Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
22/07/2019
Pauļa Liepas personālizstāde “Dalīšanās”
“Māksla XO” galerijā
25. jūlijs–26. augusts
Raum 23. 2019. Augstspiede, papīrs, finieris.145 x 145 cm
No 25. jūlija līdz 26. augustam Māksla XO galerijā būs skatāma Pauļa Liepas personālizstāde “Dalīšanās”. “Tas ir tas gadījums, kad “splitting” ir nevis tulkojums, bet paskaidrojums. Ierastā “share” vietā vēl viens pavērsiens lietu kopējā kārtībā – dalīšanās komandās, polarizēšanās, uzskatu nesaderība, līniju vilkšana un teritorijas iezīmēšana. Telpas sadalīšana uz pusēm un satekpunkta meklēšana,” izstādes ideju raksturo Paulis Liepa.
Paulis Liepa – šobrīd ir viens no zināmākajiem Latvijas grafiķiem ar spilgtu un atpazīstamu rokrakstu. Izmantojot šķietami neitrālas un nepretenciozas vienības, mākslinieks reflektē par filozofiskiem un aktuāliem notikumiem plašā diapazonā – no pēdējā laika kara sadursmes punktiem līdz vienkāršiem sadzīves priekšmetiem un tēmām, kas kopumā ir mākslinieka kā mūsdienu cilvēka dienasgrāmata: darbnīca, sadzīve, iela, internets, ziņas, reklāma...
Pauļa Liepas darbu estētika veidojusies 20. gs. modernisma grafikas kultūras, dizaina, arhitektūras un inženiertehnisko zīmējumu iespaidā, īpaši atskatoties uz 60.–70. gadu vizuālo estētiku, ko mākslinieks izmanto kā savu izteiksmes valodu. Mākslas darbu radīšanas procesā izmanto visvienkāršākās grafikas tehnikas – kologrāfiju un kartona griezumu
Māksla XO galerija
Elizabetes iela 14, Rīga
Visvalža Ziediņa izstāde “Back to the future”
galerijā careva
25. jūlijs–6. oktobris
No 25.jūlija līdz 6. oktobrim galerijā careva būs skatāma mākslinieka nonkonformista Visvalža Ziediņa (1942-2007) izstāde “Back to the future”. Dzīvojot un radot mākslu padomju laiku reālijās, Ziediņš bieži vien izmantoja jau pastāvošus materiālus un objektus, pārveidojot tos un izpaužot savu iekšējo brīvību. Šī tik ļoti cilvēcīgā vēlme radīt un pašizpausties pastāv jebkuros politiskajos un sociālajos apstākļos. Ziediņa daiļradei ir spilgti izteikta aktualitāte mūsdienās, jo dzīvojot uz ekoloģiskās krīzes sliekšņa arī mūsdienu māksliniekiem drīz vien var nākties sākt izmantot jau esošus, parocīgus materiālus savu ideju vizuālai izpausmei. Materiālu trūkums, ko izraisīs dabas katastrofas, varētu tikt salīdzināms arī ar materiālu, bet ne ideju, trūkumu PSRS laikos. “Back to the future” (jeb “Atgriežoties nākotnē”) izstādītie mākslas darbi parāda Latvijas mākslas vēstures kanona iztrūkstošo posmu, mākslinieku, kura atzīšana notika tikai pēc viņa nāves, un pārsteidz ar savu laikmetīgumu.
Galerija careva
Kaļķu iela 24, Rīga
Tashas Orlovas izstāde “PastPresent” Jelgavā
25. jūlijs
25. jūlijā Jelgavā, Zemgales prospektā 9, būs skatāma Amsterdamā rezidējošās Baltkrievijas mākslinieces Tashas Orlovas laikmetīgās fotogrāfijas izstāde “Past Present”, ko plkst.18.30 ieskandēs Valērijas Kravales koncerts.
