Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Līvas Kaprāles izstāde “Portrets un telpa”
Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”
24. februāris–28. marts
No 24. februāra līdz 28. martam kultūras pils “Ziemeļblāzma” izstāžu zālē būs skatāma tekstilmākslinieces Līvas Kaprāles darbu izstāde “Portrets un telpa”.
Līvas Kaprāles darbi veidoti kā filcētie portreti un plānā vilnas vēlumā pārradītie apkārtējās vides fragmenti. Tematiski ekspozīcija veidota divos virzienos, kas brīžam atdalās, brīžam saplūst; viena daļa veltīta portretam, otra – apkārtējai videi, skatienam caur logu, kas transformējies caur subjektīvo tekstilmākslinieces skatījumu, ar tam raksturīgo tēlu, bet, it īpaši, materiālo, taktilo sajūtu kopumu.
Vairākos darbos autore izmanto oriģinālus senos logu rāmjus no Viļņas, citos redzami fragmenti un veidotas vizuālas references no Ogres kūrorta vasarnīcu logiem. Logu rāmjos veidotais filcējums ir kā mīksta putekļu vitrāža, kas attēlo gan pašu autori, gan viņas iespaidus. Loga rāmji ir gan kā fiziska stingra struktūra, kas burtiski ietver un notur plāno tekstilu, gan kā atsauces un pieturvietu norādītāji uz dažādām reālām vietām.
Filcējumu daudzveidība īpaši atklājas dažādos apgaismojumos – vienmērīgā izkliedētā apgaismojumā nolasāms glezniecisks, krāsains tēls, bet pretgaismā atklājas grafiski strukturālais materiāla šķiedru zīmējums. Darbos apzināti nereti tiek konfrontētas materiālā attēlojuma un tehnikas vizuālās un fizikālās īpašības – filcējums, kam tradicionāli lemts būt blīvam un biezam, transformēts smalkās, plānās putekļveidīgās gleznās.
Līva Kaprāle beigusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu tekstila dizaina nodaļu, kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas maģistrantūru, no 2012. gada ir Latvijas Tekstilmākslas asociācijas biedre, veidojusi gan personālizstādes, gan piedalās grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs.
Kultūras pils “Ziemeļblāzma”
Ziemeļblāzmas iela 36, Rīga
Pasākums “Zemes prieks. Oļģerts Saldavs –
gleznotājs, dzejnieks un mākslas kritiķis.”
Jāņa Akuratera muzejā
25. februāris
Jāņa Akuratera muzejs otrdien, 25.februārī plkst.18.00 aicina uz pasākumu “Zemes prieks. Oļģerts Saldavs – gleznotājs, dzejnieks un mākslas kritiķis.”, kurā ar stāstiem un lasījumiem piedalīsies Ruta Cimdiņa, Maira Valtere, Aivars Eipurs, Ingrīda Burāne un Orests Silabriedis.
“Kādreiz domāju, ka miera stāvoklī var radīt daudz maz pieklājīgus darbus. Bet tomēr ir citādi! Tikai tad, kad sajūti nepārvaramu trauksmi savās domās un tirdošas, nežēlīgas ilgas, – vismaz liekas, ka viss labāk veicas! Es to neesmu pieņēmis par patiesību, bet šķiet tā ir!” – tā mākslinieks Oļģerts Saldavs raksta vēstulē Marijai un Laimai Akuraterēm 1938.gada 22.jūnijā.
Oļģerts Saldavs dzimis 1907. gada 29. jūlijā Kokneses pagastā zemnieka ģimenē. Gatavodamies studijām Mākslas akadēmijā, strādājis Kārļa Miesnieka, Uga Skulmes, Ludolfa Liberta darbnīcās. 1927. gadā iestājies Mākslas akadēmijā. Pēc četru kursu beigšanas uzņemts prof. Vilhelma Purvīša vadītā Dabasskatu meistardarbnīcā. Mākslas akadēmiju beidzis 1936. gadā ar diplomdarbu “Kulšanas laikā”.
