Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
27/05/2019
Mārtiņa Heimrāta personālizstāde BET galerijā Istaba
27. maijs–26. jūnijs
No 27. maija līdz 26. jūnijam galerijā “Istaba” skatāmas Mārtiņa Heimrāta autortehnikā tapušās kolāžas, kas spēlē kādas literāras rotaļas fona lomu viņa personālizstādē “Bet”. Mākslinieks izstādei devis nosaukumu “Bet”, kas ir atslēgvārds vienam no viņa ikdienas rituāliem, kam Heimrāts piešķir mākslinieciskas kvalitātes un izpausmes veidus.
Latvijā ir vasara, BET citur ziema. Kāds mīl, BET kāds nīst. Kāds ēd, BET citi badojas. Dažs dzīvo pagātnē, BET dažs nākotnē. Vienam patīk meita, BET otram māte. Daudzi dzimst, BET daudzi mirst. Kādam veicas, BET kādam neveicas. Viens domā latviski, BET otrs holandiski. “aber”, “но”, “but”, “mais”...
“Desmit lasāmo grāmatu izvēlēšana ir viens no maniem vecākajiem rituāliem. Nu jau ilgāku laiku vienlaicīgi lasu desmit grāmatas, tikai man zināmā kārtībā. Esmu konstatējis, ka desmit grāmatas var kļūt par vienu grāmatu, ka dažkārt tās saplūst, ka tās mēdz papildināt viena otru, ka reizēm tās sasaucas, bet visbiežāk tās katra dzīvo savu dzīvi, tāpat kā mēs, cilvēki. Katra mēneša pirmajā datumā es izrakstu fragmentu no tobrīd lasītām desmit grāmatām. Katru rindkopu iesāku ar sakārtojuma saikli “bet” tajā valodā, kādā ir grāmata. Taču “bet” reizēm kļūst par “tomēr””, stāsta Heimrāts.
Uz izstādes ideju un ekspozīciju ir attiecināmi arī Heimrātam joprojām tuvie slavenā dadaista Kurta Švitera vārdi: “Wir spielen, bis uns der Tod abholt” (Mēs spēlējamies, līdz nāve mūs rauj). Vārdam “spielen” latviešu valodā ir tik daudz nozīmes! Spēlēt, tēlot, rotaļāties, spēlēties, arī rotāties, laistīties, vizuļot, vizēt.
Rituālu darbību ieviešana Heimrāta ikdienā ir izveidojusies arī citās jomās – filmām un klausāmai mūzikai, mājupceļa izvēlei, dodoties pāri Vanšu tiltam uz Pārdaugavu, sasveicināšanās ar lidmašīnām, minoties pa veloceliņu Jūrmalas virzienā un atpakaļ. Heimrāts meklē motivāciju visam, ko dara, sakot, ka “negribas neko darīt “tāpat vien”. Arvien mazāk.”
Mārtiņš Heimrāts absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Interjēra nodaļu (1978). Ekspozīciju veidošana muzejos un izstāžu zālēs joprojām ir sfēra, kur mākslinieks gūst lielāko radošo gandarījumu.
Galerija “Istaba”
K. Barona iela 31b, Rīga
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra “Vakarskolas”
6. sezonas #4 lasīšanas darbnīca - “Cenzūra”
28. maijs
Natālija LL, Patērētājmāksla. 1973
28. maijā plkst. 18.00 Latvijas Laikmetīgās mākslas centra neformālās izglītības programmas “Vakarskola” ietvaros notiks sezonas ceturtā lasīšanas darbnīca “Cenzūra”.
Lai gan cenzūru ierastāk attiecina uz totalitāriem režīmiem, vārda brīvība mākslā un kultūrā tiek ierobežota arī mūsdienās, īpaši šodienas populistiskajos režīmos. Visnesenākais piemērs ir pazīstamās poļu neoavangarda mākslinieces Natālijas LL darba “Patērētājmāksla” (1973) izņemšana no pastāvīgās ekspozīcijas Varšavas Nacionālajā muzejā, pamatojot, ka tajā nav vietas “dženderisma ideoloģijai”. Pēc plašās protesta kampaņas sociālajos medijos darbs ekspozīcijā tika atlikts.
Arī šodien cenzūra darbojas kā varas radikāla iejaukšanās mākslas un citās kultūras jomās, lai regulētu tajā redzamo, kontekstu un nozīmes, un iežogotu politisko telpu, uz ko tas attiecas. Cenzūras ieviesēji apelē pie ideoloģiskā un tiesiskuma ietvara un norāda, ka kāda mākslas darba aizliegšana “aizsargā” morāli, reliģiskās dogmas, nacionālās intereses un drošību. Varas struktūras gan apzinās, ka, cenzējot mākslas darbu, tās to neatceļ, bet caur cenzūras faktu padara publiskāku. Tomēr cenzūra atceļ daudzslāņainos savienojumus starp estētiku un politiku un tiecas būt skaļāka nekā mākslas darbs. Tā izmanto šo darbu kā tās izteiksmes līdzekli sociālā antagonisma izcelšanai.
Lasīšanas darbnīcas “Cenzūra” ietvaros tiek piedāvāti šādi teksti:
• Yazan Khalili, “Freedom of Speech, Fredom of Noise”. e-flux journal #97 – February 2019.
• Lidija Marinkov Pavlović, “The Return of the Political and Art Censorship”. Seismopolite. Journal of Art and Politics #20 – 2018.
Tekstus var saņemt, rakstot uz e-pastu: ieva.ast@gmail.com
Lasījumi notiek Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā Alberta ielā 13, un dalība tajos ir bez maksas.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Alberta iela 13, Rīga
Sarunu vakars “Kas mainās?” - tikšanos ar ekspremjeru Māri Gaili
Mūkusalas Mākslas salonā
29. maijs
Ivars Poikāns. "Slīcēju glābšana". 1996. Kartons, eļļa. 90 x 170 cm. Zuzānu kolekcija
29. maijā plkst. 18.00 Mūkusalas Mākslas salons aicina uz tikšanos ar ekspremjeru Māri Gaili – vienu no Ivara Poikāna darbu personāžiem.
Sarunu vakars “Kas mainās?” norisināsies Ivara Poikāna izstādes “Nekas nemainās. Politiskās dzīves hronika” ietvaros. Māris Gailis dalīsies atmiņās par 20 gadu seniem notikumiem un savu dalību tajos.
Māris Gailis ir latviešu uzņēmējs un bijušais politiķis. 1992. gada beigās ar domubiedriem izveido tolaik ietekmīgāko politisko partiju “Latvijas Ceļš”. 1994. gada augustā viņa kandidatūru izvirza premjera amatam, un 15. septembrī Saeima apstiprina Māra Gaiļa sastādīto valdību. 1996. gadā paziņo par aiziešanu no politikas un pievēršas uzņēmējdarbībai. No 2001. līdz 2003. gadam veic ceļojumu apkārt pasaulei ar jahtu “Milda”.
Jāatgādina, ka pazīstamā mākslinieka Ivara Poikāna izstādē “Nekas nemainās. Politiskās dzīves hronika” eksponēti Zuzānu kolekcijas darbi, kuros mākslinieks ilustrē 20 gadus senus notikumus un konkrētus politiskos personāžus, kas tajos piedalījušies. Ivara Poikāna paša radītā mākslas niša – laikabiedru politiķu portreti – savu aktualitāti piedzīvoja ap 2000. gadu.
Ieeja pasākumā un izstādē bez maksas.
Mūkusalas Mākslas salons
Mūkusalas iela 42, Rīga
Performanču notikums “No New Idols”
29.maijs–1.jūnijs
Šonedēļ festivāla “Tēlniecības kvadriennāle Rīga” programmas ietvaros notiks performanču notikums “No New Idols”, kas pievēršas ķermeņa kā īslaicīga telpiska objekta pētniecībai caur performances mediju un Rīgā pulcēs performanču māksliniekus no Latvijas, ASV un Eiropas.
Performances būs bez maksas skatāmas dažādās vietās Rīgā – Rīgas Cirkā, VEF kultūras pilī, laikmetīgās mākslas centrā Tu jau zini Kur, Autentikā, Jaunajā Teikā un E. fon Trompovska kvartālā.
“Šī ir jauna un drosmīga vēsturiskās kvadriennāles programma. Visā pasaulē mēs redzam virzību uz performatīvu un sociāli aktīvu mākslu, tāpēc mēs radījām “No New Idols”, lai Rīgā pirmo reizi rādītu dažus no novatoriskākajiem māksliniekiem, kas apstrīd sabiedrības normas un izaicina mākslas definīcijas,” notikumu kodoklīgi raksturo tā kurators Džastins Hūvers (Justin Hoover, ASV).
Trešdien, 29. maijā, plkst. 18:30 VEF Kultūras pilī, Ropažu ielā 2, notiks performanču notikuma “No New Idols” atklāšana, kur būs iespēja baudīt Hermes Pittakos, Federicas Dauri un Lis Tz performanci “Molt” (DE/IT) un Andas Lāces darbu ““Kā zvīņas no acīm”, un pēc tām sarunas neformālā gaisotnē.
“Molt” (DE/IT) ir kustībā balstīta performance, kuras galvenais atribūts ir Hermes Pittakos projektētais un radītais kostīms, kas savieno performanču mākslinieču – Federicas Dauri un Lis Tz ķermeņus. Tas darbojas kā priekšnosacījums, kā darboties, kustēties un būt, dekonstruējot indivīda ķermeni. Savā pastāvīgajā veidolā divi izpildītāju ķermeņi saplūst trešajā, kas savienojas caur tērpu, dejotājus transformējot vienā masā un atsvešinot tos no ierastās izpratnes par cilvēka ķermeni.
Sociāli politiskā kontekstā “Molt” performance ir metafora par iespējamo risinājumu dažādiem atsvešinātības veidiem sabiedrībā, piemēram, starp dažādām kultūrām, identitātēm, dzimumiem, rasēm un intelektuālajām attiecībām. Lai šo ideju risinātu, ķermenis tiek izmantots kā mācību līdzeklis, lai veidotu fizisku un empātisku saikni. “Molt” runā par divām atšķirīgām identitātēm, ķermeņiem, kas kļūst par “kopēju”. Savstarpēji sadarbojoties un izprotot vienam otru, performances mākslinieku mērķis ir izveidot vienotu “kopēju ķermeni”, “trešo būtni”, dzīvu skulptūru.
Anda Lāce festivālam veidojusi darbu “Kā zvīņas no acīm”. Viņa stāsta: “Mantojumā saņēmu zvīņas, tās bija iesaiņotas kopā ar zīmīti “Nauda valda pasauli”. Mantojumā saņēmu arī šo pasauli, kurā pašiznīcinošā un kontrolējošā naudas varas sistēma jau bija radīta. Nu vairs nav jāsamiedz acis, lai ieraudzītu, ka sen esam vienojušies par nepareiziem noteikumiem, nauda valda, bet arī iznīcina. Tomēr acis es atkal samiedzu, kad mani apžilbina rēķinu spožums un vairs neredzu neko. Visur šeit, mantotajās mājās, ir izbārstītas zvīņas un es ķepurojos starp tām, cerot ieraudzīt, kā tās pārtaps spožās monētās. Bet, kad žilbinošās gaismas aklums pāriet, šķiet, zvīņas krīt no acīm.”. Lāces performance tapusi, sadarbojoties ar komponistu Platonu Buravicki (LV).
Auditorija ir laipni aicināta ne tikai performanci novērot no attāluma, bet arī tuvoties, pētīt un apstaigāt izpildītājus.
Piektdien, 30.maijā notiks Ron Athey performance “Acephalous Monster”, kas notiek sadarbībā ar elektroniskās mūzikas festivālu Kontaktor.
Ron Athey, iespējams, ir viens no slavenākajiem vārdiem performances mākslā. Viņš ir daudzgadīgs konservatīvās kultūras bubulis, viņš ir bezkaunīgi aizrāvies ar ķermeni un tā robežām pa savu gandrīz četru gadu desmitu veikumu. Viņa darbs tomēr nav tikai par viņa ķermeni vai pat ķermeni – tas ir par teksta pamattekstu, par mūziku, intimitāti, cilvēku kopienu un pat dievišķo vai vismaz par “cīņu pret nihilismu”.
“Acephalous Monster” ir murgaina piecdaļīga multimediāla performance, kas iekļauj operu un pankroku un citu mākslinieku, tostarp Georges Bataille, Genesis P-Orridge un Brion Gysin citātus.
Piektdien, 31.maijā un sestdien, 1.jūnijā “No New Idols” ietvaros notiks Gundegas Makitas Evelones cikliska performance “Mazulis” ar objektiem Rīgas bērnu spēļlaukumos.
31. maijā no pl. 18.00 līdz 20.00 tā notiks spēļlaukumā pie Piena (Aristīda Briāna iela 9)
1. jūnijā no pl.10.00 līdz 11.40 - Jaunās Teikas spēļlaukumā (Gustava Zemgala gatve 78)
Gundega Evelone stāsta: “Performancē simboliski izspēlēju savas pārdomas par vecāku - bērnu attiecībām mūsdienu patērētājsabiedrībā. Tāpat kā eksistē realitātē nesasniedzami un plaši apspriesti skaistuma standarti, tā arī arvien pamanāmāks medijos kļūst ideālo vecāku standarts. Vēlot labu savai atvasei, jaunie vecāki pārcenšoties nereti nonāk neirožu lokā, pāraprūpējot savu bērnu, jo “vienmēr var labāk un harmoniskāk”. Sekojot māmiņu blogeru un Instagram influenceru prātīgajiem padomiem un drošs paliek drošs iegādājoties jaunakajām tendencēm atbilstošākos (dārgākos) bērnkopības produktus, vecāki bērnu pamazām iebūvē mākslīgā bērnu pasaulē, kurā nav iespējams apgūt dzīvei nepieciešamās prasmes un pieredzi. Lai šī mikro telpa spētu noturēties pret dabas un instinktu triecienviļņiem pēc iespējas ilgāk, izmisušie vecāki spiesti pakļauties vāju, slēptu komerciālu piedāvājumu vilinājumam multiplikācijas filmu starplaikos, aizvien vairāk tērējot laika, emociju un finanšu resursus.”
Performanču notikums “No New Idols”
ISSP Skolas absolventu fotogrāfijas izstāde “SEŠI”
29. maijs–22. jūnijs
No 29. maija līdz 22. jūnijam fotogrāfijas izstādē “SEŠI” savus autorprojektus prezentēs ISSP Skolas 2019. gada absolventi. Izstāde ir šī gada Rīgas Fotomēneša notikums un līdz 22. jūnijam būs skatāma radošajā kvartālā Tallinas ielā 6.
Izstādē “Seši” sevi piesaka jaunie autori, ISSP Skolas 2019. gada absolventi - Adelīna Kalniņa, Antra Oša, Inta Lankovska, Liene Helēna Kacere, Vinita Vilcāne Krilova.
1929. gadā ungāru rakstnieks Friģešs Karintī (Frigyes Karinthy) savā stāstā “Ķēdes saites” pirmo reizi minēja ideju par sešiem rokasspiedieniem. Pēc šīs idejas, seši ir rokasspiedienu skaits, kas nepieciešams, lai sasniegtu ikvienu cilvēku uz pasaules. Friģešs uzskatīja, ka pateicoties tehnoloģiskai attīstībai komunikāciju un ceļošanas jomā, mūsdienu pasaule sarūk un cilvēki kļūst arvien ciešāk savienoti. Tāpat kā slavenajā Raiņa skaitāmpantiņā “Viens, divi, trīs – tie citi būs drīz, četri, pieci, seši – tie ar mums nav sveši”. ISSP Skolas absolventu izstādē “Seši” savu pasaules redzējumu caur fotogrāfijas mediju pauž vairāki jauni mākslinieki, meklējot saskarsmes punktus starp ārpasauli un savu personīgo pieredzi, bērnības atmiņām, ilgām, kultūru stereotipiem, kurus jālauž vai, gluži otrādi, jābūvē.
“Seši” ir jau septītā ISSP Skolas absolventu izstāde. ISSP Skola ir 2011. gadā dibināta neformālās izglītības platforma laikmetīgajā fotogrāfijā. Skolā pasniedz atzīti Latvijas fotogrāfi Iveta Vaivode, Andrejs Grants, Arnis Balčus, Ieva Epnere, Vika Eksta, kuratores Solvita Krese un Līga Lindenbauma, un citi jomas eksperti.
ISSP Skola
Tallinas iela 6, Rīga
Annas Heinrihsones izstāde “Mans miers ir beigts”
Jūrmalas Kultūras centrā
29. maijs–17. jūlijs
No 29. maija līdz 17. jūlijam Jūrmalas Kultūras centrā būs skatāma Annas Heinrihsones izstāde “Mans miers ir beigts”.
Annas Heinrihsones iepriekšējos darbos raksturīgās košās krāsas izstādē “Mans miers ir beigts” nomaina monohromi sakņu zīmējumi.
“Saknes ir neparasti veidojumi. Tās ir kā gals un sākums vienlaicīgi. Esmu tām pateicīga par daudziem laimīgiem apskaidrības mirkļiem, pielīdzinu to zināmai pielūgsmei,” stāsta pati māksliniece.
Viss radošais Annas Heinrihsones ceļā ir kā monolīts pētījums un radošās izpausmes darbs, kas aizsācies ar pirmajām izstādēm. Izstāde “Mans miers ir beigts” ir fragments, ko māksliniece piedāvā skatītājam. Iespējams, ka daudziem, kas raduši pie mākslinieces ironijas un humora, kā arī košajām krāsām, šī izstāde šķitīs visnopietnākā mākslinieces radošajā ceļā. Īpaši tiem, kuriem kāds no tuvajiem ir aizbraucis no Latvijas un saknes daļēji vai pavisam no dzimtenes ir izrautas.
Jūrmalas Kultūras centrs
Jomas iela 35, Jūrmala
“Māksla XO” galerija piedalās
10.starptautiskajā mākslas mesē ART VILNIUS 2019
30. maijs–2. jūnijs
No 30. maija līdz 2. jūnijam “Māksla XO” galerija piedalīsies 10.starptautiskajā mākslas mesē ART VILNIUS 2019.
ART VILNIUS 2019 stendā 5.32 “Māksla XO” galerijas kolekciju veidos četru mūsdienu mākslinieku darbi – latviešu gleznotājas Ievas Iltneres gleznas, Olgas Šilovas skulptūra, jaunās multimediju video mākslinieces Alises Sondōres video un franču gleznotāja Mišela Kasteņē (Michel Castaignet) kolāžas.
“Māksla XO” galerija
Izstāžu centrs LITEXPO, Laisvės pr. 5, Viļņa, Lietuva
LMA un RSU studentu kopīga ekspozīcija
10.starptautiskajā mākslas mesē ART VILNIUS 2019
30. maijs–2. jūnijs
Jānis Šneiders. Tram No5. 2017.
No 30. maija līdz 2. jūnijam Lietuvas galvaspilsētā Viļņā notiks desmitā starptautiskā laikmetīgās mākslas mese Art Vilnius 2019. Šogad mesē būs skatāma arī Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) kopīgi veidota ekspozīcija. Kopīgi starpdisciplināri projekti un pasākumi starp abām augstskolām tiek attīstīti kopš pērnā pavasara, kad LMA un RSU noslēdza sadarbības līgumu.
Medicīna un māksla dažos veidos ir cieši saistītas – medicīna pievēršas cilvēka ķermenim, bet mūsdienās ārstēšana vairs nav tikai fiziskas slimības dziedināšana. Arvien pieaug garīgās veselības nozīme, kur māksla ieņemu nozīmīgu vietu. Abu augstskolu studentu sadarbības rezultātā uzskatāmi tiks demonstrēta mākslas un medicīnas mijiedarbība, aktīvi iesaistot arī meses apmeklētājus. Skatītājiem būs iespēja ne tikai uzzināt, bet arī kļūt par daļu no radošā procesa, un klātienē redzēt, ka pavisam vienkāršs, un pašsaprotams vitālais radītājs, proti, pulss, var kalpot par pamatu neatkārtojama mākslas darba radīšanai. Projektā realizācijā ir iesaistīti gleznotāji, tēlnieki, grafiķi, scenogrāfi, mākslas vēsturnieki, kā arī dažādu medicīnas zinātņu speciālisti.
LMA Viļņā pārstāvēs akadēmijas rektors profesors Kristaps Zariņš, profesors Guntars Sietiņš, asociētais profesors Kristiāns Brekte, kā arī studenti: Sandra Strēle, Jānis Šneiders, Dārta Lote Bērziņa, Envija, Agate Bernāne, Reinis Bērziņš, Laura Gedroviča, Oto Ozoliņš, Ance Vilnīte, Raimonds Gaidelis, Justīne Seile, Viktorja Balašova, Olga Trebuhina, Jana Šandibina, Ingrīda Ivāne un Laura Veļa. Savukārt RSU projektā pārstāvēs Rehabilitācijas fakultātes profesionālā maģistra studiju programmas Mākslas terapija vadītāja Jana Duhovska un topošās mākslas terapeites Elīza Dubovika un Signe Vanadziņa, Medicīnas fakultātes Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras vadītājs profesors Pēteris Tretjakovs, asociētais profesors Leons Blumfelds un docētājs Matīss Mežals.
LMA un RSU studentu kopīga ekspozīcija
Izstāžu centrs LITEXPO, Laisvės pr. 5, Viļņa, Lietuva
Sieviešu stendaps “Mudžeklis”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
31. maijs
Ilustrācijas autore māksliniece Elīna Brasliņa
31. maijā pl. 17.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā paralēli slavenās poļu mākslinieces Magdalēnas Abakanovičas tekstila un tēlniecības darbu izstādei notiks sieviešu stendaps “Mudžeklis”, kurā tiks aktualizēts jautājums par sievietes ne-lietderīgām prasmēm.
Adīt, tamborēt, pīt. Kārtot, notraukt putekļus un klāt galdu. Tās ir prasmes, ar ko sieviete var lepoties saietos un sociālajos tīklos. Var. Bet cik tad var? Cik var sevi izteikt ar lietderību un kārtību? Kāpēc lai vienreiz nevarētu citādāk? Šoreiz “Sieviešu Stendapa” sievietes grib dot vārdu nelietderīgām prasmēm. Prasmēm sapiņķerēt un mudžināt. Pamosties sapinkātu matu ērkulī. Sapīties vārdos vai attiecībās ar cilvēkiem un lietām.
Par saviem lietderīgajiem vai nelietderīgajiem mudžekļiem stāstīs Inga Gaile, Katrīna Rudzīte, Aiva Birbele, Sanita Grīna un Agnese Logina. Stendapu vada Ieva Viese-Vigula.
Pirms stendapa, no plkst. 17.00-18.00 visi interesenti ir aicināti pievienoties mākslinieces Elīnas Brasliņas mudžekļu izgatavošanas meistarklasei, ņemot līdzi un iemudžinot arī savas personiskās lietas.
Stendapa sākums plkst. 18.00
Ieejas maksa: 5,00 EUR.
Pirms pasākuma iespējams apskatīt izstādi “Magdalēnas Abakanovičas Visumā. Tekstils un tēlniecība”.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Jāņa Plivdas izstāde “Padebeši”
Rīgas Sv. Pētera baznīcā
31. maijs–30. jūnijs
No 31. maija līdz 30. jūnijam Rīgas Sv. Pētera baznīcā būs apskatāma “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” 2018. gada galvenās balvas ieguvēja mākslinieka Jāņa Plivdas izstāde “Padebeši”.
Debesis ir vienojošais elements izstādes darbos. Ainavā svarīga loma ir debesu un zemes attiecībām. Debesīs atspoguļojas visi zemes toņi, un darba noskaņu bieži vien raksturo debesu ainava. Padebeši mijiedarbojas ar zemi, tie uzsūc visas zemes krāsas un vienlaicīgi iespaido arī zemes ainavā esošos krāsu toņus. Tā ir spēle ar dažādām noskaņām. Atnākot uz vietu, kur kādreiz esi bijis, sajūtas un redzamais skats jau ir cits. Daba ir mainīga, bet tā nekad nav mānīga.
Jāņa Plivdas izstādē “Padebeši” būs ainavas no mākslinieka dzimtās vietas – Latgales, kas tapušas vairāku gadu garumā, gleznas ar Preiļu, Rēzeknes, Krāslavas un to tuvākās apkārtnes skatiem, kā arī pagājušajā gadā tvertās impresijas no jūras piekrastes. Eksponētie darbi atspoguļo mākslinieka radošo periodu pēc atgriešanās no Itālijas, kas būtiski ietekmēja viņa motivāciju nodoties glezniecībai.
Izstādē būs skatāmas arī Jāņa Plivdas draugu un domubiedru, Latgales mākslinieku – Agras Ritiņas, Vijas Stupānes, Vēsmas Ušpeles, Ilzes Griezānes, Aivja Pīzeļa, Voldemāra Kokoreviča, Osvalda Zvejsalnieka, Anatolija Zelča, Ingas Onževas, Elgas Pauras, Jolantas Jonikānes un Vjačeslava Fomina – gleznas.
Jānis Plivda ir dzimis Preiļos. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles Glezniecības nodaļu (2003) un ieguvis humanitāro zinātņu maģistra grādu (2005). No 1998. gada regulāri piedalās grupu izstādēs un plenēros Latvijā un ārvalstīs, no 2006. gada piedalās starptautiskajā gleznotāju plenērā “Krāslavas palete”. Sarīkojis vairākas savu darbu personālizstādes. Konkursa izstādes “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā” laureāts (2018).
Rīgas Sv. Pētera baznīca
Reformācijas laukums 1, Rīga
Starptautiska mākslas izstāde “PROM no acīm, PROM no prāta”
Cēsīs Vides risinājumu institūta Zinātnes un mākslas centrā “Brūzis”
1. jūnijs–28. jūlijs
Kiwa (Igaunija). “Tower”
No 1. jūnija līdz 28. jūlijam Cēsīs Vides risinājumu institūta Zinātnes un mākslas centrā “Brūzis” norisināsies starptautiska izstāde “PROM no acīm, PROM no prāta”, kas aktualizēs atkritumu problēmu Baltijas reģionā un aicinās pievērst uzmanību mūsdienu pārmērīgajai patēriņa kultūrai un paskatīties uz atkritumiem no cita skatu punkta – kā uz materiālu un resursu nākotnes attīstībai.
Speciāli izstādei “PROM no acīm, PROM no prāta” (“NOT out of sight, NOT out of mind”) starptautiski atzīti mākslinieki no 9 valstīm radījuši 14 mākslas projektus no materiāliem, kas iegūti atkritumu poligonā “Daibe”, kā arī Latvijas un Igaunijas mājsaimniecībās. Mākslas darbu tapšanai mākslinieki izmantojuši saplīsušus telefonu ekrānus, vecu sadzīves tehniku, mēbeles, avīzes, ēdienu, atkritumu radīto skaņu un daudz ko citu.
Izstāde tapusi pārrobežu projekta “Otrreizēja atkritumu izmantošana, pielietojot mākslu un amatniecību” (WasteArt) ietvaros. Projektā apvienojušies 8 partneri no Latvijas un Igaunijas, tostarp Vidzemes plānošanas reģions, ar kopīgu mērķi veicināt sabiedrības izpratni par saražoto atkritumu daudzumu, to atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespējām.
Projekta WasteArt vadītāja un Vides risinājumu institūta pārstāve Guna Dātava uzsver: “Kamēr Eiropā kopumā mājsaimniecību atkritumu daudzums krītas, pēdējo gadu dati rāda, ka Latvijā un Igaunijā tas palielinās. Svarīgākais jautājums šajā situācijā ir – kurā brīdī kāds materiāls kļūst par atkritumu?” Atbilde slēpjas mūsu kā patērētāju domāšanā, brīdī, kad, izmetot materiālus atkritumu tvertnē, atsakāmies no atbildības un aizmirstam par tiem. “Šī “Melnā cauruma” domāšana ir jāmaina”, norāda Dātava.
Izstādes “PROM no acīm, PROM no prāta” kurators Indreks Grigors mūsdienu atkritumu katastrofu raksturo kā rezultātu tam, ka par šīm tēmām runāt šķiet nepieklājīgi. Mūsdienu cilvēkam nav iespējams izvairīties no patērētāja kultūras, jo tajā ir balstīta mūsu ekonomika, tāpēc situācija var šķist bezcerīga. Grigors uzsver – kad runa ir par atkritumiem, mums jābūt savtīgiem. “Patērē mazāk un izmanto atkārtoti, bet dari to, lai finansiāli ietaupītu, nevis, lai izglābtu planētu. Tas ir kā atmest smēķēšanu – tu izglāb sevi, un viss pārējais ir kā bonuss,” uzskata Grigors.
Izstādē piedalās: Varvara un Mars (EE), Jākobs Kirkegārds (DK), Marta Murats (EE), Kiva (EE), Ansis Starks (LV), Andrē Avelas (NL/PT), Johanna Lorengele (DE) un Gatis Kreicbergs (LV), Ieva Krūmiņa (LV), Džeraldīne Huarez (SE/MX), Džastins Tailers Teits (CA), Vilems Boels (BE), Timo Tots (EE), Elēna Redaellī (NO/IT), “Mikroklimatu laboratorija”, Annehīne Meijera un Gerts Jans Gerlačs (NL)
Zinātnes un mākslas centrs “Brūzis” Cēsīs ir ceļojošās izstādes pirmā pieturas vieta. Pēc tam izstāde dosies uz Tartu Dabas māju un kopumā 2 gadu laikā apceļos 6 mākslas, kultūras un vides izglītības centrus Latvijā un Igaunijā.
Zinātnes un mākslas centrs “Brūzis”
Lenču iela 11, Cēsis
Madaras Gulbis personālizstāde “Mežs ir burvis”
Talsu novada muzejā
Līdz 19. jūnijam
Madara Gulbis “Emocijas”. 2017
Līdz 19. jūnijam Talsu novada muzejā būs skatāma Madaras Gulbis personālizstāde “Mēžs ir burvis”.
“Madaras abstraktie audekli vēstī par sastapšanos, saplūšanu un atsvešināšanos, sakušanu un izzušanu, dramatismu un cerību, mirkli un bezgalību. Saplūst iespaidi un emocijas, saplūst cilvēks un daba, cilvēku savstarpējās attiecības, mākslinieka attiecības ar sava amata iespējām, un laiku, kurā mums visiem lemts dzīvot.
Vairums gleznu nosaukumu mudina abstrakcijās saredzēt ainavu, tomēr drīzāk tās būtu dēvējamas par ainavas atbalsīm, dabas un dzīves rosinātu likumsakarību atklāsmēm pilsētas cilvēkā. Abstraktas, bet atpazīstamas, jo izaugušas no intelektuāļa intereses un mīlestības pret apkārt esošo.
Lieli formāti, košas prasmīgi organizētas tīras krāsas, tehniski atraisīts autores individuālais meklējumu un atradumu stāsts. Tam izmantots, tiek viss. Audekla laukums, krāsas intensitāte, krāsas virsmas fiziskās īpašības-biezums, caurspīdīgums, spīdums, matējums, ķīmiskā sakušanas procesa uzskatāmās sekas...” mākslinieces darbus raksturo mākslas zinātniece Baiba Magdalēna Eglīte.
1. jūnijā pl. 18.30 izstādes ietvaros notiks tikšanās ar Madaru Gulbi.
Talsu novada muzejs
Kārļa Mīlenbaha Iela 19, Talsi
Māra Šustiņa jauno rotu kolekcija “MAIJA.ILŪZIJA”
mākslas galerijā “Putti”
Līdz 11. jūnijam
Līdz 11. jūnijam galerijā “Putti” skatāma laikmetīgo rotu mākslinieka Māra Šustiņa jauno rotu kolekcija “MAIJA.ILŪZIJA”, kas piedāvā iespēju nokļūt noslēpumainā pasaulē, apskatīt sirreālus un mistiskus fantāziju tēlus, kas kopā veidos laikmetīgo rotu kolekciju.
“Kustība, plūdums, mainīgums un atmošanās ir kā atslēgasvārdi, kuru vēstījumu centos iekodēt savu darbu kompozīcijās. Skaistas lietas radīt ir liela atbildība. Lai šis labais ir kā maija plaukumā un siltajā saulē izlidojusi spāre. Lai tā ir kā gids un vēstnesis ilūziju pasaulē, kurā mēs dzīvojam. No tās nav jāmūk, bet tajā jāatrod šie mums katram vajadzīgie un krāsainie ziedi, bez kuriem dzīve būtu vienmuļa un pelēcīga. Katra rota radīta kā neliela iluzorās pasaules sastāvdaļa ar savu stāstu un noslēpumu,” stāsta Māris Šustiņš.
Mākslas galerija “Putti”
Peitavas iela 5-31, Rīga
Līgas Jukšas personālizstāde “Citas durvis”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
Līdz 30. jūnijam
Līga Jukša. Citas durvis. 2018. Audekls, eļļa, 120 x 100 cm
Līdz 30. jūnijam Latvijas Mākslinieku savienības galerijā skatāma gleznotājas Līgas Jukšas personālizstāde “Citas durvis”. Izstādē eksponēti pēdējos gados tapuši darbi.
Līga Jukša – māksliniece, kura izkopusi individuālu un viegli atpazīstamu glezniecības stilu ar sev raksturīgu kolorītu, triepiena ekspresiju un abstrahētu tēlojuma metodi. Līgas Jukšas daiļradi jau kopš studiju laikiem caurvij dažādos avotos sakņoti un personiskajā pieredzē nozīmi ieguvuši simboli. Gleznās sintezējas atšķirīgās garīgajās praksēs un filozofiskajās pamatnostādnēs rastas atziņas, kā arī jēgpilni, māksliniecei un jebkuram indivīdam būtiski, jēdzieni. Cilvēku līdzāspastāvēšana, savstarpējā mijiedarbība, pāreja no viena stāvokļa otrā, bērnība, laiks un telpa, domas un domāšanas process, plaša cilvēcisko izjūtu amplitūda un sevis izzināšana, arī atsevišķu reliģisku sižetu interpretācijas – tās ir tēmas, kas tiek skartas Līgas Jukšas darbos.
Ikvienā gleznā ietverta skaidra un dziļa mākslinieces doma, kas skatītājam visbiežāk tiek nodota caur figurālu tēlu valodu vai priekšmetisku objektu traktējumiem, retāk par domas izteicēju izvēloties monohromas krāsu plaknes. Arvien tiek atrasti savdabīgi attēlotā rakursi, proporcijas, izteiksmīga fragmentācija un dinamiski kompozicionālie risinājumi. Īpaši nozīmīgs ir stilizēts, atvērtību simbolizējošs plaukstas veidols, kura variabli fiksētais tēlojums sastopamas gandrīz ikvienā mākslinieces darbā. Jukšas gleznās plauksta var būt žestu, emociju un kustības paudēja, kā arī pašpietiekams izziņas un pētniecības vienums.
Izstāde “Citas durvis” ļauj izsekot vairākām saturiskajām vadlīnijām. Tā ir pārejas tēma, kas iesākas ar izstādes nosaukumā pieteiktajām “durvīm”. Līgai Jukšai durvis ir simboliski vārti jeb portāls uz fiziski neredzamo domu valstību, tās ir cilvēku būtības telpas, kurās notiek virzība dažādos pieredzes un dvēseles attīstības līmeņos. Pārejas tematiku paplašina gleznās mērķtiecīgi ienestais laivas siluets, kas pieļauj dažādas asociatīvās un uztveres variācijas. Laiva mākslinieces sniegumā parādās kā domformas tēls.
Ar tiešo, gleznās ietverto idejisko pamatu organiski sasaucas Līgas Jukšas tīrais, nesamākslotais izteiksmes veids, kas nereti sabalsojas ar kubisma mākslas iedvesmotiem principiem. Ekspresīvs, izjusts triepiens saskaņojas ar pārdomātām un konkrētu nozīmi vēstošām tonālajām niansēm, tādējādi paspilgtinot gleznu emocionālo slodzi. Precīzi formulētā kompozīciju iecere tomēr neizslēdz iespēju ikvienam rast Līgas Jukšas gleznu daudzslāņainajā simbolismā tieši sev pietuvinātus tēmu skaidrojumus un individuāli interpretēt gleznās tvertos tēlus.
Latvijas Mākslinieku savienības galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