Provokatīvā laikmetīgas mākslas izstādē “PastPresent” Baltkrievijas māksliniece Tasha Orlova pēta, kā padomju pagātne un tās interpretācijas atspoguļojas tagadnē un ietekmē cilvēku uztveri, viņu vēsturisko atmiņu, mijiedarbību ar vietu, arhitektūru, personīgo brīvību un valdību. Iedvesmai māksliniece izmanto baltkrievijas pilsētu arhitektūru, tai skaitā Minsku, kuram bija jākļūst par “ideālo padomju pilsētu” (A.Klinovs “Minska: Ceļvedis caur saules pilsētu”).
Tasha par izstādi: “Es piedzimu laikmetu krustojumā, 1989.gadā, bet es nekādīgi nevaru atcerēties tos laikus – tikai pēc nostāstiem. Es nekad sevi neesmu asociējusi ar padomju pagātni, kas man vienmēr likusies sveša. Neskatoties uz to, ka esmu daudz ceļojusi, tikai pēc pārvākšanās uz Amsterdamu un iestāšanās mākslas akadēmijā man vajadzēja atbildēt uz daudziem jautājumiem un kritiski apzināties savu pagātni. Studējot filozofiju, mākslu, kritisko teoriju, es apšaubīju daudzas lietas, kam esmu ticējusi – vēsturi, sevis uztveri, savas valsts – un tas bija sāpīgs process. No manām šaubām regulāri rādās jautājumi, kurus es pētu savos darbos. Kas es esmu šajā pagātnes mantojumā, un kā es varu piedalīties tā konstruktīvajā apdomāšanā? Izmantojot kolāžas un animāciju, es mēģinu uzbūvēt jaunās mijiedarbīgas attiecības ar telpu un arhitektūru, starp pagātni un tagadni.”
Tasha piedzimusi Vitebskā (Baltkrievija), kur kopš bērnības aizrāvusies ar fotogrāfiju, bet pirmo izglītību ieguvusi ekonomikā un menedžmentā. 2017.gadā Tasha iestājās Hāgas Karaliskajā mākslas akadēmijā, un gadu vēlāk – Gerrit Rietveld akadēmijā Amsterdamā, kas skaitās viena no labākām pasaules mākslas akadēmijām.
Savukārt Valērija Kravale ir jaunā meitene ar ģitāru un sapņiem no Jelgavas, kas šobrīd rezidē Berlīnē. Viņas mūzika ir krustojums starp post-padomju tematiskiem dziesmu tekstiem un dziļi atmosfēriskām ģitāras skaņām un elektroniskiem bītiem. Mazliet jukusī prātā un iedvesmu pilna, 2017.gadā, māksliniece ar stopiem izbraukusi cauri Eiropai un spēlējusi uz ielām viena pati. Pēc 30 apceļotām valstīm, viņas skanējums pārvērties psihedēliskajā indie versijā. Valērija izmeklē savu Austrumueiropietes mentalitāti caur skaņām “kam nav jēgas, tāpat kā visam dzīvē,” kā viņa pati atsaucas. Valērijas debijas albums “Life goes on” tika izlaists šī gada maijā un ir klausāms visas platformās. Spotify
Zemgales prospekts 9, Jelgava
Festivāls “Komēta” Daugavgrīvas cietoksnī
26.–28. jūlijs
No 26. līdz 28. jūlijam Daugavgrīvas cietoksnī jau ceturto gadu notiks fetsivāls “Komēta”. “Komēta” ir unikāls brīvdabas festivāls - sociāls un kultūras eksperiments trīs dienu garumā, kas aicina praktizēt prāta brīvību, klausoties lekcijās un piedaloties darbnīcās, dejojot un baudot mūziku no visas pasaules.
Šogad festivālā būs gandrīz simts muzikālo apvienību, performanču, uguns šovs, akadēmiķu, un no festivāla organizētāju puses īpaši tiek izcelta muzikālā apvienība no Libānas “Love and Revenge”, kā arī tuaregu tautas mūzikas pārstāvji “Tamikrest”.
