Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Arterritory.com

27.04.2020

Atvērta pieteikšanās kultūras industriju hakatonam
Hackcreative: an industry transformed
1.–3. maijs

Ņemot vērā, ka COVID-19 krīze ir būtiski ietekmējusi kultūras un radošās nozares visā Eiropā, gan industrijas privātpersonas, gan organizācijas cenšas izprast un pielāgoties jaunajai realitātei. 48 stundu hakatonā Hackcreative: An Industry Transformed tiek aicināti piedalīties nozares vadītāji, radošās industrijas darbinieki, mākslinieki, pasākumu organizētāji un kultūras sfēras darbinieki, kas potenciāli varētu radīt jaunus risinājumus neparedzētajam izaicinājumam. Hakatons norisināsies tiešsaistē no 1. līdz 3. maijam.

Hakatona organizatori uzsver, ka šobrīd kultūras un radošajām industrijām ir stratēģiski svarīgs laiks, lai veicinātu ilgtspējīgu un visaptverošu izaugsmi visos ES reģionos un pilsētās gan krīzes laikā, gan pēc tās. 48 stundu tiešsaistes hakatonā tiek aicināti piedalīties visi radošās sfēras darbinieki, pasākumu organizatori, kultūras nozares darbinieki, kā arī citu nozaru profesionāļi, kuri vēlas veidot risinājumus, rosinot sadarbību starp dažādām nozarēm un veidojot ciešāku kontaktu ar auditoriju.

Reģistrācija hakatonam: hackcreative.org

Dalībai tiešsaistes hakatonā iepriekšējā pieredze digitālo tehnoloģiju jomā nav nepieciešama, taču no dalībniekiem tiek gaidīta aktīva iesaiste hakatonā, lai 48 stundu ilgajā mācību un darba procesā veidotu jaunus, ātri integrējamus risinājumus. Dalībniekiem būs iespēja strādāt kopā ar pieredzējušiem mentoriem un nozares ekspertiem, kuri dalīsies ar savām zināšanām un ieteikumiem.

Hakatona laikā dalībnieki sadalīsies komandās un strādās pie saviem projektiem vai arī pievienosies citu ierosinātām idejām. Dalībnieki varēs apmeklēt sešus tiešsaistes seminārus, kurus vadīs ekspertu komanda. Tiešsaistes semināru laikā dalībnieki gūs padziļinātu ieskatu dažādās tēmās, piemēram, radošajās tehnoloģijās, dizaina domāšanā, digitālajās iespējās, un pasākumu organizēšanā.

Seminārus vadīs nozares profesionāļi – Alekss Antolīno (Alex Antolino, Spānija), uzņēmuma Typeform radošais direktors, reklāmas speciālists, dokumentālists un producents; Brigita Persona (Birgitta Perssona, Zviedrija), organizācijas Point of Value vadītāja & kultūras aģentūras Oliveartes direktore; Sebastjens Toupijs (Sebastien Toupy, Nīderlande), konferences The Next Web jaunuzņēmumu attiecību vadītājs, inovāciju & globālo notikumu eksperts; Līna Marta Sarma (Latvija), datorzinātniece, hakatonu veterāne & kādreizējā kopstrādes telpas TechHub Riga vadītāja; Egita Poļanska (Latvija), akseleratora Startup Wise Guys partnerattiecību vadītāja; Edgars Zvirgzdiņš (Latvija), aģentūras Partners et Sons dibinātājs, zīmolvedības, produktu & grafiskā dizaina eksperts.

Radošo un kultūras industriju hakatonu organizē Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerība (Northern Dimension Partnership on Culture) sadarbība ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru un Eiropas Neatkarīgo kultūras centru tīklu “Trans Europe Halles”, un to atbalsta Latvijas Kultūras ministrija.

