Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
02/09/2019
Līdz 3. septembrim var pieteikties Kim? Open Call 2020
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs ir izsludinājis jau trešo uzsaukumu jaunajiem māksliniekiem, mākslinieku kolektīviem un kuratoriem - Kim? Open Call 2020. Tā ir iespēja vienam māksliniekam, mākslinieku kolektīvam vai kuratoram no Latvijas īstenot izstādi Kim? Laikmetīgās mākslas centrā ar norisi no 2020. gada aprīlī. Izstāžu pieteikumus un kuratoriālas idejas brīvā formā var sūtīt līdz 3. Septembrim uz kim@kim.lv
Pieteikumā tiek gaidīts:
– kuratoriālās idejas apraksts (koncepcijas izklāsts, dalībnieki, programma);
– informācija par mākslinieku/iem (mākslas darbiem, īsu biogrāfijas izklāstu
– radošās prakses portfolio (t.sk. CV).
Kim? Open Call nodrošinās:
– Kim? komandas iesaisti un atbalstu projekta norises laikā;
– labiekārtotu izstādes telpu (60 kv.m.);
– zinoša tehniskā personāla atbalstu un darbaspēku notikuma realizēšanā;
– efektīvu preses un komunikācijas stratēģiju;
Projekta īstenotājam jāuzņemas piesaistīt papildus nepieciešamo līdzfinansējumu. Uzvarētājs tiks paziņots 9. septembrī.
Kim? Open Call iniciatīva radās 2016. gadā ar mērķi veicināt daudzsološu un talantīgu mākslinieku un/vai kuratoru savlaicīgu atklāšanu, nodrošinot pēc iespējas labākus priekšnosacījumus un ietvaru viņu radošās ieceres veiksmīgai īstenošanai. Iepriekšējie Kim? Open Call laureāti ir kuratore Laura Brokāne, Toms Harjo, Jānis Dzirnieks.
Kim? Open Call 2020 pieteikumus izskatīs žūrija: Kaspars Groševs (Kim? programmas direktos), Santa Mičule-Hirša (mākslas kritiķe), Egija Inzule (kuratore), Evita Vasiļjeva (māksliniece) un Zane Onckule (kuratore).
Rudens izstāžu cikls
Jūrmalas pilsētas muzejā
4. septembris–13. oktobris
Edīte Zvagule. Meitene ar sarkaniem matiem. 2015. Šamots
Dina Ābele. Dvēselei nav ādaskrāsas. 2017. Audekls, akrils. 100 x 130 cm
No 4. septembra līdz 13. oktobrim Jūrmalas pilsētas muzejā jaunā rudens izstāžu cikla ietvaros būs skatāmas vairākas jaunas izstādes - keramikas vecmeistares jūrmalnieces Edītes Zvagules personālizstāde “Variācijas keramikā – Kurzemīte”, Dinas Ābeles gleznas un Lauras Fedbergas objekti un videodarbi izstādē “Piliens gaismas”.
Māksliniece Edīte Zvagule (1937) idejas rod apkārtējā vidē, smeļoties iedvesmu no dabas un cilvēkiem. Izstādē “Variācijas keramikā – Kurzemīte” māksliniece piedāvās skatītājam sajust Kurzemes auru – ar tās neskarto dabu, mežiem, jūras noskaņu, ļaužu raksturiem – tā kā to ir izjutusi autore. Izstādē tiks eksponēti gan iepriekšējo gadu kolekciju, gan jaunizveidoto kolekciju darbi– dekoratīvās plāksnes un šķīvji, keramika kraklē tehnikā, dekoratīvā keramika, kā arī lielformāta keramikas trauki.
Radošajā procesā keramiķi vairāk saista krāsas – glazūras, emaljas, tāpēc mākslas darba forma tiek pakārtota dekoratīvajai apdarei– gleznojumam. Atšķirīga ir apgleznošanas tehnoloģija, jo gleznojot uz keramikas, uzklātās krāsas īstais tonis nav redzams– viss ir pelēks un galīgais rezultāts kļūst redzams tikai pēc apdedzināšanas.
