Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
25/11/2019
Krišjāņa Elvika personālizstādes “Starpbrīdis / Intermission” ietvaros
publiskā diskusija par starptelpas un starpdisciplinaritātes tēmu
25. novembris
25. novembrī plkst. 19:00 Krišjāņa Elvika personālizstādes “Starpbrīdis / Intermission” ietvaros Ģertrūdes ielas teātrī norisināsies publiskā diskusija par starptelpas un starpdisciplinaritātes tēmu.
Būšana “starp” ne vienmēr nozīmē izvairīšanos no dalības konkrētos procesos, taču bieži vien liecina par mākslinieka radošajiem meklējumiem dažādās darbības sfērās. Par vienlīdz godīgu nodošanos atšķirīgām profesionālās darbības jomām diskutēs mākslinieki un scenogrāfi Krišjānis Elviks un Kristians Brekte, kā arī mākslas tekstu autore un izstāžu kuratore Auguste Petre.
Ģertrūdes ielas teātris
Ģertrūdes iela 101a, Rīga
Lekciju cikls “Fashion Future”
Latvijas Mākslas akadēmijā
25. novembris
25. novembrī plkst. 19.00 Latvijas Mākslas akadēmijas Lielajā aulā notiks lekciju cikls “Fashion Future”, aicinot pasaulē pazīstamus modes māksliniekus iezīmēt mākslas un modes sinerģiju nākotnē. Vieslektori būs modes dizainers Henriks Vibskovs (Dānija) un Rolands Pēterkops no modes dizaineru apvienības MAREUNROL'S (Latvija).
LMA modes mākslas katedra veicina Baltijas valstu modes dizaina identitāti ar kopīgi izstrādātu vīziju par modes nozares attīstību reģionā un tā vietu valstu ekonomikās, arī Latvijas modes identitātes kontekstā. Ir ļoti svarīgi un iedvesmojoši sarunāties ar pasaules vadošajiem modes speciālistiem. Tāda mēroga un ietekmes profesionāļi Latvijā parādās ļoti reti. Dāņu modes dizainera Henrika Vibskova modes nākotnes redzējums palīdzētu modes industrijas pārstāvjiem paraudzīties uz modi vienas atsevišķas valsts modes dizaina identitātes kontekstā. Latvijas modes mākslinieku tandēms MAREUNROL’S lekcija palīdzēs uzdot Latvijai būtiskus jautājumus, lai atdzīvinātu industriju kopumā, kā arī aizsāktu diskusijas un pieredzes apmaiņu.
Henriks Vibskovs / Central Saint Martins koledžas Londonā 2001. gada absolvents. Zīmola Henrik Vibskov dibinātājs un dizainers, Chambre Syndicale de la Mode Masculine biedrs kopš 2003. gada. Multimediāls mākslinieks – veido instalāciju izstādes un modes instalācijas, internera dizainu, nodarbojas arī ar režiju un mūziku (bundzinieks grupās “Mountain Yorokbu”, “Trentemoller” u. c.). Piedalījies izstādēs The Museum of Art and Design, MoMA, PS1 Ņujorkā, Palais de Tokyo Parīzē, ICA Londonā, Zeeuws Museum Holandē, Kiyomizu-Dera Temple Japānā, u. c. Sarīkojis personālizstādes TEMPO Stokholmā, Daelim Museum Dienvidkorejā, Gammel Strand Kopenhāgenā, Design Museum Helsinkos un citur. Veidojis kostīmus vairākām operas izrādēm un performanču uzvedumiem. Profesors DSKD Kopenhāgenā, žūrijas loceklis un lektors Central Saint Martins, IED Madridē un Antwerp Royal Academy of Fien Arts.
