Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Jāņa Purcena un Igora Dobičina izstāde
“Atlikušais no baltajiem apokalipses jātniekiem un rezidentūra”
Latvijas Mākslinieku savienības muzejā
3.marts–12.aprīlis
Jānis Purcens, "Sarkanīgs", 2018
No 3. marta līdz 12. aprīlim Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) muzeja izstāžu telpā “Tēlnieces Leas Davidovas – Medenes darbnīca” skatāma izstāde “Atlikušais no baltajiem apokalipses jātniekiem un rezidentūra”.
Izstādē “Atlikušais no baltajiem apokalipses jātniekiem un rezidentūra” ir iekļauti Jāņa Purcena gleznu cikla “Ainavismi 2018” darbi, kas tapuši Līvānos “Mūsdienu mākslas galerijā” (MMG) rezidenču programmas pilotprojekta laikā, kā arī Igora Dobičina stiroporā veidotā lielizmēra skulptūra, ieturēta modernisma stilistikā.
Ekspozīcijas iekārtotājs un idejas autors, gleznotājs Jānis Purcens skatītājam un sev dod kreatīvu uzdevumu – pētīt. Izpētes objekts tiek definēts kā dažādu mākslas priekšmetu simbioze telpā, kas rodas tēlnieka Igora Dobičina stiropora skulptūras un Jāņa Purcena autortehnikā tapušo gleznu vizuālajā mijiedarbībā.
Jāņa Purcena gleznās krāsa ir meklējoša un dzīva. Mākslinieka rokās tai tiek rasts arvien jauns, eksperimetāls piesitiens, gleznojot sižetu – mākoņus, kas vijas cauri Jāņa Purcena daiļradei. Tēlainie fantomi un simboli raksturo un mēģina mēmi, ar krāsas palīdzību skaidrot mākslinieka gleznu vēstījumu. Ekspozīcijā kā uzrunājamais objekts, siena, kur atstaroties gleznu enerģijas lādiņam, konceptuāli nostādīta Igora Dobičina skulptūra “Ceturtais no baltajiem apokalipses jātniekiem” vai “Atlikušais no baltajiem apokalipses jātniekiem”, ar kuru tēlaini telpā polemizē Jāņa Purcena glezniecība.
Latvijas Mākslinieku savienības muzejs
11. novembra krastmala 35, Rīga
Gunta Iļķēna fotoizstāde “Atrodi savu kalnu”
Valmieras Kultūras centrā
3.–30. marts
No 3. līdz 30. martam Valmieras Kultūras centrā būs skatāma ārsta, fotogrāfa, dabas drauga un baudītāja Gunta Iļķēna fotoizstāde “Atrodi savu kalnu”.
“Es braucu uz kalniem. Man patīk būt kalnos. Pirms brauciena daudzi man jautā: “Tu brauksi fotografēt?” “Nē,” es atbildu. Es nebraucu arī atpūsties, jo es neesmu noguris. Es braucu baudīt kalnus, es braucu baudīt dzīvi. Tā ir manas dzīves daļa. Kalni ir manas dzīves interešu slānis, meditācija un dzinulis vienlaicīgi. Bauda, aizrautība un azarts. Draivs. Man nevajag neko pierādīt ne sev, ne citiem. Kalni ir, kalni apņem, kalni palīdz būt šeit un tagad. Esot kalnos nevar domāt citas domas, esot kalnos ir jāsajūt kalni.
Arī fotogrāfija ir manas dzīves interešu slānis, meditācija un dzinulis. Bauda, aizrautība un azarts. Draivs. Ar to man nevajag neko pierādīt ne sev, ne citiem. Kā fotogrāfs, ejot pa dzīvi, es esmu šeit un tagad, es redzu un pamanu, priecājos un fiksēju ielās, dabā un esot kopā ar citiem. Un medicīna ir manas dzīves interešu slānis, meditācija un dzinulis. Bauda, aizrautība un azarts. Draivs. Es esmu ārsts jau vairāk nekā 30 gadus un vēl arvien mācos saprast cilvēkus, saprast to, kā būt veselam un dzīvot ilgi un laimīgi. Viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir būt šeit un tagad, jo Laime ir tikai šeit un tagad un tāpēc to nevajag palaist garām,” stāsta Guntis Iļķēns
Valmieras Kultūras centrs
Rīgas iela 10, Valmiera
Pusdienlaika sarunas ar māksliniekiem
Ezru Antonio Kampelli un Paulu Vītolu
RIXC galerijā
4.marts
Ezra Antonio Kampelli, “DIY HRT”, 2020
Trešdien, 4. martā plkst. 13.00 RIXC galerijā rezidenču programmas RIXC Risk Change “MIGRĀCIJA+EKOLOĢIJA” noslēguma ietvaros, norisināsies RIXC Pusdienlaika sarunas “RIXC Lunch Talk”. Pusdienlaika sarunu ietvaros norisināsies RIXC rezidences mākslinieka Ezras Antonio Kampelli (UK) un mediju mākslinieces Paulas Vītolas (LV) prezentācijas.
Mākslinieks Ezra Antonio Kampelli (Ezra Antonio Campelli) no februāra sākuma līdz 4. martam uzturas Rīgā, RIXC Risk Change rezidencē “MIGRĀCIJA + EKOLOĢIJA”.
Ezra Antonio Kampelli, zināms arī ar pseidonīmiem Ezra Džūds un Antonio P. Kampelli (Ezra Jude and Antonio P. Campelli) ir starpdisciplinārs mākslinieks, kas darbojas Lielbritānijā, ASV un Itālijā un kura darbos tiek apskatītas tādas tēmas kā ekoloģija, antropocentrisms un eko-feminisms. Mākslinieks veido instalācijas, kas aktualizē ekoloģiskās krīzes problemātiku caur eko-feminisma perspektīvu, piedāvājot dažādus iespējamus un fantastiskus risinājumus ekoloģiskām problēmām, piemēram, farmācijas uzņēmumu monopolizēto piekļuvi hormoniem vai ūdens piesārņojumu, kas atspoguļo distopiskas nākotnes scenārijus. Viņš pēta cilvēka un dabas dualitāti, pielīdzinot to dzimumu pretnostatījumam, kas analoģiski nošķir dabu no kultūras.
