Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Arterritory.com

03/02/20 

Izstāde “Anna Ceipe (KLĪGA) – Sērijveida risinājumi (Banalīkas)”
Rīgas cirka ziloņu zālē
4.–28. februāris 

Izstāde “Anna Ceipe (KLĪGA) Sērijveida risinājumi (Banalīkas)” ir trešā izstāde Rīgas cirka ziloņu zāles jaunās sezonas izstāžu ciklā, kurā skatieniem pakļausies dažādu autoru sadarbības projekti. Mākslinieki veido personālizstādes – grupas izstādes hibrīdu, kurā mākslinieks pārņem kuratora funkcijas un savā mākslinieciskajā iecerē patvaļīgi iesaista arī citus autorus. Jaunajā izstādē būs skatāms Annas Ceipas un anonīmo mākslinieku kolektīva “Klīga” piedāvājums.

“Klīga: Vai kādēļ Klīgai nevajag taisīt neko? Klīga domā: Annai gan viss ir vienkārši. Kaut kas vēl starp durvīm un pagrabā ir palicis. Visas divdomības un Klīgai būs daļainsviengabals.

Anna: Es neesmu tu, bet mēs esam tuvu. Vienā konstrukcijā, četrās sienās, dažās kolonnās. Es plaisāju un pats sevi lāpu atkal kopā. Atrodas iemesls un atrodas masa, es esmu tik līdzīgs, bet atkal topu cits.”

Anna Ceipe 2016. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu, kā arī studējusi The Royal Academy of Fine Arts (KASK) Beļģijā. Izstādēs Latvijā un ārpus tās piedalās kopš 2011. gada. Starp nozīmīgākajiem projektiem jāmin personālizstāde “Meklējot oāzi” galerijā “LOW” (2018), grupas izstāde “Melos” izstāžu zālē “Arsenāls” (2019), “Apceres apstākļi” Rīgas mākslas telpā (2016) un dalība izstādē “Nebeidzamais ceļojums, neredzamā sala” K .K. fon Stricka villā Rīgā (2016).

KLĪGA darbojas kopš 2014. gada. Kolektīva atgadījumu saraksts: Pirmais atgadījums “cīeņa”, 2014, LNMM, izstāžu zāle “Arsenāls”. Otrais atgadījums “borziņš”, 2015, LMC. Trešais atgadījums “glubināšana”, 2015, “Survival K(n)it”. Ceturtais atgadījums “koncentriņš” 2015, LNB. Piektais atgadījums “klīminemaga” 2016, “NOASS”. Sestais atgadījums OJĀRS+“KLĪGA”+DŽEMMA. 2016, Rīgas mākslas telpa. Septītais atgadījums “ISBN 978-9934-19-094-0”, 2016–∞ UDK 7.036/.38 Kl 572. Astotais atgadījums - Akcija “sāksla”, 2017, Rīgas mākslas telpa. Devītais atgadījums, 2017, galerijā “Alma”.

Rīgas cirks
Merķeļa iela 4, Rīga (Ieeja no A. Kalniņa ielas)

 

Igauņu tekstilmākslinieču darbu izstāde “Mūsu stāsti / Meie lood”
Rīgas Latviešu biedrības namā
4.–29. februāris

 

No 4. līdz 29. februārim Latviešu Biedrības nama Baltajā zālē skatāma trīs igauņu tekstilmākslinieču – Ainiki Eiskopas, Sigridas Huikas un Sirjes Raudsepas darbu izstāde “Mūsu stāsti / Meie lood”, kas stāsta par viņu māksliniecisko pašizpausmi un mīlestību pret zīda apgleznošanas iespējām un paņēmieniem. Izstādē būs apskatāmi 22 darbi, radīti zīda apgleznošanas tehnikā, katrs stāstot savu, īpašu stāstu.

Mākslinieces Ainiki Eiskopas darbu stāsti atklāj austrumniecisko un tautisko rakstu šarmu. Sigrida Huika savu stāstījumu izceļ ar skaidriem un spēcīgiem attēliem, kas, tos rūpīgāk aplūkojot, atklājas īpašā smalkumā. Mākslinieces Sirjes Raudsepas darbiem piemīt laba krāsu un kompozīcijas izjūta, un tie, katrs atklājot savu stāstu, veido kopīgu veselumu.

Visas trīs mākslinieces ir studējušas tekstila dizainu Igaunijas Valsts mākslas institūtā (tagadējā Igaunijas Mākslas akadēmijā), bet to ir darījušas dažādos laika posmos, tāpēc arī viņu darba paņēmieni un izteiksmes līdzekļi ir atšķirīgi. Kopīgās izstādēs mākslinieces sadarbojas kopš 2012. gada.

Rīgas Latviešu biedrības nams
Merķeļa iela 13, Rīga

 

Fotomākslinieces Gunas Oškalnas–Vējiņas izstāde “Čaka noskaņās”
Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī –muzejā
5. februāris–9. maijs

 

No 5. februāra līdz 9. maijam Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī –muzejā būs skatāma fotomākslinieces Gunas Oškalnas–Vējiņas izstāde “Čaka noskaņās”.

Gunas Oškalnas–Vējiņas jubilejas izstāde, kura iezīmē mākslinieces pēdējo gadu darbus, tapusi Aleksandra Čaka pilsētas noskaņu iedvesmota, uztverot garām plūstošos dzīves mirkļus un akcentējot nianses pilsētvidē.

Māksliniece pati atzīst, ka Čaks ir viņas bērnība, jo kopā ar māti lasītas dzejas un dziedātas dziesmas ar Čaka vārdiem. Mīlestības caurstrāvotās dzejas rindas, staigājot pa Vecrīgas šaurajām ieliņām, radījušas Čaka sajūta ar savu neredzamo – netveramo dzejisko plecu. Guna Oškalna–Vējiņa vienmēr jutusies ar Čaku “uz viena viļņa”, kas atspoguļojas viņas darbos daudzu gadu garumā.

2014. gadā par “čakisku” līdzdomāšanu un jaunradi māksliniece saņēmusi A. Čaka piemiņas nozīmīti.

Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis – muzejs
Lāčplēša iela 48 – 8, Rīga

 

Artūra Virtmaņa izstāde
“Saule nezin cik tā tumša/Šīs pasaules putekļos”
Galerijā “Bastejs”
6.–29. februāris

 

No 6. līdz 29. februārim galerijā “Bastejs” būs skatāma Artūra Virtmaņa izstāde “Saule nezin cik tā tumša/Šīs pasaules putekļos”.

“Ideālists Rainis un dekadenti pesimistiskais filozofs Jūdžins Takers (Eugene Thacker) – iespējams ir, dīvaina kombinācija, taču šinī gadījumā tieši tāda veida atsauču tiltu būvēju ar saviem darbiem. Un šis ir turpinājums maniem eksperimentiem ar nepastāvīgiem, īslaicīgi pastāvošiem mākslas darbiem, kas pirms dažiem gadiem aizsākās Drawing Center eksperimentālās programmas Open Sessions ietvaros. Manā gadījumā “putekļi” ir ne tikai metafora, bet vienlaikus arī burtiska spēle ar putekļiem - ogli un tās atstātajām pēdām uz baltās papīra virsmas. “Šīs pasaules putekļos”, jeb In the Dust of This Universe, ir pārfrāzējums par filozofa Tackera melanholiskajām meditācijām: par pasauli apokalipses priekšnojautās. Rainis turpretī runāja par kāda idealizēta, augstāka stāvokļa iespējamību. Lūk, starp šīm divām galējībām es velku melnu, trauslu līniju...

Monumentāls ogles zīmējums ar īsti nenosakāmas milzu figūras atainojumu varētu pārstāvēt Raini - Kalns, kas, kā šķiet, lūkojās virzienā tālu prom no mums...

Tumšie, amorfie, gandrīz tikai tukšumu atainojošie grafikas darbi pārstāv Jūdžinu Takeru. Melna lode vai disks - kā negatīva saule - ir hibrīdforma, kas pastāv starp abiem domātājiem. Kaut kur tur pa vidu esam mēs un viss pārējais...” izstādes ideju ieskicē Artūrs Virtmanis.

Galerija “Bastejs”
Alsknāja iela 7, Rīga

 

Ata Jākobsona personālizstāde “Grid” un Līvas Rutmanes personālizstāde “PRR”
Kim? Laimkemtīgās mākslas centrā
6. februāris–29. marts

 

No 6. februāra līdz 29. martam Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāmas divas personālizstādes - Ata Jākobsona personālizstāde “Grid” un Līvas Rutmanes personālizstāde “PRR”.

Atis Jākobsons savā personālizstādē “Grid” pievēršas režģim kā neredzamai, bet klātesošai struktūrai, kas savērpj parādības (un arī idejas un žestus). Savā izstādē mākslinieks izmanto dažādas tehnikas, veidojot daudzšķautņainu kompozīciju.

“Forma ir tukšums, un pats tukšums ir forma; tukšums neatšķiras no formas, forma neatšķiras no tukšuma; neatkarīgi no tā, kas ir forma, tas ir tukšums, neatkarīgi no tā, kas ir tukšums, tas ir forma. Tas pats attiecināms uz jūtām, uztveri, impulsiem un apziņu – Sirds sūtra, Mahajānas Budisms.

Kvantu gaismas režģis pirms lielā sprādziena. Darbs ar režģa sistēmu, kā pakļaušanās universāla spēka likumiem. Ceļš no subjetīvā prāta klejojumiem pie kosmiskām un fundamentālām struktūrām. Formas un bez formas vienlaicīga apzināšanās,” par savu izstādi stāsta Atis Jākobsons.

Atis Jākobsons (1985) šobrīd dzīvo un strādā Berlīnē un Rīgā. Sapludinot robežas starp subjektu un objektu, neiespējamo un ikdienišķo, cilvēcisko un dievišķo, realitāti un ideju, viņš meklē veidus kā sasniegt pirmatnējo nebūtību. Izmantojot glezniecību, ogles zīmējumu, video un instalāciju, mākslinieks rada jūtīgas plaknes, lai uztvertu viņpus esošo telpu. 2010. gadā ieguva maģistra grādu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā. Izstādēs piedalās kopš 2004. gada. Par izstādi “Dark Matter” (2015) Mūkusalas Mākslas salonā mākslinieks saņēma “Dienas gada balvu kultūrā”, tika nominēts Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas rīkotajai Gada balvai “Kilograms kultūras” un izvirzīts “Purvīša balvai 2017”.

 

“Līvas Rutmanes daiļrade nereti paslīd mums garām, bet tieši pati māksliniece objektīvu stumj tālāk. Rutmanes darbi atrodas kustībā kā pasta daudzpunktu sistēmā iestrēdzis sūtījums. Skrienot tiem līdzās, parādās detaļas – kafijas mākoņa apsēstas miljoniem zīmuļu līnijas, interneta daudzsejainās, pārblīvētās krātuves apzināti neapzināti atlasītas lauskas, tekstūras un materiāli, kas kā kuģa avārijā izskalotas atliekas plīvo pa mākslinieces izsmidzināto baseinu. Savā personālizstādē Kim? Līva Rutmane pierāda, ka pīles pēkšķēšanai tomēr nav atbalss.” Izstādes kurators ir Kaspars Groševs.

Līve Rutmane dzimusi 1984. gadā un ir Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas maģistrantūras absolvente. Strādā ar lielformāta zīmējumiem un mazformāta plastikāta objektiem. Pēdējā personālizstāde “Kūciņa Līvai”, galerijā Low (2017). Darbojas mākslinieku grupā “Klīga”. Pēdējā dalība izstādē “Blocker” (2017) galerijā “Alma”. Kad notikumi paliek pavisam neievērojami, izdod pašizdokļus, pēdējais – Rīgas Zīnu Festivāla ietvaros izdotais “Darbiņš” (2018).

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2, k.1, Rīga

 

Baltkrievu fotogrāfa Maksima Saričava izstāde
“Es gandrīz dzirdu putnus”
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
6. februāris–5. aprīlis

 

No 6. februāra līdz 5. aprīlim Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs būs skatāma baltkrievu fotogrāfa Maksima Saričava izstāde “Es gandrīz dzirdu putnus”.

