Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
09/12/2019
Poļu kuratores Magdalēnas Žilkovskas lekcija
“Iespējams, pat vēl šodien mums nav darīšana ar mākslu”
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā
10. decembris
No grāmatas: Magdalena Ziolkowska, "Notes From the Future of Art – Selected Writings of Jerzy Ludwiński". Veenman Publishers, 2007
10. decembrī plkst. 18.00 Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā neformālās izglītības programmas “LLMC Vakarskola” ietvaros notiks poļu kuratores Magdalēnas Žilkovskas lekcija “Iespējams, pat vēl šodien mums nav darīšana ar mākslu”.
“Iespējams, pat vēl šodien mums nav darīšana ar mākslu. Varbūt mēs palaidām garām brīdi, kad tā kļuva par kaut ko citu – par kaut ko, ko vēl nevaram nosaukt vārdā. Tomēr ir skaidrs, ka tas, ar ko mums ir darīšana, piedāvā lielākas iespējas,” rakstīja leģendārais poļu kritiķis un kurators Jeržijs Ludviņskis esejā “Māksla pēcmākslas laikmetā” 1970. gadā. Šo visai provokatīvo teikumu, kas tapis pirms vairāk nekā četrdesmit gadiem, gribētos lasīt kā futūristisku vēstnesi dažādiem mākslas institūciju modeļiem, kuri deklarē iesaistīšanos nozīmīgu mūsdienu jautājumu risināšanā. Galerijas un laikmetīgās mākslas centri šodien pieskaņo savas programmas tā, lai tās jebkurā brīdī atbilstu jebkāda veida refleksijai, analīzei un diskusijām. Raugoties no šī skatpunkta, klimata pārmaiņas, pieaugošās vides katastrofas un planētas resursu neatgriezeniska degradācija un noplicināšana ir visaktuālākās tēmas, par kurām nepieciešams ne tikai domāt un izprast, bet kuru risināšanā arī iesaistīties mākslas institūcijām. Aplūkojot poļu kritiķa un kuratora Jeržija Ludviņska (1930–2000) izstāžu stratēģijas un praksi, ar ko viņš iepazīstināja savos teorētiskajos konceptos par “Aktuālās mākslas muzeju” (1966), “Monas Lizas galeriju” (no 1967) un “Māksliniecisko pētījumu centru” (1970), vieslektore Magdalēna Žilkovska iezīmēs trajektorijas starp reformām mākslas institucionālismā, kas ienāca 1960. gadu beigās, māksliniekiem sākot izmantot jaunus materiālus, tehnoloģijas un mainot mākslas darba jēgu, un Jeržija Ludviņska interesi, meklējot jaunas kategorijas un priekšstatus, kas balstās mākslas procesualitātē, tostarp norisēs ārpus tiešās mākslas teritorijas, protestos un opozīcijas formās.
Magdalēna Žilkovska ir neatkarīga kuratore, kas dzīvo un strādā Varšavā. Viņa ir absolvējusi kuratoru programmu de appel mākslas centrā Amsterdamā un ieguvusi doktora grādu par Jeržija Ludviņska “Aktuālās mākslas muzeja” Vroclavā koncepcijas un Polijas pēckara muzeoloģijas analīzi.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Alberta iela 13 (7.stāvs), Rīga
Unas Lekuzes izstāde “Lidojums nezināmajā”
klasiskās mākslas galerijā “Antonija”
10. decembris, 2019–15. janvāris, 2020
No 10. decembra līdz 2020. gada 15. janvārim klasiskās mākslas galerijā “Antonija” būs skatāma gleznotājas Unas Lekuzes izstāde “Lidojums nezināmajā”.
Māksliniece uzskata, ka mācīšanās process mākslā ir nebeidzams, bet par iedvesmu radošajā darbā var kalpot pilnīgi jebkas – arī ļoti šokējošas lietas. Līdzīgi kā renesanses laikmeta mākslinieki studēja cilvēka anatomiju, slepus pagrabos preparējot kapsētās nozagtus līķus, arī Una Lekuze savā darbnīcā “preparē” vecmeistaru darbus, nemitīgi atklājot tajos jaunas tehniskas un attiecīgajam laikam raksturīgās iezīmes. Viņa gan vecmeistaru darbus nav zagusi, taču atzīst, ka reālajā līķu preparēšanā, cik pašai nācies ar to saskarties studiju procesā, nekā romantiska nav. Tiesa, “nav noliedzams fakts, ka patiesa izpratne par cilvēka anatomiju ir gūstama tikai un vienīgi tādā ceļā,” uzsver māksliniece, kuras darbu centrā vienmēr ir cilvēks.
“Glezna savā ziņā ir kā neatrisināta slepkavība,” skaidro Una Lekuze, “jo tajā ir gan motīvs, gan cilvēks, gan notikumu eskalācija, gan arī simboliskas norādes uz atrisinājumu. Šajā ziņā interesantākie ir tādi vecmeistaru darbi, kuros ir tik tikko jaušams simbolisms, kā rēbuss, kas jāatmin pašam skatītājam. Gluži kā tas ir Johannesa Vermēra un Gustava Klimta darbos.”
Izstāde “Lidojums nezināmajā” ir veidota iedvesmojoties no jūgendstila arhitektūras un glezniecības. Māksliniece atzīst, ka viņai būtu grūti nošķirt savu mākslu no Rīgas arhitektūras, jo viņa pati dzīvo jūgendstila ēkā, un tas, protams, ietekmē arī jaunrades procesu: “Caur saviem darbiem mēģinu sniegt cilvēkiem kaut vai mirklīgu ilūziju par mieru un kārtību šajā haosa un steigas laikmetā, pretstatā agresīvajām koncepcijām mūsdienu mākslā.”
Mākslinieces jaunradi lielā mērā ir ietekmējusi arī tas, ka vēl pirms studiju uzsākšanas glezniecības jomā, Una Lekuze grasījās studēt jurisprudenci Ķīnā. Sākumā viņa apguva ķīniešu valodu Stradiņu Universitātes “Konfūcija centrā”, bet pēc tam papildināja valodas zināšanas Ķīnā.
Gleznotāja Una Lekuze strādā eļļas tehnikā, veidojot figurālas kompozīcijas, portretus, aktus, klusās dabas, ainavas. Īpaši studējusi un izcili apguvusi cilvēka plastisko anatomiju. Mākslinieces darbi ir izstādīti ne tikai Latvijā, bet arī Ukrainā, Hersonas mākslas muzeja latviešu mākslas kolekcijā, kā arī atrodas privātkolekcijās Norvēģijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, Austrijā, Šveicē, ASV, Kanādā, Korejā un citviet pasaulē.
