Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
21/10/2019
Andreja Prigičeva izstāde “Vegāni uzbrūk nūdistiem”
Kalnciema kvartāla galerijā
22. oktobris–5. novembris
No 22. oktobra līdz 5. novembrim Kalnciema kvartāla galerijā būs skatāma mākslinieka, interjerdizainera un restauratora Andreja Prigičeva personālizstāde “Vegāni uzbrūk nūdistiem”.
“Mūsdienu sabiedrības šķelšanās, sekojot saviem izdomātajiem ideāliem, jau kļūst par normu un cīņa notiek ar jebkuriem līdzekļiem. Pat vardarbība un agresija kā izpausmes veids, aizstāvot savus utopiskos ideālus, tiek uzskatīta par atbilstošu. Taču apdraudējums, ko sajūt šī sabiedrības daļa, patiesībā atklāj tās vājumu, kas tiek slēpts ar uzbrukumu. Dinamika, ar kādu notiek indivīdu pārliecības un dzīvesveida izmaiņas, notiek jau gaismas ātrumā, piemēram, no rīta harmonisks visēdājs, vakarā – agresīvs vegāns un otrādi. Katrā savā darbā sniedzu ieskatu un savu redzējumu par konkrētu notikumu, modelējot tā iespējamo procesa gaitu un sekas,” stāsta mākslinieks par jauno izstādi.
Andrejs Prigičevs ir radījis virkni instalāciju un interjeru, novatoriski atjaunojot vecas lietas, kuras viņa radošās iztēles transformētas iegūst jaunu dzīvi un vizuālo estētiku. Iepriekš Kalnciema kvartāla galerijā bija skatāmas mākslinieka izstādes “Lāči pīpē zāli” un “Seksīgie nelieši surikāti”.
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema kvartāls, Kalnciema iela 35, Rīga
Cikla “Izstādes uz kino ekrāna”
Filma “Hermitage. The Power of Art”
22. oktobris
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un tā Ārzemju mākslas departaments Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA jau astoto sezonu sadarbībā ar SIA “Forum Cinemas” kinoteātri “Kino Citadele” cikla “Izstādes uz kino ekrāna” ietvaros piedāvā mākslas mīļotājiem un kino cienītājiem iespēju uz lielā ekrāna redzēt pasaules mēroga izstādes un mākslas kolekcijas.
22. oktobrī plkst. 19.00 tiks demonstrēta filma “Hermitage. The Power of Art” (2019), ļaujot iepazīt muzeja ikdienu šodien. Skatītājiem atklāsies brīnišķīgs ēku komplekss ar pašu lielāko gleznu kolekciju pasaulē. Sanktpēterburga un Ermitāža vienmēr bijusi tikšanās vieta māksliniekiem, arhitektiem un intelektuāļiem no visas pasaules, vienojot tos caur mākslu un kultūru. Muzeja vēsturē nozīmīgu vietu ieņem apgaismības ideju iedvesmotās carienes Katrīnas II ieguvumi – viņas personība, arī gadsimtiem ritot, nebeidz apburt mākslas vēsturniekus un kritiķus.
Kino Citadele
13. janvāra iela 8, Rīga
Latviešu mākslinieku grupas izstāde I had amnesia once or twice
Čehijā, Polansky galerijā
23. oktobris–21. decembris
Līvas Rutmanes darbs
No 23. oktobra līdz 21. decembrim vienā no Čehijas nozīmīgākajām galerijām - Polansky galerijā būs skatāma mākslinieka un kuratora Kaspara Groševa kūrēta grupas izstāde “I had amnesia once or twice” (man bija amnēzija vienreiz vai divreiz). Izstādē piedalās latviešu mākslinieki Raids Kalniņš, Līva Rtumane, Viktors Timofejevs, Marta Trektere, Amanda Ziemele, kā arī viens lietuviešu mākslinieks – Robertas Narkus.
Izstādes sākumpunkts ir atsauce uz kādu nesenu pagātnes notikumu – pirms trīs gadiem izstādes kuratoru Prāgā notrieca policijas mašīna. Izmantojot šo traģikomisko notikumu par izstādes režģi, pieaicināti mākslinieki, kuru darbi dažādos veidos atsaucas uz atmiņu un robiem tajā. Izstādei izvēlēti gan jaunradīti, gan senāki darbi dažādos formātos un tehnikās, pretnostatot dažādus rokrakstus un idejas.
