Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
23/09/2019
Cikla “Izstādes uz kino ekrāna”
filma “The Prado Museum. A Collection of Wonders”
24. septembris
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un tā Ārzemju mākslas departaments Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA jau astoto sezonu sadarbībā ar SIA “Forum Cinemas” kinoteātri “Kino Citadele” cikla “Izstādes uz kino ekrāna” ietvaros piedāvā mākslas mīļotājiem un kino cienītājiem iespēju uz lielā ekrāna redzēt pasaules mēroga izstādes un mākslas kolekcijas.
24. septembrī plkst. 19.00 notiks filmas “The Prado Museum. A Collection of Wonders” (2019) seanss. Muzeja divsimtgades svinību ietvaros šī dokumentālā filma ir pirmais kinoceļojums pa viena no pasaulē visapmeklētāko muzeju zālēm, stāstiem un emocijām. Prado muzeja krājumā esošie 8000 mākslas retumi ir fascinējošs piedzīvojums, kas ik gadu uz Madridi aizved gandrīz 3 miljonus apmeklētāju. Brīnumaini meistardarbi ļauj iepazīt Spānijas un visas Eiropas vēsturi. Muzeja kolekcijas stāsta par karaļiem, karalienēm, dinastijām, kariem, sakāvēm un uzvarām, kā arī vēstī par to mūsdienu un pagātnes cilvēku jūtām un pārdzīvojumiem, kuru dzīve bijusi saistīta ar muzeju un starp kuriem ir valdnieki, gleznotāji, mākslinieki, arhitekti, kolekcionāri, kuratori, intelektuāļi un muzeja apmeklētāji. Prado izstādīto mākslas darbu autoru vidū ir Velaskess, Rubenss, Ticiāns, Manteņja, Boss, Goija un El Greko. Oskara balvas ieguvējs aktieris Džeremijs Aironss (Jeremy Irons) vedīs skatītājus atklājumu pilnā ceļā, iepazīstot skaistuma un mākslas mantojumu.
Kino Citadele
13. janvāra iela 8, Rīga
Starptautisks multimediāls mākslas projekts “Sāls pieskāriens”
Kultūras centra Grata JJ mākslas galerijā MuseumLV
24. septembris–26. oktobris
No 24. septembra līdz 26. oktobrim Kultūras centra Grata JJ mākslas galerijā MuseumLV apskatāms starptautisks multimediāls mākslas projekts “Sāls pieskāriens”.
“Sāls pieskāriens” attīstās kā starpnacionāls projekts – dažādu tradīciju, pasaules redzējuma mākslinieku dialogs ar melnbaltā foto pasauli un sievietes tēla atainojumu laikmetīgajā mākslā.
Izstādē “Sāls pieskāriens” piedalās mākslinieki no Latvijas (Ieva Caruka, Santa Vasiljeva), Lietuvas (Alvydas Šalkauskas), Igaunijas (Andrus Joonas), Krievijas (Diana Arslanova) – apvienojot dažādus izteiksmes veidus- fotogrāfiju, glezniecību, grafiku, instalācijas, performances.
Projekta idejas autore Ieva Caruka stāsta: “Mani vienmēr ir vilinājusi melnbaltās fotogrāfijas pasaule, kur realitāte kļūst lakoniskāka, skaidrāka, bet tajā pašā laikā ir noslēpumaina. Apmeklējot Antanas Sutkus izstādi Rīgā, es jutu, ka melnbaltā foto māksla ievelk citā realitātē. Toreiz radās spēles ideja: iedvesmoties savā radošajā darbībā nevis no reālās pasaules, bet rast iedvesmu, skatoties uz pasauli car melnbaltā foto prizmu. Projekts aizsākās 2017.gadā Šauļos, Lietuvā, starptautiskajā mākslas plenērā, kur iepazinos ar fotomākslinieku Alvydas Šalkauskas un viņa darbiem, kas deva man iedvesmu radīt zīmējumu ciklu. Alvidasa galvenie varoņi - gaismas spēle tumsā un sieviete. Šī tēm man kā sievietei ir tuva.