Festivāls "Komēta" ir bezpeļņas un tiek organizēts pilnībā uz brīvprātības principa, visi iegūtie līdzekļi tiks izmantoti festivāla norises nodrošināšanai un Daugavgrīvas cietokšņa attīstībai.
Festivāls “Komēta”
Daugavgrīvas cietoksnis, Birzes iela 2, Bolderāja, Rīga
Haneles Zanes Putniņas un Amandas Ziemeles kopprojekts
“Eimandas Zeinas kolekcijas izstāde”
LNMM izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā
26. jūlijs–25. augusts
No 26. jūlija līdz 25. augustam LNMM izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā būs skatāms Haneles Zanes Putniņas un Amandas Ziemeles kopprojekts “Eimandas Zeinas kolekcijas izstāde”.
“Savas dzīves pēdējo trīs vai četru gadu laikā Viņa rūpīgi sekoja saviem pirkumiem (tā, it kā kontrolētu netikumu!), bet dažus mēnešus pirms Nāves Viņa krita kārdinājumā ar izslavēto Barberīnī vāzi, ko bija ievedis ievērojamais Mākslas pazinējs (zinošs kolekcionārs) Sers Viljams Hamiltons. Hercogiene Seram Viljamam atdeva 2000 mārciņu – par vāzi, par smalku Augusta miniatūru un fragmentu no Hērakla gravējuma.” (Horacija Volpola veidots Portlendas hercogienes kolekcijas saraksts, no Sūzena M. Pīrsa “Par kolekcionēšanu”.)
Izstāde pievēršas kolekcijas veidošanās procesam un kolekciju izstādēm kā vienai no iespējamajiem izstāžu formātiem. Amanda Ziemele un Hanele Zane Putniņa, sistemātiski pārvēršot asociāciju masu un idejas objektos, izveidojušas Eimandas Zeinas objektu kolekciju. Izstāde izvaicā, kādi ir kolekciju un kolekciju izstāžu veidošanas principi? Kādi kritēriji apstiprina kolekciju priekšmetu nozīmību, ilgstamību un pašsaprotamību? Kurš nosaka, kas taps par kolekcijas dārgumu, bet kas uz visiem laikiem iegulsies kolekciju plauktos vai paslēpsies, lai paliktu nepamanīts?
Eimanda Zeina ir abu autoru radīts tēls, kas darbu tapšanas procesā tiek pieņemts kā kopīga identitāte – idejas izveidotāja, sadarbības virzītāja un kolekcijas izstādes autore. Eimandas Zeinas krājumā glabājas lielformāta gleznieciskie un grafiskie atradeņi, pārpalikumi, sens sienu gleznojums, valodas radījumi un citi nozīmju nesēji, veidojot inscenētu situāciju, kas izvietota telpā pēc principa no konkrētā uz abstrakto.
Hanele Zane Putniņa (1990) dzīvo un strādā Rīgā. Haneles grafikām pamatā ir mitoloģiski tēli no folkloras un leģendām, kurus bieži vien māksliniece pārrada lielformāta linogriezuma tehnikā. Apjomīgās un apokaliptiskās tēlu kompozīcijas mijas ar neciliem ikdienas situācijas absurdiem, ko viņa mēdz dēvēt par “brēgelīšiem”'. Haneli interesē vēsturiskās grafikas tehnikas un burtveidolu vēsture, kā arī to realizācija.
Amanda Ziemele (1990) dzīvo un strādā Rīgā. Savu radošo darbību uztver kā atvērtu lauku. Amandu interesē glezniecības formālās īpašības un tām pietuvinātais ideju un kontekstu lauks. Pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas bakalauru programmu. 2018. gadā absolvējusi diploma studijas Drēzdenes Mākslas akadēmijā, starpdisciplinārās un eksperimentālās glezniecības studiju programmā. Viņas izstādes “Zivs ar kājām” (2018./2019. gadu mijā, Rīgas cirka ziloņu stallī “Kvadrifrona” izstāžu programmas ietvaros) un “Kvantu matu implanti” (2019; kim? Laikmetīgās mākslas centrā) izvirzītas Purvīša balvai.