Polansky galerija
Veletržní 841/45, 170 00 Praha 7-Holešovice, Čehija
Ainavu gleznošanas darbnīca ar Dagni Ventiņu
Mākslas izglītības centrā TRĪS KRĀSAS
24. oktobris
Ceturtdien, 24. oktobrī no plkst. 18:00 Mākslas izglītības centrā TRĪS KRĀSAS notiks ainavu gleznošanas darbnīca kopā ar gleznotāju Dagni Ventiņu, kuras izstāde “Es ieeju ainavā” šobrīd skatāma TRĪS KRĀSĀS.
Līdzi jāņem fotogrāfija, kurā redzama kāda sev nozīmīga ainava, piemēram, bērnības ainava, pa logu skatīta ainava vai cita. Darbnīcā būs pieejami materiāli gleznošanai, taču dalībnieki, ja vēlas, var ņemt līdzi arī savus materiālus. Darbnīcā aicināti piedalīties gan pieaugušie, gan bērni. Darbnīca ir bez maksas.
Dagnes Ventiņas gleznu izstādē “Es ieeju ainavā” skatāmi gleznotājas jaunākie darbi – uz nelieliem audekliem gleznotas ainavas. Māksliniece atklāj, ka tieši mazie, plenērā tapušie darbi demonstrē viņas glezniecības veidu – mirkļu fiksēšanu, un salīdzina to ar fotografēšanu.
“Es izeju dabā un vēroju. Ieraugu to, kas mani uzrunā ar savu vienkāršo un tajā pašā laikā neparasti izsmalcināto stāstu. Gleznoju to, kas mani uzrunā ar savu noskaņu. Priecājos par dabas mainīgumu. Ir jāspēj gleznot ātri, tverot mainīgo mirkli. Gleznojot dabas nianses, ir sajūta, ka es pati ieeju vējā, kokā, zālē, ezerā, ābolā un kļūstu par dabas stāsta daļu”, komentē māksliniece.
Mākslas izglītības centrs TRĪS KRĀSAS
Miera iela 15/1, pagalma ēke, Rīga
Somijas laikmetīgo rotu mākslinieku
izstāde “MĪLESTĪBA UN KOMPETENCE”
Galerijā “Putti”
25. oktobris–19. novembris
No 25. oktobra līdz 19. novembrim galerijā “Putti” skatāma Somijas mākslinieku – Eero Hintsanen un Chao – Hsien Kuo rotu izstāde. Mākslinieku pāris savā studijā Lahti – Somijā rada rotas, izmantojot dārgmetālus un dārgakmeņus. Rotas tapušas, balstoties uz tradicionālām juveliermākslas zināšanām un roku darbu, kas izkopts gadu gaitā.
Mākslinieki savos darbos ataino Somijas dabas skaistumu. Atšķiras tikai abu mākslinieku skatu punkti un dažādās interpretācijas. Izstādes darbus var aplūkot divējādi: priecīgā un romantiskā vasara pret skarbo un ilgstošo ziemu.
Chao & Eero apvienība tika nodibināta 2005. gadā Svētā Valentīna dienā. Chao & Eero ir stāsts par mīlestību, divu cilvēku mīlestību vienam pret otru un abiem kopā pret rotu mākslu.
Chao savos darbos stāsta par ikdienas laimi, ko pati māksliniece ļoti novērtē – mākslinieces smaids par ikdienas prieku ir transformējies un pārtapis rotās. Chao darbi ir delikāti un sievišķīgi, apkārtējās vides un dabas iedvesmoti.
