfa Aigara Hibnera personālizstāde “Spēle”
Liepājas muzejā
5. jūlijs–4. augusts
Izrāde “Mēnesis uz laukiem”, aktieris Kaspars Kārkliņš. Foto tapis pēc pēdējās izrādes. Foto: Aigars Hibners
No 5. jūlija līdz 4. augustam Liepājas muzejā skatāma fotogrāfa Aigara Hibnera personālizstāde “Spēle”, kas caur fotoaparāta prizmu parāda Liepājas teātra izrāžu un tēlu vilinošo, krāšņo un reizē arī pārsteidzošo pasauli.
Izstādē fotogrāfs pievēršas spēles tēmai, vairāk uzsverot spēles esamības dažādību. Kā tas ir – spēlēties pašam, vērot un noķert cita spēlēto, spēle ar tēlu un fotokameru, aktiera personību, skatītāju.
Lielākā daļā darbu redzami Liepājas teātra aktieri, kas pirms vai pēc izrādes, varbūt pat izrādes laikā ļāvušies spēlei ar fotogrāfu, izceļot tēlu ārpus dekorācijām un izrādes vides vienu pašu kameras priekšā, – ļoti īsā laika sprīdī noķert pareizo mirkli, tēla vīziju, noskaņu un tīro emociju vienā kadrā. Izstādē būs skatāmi tēli no tādām izrādēm kā “Precības”, “Ģērbējs”, “Ķiršu dārzs”, “Mizantrops”, “Ragana”, u.c.
Reiz bijušās Teātra dienas ļāva Liepājas teātra aktieriem iziet no ierastās vides ielās pretī saviem skatītājiem, veidojot kvalitatīvi citu spēli, iekļaujoties jaunā vidē. Šos nu jau vēsturiski iemūžinātos mirkļus fotogrāfs izceļ citā foto sērijā. Pateicoties Teātra dienām, Aigaram Hibnerim tolaik arī radās pastiprināta interese par teātri, spējot caur fotoaparāta objektīvu ļoti tuvu fiksēt aktieru emocijas, izrāžu tapšanas gaitu, kā arī aizkulises, kas parastam skatītājam paliek neatklātas. Tāpat Aigars Hibneris mūsdienu teātra apmeklētājus aicina iepazīt tuvāk aktieru personības ārpus teātra.
Visas redzamās fotogrāfijas tikušas uzņemtas Liepājas teātra pēdējās, 112. sezonas laikā.
Liepājas muzejs
Kūrmājas pr. 16/18, Liepāja
