Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
08/04/2018
Zanes Onckules veidota izstāde “Balticana” Ņujorkā
7. aprīlis–26. maijs
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Heseles mākslas muzeju un Kuratorālo Studiju Centru (CCS Bard) 7. aprīlī atklāja Zanes Onckules veidoto izstādi “Balticana”, kas būs apskatāma līdz 26. maijam Heseles mākslas muzejā Ņujorkā, ASV.
Auseklis Baušķenieks, “Gribu tikt zirgā”. 1995. Eļļa uz audekla. 55 x 70 cm. Zuzānu kolekcija. Foto: Jānis Pipars
Izstādes pieteikumā teikts: “Šī safabricētā nevalsts - Balticana, ir izveidota laikā, kad piedzīvojam dažādu veidu patriotisma uzplūdus, sākot ar naivo pastišveida pieeju visam nacionālajam, kas lielā mērā bija vērojama Baltijas valstu simtgades svinību programmās, un beidzot ar galēji labējo nacionālismu, kas savu izpausmi rodksenofobiskos izteikumos un fašistiskos simbolos Eiropā –kā Polijā un Vācijā, tā arī citviet pasaulē. Uz šī fona “Balticana” postulē, ka pastāv vitalitātes un dāsnuma potenciāls, atbilstība starp privāto un (a)politisko, un ka tas var būt ne-pasūtījuma objekts. Lai gan mana Balticana ir mana Balticana un visticamāk, tā nav jūsējā, šī fantāzija nav tīri individuāla - tā rod savu izaugsmi, pateicoties sociālajiem simboliem unn alegorijām, kas piešķir jēgu līdzdalībai, kuru mēdz dēvēt par “nacionālo iztēli”.
“Balticana” poētiskā veidā pievēršas neskaidrajām, bet daiļrunīgajām saiknēm starp Baltijas reģiona vēsturisko, kulturālo un sociālpolitisko kontekstu, uzsverot līdzīgu noskaņu mākslā, sabiedrībā un cilvēku uzvedībā. Kā sākumpunktu izmantojot īpašo Baltijas miglas atmosfēru, izstāde, kurā iekļauti mākslinieki, mākslas darbi un efemeri projekti, apkopo un saauž kopā dažādas par Latvijai, Lietuvai un Igaunijai raksturīgām metaforām izvēlētās–“Portāls”, “Noskaņa”, “Faktūra”, “Sīpols”, “Balti” un “Balkāni”, lai radītu jaunu, alegorisku ceturto valsti-trīs Baltijas valstu pus-māsu vārdā Balticana.”
Izstādē aplūkojamas gleznas, manuskripti, fotogrāfijas un kolāžas, ko radījuši tādi mākslinieki kā Auseklis Baušķenieks, Pīters Fends, Iļja Lipkins un Koljēra Šolla, kā arī Tobiasa Kaspara veidots reflektīvais panelis un jauni pasūtījuma darbi. Starp šiem norises vietai pielāgotajiem darbiem ir BRUD (Aditjas Mandajama) efemera gaismas instalācija, Vitauta Jurēviča skaņa un performance un Īana Rozena tiešsaistes intervence. Izstādes iekārtojumu noteikuši arhitektoniski elementi, tostarp tāds, kas iecerētskā portāls, kurš ved uz Baltijas reģiona nacionālajām, filozofiskajām, vēsturiskajām, laikmetīgajām, absurdisma un postkoloniālisma drāmām.
Izstādes darbi nāk no privātkolekcijām, to vidū, Marieluise Hessel collection, Zuzānu kolekcijas un kuratores personiskās kolekcijas. Izstādi pavada pētījums-rakstu darbs “Balticana”.
Hessel Mākslas Muzejs
Annandale-on-Hudson, NY 12504-5000
Ivara Drulles performance, video-tiešraide “Господи, помилуй”
Galerijā “Alma”
Līdz aprīlim
Līdz 12. aprīlim katru dienu no pl.12.00 līdz pl.18.00 galerija “Alma” skatāma Ivara Drulles performance, video-tiešraide “Господи, помилуй” - latviski “Kungs, apžēlojies” - no Galgauskas baznīcas.
Izstādes nosaukums ir aizgūts no Pareizticīgo lūgšanām. Izstāde ir turpinājums projektam “Manai Dzimtenei”, kas 2017. gadā bija skatāma Purvīša balvas finālistu izstādē.
Jaunā izstāde veidota kā video tiešraide no Galgauskas baznīcas, kas tagad ir pamesta un ieaugusi mežā, un atrodas netālu no mākslinieka lauku mājām. Ivars Drulle šo divu nedēļu laikā veiks performanci, no rīta līdz vakaram izgatavojot dabiska izmēra cilvēku figūras, šādi rekonstruējot dievkalpojumu, kas tur notika pirms vairāk kā 100 gadiem.