“Dzīve Somijā ir pamatīgi ietekmējusi manus darbus. Naturālā vide nodrošina “bezlimita degvielu” manam radošumam. Ar savām rotām, es vēlos parādīt skaisto un brīnišķo ikdienā, kas var tikt nepamanīts vai noignorēts, ja nenotver mirkli vai neievēro to. Es meklēju iedvesmas sēklas, uzņemot tuvplāna ziedu un augu fotogrāfijas, ko es ieraugu ikdienā vai ceļojumos. Man patīk atklāt to pārsteigumu – kā zieds ir nostiprinājies pie kāta, kā ziedlapiņas atveras un aizveras… Kā lapas izplaukst no pumpuriem. ilgi vērojot, es tikpat kā varu sadzirdēt to plaukšķi. Es vēlos uztvert ziedu valodu un žestus. Mans mērķis ir notvert un attēlot savos darbos augu dzīvīgumu un enerģiju,” stāsta Chao.
Gluži pretēji ir Eero darbi. Tie ir eleganti raupji, drosmīgi un ar spēcīgu Somijas dabas dimensiju. Mākslinieka bērnība pagājusi, uzaugot laukos, kur “apkārtējie meži un ezeri bija mans spēļu laukums, es savos darbos no dabas esmu aizguvis neapstrādāto un sākotnējo lietu formu un raksturu”, stāsta mākslinieks.
Galerija “Putti”
Peitavas iela 5-31, Rīga
Izstāde “Sajūtu taksonomija. Heinrihsoni”
Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”
25.oktobris–15.decembris
No 25. oktobra līdz 15. decembrim Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā Civita Nova būs skatāma mākslinieku Ivara, Helēnas un Annas Heinrihsonu izstāde “Sajūtu taksonomija. Heinrihsoni” . Izstādē būs spožā neoekspresionisma gleznotāja Ivara Heinrihsona un viņa sievas, spilgtās un daudzpusīgās mākslinieces Helēnas Heinrihsones lielformāta gleznojumi, kā arī meitas, talantīgās kostīmu mākslinieces un scenogrāfes Annas Heinrihsones lielizmēra ogles zīmējumi, telpiski objekti un gleznas.
“Savā populārākajā literārajā veikumā “Kas nogalina lakstīgalu...” rakstniece Hārpera Lī (Harper Lee) rakstījusi, ka ikvienam no mums ir dota iespēja izvēlēties savus draugus, taču viennozīmīgi nav iespējams izvēlēties ģimeni. Tomēr arī neizvēlēto ģimenes saistību rezultātā mēdz rasties patiesas, aktuālas un starpdisciplināras draudzības. Spēcīgās ģimeniskās saites, kas ikdienā izpaužas arī kā ļoti tuva un cieša savstarpējā draudzība, ir gana dominējošas, taču nenomāc trīs Heinrihsonu – Ivara, Helēnas un Annas – individuālās mākslinieciskās intereses un raksturus. Taksonomija Heinrihsonu ģimenes izstādē Liepājā izpaužas kā atsevišķu un kopīgu sajūtu virknējums. Tā ir atteikšanās no fiziskās saiknes manifestācijas un uzdrīkstēšanās noticēt transcendentālai, emocionālai lietu piederībai,” par trīs Heinrihsonu izstādes ideju stāsta tās kuratore un Annas Heinrihsones meita Auguste Petre.
“Lielajā dzintarā” būs skatāma gleznotāja Ivara Heinrihsona lielformāta gleznu sērija “Kods”. Tā tapusi kā daļa no izstādes projekta, kas 2018. gadā norisinājās Spānijas abstraktās mākslas muzejā Kuenkā. Ivara daiļradē mīt spāņu mākslai raksturīgais donkihotiskais gars un nojaušamas El Greko, Goijas un Tapiesa ietekmes. Vērienīgajos gleznojumos mākslinieks atklāj savas personības un iedvesmu kodu – zirgs kā šajos darbos dominējošais tēls ir intuitīvs un paša autora radīts alter ego, kura ekspresīvā izteiksme satur ikvienam piemītošu tieksmi romantizēt realitāti.
Viena no spilgtākajām un daudzpusīgākajām latviešu māksliniecēm Helēna Heinrihsone savukārt ģimenes izstādē prezentēs savu darbu sēriju “Garām”. Tajā māksliniece fiksējusi mirkļus, kuru sižetu vieglā abstrakcija ļauj tos interpretēt ārkārtīgi intīmi un personiski. Izmantojot pašas radīto tēlu sistēmu, Helēna novēro un attīsta dažādas ikdienas situācijas, par satura kodolu izmantojot spilgtu krāsu simboliku: “Ar krāsu laukumiem un nosacītām cilvēku figūrām risinu jūtu attiecību tēmu – satuvināšanās un attālināšanās vienam no otra, paslīdēšana garām, satikšanās vai vispār – nesatikšanās. Mīlestība, vienaldzība, naids.”