Vairāk informācija: www.ndpculture.org

 

Tiek īstenota iniciatīva “Dots devējam atdodas” – ziedojumu pop-up šovs kultūras atbalstam
līdz 1. maijam

Covid-19 pandēmijas radītā krīze ir īpaši skārusi kultūras jomu, kad atcelto koncertu, festivālu, izrāžu un citu kultūras pasākumu dēļ vairāki tūkstoši kultūras darbinieku ir nonākuši grūtībās. Lai risinātu šo problēmu, radīta iniciatīva “Dots devējam atdodas” – ziedojumu pop-up šovs, kurā ar aicinājumu ziedot kultūras atbalstam uzstāsies dažādi Latvijā zināmi mākslinieki. Ziedojumu pop-up šovs līdz 1. maijam (ieskaitot) būs skatāms LSM tiešraidēs katru dienu no 18.00 līdz 21.00. Raidījumu vadīs Jānis Skutelis.

Šova ietvaros būs iespēja vērot dažādu Latvijā zināmu radošo personību uzstāšanās un portālā Ziedot.lv ziedot kultūras darbinieku atbalstam. Ikvienam, kurš vēlas atbalstīt projektu un ziedot kultūras darbinieku atbalstam, ir iespēja to darīt jebkurā brīdī, ziedojot šeit.

Katru dienu šovā, ievērojot visus aktuālos drošības noteikumus, uzstāsies līdz 10 dažādi Latvijā zināmi mākslinieki, kuri gleznos, dejos, dzejos, dziedās, deklamēs dzeju, spēlēs šahu un visādi citādi izklaidēs skatītājus ar saviem talantiem. Studijā viesosies un uzstāsies tādi sabiedrībā zināmi cilvēki kā Katrīna Neiburga un Andris Eglītis, Alise Ģelze, Dāvis Sīmanis, Viesturs Kairišs, Māra Lāce, grupa “Mazais Princis”, Kašers, Edgars Bāliņš, Jānis Apeinis, Arstarulsmirus, Ģirts Ķesteris, Viņa, Edavārdi, “Carnival Youth”, Rojs Rodžers un daudzi citi.

“Vīruss ir radījis izolāciju, kura rezultējas tajā, ka dažādu jomu profesionāļiem nav ienākumu. Ievērojama daļa šo profesionāļu darbojās kultūras jomā. Covid-19 laikā radošie cilvēki ir piespiedu dīkstāvē, bet viņu iepriekš radītais tieši tagad, izolācijas apstākļos, mums sniedz emocianālo baudījumu. Grāmatas, filmas, mūzika un izrādes ir tie, kurus mēs patērējam visvairāk.

Mēs mīlam un labprāt patērējam vietējo kultūru, balsojot par to ar savu naudu. Izolācija liedz to paveikt ierastajā veidā, piemēram, pērkot biļetes un apmeklējot pasākumus, koncertus vai izstādes. Bet mēs varam atbalstīt ar savu ziedojumu!

Miera laikos tieši radošo industriju pārstāvji sniedza palīdzīgu roku labdarībai, lai atbalstītu sabiedrības mazaizsargātākos. Tagad mēs varam pasniegt savu roku. Jo dots devējam atdodas!” stāsta iniciatīvas autori.

Saziedotie līdzekļi tiks izmaksāti kā vienreizēja stipendija profesionāliem kultūras darbiniekiem, kuras dīkstāves dēl palikušas bez iztikas līdzekļiem.

 

4. maija Latvijas filmu maratons šogad – visā pasaulē

Ārkārtas situācijas ierobežojumu dēļ Nacionālais Kino centrs tradicionālo 4. maija Latvijas filmu maratonu šogad rīko interneta vidē – portālā filmas.lv, tomēr saglabājot “kinoteātra modeli” – deviņus kinoseansus piedāvājot noskatīties konkrētos laikos, plānojot arī pirmizrādes un pat grāmatas atvēršana. Turklāt šogad maratona programma būs pieejama visur pasaulē, ne tikai Latvijā, tiesa gan pasaulē skatāmo seansu plāns mazliet atšķirsies no Latvijā redzamā.