Rolands Pēterkops / Modes dizaineru apvienības MAREUNROL'S dibinātājs un dizainers (kopā ar Mārīti Mastiņu-Pēterkopu), kā arī viens no mūzikas un kultūras raidījuma “Tīrkultūra” veidotājiem Latvijas Radio 3 programmā "Klasika”. Kopā ar Mārīti Mastiņu-Pēterkopu piedalījies prestižajā Jēras Modes un fotogrāfijas festivālā, kurā pirmo reizi festivāla vēsturē ieguvuši abas galvenās balvas. Studējis Latvijas Mākslas akadēmijā un Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā. Vienlaikus ar MAREUNROL'S sezonas kolekciju veidošanu aktīvi darbojas dažādos nozīmīgos modes un mākslas projektos. Veidojis izstāžu scenogrāfijas un modes instalācijas gan Latvijā, gan ārvalstīs. Ar vieslekcijām un meistarklasēm viesojies augstākajās mākslas izglītības iestādēs Latvijā, Igaunijā, Zviedrijā, Polijā, Krievijā, Francijā, Šveicē, Luksemburgā un Japānā. Veidojis kostīmus teātra un operas izrādēm Latvijā un Krievijā. MAREUNROL’S darbi iekļauti “Phaidon” grāmatā “Pattern: 100 designers, 10 curators”, kurā minēti 100 talantīgāko dizaineru vidū.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Cikla “Vārds dizainam” 8. sezonas atklāšana / Saruna par tēmu “Nākotnes materiālu scenāriji”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
27. janvāris
Pasākumu cikla “Vārds dizainam” 8. sezonas vizuālā identitāte. 2019. Dizains: Tatjana Raičiņeca
27. novembrī plkst. 17.30 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Konferenču zālē Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs aicina ikvienu interesentu uz cikla “Vārds dizainam” 8. sezonas atklāšanu, kuras ietvaros piedāvās Dizaina sarunu par tēmu “Nākotnes materiālu scenāriji”.
Globālās sasilšanas dēļ pasaule mainās (burtiski) un līdz ar to arī dizains. Tiek runāts, ka dizains ir visapkārt mums. Taču dizains ir arī atkritumi. Produktu iepakojumi, tehnika, žurnāli, salvetes, apģērbs un citas lietas, kuras kādreiz uzskatījām par skaistām. Pasaule ir pārpildīta ar dizaina risinājumiem, kas agri vai vēlu nonāk fiziskā vai digitālā miskastē. Statistikas fakti liecina, ka Latvijā četru gadu laikā atkritumu daudzums uz vienu cilvēku ir palielinājies no 350 kg līdz 438 kg.
Zemes iedzīvotāju skaits pieaug, un nākotnē nav vietas visām mantām. Šobrīd tiek meklēti jauni ekoloģiski risinājumi, kas paredz arī pārstrādes potenciāla izmantošanu. Tāpēc ar pārliecību var teikt, ka apkārtējā vide, kādu mēs pazīstam, drīzumā izskatīsies pavisam citādāk.
“Vārds dizainam” 8. sezonas pirmās Dizaina sarunas būs veltītas nākotnes materiāliem. Savā vīzijā dalīsies Lielbritānijā rezidējošā latviete Lizete Druka, kura ir pieredzējusi dizaina speciāliste autobūves kompānijā “Jaguar Land Rover”. Lizete stāstīs par tekstilmateriālu lomu automobiļu dizainā, kā arī par nākotnes scenārijiem ārpus tā.
Lizete Druka ir Latvijā dzimusi dizainere, kura strādājusi dažādās nozarēs, sākot no juvelierizstrādājumu dizaina, beidzot ar modi un automobiļiem. Pēc tekstila dizaina maģistra pabeigšanas Londonas Karaliskajā mākslas koledžā (Royal College of Art) 2014. gadā Lizete pievienojās jaunajai “Jaguar” dizaina komandai. Tajā viņa attīstīja “Jaguar” krāsu un materiālu identitāti, pētot luksusa statusu, amatniecību, kā arī nākotnes ideju un materiālu iespējas automobiļu industrijā.