Izstādē skatāmo kostīmu mākslinieces un scenogrāfes Annas Heinrihsones darbu sēriju “Mans miers ir beigts”* veidos lielizmēra ogles zīmējumi, telpiski objekti un gleznas. Sērija stāstīs par patiesu pārdzīvojumu, kurš acumirklī spēj kļūt arī par pievilkšanās punktu. Māksliniece šo spēka iegūšanas veidu salīdzina ar reliģisku avotu vai intīmu pielūgsmes objektu, pie kura nemitīgi atgriezties domās: “Gar jūru ripinās sakņu murskulis. Saknes kustība ir steidzīga, saraustīta, saprātīga. Es to neuztveru kā zīmi, es to sajūtu aiz sevis turpinājumā, kā elpu pakausī. Paņemu rokās un mani pārņem absolūts prieks, pilnīga apziņa par to, ka viss ir pareizi, ka tā tam ir jābūt, ka nav cita ceļa un vēl neskaitāmas atbildes uz jautājumiem, kurus nepagūstu uzdot, jo tie jau ir aizmirsušies.”
Koncertzāle "Lielais dzintars"
Radio iela 8, Liepāja
Izstāde “Dāma krinolīnā” Modes muzejā
25. oktobris–19. aprīlis
No 25. oktobra līdz 2020. gada 19. aprīlim Modes muzejā būs skatāma izstāde “Dāma krinolīnā”. Tā tapusi sadarbībā ar Aleksandra Vasiļjeva fondu un aptvers divas desmitgades 19. gadsimta vidū – no 1850. līdz 1870. gadam. Par šī laikposma galveno modes priekšmetu un arī laikmeta simbolu kļuvis krinolīns – metāla stīpu konstrukcija, kas atgādina putnubūri. Izstādē apskatāmie tērpi ir Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas jaunieguvumi, kas tikuši eksponēti Francijā.
Pirms vairāk nekā pusotra gadsimta sieviešu sociālā loma bija niecīga, un par viņu galveno rūpju jomu uzskatīja māju un bērnus. Taču dāmu tērpi vēl nekad nebija aizņēmuši tik daudz vietas kā tolaik. Kleitas, ko paplatināja krinolīni, okupēja ielas, viesistabas, balles zāles, teātra ložas, vietas ekipāžās un vilcienu kupejās.
Ļoti daudzām sievietēm apģērbs un ārējais koptēls kļuva par galveno radošo pašizpausmi. To veicināja arī tā laika apģērba tapšanas process: sieviete pati izraudzījās audumus, lentes, mežģīnes un rotājumus dažādos veikalos, tad kopā ar šuvēju vienojās par to, kā tērps izskatīsies, vai arī šuva pati.
Būtiska izstādes tēma ir ne vien sievietes loma sabiedrībā, bet arī daudzās inovācijas, kas noteica 19. gadsimta vidus ikdienas dzīvi. Parādījās jaunas, sintētiskas krāsas, milzu izvēlē bija iespējams nopirkt audumus, rotājumus un pat gatavus apģērbus, vilcienu satiksme aicināja doties ceļā un sekot līdzi pulksteņlaikam, bet pilsētas auga tik strauji, ka radīja īpašu blīvi apdzīvotu pasauli, kas piedāvā plašas izklaides un iepirkšanās iespējas. Tās gan bija pieejamas tikai bagātākajiem. Daudz uzmanības izstādē būs pievērsts ikdienas dzīvei un tradicionālajam vidusšķiras mājoklim, ģimenes dzīvei un bērnu audzināšanai.
Izstādē būs redzami krāšņi 19. gadsimta vidus tērpi no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas, kas ataino turīgas tā laika sievietes garderobi, sekojot dienas gaitai un tās dažādajām norisēm – no brīža, kad viņa sapošas pēc pamošanās, līdz pat vizītēm, pastaigām un vakara ballēm vai viesībām.
