Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
25/06/2019
Pirmais starptautiskais glezniecības simpozijs “Silva Linarte”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
25. jūnijs–5. jūlijs
Godinot izcilās mākslinieces un ilggadējās mākslas pedagoģes Silvas Linartes piemiņu, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā tiks aizsākta jauna simpozija tradīcija – no 25. jūnija līdz 5. jūlijam norisināsies pirmais starptautiskais slezniecības simpozijs “Silva Linarte”.
Māksliniecei un mākslas pedagoģei Silvai Linartei (1939-2018) bija un joprojām ir īpaša saikne ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru. Ne tikai tādēļ, ka viņa ir dzimusi Daugavpils novadā un mantojusi dzimtas piederību Latgales reģionam, bet arī tādēļ, ka jau kopš mākslas centra atklāšanas ir bijusi klātesoša tā aktivitātēs un norisēs.
Apzinoties Silvas Linartes mākslas mantojuma unikalitāti un veicinot interesi par Daugavpili kā mākslinieciski rosinošu pilsētu, šogad Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs organizē pirmo starptautisko glezniecības simpoziju “Silva Linarte”, kurā piedalīsies 7 mākslinieki: Svens Drobnica (Zviedrija), Rodrigess Gomess Gonsalo (Spānija), Anna Abidina (Krievija), Oksana Vronska, Guna Millersone (Latvija), Agata Čermuškina-Čruta (Polija), Ģiedre Riškute (Lietuva).
Simpozija atklāšanā 26. jūnijā plkst. 15.00 Rotko centrā notiks mākslinieku prezentācijas, kurās tie prezentēs sevi, savas gleznošanas tehnikas un idejas, kuras paredzēts īstenot simpozija laikā.
Simpozija dalībnieku darbu izstāde vasaras izstāžu sezonas ietvaros Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā tiks atklāta 5. jūlijā.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Franču grafiķa, rakstnieka un režisora Žana Kokto
grafiku izstāde “Žans Kokto. Līniju māksla”
Liepājas muzejā
26. jūnijs–29. septembris
No 26.jūnijā līdz 29. septembrim Liepājas muzejā būs skatāma franču grafiķa, rakstnieka un režisora Žana Kokto (1889.-1963.) līdz šim neeksponētu grafiku izstādi “Žans Kokto. Līniju māksla”, kas tapusi sadarbībā ar izstāžu kompāniju “Art Expo”, atzīmējot mākslinieka 130. jubileju.
Izstādē varēs iepazīties ar Žana Kokto grafikām no Kesauri ģimenes kolekcijas - unikāliem darbiem, kas veltīti viņa draugam, izcilam māksliniekam Pablo Pikaso, Žana Kokto darbu portfolio ar 132 nospiedumiem no mākslinieka oriģināliem līniju zīmējumiem.
Žans Kokto bija multimākslinieks, kurš radoši izpaudās dažādās jomā – mākslā, kino, literatūrā.
Žans Kokto Parīzes mākslā sāka darboties kopš 1910. gadu vidus. Viņa tuvākie draugi un līdzgaitnieki bija Pablo Pikaso, Marsels Prusts, Ēriks Satī un Andrē Žids.
Liepājas muzejs jau vairākkārt ir sadarbojies ar izstāžu kompāniju “Art Expo”, rīkojot Salvadora Dalī, Renē Magrita, Marka Šagāla un franču sirreālistu litogrāfiju izstādi.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Šonedēļ ar īpašu programmu noslēgsies
laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit 10.1
Līdz 30. jūnijam
Andresa Pereiras Pasa, “Izpildījumi un papildinājumi: Iskve”, 2017. Foto: Margarita Ogoļceva, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, 2019.
Šonedēļ ar īpašu programmu noslēgsies laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit 10.1, kas norisinās LU bijušajā fizmatu fakultāte Pārdaugavā, Zeļļu ielā 25.
Ceturtdien, 27. jūnijā plkst. 18.30 pēdējo reizi apmeklētājiem ir iespēja iepazīt izstādi kopā ar tās kuratori Solvitu Kresi. Pastaigā pievienosies arī kuratore Joana Varša (Joanna Warsza), kas pievērsīsies stāstam par mākslinieka Janeka Simona darbu, kas izstādīts Survival Kit.