Klasiskās mākslas galerija “Antonija”
Brīvības iela 157, Rīga
Mākslinieku grupai “Maigās svārstības” veltīts sarunu vakars
Mūkusalas Mākslas salonā
11. decembris
Izstādes “Maigās svārstības” avīzes vāks. 1990.
11. decembrī plkst. 18.00 Mūkusalas Mākslas salonā notiks mākslinieku grupai “Maigās svārstības” veltīts sarunu vakars. Pasākumu ievadīs koncentrēts mākslas zinātnieces un kuratores Sniedzes Kāles stāstījums par mākslinieku grupas darbību. To noslēgs saruna ar grupas dalībniekiem – gleznotājiem Ievu Iltneri, Sandru Krastiņu, Jāni Mitrēvicu, Ģirtu Muižnieku un Edgaru Vērpi.
1990. gada 4. decembrī izstāžu zālē “Latvija” noslēdzās vērienīga mākslinieku grupas “Maigās svārstības” akcija. Pirmo reizi mēneša garumā Latvijas sabiedrība varēja kļūt par pilntiesīgiem lieciniekiem mākslas darba tapšanas procesam, jo izstāde tika atklāta ar tukšām telpām, gleznām topot tās norises laikā, skatītāju acu priekšā. Kad gleznas bija radītas un izstāde iekārtota, akcija beidzās. Izstādes nosaukums “Maigās svārstības” dalībniekiem Ievai Iltnerei, Sandrai Krastiņai, Jānim Mitrēvicam, Ģirtam Muižniekam, Edgaram Vērpem un Aijai Zariņai “pielipa” un pēc tās tika izmantots jau kā mākslinieku grupas nosaukums. Šobrīd maz zināms ir alternatīvs jauno gleznotāju apzīmējums, kurš ir daudz ambiciozāks, un tika izmantots šaurākā mākslas vidē – “Holivuda”.
Kāpēc grupai bija piešķirts nosaukums “Holivuda”, un kādi elementi raksturo spilgto mākslinieku kopdarbību? Kas autorus pamudināja darbu radīšanu pārnest uz publisko telpu un cik svarīga ir viņu saikne ar sabiedrību? – uz šiem jautājumiem atbildes sagaidāmas 11. decembra sarunu vakarā.
Sarunu vakars notiek izstādes “Dzīvā ķēde” ietvaros.
Mūkusalas Mākslas salons
Mūkusalas iela 42, Rīga
BLACK MARKET
un Maijas Kurševas izstāde “BLACK LINES”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
11. decembris, 2019–12. janvāris, 2020
Noslēdzot desmitgades svinības, Kim? Laikmetīgās mākslas centrs 11. decembrī plkst. 18.00 atklās nebijušu notikumu – BLACK MARKET, kā ietvaros līdz 2020. gada 12. janvārim būs iespēja ne tikai apskatīt, bet arī iegādāties Kim? desmit gadu laikā izstādīto mākslinieku darbus, tādējādi atbalstot māksliniekus un Kim? dabību.
BLACK MARKET ir kuratora Kaspara Groševa īpaši izvēlētu Kim? mākslinieku darbu kopums: Uģis Albiņš, Aksels Bruks, Anna Ceipe, Jānis Dzirnieks, Krista & Reinis Dzudzilo, F5, Margrieta Griestiņa, Indriķis Ģelzis, Atis Jākobsons, Raids Kalniņš, Jānis Krauklis, Ieva Kraule-Kūna, Līga Marcinkeviča, Inga Meldere, Darja Meļņikova, Dzelde Mierkalne, Liene Pavlovska, Ojārs Pētersons, Mārtiņš Ratniks, Līva Rutmane, Krišs Salmanis, Līga Spunde, Viktors Timofejevs, Marta Trektere, VARA, Evita Vasiljeva, Elīna Vītola, Armands Zelčs, Amanda Ziemele u.c.
“Aiz stalažu krāvuma, pelēka gaisa un melna sniega atrodas durvis bez jebkādām atpazīšanas zīmēm. Starp Legao, Lengo, Lagoe un citām vilinošām vilšanām un bērnu asarām stāv zābaks un kāja. Bet patiesībā šai vietai nav izskata. Esiet sveicināti, Melnajā Tirgū!
BLACK MARKET ieņem Kim? telpas kā moments starp klikšķi un zibsni. Pirms pazušanas un pēc parādīšanās. Tieši mirklī, kad iespējams notvert aizejošās desmitgades tektonisko plātņu svārstības, ledus kušanu, grimšanu un peldēšanu. Mirklī, kas ir piemērots, lai iemūžinātu vienu pakāpienu lokālajā mākslas ainā vai vismaz dažās tās šķautnēs. BLACK MARKET vienkopus apkopo māksliniekus, kas bijuši ar Kim? jau kādu laiku - iespējams, kopš pirmsākumiem -, gan arī tos, kas domājuši līdzās, viesojušies, pazibējuši, mācījušies. Vēloties atbalstīt māksliniekus, Kim? Piedāvā BLACK MARKET kā vietu, kur sataustīt laikrāža un mākslas attiecību trauslumu, apjaust vērtību nerimstošiem meklējumiem, personiskiem un publiskiem sasniegumiem, klusiem manifestiem, žestiem un visbeidzot iegādāties fragmentus no dažādu paaudžu mākslinieku paveiktā,” vēsta BLACK MARKET kurators Kaspars Groševs.
Paralēli Melnajam Tirgum (un tā ietvaros) norisinās arī mākslinieces Maijas Kurševas izstāde BLACK LINES.
“Šīs ir domas par zīmējumu un līniju. Kā parādīt domu gaitu, neizmantojot valodu? Attēls uz papīra ir ierobežots plaknē. Līniju var iznest telpā, pakļaut gravitātes spēkam, piešķirot tai kustības potenciālu. Guaša krāsa ir dziļi melna, matēta un patīkama, līnijas pie sienas notur brūni akrila krāsas pieskārieni. Minimālās un plūstošās formas necenšas attēlot neko konkrētu, taču vērojumā prāts veido asociācijas un meklē atpazīstamo. Darba process ir intuitīvs – viena lieta ved pie nākamās. Te redzams pieturas punkts nevis beigas,” par izstādi stāsta Maija Kurševa.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2, k-1, Rīga
Ilzes Avotiņas izstāde “Vidusjūras krāsa”
Galerijā “Daugava”
11. decembris, 2019–18. janvāris, 2020
No 11. decembra līdz 2020. gada 18. janvārim galerijā “Daugava” būs skatāma gleznotājas Ilzes Avotiņas personālizstāde “Vidusjūras krāsa”.