Modes muzejs
Grēcinieku iela 24, Rīga
Fotogrāfiju izstāde “ļaujies MŪZAI… radīt savu stāstu…”
Lūznavas muižā
26. oktobris–31. decembris
No 26. oktobra līdz gada beigām Lūznavas muižā būs skatāma fotogrāfiju izstāde “ļaujies MŪZAI… radīt savu stāstu…”, kuras pamatā ir pastkartes, ko veidojis sociālais uzņēmums un zīmols Typical Latvian un kas tapušas speciāli Lūznavas muižai. Izstādes un pastkaršu projekta idejas autores ir sociālā uzņēmuma un zīmola Typical Latvian īpašniece Elīna Bērziņa un fotogrāfe Ilze Mezīte. Abas cer, ka katra fotogrāfija, kas pārvērsta pastkartē, mudinās izstādes apmeklētājus un pastkaršu sūtītājus ieskatīties muižas “sirdī”, uzmeklēt attēlos redzamās vietas, detaļas un skatupunktus, kā arī atraisīs vēlmi radīt pašam savu sajūtu stāstu, iedvesmot un ļaut lidot rakstīšanas Mūzai.
Elīna, stāstot par idejas rašanos, saka: “Reiz, viesojoties muižā, padzirdēju, ka tai nav savu pastkaršu. Tā kā mans uzņēmums Typical Latvian rada tieši pastkartes, šī doma nelika mierā un nolēmu, ka izveidosim pastkartes arī Lūznavas muižai, lai tās iedvesmo un raisa rakstīšanas prieku. Priecājos, ka idejas īstenošanai atsaucās fotogrāfe Ilze, ar kuru kopā paveiktais nu būs aplūkojams gan izstādē, gan dzīvos pastkartēs.”
Elīnai ir kustību ierobežojumi un ikdienā viņa pārvietojas ratiņkrēslā, tādēļ fotogrāfe Ilze Mezīte kļuva par Elīnas fotomākslas mīlestības īstenotāju un sirdī mītošo vīziju iemūžinātāju. Vairākus gadus fotogrāfija bijusi Ilzes aizraušanās, bet šobrīd fotografēšanu viņa sauc par savu darbu.
Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne priecājas par idejas īstenošanu, sakot: “Lūznavas muiža ir sociālās uzņēmējdarbības vēstnieks un ar prieku sadarbojas un atbalsta sociālos uzņēmējus ne tikai Latgales reģionā, bet arī ārpus tā. Jaunā muižas pastkaršu sērija, kas tapusi Typical Latvian radošajos darbos, nebūs vienkāršas pastkartes, bet gan lietas ar pievienoto vērtību. Ceram, ka tās iedvesmos ne tikai izstādes apmeklētājus, pastkaršu sūtītājus, bet arī citus uzņēmējus īstenot savas idejas.”
Lūznavas muiža
Pils iela 8, Lūznava, Lūznavas pagasts
Fotogrāfijas seminārs “Egona Spura ceļš”
Ogres Kultūras centrā
26. oktobris
Šī gada viesa Valentīna Odnovjuna (Lietuva/Ukraina) uzstāšanās "Architecture of evidence"
26.oktobrī plkst. 13.00 Ogres Kultūras centrā notiks desmitais starptautiskais fotogrāfijas seminārs “Egona spura ceļš”. Pirms desmit gadiem Egona Spura laikabiedri un draugi Vitauts Mihalovskis, Inta Ruka un Andrejs Grants izveidoja semināru, lai godinātu izcilo Latvijas fotogrāfu. Egona Spura fotogrāfiju cikls “Rīgas proletāriešu rajoni 19. gadsimta beigas, 20. gadsimta sākums” ir iekļauts Latvijas Kultūras kanonā. Laika biedri viņu atceras kā ieinteresētu, jūtīgu un atsaucīgu kolēģi un pedagogu. 15 gadus Egons Spuris bija Ogres Foto kluba mākslinieciskais vadītājs. Šodien viņa un kolēģu Andreja Granta un Intas Rukas darbi veido Latvijas laikmetīgās fotogrāfijas pamatus.