Galerija “Alma”
Tērbatas iela 64, Rīga
Elīnas Ģibietes izstāde “Zvēri un Nezvēri” galerijā “Istaba”
8. aprīlis–24. maijs
No 8. aprīļa galerijā “Istaba” skatāmi Elīnas Ģibietes tekstila un glezniecības darbi personālizstādē “Zvēri un Nezvēri”. Izstāde skatītājam piedāvā iespēju iejusties dažādās lomās un noskaidrot, kādu zvēru vai nezvēru tie ierauga savā atspulgā.
“Attiecībās esam nepārtraukti – gan paši ar sevi, gan ar “pārējo baru”, turklāt vide un partneri liek mums iejusties dažāda smagsvara lomu spēlēs. Laulība, karjeras hierarhija, dzimta vai politiskā skatuve ir tikai dažādi biotopi, kuros lemts pastāvēt noteiktām sugām. Dzīvojot mijiedarbībā vienam ar otru, esam iemācījušies gan pielāgoties, gan uzbrukt, gan arī izlikties par to, kas patiesībā nemaz neesam. Tomēr vienlaikus mūsos mīt arī sirsnīga pieķeršanās, īstums un dabisks rotaļīgums, kas rada dzīvniekiem,” saka māksliniece. Divdomīgās situācijās un lomu spēlēs nonākam ik dienu, kur katram no mums savulaik gadījies būt gan trusītim, gan vilkam, tomēr nekad nevaram būt droši, kurš tad īsti ir vinnētājs – stiprākais vai veiklākais? Mūsu mēģinājumi kontrolēt instinktus, maskēt vājības un bailes mēdz būt paredzami un komiski līdz smieklīgumam, tāpat kā mūsu vēlme būt citādiem nekā patiesībā esam. Rotaļājoties ar dzīvniekiem piedēvētajām īpašībām un nostāstiem, māksliniece meklē robežas, kas savieno cilvēku un dzīvnieku pasauli.
Elīna Ģibiete absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju un ir tās mācībspēks Tekstilmākslas katedrā, kur pasniedz šķiedras un konceptuālo kompozīciju. Līdztekus pasniedzējas darbam vada Akadēmijas Ārlietu un izstāžu daļu. Regulāri piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs, un ir kuratore virknei mākslas projektu.
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31a, Rīga
Purvīša balvas satelītprojekts izstāde
“Krēsls kā mākslas darbs. Galilas kolekcija, Beļģija’’
11. aprīlis–12. maijs
Florians Borkenhāgens (Florian Borkenhagen). Troņmantnieka krēsls. 2009. Foto: Kristīne Madjare
No 11. aprīļa līdz 12. maijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 3. stāva vestibilā būs skatāma beļģu kolekcionāres un Purvīša balvas 2019 žūrijas locekles Galilas Barzilai-Olandē (Galila Barzilaï-Hollander) krēslu kolekcijas izstāde “Krēsls kā mākslas darbs. Galilas kolekcija, Beļģija’’.
Izstādes idejiskais sākumpunkts ir krēsla kā objekta ceremoniālais un tai pašā laikā daudzietilpīgais raksturs, kālab šis šķietami vienkāršais un ikdienišķais priekšmets regulāri nonācis mākslinieku uzmanības lokā. Izstādē kopumā tiks eksponēti 50 krēsli, kuru autori ir gan pazīstami, gan arī jauni mākslinieki, dizaineri un arhitekti no Francijas, Vācijas, Lielbritānijas un Beļģijas līdz Senegālai, Mozambikai, Libānai, Izraēlai un Dienvidkorejai. Autoru vidū arī tādi nu jau leģendas statusu iemantojuši vārdi kā Francs Vests (Franz West), Hanss-Peters Feldmans (Hans-Peter Feldmann) un industriālais dizainers Rons Arads (Ron Arad). Rīgā būs skatāma tikai daļa no beļģu kolekcionāres krēslu kolekcijas, kas ir viens no viņas krājuma vairāk nekā 20 dažādajiem tematiskajiem un konceptuālajiem atzariem.
Izstāde “Krēsls kā mākslas darbs. Galilas kolekcija, Beļģija” ir “Purvīša balva 2019” satelītprojekts, un to īsteno mākslas portāls “Arterritory.com” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Magdalēnas Abakanovičas darbu izstāde
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
11. aprīlis–30. jūnijs
Magdalēna Abakanoviča (1930–2017). Oranžais abakans. 1971. Fragments. Sizala audums uz metāla pamatnes. TATE Gallery kolekcija. Foto: Arturs Starevičs
No 11. aprīļa līdz 30. jūnijam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma slavenās poļu mākslinieces Magdalēnas Abakanovičas tekstila un tēlniecības darbu izstāde “Magdalēnas Abakanovičas Visumā. Tekstils un tēlniecība”.