Nacionālais kino centrs kopš 2005. gada organizē 4. maija Latvijas filmu maratonu – dāvanu Valsts svētkos visiem, bezmaksas seansus, kuros demonstrē jaunākās un labākās Latvijas filmas. Šī tradīcija pirmoreiz sastopas ar izaicinājumu, ka pulcēšanās ierobežojumu dēļ nav iespējams maratonu sarīkot klātienē tradicionālajā norises vietā, kinoteātrī Splendid Palace. Tāpēc Nacionālais Kino centrs kopā ar ilggadējo sadarbības partneri, Kultūras sistēmu informācijas centru (KISC), kas rūpējas par pasākuma tehnisko nodrošinājumu, rīko Filmu maratonu portālā filmas.lv, radot Latvijā pirmo kinofestivālu, kurš pārceļas no ierastajām kinozālēm uz digitālo vidi.

4. maija Latvijas filmu maratons saglabā ierasto struktūru – svētku programma sakārtota secīgos seansos, katra filma būs pieejama skatīšanai konkrētā seansa laikā. Maratons sāksies pulksten 11:00 ar animāciju bērniem – divas jaunas filmas no studijas Animācijas Brigāde (režisores Daces Rīdūzes PIRMIZRĀDE “Zirņa bērni” un režisora Jāņa Cimmermaņa “Londonas brīvdienas”) un seansa turpinājumā – studijas Atom Art piedāvājums, režisora Edmunda Jansona sērijas par bērnu iemīļotajiem Lupatiņiem un filma “Bize un Neguļa” (2017).

Sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu svētku programmā iekļautas divu restaurētu klasikas filmu interneta pirmizrādes – režisora Rolanda Kalniņa spēlfilma “Akmeņainais ceļš” (1983), kurā galveno lomu spēlē Andrejs Žagars, un režisora Arvīda Krieva spēlfilma “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili” (1987), kur kā kinoaktieris debitēja Alvis Hermanis. Filmu restaurācija veikta studijā “Lokomotīve”.

Latvijas vēsturei pieskaras arī Arhīva seanss. Neatkarības deklarācijai – 30, kur trīs filmās redzēsim, kāda Latvija bija 1990. gadā un pat tieši Neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienās – programmā režisoru Aivara Freimaņa, Andreja Apsīša un Jura Podnieka filmas. Par 20. gadsimta Latviju stāstīs arī divi Nesenās vēstures seansi – dokumentālā filma “Spiegs, kurš mans tēvs” (2019, Gints Grūbe un Jāks Kilmi) un spēlfilma “Jelgava ’94” (2019, režisors Jānis Ābele). Savukārt vēla vakara un nakts cēlienā ieplānota Jura Poškus spēlfilma “Kolka Cool” (2011) un Signes Baumanes erotiskā animācija seansā pēc pusnakts.

Arī tiešsaistes Filmu maratona ietvaros pulksten 19:00 notiks Vakara pirmizrādes seanss, šoreiz pavisam īpašs – režisores Aijas Bley dokumentālā filma “Mēs gribējām izmainīt pasauli”. Inokentijs Mārpls būs Latvijā pirmā filma, kas pirmizrādi un izplatīšanu piedzīvos tikai internetā (no 5. maija filma būs pieejama Vimeo, no 8. maija – platformā Shortcut). Un vēl viena īpaša akcija Filmu maratona ietvaros – grāmatas atvēršanas svētki, kuros skatītāji tiks iepazīstināti ar kinozinātnieces Ingas Pērkones jaunāko pētījumu Ekrāna skatuve. Par aktiermākslu Latvijas filmās (apgāds “Neputns”).

Detalizēta pasākuma programma būs pieejama portālā filmas.lv un Nacionālā Kino centra mājaslapā www.nkc.gov.lv

 

Izdevniecība “Neputns” klajā laidusi kinozinātnieces Ingas Pērkones grāmatu
“Ekrāna skatuve. Par aktiermākslu Latvijas kino”

Kinozinātnieces Ingas Pērkones grāmata “Ekrāna skatuve. Par aktiermākslu Latvijas kino” Pieteikta kā izdevums trīs cēlienos, sešās epizodēs, ar intermēdiju un ilustrācijām. Tā tapusi gandrīz desmit gadu garumā. Grāmatas dizainu veidojusi Anta Pence.