Priekulē dzimusī keramiķe Edīte Zvagule sevi uzskata par jūrmalnieci, jo šeit dzīvo jau kopš 1968. gada. Māksliniece 1959. gadā ar izcilību beigusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu un turpat skolā, keramikas nodaļā, uzsākusi darba gaitas. Studijas turpinātas Latvijas Mākslas akadēmijā. Mākslinieces darbi eksponēti kopējās mākslas darbu izstādēs, lietišķi dekoratīvās mākslas un keramikas izstādēs Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Kuldīgā, Siguldā, Talsos, kā arī starptautiskās izstādēs Tallinā, Viļņā, Maskavā, Francijā, Polijā, Čehijā, Beļģijā, Somijā un Zviedrijā. Personālizstādes rīkotas Jūrmalā, Rīgā, Talsos un Briselē.
Dina Ābele un Laura Feldberga ir mākslinieces, kuru darbi balstīti grafiskajā domāšanā un lakoniskā izteiksmes formā. Abas mākslinieces attēlo jēdzienus, novedot ideju līdz tīrai, vienkāršai līnijai, laukumam, telpiskai instalācijai. Mākslinieces vieno arī vēlme attēlot garīgu pieredzi, iekšējus dvēseles stāvokļus, kuros cilvēks sastopas ar materiālo realitāti pārsniedzošu esamību. Dinas Ābeles gleznas un Lauras Feldbergas instalācijas atspoguļo gan viņu personīgos garīgos un tēlainos meklējumus, gan arī aicina skatītājus ar savu klātbūtni, skatienu, pieskārienu meklēt savus garīgos atklājumus. Darbi ir kā mazas liecības par piedzīvotiem atklājumiem dažkārt tumšajos dzīves ceļos. Ar ticību un cerību, ka gaisma vienmēr ir stiprāka par tumsas brīžiem.
Izstādes nosaukums “Piliens gaismas” radies, iedvesmojoties no svētās Mātes Terēzes vārdiem par to, ka bieži mums šķiet, ka tas, ko darām ir piliens okeānā. “Bet, ja šī piliena okeānā nebūtu, tad, manuprāt, okeāns nebūtu tik pilns, jo trūktu šī piliena” (Māte Terēze).
Dina Ābele (1969) pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu. Ikdienā ir LMA zīmēšanas katedras asociētā profesore, strādā arī grafiskā dizaina jomā un glezno. Izstādēs piedalās no 1991. gada.
Laura Feldberga (1975) ir grafiķe, instalāciju, objektu un performanču māksliniece. Pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu, strādā instalāciju un vides objektu jomā. Darbu tēmas un tēli saistīti ar personisko un kolektīvo pieredzi, saikni ar dabu, ainavu, piederību dzimtai, vietai, identitātei. Piedalījusies izstādēs un mākslas projektos Baltijas valstīts, Skandināvijā, Krievijā, Islandē, ASV, Japānā un citur pasaulē. Kopā ar domubiedriem darbojas Latvijas Performances mākslas centrā.
Jūrmalas pilsētas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori
Dzintara Adieņa personālizstāde “Pasaules elpa”
Jūrmalas Kultūras centrā
4. septembris– 28. oktobris
No 4. septembra līdz 28. oktobrim Jūrmalas Kultūras centrā būs skatāma mākslinieka Dzintara Adieņa personālizstāde “Pasaules elpa”, kurā kopumā būs apskatāmi ap 20 mākslas darbu – eļļas, akvareļu gleznas un zīmējumi.
Dzintars Adienis ir jūrmalnieks. Tāpat kā liela daļa Latvijas mākslinieku, mācījies Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā. 2000. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, iegūstot mākslas maģistra diplomu. Kopš 2003. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, bet radoši strādā un izstādēs piedalās jau kopš 1997. gada.
“Izstādē būs apskatāmi darbi, kas tapuši iedvesmojoties no ceļojumiem ārzemēs un tepat Latvijā – sižetiski darbos dominē ainava – Latvijā, Lietuvā, Francijā un Venēcijā notvertie mirkļi - katram darbam meklēta sava noskaņa, savs glezniecības rokraksts, krāsu kolorīts. Katrs darbs nav tikai konkrētas vietas fiksācija, bet esmu centies ielikt savas sajūtas, izcelt, konkrētās vietas burvību,” stāsta mākslinieks.