Mūsu Lietuvas-Latvijas radošajam tandēmam pievienojās Maskavas māksliniece Diana Arslanova, kuras mākslas ekspresīvajā pasaules skatījumā ir jūtamas etniskās saknes senajā Baškīrijas kultūrā. Andrus Joonas - izcils performanču meistars, multimediāls mākslinieks no Igaunijas - stāsta savu stāstu par zūdošām vērtībām sabiedrībā. Bet jaunā māksliniece Santa savu dialogu ar Alvidasu risina, veidojot telpisku objektu.”
Kultūras centra Grata JJ mākslas galerija MuseumLV
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Ekskursija ar fotogrāfi Intu Ruku izstādē “Zem tām pašām debesīm”
25. septembris
Inta Ruka izstādē “Zem tām pašām debesīm” Mūkusalas Mākslas salonā
25. septembrī, plkst. 18.00 Mūkusalas Mākslas salonā notiks ekskursij” ar Intu Ruku personālizstādē “Zem tām pašām debesīm”.
“Man ir svarīgi, lai cilvēkam, kuru fotografēju, pēc tam nebūtu sarūgtinājuma. Neviena fotogrāfija nav tā vērta, lai cilvēks pēc tam justos apbēdināts vai skumjš. Neviena. Viņš uzticas, un svarīgi, lai pēc tam nav rūgtuma”* – pieeju darbu veidošanā intervijā izdevumam “Kultūras Dienai” (2019. gada 12. septembris) raksturo Inta Ruka.
Izstādi veido fotoportreti un tajos redzamo cilvēku dzīvesstāsti, kas tapuši un pierakstīti Balvos un to apkārtnē vasaras sezonā trīs gadu garumā. Rukas fotogrāfijās šie subjektīvo stāstu atklājēji portretēti uz apkārt esošās vides un ainavas fona. Tā ir Latvijas iedzīvotāju pieredzēta un pašu stāstīta vēsture no Otrā pasaules kara gadiem līdz pēdējo desmitgažu emigrācijas vilnim.
Ekskursiju un sarunu ar Intu Ruku vadīs izstādes kuratore Līga Lindenbauma.
Ieeja izstādē un pasākumā ir bez maksas.
Mūkusalas Mākslas salons
Mūkusalas iela 42, Rīga
Ilmāra Znotiņa izstāde “Latgales ļaudis”
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
26. septembris–3. Novembris
No 26. Septembra līdz 3. Novembrim Latvijas Fotogrāfijas muzejā skatāma Ilmāra Znotiņa izstāde “Latgales ļaudis”. Izstāde ir ļoti personisks projekts, jo izstādes autora tēvs bija no Latgales un bērnībā vasaras Ilmārs bieži pavadīja laukos. Tas, ko labi zinām, liekas ikdienišķs, un bieži nepamanām savdabīgo, unikālo un izzūdošo. Ierosmi fotografēt Latgalē viņš guva no sava drauga, dāņu fotogrāfa Stiga Stasiga, kurš, viesojoties viņa tēva mājās, teica: “Fotografē, drīz tā visa pirmatnējā, unikālā nebūs, mums Dānijā vairs nav.”
Pirmie Latgales projekta attēli tapuši 1989. gadā, jaunākie – 2018. gadā. Vērtējot foto materiālu, jāsecina, ka autora dāņu kolēģa teiktais ir piepildījies. Liela daļa cilvēku foto stāstos ir pārcēlušies uz mūža mājām, citi uz Angliju. Daļa no mājām vairs nepastāv, nelielo piemājas lauku vietā iekoptas plašas lielsaimnieku saimniecības.
Ilmāra Znotiņa fotoprojekts ir balstīts uz vizuālu stāstu par vienkāršajiem, sirsnīgajiem Latgales cilvēkiem, par viņu dzīves ritmu, kurā svarīgu vietu ieņem ticība Dievam gan tagad, gan arī tad, kad baznīcā iet uzdrošinājās ne katrs. Bet latgalieši gāja un joprojām iet. Cilvēks, Dievs, Darbs ir šo ļaužu pamats, uz tā balstās projekta vizuālā koncepcija.
Izstādes koncepcijā paredzētas divas stāsta līnijas. Viena ir fotogrāfijas, kuras attēlo cilvēka dzīves ciklu nosacīta gada (pavasaris, vasara, rudens, ziema) griezumā, kas caurvīts ar nodarbēm un tradīcijām, kuras ir būtiskas un atkārtojas gadu no gada. Otra līnija ir nelieli, daudz personiskāki stāsti par cilvēkiem, ģimenēm, tradīcijām, kas piedāvā iespēju ceļot laikā 30 gadu griezumā. Piemēram, autoveikals 1992. gadā, 2007. gadā un 2018. gadā, kāzas 1997. gadā un 2017. gadā, kapu svētki u.c.
Ilmārs Znotiņš ir studējis Latvijas Universitātes Žurnālistikas nodaļā, specializējies Maskavas Universitātes Fotožurnālistikas nodaļā un absolvējis dažādus starptautiskus fotožurnālistikas kursus. 1991. gadā viņš bija viens no foto ziņu aģentūras A.F.I. dibinātājiem, bet no 1995 līdz 2006. gadam strādāja laikrakstā “Diena” par fotoreportieri. Viņš ir piedalījies daudzās fotoizstādēs Latvijā un ārvalstīs, ir vairāku grāmatu fotogrāfs un fotoredaktors, kā arī saņēmis dažādas balvas fotomākslas jomā.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāju ielas), Rīga
Galerija Careva un Māksla XO galerija piedalās
starptautiskajā mākslas mesē viennacontemporary 2019
26.–29. septembris
No 26. līdz 29. septembrim Vīnē, Marx Hallē norisināsies starptautiskā mākslas mese viennacontemporary 2019. Tajā piedalās arī divas galerijas no Latvijas – Māksla XO galerija un galerija Careva.
Māksla XO galerija viennacontemporary 2019 prezentēs trīs spožus Latvijas mūsdienu māksliniekus – Leonardu Laganovski, Pauli Liepu un Kristapu Zariņu.
Visu trīs mākslinieku daiļradē papīram ir īpaši vieta, parādot tā daudzpusīgās īpašības un plašās un dažādās pielietojuma iespējas. Lai gan katra mākslinieka izteiksmes valoda ir pilnīgi atšķirīga, viņi visi runā par šodienas problēmām un aktuālajiem notikumiem – vai tas būtu vienmēr aktuālais Marsels Prusts, zvaigžņu kartes, vai grafisko zīmju kolekcija.
Savukārt galerija Careva uz viennacontemporary 2019 ved Ivetas Gabaliņas, Visvalža Ziediņa, Miķeļa Fišera un Paulas Zariņas Zēmanes darbus.
Jāpiebilst, ka galerija Careva pagājušajā nedēļā piedalījās NADA Chicago Invitational, ko organizē New Art Dealers Alliance, kur izstādīja Visvalža Ziediņa solo izstādi.
Starptautiskā mākslas mese viennacontemporary 2019
Marx Halle, Karl Farkas Gasse 19,1030 Viena,Austria
Daiņa Lesiņa izstāde “Piektais gadalaiks” Kalnciema kvartāla galerijā
26. septembris–19. oktobris
No 26. septembra līdz 19. oktobrim Kalnciema kvartāla galerijā būs skatāma keramiķa Daiņa Lesiņa darbu izstāde “Piektais gadalaiks”.
Latvijas Mākslas akadēmijai 100 un keramikas katedrai 95. Šī izstāde ir ievads keramiķu svinību cikla pieteikumam gada garumā.
““Piektais gadalaiks” ir laiks, kurš ir pieejams visu laiku. Tas ir īstais brīdis, pareizais laiks priekš svarīgā un būtiskā. Tā arī ir ilūzija, mirāža, ilgošanās pēc tā - kā nav, kas nemaz nepastāv. Emocionāls stāvoklis. Tomēr Sēlijas pusē, no kuras nāk mākslinieks, ar “Piekto gadalaiku’’ apzīmē palu laiku un sauc to par atbuldu. Šīs īpašās izjūtas tiek asociētas ar grafiskiem sievietes tēla risinājumiem uz keramiskās virsmas.”
Kopš 2000. gada Dainis Lesiņš ir Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas katedras vadītājs. Beidzis LMA Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu 1989. Kopš 2007. gada-LMA profesors. Sarīkojis vairāk kā 10 personālizstādes, piedalījies izstādēs un simpozijos Latvijā, Igaunijā, Krievijā, Somijā, Zviedrijā, Spānijā, Korejā u.c. Daiņa Lesiņa darbi atrodas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Kauņas keramikas muzejā, muzeju kolekcijās Igaunijā, Spānijā, Krievijā u.c.
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Piektais mūsdienu mākslas festivāls “Liepājas Mākslas forums”
27.–29. septembris
No 27. līdz 29. septembrim Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” svinēs mūsdienu mākslas festivāla Liepājas Mākslas forums piekto jubileju. Festivāla programma šogad pārsteigs ar desmit dažādu žanru notikumiem – koncertiem, dejas izrādi, mākslas izstādi, teātri, kino un operu. Festivāls aicina ļauties sarunai par aktuālām, pasaulīgām un pārpasaulīgām tēmām caur mūsdienu jauno meistaru un jaunās mūzikas vecmeistaru darbiem no Nīderlandes, Somijas, Beļģijas, Lielbritānijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
Liepājas Mākslas foruma ietvaros būs skatāma jauno mediju mākslas izstādes “Starpliktuve”
Forums tika atklāts 27. septembrī ar Mortona Feldmana guļošo koncertu. Tā būs ieniršana Mortona Feldmana meditatīvajā skaņu visumā, atrodoties guļus stāvoklī. Ierasto krēslu rindu vietā koncertzālē būs izvietoti mājīgi paklāji, un klausītāji uz koncertu aicināti ņemt līdzi spilvenus un pledus, lai netraucēti izbaudītu slavenā amerikāņu avangardista mūziku, kas šķietami pastāv ārpus laika un atbalsojas kādā citā dimensijā. Feldmana kompozīciju Crippled Symmetry Liepājā atskaņos trijotne no slavenās beļģu kamermūzikas apvienības Het Collectief, kas jau vairāk nekā 20 gadus ar nerimstošu interesi tiecas šķērsot stilistiskas robežas, tostarp velkot paralēles starp dažādos laikmetos sakņotiem skaņu mākslas darbiem.
Foruma ietvaros 27. septembrī būs skatāms režisores Ingas Tropas iestudējums “Zibeņu domas. Irbīte” ar Juri Bartkeviču titullomā saistošā un mūsdienīgā skatuves valodā runājot par vienu no 20. gadsimta pirmās puses Latvijas leģendām – mākslinieku Voldemāru Irbi, tautā sauktu par baskāji Irbīti.
28. septembrī varēs piedzīvot “Teremina skaņas. Keidžs un Mesiāns”. Pirms simts gadiem izgudroto tereminu joprojām mēdz dēvēt par vienu no neparastākajiem instrumentiem – tas ieskandināms bez jebkāda mehāniska pieskāriena. Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” šis leģendārais elektronikās mūzikas instruments tiks spēlēts pirmoreiz, turklāt to spēlēs pasaulslavenā tereminspēles eksperte Lidija Kavina. Liepājas Mākslas foruma ietvaros līdz ar savām kompozīcijām viņa atskaņos vairāku 20. gadsimta klasiķu opusus – franču mistiķa Olivjē Mesiāna krāsainie skaņu raksti savīsies ar amerikāņu leģendas Džona Keidža pārlaicīgajām pārdomām un Sofijas Gubaiduļinas ekspresīvo muzikālo valodu. Anglijā mītošajai virtuozei uz skatuves pievienojas pašmāju mūziķis Artūrs Noviks – plaša redzesloka akordeonists ar aktīvu darbību dažādos mūzikas žanros.
Jauno mediju mākslas izstāde “Starpliktuvē” “Lielajā dzintarā”
Liepājas Mākslas Foruma ietvaros
28. septembris–30. oktobris
No 28. septembra līdz 30. oktobrim koncertzālē “Lielais dzintars” mūsdienu mākslas festivāla “Liepājas Mākslas forums” ietvaros būs skatāma jauno mediju mākslas izstāde “Starpliktuvē”. “Starpliktuvē” sešpadsmit talantīgi mākslinieki pēta cilvēka attiecības ar tehnoloģijām, savos darbos atkailinot pārspīlētās gaidas pret tehnoloģiju veiktspēju un demistificējot to darbības principus.
“Ikdienā strādājot mākonī, ik pa laikam saskaramies ar iznirstošo logu, kas vēstī, ka dokuments “kopēts starpliktuvē”. Kāda ir šī telpa, kam dots visnotaļ mītiskas vietas nosaukums? Jauno mediju mākslas izstādes mākslinieki pēta to, ko dēvē par imaginārajiem medijiem. Caur saviem darbiem tie ļauj skatītājam fiziski iekāpt attēlu telpās, lai izpētītu, kas norisinās starpliktuvē – nesataustāmajā dimensijā, kurā tiek glabāti pārāk sarežģīti vārdi, paroles un rēķinu numuri, nepabeigtas domas un nenosūtītas vēstules, iespējami apkaunojošas atmiņas, mēmes, kas personiskajām reakcijām uzliek popkultūras šablonus, un ar izplatīšanas ierobežojumiem aplikti attēli. Starpliktuvē glabājas pagaidu lietas. Viss, kas gaida īsto mirkli, bet mēdz uznirt visnepiemērotākajā brīdī,” par izstādes ideju stāsta tās kuratores – Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorijas vadītāja Anna Priedola un māksliniece, neatkarīgā producente Ieva Vīksne.
Izstādē ar savām interaktīvajām skaņas, gaismas un video instalācijām, 3D animācijām, AR (paplašinās realitātes) vides un video darbiem piedalās sešpadsmit talantīgi mākslinieki, kuri visi sevi saista kā ar Liepāju, tā jauno mediju mākslu – Gints Gabrāns, Paula Vītola, Krista Dintere, Reinis Naļivaiko, Rihards Vītols, Pēters Riekstiņš, Uldis Hasners, Rasma Kroģere, Diana Mikanova, Gustavs Lociks, Tija Plāce, Kaspars Jaudzems, Gunta Dombrovska, Andrejs Poikāns, Ieva Vīksne, Anna Priedola.
Gints Gabrāns savā darbā vizualizējis starpliktuvi – bezgalīgu glabāšanas pasauli. Projekta “Trūdi” ietvaros viņš veidojis kompostu no vietējās mākslas telpas aprites digitālajām paliekām paplašinātās realitātes lietotnē SAN. Liepājā izstādītais SAN virtuālais objekts “Trūdi” būs klons no darba, kas šobrīd atrodas pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un tika kompilēts īpaši Purvīša balvai 2018. Darbā iekļautas arī fotogrāfijas no Purvīša balvas atklāšanas, kas laika gaitā degradētas ar gleznieciskām un digitālām kvalitātēm. “Trūdus” caur viedierīču ekrāniem “Liepājas Mākslas foruma” laikā varēs aplūkot gan koncertzālē, gan tās apkārtnē.
Pēters Riekstiņš darbā no sērijas “Atpakaļ gaismā” uzlauž datu glabāšanas ierīces, no iztīrītām datoru atmiņām atjauninot pasu kopijas un citus vērtīgus personas datus. Savukārt interaktīvajā video instalācijā “Garāmgājējs”, ko Riekstiņš radījis kopā ar Jāni Jankevicu, skatītājs varēs iekāpt attēlu telpā un reāllaikā mijiedarboties ar savām pagātnes kopijām. Rasma Kroģere un Diana Mikanova izstādē modelē distopisku nākotni, kurā cilvēces sapņi glabājas mākonī. Gustavs Lociks smalki atveido ainu, kurā daba un dati saplūduši vienā ainavā, skatītājam liekot uzdot jautājumu, vai viņš atrodas fiziskā vai virtuālā realitātē, vai kaut kur starp tām.
Mediju tehnoloģijas ir nesaraujami saistītas ar iztēles telpu. Ieva Vīksne, Anna Priedola un Andrejs Poikāns izgaismo imagināro slāni un mītus, kas apvij mūsdienu tehnoloģijas. Savukārt Gunta Dombrovska savā darbā “Smadzeņu vēstījums” realizējusi mūžseno cilvēka sapni par telekinēzi, skatītājam ļaujot spēlēt mūzikas instrumentu ar domu spēku un vienlaikus nonākt saskarsmē ar citādi nenovērojamajiem procesiem paša ķermenī.
Tehnoloģijas kā tiltu uz nezināmo, neredzamo, nesajūtamo izmanto arī skaņas mākslinieki Reinis Naļivaiko un Krista Dintere, liekot saklausīt mūzikas instrumentu iekšējo balsi jeb to materiālam raksturīgo frekvenci darbā “Introverti”. Bet Rihards Vītols ļauj iejusties Amazones lietusmežos mītoša insekta ādā, sadzirdot ūdens kustību koku stumbros sev visapkārt.
Koncertzālē “Lielais dzintars”
Radio iela 8, Liepāja
Ekspresīvā krāsu darbnīca “Jūras raganas” Raiņa un Aspazijas mājā
28. septembris
28. septembrī plkst. 14.00 ģimenes ar pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem ir aicinātas uz Ekspresīvo krāsu darbnīcu “Jūras raganas” Raiņa un Aspazijas mājā, Rīgā.
“Zaļo kroni nometuse,
Vētras svārkus apvilkuse,
Jūra negaisu sauc.”
Kopā ar mākslinieci Evu Vēveri darbnīcā tiks izspēlēts Aspazijas dzejolis “Jūras raganas”. Notiks kopīga dabas krāsvielu un dažādu virumu gatavošana un gleznošana ar pašu pagatavotajām krāsām. Bērni varēs iepazīt “bangu lauvas”, vilkus, tīģerus, negaisu un varbūt satiks arī pašas Jūras Raganas!
Darbnīcā paredzēts gatavot krāsas, tiks izmantoti dabīgie pigmenti. Ieteicams ierasties apģērbā, kuru nav bail nosmērēt. Būs iespēja pārģērbties.
Lūgums pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29572469.
Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3.00 EUR.
Eva Vēvere ir vizuālā māksliniece, kas strādā dažādos medijos, tai skaitā instalācijā, procesuālos notikumos, video, zīmējumā un veido interaktīvus projektus, kuros spēles formā tiek risināti dažādi spriedzes pilni uzdevumi īpaši izvēlētās, ar laikmetīgo mākslu saistītās platformās vai notikumos. Kopš 2019. gada sadarbībā ar Lauru Prikuli realizē Poētiskā Robotisma projektus. Nesenākā izstāžu prakse saistīta ar tādām institūcijām kā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LV), Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LV), Tartu Art House (EE), Kulturtarnet pa Knippelsbro (DK), turpinās arī aktīvs rezidenču periods Ziemeļvalstīs. Pēdējos gados pievēršas arī eksperimentālu sadarbību veidošanai ar laikmetīgās dejas un mūzikas profesionāļiem. Vadījusi mākslas autordarbnīcas bērniem Somijā, Vācijā, Lietuvā, Apvienotajos Arābu Emirātos. Vairākkārt piedalījusies “Artists to Schools” programmā Igaunijas skolās. Veidojusi ar dzejas mantojumu saistītu mākslas darbnīcu ciklu ģimenēm Raiņa un Aspazijas mājā 2018. gadā un 2019. gadā to turpina.