“Vidusjūras krāsa ir kā dvēseles stāvoklis — simbols vieglumam. Tā ir kā bezgalīgi svaigs un atspirdzinošs gaiss. Šī krāsa nāk man līdzi kopš agras jaunības. Uzsākot profesionālas gleznotājas gaitas, es daudz gleznoju plenērā. Tobrīd vēl neapzinājos, ka saredzu šo krāsu Latvijas dabā. Tagad, būdama daudz gleznojusi Vidusjūras tuvumā, saprotu, ka šo krāsu esmu sajutusi jau jaunībā, un tagad varu to salīdzināt ar Latvijas pavasara krāsu, kad debesis ir tik gaišas un cerību pilnas. Varu to salīdzināt arī ar Latvijas vasaras agrajiem rītiem, kad saules spožums izkrāso visu pasauli un sasilda cilvēku dvēseles.
Izstādē līdzās jauniem darbiem būs redzami arī daži senāki. Piemēram, 1981.gadā gleznotās “Smilšu pilis”, kas liecina par Vidusjūras krāsas klātesamību visas manas daiļrades garumā. Domājot par savu izstādi, citēju izcilo franču gleznotāju Anri Matisu: “Gleznai jāļauj skatītājam sajust mieru un spirdzinājumu. Ja vēlaties trauku ar karu un ciešanām, labāk atveriet avīzi.”
Izstādē “Vidusjūras krāsa” eksponēti pēdējo trīs gadu laikā gleznoti darbi. Tā veltīta mana vīra Jāņa Avotiņa dzimšanas dienai, jo šogad tā ir īpaša —mainās gadu desmits. Viņš vienmēr mani ir atbalstījis, jau kopš mūsu pirmās satikšanās 1970. gadā. Viņš veicinājis manas radošās ieceres, tāpēc pateicībā par mīlestību un uzticību man un manai glezniecībai, veltu šo izstādi viņam,” stāsta Ilze Avotiņa.
Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga
Gitas Sprinces personālizstāde “Sajūtu sublimācija”
galerijā LOOK!
12. decembris, 2019–11. janvāris, 2020
No 12. decembra līdz 2020. gada 11. janvārim galerijā LOOK! būs skatāma mākslinieces Gitas Sprinces personālizstāde “Sajūtu sublimācija”.
“Dzīvojot pārsātinātā digitālajā ērā un vārda manipulācijas pasaulē, kas dezinformē, piesārņo, izkropļo, paverdzina mūsu uztveri un kolektīvo domāšanu, cilvēku prāti notrulinās. Bieži vien mums pat neatliek laiks ieklausīties sevī, kur nu vēl tikt galā ar savām nesaprastajām sajūtām,” teikts izstādes pieteikumā.
Pēdējo gadu notikumi ir veicinājuši autori iedziļināties šajā problēmā ar mērķi sakārtot savu iekšējo pasauli. Izstāde ir autores atskatīšanās, pārdomas par skaistajiem un saviļņojošajiem, nospiedošajiem un bezcerīgajiem dzīves brīžiem. Izjūtot nepieciešamību tos attēlot vizuālās mākslas valodā, māksliniece rada neatkārtojamas ritmu kompozīcijas katrā darbā, atstājot vietu nejaušībām un iztēles brīvībai.
Darbos izmantota autores manuālā iespiedgrafikas tehnika, kura atklāta vairāku gadu garumā, eksperimentējot ar grafikas tehnikās iegūtajām zināšanām, apvienojot tās ar gleznieciskajiem paņēmieniem.
Gita Sprince mācījusies Rūjienas mākslas skolā, ieguvusi bakalaura grādu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā. Šobrīd turpina maģistra studijas glezniecības apakšnozarē.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62, Rīga
Fotovecmeistara Viļa Rīdzenieka izstāde “Sejas un stihijas”
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
12. decembris, 2019–2. februāris, 2020
“Pie balles fotogrāfa”. Fotogrāfs Vilis Rīdzenieks darbā. 1930. gadi. Fotogrāfs – nezināms. (VRVM 94671/30)
No 12. decembra līdz 2020. gada 2. februārim Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs būs skatāma fotovecmeistara Viļa Rīdzenieka izstāde “Sejas un stihijas”. Izstādē redzamās fotogrāfijas glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā.
Izstādi “Sejas un stihijas” veido divas daļas – portreti un ainavas fotogrāfijas. Portretu sadaļā skatāmas fotogrāfijas, kas lielākoties tapušas slavenajā Viļa un Marijas Rīdzenieku mākslas fotogrāfijas salonā “Klio” (1915–1935), mēģinot ieskicēt salona viesu plašo diapazonu un Rīdzenieka kā portretista rokrakstu un estētiskās kvalitātes. Fotogrāfs centies noķert portretējamā būtību – neatkārtojamo un individuālo, ko var nolasīt katra sejā, cenšoties to saprast un izcelt.
Maizes darbs fotosalonā savukārt bija platforma Viļa Rīdzenieka radošajiem eksperimentiem ainavas fotogrāfijas žanrā, kam veltīta izstādes otrā daļa. Četras tematiski simboliskas grupas – gaiss, uguns, ūdens un zeme – kā caurstrāvojošs dabas stihiju motīvs apvieno dažādos periodos tapušās Rīdzenieka ainavas, atgādinot par viņu ne tikai kā par cilvēku tēlu veidotāju, bet arī izcilu dabas portretistu.
Vilis Rīdzenieks (1884–1962) bija daudzpusīga un spilgta personība 20. gadsimta pirmās puses Latvijas fotogrāfijas vēsturē. Fotogrāfs bija apveltīts ar milzu darbaspējām un izteiktu misijas apziņu fiksēt laiku, vidi un cilvēkus un caur vispārinājumu padarīt fotogrāfiju par mākslas notikumu. Fotogrāfija viņa izpratnē bija māksla un reizē vēstures pierakstīšanas veids.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā tiek glabāta kā skaitliski, tā vēsturiski un mākslinieciski nozīmīgākā daļa no fotogrāfa Viļa Rīdzenieka atstātā mantojuma, ko muzejs pēc autora nāves iepirka no mantiniekiem. Latvijas mākslas fotogrāfijas vēstures kontekstā būtiska ir kolekcija, kuru veido ap 300 pigmenta drukas tehnikās darinātu autorfotogrāfijas darbu. Bromeļļa, gumijdruka u.tml. tehnikas, ko Vilis Rīdzenieks bieži izmantojis savās ainavas fotogrāfijās, bija iecienītas 20. gadsimta sākuma piktoriālajā fotogrāfijā: tās izmantoja, lai iegūtu gleznieciski mīkstu un izgaisinātu efektu.
Izstādi veidoja izstādes autore un kuratore Lauma Lanceniece, kuratore Maira Dudareva, Linda Muižniece un Kristaps Tinte.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāja ielas), Rīga
Kaspara Vanaga kūrētā izstāde
“Sekretiki: Digging Up Soviet Underground Culture, 1966–1985”
Laikmetīgās mākslas muzejā “Garāža” Maskavā
12. decembris, 2019–24. aprīlis, 2020
No 12. decembra līdz 2020. gada 24. aprīlim Laikmetīgās mākslas muzejā “Garāža” Maskavā būs skatāma Kaspara Vanaga (sadarbībā ar Valentīnu Djakonovu, Viktoru Miziano un Sašu Obukhovu) kūrēta izstāde “Sekretiki: Digging Up Soviet Underground Culture, 1966–1985”.