Piektdien, 28. jūnijā plkst. 19.00 tekstgrupa “Orbīta” uzstāsies ar jaunu dzejas un skaņas performanci, kurā dzejas lasītāja balss darbina dažādas elektromehāniskās skaņrades ierīces, un tālāk šī skaņa tiek apstrādāta ar efektu procesoriem. Skaņas pavadījuma avots ir dzejoļa ritms un intonācija. Vairums skaņu nāk no “Orbītas” radītā trokšņu kombaina — no sistēmas, kurā iekļauti elektromotori, ūdens sūkņi, laboratorijas maisītāji, ventilatori, atsperes un daudzi citi elementi, bet daļa skaņas ainavas būs unikāla un taps uz vietas pasākumā, izmantojot uzstāšanās vietas skanisko potenciālu.
Sestdien, 29. jūnijā plkst. 15.00 visi aicināti uz Junnijas Jangas (Yunnia Yang) lekciju un filmu programmu “Prāta starpstāvoklis”, kas norisināsies angļu valodā. Video izpētes projekts veltīts māksliniekiem, kuri pēc komunistiskā režīma gala piedzīvojuši radikālu pārmaiņu periodu un kļuvuši par lieciniekiem tam, kā cilvēki pieņem jauno kapitālistisko dzīvesstilu. Projekta uzmanības centrā ir alternatīvi attīstības ceļi, kas vestu prom no šīs binārās sistēmas; tā atbilde uz postsociālisma situāciju ir vizuāla poēzija, asprātīga ironija un radoša iztēle.
Svētdien, 30. jūnijā jebkurā laikā no plkst. 12.00 – 16.00 bērni varēs darboties radošajā darbnīcā kopā ar mākslinieci Izoldi Cēsnieci. Iedvesmojoties no šī gada festivāla tematikas, bērni radīs esošas un neesošas zemes, līmēs, zīmēs un veidos liela formāta kartes festivāla dārzā vai lietus gadījumā – izstādes ēkā. Vēlama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot +371 2958 6893 vai rakstot mara@lcca.lv
Festivāla organizators Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs kopā ar kuratorēm Solvitu Kresi, Ingu Lāci, Anželsu Miraldu (Àngels Miralda) un 34 vietējiem un ārvalstu māksliniekiem izstādē un festivāla notikumos līdz 30. jūnijam pēta jēdzienu outlands (ārpuszemes, svešzemes), apšaubot tradicionālo ģeopolitisko un kultūrtelpas dalījumu centrā un perifērijā un izgaismojot sarežģītos identitātes veidošanās procesus. Arī šoreiz par festivāla norises vietu izraudzīta kāda Rīgas tukšā ēka, lai pievērstu cilvēku uzmanību tās nākotnes attīstīšanas potenciālam. Bijusī LU fakultāte ir uzcelta 1888. gadā un vispirms kalpojusi par vācu bāreņu namu, bet vēlāk - milicijas skolu.
Laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit 10.1
Ērikas Zuteres personālizstāde “Šķērsgriezums”
galerijā “Istaba”
27. jūnijs–3. augusts
No 27. jūnija līdz 3. augustam galerijā “Istaba” – trauslums, vieglums un caurspīdīgums tekstilmākslinieces Ērikas Zuteres personālizstādē “Šķērsgriezums”.
Izstāde demonstrē mākslinieces laikietilpīgās izklaides – spēles ar “papīru un piedevām”, dabā atrastajiem materiāliem, krāsām un kontrastiem, – spēles, kas izaugušas no pēdējo gadu aizraušanās ar papīra izgatavošanu.
“Tās ir kompozīcijas, ko veido augļu un dārzeņu papiruss, sākot no mājasstūrī augošā rabarbera līdz eksotiskajiem augļiem. Daba pati ir kā lielākais mākslinieks, ar ko nav vērts konkurēt, labāk piedalīties un iesaistīties,” saka Ērika Zutere. Ilgstoši kaltētās un daudzkārt presētās “augu šķēles” ir kā faktūrām bagātas gleznieciskas miniatūras. Ņemot talkā nedaudz tekstilniecisku papildinājumu (audekls un diegs) – darbos jaušami dabas motīvi, koki, lauki un dažādi ritmi, kas saskatāmi visapkārt.
Ērika Zutere (dz. 1969) beigusi JRRMV un Mākslas akadēmijas tekstilmākslas nodaļu. Tekstilmākslinieku asociācijas un IAPMA (The International Association of Hand Papermakers and Paper Artists) biedre.
Galerijā “Istaba”
Kr. Barona iela 31A, Rīga
Teātra trupas KVADRIFRONS izrādes “Vecmāmiņu valsts” pirmizrāde
festivālā “Lampa”
29. jūnijs
Pasakā “Sarkangalvīte un vilks”, Apvienotajā karalistē, Rīgas Centrāltirgū un citos tirgos, uz parka soliņiem un pa blokmāju logiem, poliklīnikās, tramvajos, teātru zālēs, piemājas dārziņā un manā virtuvē - galvenajā lomā vecmāmiņa.