Lizete Druka interesējas par dizainu, tehnoloģijām un pieredzi, lai izprastu nākotnes resursus un sekas saistībā ar elektrifikāciju, autonomiju un vides izmaiņām, kas ietekmē mobilitātes nozari.
Dalība pasākumā ir bez maksas, bet vietu skaits ierobežots.
Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni (+371) 67 222235 vai e-pastu Jekaterina.Potasova@lnmm.lv.
Dizaina sarunas turpināsies 2020. gada janvārī.
Jāatgādina, ka izglītības programma “VĀRDS DIZAINAM” ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu norisinās kopš 2012. gada ar mērķi popularizēt dizainu, iepazīstināt visplašāko auditoriju ar nozares aktualitātēm un sasniegumiem. Astoņu gadu laikā ar personīgo pieredzi ir dalījušies vairāk nekā 170 Latvijas dizaineri un jomas profesionāļi, kuru prezentācijas ir apskatāmas DMDM YouTube kanālā. Kopumā šajā periodā cikla pasākumi pulcējušas vairāk nekā 7000 interesentu.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Video projekta “Viena fotogrāfa stāsts” atklāšana
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
No 27. novembra
Egons Spuris (1931–1990). No cikla “Rīgas 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma proletāriešu rajonos”. 1970–1980. Sudraba želatīna kopija. Intas Rukas dāvinājums. LNMM kolekcija
Trešdien, 27. Novembrī Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar advokātu biroju “Ellex Kļaviņš” atklās video projektu “Viena fotogrāfa stāsts”.
“Viena fotogrāfa stāsts” ir turpinājums Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un advokātu biroja “Ellex Kļaviņš” partnerībā īstenotam sadarbības projektam, kas 2017. gadā uzsākts kā iniciatīva “Vienas gleznas stāsts” un nu ieguvis paplašinājumu.
“Viena fotogrāfa stāsts” ir izglītojošs projekts 8 video mini-sērijās par muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā iekļautajām 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimta mākslas fotogrāfijām un to autoriem. LNMM fotogrāfijas kolekcija koncentrējas uz to fotogrāfu darbiem, kuru vārdi kļuva plaši pazīstami 80. gados un jo īpaši 90. gados – pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Lai raksturotu šo periodu, izvēlēti astoņi autori un viņu LNMM ekspozīcijā pārstāvētie darbi: Andrejs Grants (1955), Inta Ruka (1958), Egons Spuris (1931–1990), Māra Brašmane (1944), Gvido Kajons (1955), Zenta Dzividzinska (1944–2011), Gunārs Janaitis (1934) un Gunārs Binde (1933). Ar personīgiem stāstiem par fotogrāfiju tapšanas vēsturi, to radīšanas laiku, idejām, tematiskajām līnijām un tēliem iepazīstina paši autori vai viņu daiļradei tuvi cilvēki – Latvijas fotomākslas ievērojami pārstāvji.
“Viena fotogrāfa stāsts” video latviešu, krievu un angļu valodās ikvienam interesentam būs pieejams muzeja mājas lapā, LNMM mobilajā lietotnē, “YouTube” kanālā, Facebook lapā, kā arī interneta ziņu portālā “Delfi”.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Ditas Lūses izstāde “Telpa. Gaisma. Klusums”
izdevniecības “Aminori” salonā
27. novembris, 2019–10. janvāris, 2020
No 27. novembra līdz 2020. gada 10. janvārim izdevniecības “Aminori” salonā būs skatāma Ditas Lūses izstāde “Telpa. Gaisma. Klusums”, kas radīs vienatnes un klusuma sajūta telpā caur ornamentu rakstiem. Ditas Lūses gleznas ir pārsteidzošiem kontrastiem un metaforām bagāts ceļojums. Tas var aizvest gan tālā pagātnē, gan reālistiskajā šodienā, un tas var arī apvienot šīs sajūtas, ļaujot pabūt vienatnē ar sevi.
