Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
18/03/2019
Purvīša balvas 2019 kandidātu darbu izstāde
23. marts–9.jūnijs
No 23. marta līdz 9. jūnijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs skatāma sestā Purvīša balvas izstāde.
Ekspozīciju veido spilgts glezniecības, grafikas, instalāciju, foto un videomākslas kopums, ko radījuši sestajai Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2017. un 2018. gadā neatkarīgo ekspertu izvirzītie astoņi mākslinieki un autoru kolektīvi:
Ēriks Apaļais - balvai nominēts par gleznu sēriju “Zemes dienasgrāmatas” (“Diaries from Earth”, 2014–2018) Sporta ielas 2 kvartālā Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros (02.06.–28.10.2018.).
Ieva Epnere - balvai nominēta par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra” kim? Laikmetīgās mākslas centrā (08.12.2016.–15.01.2017.).
Kristaps Epners - balvai nominēts par darbu “Forget Me Not” Kristapa Morberga rezidencē Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros (02.06.–28.10.2018.).
Gints Gabrāns - balvai nominēts par papildinātās realitātes projekta SAN aktivitātēm 2017. un 2018. gadā.
Romāns Korovins - balvai nominēts par personālizstādi “Meistara Vu un Meistara Lī satori” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles ARSENĀLS Radošajā darbnīcā (23.03.–13.05.2018.).
Paulis Liepa - balvai nominēts par izstādi “Daiļo mākslu kabinets” Mūkusalas Mākslas salonā (23.03.–06.05.2017.).
Rasa Šmite un Raitis Šmits - balvai nominēti par izstādi “Mikropasauļu svārstības” RIXC mākslas galerijā (09.09.–28.10.2017.).
Tekstu grupa “ORBĪTA” (Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs) - balvai nominēta par izstādi “No kā rodas dzeja?” peldošajā mākslas galerijā “Noass” (16.05.–14.07.2018.).
Purvīša balvas 2019 ieguvēju noteiks starptautiska žūrija, izvērtējot minēto astoņu fināla kandidātu veikumu viņu kopējā izstādē. Sestā Purvīša balva tiks pasniegta 2019. gada 12. aprīlī īpašā ceremonijā mākslas centrā “Zuzeum”. Balvas kandidātu darbu izstādi LNMM Lielajā zālē varēs apskatīt līdz 9. jūnijam.
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor” un kultūras projektu aģentūru INDIE.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
ISSP Starptautiskās meistarklases fotogrāfijas izstāde
Kuldīgas Mākslas namā
17. marts–7. aprīlis
Arimasa Fukukawa
No 17. marta līdz 7. aprīlim Kuldīgas Mākslas namā skatāma ISSP Starptautiskās meistarklases 2018/19 izstāde, kurā piedalās 22 fotogrāfi no 15 pasaules valstīm.
ISSP Starptautiskās meistarklases dalībnieki gada garumā veidoja ilgtermiņa projektus pasaulē atzītu ekspertu vadībā, pētot sev interesējošās parādības vai tēmas un tiekoties meistarklases sesijās Kuldīgā un Favarā, Sicīlijā. Noslēdzoties pēdējai meistarklases darbnīcai Kuldīgā, dalībnieki pirmo reizi prezentē gada laikā radītās fotogrāfiju sērijas, video darbus, grāmatas, keramikas skulptūras un citus objektus.
Meistarklase ik gadu piedāvā divas paralēlas tematiskās plūsmas. Vācu dokumentālā fotogrāfa Pītera Bjalobžeska vadītajā darbnīcā “Pārmaiņu izjūta” (“A Sense of Change”) tapa projekti par personiskām, sociālām un politiskām pārmaiņām mūsdienu pasaulē. Britu mākslinieces Klēras Strendas un kuratora, mākslinieka un redaktora Gordona Makdonalda eksperimentālajā darbnīcā “Atbildes uz jautājumiem un jautājumi par atbildēm” (“Answering Questions & Questioning Answers”) tika veidoti darbi, kas rotaļīgā veidā – caur jautājumiem, eksperimentiem un diskusijām – pārtulko idejas vizuālā valodā.
Jāpiebilst, ka šī ir jau trešā ISSP organizētā Starptautiskā meistarklase.
Kuldīgas Mākslas nams
1905. gada iela 6, Kuldīga
Jāņa Eglīša personālizstāde “Šampanietis un Šampūns”
galerijā “Istaba”
18. marts–6. aprīlis
No 18. marta līdz 6. aprīlim galerijā “Istaba” skatāma pazīstamā kinooperatora Jāņa Eglīša pirmā fotoizstāde “Šampanietis un Šampūns”. Izstādē mākslinieks apkopojis dažādu laiku fotogrāfijas, kuras vieno pilsētas tēma. Tas ir mēģinājums taureņu ķeramajā tīklā noķert mirkli. To papētīt un palaist vaļā.