RIXC Risk Change rezidences laikā Ezra Antonio Kampelli izstrādāja mākslas projektu ar nosaukumu “DIY HRT”, ar ko mākslinieks iepazīsinās RIXC pusdienlaika sarunu laikā.
“DIY HRT” ir virtuāla un fiziska augu-cilvēku hormonu siltumnīca. Projekts sastāv no spekulatīvas floras izlases, kas ražo vielu savienojumus, kas ir pielīdzinami testosteronam un estrogēnam cilvēka organismā. Mākslinieks izvēlētos augus ir hibridizējis un ģenētiski modificējis, lai tie veiksmīgāk ražotu šīs vielas. Veidojot darbu ar mērķi demokratizēt dzimumu maiņas tehnoloģijas, šajā pētījumā tiek analizētas arī šo sugu migrācijas metodes un audzēšanas vēsture, kā arī pārvarēta robeža starp derīgiem augiem un invazīvām mutantu sugām, uzsverot to, kā organisma legālais statuss kapitālisma ekonomikā ir atkarīgs no tā acīmredzamās lietderības, kā arī to, kā šie savādie ķermeņi (gan augu, gan cilvēku) var izaicināt un pārvarēt šos priekšstatus.
RIXC Pusdienlaika sarunās piedalīsies arī māksliniece Paula Vītola, kura pastāstīs sīkāk par šobrīd savā izstādē “Viļņi - Gaismas – Ēnas” redzamajiem mākslinieciskajiem eksperimentiem, kas veikti, izmantojot fotoakustikas principu, un centieniem caur tiem izprast šķietami pašsaprotamas parādības – skaņu un gaismu.
Ieeja pasākumā bez maksas. Vēlams iepriekš pieteikties, jo vietu skaits ierobežots. Kontakti: rixc@rixc.org, 67228478 (RIXC birojs), 26546776
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Andra Eglīša izstāde “Mākslīgā gaisma”
galerijā “pop / off / art” laikmetīgās mākslas centrā “Vinzavod”, Maskavā
4.marts–9.aprīlis
No 4. marta līdz 9. aprīlim galerijā “pop / off / art” laikmetīgās mākslas centrā “Vinzavod”, Maskavā būs skatāma Andra Eglīša izstāde “Искусственный свет” (“Mākslīgā gaisma”). Šī būs nu jau otrā mākslinieka personālizstādē šajā galerijā.
Izstādei speciāli gatavota darbu sērija Reflections (The Illuminated and the Enlightened), kuros mākslinieks attīsta ideju par gaismas un ēnas attēlošanu vizuālajā mākslā kā galveno veidojošo spēku. Eglītis novirza redzes fokusu no objekta kā tāda uz gaismas auru, ko veido objekts. Taču viņš neapstājas, lai pētītu tikai gaismas vizuālo formu, viņu interesē gaismas metafizika kopumā: “Man šķiet ļoti aizraujoši, ka vārdam “refleksija” ir dubulta nozīme - gaismas atspulgs un prāta darbība. Gaisma rada ilūziju, maina atmosfēru un to, kā mēs redzam lietas. Mūsdienu post-patiesības laikmetā viss ir atkarīgs no gaismas un tā, kādā gaismā lietas tiek parādītas”, stāsta Andris Eglītis.
Galerija “pop / off / art”
4-й Сыромятнический переулок, 1, стр. 6, Maskava
Izstāde “Juris Monvīds Skalbergs. Starp modernismu un postmodernismu”
kultūras un atpūtas centrā “Imanta”
4.–31. marts
No 4. līdz 31. martam Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” galerijā būs skatāma Latvijas Arhitektūras muzeja veidotā izstāde “Juris Monvīds Skalbergs. Starp modernismu un postmodernismu”.
Izstādes mērķis ir iepazīstināt skatītāju ar Juri Skalbergu (dz. 1935) – vienu no Latvijas pazīstamākajiem arhitektiem – un pārskatīt priekšstatus par 20. gs. 60. un 70. gadu arhitektūru Latvijā, kas ir apdraudēta, tai piekarinot “padomju modernisma” etiķeti – parādot, ka arhitekti arī okupētajā Latvijā strādāja ar pasaules elpu.
Krietna daļa Jura Skalberga darbu ir iznīcināti nākošajās pārbūvēs, jo arī Skalbergs tos veidoja, pārbūvējot citu arhitektu radīto: Republikāniskais Zinību nams, tostarp par radošās bohēmas mājvietu kļuvusī nama kafejnīca, tautā saukta “Dieva auss” (1964), kino “Blāzma” (1964), Rīgas Krievu drāmas teātris (1967), kafejnīca “Allegro” (60. gadi) kļuva par spilgtākajām laika zīmēm, kas savā veidā tautas atmiņā ir folklorizējušās – sabiedrībā reti kurš zina, ka to autors bija arhitekts Juris Skalbergs. Vēsturisko celtņu pārbūves padomju zemē ieguva ideoloģisku raksturu, tostarp modernisma arhitektūra, kas valdīja rietumos, bija ieradusies, lai mainītu veco un radītu jaunu pasauli, un tā bija nesaudzīga pret vēstures liecībām visos Eiropas vēsturiskajos centros. Ar rekonstrukcijām un pārbūvēm padomju vara bieži panāca pretējo – “ievazāja” rietumu idejas. Modernisms ieradās kā revolūcija, un beigu galā piedzīvoja sakāvi – visi pieminētie objekti šodien ir likvidēti, lai arī no šodienas skatu punkta tie būtu pelnījuši vietu sava laika kultūras pieminekļu sarakstā.
Nākamais laikmets atnāca ar citām idejām, un Juris Skalbergs īstenoja tikpat spilgtus postmodernisma projektus – institūta “Agroprojekts” ēku Rīgā, Maskavas ielā (1979–1988), apvienības “Lauku celtnieks” tehnisko centru Vecrīgā, Peldu ielā (kopā ar Aivaru Zavadski un Pēteri Biruli, 1984–1987), Lodes ciema sabiedrisko centru (kopā ar Ivaru Martinsonu, 1988), bet Skalberga 80. gados projektētie ūdenstorņi joprojām daudzviet papildina Latvijas lauku ainavu.