Darbi, kas izstādīti ‘’Aminori’’, izvēlēti domājot par tumšāko laiku gadā, par klusumu, kurā gremdēties pirms Ziemassvētkiem un gadu mijas, par gaismu, pēc kuras visi ilgojamies. Tā ir viena no tēmām, pie kuras māksliniece strādā jau vairākus gadus, atspoguļojot gaismas kā tēla dažādo raksturu un ietekmi uz telpu un laiku.
“Gaismas dūmakainība ienāk lielajās katedrāļu telpās caur mozaīku logiem, pavērtajām durvīm, pieklusinātiem gaismas objektiem. Reizēm lielo telpu tālākajā daļā redzami cilvēku silueti, stāvoši, kustoši, skrejoši, reizēm gleznā ieklīdis kāds laisks kaķis, kurš gozējas gaismas atspulgā, vai arī uz marmora grīdas sēdošs bērns. Dažreiz krēsli salikti rindās kā zaldātiņi, kas izgaist telpas tālumā, bet citreiz kāds krēsls atstāts vientuļi stāvot pašā zāles centrā. Tas palīdz apdzīvot telpu, bet ne tik ļoti, lai traucētu gleznu klusajai, mistiskajai gaisotnei.” raksta Linda Treija žurnālā “Jaunā gaita”.
Izdevniecība “Aminori”
Kr. Valdemāra iela 69, Rīga
Ivara Heinrihsona izstāde “Haosa teorija”
galerijā “Māksla XO”
28. novembris, 2019–6. janvāris, 2020
Ivars Heinrihsons. Skice gleznai. 2019, papīrs, tuša, akrils, 15x10,9 cm
No 28. novembra līdz 2020. gada 6. janvārim galerijā ”Māksla XO” būs skatāma Ivara Heinrihsona izstāde “Haosa teorija”. Šādu izstādes nosaukumu Ivars Heinrihsons izvēlējies kā raksturojošo lielumu savai daiļradei. “Haoss ir manī,” atzīst Ivars Heinrihsons – “tāpat kā zirgs ir manī.”
Taču autoram pašam to neapzinoties, Ivara Heinrihsona līniju mudžekļi un to dinamika top par precīzu vizuālu skaidrojumu pašai Haosa teorijai. “Haosa teorija ir zinātne par sarežģītām nelineārām dinamiskām sistēmām. Nelineārs šai gadījumā nozīmē rekursiju un algoritmu. Ar haosa dinamiskajām īpašībām saprot trajektorijas izmaiņu nepastāvību un neperiodiskumu. Haoss nav juceklīgu struktūru kategorija. Haoss ir daudz augstāka kārtības forma. Tieši no haosa rodas kārtība. Vēl vairāk – arī pašā haotiskajā haosā ir kārtība, un pastāv pat haosa attīstības scenārijs[..].” (V.Karpuhins).
Haosā katru lietu ietekmē cita un, jebkas pret jebko citu mijiedarbojoties, līdz ar to ietekmē. Haosa simbols mitoloģijā ietver visus virzienus. Tieši tāpat Ivara Heinrihsona līniju trajektorijas aptver visus virzienus – “manu gleznu kompozīcijai jābūt skaidrai un nolasāmai no jebkura gleznas pagrieziena.” (I.Heinrihsons)
Darbi izstādē “Haosa teorija” demonstrē Ivara Heinrihsona vēlmi strukturēt, neatsakoties no haosa, bet izmantojot tā saknes. “Haoss ir jāpiedzīvo. Līdz haosam ir jānonāk! Haosa sākums ir brīva kustība. Notiek kļūdīšanās, bet kāda no kļūdām var novest pie skaidrības, veidojot sistēmas, struktūras, hierarhiju. Man patīk kārtot ... visu mudžināt un tad to atmudžināt. Es esmu haoss. Haoss ir manī,” atklāj Ivars Heinrihsons.