Foto semināra mērķis ir demokrātiskā gaisotnē iepazīstināt ar dažādiem Latvijas un citu valstu fotogrāfiem. Šogad seminārā par saviem projektiem stāstīs Valentīns Odnovjuns (Lietuva/Ukraina), Diāna Tamane, Ansis Starks, Aigars Hibneris, Vitālijs Vinogradovs, Anna Volkova un Vladimirs Svetlovs (Orbīta), Ventspils foto klubs “Kaktuss”, Ogres foto klubs un citi. Kultūras centrā notiks arī vairāku izstāžu atklāšana. Semināru organizē Ogres foto klubs, kas šogad atzīmē savu 50 pastāvēšanas gadu.
Ogres Kultūras centrs
Brīvības iela 15, Ogre
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā pirmā zinātniskās fantastikas darbnīca bērniem
27. oktobris
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) uzsāk radošo darbnīcu ciklu bērniem un jauniešiem, kas veltīts zinātniskās fantastikas žanra iepazīšanai caur laikmetīgo mākslu. Pirmā darbnīca, kurā bērniem (0-12 gadi) kopā ar mākslinieci Gundegu Eveloni būs iespēja izgatavot savu Marsmobīli, notiks 27. oktobrī pulksten 11.00 LLMC telpās. Pasākums ievadīs radošo darbnīcu ciklu, kas līdz pat izstādes “Nenorunātās tikšanās” atklāšanai 13. decembrī būs saistīts ar zinātniskās fantastikas tēmām.
Mākslinieces Gundegas Evelones "Marsa mobīļu darbnīcā", apvienojot jau esošu Marsa pašgājēju un pašbraucēju prototipus ar visjaunāko kosmosa pētnieku novatoriskajām idejām, tiks būvēti ripojoši Marsa braucamrīki. Darbnīcas sākumā bērni varēs iepazīties ar šobrīd uz Marsa braukalējošajiem robotiem un to sasniegumiem, kā arī ar grūtībām, ko zinātniekiem rada Sarkanās planētas neviesmīlīgie apstākļi. Pēc tam, apsverot, ko varētu darīt lietas labā un ko jaunu vēl atklāt, katrs pats varēs uzbūvēt savu Marsmobīli. Un darbnīcas noslēgumā būs iespēja laimēt brīvbiļetes uz izstādi “Nenorunātās tikšanās”.
Gundega Evelone stāsta: “Līdz šim pieckārt esmu bijusi dažādos Latvijas punktos un darbojusies ar dažāda vecuma bērniem un jauniešiem. Viņi visi ir bijuši ļoti atšķirīgi, ņemot vērā gan to dzīvesvietu, gan izglītības programmu, taču kopējs ir viens – uzskats, ka “mūsdienu jaunatne ir nekam nederīga, sēž tikai telefonos un ar galvu nedomā” ir absolūti greizs un maldīgs, un liecina tikai par tā paudēja nespēju aktīvi līdzdarboties mūsdienu straujajā pasaules ritmā. Ikreiz es piedzīvoju, kā sākotnēji samulsušie un noteikti par manu klātbūtni viegli skeptiskie pusaudži, tiekot pie iespējas aktīvi (un skaļi) domāt, diskutēt un arī fiziski kustēties, lai īstenotu savus plānus, atveras, un telpā izlaužas spēcīgs radošās enerģijas lādiņš. Meistarklases noslēgumā es esmu pārsteigta par to, cik neordināri un konceptuāli asi iespējams attīstīt dažādu domu starta pozīcijas, un arī pati gūstu svaigu iedvesmu savu radošo ieceru izpausmēm. Mans mērķis divu 120 minūšu laikā ir nevis visus klātesošos padarīt par māksliniekiem (pasargdievs, nē!) vai pārliecināt, ka brīvdienās jābrauc uz Latvijas mākslas muzeju, bet gan parādīt un viņiem pašiem pierādīt, ka ikviena jauna cilvēka ideja, lai arī cik no sākuma neveikla šķistu, ir vērtīga, piemeklējot tai nepieciešamās materializēšanas iespējas. Tāpat kā viņš pats.”