Māksliniece nesen aizgāja mūžībā, un viņas radošā mantojuma popularizācijai un izpētei ir veltīta gan šī izstāde, gan zinātniskā konference ar Polijas un Latvijas speciālistu līdzdalību.
Izstādē Rīgā būs reprezentēti 15 Magdalēnas Abakanovičas objekti – lielformāta telpiskās tekstilijas un skulptūru grupas – no vairākiem Polijas muzejiem un mākslinieces darbnīcas, kas lieliski raksturo viņas radošo darbību un novatorisko metodi. Projekta ietvaros tiks demonstrēta Polijas TV filma par Magdalēnu Abakanoviču, izdots katalogs.
Magdalēna Abakanoviča (Magdalena Abakanowicz, 1930–2017) ir viena no pasaulē vispazīstamākajām Polijas māksliniecēm. Izcilā meistare vienlīdz aktīvi strādāja tekstila, tēlniecības, glezniecības un zīmējuma jomā, tomēr nozīmīgākās reformas 20. gadsimta 60. gadu sākumā viņa īstenoja tekstilmākslā, apzināti atbrīvojot to no lietišķi dekoratīvajām funkcijām. Autores telpiskās kompozīcijas – abakani – pilnīgi mainīja priekšstatu par tekstila plastiskajām iespējām un izmantojamo materiālu loku, kas kopumā atstāja milzīgu iespaidu uz nozares tālāko attīstību.
1962. gadā Lozannas Tekstila biennālē Magdalēnas Abakanovičas 12m² lielā “Balto formu kompozīcija” izraisīja furoru ar to, ka bija veidota no atsevišķiem baltu, brūnu, pelēku audumu gabaliem, aušanai izmantojot ne tikai tradicionālo vilnu un linu, bet arī sizalu, vietumis ieviešot diegu “sabiezinājumus” un to reljefas faktūras. 1965. gadā mākslinieces telpiskais gobelēns, kam vēlāk tika dots nosaukums “abakans” (atvasinot no radītājas uzvārda), ieguva galveno balvu Sanpaulu biennālē, nodrošinot autorei plašu starptautisku atzinību.
Būtisku ieguldījumu Magdalēna Abakanoviča devusi arī tēlniecībā. Viņa bija viena no pirmajām, kas sāka darināt abstrahētu cilvēku un dzīvnieku atveidus no mīkstiem, ar sveķiem piesūcinātiem materiāliem, īpašu uzmanību veltot mākslas darba un vides attiecībām. Māksliniecei ļoti svarīgs bija taktilais kontakts, ko vajadzētu saskatīt vai uztvert, lai pietuvinātos jēgai: “Starp materiālu, ar kuru strādāju, nav darbarīku. Es veidoju ar rokām. Formēju ar rokām. Ar rokām nododu savu enerģiju. Ieceri tulkojot, pārnesot formā, vienmēr tās [rokas] spēj pateikt to, kas izslēdz jebkādu konceptualizāciju. Atsedz zemapziņu”.
Magdalēnas Abakanovičas vārds Latvijā pazīstams jau kopš leģendārās Polijas tekstilmākslas izstādes Rīgā 1969. gada ziemā Latvijas PSR Valsts Aizrobežu mākslas muzejā.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Klāva Lora izstāde “Iekšēji uz āru” Māksla XO galerijā
11. aprīlis–11. maijs
Viņās ir medūzas. 2019, audekls, akrils, tekstila pigments, 200x200 cm
No 11. aprīļa līdz 11. maijam Mākslas XO galerijā skatāma Klāva Lora jaunākā izstāde “Iekšēji uz āru”, kas konceptuāli turpina personālizstādē “Queen Before Your Eyes” (2018, “Māksla XO” galerija) aizsāktās tēmas un attīsta tālāk gleznotāja māksliniecisko rokrakstu, kurā dominē abstrakcija ar tās krāsu laukumu un ritmu kompozīcijām, triepieniem un dažādām faktūrām.
Jau strādājot pie iepriekšējās personālizstādes Klāva Lora abstrakcijās sāka parādīties netiešas tēlu aprises. Jaunākajos darbos ar nu jau atklāti izkristalizējušos tēlu sistēmu mākslinieks personificē dažādus iekšējos emocionālos un mentālos stāvokļus, piešķirot tiem būtņu apveidus un ķermeņus. Līdzīgi kā antīkajā mitoloģijā vai pagānu kultūrās, kur dažādām sajūtām vai iekšējiem stāvokļiem tika piešķirta sava dievība vai “stāsts”, arī Klāvs Loris ir secinājis, ka veidot dialogu ar konkrētu būtni ir vieglāk nekā ar abstraktu “es”. Gleznojot mākslinieks arvien biežāk sācis aizdomāties, kādi spēki viņu ietekmē radīt tieši to, ko viņš rada. Vai mūs visus “vada” kāds labais tēls vai ļaunais dēmons? Cik liela loma mūsu dzīvē un darbos ir mums pašiem? Cik lielu ietekmi uz cilvēka darbībām un lēmumiem atstāj sociālās normas un sabiedrības spiediens? Vai mēs esam tikai roboti, kas izpilda kādas pavēles, nemaz to neapzinoties? Šīs pārdomas jaunākajos darbos ir personificējušās dažādos tēlos – gan labajā un ētiskajā, gan “tumšajā”, mistiskajā, šamaniskajā. Šīs refleksijas par nekontrolējamajiem spēkiem, kas ietekmē katra personību, ir galvenā izstādes tematiskā vadlīnija. Iedomātās būtnes, kas atradušas savu nosacīto veidolu uz audekla, katram var atgādināt kādus tikai sev zināmus vaibstus.
Klāvs Loris (1988) beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju (2014). Kopš 2007. gada piedalās grupas izstādēs, sarīkojis 7 personālizstādes. 2015. gadā guvis starptautisku atzinību – Grand Prix balvu laikmetīgās mākslas biennālē “Eiropas jaunrade” Parīzē (JCE. Jeune creation Europeenne. Biennale d'art contemporain), kas ļāva gleznotājam uzturēties rezidencē Parīzē un sarīkot personālizstādi Briselē, galerijā Hangar H18.
“Māksla XO” galerija
Elizabetes 14, Rīga
Igauņu mākslinieka Marko Mētama izstāde “Atbildi man!”
Māksla XO galerijā
11. aprīlis-11. maijs
No 11. aprīļa līdz 11. maijam Mākslas XO galerijā skatāma iaguņu mākslinieka Marko Mētama (Marko Mäetamm) izstāde “Atbildi man!”. “Šis projekts ir par komunikāciju. Vai drīzāk par komunikācijas zaudēšanu. Tas ir par sajūtu, kad es ar kādu sazinos ar īsziņu vai kāda cita sociālā tīkla palīdzību, vai e-pastiem. Vientulības sajūta. Sajūta, ka tā vietā, lai būtu vienoti, mēs arvien vairāk attālināmies viens no otra. Cik ļoti citādāk izklausās mūsu domas, kad tās ir tikai burti uz mūsu viedierīces ekrāna. Cik jocīga ir sajūta sēdēt pie datora un rakstīt manai sievai, kas ir tajā pašā dzīvoklī, taču vienkārši citā istabā, sēžot pie cita datora. Kāpēc mēs to darām? Vai arī, cik jocīga ir sajūta, kad cilvēks, kam mēs rakstām, uzreiz neatbild uz mūsu ziņu. Cik gan kaitinoši tas var būt! Pat aizvainojoši. Kāpēc? Šķiet, ka šobrīd pastāv interesantas, apgrieztas attiecības starp visu šo pieaugošo tehnoloģiju iespēju klāstu, kas piedāvā mums palīdzēt sazināties un pietuvoties citiem cilvēkiem un visai pasaulei, un to, kas notiek dziļi mūsu dvēselē. Visi mani darbi ir balstīti patiesībā vai gandrīz patiesībā,” stāta māsklinieks.
Marko Mētama mākslas prakse ir ļoti autobiogrāfiska – tās centrā ir ģimenes dzīve un sabiedrība. Mākslinieks pēta pelēko zonu starp privāto un publisko. Viņa darbi, par spīti to dažkārt drūmajam saturam, ir humora pilni. Tie ietver stāstus, kas no pirmā acu uzmetiena šķiet personiski un intīmi, bet patiesībā ir par katru no mums, jo pieskaras cilvēces pamatinstinktiem. Marko Mētams strādā ar dažādiem medijiem – zīmējumu, glezniecību un tekstu, fotogrāfiju, tēlniecību, animāciju.
Marko Mētams dzīvo un strādā Tallinā. Beidzis Igaunijas Mākslas akadēmiju (1995). Sarīkojis 65 personālizstādes un piedalījies vairāk nekā 150 grupas izstādes visā pasaulē. Pārstāvējis Igauniju Venēcijas biennālē (2003; 2007).
“Māksla XO” galerija
Elizabetes 14, Rīga
Īpašā ceremonijā paziņos Purvīša balvas 2019 laureātu
12. aprīlis
Piektdien, 12. aprīlī plkst. 19.00 mākslas centrā “Zuzeum” īpašā apbalvošanas ceremonijā tiks paziņots Purvīša balvas 2019 laureāts.
Finālistu darbus vērtēs starptautiska žūrija septiņu cilvēku sastāvā: Teita galerijas Starptautiskās mākslas kolekcijas direktors Gregors Mjūrs (Lielbritānija), “Galerie Krinzinger” vadītāja un īpašniece Ursula Krincingere (Austrija), mākslas kolekcionāre Galila Barzilai-Olandē (Beļģija), mākslas kurators, vēsturnieks un kritiķis Sergejs Hačaturovs(Krievija), kā arī latviešu izcelsmes austrāliešu mākslinieks Imants Tillers (Austrālija), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce (Latvija) un Purvīša balvas patrons, SIA “Alfor” valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns (Latvija).
Uz Purvīša balvu 2019 šogad pretendē astoņi mākslinieki un mākslinieku grupas - Ēriks Apaļais par gleznu sēriju “Zemes dienasgrāmatas”, Ievas Epnere par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra”, Kristaps Epners par darbu “Aizmirst mani nevar”, Gints Gabrāns par papildinātās realitātes projektu SAN, Romāns Korovins par personālizstādi “Meistara Vu un meistara Lī satori”, Paulis Liepa par izstādi “Daiļo mākslu kabinets”, Rasa Šmite un Raitis Šmits par izstādi “Mikropasauļu svārstības”, kā arī tekstu grupa “ORBĪTA” (Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs) par izstādi “No kā rodas dzeja”.
Apbalvošanas ceremonijas laikā pirmo reizi tiks pasniegta arī balva par mūža ieguldījumu mākslā. Lēmumu par to, kuram māksliniekam piešķirt balvu, pieņem Purvīša balvas orgkomiteja, un šogad balvu par mūža ieguldījumu mākslā saņems māksliniece Džemma Skulme. Tāpat ceremonijas laikā tiks paziņots arī portāla DELFI skatītāju simpātijas balsojuma uzvarētājs – atgādinām, ka par savu favorītu skatītāju simpātijas balvai iespējams nobalsot vēl tikai līdz 10. aprīlim.
Purvīša balva tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors,
kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas starptautiskas žūrijas augstāko vērtējumu. Balvas apjoms ir 28 500 eiro (ieskaitot nodokļus). Purvīša balva ir lielākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā.
Annas Pommeres personālizstāde “NICU”
J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejā
12. aprīlis–16.jūnijs
No 12. aprīļa līdz 16. jūnijam J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejsā būs skatāma Annas Pommeres personālizstādi “NICU”.
“NICU”(no angļu val. “Neonatal Intensive Care Unit”) – bērnu slimnīcas intensīvās terapijas nodaļa jaundzimušajiem, kas atrodas īpaši smagā fiziskā stāvoklī, galvenokārt priekšlaicīgi dzimušie, kuriem ir nepieciešami inkubatori, elpināšanas un citi dzīvības primāro funkciju uzturošie aparāti. “NICU” ir internacionāls šīs nodaļas apzīmējums visā pasaulē.
Darbu sērijas „NICU” pamatā ir autores pārdomas par vienu no nozīmīgākajām kristietības tēmām – Dievmātes ciešanām, kā arī ciešanu būtību vispār. Autores personīgā pieredze un novērojumi, pavadot vairākus mēnešus kopā ar pašas bērnu intensīvās terapijas nodaļā jaundzimušajiem Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, atspoguļojas mākslinieciskajos darbos, kuros autore vēlas parādīt īpašo “NICU” nodaļas atmosfēru un noskaņojumu, kā arī dziļāk izprast ciešanu būtību.
Par darbu vizuālo tēlu pamatu kļuva 18.–19.gs. autodidaktiskās reliģiskās koka skulptūras no Slovākijas, kuru izpildījuma vienkāršība un naivitāte atklāj patiesu jūtu dziļumu, kas raksturo Dievmātes ciešanas.
J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs
Alberta iela 12–9, Rīga
KVADRIFRONA mākslas programmas ietvaros Rīgas cirkā būs skatāma
Elzas Sīles personālizstāde (c1, c2, citrons un citi)
12. aprīlis–11. maijs
No 12. aprīļa līdz 11. maijam ceturtdienās un sestdienās plkst. 16 – 19 KVADRIFRONA mākslas programmas ietvaros Rīgas cirkā bijušajā ziloņu stallī būs skatāma Cīrihē studējošās gleznotājas Elzas Sīles izstāde (c1, c2, citrons un citi). Izstādē būs skatāmi instalatīvi gleznojumi, kas stingrās vizuālās struktūrās pauž pastāvīgi mainīgu vēstījumu.
Elzas Sīles instalatīvie gleznojumi, kas veidoti no eļļas krāsas un grafīta, pastāv teritorijā starp spēles laukumu, karti un plānu, modeli, telpā izvietotu objektu shēmu un atmiņas tēlu kolekciju. Tie ir apjomi, kas sastāv no atsevišķām vienībām, kuru kombināciju izveides stratēģijas skatītājs izvēlas pats individuāli. Māksliniece, ietekmējoties no kopu teorijas, pēta vizuālu zīmju grupas, to īpašības, sakarības un procesu, kas norisinās to savstarpējās attiecībās. Elzas Sīles piedāvātais materiāls uztverei nav secīgi noteikts. Tas var būt izkliedēts vai blīvs, taču vienmēr ietver sevī potenciālu jauniem sastatījumiem. Atsevišķu daļu un to attiecību konstelācija var izcelties un drīz izirt skatītāja uztverē. Tās ir stingras un vienlaikus trauslas struktūras, kas aicina iedziļināties.
Elza Sīle ir latviešu gleznotāja, kura studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā un patlaban noslēdz studijas Cīrihes Mākslu augstskolā. Ieguvusi SEB stipendiju glezniecībā (2011). Elzas Sīles izstādes notikušas laikmetīgās mākslas centrā KIM?, galerijā “Alma”, Villā Maraini Romā un citur. Savos darbos māksliniece pievēršas glezniecības robežu izpētei, sakausējot topogrāfiski gleznota attēla aspektus ar krāsu faktūru hiperbolizāciju. Izstādē Rīgas cirkā skatāma mākslinieces studiju noslēguma ekspozīcija.
KVADRIFONS
Ieeja Rīgas cirkā no A. Kalniņa ielas
Britu mākslinieces Džilianas Eiresas (1930–2018)
personālizstāde “Es redzu dabu kā krāsu”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
12. aprīlis–29. septembris
Publicitātes foto: Māksliniece Džiliana Eiresa
No 12. aprīļa līdz 29. septembrim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā līdzās Marka Rotko oriģināldarbu ekspozīcijai būs skatāma godalgotās britu mākslinieces Džilianas Eiresas (Gillian Ayres /1930 – 2018) personālizstāde “Es redzu dabu kā krāsu”.
Viena no Lielbritānijas nozīmīgākajām māksliniecēm abstrakcionistēm, pazīstama ar saviem spilgtajiem lielformāta audekliem, kas eksplodē krāsu dažādībā. Iedvesmojusies no amerikāņu abstraktā ekspresionisma tradīcijām, Eiresa gleznoja liriskā, žestuālā manierē, kas kontrastēja ar viņas laikabiedru radītajām asmalu formām kompozīcijās. “Manas gleznas ir par pašu glezniecību, formu un krāsu, tās nestāsta stāstus,” ir teikusi Eiresa. Viņas darbi ir radīti, klājot krāsas pigmentu biezos slāņos, tie satur norādes uz dažādiem stiliem un virzieniem mākslas vēsturē. “Manas gleznas nav tiešas reakcijas uz kādu konkrētu brīdi vai priekšmetu,” savulaik ir atzīmējusi māksliniece. “Es negaidu, ka, uz tām skatoties, visus pārņems tās pašas sajūtas. Mākslas baudīšanas ir ļoti personiska, un arī mākslinieka iedvesmas avots ir kas ļoti personisks, un dažreiz autors nezina vai nevēlas atklāt, no kurienes iedvesma nāk.”
1991. gadā Eiresa tika pagodināta ar Karaliskās Mākslas akadēmijas akadēmiķes titulu un 2011. gadā iecelta par Britu impērijas ordeņa komandieri par ieguldījumu britu glezniecībā. Viņas darbi šobrīd ir atrodami Ņujorkas Modernās mākslas muzeja un Londonas Teita galerijas kolekcijās.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Latvijas Mākslinieku savienības izstāde
“Mākslas dienas 2019. SEŠDESMIT”
12. aprīlis–19. maijs
No 12. aprīļa līdz 19. maijam Latvijas Mākslinieku savienības galerijā būs skatāma izstāde “Mākslas dienas 2019. SEŠDESMIT”.
“Mākslas dienas” Latvijā aizsākās 1959.gadā. Laika gaitā ir notikusi gan emocionāla skatītāju un mākslinieku satuvināšanās, gan attālināšanās vai pat novēršanās. 60. gados notika skatītāju un mākslinieku iepazīšanās izstādēs. Tika atvērtas Mākslinieku nama darbnīcu durvis. 70. gados radās jauno mākslinieku eksperimentālās, provocējošās izstādes. 70. - 80. gados tika rīkoti vērienīgie Mākslas dienu pasākumi Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Rīgā tika organizēti pasākumi Vecrīgā, Doma laukumā, it īpaši jāakcentē izstāde “Daba, vide, cilvēks” (1984) Sv.Pētera baznīcā. 80. gados mākslinieki radīja provocējošas un skatītājus šokējošas akcijas tunelī pie Rīgas dzelzceļa stacijas u.c. norises vietās. 90. gados Mākslas dienu organizēšanā iesaistījās Rīgas dome, veidojot pasākumus Rīgas Centrāltirgū u.c. 2000. gados Latvijas Mākslinieku savienība rīko Mākslas dienu festivālus, kuros tiek aicināti piedalīties radošo biedrību mākslinieki arī no Lietuvas, Igaunijas, Krievijas u.c.
Šogad Latvijas Mākslinieku savienība, atzīmējot festivāla “Mākslas dienas” 60. gadadienu, vēlas akcentēt “Mākslas dienas” kā mākslas aktivitāšu kopumu, kas akcentē mākslinieka personības nozīmību. Izstādē “Mākslas dienas 2019. SEŠDESMIT” piedalīsies profesionāli mākslinieki, mākslas augstskolu studenti un profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu audzēkņi. Ekspozīciju veidos glezniecības, tēlniecības, foto mākslas, instalācijas darbi, kurus piedāvās vairāk kā 50 autori.
Izstādes kurators: Igors Dobičins
Latvijas Mākslinieku savienības galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
Izstādes “Nebaidies” noslēgumā ekskursija ar kuratori Artu Vārpu
13. aprīlis
Foto: Kristīne Madjare
Sestdien, 13. aprīlī, plkst. 12.00 Mūkusalas mākslas salons aicina interesentus uz ekskursiju pa Zuzānu kolekcijas izstādi “Nebaidies”, piedāvājot palūkoties uz mākslas darbiem un dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmetiem no vairāk vai mazāk ērmota skatpunkta. Ekskursiju vadīs izstādes kuratore ArtaVārpa.
Izstāde “Nebaidies”, kas skatāma līdz 14. aprīlim, stāsta par ērmīgo, kas rodas tur, kur realitāte saplūst ar iztēli. Tie ir fantastiski, aizplīvuroti sižeti, kuros sastopamies ar neparastām būtnēm paradoksālās un neizskaidrojamās situācijās. Cilvēkus smīdina ne vien humors, bet arī brīži, kad “joki mazi”, piemēram, sastopoties ar rēgaino, naivo un neizskaidrojamo.
Ieeja izstādē un pasākumā ir bez maksas.
Mūkusalas Mākslas salons
Mūkusalas iela 42, Rīga
Izstāde “Tēlniekam Emīlam Melderim – 130”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
13. aprīlis–2. jūnijs
Emīls Melderis. 1969. Foto: Gunārs Janaitis
No 13. aprīļa līdz 2. jūnijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs būs skatāma ievērojamā latviešu tēlnieka Emīla Meldera (1889–1979) 130 gadu jubilejai veltīta izstāde. Ekspozīcija parādīs plašai sabiedrībai sen neredzētus, kā arī nekad agrāk neeksponētus Emīla Meldera ģimenes īpašumā esošos tēlniecības darbus no dažādiem daiļrades posmiem, sākot no studiju gadiem, grāmatu ilustrācijas, zīmējumu skices, pieminekļu fotoattēlus un citus mākslinieka personīgos materiālus.
Tēlnieks un pedagogs Emīls Melderis ir viena no pamatfigūrām Latvijas profesionālajā mākslā. Zīmēšanu mācījies pie Teodora Ūdera Valmieras pilsētas skolā (1901–1907), Venjamiņa Blūma Rīgas zīmēšanas un gleznošanas skolā (1908–1909), Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā (1909–1915), papildinājies Parīzē (1922–1923, 1928).
Strādājis Valmieras Tautas augstskolā par veidošanas klases vadītāju (1919), Rīgas Tautas augstskolā par Tēlniecības studijas vadītāju (1930–1931), Latvijas Mākslas akadēmijā (1940–1941, 1944–1979) par Zīmēšanas katedras vadītāju un Tēlniecības katedras vadītāju (1945–1946, 1958–1971), profesors (no 1947).