Sekretiki bija populāra spēle padomju laika bērniem, kad zemē zem stikla lauskām tika apraktas un vien saviem draugiem rādītas glītas sīku priekšmetu un lietu kolekcijas - kompozīcijas, kas bija agrīna draudzības grupas veidošanas pieredze, bet šādu kolekciju izlaupīšana bija personiskas telpas invāzija. Izmantojot šo spēli kā metaforu, izstāde “Sekretiki: Digging Up Soviet Underground Culture, 1966–1985” prezentē padomju pagrīdes mākslu kā slepenu zināšanu formu, ko dala draugu un sadarbības biedru loks un kam nepieciešama aizsardzība no ideoloģiskās kontroles un cenzūras ārējiem spēkiem. Padomju laikos šādas slepenas aktivitātes neaprobežojās tikai ar mākslu, bet ietvēra arī garīgas prakses, sākot ar jogu un beidzot ar ezotēriku un alternatīvo medicīnu.
Underground mākslas prakses sarežģītā vēsture, pretkultūru kustību garīgās izpētes un neoficiālie dziedināšanas eksperimenti Padomju Savienībā stagnācijas laikmetā tiek parādīti kā savstarpēji savienotas ekosistēmas. Mākslas darbi tiek likti vienotā semantiskā tīklā līdzās neskaidra rakstura objektiem un arhīva materiāliem (dienasgrāmatām, fotoalbumiem un samizdat izdevumiem).
Neatvērtas aploksnes ar pašiznīcinošiem vēstījumiem; apraktas laika kapsulas; spēles ar noteikumiem, kas nekad nav tikuši atklāti; mākslas darbi, kas iestādīti laukā, piemēram, kartupeļi, un dzīvs mākslinieks, kas atdalīts no pagaidu kapa; izstādes dzīvokļos, kas rīkotas pilnīgā tumsā ar eksponātiem, kas iekārtoti starp ikdienišķām lietām - tie ir daži no padomju nonkonformistiskās mākslas projektiem, kurus veidojuši Vjačeslavs Akhunovs, Armēns Bugajans, Rimma un Valērijs Gerlovini, Andris Grīnbergs, Коллективные действия, TOTART, Гнездо, Мухомор un Перцы, kā arī citi mākslinieki un grupas. Izstādē viņi tiek parādīti līdzās samizdat domātāju un aktīvistu, piemēram, Geidara Džemala un Jurija Mamļejeva, eksperimentiem.
Izstādes arhitekts ir Rihards Funts.
Laikmetīgās mākslas muzejs “Garāža”
9/32 Krymsky Val, 119049, Maskava
LMA Metāla dizaina katedras pasniedzēju, studentu un absolventu
darbu izstāde “Paaugstināta Temperatūra”
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs un
Vecgulbenes muižas Sarkanās pils mansardā
12. decembris, 2019–28. janvāris, 2020
Nils Jumītis, bakalaura darbs, skulptūru sērija “In the Mental Space”, 2019, materiāls – tērauds, foto: Ginta Grūbe
No 12. decembra līdz 2020. gada 28. janvārim Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā, Vecgulbenes muižas Sarkanās pils mansardā būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina katedras pasniedzēju, studentu un absolventu darbu izstāde “Paaugstināta Temperatūra”.
LMA Metāla izstrādājumu dizaina apakšnozares priekštecis bija 1959. gadā dibinātā Metāla mākslinieciskās apstrādes nodaļa, kura šogad svin 60 gadu jubileju. Dizaina nodaļa tika dibināta divus gadus vēlāk, 1961. gadā, un Metāla dizaina apakšnozare kļuva par tās sastāvdaļu. Šobrīd Metāla dizaina apakšnozare studentiem piedāvā specializāciju divās kategorijās - rotu dizainā un izmērā lielāku dizaina objektu radīšanā.
Svinot Metāla mākslinieciskās apstrādes nodaļas jubileju tiek organizēta izstāde “Paaugstināta Temperatūra”, kas demonstrē ne tikai metālmākslas dažādās iespējas, bet arī citu materiālu (koka, plastikāta, pusdārgakmeņu, betona utt.) savstarpējo saderību vienam ar otru. Klātienē būs apskatāmi gan profesionālu metālmākslinieku darbi, gan jauno un topošo mākslinieku individuālie vai kopdarbi. Paaugstinātā temperatūrā notiek nozīmīgākie metālapstrādes procesi - metāla pārkausēšana, leģēšana (elementu pievienošana kausējot metālu, tā īpašību uzlabošanai), lodēšana, materiāla atlaidināšana, māksliniecisko emalju klāšana un tā uzskaitījumu varētu turpināt. Izstādes nosaukums gan burtiski norāda uz to, kas nepieciešams dažādu mākslinieciskās jaunrades procesu veikšanā, gan ļauj skatītājam nodoties pārdomām par filozofiskiem jautājumiem, kas saistīti ar cilvēka veselību un globālām vides problēmām.
Izstādes dalībnieki: Arvīds Endziņš, Andris Silapēters, Rasma Pušpure, Ginta Grūbe, Mārtiņš Skuja, Lāsma Ansone, Una Mikuda, Ilze Egle, "O.", Santa Cirvele, Matīss Daudziņš, Raimonds Enģelis, Brūss Kalniņš, Valts Upenieks, Līga Vaivare, Anastasija Bikova, Elizabete Cukura, Rūdolfs Kesenfelds, Mariya Tomchuk, Anna Monika Zaharenko, Aleksandra Federika Krastiņa, Joel Smyth, Jūlija Frolova, Toms Katkevičs, Krišjānis Krūkliņš, Nils Jumītis, Mārīte Rudzāte, Voldemārs Dzirkalis, Toms Vītols.
Izstādes kuratore - Ginta Grūbe.
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs/ Vecgulbenes muižas Sarkanās pils mansards
Parka iela 10, (biļetes muzeja oranžērijā Pils ielā 3), Gulbene
Gustava Locika izstāde “Metadatu references”
RIXC galerijā
13. decembris, 2019–1. februāris, 2020
Fragments no Gustava Locika izstādes “Metadatu references” grafiskās kolāžas. RIXC publicitātes foto
No 13.decembra līdz 2020. gada 1. februārim RIXC galerijā būs skatāma Gustava Locika izstāde “Metadatu references” (Reference Metadata). Izstādē tiks apskatīta mākslīgā intelekta un informācijas pārblūzmas tiešā un netiešā ietekme uz cilvēka psihi un sabiedrības diskursu. Kā mākslīgais intelekts redz taustāmo pasauli un kā taustāmā pasaule reaģē atpakaļ? Izstādē būs apskatāmas mākslinieka radītas vizuālas grafiskas kolāžas, kuru veidošanā tika pielietotas vairākas klasiskas digitālās apstrādes un veidošanas tehnikas un mākslīgā intelekta ģeneratīvās iespējas, kā arī klausāma skaņas instalācija, kurā mākslīgais intelekts ģenerē skaņu no dažādām radio pārraidēm.