Nākamās radošās darbnīcas, kurās ģimenes ar bērniem mākslinieku vadībā aicinātas izzināt kosmosa un nākotnes tēma, plānotas 17. novembrī un 1. decembrī kopā ar māksliniekiem Andreju Strokinu un Evitu Melbārdi.
Vēlama iepriekšēja pieteikšanās, aizpildot anketu vai sazinoties ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izglītības projektu vadītāju Māru Žeikari: mara@lcca.lv, +371 29586893.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Alberta iela 13, Rīga
Sandro Čhaidzes personālizstāde “Beyond the stripes”
Rietumu Bankas mākslas galerijā
Līdz 3. novembrim
Līdz 3. Novembrim Rietumu Bankas mākslas galerijā skatāma mākslinieka Sandro Čhaidze personālizstāde “Beyond the stripes”.
Sandro Čhaidze ir dzimis Latvijā, Kandavā. Kopš bērnības daudz laika pavadīja Gruzijā, kur 1987. gadā iestājās Tbilisi Mākslas akadēmijā. Pēc akadēmijas pabeigšanas mākslinieks strādā gan Latvijā, gan Gruzijā, gūstot panākumus kā grafiskais dizaineris, un vienlaicīgi turpina gleznot.
Šī ir jau 19. Sandro Čhaidze gleznu personālizstāde.
Rietumu Bankas mākslas galerija
Vesetas iela 7, Rīga
Viļa Ozola gleznu izstāde mākslas galerijā “Jēkabs”
Līdz 15. novembrim
Līdz 15.novembrim mākslas galerijā “Jēkabs” būs apskatāma gleznotāja, izcilā klusās dabas meistara Viļa Ozola (1929-2014) darbu izstāde.
Daiļrades sākumposmā Vilis Ozols pamatā strādāja figurālajā žanrā, pamazām arvien vairāk pievēršoties klusajai dabai, kas ļāva iedziļināties smalkās tonālās glezniecības un kompozīcijas niansēs, pakāpeniski gleznās atainotos vienkāršos sadzīves priekšmetus paceļot estētisku simbolu statusā. Līdztekus klusajai dabai mākslinieks strādāja arī ainavu glezniecības žanrā, attēlojot dabas un pilsētu skatus sev raksturīgā manierē.
Izstādē aplūkojamie darbi ilustrē meistara mīlestību pret smalkām krāstoņu niansēm un matētu faktūru, kas dažubrīd eļļas gleznas virsmu parada līdzīgu pasteļa samtainajam zīmējumam. Gleznās rūpīgi izkārtotie sadzīves priekšmeti un ēdiens – krūkas, pudeles, katliņi, olas, āboli un citas ikdienišķas, katrā mājā sastopamas formas Viļa Ozola gleznās rada meditatīvu noskaņu, ieaicinot skatītāju vienkāršā un mierpilnā pasaulē. Laiks tur šķiet apstājies.
Vilis Ozols ir absolvējis J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1952) un Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1958) ar diplomdarbu “Diendusa” (vadītājs Eduards Kalniņš). Bijis Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs (kopš 1959. gada) un profesors (1989). Apbalvots ar LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu (1988). Piedalījies izstādēs kopš 1957. gada.
Mākslas galerija “Jēkabs”
Jēkaba iela 26/28, k.2., Rīga
Anitas Melderes personālizstāde “Vasaras stāsti” Minskā
Līdz 17. novembrim
Anita Meldere Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
Līdz 17. Novembrim Mihaila Savicka mākslas galerijā Minskā, Baltkrievijā skatāma latviešu spilgto ekspresiju meistares, mākslinieces, mākslas pedagoģes Anitas Melderes gleznu izstāde “Vasaras stāsti”.
Anita Meldere absolvējusi J.Rozentāla mākslas skolu. Studijas turpināja Latvijas Mākslas akadēmijā, Eduarda Kalniņa un Edgara Iltnera vadībā. Kopš 1972. gada jau aktīvi piedalās izstādēs. Tūlīt pēc augstskolas beigšanas sava diplomdarba vadītāju un tobrīd dominējošās profesionalitātes mērauklas spārnota, izmēģinājusi roku figurālajā žanrā, bet latviešu glezniecības kopainā kļuvusi atpazīstama un savu rokrakstu spilgti pieteikusi ar kluso dabu, portretu un aktu gleznojumiem.