Šis projekts tika radīts starp 2017. un 2019. gadu Baltkrievijā, Austrijā, Čehijā un Vācijā. Izstādē apskatāmi fotoattēli un video, kas tapuši Malijtrascjaņecas memoriālā starp 2017. un 2019. gadu, fotoattēli no pētnieciskajiem ceļojumiem uz Berlīni, Prāgu un Vīni, materiāli no arhīviem un luminogrāfiskas sērijas, kas balstītas uz arheoloģiskiem materiāliem.

Malijtrascjaņecas ciemats atrodas 10 kilometru attālumā no Minskas, vietā, kur no 1942. līdz 1944. gadam atradās Kārļa Marksa vārdā nosaukts kolhozs. Skolā, kuru Maksims Saričavs apmeklēja Minskā, šī vieta netika pieminēta, jo valdība neuzskatīja to par īpaši nozīmīgu. Tikai vēlāk viņš uzzināja, ka kādreiz tur atradās lielākā nacistu nāves nometne bijušajā PSRS teritorijā. Izmaiņas Otrā pasaules kara gaitā 1943. gadā un iespēja, ka tiks atklāti nacistu kara noziegumi, veicināja nometnes administrāciju uzsākt operāciju “Sounderaktion 1005”, kuras mērķis bija iznīcināt pierādījumus par nāves vienību darbību. No dažādiem avotiem ir zināms, ka uz nometni atveda no 60 līdz 200 tūkstošiem cilvēku, kuri to nekad nepameta. Pēc kara PSRS valdība šo informāciju neuzskatīja par nozīmīgu, tāpēc nometnes vēsture tika noklusēta, un zeme, uz kuras tā atradās, izmantota citām vajadzībām, ļaujot tās atstātajām pēdām izgaist.

Saričavs pēta aizmirstību un ģeopolitisko neredzamību, kas saistīta ar Malijtrascjaņecas nometnes darbību. Viņš runā par informācijas trūkumu saistībā ar notikumiem šajā nometnē, kā arī to, kāpēc valdības pārstāvji izvēlējās patiesību noklusēt. Viņš tiecas uzsākt sarunu par pagātni, raisot empātiju ar personīgās attieksmes palīdzību, zināšanām un iztēli. Projekta mērķis nav detalizēti atjaunot vēsturiskos notikumus, bet sniegt skatītājam iespēju izprast un veidot jaunu personīgo pieredzi, sastopoties ar traumatiskiem notikumiem. Projekts uzdod jautājumus par cilvēci, atmiņu saglabāšanas mehānismu, vardarbības ekstrēmām izpausmēm, kā arī mūsu lomu šajos procesos.

Maksims Sarjačavs ir fotožurnālists un vizuālais mākslinieks, kurš dzīvo un strādā Minskā, Baltkrievijā. Maksims veido ilgtermiņa vizuālos projektus, kur viņš atsaucas uz tēmām par dažādu formu un pakāpju vardarbību gan no totalitāras varas, gan tradicionālās sabiedrības iekšienē. Viņš pievēršas kolektīvās atmiņas un vēstures politiskajām un cilvēciskajām dimensijām. Maksims ir nozīmīgu apbalvojumu un konkursu laureāts Baltkrievijā. Viņa darbi ir bijuši izstādīti tādās vietās kā: “Winterthur” fotogrāfiju muzejs (Šveice), “Circulations” foto festivāls (Francija), “Konstepidemin” mākslas centrs (Zviedrija), “Kasarna Karlin” (Čehija), Čonkvingas mākslas muzejs (Ķīna), Genocīda upuru muzejs (Lietuva), Laikmetīgās mākslas telpa (Gruzija), Tbilisi Vēstures muzejs (Gruzija).

Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāja ielas)

 

Dokumentālās filmas “Abstrakto ekspresionistu gaistošās pēdas” demonstrācija
un tikšanās ar filmas autori
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
7. februāris

 

Piektdien, 7. februārī, plkst. 14.00 Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā notiks dokumentālās filmas “Abstrakto ekspresionistu gaistošās pēdas” demonstrācija un tikšanās ar mākslinieci no Vācijas, filmas autori Karo Jostu (Caro Jost).

Šī pētnieciskā mākslas filma aizved skatītājus uz vietām, kur Ņujorkā starp 1940. un 1970. gadu aktīvi strādāja abstraktā ekspresionisma mākslinieki. Šīs vietas, kur tika veidota mākslas vēsture, ir bijušās studijas un dzīvokļi, tikšanās vietas un bāri, izstāžu telpas un galerijas, kurās savulaik darbojās tādi mākslinieki kā Džeksons Polloks, Vilems de Kūnings, Marks Rotko, Hanss Hofmans, Pegija Gugenheima, Klifords Stills, Āršils Gorkijs, Ādolfs Gotlībs, Francs Klains, Bārnets Ņūmens un Eds Reinhards.

Māksliniece un režisore Karo Josta seko šo vesela laikmeta mākslinieku pēdās. Savdabīgā pastaigas un detektīva darba mistrojumā viņa parāda, kas ir noticis ar šīm reiz tik nozīmīgajām Ņujorkas vietām, kurās pēc Otrā pasaules kara radās abstraktais ekspresionisms.

“Ideja par šo pētniecisko mākslai veltīto filmu radās, kad 2008. gadā strādāju pie kāda cita projekta par abstraktā ekspresionisma māksliniekiem un uzzināju, ka dažas no šīm vietām joprojām pastāv. Tie nekādā ziņā nav aizsargājami objekti, nedz arī tie ir tikuši oficiāli atzīti kā vēstures pieminekļi. Filma simboliski pārstāv visus pasaules “kausējamos katlus”, kuros mākslinieki savulaik saplūduši, radījuši un ļāvušies savam aicinājumam, mākslas nepārtrauktajai attīstībai. Filma nav parasts dokumentāls kino, drīzāk tas ir iekšējs dialogs ar šiem māksliniekiem.” Tā filmu komentē tās autore, māksliniece Karo Josta.