Arhitekta jaunākais lielais veikums ir kultūras pils “Ziemeļblāzma” rekonstrukcija (2011–2013), kas rāda, cik saudzīga mūsdienās kļuvusi izpratne par vēstures mantojumu. Tostarp jaunbūvētais skatu tornis liecina par arhitekta vēlmi atgriezties pie modernisma ideju interpretācijas laikmetīgā formu valodā.
Izstādes kurators ir Jānis Lejnieks.
Rīgas Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Gundegas Strautmanes izstāde “Kodifikāciju māksla”
Liepājas Latviešu biedrības nama
4.–30.marts
No 4. līdz 30. martam Liepājas Latviešu biedrības nama Izstāžu galerijā un Foajē būs apskatāma mākslinieces Gundegas Strautmanes izstāde “Kodifikāciju māksla”, kas pārsteigs apmeklētājus ar savu neparasto konceptu. Izstādes atklāšanā 6. martā plkst. 16:00 klātesošie būs aicināti piedalīties diskusijā par mākslīgo valodu vēsturi un to piemēriem mākslā, kā arī pašiem strādāt pie jaunas rakstības izveides meistardarbnīcā.
Jau kopš 2006. gada Gundega Strautmane strādājusi ar dažādiem lingvistiskajiem kodiem. Iepriekšējie darbi veidoti ar Braila kodā rakstītiem tekstiem. Jau vairāk kā piecus gadus viņa ir pievērsusies pašizstrādātām rakstībām, kuras līdzīgi kā Braila alfabets, balstās skatītājam neatšifrējamā rakstības sistēmā, kas ļauj iekodēt dažādus tekstus, kā latviešu, tā angļu, latīņu un arī īru valodās.
Par izstādi māksliniece atklāj: “Šāda tipa tekstuālu darbu iztādes Latvijā, joprojām ir retums. Meklējot analogus, saskāros ar grūtībām tādus atrast pat pasaules vizuālās mākslas laukā. Lai gan mākslīgo valodu skaits tādās valstīs kā Anglija un Francija ir mērāms simtos, kā arī teksta kodēšana un manipulēšana šobrīd ir aktuāla parādība jauno mediju laukā, tomēr maz autoru rada tulkojamas tekstuālas kompozīcijas.”
Liepājas Latviešu biedrības nams
Rožu laukums 5/6, Liepāja
Mākslinieces Marfas personālizstāde “Sarunas ar jūru”
Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas filiālē “Libris”
4.marts–24.aprīlis
No 4. marta līdz 24. aprīlim Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas filiālē “Libris” būs skatāma mākslinieces Marfas personālizstāde “Sarunas ar jūru”.
Izstādē būs skatāmas ar akrila krāsām gleznotas gleznas, kas attaino mirkli, kad cilvēks iziet pludmalē. Sarunas ar jūru - par un ap dabas būtību, par ikdienu un neikdienišķo, par augstām vērtībām vai sadzīvisko, par savstarpējo mijiedarbību. Daļa no izstādē redzamiem darbiem tapuši Aivara un Ingas Kleinu rīkotajos starptautiskajos plenēros Liepājā. Gleznās attēlots šīs puses jūras krasts.
Marfa (Maruta Eistere) nāk no Liepājas. Mākslu apguvusi Liepājas Mākslas vidusskolā. Vēlāk iegūta augstākā izglītība pedagoģijas teorijā un vēsturē, tomēr māksla saistījusi vienmēr. Bijušas autorizstādes “Juteklības sanoņa” (1999, 2000) un “Pamosties ziemā” (2019). Vairākkārtēji piedalījusies starptautiskajā zīmētāju un gleznotāju plenērā Liepājā, dažādās Liepājas un Liepājas rajona lietišķās un tēlotājmākslas izstādēs, kā arī konkursa izstādē “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā” (2018). Sadarbībā ar Liepājas domi māksliniece izveidoja un ilustrēja četras krāsojamās grāmatas bērniem par Liepāju (2001, 2003, 2005, 2006). Jaunākais darbs grāmatu ilustrācijās - zīmējumi krāsojamai grāmatai “Ugunsdzēsēju glābēju drauga lapsēna Guņa padomi “Kā pasargāt sevi un izglābties ugunsgrēkā””(2018). Marfa ir veidojusi arī scenogrāfiju - Liepājas leļļu teātra izrādēm “Meitene ar sērkociņiem” (2014) un “Kā zvēri Pēterīti pārmācīja” (2017).
Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas filiāle “Libris”
M.Ķempes iela 11, Liepāja
Sarunu un slaidrādes pasākums “Mākslinieču vakars”
Kaņepes Kultūras centrā
5.marts
Izolde Cēsiniece. “Nafta. Benzīns. Amonjaks. Anna (Kareņina)”. 2004.
Instalācija. Vibrējošs galds, kleitas, stikla glāzes, nafta, benzīns, ventilatora motors.
No izstādes “Daba.Vide.Cilvēks.”, kuratore Inese Baranovska, izstāžu zāle “Arsenāls”
5.martā plkst.18.30 LadyFest Riga ietvaros Kaņepes Kultūras centra 2. stāvā noritēs sarunu un slaidrādes pasākums “Mākslinieču vakars”.
Vakara dalībnieces ir dažādu paaudžu Latvijas mākslinieces, kas savā darbībā pievēršas (vai ir pievērsušās) feminisma tēmai – Sandra Krastiņa, Izolde Cēsiniece, tandēms Skuja Braden, Inga Meldere, savukārt jaunāko paaudzi feminisma mākslā pārstāvēs Viviana Maria Stanislavska un Laura Šterna. Vakarā būs iespējams iepazīties vai atcerēties nozīmīgus, bet maz pētītus feminisma strāvojumus Latvijas mākslas 80-to gadu otrās puses glezniecībā un 2000-to gadu pirmās desmitgades instalācijā un performancē. Tāpat varēs palūkoties uz pavisam neseniem notikumiem Latvijas mākslā no pašu mākslinieču skatu punkta.
Vakaru vadīs māksliniece un publiciste Rasa Jansone.
Vakara gaitā tiks prezentēts Vivianas Marias Stanislavskas zīns “PORNO/INTIMITĀTE”, kas tapis pēc izstādes Euro Femmes darba motīviem. Pornogrāfija ir viens no pirmajiem un galvenajiem komunikācijas veidiem par seksu un seksualitāti, tādēļ ir svarīgi skatīties uz to kritiski. Zīnā ir uzsvērts šis divējādais skatījums – ar optisku triku nošķirta fantāzija no realitātes.