“Lasot pasaulē sarakstīto teorētisko literatūru par aktiera fenomenu kino, pakāpeniski kļuva skaidrs, ka šai tēmai un iespējamajiem skatpunktiem uz to faktiski nav robežu… Tāpēc šīs grāmatas mērķis nav monolīts un izsmeļošs pētījums par aktiermākslu Latvijas filmās, bet drīzāk rizomātiska, t. i., asamblāžas stila daudzveidīga un antihierarhiska tēmas “Kas ir aktrise/ aktieris un kā viņi parādās Latvijas kinomākslā” interpretācija,” stāsta autore.

Grāmatas pirmajā cēlienā “Viss par aktiermākslu” pētītas tās latviešu filmas, kas stāsta stāstus par aktieriem – pasaules kino tas kļuvis par savdabīgu virsžanru ar kopīgām vizuālām zīmēm, līdzīgiem raksturiem un sižeta līnijām.

Otrais cēliens “Histrionu mistērijas” sniedz vēsturisku apskatu par kinoaktieru izglītību Latvijā, arī par pirmajiem augstskolā speciāli izglītotajiem kino aktieriem Astrīdu Gulbi un Tālivaldi Āboliņu. Pavisam jaunās un senāk uzņemtās latviešu filmās analizētas aktierspēles un filmu uzbūves īpatnības melodrāmas, komēdijas un atsvešinājuma modalitātēs.

Intermēdija “Malvas plecs” veltīta aktrisei Dzidrai Ritenbergai, kurai piešķirtais Volpi kauss – Venēcijas kinofestivāla galvenā balva ir, iespējams, augstākais apbalvojums, ko jebkad saņēmusi latviešu izcelsmes kino aktrise vai aktieris.

Trešajā cēlienā “Vīrietis kā izrāde” pētīts dzimumu samērs kino profesijās Latvijā un izdomātajos ekrāna tēlos, raksturoti aktieri un filmveides paņēmieni, ar kuriem uz ekrāna konstruēti vīrišķības simboli.

Mākslas zinātņu doktore Inga Pērkone ir Latvijas kultūras akadēmijas profesore, autore monogrāfijām “Kino Latvijā. 1920–1940”, “ Es varu tikai mīlēt… Sievietes tēls Latvijas filmās”, “Tu, lielā vakara saule! Esejas par modernismu Latvijas filmās”, “Latvijas pirmās filmas”, zinātniskā redaktore un līdzautore grāmatai “Inscenējumu realitāte. Latvijas aktierkino vēsture”.

Izdevniecība “Neputns”

 

Aijas Bley dokumentālās filmas “Mēs gribējām izmainīt pasauli” pirmizrāde
7. maijs

Režisores Aijas Bley dokumentāli muzikālajā filmā “Mēs gribējām izmainīt pasauli” leģendārās pankrokgrupas “Inokentijs Mārpls” mūziķi Dambis un Skrips un mūzikas apskatnieks Uldis Rudaks nosvin apaļu jubileju un apcer, vai palikuši uzticīgi saviem jaunības dienu ideāliem.

Savu ceļu pie skatītājiem filma uzsāks virtuālajā kinozālē, Nacionālā kino centra tradicionālajā 4. maija Latvijas filmu maratonā, kas šogad norisināsies tiešsaistē – portālā filmas.lv. Jau no 5. maija filmu varēs noskatīties producentu studijas “On the Road” vimeo straumēšanas platformā un no 7. maija - Shortcut, kas pieejams arī Helio interaktīvās televīzijas skatītājiem.

Spītējot sabiedrības standartiem, leģendārās pankroka grupas “Inokentijs Mārpls” dalībnieki Dambis (Raimonds Lagimovs) un Skrips (Ivo Stankevičs), kā arī mūzikas apskatnieks Uldis Rudaks paliek uzticīgi saviem jaunības ideāliem. Grupa pat 30 gadus pēc dibināšanas joprojām aktīvi koncertē un fanus pulcē nu jau vairākās paaudzēs, savukārt Uldis uzsācis rīkot mūzikas festivālu “Kartupeļpalma”. Tomēr aiz skatuves un festivāliem katram no filmas “Mēs gribējām izmainīt pasauli” varoņiem jāsaskaras ar reālās dzīves skarbo pusi.