Izrādē “Vecmāmiņu valsts” teātra trupa KVADRIFRONS kopā ar draugiem, laikabiedriem un pamatskolu koristiem vēlas izstāstīt stāstu par neviltotu mīlestību mūža garumā. Tā būs izrāde par mūsu vecmāmiņām un to, kā viņas mūs audzinājušas, ko iemācījušas, kā auklējušas un kaitinājušas. Par sadzīvošanu, pieaugšanu un samierināšanos. Par Latvijas sabiedrības pakāpenisko novecošanos. Par šausmīgi mazām pensijām. Par ļoti garšīgām zupiņām un pankūciņām. Par priecīgu kopā būšanu, pārspīlētām rūpēm, draudzīgām paaudzēm un ģimeniskām pieredzēm. “Vecmāmiņu valsts” būs veltījums visām Latvijas vecmāmiņām un viņu mazbērniem.
“Vecmāmiņu valsts” pirmizrāde notiks Cēsīs, festivālā “Lampa” 29. jūnijā, un līdz šī gada beigām tā tiks izrādīta arī Valmierā, Kuldīgā, Liepājā, Daugavpilī un Rēzeknē, katrā pilsētā iesaistot izrādē vietējo bērnu kori. Izrādi veido režisore Paula Pļavniece, dramaturgi Justīne Kļava un Evarts Melnalksnis, komponists Jēkabs Nīmanis, scenogrāfe Marija Rozīte Vītola un rumāņu dokumentālā fotogrāfe Odeta Katana. Iestudējumā piedalās aktieri: Reinis Boters, Klāvs Mellis, Ance Strazda, Āris Matesovičs, Jana Ļisova, Ance Kukule, Jānis Kronis, Samira Adgezalova.
microRIBOCA ietvaros ar projektu “Svešinieku mielasts”
Rīgā viesosies Teodors Zeldins
7. oktobris
Turpinot nule kā uzsākto Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles (RIBOCA) starpgada programmu “microRIBOCA”, sākta biļešu tirdzniecība uz 7. oktobrī gaidāmo viena no mūsdienu ievērojamākā intelektuāļa Teodora Zeldina projektu “Svešinieku mielasts”. Līdz šim īstenots jau 14 valstīs, pasākums vienkopus pulcēs vairāk nekā 200 rīdzinieku, dodot iespēju katram tuvāk iepazīt kādu svešinieku ar sarunāšanās mākslas palīdzību, ko neformālā vakariņu gaisotnē apgūt palīdzēs viens no mūsdienu spožākajiem prātiem, vēsturnieks un filozofs Teodors Zeldins. Aicinām 2 stundu garā sarunā ar svešinieku atklāt, kā “sociālo burbuļu” laikmetā var noritēt auglīga domu apmaiņa ar sarunu biedru, kura pasaules redzējums, agrākā dzīves pieredze un sociālpolitiskā nostāja nav izzināta!
Pasākums norisināsies Dailes teātrī. Biļetes pieejamas biļešu tirdzniecības platformas eKase.lv.
Lai arī šādos pasākumos satikušies jau tūkstošiem ļaužu dažādās pasaules valstīs, tā scenārijs saglabājies nemainīgs: pie vakariņu galda apsēžoties diviem svešiniekiem, viņi saņem no Teodora Zeldina īpašu ēdienkarti, kurā visi ēdieni aizstāti ar domu apmaiņu rosinošiem jautājumiem no dažādu tēmu lokiem. Sākot ar vieglām "uzkodām", tad ķeroties klāt gruntīgiem "pamatēdiena" jautājumiem un beigās našķējoties ap “desertu”, sarunu pārinieki mielasta gaitā ļaujas sarunām, caur kurām iepazīst viens otra vērtību sistēmu, apjauš, kam tajā piešķirta vislielākā nozīme un kāpēc. Līdzīgi daudzveidībai kulinārijas pasaulē, arī Zeldina piedāvātā ēdienkarte ietver sevī visdažādākos dzīves izgaršošanas aspektus caur sarunu mākslu. Būdams Oksfordas Universitātes profesors, Teodors Zeldins bija viens no pirmajiem, kurš akadēmiskajā vēstures disciplīnā rada vietu un metodi, lai pētītu un runātu par cilvēcisko attiecību un jūtu pasaules komponenšu – mīlestības, baiļu, vientulības, draudzības un personisko ambīciju – mainīgajiem stāvokļiem dažādu civilizāciju un laikmetu gaitā. Īpašu lomu viņš vienmēr piešķīris sarunu fenomenam, uzsverot, ka savstarpējās attiecības un jūtu stāvokļi tiek izkopti prasmīgu sarunu ceļā. Arī viņa izstrādātās sarunu vakariņas ir apliecinājums tam, ka, satiekoties diviem svešiniekiem, var veidoties savstarpēja uzticēšanās, jauni uzvedības paradumi viņpus garlaicības, kā arī iejūtīgāka pieeja šķietami mūžīgajam paaudžu konflikta jautājumam.