Dzintars Adienis aktīvi iesaistās Jūrmalas mākslas dzīvē. Vairākus gadus strādājis par vizuālās mākslas pedagogu Slokas pamatskolā, šobrīd ir Jūrmalas Mākslas skolas pedagogs.
Jūrmalas Kultūras centrs
Jomas iela 35, Jūrmala
Maijas Rezenbergas personālizstāde “Dokumentālas piezīmes”
Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”
5.–28. septembris
Maija Rezenberga. Darbs no cikla "Te pat, Mīlgrāvī". 2019. Papīrs, tušas pildspalva, akvarelis. Autores īpašums
No 5. līdz 28. septembrim Kultūras pils "Ziemeļblāzma" būs skatāma mākslinieces Maijas Rezenbergas pirmā personālizstāde “Dokumentālas piezīmes”. Izstādē eksponēti trīs zīmējumu cikli, kuros atspoguļoti mākslinieces personīgie novērojumi dažādās viņai zīmīgās pasaules vietās - Vecmīlgrāvī, Francijā un ASV.
Māksliniece Maija Rezenberga nosvērti un apdomīgi ir vērojusi ikdienišķas situācijas, radot trāpīgus, lakoniskus un asprātīgus vēstījumus par cilvēkiem un vidi viņiem un mums apkārt. Tiem, kurus redzam diendienā, bet līdz galam neiepazīstam un neizprotam. Tiem, kuri šķietami tikai aizslīd mūsu acu priekšā, neapzināti atstādami nospiedumus mūsu apziņā, kas liek domāt, ka mēs viņus pazīstam. Maijas zīmējumos situācijas, kuras izrautas no ikdienības, kļuvušas par groteskiem mūsu pašu spoguļattēliem. Skatītājs nav tikai pasīvs vērotājs, bet tiek izaicināts iejusties, sniegt savu vērtējumu, apšaubīt acīmredzamo un izlemt, piešķirt vai nepiešķirt kādai situācijai un tēliem nozīmi.
Ciklus “Tur, Francijā” un “Te pat, Milgrāvī” tuvina stilistiskā un kompozicionālā līdzība. Ja tomēr tūlītēja empātija ar Francijas piļu īpašniekiem un austeru tirgotājiem nav iespējama, tad Mīlgrāvja iedzīvotāju portretējumi ar vieglu smīnu un azartu liek meklēt prototipus realitātē. Savukārt stilistiski atšķirīgais cikls “Leksingtonas vāveres” ir kā kontrastējošs kopsaucējs - kurā gribot negribot redzam līdz absurdam pazīstamas situācijas.
Maija Rezenberga beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmiju. Piedalījusies vairākās grupas izstādēs. Šobrīd strādā grafiskā un mēbeļu dizaina jomā ģimenes uzņēmumā. 2017. gadā publicēja savu pirmo ilustrāciju grāmatu “Kas dzīvo Umbrijas mežā?”.
Kultūras pils “Ziemeļblāzma”
Ziemeļblāzmas iela 36, Rīga
Gitas Šmites personālizstāde “Es esmu”
kultūras centra Grata JJ mākslas galerijā MuseumLV
5. septembris–5. oktobris
No 5. septembra līdz 5. oktobrim kulturas centra Grata JJ mākslas galerijas MuseumLV pirmajā stāvā būs skatāma gleznotājas Gitas Šmites personālizstāde “Es esmu”. Šoreiz līdzās jaunākajām gleznām, savu vietu atradīs arī senākas, pat Mākslas Akādēmijas studiju laikā tapušās, veidojot īpatnēju stāstu par sievietes dzīvi un vētībām.
Ir interesanti vērot, kas šajos 25 gados ir noticis un kas mainījies. Gleznās portretētie bērni izauguši. Princeses krēsla vietā nākusi pirts lāviņa, krelles un spīgulīšus nomainījuši puķu vainags vai sirmu matu ērkulis. Skaistās modeles nometušas savas izejamās kleitas un ir vienkārši sievietes - pie tam ne abstraktas, bet pavisam īstas - no Kolkas, no Rīgas.
Gita Šmite beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, prof. Imanta Vecozola un Viļa Ozola meisterdarbnīcu. Izstādēs piedalās no 1995. gada. Maksliniece sarīkojusi vairāk kā 12 personāizstādes un veidojusi tērpus teātra izrādēm. Radījusi zīmolu “Pirtsmāksla”.