Izstādēs piedalījies no 1919. gada. Strādājis stājtēlniecībā un monumentālajā tēlniecībā, darinājis medaļas un zīmējis grāmatu ilustrācijas. Emīla Meldera spožākie darbi tika radīti periodā no 1921. līdz 1941. gadam. Meistara plastika attīstījusies no izteikti konstruktīvām formu uzbūvēm līdz plastiski mīkstinātas virsmas veidojumiem, saglabājot pamatā stingru masu tektoniku. Māksliniekam tuva attēlojamo personu garīgā pasaule, lauku dzīves tematika.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Aicina pieteikt darbus dalībai jūras tematikai veltītās
biennāles “Marīna 2019” glezniecības konkursizstādē
Līdz 15. aprīlim
Anete Kalniņa
Līdz 15. aprīlim mākslinieki un mākslas studenti aicināti pieteikt darbus dalībai 2. starptautiskās jūras tematikai veltītās biennāles “Marīna 2019” glezniecības konkursizstādei. Biennāles nolikums un pieteikuma veidlapa pieejama šeit.
2019. gada vasarā otro reizi Jūrmalā notiks starptautiskā jūras tematikai veltītā biennāle “Marīna 2019”. Mākslinieki, smeļoties iedvesmu jūras noskaņu daudzveidībā un mainībā, aicināti piedalīties biennāles centrālajā notikumā – glezniecības konkursiztādē Jūrmalas pilsētas muzejā.
Biennāles 2019. gada identitāte ir VĒTRA. Vētra kā dabas stihija, kā kustība, kas izaug no klusuma, vētra kā varens apbrīnojams spēks, kas iegriežas, izlādējas, izdzīvo un atkal pārtop klusumā.
Līvas Pakalnes Fanelli personālizstāde “POP HEART”
“Galerijā M Māksla”
Līdz 30. aprīlim
Līdz 30 aprīlim “Galerijā M Māksla” skatāma Līvas Pakalnes Fanelli izstāde “POP HEART”. Gleznu sērija, kurā tiek izmantoti daži no atpazīstamāko Pop Art pārstāvju darbiem, māksliniecei Līvai Pakalnei radās, iedziļinoties Pīta Mondrinana daiļradē. Lai gan Mondrinans pieder abstrakcionisma kustībai, pastāv uzskats, ka Pop Art radās, pateicoties šī mākslinieka slavenākajiem darbiem. Līvas Pakalnes gleznas veidotas ar personificētu interpretāciju par popkultūru visās tās šķautnēs, glezniecībā iekļaujot mūsdienu cilvēkam atpazīstamus un populārus mākslas darbus savienojumā ar tik pat atpazīstamiem modes un stila elementiem.
Jaunajā gleznu sērijā uz audekla Līva Pakalne ir notvērusi savu sajūtu mirkli, kad skatītājs, apstājies pretī konkrētam mākslas darbam, ar savu esību personificē šo gleznu, apstādinot laika ritējumu un iemūžinot emocijas.
Līva Pakalne glezno eļļas tehnikā. Mākslinieces rokrakstam raksturīgas filigrānas detaļas ar grezniem fonu dekoriem, savā glezniecībā izmantojot smalkas otiņas. Māksliniece ir izstādījusies Parīzē, Singapūrā, Stoholmā, Rīgā. Pakalnes Fanelli gleznas atrodas privātkolekcijās: Latvijā, Itālijā, USA, Krievijā, Kanādā, Dānijā, Anglijā, Zviedrijā u.c.
“Galerijā M Māksla”
Mūkusalas iela 71, Rīga / “Rīga Plaza”" 1. stāvā
Biedrības “Mākslas kolēģi” gadskārtējā pavasara izstāde “Atkusnis”
Liepājas muzejā
Līdz 5. maijam
Biedrība “Mākslas kolēģi” jau piecus gadus rīko glezniecības izstādi – “Pavasara atmoda”, kurā piedalās Liepājas profesionālie mākslinieki, mākslas studenti un neprofesionāli mākslinieki. Pārmaiņas biedrības kolektīvā nesušas jaunu izstādes nosaukumu – “Atkusnis”. Mainoties gadalaikiem, ziemas salam un sniegiem seko atkusnis – sniega un ledus blāķi pārvēršas mazās, burbuļojošās tērcītēs, rosinot dabas atmodu un plaukšanu. Arī cilvēku attiecībās mēdz būt sasalums un atkusnis.
Apmeklētājiem būs iespēja novērtēt mākslinieku pēdējo trīs gadu veikumu – glezniecības, grafikas tehnikās veidotus darbus, kā arī zīmējumus un dekoratīvo mākslu.
Darbus izstādei atlasīja un tās tēlu atbilstoši koncepcijai veidojusi žūrijas komisija, biedrības “Mākslas kolēģi” pārstāvji: izstādes koordinatore Liene Eltermane, Ilze Karlsone, Ilze Eniņa, Aldis Kļaviņš, kā arī viesmākslinieks Jānis Jēkabsons.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