Filma ieskaņota latviešu valodā. Ieeja – brīva.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils

 

Rotu mākslas biedrības izstāde “Zīme”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
7. februāris–12. aprīlis

 

No 7. februāra līdz 12. aprīlim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā būs skatāma rotu mākslas biedrības izstāde “Zīme”.

Rotu mākslas biedrība nodibināta pirms diviem gadiem ar mērķi apvienot šajā jomā aktīvi strādājošus profesionālus māksliniekus. Izstāde “Zīme” ir biedrības otrais kopīgais mākslas projekts. Autoru lokā ir gan augstas raudzes rotu meistari ar gadiem ilgu pieredzi, gan tikko studijas beiguši sava ceļa meklētāji. Šī dažādu paaudžu, dažādu rokrakstu plašā amplitūda ir spēks, kas ļauj mums stiprināt nozares attīstību un pēctecību.

“Domājot par izstādi Daugavpilī, meklējām atslēgu, kas mūsu jaunradi saistītu ar šo vietu, tās vēsturi, arhitektūru un, protams, izcilā mākslinieka Marka Rotko mākslu, tajā pašā laikā neierobežojot katra autora radošās izpausmes brīvību.

Piespraude tika izvēlēta kā izstādi vienojošais rotas veids, jo piespraude rotu mākslā tradicionāli tiek salīdzināta ar miniatūru stājmākslas darbu vai gleznu. Tās nēsāšanai ir nepieciešams auduma pamats, tai nav tieša kontakta ar ādu kā citām rotām. Piespraude izceļas uz apģērba fona, ļaujot uztvert to kā simbolisku vēstījumu, zīmi. Tā ir rota, kas īpaši spilgti ļauj izcelt tās valkātāja individualitāti. Bieži vien mākslinieki izvēlas darināt piespraudi, kad grib paust kādas savas idejas, kas ir pārākas par rotas funkcionalitāti. Piespraude rotu māksliniekam ir kā balta audekla laukums gleznotājam.

Darinot rotas, autors ar laukumu, līniju, krāsu, formu un visdažādāko materiālu palīdzību veido māksliniecisku tēlu. Katrā darbā iekodēts vizuālu simbolu jeb zīmju kopums, kas stāsta kādu stāstu,” stāsta viena no izstādes veidotājiem Zane Vilka.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils

 

Grafiķa Roberta Koļcova personālizstāde “Pāris”
mākslas galerijā PUTTI
7.–29. februāris

 

No 7. februāra līdz 29. februārim mākslas galerijā PUTTI būs skatāma mākslinieka-grafiķa Roberta Koļcova jaunu skulptūru un grafiku izstāde “Pāris”.

“Pat šī gada skaitļa cipari liek aizdomāties par PĀRA nozīmi vispārīgi izskatot ikdienu un svētkus. Šī gada izstādē skaitlis 2 ir mugurkauls variācijām, ko Botāniķis novēro gan dabā, gan attēlo savā izstādes ekspozīcijā.

Pamattēls Kentaurs tik ļoti tieši raksturo būtnes divejādo dabu - dzīvniecisko savienojot ar cilvēcisko, ja cilvēcisko izskatam, kā cēlu, domājošu, intelektuālu un dzīvniecisku, kā dabas dziņu, spēka, un kosmiski primāru uzdevumu pildošu. Kentaurs ir ļoti dinamisks tēls, kam ir pamācoša iedaba, un tas ļoti bieži ir skolotāja lomā, ilustrējot iespēju nodot zināšanas ne tikai intelektuāli.

PĀRIS būtu izskatāms gan kā līdzsvarojošs, gan kā destabilizējošs spēks, kam viennozīmīgi piemīt dinamika abos tā virzienos,” informē izstādes veidotāji.

Roberts Koļcovs (1966) absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tēlniecības nodaļu un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. Regulāri piedalās izstādēs. Veidojis ilustrācijas grāmatām un preses izdevumiem, kā arī ir daudzu sabiedrisko telpu un privātmāju interjeru gleznojumu autors. Mākslinieka darbi atrodas privātās kolekcijās Latvijā un citur pasaulē.

Mākslas galerija PUTTI
Peitavas iela 5, Vecrīga

 

Ērika Apaļā personālizstāde “Ģimene”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
7. februāris–29. marts

 

Vizuālā identitāte Ērika Apaļā personālizstādei “Ģimene” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā. 2019. Publicitātes attēls

No 7. februāra līdz 29. martam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs skatāma Ērika Apaļā personālizstāde “Ģimene”.

Izstāde piedāvā mākslinieka līdzšinējās darbības pārskatu piecās sadaļās. Pirmajā sadaļā “Prelūdijā” pārstāvētas autora reti redzētās agrīnās gleznas, tapušas šī gadsimta pirmās desmitgades pēdējos gados. To veido galvenokārt mazu, krāsainu, rotaļīgi mīļu, taču vienlaikus biedējošu un tumšu, brīvi izpildītu figuratīvu kompozīciju kopums ar atsaucēm uz bērnības atmiņām un traumām.

Otrajā ekspozīcijas sadaļā ietverta virkne Ērika Apaļā noslēpumaino burtu gleznu. Tās sasaucas ar mākslinieka izlasīto – sākot ar Lakānu un beidzot ar Malarmē. Lasīšana dziļi ietekmējusi viņa praksi un arī atspoguļo filoloģijas studijas. Burti slīd pelēkā gammā, tukšā gleznas telpā, atgādinot par savstarpēji saistītiem elementiem lasīšanā un rakstīšanā, jēgā un nozīmē, literatūrā un lingvistikā. Šajās kompozīcijās, kuras, kā autors teicis, “svārstās starp saskatāmo un izlasāmo”, dekonstruētie elementi – no vārdiem izrautie burti, no konteksta nošķirtie tēli – klusināti apdzīvo audeklus kā izrakti aizmirstu atmiņu, epizožu, pieredzes fragmenti. Šis darbu kopums bija māksliniekam būtisks, jo tas nostiprināja viņa ārkārtīgi individuālo, atpazīstamo stilu, kurā apvienojas konceptuālisms, simbolisms, abstrakcija un formveide.