Izstādes atklāšanas laikā tiks pasniegta Grata skatītāju simpātiju balva.
Kulturas centra Grata JJ mākslas galerija MuseumLV
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Izstāde “JARO”
“Brick bar” teritorijā
5. – 8. septembris
No 5. līdz 8. septembrim “Brick bar” teritorijā būs skatāma māklsas izstāde “JARO”.
Tās četri veidotāji, darbu autori - Jānis Noviks, Andris Maračkovskis, Reinis Bērziņš, Oskars Točs - vēlas apziņu, ka šai izstādei nav kāda īpaša mūsdienu problemātikas meklējuma, bet gan to varētu nosaukt par mūsdienu apkārtējās vides seku rezultātu. Pilsētu trokšņi, cilvēku savstarpējās attiecības, degradētā pilsētas vide. Izstāde tiek veidota burtiski citu varu sagraustajos fabriku gruvešos, vidē, kura ar tehnikas palīdzību ir pielāgota skatītājam un ļauj saplūst vienā veselumā.
Visi četri dalībnieki ir saistīti ar LMA tēlniecības, glezniecības, scenogrāfijas nodaļām studē vai ir beiguši, piedalās nozīmīgās un nenozīmīgās mākslas izstādēs Latvijā un ārzemēs.
Izstādes nosaukums diezgan naivā veidā ir izveidots no dalībnieku pirmajiem vārdu burtiem, kas principā nenozīmē neko, tādējādi veiksmīgi attālinās no mākslas kā kaut kā slavināšanas manifesta, bet tai pašā laikā pievēršas autoram kā indivīdam, kas mūsdienās tiek lēnām aizstāts ar masveida interešu grupu team bulding kustībām, tādējādi inficējot kolektīvo domu ar dažādām pasaules kataklizmām un politisko vainas apziņu.
Izstādē savienoti dažādi mākslas stili un tehnikas, kas iekļaus skaņas, instalācijas, video darbus, savienotu ar dažādiem pārveidotiem, kombinētiem priekšmetiem, darbi, kas saplūdīs ar vidi un mēģinās izrauties no tās aktīvā fona.
Izstāde pieejama ierobežotā laikā: 5. septembrī no pl.18:00; 6. septembrī - 17:00–20:00; 7. septembrī - 13:00–24:00; 8. septembrī - 13:00–20:00
“Brick bar” teritorija
Ganību dambis 30, Rīga
Ievas Saulītes izstāde “Savstarpēji pirmskaitļi”
Ādažu Kultūras centra izstāžu zālē
6. septembris–4. oktobris
No 6. septembra līdz 4. oktobrim Ādažu Kultūras centra izstāžu zālē notiks Ievas Saulītes izstāde “Savstarpēji pirmskaitļi”. Ekspozīcijā skatāmas abstraktas formulas un vienādojumi gleznojumos un telpiskos objektos, kur tiešā veidā saspēlējas dažādas sastāvdaļas, esot vai atgādinot kā dabas, tā rūpnieciski radītas lietas, netieši rādot un radot dažādas atsauces.
““Viens” ir visvientuļākais skaitlis, kas tu būsi. “Divi” var būt tik pat slikti. Tas ir nākošais vientuļākais skaitlis pēc tam.” (Aimee Mann “One”, 1999.g. no 1999.gada filmas “Magnolia” skaņu celiņa). Savstarpēji pirmskaitļi ir tādi veseli skaitļi, kuru vienīgais kopīgais dalītājs ir skaitlis viens. Visam savstarpēji ir kopīgs vismaz kaut kas viens, tomēr visbiežāk daudz kas vairāk.
Izstādēm māksliniece veido darbu sērijas, izteiksmes līdzekļos un tehniskajos paņēmienos iekļaujot plašu mākslas veidu spektru, tostarp, zīmējumus, gleznojumus, grafikas, tekstilu un citus materiālus.
Ieva Saulīte studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā tēlniecības speciālitātē, kā arī University for the Creative Arts Kenterberijā, Apvienotajā Karalistē. No 2007.gada regulāri piedalās dažāda mēroga projektos un izstādēs Rīgā, citviet Latvijā un ārvalstīs, kā arī starptautiskās izstādēs un mākslas notikumos.