“Mēs gribējām izmainīt pasauli” ir pilnmetrāžas dokumentālā filma par rokenrolu mūža garumā, par mūziku un jaunības ideāliem. Tā aizved muzikālā ekskursijā līdz pat 1985.gadam, kad tika dibināta grupa “Inokentijs Mārpls” - toreiz tās nosaukums bija “Aklā zarna” -, satricinot teju visu Padomju Savienību, un grupas provokatīvais stils saglabājies līdz mūsdienām. Grupas līderis un Latvijas “underground” mūzikas dzīves vadītājs Raimonds Lagimovs jeb Dambis, ģitāras virtuozs Ivo Stankevičs jeb Skrips un laikraksta “Diena” ilggadējais mūzikas apskatnieks, “Radio Naba” raidījuma par Latvijas roka un popa mūzikas albumiem n kopš 2018. gada - mūzikas festivāla “Kartupeļpalma” rīkotājs Uldis Rudaks ir draugi jau vairāk nekā 30 gadus, un viņu attiecībās milzīga nozīme ir mūzikai.

 

Latvijas Mākslas akadēmija piedāvā aplūkot
virtuālu SEB stipendijas izstādi “Dienaskārtība”
Līdz 20. maijam

Līdz 20. maijam izstādes platformā art.space.kunstmatrix.com aplūkojama pirmā virtuālā izstāde “Dienaskārtība”, kurā būs redzami SEB stipendijai glezniecībā pieteiktie darbi.

Latvijas Mākslas akadēmija pirms 12 gadiem aizsāka veiksmīgu sadarbību ar SEB banku, sniedzot studentiem iespēju pierādīt savas spējas glezniecības konkursā. SEB stipendijas izstādi “Dienaskārtība” bija plānots atklāt 18. martā, bet ārkārtas situācijas dēļ tas nebija iespējams. Latvijas Mākslas akadēmija un SEB banka, novērtējot studentu ieguldīto radošo darbu, izstādi pārcēla virtuālā vidē, dodot iespēju skatītājiem to apskatīt savās viedierīcēs. Tā kā visi darbi tika radīti pirms Covid-19 krīzes, būs interesanti atskatīties, kas jaunajiem māksliniekiem bija aktuāls iepriekš. Katru gadu SEB stipendijas konkursam ir kāda noteikta tēma. 2020. gada konkursa tēma ir dienaskārtība, vedinot studentus kritiski un analītiski domāt par mediju ietekmi uz personisko un sabiedrisko domu, raudzīties, kā ziņas un sociālie tīkli nosaka auditorijai par ko, nevis ko domāt. Konkursa dalībnieki piesaka savu dienaskārtību — personiski, valstiski vai globāli aktuālus jautājumus —, par ko padomāt skatītājiem. Izstādes platformas tehniskie nosacījumi ekspozīciju sadalījuši divās daļās.

Tradicionāli žūrija izvēlējās vienu konkursa laureātu, kuram izstādes noslēgumā piešķīra stipendiju 1850 eur vērtībā, kā arī iespēju apmeklēt kādu no Eiropas laikmetīgās mākslas mesām un piedalīties kādā attiecīgās pilsētas radošajā darbnīcā. Šogad balva tiks pasniegta pēc ārkārtas stāvokļa beigām.

Izstādes kuratore: Inese Bauģe; Fotogrāfs: Didzis Grodzs.

Latvijas Mākslas akadēmija

 

“Pasaules latviešu mākslas centrs” Cēsīs
piedāvā virtuāli iepazīties ar diasporas mākslu

Kad tika izziņota pašreizējā karantīna, “Pasaules latviešu mākslas centrs” (PLMC) Cēsīs gatavojās uzsākt savu septīto izstāžu sezonu. Ņemot vērā, ka nav zināms, kad centra galerijas varēs pulcēt uz izstādēm mākslas cienītājus, kopš šonedēļas PLMC piedāvā virtuālās pastaigas, tuvāk iepazīstinot ar diasporas latviešu mākslinieku daiļradi.