Izstādes kuratore ir Līna Birzaka-Priekule.
LNMM izstāžu zāles Arsenāls Radošā darbnīca
Torņa iela 1, Rīga
Jauno latviešu mākslinieku izstāde “Kāds sakars”
Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars”
mākslas telpā Civita Nova
26. jūlijs–13. septembris
No 26. jūlija līdz 13. septembrim Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā Civita Nova būs skatāma septiņu jauno latviešu mākslinieku grupas izstāde “Kāds sakars”. Tā iecerēta kā atšķirīgu autoru darbu parāde un vienlaikus arī centiens meklēt kopsaucējus šo mākslinieku rokrakstos.
Izstādes dalībnieki – Elza Sīle, Vika Eksta, GolfClayderman, Subspatial.xyz un Katrīna Čemme – vai nu pastarpināti, vai tiešā veidā atsaucas uz masu kultūras fenomeniem. Caur priekšmetiem, teksta fragmentiem, tēliem un asociāciju uzlādētām zīmēm viņi koķetē ar banālo, radot daudznozīmīgas asprātības, kas nebūt nav raksturojamas kā banālas.
“Vietējie mākslas aprakstnieki un profesionāļi nereti viens otram pārmet nespēju skaidri definēt pēdējā laika tendences, kas novērojamas latviešu laikmetīgajā mākslā, formulējumu vietā dodot priekšroku kriptiskām, žargoniskām frāzēm un atrunām. Izstāžu recenzijās brīžam pavīd kāds vērtīgs vai procesus izgaismojošs teikums, bet ar to vien nepietiek. Izstādē “Kāds sakars” tiks apskatīts virziens, kas pēdējo gadu laikā iezīmējies jauno latviešu mākslinieku interešu lokā — apkārt esošu banalitāšu un ikdienišķu parādību romantizācija,” par izstādes ieceri stāsta tās kurators Tomass Pārups.
Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
Radio iela 8, Liepāja
Toma Harjo personālizstāde “Aicinājums” Pāvilostā
27. jūlijs–15. septembris
No 27. jūlija līdz 15. septembrim E. Šneidera laukumā 11, Pāvilostā būs skatāma Toma Harjo personālizstāde “Aicinājums”. Toma Harjo jaunākā personālizstāde “Aicinājums” ir turpinājums 2016. gadā aizsāktajai foto sērijai “Patiesībā”. Fotogrāfiju sērija atklāj cilvēka alkas pēc piederības, viņa attiecības ar ticību un reliģiju un pārdomas par iespējām dzīvot harmonijā ar Bībeli pasaulē, kas lielā mērā ir sekulāra. Izstādē “Aicinājums” Harjo turpina attīstīt šīs pārdomas un ved skatītāju caur līdzsvara meklējumiem starp šaubām un patētisku pārliecību, starp vientulību un vēlmi pēc piederības.
Toms Harjo (dz. 1996. gadā Rīgā) ir fotogrāfs no Vecmīlgrāvja, sevi patiesi vairāk identificējot tieši ar šo Rīgas daļu. 2017. gadā Toms Harjo absolvējis ISSP divu gadu programmu laikmetīgajā fotogrāfijā, kur studējis pie Latvijas labākajiem laikmetīgajiem autorfotogrāfiem – Ivetas Vaivodes, Reiņa Hofmaņa, Andreja Granta, Arņa Balčus un Ievas Epneres.