Ādažu Kultūras centra izstāžu zāle
Gaujas iela 33A, Ādaži
Ludmilas Nazinas un Sergeja Rusakova izstāde “Pēterburga-Rīga”
Rīgas Porcelāna muzejā
6. septembris–3. novembris
No 6. septembra līdz 3. novembrim Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma mākslinieku Ludmilas Nazinas un Sergeja Rusakova (Krievija) izstāde “Pēterburga-Rīga”, kuru veidos apgleznoti porcelāna šķīvji un plaketes – Rīgas un Pēterburgas pilsētainavas, kas reprezentē mākslinieku rokrakstu – veikls un virtuozs zīmējums apvienojumā ar glezniecisku laukumu dekorējumu.
Izstāde reprezentē ne vien lieliskus keramikas darbus, bet arī saikni starp Rīgas un Pēterburgas kultūrvidi – izstādes konteksts ir gan laikmetīgā keramika un porcelāna dizains, gan glezniecība un arhitektūra.
Izstādes norisi papildinās izglītojoši pasākumi – mākslinieku vadīta lekcija 5. septembrī plkst. 17.00 un meistarklase par porcelāna apgleznošanu 7. septembrī no plkst. 12.00 līdz 14.00.
Mākslinieku pāris Ludmila Nazina un Sergejs Rusakovs ar porcelānu strādā kopš 1980. gada. Absolvējuši A. Štiglica Sanktpēterburgas Valsts mākslinieciski tehniskās akadēmijas Keramikas un stikla katedru. Izglītībā un radošajā darbā specializējušies darbā ar porcelānu – gan izstrādājot un pasniedzot porcelāna priekšmetu dizainu, gan attīstot porcelāna apgleznošanas tehnikas un tās pilnveidojot ar eksperimentu starpniecību.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju ielā 9/11, Vecrīgā (ieeja no Konventa sētas)
Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts”
performanču programmas “Ārpuszemes” un “Baltais tirgus”
7. septembris
.jpg)
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs un Pārdaugavas radošais centrs 7. septembrī no plkst. 18.00 līdz 1.00 naktī Āgenskalna tirgus teritorijā aicina visus uz mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” performanču programmām “Ārpuszemes” un “Baltais tirgus”.
LLMC programma “Ārpuszemes” atskatīsies gan uz festivāla “SurvivalKit 10.1 Outlands” tēmām, gan pievērsīsies nākotnes redzējumiem, kas gada nogalē tiks aktualizēti LLMC izstādē “Nenorunātās tikšanās”. Savukārt Pārdaugavas radošā centra (fonds INITIUM) programma “Baltais tirgus” vēstīs par atbildību, ko nesam ar savas izvēles un vārda spēku, – kāds svars ir individuālam viedoklim, kā cilvēks ietekmē sabiedrību un cik stiprai jābūt kopienai, lai panāktu izmaiņas procesos?
No plkst. 18.00 līdz 20.00 notiks LLMC rīkotā meistardarbnīca bērniem un ģimenēm kopā ar mākslinieci Sabīni Vekmani un Ati Jākobsonu (sadarbībā ar grafikas darbnīcu “Luste”). Meistardarbnīcās bērni, pusaudži un viņu vecāki varēs iepazīt grafikas tehniku un radīt “Ārpuszemju” maskas sietspiedes tehnikā.
No plkst. 20.00 līdz 23.00 būs iespēja iejusties laikmetīgās skatuves mākslinieku Krišjāņa Santa un Ievas Gaurilčikaites kustību izrādē “Labrys”. Izrāde ir mēģinājums caur kustību radīt mitoloģisku arhitektūras veidojumu – labirintu un izaicināt savas fizisko spēju robežas, konfrontējot ķermeni ar prāta radītu konceptu.
No plkst. 21.00 līdz 22.00 analogo mediju māksliniece Ieva Balode kopā ar mūziķu apvienību “bērnu rīts” veidos audio-vizuālu performanci, kurā eksperimentāla, analoga skaņa un dažādi neparasti mūzikas instrumenti mijiedarbosies ar mākslinieces radītu analogu kino projekciju. Tajā apvienoti gan viņas pašas uzņemti kadri, gan arhīvos atrasti materiāli, sākot ar leģendāro epizodi par cilvēka pirmajiem soļiem uz Mēness un beidzot ar paštaisītām abstraktām 16mm filmu cilpām, ar kurām tiks manipulēts, izmantojot projektora staru un dažādus optiskus objektus. Priekšnesums tiks veltīts kādai mistiskai celtnei Kalifornijā –Integratronam, ģeomagnētiskam krustpunktam, kurā satiekas maģija, māksla un zinātne. Tā ir celtne Landersā, Kalifornijā, 32 kilometrus uz ziemeļiem no Joshua Tree nacionālā parka, kur 1957. gadā ufologs Džordžs Van Tassels uzbūvēja eksperimentālu observatoriju un meditācijas centru, kas kalpojis saziņai ar Venēras iedzīvotājiem.
Mākslinieka Viktora Timofejeva video darbs “Continuum”, kas tapis, balstoties mākslinieka interesē par digitālo pasauli un utopiskas realitātes radīšanu, būs vērojams no plkst. 21.00 līdz 2.00. Filmā darbojas kukaiņveidīgi radījumi, kas dzīvo uz zemes un droni, kas lidinās apkārt. Video uzņemšanai par pamatu kalpojis Unity spēļu dzinējs, un, skatītāja uzmanībai virzoties pa tuksnesīgo ainavu, visi tēli viens ar otru netieši mijiedarbojas, radot nejaušu scenāriju.
Savukārt programmas “Baltais tirgus” ietvaros radītas divas laikmetīgās dejas performances – “Vārda svars” un “Mēs balsojam ar saviem maciņiem”. Performanču veidotāji piedāvās refleksijas par to, cik lielai jābūt kritiskajai masai, lai panāktu redzamas pārmaiņas sabiedrībā un cik daudz spēj (vai nespēj?) mainīt viens indivīds. Jautājumus par individuālo un kolektīvo atbildību uzdos arī 3D stereo vizualizācijas instalācijā “Paralēlā pilsēta”, kurā apmeklētāji tiks aicināti iepazīties ar imagināriem pilsētvides objektiem un, kopīgi vienojoties balsojumā, lemt par pilsētvides attīstību kādā paralēlā dimensijā.
Jāatgādina, ka naktī no 7. uz 8. septembri Rīgā norisināsies ikgadējais Mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts”. Šogad jau 14 reizi. Kopumā programmā ir iekļauti vairāk nekā 50 pasākumi un projekti, kas pārstāvēs plašu laikmetīgās kultūras piedāvājumu - mūziku, kino un video, dzeju, performances u.c. Projekti koncentrēsies Rīgas centrā, Vecrīgā, Miera ielas apkaimē un Pārdaugavā. Savukārt, tālākās norises vietas Rīgā būs Pļavniekos un Ziepniekkalnā. Plašāka informācija atrodanma šeit.
Mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts” performanču programmas
Nometņu iela 64, Rīga
Komiksu darbnīca ģimenēm
“Notikumi un visi, kas līdzdarbojas”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā
7. septembris
Nodarbību vadītāja Ella Mežule
7. septembrī plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem ir aicināti uz komiksu darbnīcu “Notikumi un visi, kas līdzdarbojas” Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā.
Kopā ar bērniem tiks lasīti Aspazijas dzejoļi un pārrunāts, kā katrs saprot tajos notiekošo. Zīmēs komiksu, izmantojot dažādas tehnikas (zīmuļus, guašas, krītiņus), lai uzsvērtu kustību un miera stāvokļus dzejā. Kā izskatās pasaciņa ar zelta pātadziņu un kā parādīt, kur tai ir mājas?
Nodarbību vadīs māksliniece Ella Mežule. Arī pati savos darbos Ella Mežule bieži spēlējas ar zīmju dažādo un daudzpusīgo uztveri, radot gan gleznas, gan ilustrācijas. Māksliniece ir glezniecību un dažādu cita veida mākslu studējusi jau vairāk nekā 9 gadus, savas zināšanas papildinot gan Īrijā (National College of Art and Design), gan Itālijā (Accademia di Belle Arte di Napoli). Viņas darbi ir tikuši izstādīti Lietuvā, Igaunijā, Īrijā, Beļģijā, Latvijā, Itālijā un daudz kur citur. 2016. gadā Ella saņēma Brederlo von Sengbusch mākslas prēmiju, bet 2017. gadā – Valdemāra Tones stipendiju.