Ieeja pasākumā brīva.
Kaņepes Kultūras centrs
Skolas iela 15. Rīga
Starptautiska laikmetīgo un konceptuālo rotu izstāde
“Rota nav tikai rota. Finisāža”
mākslas galerijā PUTTI
5.–31. marts
No 5. līdz 31. martam mākslas galerija PUTTI ar izstādi “Rota nav tikai rota” svin savu 20 gadu jubileju un vienlaikus Finisāžu. Galerijā šajos gados tika sarīkotas daudzas laikmetīgo un konceptuālo rotu izstādes. Tādējādi paplašinot klasisko izpratni par rotu un vienlaikus izaicinot arī pašas rotas, to radītāju, nēsātāju un arī kolekcionāru radošuma robežas. Estētiski, intelektuāli un arī fiziski - uzskatāmi demonstrējot, ka priekšmetam, ko mēs dēvējam par rotu, nav uztveres rāmējuma. Vienīgais, ko par tādu var uzskatīt ir laiks.
Katrai darbībai, cilvēkam un notikumam ir savs laika nogrieznis. Galerijai tie ir 20 gadi. Visu šo laiku galerija ar pasauli ir sarunājusies rotu valodā. Rotas ir vizuālo un taktilo zīmju valoda - dažkārt pat kodolīgāka un trāpīgāka par vārdiem.
Ar izstāžu palīdzību galerija vēlējusies radīt eksploziju cilvēku domāšanā par rotām, iedegt interesi pa rotu pasauli un atklāt šīs pasaules dziļumu. Varbūt pat mainīt līdzšinējo domāšanas rāmi par rotu.
Simboliski - mākslas galerijas PUTTI noslēdzošā izstāde “Rota nav tikai rota” vienlaikus iemieso arī visas galerijas darbības esenci. Uzskatāmi apliecinot, ka rota ir kas vairāk kā dekorācija.
Izstādē piedalās 15 mākslinieki - laikmetīgās rotas domātāji, radītāji no dažādām pasaules valstīm, kuri lielā mērā veido priekšstatu par mūsdienu rotu kā mediju un tā vēstījumu:
Ana Cardim (Portugāle), Annamaria Zanella (Itālija), Barbara Uderzo (Itālija), Corrado De Meo (Itālija), Emmanuel Lacoste (Francija), Felieke van der Leest (Norvēģija), Gigi Mariani (Itālija), Maija Vītola (Latvija), Maria Rosa Franzin (Itālija), Nicolas Estrada (Spānija), Reka Lorincz (Ungārija), Renzo Pasquale (Itālija), Sara Barbanti (Itālija), Tanel Veenre (Igaunija), Valdis Brože (Latvija).
Izstādes scenogrāfijas, idejas, koncepta autori ir modes dizaineru tandēms MAREUNROL’S
(Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops).
Mākslas galerija PUTTI
Peitavas iela 5, Vecrīga
Kriša Salmaņa videodarbs “ziedons atkal nāks. Ak!”
galerijā “Alma”
6.marts–3. aprīlis
No 6. marta līdz 3. aprīlim galerijā “Alma” būs skatāms Kriša Salmaņa videodarbs “ziedons atkal nāks. Ak!”, kas tapis Ķīnā sadarbībā ar dziedātāju Linglinu Lī, grima mākslinieci Lanšinu Čenu, operatoru Džinfenu Šenu, Čendu Happy Valley atrakciju parku, Čendu Sičuaņas Operas institūtu un A4 muzeju kā darba producentu.
Sičuaņas operdziedātāja Linglina Lī interpretē ķīniešu tautasdziesmu “Moli hua”, kas Rietumu pasaulē pazīstama kā Pučīni pēdējās operas “Turandota” (1926) vadmotīvs.
Operas darbība risinās Ķīnā. Tā stāsta par valdnieka meitu, kuras precinieki tiek sodīti ar nāvi, jo nespēj atminēt viņas uzdotās mīklas. Tas izdodas tikai svešzemniekam Kalafam. Tomēr arī viņš ir ar mieru mirt, ja Turandota uzminēs viņa vārdu.
“Turandota” nonāca Ķīnā tikai septiņdesmit gadus pēc tās sarakstīšanas. Milzīgais iestudējums Aizliegtajā pilsētā izraisīja gan pārmetumus postkoloniālisma kritikas garā, gan iedvesmoja Ķīnu rīkot olimpiskās spēles un pēc pāris desmitgadēm kļūt par svarīgāko spēlētāju pasaulē. Operas zigzagi atbalso gadsimtiem ilgušo Rietumu un Ķīnas spēli. Eiropieši pārved pulveri, papīru un nūdeles, kas sekmē Rietumu zinātnes un tehnikas uzplaukumu. Ķīnieši pārņem Rietumu dizainu un tehnoloģijas līdz attīsta paši savējās tik tālu, ka spēj diktēt noteikumus pārējai pasaulei. Iekāres un baiļu attiecības kā operā tā dzīvē.
Galerija “Alma”
Tērbatas iela 64, Rīga
Laikmetīgās mākslas izstāde “Nebeidzamā pagātne un nākotne”
Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”
6.marts–30.aprīlis
No 6. marta līdz 30. aprīlim Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā Civita Nova būs skatāma izstāde “Nebeidzamā pagātne un nākotne”. Izstāde apvieno trīs talantīgu mākslinieku – Daces Dēliņas-Lipskas (Liepāja, Latvija), Vladimira Migačeva (Krasnodara, Krievija) un Iljas Gaponova (Sanktpēterburga, Krievija) – darbus. Īpaši Liepājas izstādei radītie jaundarbi – gleznas un instalācijas – reflektē par laiku un iespēju notvert mirkli caur mākslu. Māksliniekus kopā savedis un izstādi iniciējis mākslas kolekcionārs Raivis Zabis (“RZ Collection”).