Raiņa un Aspazija māja
Baznīcas iela 30, Rīga
Sākusies pieteikšanās starptautiskajai zinātniskajai konferencei
“Kultūras Krustpunkti XIII”
Līdz 14. oktobrim
Līdz 14. oktobrim ikviens kultūras un mākslas fenomenu pētniecībā ieinteresētais tiek aicināts pieteikties dalībai Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Kultūras Krustpunkti XIII” un dalīties savu pētījumu rezultātos, secinājumos un ierosinājumos. 2019. gada konferences “Kultūras Krustpunkti XIII” virstēma ir “Robežu pārkāpšana: pētniecība mākslā un māksla pētniecībā”. Konference norisināsies no 29. oktobra līdz 1. novembrim Latvijas Kultūras akadēmijā, LKA Teātra mājā “Zirgu pasts” un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Lai pieteiktos dalībai konferences sekciju dienā (1. novembris/ LKA Teātra mājā “Zirgu pasts”) nepieciešams aizpildīt tiešsaistes pieteikuma formu.
Ikgadējā LKA starptautiskā konference “Kultūras Krustpunkti” savā divpadsmit gadu ilgajā vēsturē ir ieguvusi īpaša notikuma statusu, tās multidisciplinārā programma ir saistoša gan pieredzes bagātiem pētniekiem, gan studējošajiem, gan kultūras nozares praktiķiem, gan jebkuram radošam cilvēkam. Ik gadu piedāvātā programma ļauj īstenot konferences stratēģisko mērķi: attīstīt komunikatīvu platformu kultūras un mākslas pētnieku zinātniskās darbības rezultātu teorētiskai un lietišķai aprobācijai.
Gleznotāja Vladimira Kozina personālizstāde
Klasiskās mākslas galerijā “Antonija”
No 17. septembra
No 17. septembra klasiskās mākslas galerijā “Antonija” skatāma gleznotāja Vladimira Kozina personālizstāde “Sievas Ņinas Ponjatovskas (1926-2019) piemiņai”.
Vladimirs Kozins dzimis 1922. gadā Brjanskas apgabalā, Krievijā, mācījies Vitebskas mākslas skolā (1937-1941). 1949. gadā beidzis Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu ar diplomdarbu “Ganāmpulki ceļā uz aizmuguri” (vadītājs Ģ. Eliass).
Daudz gleznojis lielformāta figurālas kompozīcijas reālisma tradīcijās. Gleznojis arī latviešu kultūras darbinieku portretus. Pēdējos gados pievērsies galvenokārt klusajām dabām. Izstādēs piedalās kopš 1949. gada.
Kopš 1949. gada strādāja Latvijas Mākslas akadēmijā, bijis Glezniecības nodaļas asistents, Glezniecības katedras vadītājs (1953-1989), docents (1953), profesors (1963). 1993. gadā ieguvis maģistra grādu.