Mākslinieks piedalījies vairākās grupu izstādēs gan Latvijā, gan pasaulē. Sarīkojis vairākas personālizstādes, no kurām kā svarīgāko min Kim? laikmetīgā mākslas centra izstādi 2018. gadā, Rīgā. Kopš 2018. gada rudens mākslinieks studē aktiermeistarību režisora Alvja Hermaņa kursā.
Izstādes atklāšanas ietvaros 27. jūlijā pl. 16.00 notiks Toma Harjo saruna ar izstādes kuratorēm Līnu Birzaku – Priekuli un Renāti Prancāni.
VV Foundation
E. Šneidera laukums 11, Pāvilosta
Starptautiskā keramikas mākslas simpozija “Ceramic Laboratory” izstāde
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
26. jūlijs–8. septembris
VII starptautiskā keramikas mākslas simpozija process
Starptautiskā keramikas mākslas simpozija “Ceramic Laboratory” ietvaros 23. un 24. jūlijā Latvijas Laikmetīgās keramikas centrā, Hospitāļa ielā 8, notiks publiskas lekcijas un meistarklases, kurās var piedalīties ikviens interesents. Savukārt, 26. jūlijā, plkst. 16.00, noslēdzoties VII starptautiskajam keramikas mākslas simpozijam Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā tiks atklāta simpozija dalībnieku darbu izstāde.
Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru jau septīto reizi Daugavpilī organizē starptautisku keramikas mākslas simpoziju, kurā šogad piedalās 14 mākslinieki no dažādām pasaules valstīm: Suzanne Au (Ķīna), Elīna Titāne (Latvija), Inese Brants (Latvija), Boguslavs Dobrovoļskis (Polija), Aleksandra Dobrovoļska (Polija), Silvija Granata (Itālija), Beka Tabagua (Gruzija), Jūlija Repina (Krievija), Katerina Geiduka (Baltkrievija), Kaspars Geiduks (Latvija), Una Gura (Latvija), Sandra Poplavska – Rimicāne (Latvija), Ilona Abdulajeva (Latvija), Nellija Dzalba (Latvija).
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Starptautiskais glezniecības plenērs “Valdis Bušs” Viļakā
Līdz 27. jūlijam
Turpinot 2017. gadā uzsākto tradīciju, Viļakas novada dome sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru līdz 27. jūlijam organizē starptautisko glezniecības plenēru “Valdis Bušs”, lai atdzīvinātu un celtu godā gleznotāja Valda Buša piemiņu un popularizētu glezniecību Latgales reģionā un veicinātu Viļakas atpazīstamība.
Projekta mērķis ir noorganizēt 3. starptautisko glezniecības plenēru “Valdis Bušs 2019” un izveidot ceļojošo izstādi ar jaunradītiem mākslas darbiem.
3.starptautiskajā glezniecības plenērā “Valdis Bušs 2019” piedalās mākslinieki: Aivis Pīzelis (Latvija), Andrew Smith (Lielbritānija), Jus Rizal (Indonēzija), Melanie Ludwig (Austrija), Laila Seidel (Vācija), Beate Gjersvold (Norvēģija).
Plenēra laikā tapušo darbu izstādi atklās 26. jūlijā Kultūras un radošo industriju centrā Viļakā.
Starptautiskais glezniecības plenērs
Klostera iela 1, Viļaka
Edītes Pauls-Vīgneres izstāde “Koronetes”
Valmieras muzeja Izstāžu namā
No 26. jūlija 14. septembris
No 26. jūlija līdz 14. septembrim Valmieras muzeja Izstāžu namā būs skatāma Edītes Pauls-Vīgneres izstāde “Koronetes”.
Labā uzvara pār ļauno, laikmeta tumšās ogas, nemirstība, pilsētas žirgtums, zirnekļu tīkls saulgriežu pļavā, jāņtārpiņu mirdzēšana, mūžība dzintarā, sievietes burvība – tik dažādus vēstījumus māksliniece izteikusi, radot vainagus un galvas rotas.