Vēlāk Ēriks Apaļais kļuva pazīstams ar sev raksturīgajiem neaizpildītajiem, monhromajiem krāsu laukumiem, kuros figūras un priekšmeti peld telpā, kā arī ar alūziju piesātinātiem elipsveida naratīviem, kas izvēršas uz minimālu glezniecisku “uzvedinājumu” pamata. Minētā stilistiskā atšķirība drosmīgi parādās nākamajā sadaļā “Dienasgrāmatas no Zemes”, kurā pasaulīgi priekšmeti redzami levitē, kā šķiet, kosmosa melnumā. Bet vai tā ir? Ērika Apaļā gleznās nojaušamo jēgu nav viegli noteikt, un tieši tas padara viņa darbu tik intriģējošu. Mākslinieks dod mājienus, taču mūsu ziņā ir atšifrēt to, ko redzam. Vienīgā atslēga, ko Apaļais sniedz, ir no autobiogrāfiskās jomas; no turienes arī izstādes nosaukums – “Ģimene”. Tālāk jau skatītājs pats var radīt jēgu, aizpildīt iztukšotās atmiņas semantiskās plaisas.

Visbeidzot autors piedāvā jaunu darbu ciklu “Tukums–Tomska” (2019–2020), kurā ierokas vēl dziļāk pagātnē – gan ģimenes, gan kolektīvajā vēsturē. Gleznas reflektē par bēdīgi slaveno padomju okupācijas laika latviešu deportāciju uz Sibīriju Otrā pasaules kara laikā, kurā cieta arī Ērika vecmamma. Atmiņām atkāpjoties tālāk, mākslinieks cenšas tās izglābt, vienlaikus atzīstot, ka tās nav satveramas. Tāpēc cikla gleznas apdzīvo neskaidro telpu starp atmiņām un to rekonstruēšanas grūtībām, vēsturi un mītradi, realitāti un iztēli.

Izstāde beidzas ar sapņainu, krāsu piesātinātu vidi, ko veido video un gleznas instalācija, kas noslēdz šo loku. Tāpat ekspozīcijā ietverti virkne zemsvītras piezīmju, atsauces uz būtisko mākslinieka radošajā procesā, ieskaitot Andreja Tarkovska (Андрей Тарковский) un Orsona Velsa (Orson Welles) filmu fragmentus, Marsela Brodhaera (Marcel Broodthaers) video darbu un Vijas Celmiņas grafiku.

Izstādes kuratore ir Katerina Gregosa (Katerina Gregos), kuratore pirmajai Rīgas Starptautiskajai laikmetīgās mākslas biennālei (RIBOCA), kurā bija apskatāmi arī Ērika Apaļā darbi.

Izstāde tiek organizēta sadarbībā ar galeriju “ALMA”, kas vairāk nekā desmit gadus pārstāvējusi Ēriku Apaļo.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

 

Izstāde “Džemma Skulme. Saruna ar laiku”
Mākslas stacijā Dubulti
7. februāris–17. maijs

 

Ar grupas “Instrumenti” performanci 7. februārī plkst. 19.00 Mākslas stacijā Dubulti tiks atklāta izstāde “Džemma Skulme. Saruna ar laiku”, kas norisinās paralēli Džemmas Skulmes glezniecībai veltītam projektam Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā “Džemma Skulme. Viņas glezniecība” un būs skatāma līdz 17. maijam.

Sagaidījusi savu deviņdesmito dzimšanas dienu, Džemma Skulme (1925–2019) turpināja strādāt – laikā no 2016. līdz 2019. gadam notika piecas personālizstādes, sadarbības projekts ar mūzikas grupu “Instrumenti” un eksperimenti ar 3D glezniecību, kas bija spilgtākie pēdējo gadu pārsteigumi, kam pievērsās māksliniece.

Džemma Skulme ir gleznojusi vizuālos pielikumus diviem grupas “Instrumenti” albumiem – “Atkala” un “Cilvēks”. Mākslinieci uzrunāja mūziķis Jānis Šipkēvics un viņu tikšanās, kurās māksliniece iepazīstas ar topošajiem skaņdarbiem, ir iemūžinātas video. Izstādē būs iespēja šīs tikšanās vērot ilgspēlējošā video, kā arī aplūkot gleznas, kas radās kā mazi abstrakti kvadrāti, bet izvērtās ciklos un veidoja Džemmas pēdējo personālizstādi “Mākoņgabali”. Māksliniece pārsteidza ar košajiem un, kā viņa teica, “dzīvajiem” krāsu plūdumiem, krāsu tecinājumiem, izlijumiem un izšļakstījumiem, blakus liekot ainavu ciklu, kas radies no tālām bērnības atmiņām.

Izstādes atklāšanā 7. februāra vakarā grupas “Instrumenti” mūziķi stāstīs par sadarbību ar mākslinieci un spēlēs uz “skatuves”, ko veidos palielināti Džemmas Skulmes gleznojumi. Būs arī unikāla iespēja aplūkot gleznu aizmugurēs rakstīto tekstu, kas gluži kā smalka līnija piedalījās pēdējo gadu darbu saturā. Mākslas stacijas otrā stāva galerijā būs iespēja skatīt mākslinieces darbu oriģinālus.

3D glezniecības izaicinājumam Džemma Skulme ļāvās sava mazdēla Jāņa Skulmes un jaunā režisora Reiņa Kalnaeļļa mudināta. Pirmo reizi turot rokā virtuālo gleznošanas rīku, Džemma spēja radīt savas atpazīstamās līnijas un figūras. Šie faili ir saglabājušies un Mākslas stacijas Dubulti izstādē būs skatāmi pirmo reizi plašākai publikai. Varēs redzēt arī pašu gleznošanas procesu un izstādes atklāšanā Reiņa Kalnaeļļa vadībā iecerēts “ieiet” Džemmas 3D gleznās, aplūkojot tās no iekšpuses.