“Pagātne un nākotne ir mūsu prāta ilūzijas – pagātnes freskas ir izgaisušas, kamēr nākotnes attēli nav nekas cits kā vien mūsu sirreālie sapņi, kas ļoti iespējams nekad tā arī nekļūs par īstenību. Tomēr lielāko dzīves daļu mēs pavadām, raizējoties par savām kļūdām un ilgojoties pēc vēlmju piepildījuma. Mūsu prāts tāpat kā izsalkusi žirafe turpina sniegties tālu virs mākoņiem, jo vienmēr šķiet, ka koku lapas ir zaļākas pašās galotnēs un nākotne ir spožāka par tagadni. Un tikai kaut kur tur tālu prom, garkaklainajam dzīvniekam pie kājām, atrodas reālā pasaule, kuru mēs bieži vien uztveram tikai kā celtniecības materiālu gaišākai nākotnei,” izstādē tverto problemātiku skaidro tās kuratore Inna Udovičenko no Sanktpēterburgas.
Izstādē redzamās gleznas un instalācijas, divdimensiju un trīsdimensiju darbi ir mākslinieku mēģinājums atainot laiku caur telpu, apstāties un definēt šī brīža tagadni.
Pagātne un nākotne ir mūsu prāta ilūzijas. Vienas neskaidrība un otras nenoteiktība liedz tagadnei tās spēku, un mūsu sapņi par debesīm uz zemes kļūst nekas cits kā atmiņas par nākotni. Ar izstādes palīdzību mākslinieki vēlas pārdefinēt eksistenciālos jautājumus, kādus reiz franču mākslinieks Pols Gogēns izvirzīja sava darba nosaukumā – no kurienes mēs nākam, kas mēs esam, kurp mēs ejam? – uz aktuālāku formulējumu – ko es tagad jūtu, ar ko ir piepildīta apkārtējā realitāte, vai es varu būt es pats?
Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpa Civita Nova
Radio iela 8, Liepāja
Mākslas vēsturnieces Dr.h.c.art. Edvardas Šmites lekcija
“Rīgas mākslinieku grupai 100”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
6.marts
Jēkabs Kazaks. Plakāts I Rīgas mākslinieku grupas izstādei. 1920. Papīrs, litogrāfija. Zuzānu kolekcija. Publicitātes foto
6.martā plkst. 18.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā notiks mākslas vēsturnieces Dr.h.c.art. Edvardas Šmites lekcija “Rīgas mākslinieku grupai 100”.
Tuvojas Rīgas mākslinieku grupas pirmās izstādes simtgade un, pieminot seno notikumu, lekcija notiks muzeja ekspozīcijā klasiskā modernisma zālē (3. stāvā), jo tieši tur pirms simts gadiem notika izstādes atklāšana. Vairāki no izstādes eksponātiem tur redzami arī šodien, kas liecina par izstādes un tās dalībnieku nozīmi Latvijas kultūras vēsturē. Lekcijā pievērsīsies šīm gleznām, atcerēsies Rīgas mākslinieku grupas tapšanas vēsturi, pirmās izstādes dalībniekus un viņu ceļu mākslā.
Pirmo Rīgas mākslinieku grupas izstādi atklāja 1920. gada 7. martā Rīgas pilsētas mākslas muzejā (mūsdienās – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs). Klāt bija gandrīz visi galvaspilsētas kultūras darbinieki, un kritika secināja, ka “tik pārgalvīgu un tomēr mākslinieciski vērtīgu izstādi Latvijā redz pirmo reizi”. Izstādes katalogā grupa pārliecināti rakstīja: “Mūs vairs neapmierina vienkārša reālās dabas attēlošana. Taisni uz personības parādīšanu iziet šobrīd visas mūsu tieksmes. Ne dabu, objektīvo ārējo dabu, mēs gribam tagad dot savos darbos, bet paši savu individuālo dabu, savu garīgo būtību.”
Rīgas mākslinieku grupas pirmajā izstādē piedalījās Ģederts Eliass, Jēkabs Kazaks, Oto Skulme, Niklāvs Strunke, Romans Suta, Valdemārs Tone, Konrāds Ubāns, kā arī Aleksandra Beļcova, Eduards Lindbergs un Erasts Šveics. Tāpat izstādē eksponēja Jāzepa Grosvalda darbus, kurš neilgi pirms tam, 1920. gada 1. februārī, Parīzē nomira.
Impresionisma, akadēmiskā reālisma un jūgendstila garā skolotajai iepriekšējai paaudzei, līdzīgi kā daudziem laikabiedriem, formu sintēzes eksperimenti, dabas deformācija, atteikšanās no telpiskā dziļuma bija pilnīgi nepieņemamas lietas. Bet Rīgas mākslinieku grupas biedru spilgtās individualitātes veidojās skarbajos kara apstākļos, un tādēļ netrūka sīkstuma, lai aizstāvētu radošos principus un cīnītos par laikmetīgās mākslas mērķiem.
Dalības maksa: ieejas biļete pastāvīgajā ekspozīcijā.
Vietu skaits ierobežots. Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni (+371) 67 324461 vai e-pastu ekskursijas@lnmm.lv.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Pirmā “Rīgas Mazākā izsole”
K. fon Stricka villā
7. marts
Izsoles vizuālais noformējums: Aleksandrs Breže
7.martā plkst. 19:00 K. K. fon Stricka villā norisināsies pirmā “Rīgas Mazākā izsole”, kuras ietvaros tās apmeklētājiem būs iespējams iegādāties vairāku atzinību guvušu latviešu mākslinieku darbus par saprātīgām cenām. Vakara gaitā apmeklētāji būs aicināti arī baudīt vairākus muzikālus priekšnesumus un performances.
Izsoles mērķis ir veicināt diskusiju par ierasti nekomerciālās vizuālās mākslas spēju kļūt kolekcionējamai. Aicinot “Rīgas Mazākajā izsolē” piedalīties pēc iespējas atšķirīgu mākslinieku spektru, pasākuma viesiem būs iespējams pārliecināties par laikmetīgās mākslas spēju veiksmīgi realizēties un pastāvēt arī ārpus izstāžu projektiem.
Vienlaikus, izsoles uzdevums ir pievērst uzmanību nelielu, eksperimentālu vizuālās mākslas projektu nepieciešamībai un nozīmei kultūras kopainā, kā arī veicināt sabiedrību atbalstīt māksliniekus aizvien jaunu darbu radīšanai.