Ideja radās 2013.gadā. “Kad redzēju Annu Boleinu un visas Henrija XIII sievas, arī viņu apģērbu, kroņus un dažāda tipa vainadziņus, mani tas tā fascinēja, ka sāku domāt, lūk, tas būs tas īstais, ko es varētu darīt. Un tagad esmu iegājusi azartā – tikko vienu beidzu, otru sāku,” stāsta māksliniece.
Vairāki kroņi ir veltīti tuviem cilvēkiem: mākslinieces brālim maestro Raimondam Paulam, māksliniekam Ilmāram Blumbergam, gleznotājām Džemmai Skulmei un Ilzei Avotiņai, dziedātājam Donam. Pārējos caurvij dažāda tematika, skatītājā raisot asociācijas un emocijas. Piemēram, no gaiši ziliem stikliņiem veidotais kronītis “Neaizmirsti mani” rada trausluma sajūtu, “Pērlīte” saistās ar ko mīļu un pūkainu, bet pretējas izjūtas rodas, aplūkojot darbu “Maidans”.
Edītes Pauls-Vīgneres darināto vainagu izstāde Valmieras muzejā ir veltījums mākslinieces 80.dzimšanas dienai. Izstādi papildinās Valda Ošiņa Koronešu fotogrāfijas.
Valmieras muzeja Izstāžu nams
Bruņinieku iela 3, Valmiera
Ilzes Laizānes izstāde “Spēle”,
Guntara Zaķa personālizstāde “Latvijas un Eiropas ainavas”
un tēlniecības darbu izstāde “Jauna gaita”
VEF Kultūras pilī
Līdz 11. augustam
Ilze Laizāne “Spēkavots”. Audekls, eļļa. 100 x 100 cm. 2019.
VEF Kultūras pils telpās līdz 11. augustam skatāmas gleznotājas Ilzes Laizānes izstāde “Spēle” un Guntara Zaķa personālizstāde “Latvijas un Eiropas ainavas” un no 23. jūlijā arī VEF Kultūras pils Tautas tēlniecības studijas “Doma” tēlniecības darbu izstāde “Jauna gaita”.
Ilzes Laizānes izstādē “Spēle” apskatāmi vairāki gleznotājas pēdējo gadu laikā tapušie eļļas tehnikā veidotie darbi. Ilze Laizāne savos darbos iemūžina dabas, ziedu un sievietes dvēseles noskaņas, kas ļauj pietuvoties mākslinieces iekšējam stāvoklim. Gleznās attēlotas simboliskas, figurālas kompozīcijas, aiz kuru skaistuma slēpjas kāds patiess stāsts, noslēpums. Visas gleznas ir ļoti dzīvas, pat mistiskas. Dabai un cilvēka klātbūtnei autores glezniecībā ir būtiska loma, tā skatītājus mudina apcerēt neredzamo pasauļu vibrācijas.
Guntara Zaķa personālizstādē “Latvijas un Eiropas ainavas” skatāmas akrila tehnikā veidotās gleznas, kas sižetiski tapušas, balstoties uz personiskiem ceļojumiem. Latvijas un dažādu Eiropas zemju dabas skatos izpaužas mākslinieka lielā mīlestība pret dabu un zaļo domāšanu – nekā lieka, nekādas samākslotības, tikai daba. Izstādes atslēgas vārdi ir: tīrs, skaidrs, pozitīvs.
Savukārt tēlniecības darbu izstāde “Jauna gaita” atklās VEF Kultūras pils Tautas tēlniecības studijas “Doma” paveikto piecu gadu laikā. Studijas dalībnieki ir atvērti skaistajam dabā, tās dažādajām dzīvības izpausmes formām, kuras ar savu redzējumu atveido plastiskās skulptūrās. Gan pieredzējušu tēlnieku darbos, gan jaunatnācēju pirmajos mēģinājumos var saskatīt cilvēka gara un iemaņu izaugsmi.
VEF Kultūras pils
Ropažu iela 2, Rīga