9. februārī plkst. 15.00 notiks kuratores Ingas Šteimanes vadīta ekskursija izstādē.

Mākslas stacija Dubulti
Zigfrīda Meierovica prospekts 3, Jūrmala

 

Izstāde “Džemma Skulme. Viņas glezniecība”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
8. februāris–5. aprīlis

 

No 8. februāra līdz 5. aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs un Kupola zālē būs skatāma izstāde “Džemma Skulme. Viņas glezniecība”.

Izstāde “Džemma Skulme. Viņas glezniecība” tika iecerēta 2018. gada nogalē, pašai māksliniecei aktīvi piedaloties. Laiks licis šo darbu pabeigt, Džemmai mūžībā esot.

Izstāde veltīta Džemmas Skulmes glezniecībai kā mākslinieces lielajai kaislībai, mīlestībai, darbam, jēgai un spēlei, kā telpai, kurā notiek gan saruna ar sevi, gan uzrunas sabiedrībai. Tā akcentē Džemmas Skulmes mākslas aspektus, ar kuriem rakstīta ne vien viņas biogrāfija, bet arī Latvijas mākslas vēsture.

Izstāde sniedz unikālu iespēju redzēt Džemmas Skulmes abstrakcijas, kas gleznotas 2019. gada vasarā, kā arī fragmentus no pierakstiem, kas mākslinieces radošajā procesā bija svarīgi. Līdz pat pēdējam katra iecere gleznotājai nozīmēja uzdevuma risināšanu, un jaunie darbi veltīti krāsas vieliskumam un patstāvībai.

Ekspozīcijā ir iekļautas gleznas no autorei ļoti svarīgās kolāžu grupas, kas runā par laikmetu griežiem – “Kariatīdes” jeb “Vēstures piezīmes”. Gleznas un dokumenti ļauj ielūkoties, cik apjomīgs informācijas lauks iesaistīts 20.–21. gadsimtu mijā tapušo darbu satura un formas veidošanā. Izstāde piedāvā arī izcilākos piemērus no Džemmas Skulmes monumentālā figurālisma, kas devis nozīmīgu ieguldījumu modernās glezniecības attīstībā padomju periodā un vēlāk.

Projekta publiskā programma ietver filmu seansus, muzikālus darbus, literārus lasījumus un tikšanās.

Džemma Skulme (1925–2019) ir dzimusi Latvijas modernisma klasiķu gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes ģimenē. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu (1949) un Iļjas Repina Valsts akadēmiskā glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūta aspirantūru Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga; 1955).

Regulāri piedalījusies izstādēs un veidojusi personālizstādes. Vadījusi Latvijas Mākslinieku savienību no 1977. līdz 1992. gadam, mērķtiecīgi atbalstot moderno mākslu un veicinot Mākslas dienu uzplaukumu. Devusi ieguldījumu Atmodas virzībā Latvijā un kā PSRS Augstākās padomes un Tautas deputāte aktīvi piedalījusies Mihaila Gorbačova pārbūves un atklātības demokrātiskajos procesos. 1995. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, 2019. gadā – ar Purvīša balvu par mūža ieguldījumu.

Džemmas Skulmes darbi ir Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā (Krievija), Ratgersa universitātes Zimmerlijas Mākslas muzejā (ASV) un privātkolekcijās – Zuzānu kolekcijā (Latvija) un ārvalstīs.

Džemmas Skulme mirusi 2019. gada 9. novembrī.

Izstādes kuratore ir mākslas zinātniece Inga Šteimane.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

 

LMA Grafikas mākslas apakšnozares pasniedzēju un studentu izstāde “13”
Kuldīgas Mākslas namā
Līdz 1. martam

 

Kuldīgas Mākslinieku rezidence 2020. gada izstāžu sezonu iesākusi ar izstādi, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju. Līdz 1. martam Kuldīgas Mākslas namā skatāma LMA Grafikas mākslas apakšnozares pasniedzēju un studentu izstāde “13”.

Izstādes mērķis ir sniegt iespēju Kuldīgas novada iedzīvotājiem un viesiem iepazīties ar Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas mākslas pasniedzēju un studentu darbiem, laikā kad tiek īstenots projekts par Mākslas un radošā klastera ADATU FABRIKU izveidi Kuldīgā.

Izstādē skatāmi studentu darbi, kas rādīti mācību uzdevumu ietvaros, uzskatāmi ļaujot redzēt, mācību procesā iegūtās zināšanas un prasmes. Darbi izstrādāti dažādās grafikas tehnikās un sniedz ieskatu nodaļas daudzpusībā, tā arī katra jaunā mākslinieka profesionālā varējumā. Pasniedzēji, kas apliecinājuši sevi jau iepriekš un ir atpazīstami mākslinieki, izstādē eksponē darbus, kuri pauž viņu individuālo māksliniecisko redzējumu un laikā gaitā pilnveidoto tehnisko meistarību.

Izstādē “13” skatāmi vairāk nekā sešdesmit darbi, kurus radījuši studenti, Krista Namniece, Elīna Krima, Ivita Brūdere, Dina Danosa, Svens Neilands, Līva Ozola, Patrīcija Māra Vilsone, Katrīna Eihe, Evija Pintāne, Elza Matvaja, Guna Poga, Dagne Devjatņikova, Karīna Putra, kā arī pasniedzēji, Sabīne Ābele, Rūta Briede, Miķelis Fišers, Reinis Gailītis, Kristaps Ģelzis, Vita Lēnerte, Paulis Liepa, Juris Petraškevičs, Lāsma Pujāte, Guntars Sietiņš, Anatolijs Šandurovs, Valdis Villerušs un Anna Zvaigzne.

Izstādes kuratori, Uldis Pētersons, Guntars Sietiņš un Anna Zvaigzne.

Kuldīgas Mākslas nams
1905.gada iela 6, Kuldīga

 

Iznācis Elvīras Blomas dzejas krājums “Izdzēstie attēli”

 

Mākslinieku apvienība “Orbīta” laidusi klajā dzejnieces Elvīras Blomas krājumu “Izdzēstie attēli”. Grāmatas atklāšana ar autores piedalīšanos notiks 6. februārī plkst. 19.00 grāmatnīcā-bārā “Bolderāja” (Avotu ielā 29, Rīgā).