Mākslīgais intelekts pēdējos gados attīstās lielā ātrumā. Tas ar vien plašāk un aktīvāk tiek pielietots visdažādākajos veidos internetā un pat ikdienišķās tehnoloģijās, sākot no vietnes Youtube video rekomendācijām, līdz pat pašbraucošajām Tesla (un citu firmu) automašīnām. Mākslīgais intelekts šādās situācijās tiek visbiežāk pozicionēts savā ziņā kā palīgs, kā algoritmisks darba automatizētājs, kas, netraucējot lietotāju, strādā fonā. Taču, kaut arī šķietami tas funkcionē ļoti labi, lielākoties tā darbība parastam cilvēkam ir diezgan neskaidra - ne tikai strādāšanas ziņā, bet arī to funkcionalitātes tiešo nolūku ziņā.
Gustavs Lociks (1996) ir Liepājā bāzējies jauno mediju mākslinieks, kurš interesējas par dažādu vizuālo un audiālo mediju satura manipulācijas un sintēzes īpatnībām. Savu darbu tapšanā bieži izmanto dažādus programmatūras rīkus, lai veidotu abstraktas faktūras un digitālas ainavas. Šobrīd savu darbu veidošanas processos viņš ir pievērsies mākslīgā intelekta neironu tīklu (angliski - Artificial neural network, jeb ANN) iespēju pētniecībai radošajā nozarē.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
LMA Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas pasniedzēju darbu izstāde
“Tēlniecība /Keramika/ Stikls”
Valmieras muzejā
13. decembris, 2019–1. februāris, 2020
No 13. decembra līdz 2020. gada 1. februārim Valmieras muzejā būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas pasniedzēju darbu izstāde “Tēlniecība /Keramika/ Stikls”. Pēc tam – no 2020. gada 17. janvāra līdz 1. martam izstāde “Tēlniecība /Keramika/ Stikls” būs skatāma Liepājas Mākslas muzejā. Šīs izstādes veidos divas dažādas, savstarpēji tikai ar autoru loku saistītas ekspozīcijas. Abās izstādēs būs apskatāmi atšķirīgi darbi, lai arī abu izstāžu nosaukums ir vienāds.
Šodienas Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogi ir latviešu tēlniecības un lietišķās mākslas vecmeistaru bijušie audzēkņi un mācekļi, savā daiļrades procesā tradicionālās, tikai latviešu mākslai raksturīgās vērtības saglabājot un transformējot jaunās krāsās un formās, tās paceļot vispārcilvēciskā, mūsdienīgā izpratnes līmenī. Modernās mākslas izteiksmes valoda ir asociatīvs, uz iekšējām, reizēm ļoti subjektīvām, sajūtām balstīts dialogs starp mākslinieku un skatītāju. Intelektuālais vēstījums veidots tā, lai būtu uztverams jebkurā pasaules daļā mītošam cilvēkam, jo mūsdienu mākslas valoda ir universāla zīmju sistēma, kas, kā dzīvs pavediens, nebeidzami mums seko kopš cilvēces pirmsākumiem. Mākslinieka misija ir šo pavedienu turpināt un nodot nākotnei.
Izstādēs ar saviem jaunākajiem darbiem piedalīsies tādi Latvijā un pasaulē pazīstami mākslinieki, kā stikla mākslas meistares Ingūna Audere, Vineta Groza, Sandra Utāne, Inita Ēmane, Ilze Dūdiņa un Agnese Gedule; keramiķi Dainis Lesiņš, Dainis Pundurs, Ainārs Rimicāns, Līga Skariņa, Ženija Loginova un Anna Rubene – Zīdere. Tēlniecības ekspozīcijas daļu veidos Bruno Strautiņa, Gļeba Panteļejeva, Aigara Bikšes, Kārļa Alaiņa, Olgas Šilovas un Valta Barkāna darbi.
Valmieras muzejs
Bruņinieku iela 3. Valmiera
Starptautiska izstāde “Nenorunātās tikšanās”
LNMM izstāžu zālē “Arsenāls”
13. decembris, 2019–23. februāris, 2020
Neša Glinna (Nash Glynn). Love Earth (YOU USED ME). 2018. Video performance.
Mākslinieces īpašums. Publicitātes foto
No 13. decembra līdz 2020. gada 23. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” būs skatāma Latvijas Laikmetīgās mākslas centra organizētā starptautiska izstāde “Nenorunātās tikšanās”. Projekts ir veltīts zinātniskās fantastikas žanra ietekmei mākslas teritorijā, ietverot gan vēsturisku izpēti, gan nākotnes scenārijus. Projekta nosaukums aizgūts no brāļu Strugacku tāda paša stāstu krājuma (“Неназначенные встречи”, 1980), kas izdots Rīgā 1987. gadā.
Padomju periodā zinātniskā fantastika bija ideoloģijas atbalstīts žanrs, kas manifestēja progresa un zinātnes attīstības virzītas utopijas, sasaucoties ar komunisma paradigmu un idejām. Tomēr arī šeit tika ievērota stingra cenzūra, neļaujot izvirzīties viedokļiem, kas izjautā varas sistēmu un tās mehānismus. Intriģējošs piemērs, ko atsedz izstāde, ir no 1975. līdz 1982. gadam Rīgā Zinību namā sarīkotās četras grafikas izstādes ar nosaukumu “Zinātne un zinātniskā fantastika”, kurās piedalījās tādi mākslinieki kā Maija Dragūne, Aleksandrs Dembo, Māris Ārgalis, Malda Muižule, Māra Rikmane, Dzidra Ezergaile, Juris Poikāns, Kirils Šmeļkovs, Inārs Helmūts, Arturs Ņikitins, Genādijs Suhanovs un citi, savos darbos vizualizējot gan kosmosa apgūšanas, gan zinātnes un tehnoloģiju revolūcijas, gan ekoloģisko draudu un citas nākotnes interpretācijas.
Savukārt mūsdienās notiek vēl nebijusi tehnoloģiskā attīstība, kuras uzplaukums kontrastē ar tikpat strauju sociālpolitisko procesu virzību labēja konservatīvisma gultnē. Līdzīgi kā dažādos vēstures sastrēguma punktos, arī šobrīd aug interese par zinātnisko fantastiku, kas pauž progresīvas utopijas vai provocē ar biedējošām distopijām. Paralēli saistībai ar zinātni un tehnoloģijām zinātniskās fantastikas piedāvātajās utopijās tiek atspoguļoti tādi jautājumi, kā koloniālisms, klases, rasu un dzimumu nevienlīdzība, draudošās ekoloģiskās katastrofas.
“Nenorunātās tikšanās” ir viens no Latvijas valsts simtgades programmas pasākumiem.
Izstādes mākslinieki: Māris Ārgalis, Ieva Balode, Auseklis Baušķenieks, Žeņs Bo (Zheng Bo), Aleksandrs Dembo, Maija Dragūne, Pēteris Džigurs, Kristaps Epners, Dzidra Ezergaile, Neša Glinna (Nash Glynn), Alberts Goltjakovs, Inārs Helmūts, Anna Lislegārda (Ann Lislegaard), Zenta Logina, Malda Muižule, Deimants Narkēvičs (Deimantas Narkevičius), Bahara Nūrizade (Bahar Noorizadeh), Arturs Ņikitins (Артур Никитин), Pakui Hardware, Juris Poikāns, Māra Rikmane, Arturs Riņķis, Genādijs Suhanovs (Геннадий Суханов), Vladislavs Šapovalovs (Владислав Шаповалов), Kirils Šmeļkovs (Кирилл Шмельков), Viktors Timofejevs (Виктор Тимофеев), Sīfa Vesterberga (Sif Westerberg), Ilva Vesterlunda (Ylva Westerlund), Antons Vidokle (Антон Видокле), Artūrs Virtmanis, Driants Zeneji (Driant Zeneli).
Izstādes kuratores - Solvita Krese, Inga Lāce, Andra Silapētere
LNMM izstāžu zāle “Arsenāls”
Torņa iela 1, Rīga
Elīnas Vītolas projekts “Izplatītas glezniecības un sadzīves problēmas – personālizstāde”
LNMM izstāžu zālē “Arsenāls”
13. decembris, 2019–23. februāris, 2020
Elīna Vītola. Izplatītas glezniecības un sadzīves problēmas – personālizstāde. 2019. Publicitātes foto
No 13. decembra līdz 2020. gada 23. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles “Arsenāls” telpās būs integrēts Elīnas Vītolas projekts “Izplatītas glezniecības un sadzīves problēmas – personālizstāde”.
Elīna Vītola laipni aicina uz kārtējo personālizstādi, kuras nosaukums sākas ar “Izplatītas glezniecības un sadzīves problēmas –”. Šoreiz aiz domuzīmes seko “personālizstāde”.
Nekādus īpašus pārsteigumus vai jaunumus negaidiet, māksliniece jums vienreiz jau atvainojusies, tas joprojām spēkā (izstādes kuratores Līnas Birzakas-Priekules piezīme: Elīnas Vītolas darbs “Izplatītas glezniecības un sadzīves problēmas – Piedošanu” bija skatāms “Careva” galerijā tieši pirms gada).
Jāpiebilst, ka šī ir gleznotājas projekta “Kā kļūt par mākslinieku?” noslēdzošā izstāde.
Elīna Vītola jau kopš četru gadu vecuma strādā pie projekta “Kā kļūt par mākslinieku?”. Šī izstāde ir pēdējā ekspozīcija sērijā, jo, nokļūstot muzejā, beidzot realizējušies mēģinājumi – ir tapis jauns mākslinieks.
Māksliniece veidojusi personālizstādes galerijās “Careva”, “427” un “Kogo”. Viņa ir viena no “Mākslinieku krīzes centra” izveidotājām un darbiniecēm, kā arī viena no biedrības “Monumentālā kafejnīca” dibinātājām. 2018. gadā saņēmusi Ziemeļvalstu un Baltijas Jaunā mākslinieka balvu, lai arī parasti konkursos paliek otrā.
Izstādes kuratore - Līna Birzaka-Priekule.
LNMM izstāžu zāle “Arsenāls”
Torņa iela 1, Rīga
Ievas Kraules-Kūnas personālizstāde “Hot Babas”
LNMM izstāžu zāles “Arsenāls” Radošajā darbnīcā
13. decembris, 2019–23. februāris, 2020
Ieva Kraule-Kūna. Hot Babas. 2019. Publicitātes foto
No 13. decembra līdz 2020. gada 23. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles “Arsenāls” Radošajā darbnīcā būs skatāma Ievas Kraules-Kūnas personālizstāde “Hot Babas”.
Šīs izstādes stāsts aizsākas Creswell Crags alās, Lielbritānijā, 17. gadsimtā, kad vietējie iedzīvotāji sistemātiski veikuši skrāpējumus alas sienās, cenšoties sevi pasargāt no raganām. Līdz mūsdienām nav saglabājušās liecības par to, kas tieši izraisījis šīs kolektīvās bažas par melnās maģijas klātbūtni alu sistēmā, bet atstātie skrāpējumi akmenī paliek kā brīdinājums nākamajām paaudzēm. Brīdinājums par raganām – ļaunām, neglītām raganām. Bet kas gan ir šī tik baisā vecene, kas ir šī Baba ar līku degunu, kura dzīvo mājā uz vistas kājas, māk lidot uz slotas, apēd bērnus, atņem govīm pienu, izsauc krusu un vētru?
Stāsts turpinās Gūtmaņalā, kuras sienu senākie gravējumi arīdzan tapuši ap 17. gadsimtu, taču to saturs ir daudz ikdienišķāks – vien apmeklētāju vārdi un gadskaitļi, bieži skolnieciski mīlas apliecinājumi. Triviāli, bet varbūt tas ir vien šķitums. Vilks jēra ādā un naivais “Vaņa + Taņa = <3” patiesībā arī ir burvestība, ar ko aizburt sieviešu brīvdomību prom? Vispirms iniciāļi alas sienā (vai koka mizā), tad jau gredzens pirkstā un atslēgas uz septiņiem tiltiem, un tad jau kādas vairs kailas dejas mēnesgaismā, kāds sabats brīdī, kad bērnam nāk zobi?
Ieva Kraule-Kūna (1987) dzimusi Latvijā. Studējusi Sandberg Instituut Amsterdamā. Galvenokārt veido skulpturālus objektus, izmantojot dažādus materiālus (keramika, akmens, metāls u.c.), un papildina tos ar īsiem stāstiem, kuros absurdi fiktīvu tēlu piedzīvojumi mijas ar ačgārni interpretētiem vēstures faktiem. Savos darbos māksliniece atsaucas uz padomju laika arhitektūru, amatniecību un fetišismu.
Nozīmīgākās personālizstādes un dubultizstādes: “The person you are trying to reach is not available” kopā ar Aidan Koch (2016, “J. Hester Gallery”, Ņujorka), “Qu’est-ce que ça peut faire tout ça” kopā ar Kasparu Groševu (2015, “Shanaynay”, Parīze), “Tagad neviens vairs tā nedejo” (2014, galerija “427”, Rīga), “…if all you told was turned to gold” (2014, “Vita Kuben” galerija, Ūmeo), “11 no 10” (2013, kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga).
Ieva Kraule ir galerijas “427” jeb “Four To Seven” (Rīgā) līdzdibinātāja un kuratore. Viņa ir arī kim? Rezidences balvas 2017 ieguvēja un 2017. gadā pavadīja trīs mēnešus rezidencē Gasworks Londonā.
Izstādes kuratore - Līna Birzaka-Priekule.
LNMM izstāžu zāle “Arsenāls”
Torņa iela 1, Rīga
Lekcija “Aleksandras Beļcovas daiļrades saikne ar Parīzes skolas māksliniekiem”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
13. decembris
Cuguharu Fužita (Tsuguharu Foujita, 1886–1968). Bērns ar kaķi. 1923. Papīrs, tuša, ogle. Privātkolekcija. Publicitātes foto
13. decembrī, plkst. 18.00 LNMM galvenajā ēkā / bibliotēkā ar lekciju “Aleksandras Beļcovas daiļrades saikne ar Parīzes skolas māksliniekiem” uzstāsies mākslas zinātniece, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja Dr. art. Natālija Jevsejeva.
Mākslinieces Aleksandras Beļcovas (Александра Бельцова, 1892–1981) biogrāfija ietver gandrīz visu 20. gadsimtu, un viņas daiļradē atbalsojās daudzie tā mākslas virzieni. Tomēr visos radošajos posmos gleznotājai bija būtiska saikne ar Parīzes skolas māksliniekiem.
20.–30. gados Aleksandra Beļcova bieži brauca uz Parīzi, redzēja aktuālo mākslu vietējās galerijās un muzejos, svarīgs informācijas avots bija arī tā laika periodika, mākslai veltītie žurnāli un grāmatas. Viņas sarakstē un dienasgrāmatās var atrast pieminētus Cuguharu Fužitas, Žila Paskīna, Andrē Derēna, Anrī Matisa, Pjēra Bonāra, Albēra Markē vārdus. Atsevišķi autores darbi liecina par Fernāna Ležē, Albēra Glēza, Žorža Braka ietekmi. Šī ietekmēšanās nenozīmēja kopēšanu: māksliniece spēja radoši interpretēt redzēto un veidoja kompozīcijas, kas savā izteiksmīgumā faktiski neatpaliek no franču kolēģu sasniegumiem.
Lekcijā kopā ar Natāliju Jevsejevu varēs salīdzināt Aleksandras Beļcovas un Parīzes skolas pārstāvju darbus, atrast analoģijas un izsekot gūto iespaidu avotiem.
Vietu skaits ierobežots! Interesentus lūgums pieteikties iepriekš pa tālruni (+371) 67 324461 vai e-pastu ekskursijas@lnmm.lv.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Lindas Boļšakovas personālizstāde “Off Spring”
galerijā “Alma”
14. decembris, 2019–17. janvāris, 2020
No 14. decembra līdz 2020. gada 17. janvārim galerija “Alma” būs skatāma Lindas Boļšakovas personālizstāde “Off Spring”.
“Māksliniece Linda Boļšakova savā radošajā darbībā dabai pietuvojas no perspektīvas, kurā nav runa par dižo un niecīgo. Dabas pieredze kļūst par viņas ķermeņa pieredzi un hierarhisko attiecību vietā māksliniece tiecas uz tuvumu un saplūsmi, un šī saplūsme tiek pārvērsta poētiskā vīzijā. Lindas Boļšakovas procesuālā instalācija ienes pavasara sajūtu ziemā, tās tumšākajā laikā, un arī mākslas darba fiziskais veidols tiek pakļauts dabas procesu loģikai, jo instalācija taps laika gaitā, lēnām no zemes izspraucoties pavasara ziediem. Māksliniece pārtaps par vienu no šiem asniem, pietuvojoties dabas atmodas ciklam. Šis ķermenis vienlaikus simbolizē arī vēl tikai nojaušamas pārmaiņas kādā citādā nākotnē – pārmaiņas kurām, iespējams, nebūsim gatavi.
Lindas Boļšakovas instalācijā uzsvērts sievietes un dabas tuvums, dzīvības trauslums un skaistums, cenšoties notvert dzīvību kā kustību, kā bioloģiski smalku procesu. Šīm klasiskajām, pat šķietami pašsaprotamajām tēmām nav viegli pietuvoties no mākslas pozīcijām, kurām ierasts pakļaut visu savām idejām, pašizteiksmes vajadzībām. Linda savu ķermeni padara par dabas procesu jēgas izteicēju, meklējot abu bioloģisko vienību simbiozi, kas balstās vienlīdzībā. Tas ir acīmredzami ekofeminisma ideju ietekmēts skatījums, taču iztiekot bez didaktiskiem vēstījumiem – sievietes ķermeņa un dabas tuvumu iemieso jutekliski trauslums, kas transformēts lēnas saplūsmes instalācijā. Mākslinieces radītā futūristiskā vīzija sniedz iespēju pietuvoties apjausmai par to, kādām izmaiņām pakļaujam planētu, kuru pēc dažām desmitgadēm vairs nespēsim atpazīt, ja vispār vēl spēsim eksistēt,” raksta Santa Hirša izstādes aprakstā.
Izstādes “Off Spring” ietvaros Lindas Boļšakovas performances būs skatāmas 19. un 22. decembrī plkst. 15.30.
Linda Boļšakova ir vizuālā māksliniece, kuras praksē ir instalācija, performance, fotogrāfija un rakstīšana. Padziļinātu pētījumu rezultātā māksliniece skata cilvēku attiecības ar dabu, kā arī veido paralēles starp cilvēka ķermeni un augu ķermeni. Šobrīd viņa studē performanci Latvijas performanču mākslas centrā.
Galerija “Alma”
Tērbatas iela 64, Rīga
Frančeskas Kirkes izstāde “trauslums / fragile”
mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
14. decembris, 2019–16. februāris, 2020
No 14. decembra līdz 2020. gada 16. februārim LNMM Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA pastāvīgo ekspozīciju papildinās Frančeskas Kirkes izstāde “trauslums / fragile”.
Projekts “trauslums / fragile” ir dialogs starp Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA ekspozīcijas artefaktiem un mākslinieces Frančeskas Kirkes radīto. Izstāde ir par bijību attiecībā uz muzejisko garu kā nemainīgu, konstantu un mūžīgu vienumu.
Frančeska Kirke par izstādes ideju saka: “Mani vienmēr interesējuši mākslas darbi pirms restaurācijas, bojātas virsmas, uzslāņojumi, viss, kas saistāms ar LAIKA jēdzienu. Nesenie notikumi ar zudušiem Palmīras tempļiem, Parīzes Dievmātes katedrāles degšana tikai apstiprina manas izjūtas – nekas nav mūžīgs. Šī ZŪDAMĪBAS sajūta ir atslēgvārds visai ekspozīcijai, kur ar izstādes “karti” mēs izstaigājam muzeja stāvus: pie holandiešiem, Ķīnas porcelāna, Japānas un Indonēzijas kolekcijām, arī pie mūžīgi jaunajām nimfām, un viss muzejs kļūst par neuzkrītoša inscenējuma radīšanas vietu.
Es skatos uz muzeja darbiem ar 20.–21. gadsimtā dzīvojoša indivīda acīm, ar manas paaudzes atmiņu, pieredzi, traumām. Stāsts ir par to, cik lielā mērā iespējama iejaukšanās, papildinot jeb aizvietojot atsevišķus mākslas darbus. Muzeja svinīgā lietu kārtība uz brīdi tiek izjaukta. Izstādes darbi katrā pastāvīgās ekspozīcijas zālē var būt citā tehnikā: glezniecība, keramika, grafika, telpisks objekts, audio instalācija. Tie ir kodēti un, staigājot pa muzeju, notiek kartēšana ar izstādei īpaši sagatavotu ceļvedi, kurā norādītas “pieturvietas”: Ķīnas porcelāna vitrīnās ievietoti manis radīti artefakti, kur vāžu apgleznojumā ir Mao laikmeta zīmes, Meisenes zālē skaņu instalācija reflektē ar “Kristāla nakti” pirms Otrā pasaules kara Vācijā, holandiešu gleznotāja Ālberta Jana Klompa “Ainava ar ganāmpulku” aizstāta ar līdzīga izmēra identisku darbu, tikai ar sprādzienu ainavas fonā, apzināti sajaucot divus vēsturiskus glezniecības žanrus…
Vizuāli un saturiski man izstādes darbu radīšanas principu gribētos salīdzināt ar jēdzienu “palimpsests”. Iepretī muzeja hermētismam es vēlos likt atsevišķus faktus no nesenās pasaules vēstures, izmantojot piemērotāko vizuālās izteiksmes veidu.”
Izstādes kuratore - Vita Birzaka.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
LMA studentu darbu izstāde - tirgus JAUNMARKA
Latvijas Mākslas akadēmijā
14. decembris, 2019–5. janvāris, 2020
No 14. decembra līdz 2020. gada 5. janvārim Latvijas Mākslas Akadēmijā norisināsies ikgadējā LMA studentu darbu izstāde – tirgus “JAUNmarka”, kas šogad mainījusi organizatorus un līdz ar to nosaukumu. “JAUNmarka” sola tūkstošiem unikālu mākslas darbu, simtiem dalībnieku gleznas, grafikas, keramika, stikls, rotas un daudz citu mākslinieku radītu neiedomājamu brīnumu, lai padarītu mūsu dzīvi košāku!
Jāpiebilst viem ja JAUNmarka nestrādās 24., 25., 26., 31. decembrī un 1. janvārī.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Izstādes “Jūgendstila Ziemassvētki Rīgā” un “Lellīšu stāsti”
muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”
No 6. decembra
Muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” līdz 2020. gada 12. janvārim skatāma izstāde no muzeja krājuma “Jūgendstila Ziemassvētki Rīgā”. Ik gadu muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” iepazīstina ar kādas Eiropas tautas Ziemassvētku tradīcijām 20. gs. sākumā. Šogad, muzeja 10. jubilejas gadā, “Rīgas Jūgendstila centrs” rādīs kā pirms vairāk nekā 100 gadiem Ziemassvētki tika svinēti Rīgā, kur savijās dažādas kultūras un to ietekmes. Telpas ir dekorētas atbilstoši 20. gs. sākuma pilsētnieku tradīcijām. 19./20. gs. mijas rotājumu darināšanas materiālus un paņēmienus ir pētījusi un to kopijas ir radījusi māksliniece Tamāra Čudnovska. Muzejā ir apskatāmas arī četras dažādas Ziemassvētku egles. Māksliniece Elita Šmēdiņa ir radījusi latvisko egli, rotājumos apvienojot pasaku motīvus un izmantojot tradicionālos materiālus un 19. gs. rotājumu izgatavošanas tehnikas. Niedru dekorus darinājusi Iļģuciema lietišķās mākslas studijas “Ataudze” vadītāja Ineta Vēvere.
Svaukārt līdz 2020. gada 1. martam būs skatāma mākslinieces Irīnas Vorkales izstāde “Lellīšu stāsti” - krāšņa pasteļu un leļļu tērpu kolekcija. No attēliem lūkojas dažādu raksturu lelles un lellītes, mīlīgas un splīnīgas, draiskas un nopietnas. Pasteļu zīmējumi un senos audumos un mežģīnēs tērptās lelles atsauks atmiņā apmeklētājiem viņu pašu rotaļlietu stāstus.
Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”
Alberta iela 12 (ieeja no Strēlnieku ielas), Rīga
Izdots sestais Pikolo žurnāls bērniem
Latvijas ilustratoru un autoru komanda izdevusi sesto Pikolo žurnālu bērniem, kas vēsta par cilvēku un dabas mijiedarbību.
Izdevumā “Cilvēks un daba” žurnāla galvenais varonis mākonītis Pikolo iepazīstinās pirmsskolas vecuma bērnu auditoriju ar iespējām, kā varam kopā rūpēties par savām mājām - Zemi, lai tā būtu skaista, tīra un patīkama vieta, kur dzīvot, spēlēties, pētīt un mācīties.
Žurnāla unikalitāte ir tās komandā – katru izdevumu veido cita mākslinieciskā komanda žurnāla radošās direktores, ilustratores Līgas Kitchen vadībā.
Jaunākajā žurnālā varēsiet redzēt ilustrētus atvērumus, ko veidojuši tādi mākslinieki kā Kristīne Martinova, Kristiāna Doroščonoka, Svens Neilands un Līga Kitchen. Publicētā stāsta autore – Zane Zusta.
Žurnāls drukāts uz kvalitatīva papīra, kas ļauj bērniem brīvi izpausties - krāsot, gleznot, griezt un līmēt. Papīra kvalitāte nodrošina, ka žurnāls darbošanās laikā neizjuks, bet sniegs gandarījumu par padarīto.
Žurnāls iznāk reizi 3 mēnešos. To var iegādāties Pikolo mājas lapā www.pikolozurnals.lv ar piegādi uz jebkuru pasaules valsti. Žurnālu var nopirkt radošajos veikalos: Rīgā, kā arī “Jānis Roze” grāmatnīcās visā Latvijā.