“Rīgas Mazākajā izsolē” būs iespējams iegādāties Ilmāra Blumberga, Kristiana Brektes, Evelīnas Deičmanes, Andra Eglīša, Ivetas Gabaliņas, GolfClayderman, Helēnas Heinrihsones, Pauļa Liepas, Moreanimalthanzooallowed, Katrīnas Neiburgas, Kaspara Podnieka, Roberta Rūrāna, Kriša Salmaņa un Shady ladies darbus.
Vakara gaitā viesus ar priekšnesumiem priecēs Andrē Vida un Shady ladies, kā arī būs iespējams piedzīvot Ances Vilnītes performanci.
Izsoli vadīs Marija Bērziņa un par dejām rūpēsies Mārtiņš Grauds.
Izsole notiek sadarbībā ar “Rīgas Mazāko galeriju”.
K. fon Stricka villa
Aristida Briāna iela 9, Rīga
Marta izsole Izsoļu namā/galerijā “Jēkabs”
7.marts
7.martā izsoļu nama/galerijas “Jēkabs” telpās norisināsies 65. mākslas darbu izsole. Izsolē tiks piedāvātas 215 lotes – vecmeistaru un mūsdienu mākslinieku gleznas, grafikas, plakāti, lietišķās mākslas priekšmeti un grāmatas.
Glezniecības tehniku izsolē pārstāv tādi izcili mākslinieki kā Ieva Iltnere, Jānis Pauļuks, Kārlis Melbārzdis, Biruta Delle, Leo Svemps un citi.
Izsolē būs pieejamas arī Neles Zirnītes, Māra Ārgaļa, Romana Sutas, Aleksandras Beļcovas un citu autoru grafikas un tušas zīmējumi, kā arī Džemmas Skulmes un Kurta Fridrihsona akvareļi.
Izsolē būs pieejamas septiņas Neles Zirnītes grafikas, tapušas laikā no 1987. gada līdz 2007. gadam, tostarp filosofiski piesātinātais darbs “Krauja”, kas 2007. gadā ieguva galveno prēmiju IX Hosē de Riberas starptautiskajā grafikas biennālē Ksativā, Spānijā.
7.marta izsolē tiks izsolīta plakātu kolekcija, kurā ietilpst sešpadsmit plakāti. Pārstāvēto autoru vidū ir Verners Linde, Alfrēds Švedrevics, Bruno Jaunzems, Rihards Zariņš, Ģirts Vilks, Arnolds Pankoks, Andris Breže un citi. Īpaši izceļams ir Andra Brežes 1988. gada plakāts Latviešu avangarda izstādei Rietumberlīnē, kurā atainoti “Zemes saimnieki” – instalācija, kas šobrīd aplūkojama LNMM patstāvīgajā ekspozīcijā.
Lietišķās mākslas priekšmetu piedāvājumā jāizceļ plašā Iļģuciema stikla fabrikas trauku kolekcija. Kolekcijā ietilpst kopumā 31 lote – gan trauku komplekti, gan atsevišķi dažādās stikla apstrādes tehnikās tapuši trauki.
Īpaši klātienes izsolei atlasītas arī 12 grāmatas, no kurām izceļams ir apgaismības laika domātāja Garlība Merķeļa otrais izdevums “Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadsimta beigās”, izdots 1800. gadā.
Izsoļu nams/galerija “Jēkabs” regulāri organizē gan klātienes, gan tiešsaistes izsoles. Septītā marta izsoles izstāde ir aplūkojama no 28. februāra līdz 7. martam.
Izsoļu nams/galerija “Jēkabs”
Jēkaba iela 26/28, Rīga
Ievas Kraules-Kūnas un Annas Bernardes
sieviešu dienai veltīta izstāde “Sveiciens 8. martā!”
Rīgas cirka ziloņu zālē
8.marts–3.aprīlis
Vīst tulpes, novīst rozes
Un arī daile Tavā vaigā vīst,
Kā ziedu pušķis čehu kristālā,
Saulainā tipveida istabā.
8.martā Rīgas cirka ziloņu zālē durvis vērs sieviešu dienai veltīta izstāde “Sveiciens 8. martā!”, kurā spēkus apvienos māksliniece Ieva Kraule-Kūna un floriste Anna Bernarde. Izstādes “atklāšana” norisināsies visas dienas garumā (12:00 - 20:00) un tās laikā, mākslinieces Ievas Kraules-Kūnas iekārtotā ziedu salonā, dekādes karstāko hitu pavadībā ar glāzi šampanieša rokā, būs iespējams iegūt savā īpašumā ziedus dzīves svarīgākajām dāmām. Katra kompozīcija sevī nesīs īpašu, ziedos kodētu vēstījumu. Saimnieku nesastapušās ziedu kompozīcijas būs nolemtas mirt vientulīgā nāvē tā arī nepiepildījušas savu sūtību. Tās savītīs izstādes apmeklētāju acu priekšā turpmāko 4 nedēļu laikā kā skaistums sieviešu vaigos.
Šī būs ceturtā izstāde Rīgas cirka ziloņu zālē šajā sezonā, turpinoties laikmetīgās mākslas izstāžu programmas ciklam, kurā skatieniem pakļausies dažādu autoru sadarbības projekti.
Rīgas cirka ziloņu zāle
Merķeļa iela 4 (Ieeja no A. Kalniņa ielas puses), Rīga
Devītais starptautiskais Latgales grafikas simpozijs
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
līdz 13. martam
No 1. līdz 13. martam Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā jau devīto reizi norisinās starptautiskais Latgales grafikas simpozijs, kurā piedalās desmit mākslinieki no desmit pasaules valstīm.
Starptautiskais Latgales grafikas simpozijs balstās uz grafikas mākslas medija iedzīvināšanu Daugavpilī un Latgales vārda popularizēšanu starptautiski caur grafiķu aktivitātēm reģionā, pulcējot arvien jaunus medijā strādājošus māksliniekus.
Starptautisko Latgales grafikas simpozijs ir starptautiski atzītu grafiķu tikšanās vieta, māksliniekiem iedvesmojoties Daugavpils pilsētvidē un radot unikālas laikmetīgās grafikas kompozīcijas.
Šogad Latgales grafikas simpozijā piedalīsies šādi mākslinieki: Viktors Manuels Ernandess Kastiljo (Meksika), Irēna Lavruško (Ukraina), Pjotrs Skovrons (Polija), Imants Haņeckis (Latvija), Elīza Pelicāri (Itālija), Jevgenija Džounsa (Lietuva), Lorenco Daviti (Itālija), Kalli Kalde (Igaunija), Jannis Anastasiu (Grieķija), Elizabete Rouza (ASV).