Raksturojot Blomas dzeju, krājuma redaktors Arvis Viguls teic: “Kā lasītāju Elvīras Blomas dzejā mani īpaši uzrunā ievainojamas atklātības un tiešuma, pat skarbuma saspringtās attiecības, kā arī cikliskums struktūrā un domāšanā. Pēdējā dēļ krājumā galvenokārt pārstāvēti nevis atsevišķi kadri, bet attēlu/dzejoļu sērijas/cikli. Selfiju un portretu fonā – pavisam konkrēta un dzīva XXI gadsimta otrās desmitgades Rīga. (..) Autore sevi piesaka kā spēcīgu poētisko individualitāti ar savu īpašo balsi, kas pārsteidz ar savdabīgu maiguma un skarbuma sintēzi, kas dzejoļiem un to cikliem piešķir spraigumu un spriedzi. Elvīras Blomas dzeju atzinīgi novērtē arī citi kolēģi, uztverot viņu nevis kā iesācēju, bet gan kā jau nobriedušu balsi jaunākajā latviešu dzejā, kuras debijas krājums ir silti un nepacietīgi gaidīts notikums.”

Elvīra Bloma (1986) dzeju raksta kopš 2014. gada un ir publicējusies žurnālos “Latvju teksti”, “Domuzīme”, interneta žurnālos “Satori”, “Punctum”, kā arī citos literatūras medijos. Piedalījusies vairākās Satori vasaras nometnēs, ir viena no “Satori” grāmatžurnālu “Receptes” un “Debesis un elle” autorēm un atdzejotājām. Blomas dzeja tulkota angļu valodā un iekļauta Latvijas literatūras centra “Books to Fall for” dzejas brošūru sērijā. Elvīra Bloma ir arī projektu vadītāja un muzeja speciāliste, strādā Raiņa un Aspazijas muzejā Baznīcas ielā, darbojas “Punctum” festivāla projektā, sakārtojusi dzejas krājumus “Aspazija. Rainis. Reloaded” un “Monta Kroma. Re:”, bijusi arī literatūras pasākumu rīkotāja kultūrvietā “Hāgenskalna komūna” un viena no komūnas avīzes “Aspirīns” veidotājām. Elvīra Bloma atdzejo no angļu valodas, līdz šim atdzejoti ASV dzejnieku Nika Flinna, Amita Madžmudāra, Asjas Vadudas u.c. darbi. Piedalījusies platformas “Latvian Literature” rīkotajā atdzejas darbnīcā, kur atdzejojusi skotu dzejnieku Tesas Beringas, Semjuela Tonga, Patrika Eringtona un Rozannas Vatas dzeju.

Pati autore Elvīra Bloma, raksturojot savu grāmatu “Izdzēstie attēli”, izmanto salīdzinājumu: “Kad pienāk laiks tīrīt telefona atmiņu, tu vari būt patiesi pārsteigts par lielo muļķīgās, jocīgās un jau liekās informācijas apjomu, ko esi gan fotografējis un ievācis pats, gan saņēmis no citiem. Pārskatot šo nejaušību, neveiksmju un garlaicības galeriju, tu attopies, ka tā pasaka par tevi vairāk, nekā gribētos atzīt. Jo neveiksmes ir dārgas, garlaicība – nepieciešama, bet attēli, kas tapuši, nejauši nospiežot pogu pirksta neveiklības, koordinācijas trūkuma dēļ, – skaisti savā tukšumā vai pirksta sārtuma apzīmogotajā grīdas reljefa spīdumā. Bet šis asimetriskais, porainais, trauslais attēlu īpašnieks, selfiju subjekts, gluži mīļš savā īstumā un apjukumā. Jo apjukums esamības priekšā taču ir cilvēka dabiskais stāvoklis.”

Grāmata nopērkama grāmatnīcās “Globuss”, ”Jānis Roze”, “Bolderāja”, “Mr. Page”, kā arī galerijā “Istaba”.

 

Aicina pieteikties ISSP Skolas kursam “Ievads fotogrāfijā”

Fotogrāfijas izglītības platforma ISSP Skola piedāvā radošu ievadkursu ikvienam, kurš vēlas spert pirmos soļus fotogrāfijas pasaules izzināšanā un attēlu veidošanas principu izprašanā. Intensīvais divu mēnešu kurss “Ievads fotogrāfijā” sniedz iespēju apgūt fotogrāfisko domāšanu un tehniskos pamatus atzītu mākslinieku un lektoru, Ivetas Gabaliņas un Reiņa Hofmaņa, vadībā.

Mūsdienās fotogrāfija ir visapkārt – fotografējam paši un ikdienā patērējam aizvien vairāk vizuāla satura. Kursa “Ievads fotogrāfijā” mērķis ir palīdzēt izprast un praktiski apgūt kameras iespējas, lai sasniegtu iecerēto rezultātu. Pildot dažādus radošus uzdevumus, dalībnieki ne tikai apgūs tehniskos pamatus, bet vienlaikus mācīsies nolasīt un izmantot fotogrāfijās izmantoto vizuālo valodu, lai paustu sev svarīgas idejas un saskatītu tās citu darbos. Kurss piedāvās ievadu fotogrāfiskās domāšanas pamatprincipos un sniegs ieskatu svarīgu autoru daiļradē, sākot no fotogrāfijas pirmsākumiem līdz mūsdienām.

Kurss “Ievads fotogrāfijā” ietver gan teorijas lekcijas, gan praktiskas nodarbības un radošus uzdevumus grupās un individuāli. Šādu kursu ISSP Skola rīkojusi jau vairākas reizes un tā veiksmes pamatā ir pasniedzēju personiskā pieeja katram tā dalībniekam, kā arī savstarpēju diskusiju veidošana un sadarbības veicināšana starp pašiem fotogrāfijas interesentiem.