Kā norāda PLMC izstāžu kuratore Lelde Kalmīte: “PLMC septītajā darbības gadā  bijām ieplānojuši Vilņa Strazdiņa, Aleksandra Karpova un Rolanda Kaņepa personālizstādes, kā arī Filadelfijas (ASV) diasporas mākslinieku grupas izstādi.

Mēs ceram, ka jums patiks aplūkot pagājušās sezonas Jāņa Mintika (ASV) personālizstādes virtuālo ceļojumu, kam sekos Zigfrīda Sapieša (Skotija) daiļrades atspoguļojums un izstāde ar labākajiem darbiem no mūsu pastāvīgās kolekcijas, ieskaitot jauniegūtus mākslas darbus no dažiem pazīstamākiem un izcilākiem latviešu diasporas māksliniekiem, piemēram, Edvīns Strautmanis, Imants Tillers, Kārlis Rekevics un citi.

Pirmā virtuālā pastaiga atspoguļo Jānim Mintikam veltīto izstādi:

Jānis Mintiks dzimis 1944. gadā Zalcburgā, Austrijā, un uzaudzis Milvokos, Viskonsīnā, ASV. Viņš strādāja savās darbnīcas Ņujorkā, Norvēģijā un Ņūmeksikā. Pēc viņa nāves 2014. gadā, Mintika atraitne, čelliste Sallija Gintere pārsūtīja vairākas Mintika monumentālās skulptūras, kā arī gleznas un grafiskos darbus uz Pasaules latviešu mākslas centru Cēsīs. Jāņa Mintika mākslu var raksturot kā dabas un tēlniecības apvienošanu liela mēroga darbos. Mintika pazīstamākais darbs ir instalācija “Zem Kurzemes karoga”, kas veltīta latviešu kolonistu piemiņai Tobāgo salā, kas ir iecienīts tūristu apskates objekts.

“Pasaules latviešu mākslas centrs”  

 

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs aicina uz lasīšanas darbnīcu “Ekopolitika / ekopoētika”
28. aprīlis

Pakui Hardware. Ekstrakorporal. 2019. Foto: Margarita Ogoļceva

28. aprīlī plkst. 18.00 Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs neformālās izglītības programmas “Vakarskola” ietvaros aicina uz lasīšanas darbnīcu “Ekopolitika / ekopoētika” Zoom tiešsaistē.

Saite uz darbnīcu šeit:  Meeting ID: 886 7161 1969. Password: 953989

Globālās pandēmijas stāvoklis liek analizēt šodienas realitāti kā ne vien medicīnisku, sociālu un ekonomisku, bet arī vides un ekoloģisku krīzi. Cilvēku ietekme uz Zemes ekosistēmu ir radījusi dramatiskas klimata pārmaiņas un kataklizmas, un virkni citu izaicinājumu, kas liek meklēt alternatīvus modeļus laikmetīgajai realitātei. Modeļus, kas būtu balstīti jaunās perspektīvās, ētikā un atbildības veidos, un kas veidotu jaunas attiecības ne vien starp cilvēkiem, bet arī starp dzīvo un nedzīvo dabu, starp dabu un kultūru, starp sabiedrību un vidi. Šīs perspektīvas analizē zinātnieki, filozofi, arī mākslas pasaules pārstāvji, taču iedvesmojošākie meklējumi jauniem skatījumiem rodami pieejā, kas apvieno visdažādākās nozares un kas kā prioritāti izceļ transnacionālas, antikapitālistiskas solidaritātes veidošanu, kur lokālā un globālā domāšana un darbība noris vienlaicīgi.

Teksti:

Astrida Neimanis, “Hydrofeminism: Or, On Becoming a Body of Water.” Undutiful Daughters: Mobilizing Future Concepts, Bodies and Subjectivities in Feminist Thought and Practice. Eds. Henriette Gunkel, Chrysanthi Nigianni and Fanny Söderbäck. New York: Palgrave Macmillan, 2012, pp. 85–99.

Nataša Petrešin-Bachelez, “For Slow institutions”. E-flux Journal #85 – October 2017.