Sarunu pasākuma formāts radies fonda “Oxford Muse” paspārnē, ko Teodors Zeldins nodibināja 2001. gadā. “Svešinieku mielasta” galvenais mērķis ir ne tikai dot cilvēkiem iespēju dibināt jaunas iepazīšanās, bet, pirmkārt, atklāt pašiem sevi. Kā skaidro Teodors Zeldins: “Sarunā sastopas prāti ‒ katrs ar savu pieredzi un paradumiem. Kad prāti satiekas, tie nevis vienkārši apmainās ar faktiem, bet transformē tos. Saruna nav kāršu kavas sajaukšana; tā ir spēļu partija, kurā uzrodas arvien jaunas, iepriekš nepazītas kārtis. Lai saruna vispār būtu iespējama, jābūt gatavam tās noslēgumā nokļūt kā nedaudz citam cilvēkam”.
Teodors Zeldins (dz. 1933.) ir “viens no četrdesmit cilvēkiem, kuru idejām varētu būt paliekoša nozīme jaunajā gadu tūkstotī”, - tā savulaik apgalvojis britu laikraksts The Independent. Zeldina grāmatas tulkotas 27 valodās. Kaut gan to uzmanības centrā lielākoties ir vēsture, autors savos darbos īpašu uzmanību pievērš indivīda lomai un jūtu pasaules dažādajiem kontekstiem. Līdzās akadēmiskās vides atzinībām, Zeldina devums sabiedrībai sniedzas tālāk par darbu vēstures laukā – viņa padoms un zināšanas ir bieži pieprasītas arī starp citu jomu speciālistiem. Viņš ir bijis gan padomnieks Francijas prezidentam un konsultējis vadības ešalonus starptautiskiem finanšu, jurisprudences, medicīnas, IT un ražošanas uzņēmumiem, gan arī ir iecienīts viesis starptautiskos politiskajos forumos un kultūras nozares konferencēs.
ISSP Skola izsludina pieteikšanos
divu gadu programmai “Attīstot fotogrāfijas valodu”
Līdz 22. jūlijam
Līdz 22. jūlijam iespējams pieteikties ISSP Skolas kursam “Attīstot fotogrāfijas valodu” – divu gadu garai neformālās izglītības programmai laikmetīgajā fotogrāfijā. Mācības sāksies septembrī. Pasniedzēju vidū ir Latvijā un starptautiski pazīstami fotogrāfi un eksperti, tostarp Iveta Gabaliņa (Vaivode), Arnis Balčus, Andrejs Strokins, Vika Eksta, Solvita Krese u.c.
ISSP Skola kopš 2011. gada piedāvā kvalitatīvu, praksē balstītu izglītību Latvijas jaunajiem fotogrāfiem un fotogrāfijas interesentiem. Divu gadu programma “Atttīstot fotogrāfijas valodu” paredzēta dalībniekiem ar priekšzināšanām un nodrošina studentiem eksperimentālu, radošu un kritisku vidi, kurā attīstīt savu vizuālo valodu un individuālo pieeju fotogrāfijā. Strādājot pie dažādiem autorprojektiem Latvijas un ārvalstu speciālistu vadībā, studenti pilnveido profesionālās prasmes un paplašina izpratni par fotogrāfiju kā laikmetīgās mākslas mediju.
Skolā pasniedz vairāki Latvijā un starptautiski atpazīstami fotogrāfi – Iveta Gabaliņa (Vaivode), Arnis Balčus, Vika Eksta, Andrejs Strokins, Ieva Balode, kā arī kuratores Solvita Krese, Maija Rudovska un Evita Goze, mākslas zinātniece Laine Kristberga un citi.
Programmas ietvaros regulāri notiek vieslekcijas, kurās ar pieredzi dalās mākslinieki, radošo profesiju pārstāvji un eksperti.