Klasiskās mākslas galerija “Antonija”
Brīvības iela 157, Rīga
Arhitekta Pētera Venckoviča darbu izstāde “FOTO / GRAFIKA”
Latvijas Arhitektūras muzejā
Līdz 15. novembris
Vīna darītava Lagardijā, Spānijā (arhitekts Santjago Kalatrava). 2017. Foto: Pēteris Venckovičs
No 20. septembra līdz 15. novembrim Latvijas Arhitektūras muzejā skatāma Arhitekta Pētera Venckoviča darbu izstāde “FOTO / GRAFIKA”
Arhitekta Pētera Venckoviča daudzajos ceļojumos viņa uzmanības centrā ir gaismas iekrāsota forma, kas tiek samērota ar vietas vēsturi, atmosfēru un cilvēku roku darbu – celtnēm. Vienu izstādes daļu veido fotogrāfijas, kas tapušas laikā no 2007. līdz 2019. gadam dažādās pasaules vietās. Otru daļu – plakāti, kuros grafiski analizētas un attēlotas mēroga un laika sakarības, sākot no renesanses laikmeta dižgariem mākslā, mūzikā un arhitektūrā (“Laiks”), franču 18. gs. arhitektiem – vizionāriem (“Bullē – Ledū”) līdz World Trade Center dvīņu torņiem Ņujorkā, Heopsa piramīdu un “Trīs brāļiem” Vecrīgā (“Mērogs 1995–2014”) u.c.
Ekspozīciju papildina melnbalto attēlu kolekcija, kurā redzams gan strazdu spiets Krimā, gan krītoša zvaigzne Bostonā. Autors apgalvo, ka nav nedz fotogrāfs, nedz fotomākslinieks, tomēr savos darbos viņš atklāj tās vērtības, kas saista arhitektūru, mākslu un fotogrāfiju.
Pēteris Venckovičs (1947), arhitekts, strādājis projektēšanas institūtā “Pilsētprojekts”, birojos “Kubs”, “W Arhitekti,” “FortyFour”, autoru kolektīvā saņēmis Latvijas Gada balvu arhitektūrā (2003, 2005); pazīstamākās ēkas – biroju ēka “Baltais vējš” Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē, Kamarina nams Vecrīgā u.c. Sarīkojis personālizstādes Latvijas Arhitektūras muzejā (2005), piedalījies grupu izstādēs galerijās “Māksla XO” (2006), “Bastejs” (2009, 2013) un izstāžu zālē “Arsenāls” (2009), tirdzniecības centrā “Olimpija” (2011), Sudraba laikmeta muzejā Maskavā (2019).
Latvijas Arhitektūras muzejs
Mazā Pils iela 19, Rīga
Mākslinieces Baiba Dzenīte un Sabīne Mežkaze piedalījušās izstādē
starptautiskajā stikla festivālā The Venice Glass Week
Starptautiskais stikla festivāls The Venice Glass Week, kas notiek jau trešo reizi, šogad norisinājās no 7. līdz 15. septembrim Venēcijā, Murano un Mestrē.
Mākslinieces Baiba Dzenīte un Sabīne Mežkaze ir iekļuvušas tā vēsturē kā pirmās dalībnieces no Baltijas valstīm, kuras izturēja konkursu ar izstādes pieteikumu “Cave In Time”, kas rezultējās lieliskā izstādē 8 dienu garumā. Venēcijā, San Marko. Abu mākslinieču izstāde “Cave In Time” ir kā poētiski iesaldēts brīdis, kurā ģeometriski savstarpēji saistītās formas ir izkārtotas tā, lai pilnībā parādītu stikla meditatīvo skaistumu - izmantojot ļoti pulētas virsmas un meistarīgu gaismas spēli radīti vizuāli pulsējoši objekti. Sabīnes Mežkazītes un Baibas Dzenītes darinātie mākslas darbi ir modernās un tradicionālās tehnoloģijas apvienojums, kurā eksperimentālā veidā tiek izspēlēts no mutes brīvi izpūsts stikls, radot vēl neredzētus priekšmetus gan dekoratīviem, gan praktiskiem nolūkiem.
Daudzi no 13 darbiem, kas izstādīti Venēcijas stikla nedēļas laikā, jau atrodas privātās kolekcijās Nīderlandē, Beļģijā, Krievijā un citās valstīs, kā arī ir iekļauti Japānas Seto pilsētas mākslas muzeja kolekcijā.