Darbnīcas ilgums ir divas stundas. Lūgums pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu santa.apala@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruņiem 67764295 vai 29239472.
Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3.00 EUR.
Raiņa un Aspazijas vasarnīca
Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala
Izstāde “Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
7. septembris–24. novembris
Jāzeps Grosvalds. Mērijas Grīnbergas portrets. 1913. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
No 7. septembra līdz 24. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka (4. stāva izstāžu zālēs un 5. stāva Kupola zālē) būs skatāma starpdisciplināra izstāde “Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts”.
Izstāde caur Latvijas kultūrai un vēsturei nozīmīgās dzimtas – Grosvaldu ģimenes – stāstu iepazīstinās auditoriju gan ar slavenās rīdzinieku dzimtas likteni, gan ar Latvijas valsts un kultūras vēsturi gadsimta garumā. Centrālais tēls ir Latvijas muzeju darbiniece Mērija Grīnberga jaunākā (1909–1975), kurai pēc Otrā pasaules kara izdevās nosargāt un atvest atpakaļ no Vācijas lielu daļu Latvijas muzeju vērtību. Konceptuāli ekspozīcija sasaucas ar 2018. gadā režisores Kristīnes Želves uzņemto dokumentālo spēlfilmu “Mērijas ceļojums”, paplašinot tās uzstādījumu – Mērijas dzīves ceļojums, kura pieturas “stabiņi” ir viņas dzimtas un Latvijas vēstures notikumi.
Izstādes kuratores (Kristīne Želve un Ieva Kalnača) izvēlējušās personisku un pietuvinātu intonāciju, ar kuru stāstīt šo stāstu: Mērijas Grīnbergas vecākās dienasgrāmata, Mērijas Grīnbergas jaunākās un viņas brāļa Emanuela bērnu dienu zīmējumi, Jāzepa Grosvalda mākslas darbu izlase, pabalējušas fotogrāfijas, ģimenes relikvijas un Mērijas nosargātie muzejiskie priekšmeti – lūk, daži no objektiem, kas veidos Grosvaldu dzimtas portretējumu.
Izstādei atlasīti eksponāti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre”, Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta krājuma, kā arī vairākām privātkolekcijām. Īpaši jāizceļ sadarbība ar Vermlandes muzeju Kārlstadē, Zviedrijā – no tā krājuma pirmo reizi Latvijā tiks eksponēts 21 Jāzepa Grosvalda darbs no “Strēlnieku” un “Austrumu” cikla, kuri pēc Otrā pasaules kara atradās Zviedrijā.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs / galvenā ēka / 4. stāva izstāžu zāles, Kupola zāle (5. stāvā)
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Somu-latviešu vides mākslas izstāde “Grēki Paradīzē”
Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā
Līdz 19. oktobrim
Līdz 19. oktobrim Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā skatāma somu-latviešu vides mākslas izstāde “Grēki Paradīzē”. Izstādi rīko somu profesionālo vides mākslinieku grupa “Kasvisryhmä” (Dārza grupa) sadarbībā ar latviešu māksliniekiem. Mākslas darbi izstādīti Palmu mājas siltumnīcās un tās apkārtnē un darbi komunicē ar vidi un augiem. Laika ritums konkretizējas dārza mainīgajā vidē.
Izstādes tēmu – Grēki Paradīzē – katrs mākslinieks interpretējis pēc saviem uzskatiem. Tēma atsaucas gan uz mūsdienu ekoloģijas problēmām – klimata pārmaiņām, gan uz kultūrvēsturisko mītu par cilvēka pirmatnējo dzīves vidi. Telpiskie mākslas objekti ir veidoti tekstila, keramikas, zīmējumu, fotogrāfijas vai jauktā tehnikā.
Izstādē piedalās: Riikka Aresalo, Ipe Heinonen, Miia Kallio, Sunna Kangas, Kaarina Kellomäki, Agita Marackovska un Andris Marackovskis , Anu Miettinen, Leena Mäki-Patola, Inita Reimandova, Anu Nirkko, Otto Santala, Līga Skariņa un Ivanda Spulle-Meiere.
Latvijas Universitātes botāniskais dārzs
Kandavas iela 2, Rīga