Tekstus var saņemt, rakstot uz e-pastu: ieva.ast@gmail.com. Lasīšanas darbnīca notiek latviešu vai angļu valodā, atkarībā no tās dalībniekiem.

 

ISSP aicina pieteikties radošajām meistarklasēm
ar Viku Ekstu un Reini Hofmani
4. maijs–14. jūnijs

Foto: Reinis Hofmanis

Fotogrāfijas izglītības platforma ISSP izsludinājusi jaunumu – divas radošās meistarklases, kuras vadīs Latvijā pazīstami nozares profesionāļi – māksliniece Vika Eksta un fotogrāfs Reinis Hofmanis. Dalībnieki neatkarīgi no pieredzes aicināti kopīgi reflektēt un veidot fotogrāfiju sērijas par Covid-19 pandēmijas radītajām pārmaiņām, tā piedaloties savdabīgā vizuāla krīzes arhīva veidošanā. Meistarklases norisināsies tiešsaistē sešu nedēļu garumā no maija sākuma.

Covid-19 pandēmija šopavasar ir izraisījusi straujas un negaidītas pārmaiņas visās dzīves jomās, arī fotogrāfu darbā un ikdienā. Šajā unikālajā laikā ISSP aicina darboties kopā ar atpazīstamiem jaunās paaudzes Latvijas fotogrāfiem, ISSP Skolas pasniedzējiem Viku Ekstu un Reini Hofmani, lai kopīgi atspoguļotu šībrīža ārkārtas situācijas realitāti, vienlaikus apgūstot un pilnveidojot autorfotogrāfijas sērijas veidošanas pamatprincipus.

No 4. maija līdz 14. jūnijam sešas nedēļas ilgās meistarklases ir domātas ikvienam ar vismaz nelielām priekšzināšanām fotogrāfijā, kas vēlas radoši izpausties un kopā ar domubiedriem reflektēt par krīzes izraisītajām pārmaiņām. Programmas gaitā caur lekcijām, radošiem uzdevumiem, diskusijām un individuālām tikšanās reizēm ar mentoriem dalībnieki pilnveidos savu vizuālo valodu, attīstot nelielu autorsēriju no idejas līdz realizācijai. Rezultātā radītie fotoprojekti tiks publiski prezentēti tiešsaistes vidē, veidojot daudzšķautņainu mūsdienu krīzes arhīvu.

Katrai meistarklasei ir savs tematiskais un konceptuālais fokuss. Mākslinieces Vikas Ekstas radošās meistarklases “Krīzes istaba” mērķis ir radīt telpu konsekventai pašrefleksijai, piefiksējot un fotogrāfijā apspēlējot personīgās sajūtas, ko katrā no mums raisa jaunie apstākļi. “Šis periods katram no mums sniedz daudz praktisku un psiholoģisku izaicinājumu, kuru attīstību vērts piefiksēt. Meistarklases ietvaros mēģināsim tos radoši apspēlēt. Man personīgi tas ir pašreflektīvs, bet reizē arī spriedzes pilns laiks. Baiļu fona troksnis ik pa laikam liek par sevi manīt, cīnoties ar veselīgiem pašsaglabāšanās impulsiem,” radošās meistarklases “Krīzes istaba” ideju komentē māksliniece Vika Eksta.

Savukārt fotogrāfa Reiņa Hofmaņa vadītajā meistarklasē “Pārmaiņu ainava” dalībnieki fokusēsies uz pārmaiņām apkārtējā vidē un publiskajā telpā. “Meistarklases kopīgajās diskusijās trenēsim spēju uzlūkot apkārtējo vidi kā laikmeta liecību – sabiedrības radītu kopproduktu, kurā atspoguļojas gan ekonomiskās norises, gan sociālās struktūras un cilvēku paradumi. Atslēgas vārdi, kam pievērsīsimies, būtu vērīgums, nozīmīgā saskatīšana ikdienišķajā, spēja paskatīties uz šībrīža situāciju plašākā kontekstā,” atklāj Hofmanis.