4.martā plkst. 16.00 Rotko centrā notiks publiskas simpozija dalībnieku prezentācijas, kurās mākslinieki iepazīstinās ar sevi, savām autortehnikām un idejām, kuras tie plāno realizēt simpozija laikā.
Simpozija noslēgumā 13. martā plkst. 16.00 Rotko centrā tiks atklāta simpozija dalībnieku darbu izstāde.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Akvarelistes Dzidras Baumas 90 gadu jubilejas izstāde
Tukuma Mākslas muzejā
Līdz 29. martam
Līdz 29. martam Tukuma Mākslas muzejā skatāma akvarelistes Dzidras Baumas 90 gadu jubilejas izstāde, kurā eksponēts viņas veikums no dažādiem daiļrades periodiem.
Dzidras Baumas rokrakstam ir raksturīga žanru daudzveidība – tapuši portreti, klusās dabas, akti, ainavas, mitoloģiska un sadzīves žanra darbi. Māksliniece strādājusi eļļas un akrila glezniecībā, bet vislielāko popularitāti un atpazīstamību iemantojuši viņas ziedu gleznojumi akvareļtehnikā. Mūža nogalē vairāk pievērsusies eksperimentiem ar dažādiem materiāliem, darinot kolāžas.
Izstādes noslēgumā, 28. martā, Tukuma Mākslas muzejā būs tikšanās ar mākslinieci un viņas 90. dzimšanas dienas atzīmēšana.
Tukuma Mākslas muzejs
Harminijas iela 7, Tukums
2. Rīgas Starptautiskajai mākslas biennālē
vairums mākslas darbu būs radīti īpaši šim notikumam
Bridget Polk, "Balancing Rocks", 2013. Natural rocks, dimensions variables. Installation realized the 25th of December, 2013, Ganges River, Rishikesh (India). Courtesy of the artist. Photo: Kris Jones
Otrā Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle (RIBOCA2) “viss reizē zied” (and suddenly it all blossoms) izziņojusi, ka divas trešdaļas no ekspozīcijas veidos jaunradīti mākslas darbi, kas tapuši īpaši šim notikumam un ciešā sadarbībā ar vietējām sabiedriskajām iniciatīvām.
RIBOCA2 Rīgā pulcēs māksliniekus, radošas personības un domātājus, meklējot nākotnes kopsaucējus reģionālajiem un globālajiem šodienas kontekstiem. Gandrīz trešdaļa dalībnieku ir no Baltijas valstīm (Igaunija, Latvija, Lietuva), kuri kopā ar pārstāvjiem no citām Baltijas jūras reģiona valstīm (Dānija, Krievija, Polija, Somija un Vācija) veido teju 60% no 46 izstādē pārstāvētajiem māksliniekiem un mākslinieku kolektīviem. Biennāle iepazīstinās arī ar virkni dalībniekiem no Amerikas Savienotajām Valstīm, Apvienotās Karalistes, Argentīnas, Austrijas, Beļģijas, Francijas, Grieķijas, Horvātijas, Itālijas, Meksikas, Norvēģijas un Šveices.
Starp īpaši RIBOCA izstādei jaunradītajiem darbiem minami:
Olivers Bīrs (Oliver Beer) (Apvienotā Karaliste, dz.1985) turpina darbu pie sērijas Household Gods (Mājas dievības), kas veidota no viņa tuvinieku personīgajām lietām. Sērijas iepriekšējās instalācijas Grandmother (Vecāmāte), Mother (Māte) un Sister (Māsa) papildinās kādas latvietes dzīves stāstam veltīts darbs. Ikdienā lietotiem vai acu priekam glabātiem traukiem, te pievienoti mikrofoni, kas pastiprina tajos rezonējošās frekvences, uztverot priekšmetu iekšējo skaņu un mainot mūsu priekšstatus par tukšumu, klusumu un neredzamo. “Man patīk doma, ka apmeklētājiem var veidoties jaunas attiecības ar priekšmetiem,” saka Bērs, “Viņi var dzirdēt to, ko līdz šim varējuši tikai redzēt un sataustīt.”
Hišams Berrada (Hicham Berrada) (Francija un Maroka, dz. 1986) no mūsu pasaulē pieejamiem materiāliem veido jaunus visumus. Viņa darbi radušies kā rezultāts ķīmijas mākslai. RIBOCA2 izstādei veidotā instalācija Présage (Priekšnojauta) ļaus aplūkot akvārijos iesprostotus mikrokosmosus, kas veidojas mijiedarbībā starp mūsdienu industrijas produktu klāstu un Rīgas apkaimes ekosistēmām. Savukārt videodarbā SiO2 mākslinieks iztēlojas, kāda izskatīsies biennāles norises vieta tūkstošiem gadsimtu vēlāk, kad mums pazīstamā pasaule būs sabrukusi.
Dora Budora (Dora Budor) (Horvātija un ASV, dz. 1984) izmanto kino gan kā sava darba tēmu, gan kā izteiksmes līdzekli. Budora iecerējusi biennāles norises vietu pārvērst performances skatuvē, uz kuras darbojas statisti no vietējo kinofilmu masu skatiem. Iecerēts, ka performances gaitā veidosies jaunas kopdarbības formas un iepriekš nebijusi kolektīvā identitāte, kāda nav iespējama uzraudzības un diktāta apstākļos, kad maksa par uzticēšanos, jūtu paušanu vai to slēpšanu ir pārāk augsta.
Valdis Celms (Latvija, dz. 1943) ir 20. gadsimta septiņdesmito gadu latviešu kinētiskās mākslas virziena pionieris. No daudzajiem projektiem, kuru dizaina autors bijis Celms, vairums “iestrēga” agrīnā stadijā – kā skices vai modeļi. RIBOCA2 ietvaros mākslinieks beidzot īsteno divu liela mēroga projektu ieceres, tai skaitā kinētisko gaismas skulptūru “Pozitrons”. Savulaik to bija pasūtījusi kāda elektronisko ierīču rūpnīca Ukrainā, cerot ar 3,5m augsto publiskās mākslas objektu stiprināt strādnieku garu un celtu darba ražīgumu. Mainoties rūpnīcas vadībai šis projekts netika realizēts.