“Pilsētā katra vieta un katrs stūris atspoguļo cilvēka būtību. Pilsētā katra ēna un katrs krikums ir cilvēka pirkstu nospiedums. Šie pirkstu nospiedumi, kurus mēs atstājam visi, ir kā mūsu vēstules nākotnei,” saka Eglītis. Izstādes ekspozīciju papildina pastkartes ar Jāņa Eglīša dzeju un tekstu, kas ir kā vēstules, kas piedalās mirkļa ilustrēšanā.
Jānis Eglītis uzfilmējis 20 spēlfilmas. 2014. gadā saņēmis “Lielo Kristapu” kā labākais spēlfilmas operators. Filmējis daudz reklāmas un mūzikas video.
Izstādi “Šampanietis un Šampūns” Jānis Eglītis veltījis savai sievai Artai.
Galerija “Istaba”
Kr.Barona iela 31 A, Rīga
Trešais Eksperimentālā kino festivāls “Process”
20.–24. marts
Šogad jau trešo reizi Rīgā tiks rīkots eksperimentālā kino festivāls “Process”, kas notiks no 20. līdz 24. martam. Festivāls veltīts analogajam, eksperimentālajam mūsdienu kino, piedāvājot starptautisku autoru īsfilmu skates, diskusijas, kā arī audio-vizuālas performances ar ārvalstu viesu dalību.
Šoreiz festivāla tēma veltīta zinātnei un dabas parādībām un tiks aplūkota festivāla notikumu vietās Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālajā Filmu skolā, Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā “Zirgu pasts” un kinoteātrī “Kino Bize”.
Festivāls veltīts analogajam eksperimentālajam kino – tajā rādītie darbi filmēti uz Super 8mm,16mm un citu formātu kinolentēm, kas joprojām un aizvien aktīvāk tiek izmantota dažādu neatkarīgu kā individuāli, tā kolektīvos strādājošu kino veidotāju praksēs.
Šogad “Process” piedāvās piecas filmu programmas, kurās būs skatāmas gan dažādu pasaules autoru pēdējos gados veidoti darbi, kas atlasīti no festivālam iesūtītajām filmām, gan īpaši kūrētas programmas.
Arī šogad “Process” piedāvās paplašinātā jeb dzīvā kino performanču programmu Process Expanded, kurā uzaicinātie mākslinieki savus darbus izpildīs, mijiedarbojoties ar kinoprojektoru, gaismu, telpu un skaņu.
“Procesu” ievadīs 16mm kino darbnīca ar pieredzējušo Roterdamas eksperimentālā kinolaboratorijas Filmwerkplaats vadītāju Esteri Urlusu, kurā tiks pētītas alternatīvas filmas emulsijas izgatavošanas tehnikas un iespējas. Darbnīcas rezultāti būs skatāmi festivāla atklāšanas vakarā 20. martā LKA Nacionālajā filmu skolā, piedaloties Esterei Urlusai, “Baltic Analog Lab” un teksta grupai “Orbīta”. Savukārt festivāla noslēgumā 24. martā kinoteātrī Kino Bize būs skatāma franču filmdara, Parīzes kino laboratorijas L’Abominable dalībnieka Gijoma Mazluma veidotā 20. gadsimta radikālajiem dzejniekiem un domātājiem veltītā eksperimentālādokumentālā filma “Liels troksnis”.
Festivālu rīko biedrība “Baltic Analog Lab”.
Eksperimentālā kino festivāls “Process”
Jāņa Šneidera izstāde “Pildījums” galerijā “Bastejs”
20.marts–13. aprīlis
No 20. marta līdz 13. aprīlim galerijā “Bastejs” būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības katedras 4. kursa studenta Jāņa Šneidera pirmā personālizstāde “Pildījums”.
Jānis Šneiders ir LMA glezniecības katedras students, kura darbus pasniedzēji parasti maz kritizē, kam velta atzinīgus vārdus un sniedz augstu vērtējumu. Jānis ir piedalījies dažādās grupu izstādēs dzimtajā pilsētā Tukumā un arī Rīgā, vēl pirms debijas Latvijā 2017.gadā jau paspējis sarīkot personālizstādi Linšēpingā, Zviedrijā. 2018.gadā jaunajais mākslinieks vienu semestri studējis Antverpenes Karaliskajā Mākslas akadēmijā, Beļģijā; interesanta pieredze bijis kopdarbs ar Vestardu Šimku starpdisciplinārā projekta “Skaņai vajag mākslu” ietvaros.
Jānim gleznošana ir nebeidzams process, ilgstoši meklējumi un eksperimenti. Katrs nākamais solis ir mēģinājums pārkāpt pāri tam, kas jau ticis izpētīts, mēģinājums atrast un ieviest ko jaunu, lai atkal sāktu visu no sākuma. Gleznošana ir kā pētniecības projekts, kura rezultātā mākslinieks var novērtēt – ir vai nav izdevies. Ilgi auklētās un rūpīgi pārdomātās idejas īsā laikā tiek iemūžinātas gleznā.
Izstādē skatāmajos darbos materializētas Jāņa pārdomas par “Pildījumu” – par noslēgtu sistēmu, grožiem, kārtību, spraukšanos no tās ārā un arī nelaišanu ārā ... par bruņām un aizsargreakciju... Šīs tēmas mākslinieku nodarbina jau kādu laiku un joprojām ir aktuālas.
Jānis Šneiders “Pildījuma” koncepciju formulējis kodolīgi:
tas, kas ir / tas, kas nav
tas, kas iekš / tas, kas starp
tas, kas zem / tas, kas aiz
tā, kā nav / un ir
Izstādes kuratori: Guntars Gritāns (LMA maģistrantūras 1.kurss), Ieva Trillo (LMA bakalaura programmas 3. kurss).
Galerija “Bastejs”
Alksnāja iela 7, Rīga
Brigitas Zelčas-Aispures un Kristapa Grundšteina izstāde “Vietu vairāk nav”
LNMM izstāžu zāles ARSENĀLS Radošajā darbnīcā
22. marts–19. maijs
No 22. marta līdz 19. maijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā būs skatāma Brigitas Zelčas-Aispures un Kristapa Grundšteina izstāde “Vietu vairāk nav”.
Vietu lidmašīnā vairāk nav, brīvu vietu uz izrādi vairāk nav, vietu pirmskolas izglītības iestādē vairāk nav, uz cietā diska vietu vairāk nav, valsts apmaksāto studiju vietu vairāk nav. No biedējošām ziņām internetā, faktu konstatācijas, tablo uzrakstiem autobusā, līdz darbavietām, kurās ērti pārlaist dzīvi. Izstādes autori uzdod jautājumu: “Ko darīt, kad vietu šķietami vairāk nav? Kādam tas ir izdevīgi, bet lielākajai daļai sabiedrības jārisina situācija, kā iekļauties jau noslēgtās struktūrās.”
LNMM izstāžu zāle ARSENĀLS ir Vecrīgas ansambļa “Ziemeļu vārti” sastāvdaļa. Un, lai gan šī ir viena no arhitektoniski visplašākajām telpām Rīgā, arī te vietu vairāk nav. Kolekciju glabāšanas apstākļi ir ļoti šauri. Telpās tiek izmantots katrs kvadrātcentimetrs. Piemēram, glezniecības kolekcijas 4166 mākslas darbi tiek glabāti 359 m².
Par spīti telpu iztrūkumam, Brigitas Zelčas-Aispures un Kristapa Grundšteina izstāde būs mēģinājums iespraukties jau vairāk nekā 186 gadu senajā ēkas arhitektūrā, to lietojot nevis kā ietvaru saviem darbiem, bet kļūstot par tās sastāvdaļu. Mākslinieku kopdarba rezultātā tiks izveidots objekts, kas burtiskā nozīmē izies cauri visai ARSENĀLA ēkai, pētot robežas starp mākslu, arhitektūru un dizainu.
Paziņojums interesentiem: Tā kā māksliniekiem darbu glabāšanai vietu vairāk nav, pēc izstādes beigām nododam tālākai lietošanai 130 instalācijas metāla elementus. Aicinām pieteikties e-pastā: Lina.Priekule@lnmm.lv.
LNMM izstāžu zāles Arsenāls Radošā darbnīca
Torņa iela 1; 2. stāvs, Rīga
Latvijas Kultūras akadēmijas kino skate “Crazy Night 2019”
22. marts
22. martā Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālajā filmu skolā no plkst. 18.00 līdz pat pusnaktij norisināsies tradicionālā LKA kino skate “Crazy Night 2019”, kuras ietvaros šogad norisināsies filmu lektoriji un izglītojošas meistarklases kino veidošanā, būs skatāmas izcilas mākslas filmas no Eiropas un ASV kopā ar LKA studentu veidotajām īsfilmām
Ieeja kino skatē bez maksas!
Apmeklētājiem būs iespēja redzēt izcilā spāņu režisora Luisa Garsijas Berlangas (Luis Garcia Berlanga) kino klasikas šedevru - melno komēdiju “Bende” (El Verdugo, 1963), Amerikāņu režisora Toma Dičillo (Tom DiCillio) satīrisko filmu “Dzīve aizmirstībā” (Living in Oblivion, 1995) un dāņu režisora Kristofera Bo (Christoffer Boe) psiholoģisko drāmu “Rekonstrukcija” (Reconstruction, 2003), kas saņēmusi Kannu kinofestivāla “Zelta palmas zaru” kā spilgtāka debija. Pirms katras filmas skatītājiem tiks piedāvāti mini kinolektoriji, kuru laikā LKA topošie absolventi – Audiovizuālās un skatuves mākslas teorijas specializācijas studenti – apmeklētājiem sniegs komentārus par skates programmā iekļautajām filmām.
Kino skates programmā tiks izrādītas arī trīs jauno latviešu režisoru, LKA Audiovizuālās mākslas studentu, 2018. gadā tapušās īsfilmas. “Crazy Night 2019” atklās Adriānas Rozes īsfilma “Stikla odere” (2018). Tāpat tiks demonstrēta arī Tīnas Zariņas īsfilma “I Love My Moma” (2018) un Elizabetes Mežules-Gricmanes īsfilma “Eksperimental” (2018).
“CRAZY NIGHT 2019”
Elijas iela 17, 3. stāvs, Rīga
Kristīnes Luīzes Avotiņas personālizstāde “Karnevāls”
“Swedbank” centrālajā ēkā
23. marts–21. aprīlis
Kristīne Luīze Avotiņa. “Lidot prieks”. 140 x 140 cm
No 23. marta līdz 21. aprīlim Swedbank centrālajā ēkā būs skatāma gleznotājas Kristīnes Luīzes Avotiņas personālizstāde “Karnevāls”. Savos darbos māksliniece gleznojusi dzīvi kā karnevālu, kurā cilvēks izdzīvo dažādas lomas un pieredzes.
Izstādi veido pavisam jauna šajā gadā gleznota darbu kolekcija, kas tapusi Kristīnes Luīzes Avotiņas ģimenes lauku mājās Liezerē, Vidzemes augstienē. Būtisku lomu gleznās šoreiz ieņem mūsdienu mitoloģijas tēli, kurus gleznotāja aizguvusi no savas meitas Lizelotes Annas mīļākajām multiplikācijas filmām. Kristīne Luīze saka: “Šie multfilmu tēli man ir palīdzējuši tuvāk izprast un iepazīt bērna pasauli. Un atgriezt sevī vairāk dzīves viegluma un bezrūpības, vienlaikus atgādinot, ka ir jāsapņo un sevi jāpilnveido, lai sapni piepildītu!"
Kristīne Luīze Avotiņa (1983) ir gleznotāja, kuras rokrakstu iezīmē tīru un košu krāsu izmantojums, dabas motīvi, figurālu un ainavisku elementu savienojums.
Swedbank centrālā ēka
Balasta dambis 15, 2.stāvs, Rīga
Foto izstāde “Deforma” Mūsdienu mākslas galerijā Līvānos
24. marts–27. aprīlis
No 24. marta līdz 27. aprīlim Mūsdienu mākslas galerijā Līvānos skatāma fotogrāfu Gata Vanaga un Harija Dainas Liepiņa izstāde “Deforma”.
“Deforma” ir divu fotogrāfu Gata Vanaga un Harija Dainas Liepiņa kopizstāde, kurā abi autori atraduši vienojošo individuālajos fotoprojektos, kuru fokusā ir mūsdienu ainavas dekonstrukcija un estētikas meklējumi ainavas žanrā. G.Vanaga un H.D.Liepiņa darbos ieraugām ainaviskas abstrakcijas un vispārinājumus. Tradicionālos žanra rāmjus autori paplašinājuši, eksperimentējot – Gatis Vanags ar multiekspozīcijas paņēmieniem, bet Harijs D.Liepiņš ar kustīgu kameru. Savos meklējums ārpus reālistiska ainavu tēlojuma, autori saglabā dabas realitātes atveidus, tādejādi reālais un deformētais veido jaunas, pārsteidzošas vīzijas par Latvijas ainavā ieraudzīto.
Gatis Vanags ir grafiskais dizainers un fotogrāfs. Ieguvis maģistra grādus arhitektūrā un mākslā, šobrīd strādā pie promocijas darba LMA doktorantūrā. Regulāri piedalās gan ar fotogrāfijām, gan grafiskā dizaina darbiem grupu izstādēs Latvijā. Fotogrāfs Harijs Daina Liepiņš savu radošo darbību uzsācis 1980-tajos un ir bijis saistīts ar fotoklubu “Īriss”. Pēc pārtraukuma deviņdesmitajos H.D.Liepiņš atgriezās pie savu autorkolekciju veidošanas un kopš 2006. gada sarīkojis vairāk kā 20 personālizstādes un piedalījies grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Vācijā un Austrijā.
Mūsdienu mākslas galerija
Rīgas iela 108a, Līvāni
Iznācis grāmatas “Kinomāksla. Ievads” tulkojums latviešu valodā
Nacionālais kino centrs un ES programmas Radošā Eiropa MEDIA informācijas birojs ieguldījis divu gadu darbu un Eiropas finansējumu, lai latviešu valodā iznāktu respektabls, apjomīgs un kinomākslas interesentiem nepieciešams izdevums – ietekmīgo kinozinātnieku Deivida Bordvela un Kristīnas Tompsones grāmata “Kinomāksla. Ievads.” Vērtīgais izdevums nonāks Latvijas publiskajās bibliotēkās, augstskolās un citās specializētās mācību iestādēs.
Amerikāņu kinozinātnieks un kinovēsturnieks Deivids Bordvels (David Bordwell, 1947 https://www.davidbordwell.net/cv.php) savu dzīvi veltījis kinoskatītāju, kinoveidotāju un kinoteorētiķu izglītošanai. Kinozinātņu doktora grādu viņš ieguvis 1974. gadā un jau vairāk nekā 40 gadus raksta grāmatas par dažādām kino teorijas un vēstures tēmām. Šobrīd profesors Bordvels ir filmu studiju pasniedzējs Viskonsinas-Medisonas universitātes Komunikācijas mākslu departamentā, bet savas mājaslapas blogā regulāri apraksta un analizē aktuālās kinodzīves parādības.
Kopā ar dzīvesbiedri Kristīni Tompsoni (Kristin Thompson, 1950) Deivids Bordvels ir sarakstījis pasaulē pazīstamāko “kinomākslas ābeci” – vienā grāmatā apkopotu visu nepieciešamāko, kas jāzina kinoskatītājiem un kinomākslas interesentiem kā pamats kino izpratnes un kino izglītības veicināšanā. Grāmata “Kinomāksla. Ievads” (Film Art: An Introduction) piedāvā respektējamas zināšanas par kino un praktiskus padomus filmu analīzē, palīdz lasītājiem kļūt par informētiem klasisko un mūsdienu filmu skatītājiem, ielūkojoties sarežģītajā filmu tapšanas procesā un skaidrojot svarīgākos filmu veidošanas un kino vēstures jēdzienus.
Grāmatas nodaļās apskatīti un bagātīgi ar piemēriem ilustrēti gan vispārīgi kinomākslas aspekti (Kino kā māksla: radošums, tehnoloģijas un bizness; Filmu žanri; Kinokritika: analīzes paraugi; Kinomāksla un kinovēsture), gan konkrēti filmu veidošanas elementi (filmas forma un stils, mizanscēna, kinooperatora māksla, montāža, kino skaņa).
ASV nākuši klajā jau 11 papildināti šīs grāmatas izdevumi, latviski tulkots jaunākais no tiem.
Lielformāta grāmatas 600 lappusēs lasāmo tekstu latviski tulkojušas Dace Andžāne, Jana Bērziņa un Tabita Rudzāte, grāmatas nodaļām pievienota arī apjomīga kino terminu un jēdzienu vārdnīca, kas rūpīgi slīpēta sadarbībā ar Latvijas filmu nozares profesionāļiem un ir lietotājiem pieejama arī atsevišķi – Nacionālā Kino centra mājaslapā ŠEIT. Grāmatas vāka noformējumam izmantots kadrs no Vesa Andersona filmas Mēnesslēkta karaļvalsts (Moonrise Kingdom, 2012).
Pieteikšanās Starptautiskajai Fotogrāfijas vasaras skolai (ISSP) 2019 –
“Fotogrāfija un pasaule”
Līdz 10. aprīlim
Līdz 10. aprīlim var pieteikties pirmajam Starptautiskās Fotogrāfijas vasaras skolas tematiskajam izlaidumam – “Fotogrāfija un pasaule”. ISSP 2019 notiks no 12. līdz 20. jūlijam jaunā vietā – Zaļenieku muižā Jelgavas novadā. ISSP aizsākās 2006. gadā un atzīta par Eiropā labāko fotogrāfijas vasaras skolu – tai katru gadu konkursa kārtībā piesakās arvien vairāk fotogrāfu un vizuālo mākslinieku no visas pasaules. Vasaras skolai kļūstot arvien starpdisciplinārākai, šogad fotogrāfija tiks aplūkota kā potenciāls līdzeklis pozitīvām pārmaiņām mūsdienu pasaulē. Sešās meistarklasēs un intensīvā pavadošajā programmā – mākslinieku prezentācijās, lekcijās, diskusijās, portfiolio skatēs – vasaras skolas dalībnieki pētīs veidus, kā fotogrāfija un māksla var iesaistīties aktuālos sociālos, politiskos un ekoloģiskos procesos un veicināt pārmaiņas sabiedrībā.
ISSP 2019 piedāvā sešas starptautiski atpazīstamu fotogrāfu un jomas profesionāļu meistarklases:
- Metjū Aselins & Serdžio Valencuela Eskobedo “Kamera kā politisks aparāts” (Mathieu Asselin & Sergio Valenzuela Escobedo - “The Camera as Political Apparatus”);
- Entonijs Luvera & Vincens Bēkmans “(Iz)Veidojot attēlus kopā: fotogrāfija un sadarbība” (Anthony Luvera & Vincen Beeckman - “(Un)Making Images Together: Photography and Collaboration”);
- The Cool Couple “Astronauti pret dzejniekiem: utopija, distopija un vizuālā ekoloģija” ("Astronauts vs. Poets: Utopia, Dystopia and Visual Ecology");
- Nataša Karuana “Personīgais kā politisks” (Natasha Caruana - “The Personal as Political”);
- Alfonso Boragons “Fotogrāfija un rituāls: stāstošais aparāts” (Alfonso Borragán - “Photography and Ritual: The Revealing Machine”);
- Tanja Habdžuka “Stāstu veidošana kā sociālo pārmaiņu rīks” (Tanya Habjouqa - “Storytelling as a Tool for Social Change”).
Uzaicināto ekspertu vidū ir arī mākslinieki, aktīvisti un pētnieki Dveins Maikls (Duane Michals), Džulians Stalabrass (Julian Stallabras), Džons Džordans (John Jordan), Forensic Architecture, Arab Image Foundation un citi.
ISSP 2019 noslēgumā paredzēta konference ar pop-up izstādēm, performancēm, instalācijām un manifestiem, kas apkopos darbnīcu rezultātus. Vasaras skolas laikā taps arī īpaša publikācija, ko veidos fotogrāfs Niko Baumgartens (Nico Baumgarten) un grafikas dizainers Nikolass Polli (Nicolas Polli).
ISSP oficiālā valoda ir angļu. Lai pieteiktos dalībai Vasaras skolā, padziļināti un aktīvi jāinteresējas par fotogrāfiju kā mākslas izteiksmes līdzekli, kā arī jāsagatavo portfolio ar personīgajiem projektiem. Šogad aicināti pieteikties arī citu disciplīnu pārstāvji, kuru prakse skar mākslas un sabiedrības mijiedarbību. 72 Vasaras skolas dalībniekus - 12 katrā meistarklasē - izvēlēsies starptautiska žūrija: Elena Vanineti (Elena Vaninetti, YET Magazine), Eriks Vrūns (Erik Vroons, GUP Magazine), Agata Bāra (Agata Bar, NOOR Images) un Krištofs Čandrovičs (Krzysztof Candrowicz, Lodzas Fotofestivāls, Hamburgas Fotogrāfijas triennāle, Porto Biennāle).
Arī šogad Vasaras skolas dalībniekiem no Latvijas ir iespēja pieteikties subsidētai dalības maksai. Vienu mācibu stipendiju pilnā apmērā finansē VV Foundation. Pateicoties sadarbībai ar Tandem programmu un Higashikawa Town of Photography, stipendijas ir pieejamas arī dalībniekiem no Turcijas, arābu valstīm un Japānas.
Plašāku informāciju par programmu un pieteikšanos meklējiet: www.issp.lv
Rīgas Fotomēnesis aicina pieteikties portfolio skatei
Ikgadējais fotomākslas festivāls “Rīgas Fotomēnesis” aicina jaunos un jau pieredzējušos fotogrāfus pieteikties portfolio skatei, kas norisināsies š.g. 16. maijā festivāla atklāšanas nedēļas laikā.
Portfolio skate ir lieliska iespēja fotogrāfiem parādīt savus darbus īpaši atlasītai fotogrāfijas un vizuālās mākslas profesionāļu grupai – kuratoriem, foto festivālu organizatoriem, žurnālu redaktoriem un fotogrāfiem, lai dibinātu kontaktus un saņemtu savu darbu vērtējumu. Šogad Rīgas Fotomēnesī piedalīsies desmit eksperti, tostarp Somijas laikmetīgās mākslas muzeja “Kiasma” galvenā kuratore Kati Kivinena, Čehijas festivāla, galerijas un žurnāla “Fotograf” mākslinieciskā vadītaja Marketa Kinterova, Zviedrijas fotogrāfijas muzeja “Fotografiska” izstāžu producents Bernts Arels, Skotijas fotogrāfijas centra “Street Level Photoworks” vadītājs Malkolms Diksons, Rīgas Fotomēneša kuratori, fotogrāfi Alnis Stakle un Arnis Balčus, Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāja Maira Dudareva un citi.
Vairāk par pieteikšanos iespējams uzzināt festivāla mājas lapā.
Šogad festivāls “Rīgas Fotomēnesis” norisināsies no 13. maija līdz 16. jūnijam un tā tēma “Ēdot ananasus uz mēness” ir tapusi iedvesmojoties no laikmetīgām kultūrsituācijām pēcpatiesības ērā, kur viltus ziņas, daļējas patiesības, pašmācošos algoritmos balstīts sociālo mediju saturs ir globālās sabiedrības ikdienas dienas kārtības pamatā. Festivāls oficiāli tiks atklāts 15. maijā Latvijas Okupācijas muzejā ar Aļņa Stakles un Arņa Balčus kūrēto izstādi “Ēdot ananasus uz mēness”. Festivāla ietvaros būs skatāmas arī vairākas personālizstādes – Ivetai Vaivodei (Latvija), Evai Saukānei (Latvija), Elīnai Semanei (Latvija), Marijai Kapajevai (Igaunija/Anglija), Andreasam Meihsneram (Vācija), Jari Silomaki (Somija) un Martinam Kollaram (Slovākija). Tāpat norisināsies plaša izglītības programma ar lekcijām un prezentācijām, kino seansi, āra projekcija u.c. pasākumi.
Annas Salmanes izstāde “Sērga” galerijā Careva
Līdz 13. aprīlim
Foto: Kristīne Madjare
Līdz 13. aprīlim galerijā Careva skatāma Annas Salmanes personālizstāde “Sērga”.
Izstāde radusies, iedvesmojoties no vēsturiskiem stāstiem un leģendām par par žurku ķērāju, kuram pilsētnieki nesamaksāja par darbu un kurš izveda visus bērnus no pilsētas.
Hamelinas pilsētā Vācijā dokumenti gadsimtiem ilgi tika datēti, par atskaites punktu pieņemot 1284.gadu, kad 26. jūnija rītā bez vēsts pazuda 130 pilsētas bērni. Laika gaitā stāsts pārtapa leģendā par žurku ķērāju, kurš, atriebjoties pilsētniekiem par nesamaksāto algu, ar flautas melodiju ievilinājis bērnus tuvējā kalna alā. Vāciskās kultūras areālā stāstu popularizēja Brāļu Grimmu pasaka, bet angliski runājošajās zemēs – Roberta Brauninga dzejolis. Bet kas patiesībā notika ar bērniem? Vai viņi gāja bojā žurku izraisītas mēra epidēmijas laikā? Vai bērnus pārņēma Viduslaiku Eiropā izplatītā dejošanas sērga, kad cilvēki pret savu gribu un bez skaidra iemesla dejoja stundām, dienām un pat nedēļām ilgi un reizēm dejodami aizklīda pat līdz citām pilsētām? Vai arī pasakas žurku ķerājs patiesībā bija grāfs Nikolass fon Špīlenbergs, kurš rekrutēja jauniešus Baltijas zemju kolonizēšanai, bet visi, ceļamērķi nesasnieguši, gāja bojā kuģa katastrofā?
Galerija Careva
Kaļķu iela 24, Rīga
Grupas izstāde “Spēles, ko spēlē cilvēki” galerijā Careva
Līdz 18. maijam
Foto: Kristīne Madjare
Pirmo reizi galerijas Careva vēsturē tā piedāvā grupas izstādi. Izstādē skatāmi Ausekļa Baušķenieka, Alvīnes Bautras, Gery Georgieva, Ingas Melderes, Natalia LL un Kaspara Zariņa darbi “priekš cilvēkiem un par cilvēkiem”. Mākslinieku kopizstādei dots nosaukums, iedvesmojoties no psihologa Ērika Berna grāmatas “Spēles, ko spēlē cilvēki”, kurā tiek identificētas un aprakstītas dažādās psiholoģiskās spēles un manipulācijas, kuras mēs visi tik bieži izspēlejam savā uzvedībā. Tā piemēram, Gery Georgieva darbā “All eyes on me” var redzēt tik cilvēcīgo tiekšanos pēc uzmanības un skaistuma ideāliem, kas ir kļuvusi absurda online vidē. Ausekļa Baušķenieka 1981.gada darbs “Blēņas” arī reflektē par stāstiem, ko cilvēki vēsta viens otram. Šie stāsti, gandrīz pasakas, var būt jautri un izklaidējoši pieaugušo sabiedrībai, taču gleznā attēlotā bērna sejas izsteiksme ataino samulsumu par notiekošo. Savukārt Somijā dzīvojošās latviešu mākslinieces Ingas Melderes darbos saskata kompozicionālo un materiālo daudzslāņainība, kas var vedināt uz domām par apslēptām nozīmēm un motivācijām. Jaunās mākslinieces Alvīnes Bautras portreti ir dzidru emociju atainojums, kuriem ir gandrīz fotogrāfiskas kvalitātes. Izstādi arī vienas no spilgtākajām Austrumeiropas feminisma māksliniecēm - NataliaLL darbi. “Private recordings” (“Privātie pieraksti”) ir tapuši 1960.gadu beigās, kad NataliaLL pati fotogrāfēja mīlas ainas ar savu vīru, tādejādi apzinoties skatītāju vērstos skatienus uz sievietes seksuālo dzīvi. Izkārtojot šīs fotogrāfijas noteiktā secībā rodas kinematogrāfisku scēnu efekts, kā arī divi ķermeņi rada abstraktas formas, kas izvijas viena otrai cauri. Izstādē skatāmi arī Kaspara Zariņa 2019.gadā tapušie darbi no sērijas “Prieka gēns”.
Grupas izstāde “Spēles, ko spēlē cilvēki” skatāma līdz 18. maijam.
Galerija Careva
Kaļķu iela 24, Rīga
Izsludināta pieteikšanās jauno mākslinieku un kuratoru dalībai
JCE biennalē “Eiropas jaunrade”
Līdz 14. aprīlim
Līdz 14.aprīlim Vides risinājumu institūts un Kaņepes Laikmetīgās kultūras centrs aicina Latvijas jaunos māksliniekus un kuratorus vecumā līdz 35 gadiem iesniegt darbus dalībai JCE biennālē “Eiropas Jaunrade” 2019 – 2021.
Latvijas mākslinieku konkurss norisinās starptautiskās jauno mākslinieku biennāles Jeune Création Europeenne (JCE) Biennale 2019 – 2021 ietvaros. Speciāli izveidota mākslas profesionāļu žūrija izraudzīsies 8 perspektīvākos Latvijas māksliniekus, tostarp vienu kuratoru. Viņu darbi divu gadu laikā apceļos 7 izstādes mākslas galerijās Francijā, Itālijā, Portugālē, Dānijā, Spānijā, Rumānijā un Latvijā. Pēc mākslinieku atlases Latvijā laureāti cīnīsies starptautiskajā JCE biennāle 2019 - 2021 konkursā par vienu no trim Grand Prix balvām – 6 mēnešu apmaksātu mākslinieka rezidenci Parīzē un personālizstādi kādā no Francijas vai Beļģijas galerijām.
Jaunie mākslinieki aicināti iesniegt darbus dažādos mākslas virzienos. Būtiski, lai mākslas darbi vēstītu par mūsdienu sabiedrībai nozīmīgām tēmām. JCE Biennāles Latvijas komanda šogad nolēmusi pievienot jaunu eksperimentālu dimensiju Latvijas mākslinieku atlasei. Lai akcentētu kuratoru māksliniecisko devumu, starp 8 atlasītajiem Latvijas māksliniekiem komanda rosinās iekļaut arī vienu daudzsološāko kuratoru. Ņemot vērā, ka bieži vien tieši kurators ir tas, kurš šķērso mākslas robežas un veicina plašākas diskusijas par izstādē apskatītajām tēmām, konkursa organizatori vēlas dod iespēju arī Latvijas kuratoriem popularizēt savu daiļradi dažādās Eiropas valstīs. Ar konkursa noteikumiem iespējams iepazīties nolikumā šeit. Konkursa pieteikšanās anketa pieejama šeit. Vairāk par konkursu uzzini šeit.
JCE Biennāle “Eiropas jaunrade” ir vairāku valstu – Francijas, Itālijas Portugāles, Dānijas, Spānijas, Rumānijas un Latvijas, sadarbības iniciatīva. Tā radīta ar mērķi dot atspēriena iespējas jaunajiem māksliniekiem un veicināt viņu atpazīstamību starptautiskā mērogā, kā arī stiprināt laikmetīgās mākslas norises biennalē iesaistītajās valstīs. Latvija biennalē piedalās trešo reizi. Iepriekšējo JCE biennāļu rezultātā 16 Latvijas jauno mākslinieku darbi tika izstādīti 14 mākslas galerijās deviņās valstīs. Turklāt divi Latvijas mākslinieki tika īpaši novērtēti – JCE Biennale 2015 – 2017 mākslinieks Klāvs Loris ieguva Grand Prix balvu (6 mēnešu apmaksātu rezidenci Parīzē un personālizstādi prestižajā Briseles galerijā “Hangar”), savukārt JCE Biennale 2017 – 2019 māksliniece Sandra Strēle saņēma žūrijas specbalvu – apmaksātu rezidenci Parīzē.