Gleznojis galvenokārt ainavas – lauku sētu, lauku ainavu, lauku darbus. Kopš 1935.gada piedalījies izstādēs. Rakstījis presē par jaunākajām izstādēm, kā arī mākslas jautājumiem plašāk. Nozīmīgākais Oļgerta Saldava kā mākslas kritiķa un vēsturnieka darbs ir monogrāfija “Vilhelms Purvītis”, kas izdota 1958 gadā.
Oļģerts Saldavs ir bijis arī pedagogs, mākslinieks noformētājs, dzejnieks un tulkotājs. Mūžībā Oļģerts Saldavs aizgāja 1960.gadā.
1926. gada rudenī Oļģerts Saldavs tuvāk iepazinās ar Jāņa Akuratera ģimeni un neilgu laiku kopā ar mākslinieku Oskaru Kalēju īrēja istabu Akurateru ģimenes dzīvoklī R.Blaumaņa ielā. Jāņa Akuratera kolekcijā ir divas pretēja rakstura Oļģerta Saldava gleznas – “Ratnīca” (1930) un “Iela” (1930). Taču Akurateru ģimenes kolekcija glabā arī dažas Saldava vēstules, rokrakstus, zīmējumus, kas būtiski izgaismo gleznotāja personību.
Jāņa Akuratera muzejs
O.Vācieša iela 6a, Rīga
Mākslas dienām veltīts vakars
Mūkusalas Mākslas salonā
26. februāris
Mākslas dienu norise Jāņa sētā. Jauno mākslinieku pēcpusdiena. 1979. Foto: Andris Rake un Māra Muižniece
Trešdien, 26. februārī plkst. 18.00 Mūkusalas Mākslas salonā notiks Mākslas dienām veltīts vakars “Mākslas dienas – māksla tautai?” Tajā mākslas zinātniece Sniedze Kāle skaidros Mākslas dienu popularitātes fenomenu padomju laikā.
Mākslas dienas ir īpašs temats Latvijas mākslas vēsturē. Padomju periodā tas bija skatītāju iecienīts notikums, kas spēja pilsētu laukumos pulcēt tūkstošiem mākslas interesentu. Iesaistīto cilvēku skaita ziņā šāda apvienošanās pieredzēta vienīgi Atmodas laikā. Kāpēc sabiedrība tik kāri tvēra un gaidīja šo ikgadējo notikumu un kāda bija mākslinieku interese iesaistīties šajos “mākslu – tautai” svētkos?
Mākslas dienām veltītais vakars notiek izstādes “Dzīvā ķēde” ietvaros, kuras norise pagarināta līdz 4. aprīlim.
Ieeja pasākumā un izstādē – bezmaksas.
Mūkusalas Mākslas salons
Mūkusalas iela 42, Rīga
Māksliniecei Silvai Linartei veltīts sarunu vakars
Latgales mākslas un amatniecības centrā, Līvānos
26. februāris
Trešdien 26. februārī plkst. 15.30 Latgales mākslas un amatniecības centrā, Līvānos notiks neformāls sarunu vakars “Vēl viens…citāds stāsts” par mākslinieces, mākslas pedagoģes Silvas Linartes personību un māksliniecisko darbību.
Līvānos, Latgales mākslas un amatniecības centrā no 5. februāra līdz 8. martam skatāma mākslinieces, ilggadējas mākslas pedagoģes Silvas Linartes gleznu izstāde “Vēl viens…Citāds rīts”. Izstādi veido 17 Silvas Linartes mākslas darbi no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra un privātajām kolekcijām. Lakoniskajā, šķietami trauslajā glezniecības manierē radītās dabas ainavas, atmiņu fragmenti vai mākslinieciski vēstījumi atklāj mākslinieces niansēto pasaules uztveri, smalko sajūtu liecinājumu un profesionālo tēlojumu.
Kopš 2018. gada vasaras par Silvu Linarti runājam pagātnes formā, taču mākslinieces atstātais radošais mantojums ir viņas turpinājums. Sarunu vakars “Vēl viens…Citāds stāsts” ir veltījums māksliniecei un pedagoģei Silvai Linartei viņas 81. dzimšanas dienā. Dokumentāli kadri un atmiņu stāsti vēstīs par mākslinieces dzīvi un radošo darbību. Sarunu vakarā viesosies mākslinieces meitas Ilona Linarte-Ruža, Dace Pudāne un Rotko centra pārstāvji.
Sarunu vakarā ieeja bez maksas.
Latgales mākslas un amatniecības centrs
Domes iela 1, Līvāni
Kristas Dzudzilo izstāde “Mīklaini kā spogulī”
galerijā “Daugava”
27. februāris–28. marts
Krista Dzudzilo. Mīklaini kā spogulī. 2019. Audekls, eļļa. 140 x 120 cm
No 27. februāra līdz 28. martam galerijā “Daugava” būs skatāma Kristas Dzudzilo izstāde “Mīklaini kā spogulī”, kas veidota kā mākslinieces subjektīvo atmiņu, situāciju, detaļu vizualizācija un analīze.
Krista Dzudzilo (1989) ieguvusi bakalaura grādu glezniecībā un maģistra grādu Vizuālās komunikācijas nodaļā Latvijas Mākslas akadēmijā. Lielākoties darbojas radošā tandēmā kopā ar Reini Dzudzilo. Veidojusi kostīmus vairāk nekā 20 iestudējumiem dažādos Latvijas teātros un operā.
No 2007. gada piedalās kopizstādēs un rīko personālizstādes. 2019.gadā kopā ar Reini Dzudzilo saņēma Prāgas scenogrāfijas kvadriennāles apbalvojumu par ekspozīciju “ZRwhdZ”, 2019.gadā viņu ekspozīcija “ZRwhdZ” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā nominēta Purvīša balvai 2021.
Kristas Dzudzilo gleznu diptihs “1987” iekļauts Latvijas Laikmetīgā mākslas muzeja kolekcijā, video darbs “Skaidrība” iekļauts Latvijas Nacionālais mākslas muzeja krājumā.
Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga
Pasākumi “Jūlijam Maderniekam–150”
muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”
No 27. februāra
Jūlijs Madernieks, 1920. gadi, foto no Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja krājuma
Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” izcilā mākslinieka, interjerista, pedagoga un mākslas kritiķa Jūlija Madernieka (27.02.1870.–19.07.1955.) jubilejas gadu Latvijā uzsāk atzīmēt tieši viņa dzimšanas dienā – 27. februārī plkst. 17.00 ar pasākumu, kura laikā notiks pēc Jūlija Madernieka metiem darināta tērpa demonstrējums, mākslas vēsturnieces Rūtas Rinkas prezentācija un teatralizēts uzvedums.
Jubilejas sarīkojums akcentēs mazāk zināmu šķautni mākslinieka biogrāfijā, prezentējot kleitu un vainadziņu, kas tapusi pēc mākslinieka 1904. gada zīmējumiem, ko viņš pats raksturojis kā “tautisku tērpu modernā garšā”.
Jūlija Madernieka interjera dizainā būs iespēja ielūkoties, vērojot dokumentālās filmas “Mērijas ceļojums” fragmentus. Sarīkojumu noslēgs teatralizēta, muzikāla un izzinoša ekskursija. Tās laikā muzeja interjerā izvietotās Jūlija Madernieka ornamentiem rotātās grāmatas un nošu izdevumi, tai skaitā arī slavenais Jūlija Madernieka 1913. gadā izdotais katalogs “Ornaments”, ļaus detalizēti un emocionāli iepazīt mākslinieka personību.
Ar šo pasākumu aizsāksies Jūlijam Maderniekam veltīto sarīkojumu gads. Meistardarbnīcas un izstādes norisināsies gan mākslinieka dzimtajā Gulbenes novadā, gan Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā, gan citur Latvijā. Bet teatralizētas ekskursijas “Jūlijam Maderniekam–150” muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” turpināsies visu turpmāko gadu.
Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”
Alberta iela 12 (ieeja no Strēlnieku ielas), Rīga
Jāņa Borga lekcija “Mākslas šedevri. Kad un kā tie radušies?”
mākslas telpā “Aminori”
27. februāris
27. februārī plkst. 18.00 mākslas telpā “Aminori” notiks jau 3. lekcija ciklā “Ceļojumi mākslas pasaules labirintos ar Jāni Borgu”.
Šajā reizē lektors pievērsīsies jautājumam, kad, kā un kāpēc radušies dažādi pasaulslaveni mākslas darbi, atzīmējot darbu rašanos uz laika skalas, kā arī skaidrojot to rašanās apstākļus – attiecīgajā laikmetā valdošās varas, ideoloģijas, reliģijas un citu notikumu kontekstā. Lekcijā tiks gūts priekšstats, kā tulkot mākslas darbu, balstoties uz vēsturisku notikumu norisi, un ko mākslas darba saturs var mums pastāstīt.
Jānis Borgs ir ir mākslas zinātnieks, kritiķis, publicists, kurators, kā arī darbojas vides un grafikas dizainā, pats sevi labprāt dēvējot par mākslas vērotāju.
Vietu skaits ir ierobežots. Interesentus aicinām pieteikties, zvanot 24002455 vai rakstot info@aminori.lv. Ieejas maksa 10 EUR.
Mākslas telpa “Aminori”
Kr. Valdemāra iela 69, Rīga
Paulas Vītolas izstāde “Viļņi - Gaismas – Ēnas”
RIXC galerijā
28. februāris–2. maijs
Ieskats Paulas Vītolas eksperimentos ar gaismu un skaņu. Foto: Maija Demitere
No 28. februāra līdz 2. maijam RIXC galerijā būs skatāma Paulas Vītolas izstāde “Viļņi - Gaismas – Ēnas”.
Izstādes darbos apskatāmi mākslinieciski eksperimenti ar šķietami pašsaprotamām parādībām – skaņu un gaismu. Izmantojot gaismu kā skaņas avotu un ieguves veidu, tā no neredzamas un netveramas parādības kļūst redzama un ar to iespējams strādāt vizuāli, paverot arvien jaunas iespējas eksperimentiem.
Māksliniece līdz šim radījusi dažādus prototipus skaņas iegūšanai ar gaismu – performances instrumentus, ar kuriem var radīt skaņas, izmantojot motorus, stīgas, Ziemassvētku lampiņas, ūdens pudeli un citus priekšmetus; skaņas ierakstītāju, kurā mikrofona vietā tiek izmantots spogulis un saules gaisma; kā arī ierīci, ar kuras palīdzību var klausīties kukaiņu spārnu skaņas.
Gaisma izstādes darbos tiek izmantota tam, lai radītu skaņu, izmantojot fotoakustikas principu, ko jau 1880. gadā atklāja Aleksandrs Greiems Bells. Izstādē iespējams iepazīties ar mākslinieces eksperimentiem – būs apskatāmas skices no darbu izstrādes procesa, prototipi un instrumenti skaņas radīšanai. Arī izstādes apmeklētājiem būs iespēja iesaistīties aizraujošos un rotaļīgos eksperimentos ar gaismu un skaņu.
Paula Vītola ir māksliniece un pasniedzēja Liepājas Universitātē, galvenokārt darbojas mediju mākslas un mākslas pētniecības laukā, kā arī pēdējā laikā pievērsusies skaņas mākslai. Savā radošajā darbībā māksliniece eksperimentē ar dažādām tehnoloģijām, dabas un fizikālām parādībām, cenšoties tās izprast, meklējot jaunus izteiksmes līdzekļus un veidus kā ar tām darboties.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
RIBOCA prezentēs mākslas izdevumu “Drīz”
“Latvijas grāmatu izstādē 2020”
28. februāris
Foto: Alexey Murashko
28. februārī Ķīpsalas izstāžu centrā notiekošajā “Latvijas grāmatu izstādē 2020” Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle (RIBOCA) prezentēs jaunu mākslas izdevumu “Drīz” – veltījumu Rīgas centram pieguļošajām apkaimēm un ielu mākslai. Izdevums sagatavots latviešu, krievu un angļu valodās un visas trīs izstādes dienas – no 28. februāra līdz 1. martam, RIBOCA stendā būs iespējams gan iegādāties limitētā tirāžā izdoto grāmatu, gan satikt tās veidotājus.
Grāmatā apkopotas četru atšķirīgu formātu pastaigas. Redaktore Ieva Laube apsekojusi arhitekta Nikolaja Hercberga fotogrāfijas par 20. gadsimta starpkaru perioda Rīgu un kas no tās palicis pāri šodien. Fotogrāfs Pēteris Vīksna fiksējis kā “pagaidu risinājumi” pilsētvides pielabošanā pārtop par patinas klātu Rīgas ikdienību. Mākslinieks Oskars Pavlovskis vēsturisko strādniecības apkaimju tagadējos iedzīvotājus portretējis wheat-paste tehnikā uz ēku ugunsmūriem un pagalmu žogiem, ar tēmturi “mikropilsonis”. Vents Vīnbergs krājumam uzticējis savas dienasgrāmatas ierakstus, ar topogrāfiskiem sazemējumiem – Atgāzene, Beberbeķi, Mangaļsala… Krājuma veidotāju pastaigām vietumis pārklājoties, katra redzespunkts ļauj pilsētas kultūrslāņos pamanīt atšķirīgus segmentus. To neviendabīgie saaugumi, negaidītās simbiozes vai, gluži pretēji, autonomās līdzāspastāvēšanas formas atrodamas arī grāmatas struktūrā. Par to jāpateicas grāmatas mākslinieciskā noformējuma autoram Aleksejam Muraško.
RIBOCA starpgadu programmas “microRIBOCA” kurators Kaspars Vanags par izdevuma koncepciju un nosaukumu stāsta: “Garas pastaigas šādās pilsētās (kā Rīga) pa centram pieguļošajām apkaimēm rosina divas radikāli pretējas domas – par entropiju un jauncelsmes cerībām. Katrai no abām var piedēvēt vārdu “drīz”, un tās mijas savā starpā līdzīgi soļiem, kādus liek vēsture, speroties cauri jebkuru laiku šodienai.”
Jāatgādina, ka “microRIBOCA” ietvaros notika dažādas aktivitātes, ar mērķi veicināt rīdziniekos vietas piederības sajūtu un atraisītu radošo potenciālu, ko sevī slēpj ikdienas dzīve pilsētas publiskajā telpā. Tostarp uz pamesta koka nama tika atklāts Ingas Melderes mākslas darbs “Braunijs no Bruņinieku ielas”, kas ticis nominēts gan Purvīša balvai 2021, gan “Kilograms kultūras 2019”. Tāpat tika rīkotas urbānās pētniecības ekskursijas un tūres ar arhitektiem, bet pilsētvidi apdzīvoja projekta "mikropilsonis" portretu galerija. Savukārt oktobrī “microRIBOCA”, sadarbībā ar fondu “Oxford Muse” un Dailes teātri rīkoja pasākumu “Svešinieku mielasts” (Feast of Strangers), ar pazīstamo britu vēsturnieku un domātāju Teodoru Zeldinu (Theodore Zeldin).
Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle
Ķīpsalas iela 8, Rīga
Izstāde “Kabuki. Japānas 19. gadsimta ukijo-e”
mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
29. februāris–19. aprīlis
Utagava Kuņisada (Utagawa Kunisada, 1786–1865). Aina no izrādes “Sanņin Kičisa Kuruva no Hacugai”. Kreisā puse: aktieris Ičikava Kodandži budisma mūka Ošō Kičisa lomā un aktieris Ičimura Uzaemon zobenu veikala pārdevēja Džūzaburō lomā. Labā puse: aktieris Kavarazaki Gondžūrō samuraja (rōņin) Obō Kičisa lomā. 1860. Papīrs, krāsains kokgriezums.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija. Publicitātes foto
No 29. februāra līdz 19. aprīlim Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Lielajā izstāžu zālē būs skatāma izstāde “Kabuki. Japānas 19. gadsimta ukijo-e”.
Ukijo-e ir grafikas paveids, ko burtiski var tulkot kā “mainīgās pasaules ainas”. Ukijo-e mākslinieki pamatā izvēlējās attēlot kabuki teātra aktierus, skaistas sievietes, sumo cīkstoņus, kareivjus, ainas no vēstures un tautas pasakām, ceļojumu skatus, ainavas, dabu un dzīvniekus, kā arī erotiska rakstura darbus, tādā veidā parādot Edo perioda (1603–1868) dinamisko, enerģijas pilno populāro kultūru, kas uzplauka lielākajās Japānas pilsētās.
Savukārt kabuki ir tradicionālā japāņu teātra forma, kas arīdzan radās un attīstījās Edo laikmetā, apvienojot dziedāšanu, mūziku, deju un drāmu. Tieši kabuki teātra aktieru attēlojums bija pieprasītākais ukijo-e mākslinieku un aktieru cienītāju vidū.
Izstādei atlasītie 86 darbi parādīs kabuki teātra aktiera attēlojumu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā esošajos Japānas Edo perioda krāsainajos kokgriezumos jeb ukijo-e. Jāpiebilst, ka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Japānas grafikas kolekcijā ir ap 380 eksponātu, no kuriem lielākā daļa ir ukijo-e – grafikas paveids.
Zobenu cīņas un citi spraigi sižeti, cilvēka izmēra žurkas, izteiksmīgs, aktieru emocijas paspilgtinošs grims un žesti, krāšņi dekorēti tērpi ir tikai neliela daļa no tā, ko izstādes apmeklētāji ieraudzīs ukijo-e mākslinieku darbos. Tā būs Japānas Edo laikmeta (1603–1868) dzīve caur kabuki aktieru tēlojumu.
Izstādē galvenokārt apskatāmi trīs 19. gadsimtā ražīgu un komerciāli veiksmīgu ukijo-e autoru darbi – Utagava Kuņisada (Utagawa Kunisada, 1786–1865), kurš bija arī viens no vadošajiem tendenču noteicējiem savā jomā, Kuņisadas skolnieks un aktīvs kabuki aktieru attēlotājs Tojohara Kuņičika (Toyohara Kunichika, 1835–1900) un Utagava Kuņijoši (Utagawa Kuniyoshi, 1797–1861), viens no pēdējiem lielajiem Japānas ukijo-e meistariem.
Izstādes kuratore ir Kristīne Milere.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
Ilzes Smildziņas izstāde “Kaut kur turpat”
Kultūras centra GrataJJ mākslas galerijā MuseumLV
29. februāris–4. aprīlis
No 29. februāra līdz 4. aprīlim kultūras centra GrataJJ mākslas galerijā MuseumLV būs skatāma Ilzes Smildziņas izstāde “Kaut kur turpat”.
Jaunajā personālizstādē Ilze Smildziņa ir uzticīga savai iecienītajai tehnikai un tēmai - eļļas tehnikā virtuozi gleznotiem mākoņu tēliem, kas nebeidzamā mainībā aizpilda bezgalīgu plašumu.
Skatītājiem būs iespēja novērtēt pēdējo divu gadu laikā tapušos darbus. Par šo projektu māksliniece stāsta: “Izstādes nosaukums ir saistīts arī ar to, ka mākoņu tēmā esmu vēl aizvien. Turpat. Vēl ir tik daudz neuzgleznotu mākoņu, tik daudz neuzgleznotu sajūtu.
Kaut kur - tā ir nenoteikta, vārdā nenosaukta, bet atpazīstama vieta. Mēs esam tur bijuši. Tā mēs kaut ko meklējam un šī svarīgā procesa laikā, nepamanām tos sīkos ikdienas skaistumus. Tikai apstājoties, prāts pēkšņi atveras un saprotam, cik daudz skaista un ievērības cienīga mums apkārt … un bieži to atrodam vietā, kur meklējumi sākušies – turpat.
Glezniecība man ļauj pastāstīt stāstu neizmantojot vārdus. Darbos atrodami fragmenti no ikdienā redzētā un piedzīvotā, ievietoti citā realitātē, tādejādi akcentē pašu stāstu. Attēlotie sižeti var notikt arī citur, bet plašums un bezgalīgā telpa dod iespēju skatītajam interpretēt. Telpas un brīvības sajūtai ir liela nozīme. Attēlotie cilvēki ir mani draugi, paziņas vai nejauši satikti cilvēki, kas ienesti manis radītajos stāstos.”
Ilze Smildziņa ieguvusi maģistra grādu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā figurālajā meistardarbnīcā un maģistra grādu grafikā. Māksliniece ir veidojusi vairākas personālizstādes Latvijā un Lietuvā, kā arī piedalījusies dažādās vietējās un ārvalstu grupu izstādēs un mākslas konkursos. Ilzes Smildziņas mākslas darbi atrodami privātkolekcijās – Kanādā, Beļģijā, Francijā, Zviedrijā, Vācijā, Īrijā, ASV, Baltkrievijā un Latvijā, Ķīnas Nacionālās mākslinieku asociācijas kolekcijā un Luciano Benetton kolekcijā.
Kultūras centra GrataJJ mākslas galerija MuseumLV
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Liepājas mākslinieku grupas izstāde “Piekrastes reljefs”
Ventspils teātra namā “Jūras vārti”
līdz 22. martam
Līdz 22. martam Ventspils teātra nama “Jūras vārti” Lielajā izstāžu telpā skatāma Liepājas mākslinieku grupas izstāde “Piekrastes reljefs”.
2011. gadā Liepājas mākslinieku grupa aizsāka tradīciju, Liepājas pilsētas dzimšanas dienā dāvinot mākslas darbu izstādi saviem tuvākajiem kaimiņiem – ventspilniekiem. “Piekrastes reljefs” ir ceturtā liepājnieku (un šoreiz arī viņu draugu) izstāde Ventspilī.
Domubiedru grupa, kas ikreiz veido izstādes ekspozīciju ir mainīga, tomēr tās centieni sniegt pēc iespējas plašāku ieskatu mākslinieku daiļradē paliek aizvien nemainīgi. Izstādē “Piekrastes reljefs” apskatāmi 12 mākslinieku – Igora Bernāta, Herberta Erba, Krista Erba, Alda Kļaviņa, Guntas Krastiņas, Mārtiņa Krūmiņa, Jāņa Kupča, Andra Millera, Vitālijas Petraitītes (Vitalija Petraityte, Lietuva), Petras Saulenas (Petras Saulenas, Lietuva), Gintas Stavrovskas, Vikas Štrauhas – darbi: gleznas, fotogrāfijas un objekti.
Ventspils teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Venstpils
Jegora Buimistera personālizstāde Some Ghost Stories
mākslas telpā “Aminori”
līdz 27. martam
Līdz 27. martam mākslas telpā “Aminori” skatāma Jegora Buimistera personālizstāde Some Ghost Stories.
Jegors Buimisters ir mākslinieks, kura daiļradē galvenie vadmotīvi ir laiks un atmiņa. Izstādes nosaukums Some Ghost Stories (“Daži spoku stāsti”) izvēlēts atspoguļojot sajūtu, kas rodas iedziļinoties pagātnes tēlu un atmiņas pasaulē. Glezniecības un grafikas darbos parādās gan zināmi vēsturiskie personāži, gan tēli no personīgajiem ģimenes fotoarhīviem. Mākslinieku interesē iespēja savos darbos noķert kaut ko jau zudušu vai ne līdz galam piederīgu šai pasaulei.
Mākslinieks ir dzimis un audzis Latvijā, bet studēt izvēlējās Anglijā. Ieguvis bakalaura grādu Kambervelas mākslas koledžā, šobrīd turpina studijas Londonā, Goldsmitas koledžā.
Izstādē apkopotie darbi ir intīma spoku kolekcija. Mākslinieks izjūt dziļu empātiju pret attēlotajiem personāžiem, kuri, viņaprāt, zaudējuši cīņā ar laiku un vēsturi. Nikolaju Gumiļovu, Flaneriju O’Konoru, Simonu Veilu un citus darbos iekļautos tēlus, gluži kā spokus, vieno nepiepildīta loma dzīvē. Vairums šo cilvēku ir bijuši saistīti ar vardarbību, aizsargājot idejas, kas bijušas pārlieku kontroversiālas vai novecojušas – un zaudējuši.
“Gleznas ir saistītas un viena otru papildina, atgādinot par attēlu vienotību nepārtrauktajā laika plūsmā. Tie sadeg, tiek aizmirsti un atgriežas, lai mūs vajātu,” tā izstādes darbus raksturo mākslinieks.
Mākslas telpa “Aminori”
Kr. Valdemāra iela 69, Rīga
Izstāde “Juris Soikans. Maģiskais reālisms”
Latgales vēstniecībā GORS
līdz 19. aprīlim
Līdz 19. aprīlim Latgales vēstniecībā GORS skatāma māksliniekam, teorētiķim, mākslas kritiķim un pedagogam Jurim Soikanam (1920–1995) veltīta izstāde “Maģiskais reālisms”. 12. aprīlī Ludzā dzimušais, bet ilgus gadus trimdā, Vācijā, dzīvojošais mākslinieks svinētu 100. dzimšanas dienu.
Izstāde ietver Jura Soikana glezniecības darbus no viņa darbu sērijas “Maģiskais reālisms”, kā arī ļauj iepazīt mākslinieka arhīvu, izgaismojot Soikana biogrāfijas atsevišķas lappuses un viņa plašo interešu loku.
Jura Soikana daiļrade un tās attīstības trajektorijas ir ievērojami plašas, kā arī iezīmē būtiskas 20. gs. otrās puses Latvijas kultūras un mākslas vēstures lappuses, kas saistītas ar trimdu, migrāciju un kultūru mijiedarbību gan lokālā, gan globālā kontekstā.
Juris Soikans ir dzimis un audzis Ludzā, mācījies Rēzeknē un Rīgā, bet Otrā pasaules kara notikumu iespaidā nonāca trimdā, pēc kara uzsākot dzīvi Dortmundē, Vācijā, kur arī aizritēja lielākā daļa viņa radošās biogrāfijas. 1990. gadā viņš atgriezās Latvijā. Savā radošajā praksē viņš pievērsās glezniecībai, grafikai, grāmatu ilustrēšanai, rakstījis dzeju, kā arī muzicējis, izteiksmes formām kulminējot neordināros radošos meklējumos un atradumos. Būtiska viņa radošā mantojuma daļa ir sarakstītās esejas, mākslas kritikas un teorētiskie pārspriedumi. Bez tā izstrādāta arī kibernētiskās estētikas teorija kā modernās mākslas pedagoģijas metode, ko Soikans pielietoja arī savā pedagoga praksē. Sākot ar 1972. gadu, Soikans glezniecībā attīsta ideju par “Maģisko reālismu”, konceptualizējot to formas, krāsas un dinamikas aspektu ietvarā.
Latgales vēstniecība GORS
Pils iela 4, Rēzekne