Noslēgumā katrs izveidos darbu, ko prezentēs pasniedzējiem un kursabiedriem. “Ievads fotogrāfijā” ir iespēja gan fotogrāfijas entuziastiem, gan dažādu radošo jomu profesionāļiem un studentiem attīstīt savas prasmes un izpratni par mediju iedvesmojošā un interaktīvā vidē.

Kursa “Ievads fotogrāfijā” nodarbības notiek darbadienu vakaros Rīgas centrā, Berga Bazārā – līdzās ISSP Galerijai līdz 17. aprīlim. Kurss domāts ikvienam, kuru aizrauj fotogrāfija un kas vēlas labāk izprast tās tehniskās un radošās iespējas – priekšzināšanas nav nepieciešamas.

Papildu informācija un pieteikšanās: ISSP skola ; Ievadkurss ; skola@issp.lv ; +371 2648799

ISSP
Marijas iela 13, k.3, Rīga

 

Izsludināta pieteikšanās starptautiskajai keramikas konkursa izstādei
“Martinsona balva”
Līdz 1. aprīlim

 

Līdz 1. aprīlim māksliniekiem, kā arī mākslinieku grupām neatkarīgi no vecuma un nacionalitātes, ir iespēja pieteikties dalībai starptautiskajā keramikas konkursa izstādē “Martinsona balva”, kas notiks Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā no 3. jūlija līdz 25. oktobrim, aizpildot tiešsaistes pieteikuma veidlapu. Izstāde “Martinsona balva” notiks III Latvijas keramikas biennāles programmas ietvaros.

Atlasot izstādes darbus, pieteikumus vērtēs starptautiska kompetentu profesionāļu žūrija. Iesūtīto pieteikumu vērtēšana notiks divās kārtās. Pirmajā kārtā tiks atlasīti darbi, kas tiks izstādīti “Martinsona balvas” konkursa izstādē Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, savukārt vērtēšanas otrajā kārtā žūrija klātienē vēros mākslinieku iesūtītos darbus un piešķirs māksliniekiem 6 apbalvojumus – 3 nacionālajā kategorijā un 3 starptautiskajā kategorijā. Apbalvotie mākslas darbi nonāks organizatoru laikmetīgās keramikas kolekcijā un turpinās priecēt skatītājus gan Latvijā, gan arī ārpus tās robežām.

Starptautiskā keramikas konkursa izstāde “MARTINSONA BALVA”

 

Bērnu un jauniešu laikmetīgās mākslas izstāde “Māksla gaisā”
Mākslas izglītības centrā “Trīs krāsas”
Līdz 22. februārim

 

Līdz 22. februārim mākslas izglītības centrā “Trīs krāsas” skatāma bērnu un jauniešu laikmetīgās mākslas izstāde “Māksla gaisā”.

Izstādes nosaukums “Māksla gaisā” jau skatītājam nedaudz pasaka priekšā, ko izstādē var ieraudzīt. Mākslas darbu tēmas un ierosmes objekti ir jebkas redzams un neredzams, kas atrodas gaisā. Skatīšanās un domāšanas amplitūda - sākot no acu augstuma un augstāk, līdz pat Kosmosam - Gaiss. Vējš. Debesis. Lidojoši objekti, putni un pūķi. Smaržas, domas, sajūtas. Idejas, kas saistās ar lidošanu un atrašanos gaisā. Visums.

Izstādē skatāmi zīmējumi, gleznas, pētījumi, asamblāžas, skulptūras, instalācijas, spēles un dzejoļi. Izstādes norises laikā tā tiks papildināta ar jauniem mākslas darbiem. Iedvesmu jaunie autori - “Trīs krāsas” audzēkņi - smēlušies savā pieredzē, vērojumos, grāmatās, eksperimentos ar materiāliem un arī ar sevi.

Mākslas izglītības centrs “Trīs krāsas”
Miera iela 15/1, Rīga

 

Allas Preobraženskas gleznu izstāde
galerijā “Antonija”
Līdz 29. februārim

 

Līdz 29. februārim mākslas galerijā “Antonija” skatāma Allas Preobraženskas gleznu izstāde.

Pirmā mākslinieces izstāde notika 2001. gadā Kijevas galerijā “Meistardarbnīca” Ukrainas centrālajā Mākslinieku namā. Kopš tā laika viņas darbi izstādīti daudzās starptautiskās izstādēs.

Alla Preobraženska stāsta: “Strādāju daudz un ar prieku, bet tikai tad, kad es pati to vēlos. Negleznoju uz pasūtījumu un nekad neatkārtoju savu darbu. Glezniecībā vissvarīgākais ir neatkārtojamībā, unikalitāte. Es mēģinu iemūžināt skaistu brīdi.”

Viņa tēvs visu dzīvi gleznoja, viņš arī bija viņas pirmais skolotājs. Vēlāk apmeklēja kursus un mākslas studijās, bet pašus galvenos “mākslas atklājumus” uzzināja pati. 1984. gadā absolvējusi Kirovogradas Valsts institūta Lauksaimniecības mašīnbūvi.1996. gadā, strādājusi par inženieri - konstruktoru rūpnīcā “Seļmaš” baltajā baznīcā, atklājusi daudzus tehnoloģiskus risinājumus.

Galerija “Antonija”
Brīvības iela 157, Rīga

Saistītie raksti

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.03.2020.

09/03 – 15/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.02.2020.

17/02 – 23/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.01.2020.

13/01 – 19/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.12.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.11.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.10.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.10.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.09.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.08.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.08.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.07.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.06.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.06.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.05.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.04.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.04.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.03.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.01.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.12.2018.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.11.2018.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.03.2020.

02/03 – 08/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.02.2020.

10/02 – 16/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.01.2020.

06/01 – 12/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.12.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.11.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.10.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.09.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.09.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.08.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.07.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.07.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.06.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.05.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.05.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.04.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.03.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.03.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.01.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.12.2018.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.11.2018.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.02.2020.

24/02 – 01/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.01.2020.

20/01 – 26/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.12.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.11.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.11.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.10.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.09.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.09.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.08.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.07.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.07.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.06.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.05.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.04.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.04.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.03.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

28.01.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.12.2018.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.11.2018.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?