Pieteikties aicināti gan pieredzējuši fotogrāfi, gan fotogrāfijas entuziasti ar tehniskām pamatiemaņām. Lai piedalītos meistarklasēs, ir nepieciešams savs fotoaparāts vai viedtālrunis ar kameru, kā arī piekļuve internetam. Vairāk informācijas par meistarklasēm un pieteikšanos šeit

Fotogrāfijas izglītības platforma ISSP

 

Laimas Eglītes gleznu izstāde “Kamēr saule vēl nenoriet”
mākslas galerijā “MANS’S” Jēkabpilī
Līdz 30. jūnijam

Skats no izsktādes “Kamēr saule vēl nenoriet” mākslas galerijā “MANS’S” Jēkabpilī

Mākslas galerijā “MANS’S” Jēkabpilī ir iekārtota Laimas Eglītes gleznu izstāde “Kamēr saule vēl nenoriet”, kas galerijas mājas lapā apskatāma līdz jūnija beigām.

Laimas Eglītes gleznu tematiku vienmēr ietekmējusi viņas īpašā dzīves izjūta, sakāpinātā jūtība, ar kādu māksliniece uztver ne vien savas intīmās pasaules telpu, bet arī globālās norises. Vislielākos panākumus viņa guvusi ar portreta un sadzīves žanra darbiem, savu varoņu psiholoģiskajiem tēliem piešķirot simbola nozīmi: no madonnas līdz karalienei u.tml. Virknē kompozīciju risināta mātes un bērna tēma, tik pat bieži tēlota arī vīrieša un sievietes savstarpējo attiecību dinamika.

Stilistiski Laimas Eglītes darbos vērojama liela dažādība. 20. gadsimta 70. gados tapušajās kompozīcijās dominē līnijas kaligrāfija, ļaujot runāt par t.s. “japānisko periodu” mākslinieces daiļradē. Taču jau ar 1980. gadu viņas rokraksts mainās: līnijas dominanti nomaina ar maigu gaismēnu mīkstināts apjomu modelējums, lokālās krāsas – niansēti pustoņi, līdz 80. gadu otrajā pusē pēkšņi uzliesmo mākslinieces interese par triepiena dinamiku, un līdzšinējo noskaņas liriskumu aizstāj trauksme un sasprindzinājums. Kopš 2000. gada Laima Eglīte formas eksperimentus reizēm mēdz risināt lielformāta abstrakcijās, pievēršoties telpas, atmosfēriskuma un materialitātes problēmām, turpretī viņas figurālajos darbos arvien biežāk parādās dekoratīvi elementi. Šo rokraksta daudzveidību pati māksliniece saista ar dzīves intensitātes izmaiņām dažādos daiļrades periodos.

Paralēli glezniecībai Laima Eglīte periodiski strādājusi arī bērnu grāmatu grafikā un multiplikācijā, radot izcilus darbus šajās mākslas jomās, tostarp Latvijā pirmo zīmēto multfilmu “Kabata” (1983, režisore Roze Stiebra).

Mākslas galerijā “MANS’S”

Saistītie raksti

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

01/06 – 07/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.05.2020.

11/05 – 17/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.03.2020.

09/03 – 15/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.02.2020.

17/02 – 23/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.01.2020.

20/01 – 26/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.12.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.11.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.11.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.10.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.09.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.09.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.08.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.07.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.07.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.06.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.05.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.04.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.04.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.03.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

28.01.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.12.2018.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.11.2018.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

25/05 – 31/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.05.2020.

05/05 ‒ 10/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.03.2020.

02/03 – 08/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.02.2020.

10/02 – 16/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.01.2020.

13/01 – 19/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.12.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.11.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.10.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.10.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.09.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.08.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.08.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.07.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.06.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.06.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.05.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.04.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.04.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.03.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.01.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.12.2018.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.11.2018.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.05.2020.

18/05 – 24/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.04.2020.

20/04 – 27/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.02.2020.

24/02 – 01/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.02.2020.

03/02 – 09/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.01.2020.

06/01 – 12/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.12.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.11.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.10.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.09.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.09.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.08.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.07.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.07.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.06.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.05.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.05.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.04.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.03.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.03.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.01.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.12.2018.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.11.2018.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?