Nodarbības notiek darba dienu vakaros Rīgas centrā – Berga Bazārā, līdzās ISSP Galerijai. Programmas ilgums – divi mācību gadi jeb 18 mēneši. Mācību sākums – 2019. gada septembrī. Vairāk informācijas par programmu un pieteikšanos: www.isspskola.lv
Gleznotājas Ģertrūdes Zeiles retrospektīva personālizstāde “Piederība”
Latgales Kultūrvēstures Muzejā
Līdz 11. augustam
Līdz 11 augustam Latgales Kultūrvēstures Muzejā skatāma gleznotājas Ģertrūdes Zeiles retrospektīva personālizstāde “Piederība”.
Kopš Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas absolvēšanas, Ģertrūdes Zeiles dzīves un radošās darbības telpa ir bijusi Rīga, taču Latgali māksliniece izjūt kā savu sakņu un dvēseles piederības vietu.
Kopš pagājušās reizes 2011. gada vasarā, kad māksliniece ar izstādi viesojās Latgales Kultūrvēstures muzejā, ir pagājuši astoņi ražīgi gadi glezniecībā, un ir sakrājušās gleznas, kas izteic šo emocionālo saikni, vērtīgas atziņas un dzīves patiesības. Lielāko izstādes daļu veido cilvēka dzīves būtības meklējumi glezniecības izteiksmē, kur dominē figurālas žanra kompozīcijas un portreti piesātinātā krāsainībā, formu un ritmu mijā, otas raksta daudzveidībā.
Latgales Kultūrvēstures Muzejs
Atbrīvošanas aleja 102, Rēzekne
Mākslinieces Agijas Stakas bērnu grāmatu ilustrāciju izstāde
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
Līdz 6. septembrim
Foto © Zvaigzne ABC
Līdz 6. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 7. stāvā būs skatāma mākslinieces Agijas Stakas bērnu grāmatu ilustrāciju izstāde.
Agijas Stakas radītie tēli pie lasītājiem nonākuši teju 200 grāmatās. Pēdējos gados ir bijušas daudzas viesošanās reizes pie lasītājiem gan lielās un mazās bibliotēkās, gan skolās visā Latvijā. Viena no lielākajām vērtībām ir mākslinieces košā, dzīvespriecīgā un detalizētā ilustrācija.
Māksliniece ir beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina grafikas nodaļu un Vizuālās komunikācijas nodaļu, ieguvusi mākslas maģistra grādu 2000. gadā.
Ilustratore ir sadarbojusies ar dažādām izdevniecībām, bet kopš 2006. gada viņas otrās mājas ir apgāds “Zvaigzne ABC”.
Agija Staka ir vairākkārtēja balvu laureāte – viņai piešķirta Pastariņa prēmija (2007), māksliniece nominēta Starptautiskajai Jāņa Baltvilka balvai (2010) u. c. Agija ir Latvijas bērnu un jaunatnes literatūras padomes biedre, aktīva dalībniece nacionāla un starptautiska mēroga ilustrāciju izstādēs.
Latvijas Naconālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Izstāde “Mikrorajoni. Spožums un posts” Latvijas Arhitektūras muzejā
Līdz 10. septembrim
Arhitekti Gunārs Melbergs, Ruta Paikune, Daignija Sila, Alfrēds Plēsums. Dzīvojamais rajons “Ķengarags” Rīgā. Detaļplānojums. Makets (1960.)
Līdz 10 septembrim Latvijas Arhitektūras muzejā ir skatāma izstāžu cikla “Rīga, kuras nav. Kartes un plāni” piektā izstāde “Mikrorajoni. Spožums un posts”, kas analizē būvniecības procesus laikā no 20. gadsimta 60. līdz 80. gadiem no mūsdienu skatupunkta, kad varam novērtēt ieguvumus un zaudējumus.
Padomju režīms, iedvesmojoties no Eiropas pilsētplānošanas paraugiem, būtiski pārveidoja pilsētas nomales apkaimes, kur līdz tam atradās Pierīgas muižiņas, dārzniecības, izkliedēta mazstāvu apbūve un rīdzinieku sakņudārzi jeb dārziņu kolonijas.
“Izstāde nevar atbildēt uz samilzušajiem mūsdienu jautājumiem – ko darīt ar 60.–80. gadu apbūvi. Problēmu cēloņi meklējami padomju laikmeta pilsētbūvnieku centienos radīt vispārcilvēcīgu sociālo utopiju totalitārā režīma saimnieciskās mazspējas apstākļos. Tolaik tikai daļa no arhitektu piedāvājumiem tika realizēta. Varbūt atrisinājums meklējams mikrorajonu izcelsmes analīzē un mūsdienu Rīgas dalījums apkaimēs ir solis uz to?” aizdomājas Arhitektūras muzeja vadītāja Ilze Martinsone.
Latvijas Arhitektūras muzejs
Mazā Pils iela 19, Rīga