Margerita Imo (Marguerite Humeau) (Francija, dz. 1986) veido jaunus darbus, ko iedvesmojusi latviešu folklora. Pētot hipotēzi, ka klimata pārmaiņas varētu novest pie garīguma uzplaukuma dzīvnieku vidū, māksliniece instalācijas un skaņdarba tapšanā izmantojusi mirstoša vaļa ķermeni un tā garu. Imo darbi ir metaforas, kas liek pārvaicāt cilvēces statusu uz Zemes un ignoranci attiecībā uz skaidri redzamajiem ekosistēmas brīdinājuma signāliem.
Līna Lapelīte (Lina Lapélyté) (Lietuva, dz. 1984) savā multidisciplinārajā praksē apcer varas hierarhijas, kā arī dzimumu, izturību, rimtu garu un ieklausīšanās prasmi. RIBOCA2 ietvaros Lapelīte sadarbojas ar arhitektu Mantu Petraiti (Mantas Petraitis) (Lietuva, dz. 1977), radot piemiņas darbu senai tautsaimniecības nozarei, kas Latvijā pastāvēja jau kopš viduslaikiem un gadsimtu gaitā bija apaugusi ar neskaitāmām tradīcijām, kas tagad zudušas - baļķu pludināšanu pa Daugavu un plostnieku iemaņām balansēt uz baļķiem. Apcerot attiecības starp cilvēkiem, dabas resursiem un upes spēku, radīts darbs par dabas ekspluatāciju, nevaldāmo upes spēku, dzīves vitalitāti un cilvēku iekārēm.
Berenīsa Olmedo (Berenice Olmedo) (Meksika, dz. 1987) cildina unikalitāti, kāda piemīt nekonvencionālam cilvēka ķermenim, uzsverot ideju, ka mūsu spēks slēpjas daudzveidībā, nevis bioloģiskos un estētiskos standartos. Māksliniece apstrīd normatīvas sociālās struktūras, kas ir pamatā tam, ka cilvēki ar invaliditāti tiek izstumti no sabiedrības. RIBOCA2 tapušajā darbā Olmedo izmantos četras motorizētas bērnu ortozes, kuras ar elektroniskas vadības palīdzību sniegs horeogrāfisku priekšnesumu. Radot būtnes, kas ir reizē organiskas un mehāniskas, māksliniece cenšas izzināt mūsu sabiedrības pārcilvēciskos aspektus.
Bridžeta Polka (Bridget Polk) (ASV, dz. 1960) balansē izdedžu blokus, ķieģeļus un dabiskus akmeņus, veidojot skulptūras ar trauslu līdzsvaru. Tās tapušas, savienojot cilvēka gribu ar minerālu īpašībām un fizikas likumiem. Biennāles izstādē Polka katru dienu balansēs būvniecības materiālus, kas atrasti Rīgas un tās apkārtnes gruvešu teritorijās, tādejādi pārveidojot īslaicīgā tēlniecības darbā pilsētas daudzslāņaino vēsturi.
Tomass Saraseno (Tomás Saraceno) (Argentīna un Itālija, dz. 1973) prezentēs savu Aerocene projektu - lidojošu skulptūru, kuru no Berlīnes uz Rīgu atnesīs vien gaiss, saule un vēja spēks. Kā mākslinieks uzsver: “Uz katru biennāli, izstādi, mākslas mesi, kurā piedalos, man jāsūta mākslas darbs, kas gādā par papildus pienesumu cilvēces radītajām ogļskābās gāzes emisijām atmosfērā un tādejādu būtiski grauj veselību planētai un būtnēm, kuras te mīt, mūs pašus ieskaitot. Bet kā būtu, ja skulptūra sevi uz Rīgu atvestu pati?”
Otrs Saraseno darbs, kas top ciešā sadarbībā ar simfonisko orķestru festivālu “Rīga Jūrmala”, ir Jamming Session – džema sesija starp pasaules izcilākajiem klasiskās mūzikas pārstāvjiem un zirnekli, pārvēršot koncertu vibrējošā laboratorijā. Ar savām skaņu ierīcēm, pārvēršot zirnekļu tīklus mūzikas instrumentos un pastiprinot zirnekļu un viņu tīklu vibrācijas, Saraseno izveidos muzikālu sadarbību starp zirnekļiem un dažādiem festivāla uzaicinātiem mūziķiem.
Augusts Serapins (Augustas Serapinas) (Lietuva, dz. 1990) sākotnēji plānoja ziemas sezonā izgatavot simts sniegavīru, uzsverot māksliniecisko sadarbību starp indivīda iztēli un zemeslodes resursiem. Taču siltās ziema un sniega trūkums projekta iecerē ienesa pārmaiņas, rezultātā topot darbam, kas aicina iztēloties rituālus, kas nākotnē aizstās klimata pārmaiņu rezultātā zudušas tradīcijas. Savā daiļradē mākslinieks koncentrējas uz ikdienišķu radošo pieeju, pārveidojot pasauli ar ierastu, nesarežģītu darbību palīdzību.
Daina Taimiņa (Latvija, dz. 1954) ir matemātikas profesore, kura hiperboliskās ģeometrijas kursā studentiem palīdz iztēloties hiperboliskas plaknes (divdimensionālas virsmas ar konstantu negatīvu liekumu), talkā ņemot tamborētus to modeļus. Savā akadēmiskajā darbībā viņa apstrīd polarizāciju starp zinātnisko pieeju un rokdarbiem. Biennāles izstādei Taimiņa radījusi darbu, kas tapis sadarbojoties ar simtiem brīvprātīgajiem tamborētājiem no dažādiem Latvijas nostūriem. Dzijas vietā mudinot izmantojot arī dažādas alternatīvas, to skaitā plastmasas maisiņus, vecus palagus un videolentes, Taimiņa liek atminēties atziņu, ka viss pakļauts pastāvīgam transformācijas procesam, vai tas būtu mūs prāts un attiecības, vai pasaule ap mums.
RIBOCA2 kuratore ir Rebeka Lamarša-Vadela (Rebecca Lamarche-Vadel). RIBOCA2 apmeklētājiem būs atvērta no 16. maija līdz 11. oktobrim.