Savas radošās dzīves laikā māksliniece strādājusi eļļas, akrila un akvareļa tehnikās, litogrāfijā, kā arī apgleznojusi porcelānu un zīdu daudzajos Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedras iniciētajos mākslinieku pedagogu Starptautiskajos plenēros Zvārtavā. Interese par akvareli saglabājusies līdz pat šodienai, ienesot rokrakstā akvareļglezniecībai raksturīgo caurspīdīgumu un vieglumu, kā arī piešķirot tai papildus izteiksmes līdzekļus.
Līdztekus radošam darbam māksliniece savu dzīvi saistījusi ar pedagoģiju un arī šobrīd turpina izglītot topošos arhitektus un pilsētplānotājus Rīgas Tehniskajā universitātē, kur kopš 2007. gada ieņem Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes Tēlotājas mākslas katedras vadītājas un docentes amatu.
Raksturojot savu pēdējo gadu veikumu, Anita Meldere saka: “Mana atkāpe reālisma virzienā, sākot no 2006. gada, ir dzīves, likteņa sakritību un apstākļu diktēta, mans pašsaglabāšanās ceļš. Līdzcilvēku pleca sajūtā, intīmā pasaules un dabas vērojumā esmu atradusi spēku izturēt un dzīvot, bet radošajā jomā – saglabāt savu māksliniecisko pašapziņu.
Mani joprojām interesē reālismam tuvs izteiksmes veids, bet abstrakcijā gūtās atziņas un laiks ir mana bagātība.”
Anita Meldere piedalījusies daudzās nozīmīgās izstādēs Latvijā un ārvalstīs, viņas darbi atrodas muzejos, tai skaitā Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijā un privātkolekcijās Latvijā un pasaulē, kā arī reproducēti nozīmīgos albumos, grāmatās un periodiskajos izdevumos.
Mihaila Savicka mākslas galerija Minskā
Ilmāra Blumberga (1943 – 2016) zīmējumu izstāde “Ilmārs Blumbergs. Beigas ir”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā
Līdz 22. februārim
Līdz 2020. gada 22. februārim Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā aplūkojama mākslinieka Ilmāra Blumberga (1943 – 2016) zīmējumu izstāde “Ilmārs Blumbergs. Beigas ir”. Izstādē pirmo reizi plašākai publikai tiek eksponēti darbi, kas tapuši 2015. gadā Tenerifē, īsi pirms mākslinieka došanās mūžībā.
Izstādē eksponēti zīmējumi un nelieli tēlniecības darbi no mākslinieka personiskā arhīva - pašportretu sērija “Tas pats” (1996–2011), kā arī zīmējumu cikls “Tenerife 2015”. Ilmāra Blumberga pēdējais tušas un grafīta zīmējumu cikls uz 23 plaukstas lieluma rokas lējuma papīra lapām tapa 2015. gada novembrī Tenerifē, kur viņš pavadīja vienus no pēdējiem dzīves mēnešiem.
Mākslas zinātniece Anita Vanaga zīmējumu ciklu raksturo: “Mākslinieka iedomātā un izvērstā mītpoētika šeit bija redzama dabā – aprimis vulkāns, sacietējusī lava, tumsas un gaismas straujā mija, mēness pa pus debesi, kalns ar plakanu, “nocirstu” virsmu. Kalns Ilmāru Blumbergu pievilka, viņš to jau bija iedomājis agrāk un zīmējis neskaitāmas reizes. Un tad vēl cipreses. “Kāds koks,” teica Ilmārs, ņēma lapiņas un skicēja vairākos paņēmienos. Uzzīmēja četras cipreses kā “Četras pēdējās dziesmas”, divas cipreses kā “Tie esam mēs”, arī melno kvadrātu “BEIGAS IR”. Tenerifes zīmējumos ārējā telpa ir sarāvusies miniatūrā formātā, kustība palēninājusies. Ir izpletusies apziņas telpa. Tajā plaukst skaistuma instinkts, bauda uz detaļām, faktūru, toņiem.”
Izstādi organizē Blumberga Fonds sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību.
Raiņa un Aspazijas vasarnīca
Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala