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Jaunajā izstāžu ciklā - grafika, glezniecība un tēlniecība
Jūrmalas pilsētas muzejā
28. novembris, 2019–5. janvāris, 2020
Nele Zirnīte. Cerību iela. 2015. Oforts, autortehnika
No 28. novembra līdz 2020. gada 5. janvārim Jūrmalas pilsētas muzejā būs skatāms jauns izstāžu cikls, kura ietvaros eksponētas 3 izstādes – mākslas kolekcionāra Mārtiņa Pormaņa 130 gadu jubilejai veltīta izstāde no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma, izcilās grafiķes Neles Zirnītes jubilejas izstāde “Nele”, kā arī tēlnieka Genādija Stepanova personālizstāde “Nenoteiktības princips II”.
Jakobs Samuels Beks. Cauna ar putnu. Vācija, 18.gs. otra puse. Audekls, eļļa
Izstādes “Kolekcionāram Mārtiņam Pormanim – 130” darbus vieno kopēja tēma – dažādu savvaļas dzīvnieku un putnu kā arī medību ainu attēlojumi grafikā un glezniecībā.
Mākslas mīļotājs un kolekcionārs Mārtiņš Pormanis (1889-1980), pārceļoties no Rīgas uz dzīvi Jūrmalā, 1961. gadā Jūrmalas pilsētas muzejam novēlēja savu vērtīgo mākslas darbu krājumu, kas tika veidots mūža garumā, kurā ietilpst latviešu, krievu kā arī Rietumeiropas mākslinieku darbi. 1979. gadā daļa no viņa Jūrmalas pilsētas muzeja kolekcijas darbiem − ārzemju mākslinieku grafika tika nodota toreizējam Aizrobežu mākslas muzejam. Tās pārsvarā bija Johana Eliasa Rīdingera (1698−1767) darinātās gravīras, kas arī šobrīd veido izstādes nozīmīgāko daļu. Gandrīz visi izstādes darbi eksponēti pirmo reizi. Ekspozīciju papildina Jūrmalas pilsētas muzeja Mārtiņa Pormaņa kolekcijas grafikas, gleznas un atsevišķi tēlniecības priekšmeti, kas pieskaitāmi animālijas žanram.
Mārtiņa Pormaņa 130. jubilejai veltītā izstāde atklāj viņa kolekcijas daudzveidību, kas ar lielu aizrautību tika veidota mūža garumā. Izstāde veidota kopā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. / Kuratores Ingrīda Raudsepa un Jana Rāve, dizains Liesma Markova, restauratore Una Kastanovska.
Nele Zirnīte. Spēkavots, 2019. Oforts, Neig autortehnika, monotipija. 50 x 62 cm
Mākslinieces Neles Zirnītes (1959) jubilejas izstādei dots lakonisks un reizē ļoti personīgs nosaukums “Nele”. Izstādē apskatāmie darbi tapuši pēdējo 10 gadu laikā, kā arī tiek eksponēti pilnīgi jauni darbi. Idejas un domas, kas mākslinieci nodarbināja pirms 30 gadiem, savu aktualitāti iegūst no jauna mūsdienu kontekstā, liekot domāt par cilvēka – Dabas, cilvēka – Visuma, cilvēka – Dieva attiecību bezgalību. Tā ir kā laika ritējuma spirāle, kas atkārtojas, tomēr iezīmē arvien jaunas tendences. Izstāde ir ceļojums mākslinieces radošajā pasaulē, kur agrīnie darbi kā ceļazīmes, norāda virzienu, kurā turpmākajos gados līdz pat šodienai caurvijas kāda vienojoša stīga. Cilvēku tēli, mītiskas būtnes, sirreālas un nosacītas vietas, kas kā sapnī savijas, savstarpēji satiekas un attālinās, veidojot abstraktu laika telpu, kurā viss ir iespējams.
Neles darbus raksturo iekšēja dinamika un kustība, lai gan tēlu sejas izteiksmes un pozas ir apgaroti ieturētas. Salīdzinot mākslinieces agrīnos darbus un nesen tapušos, jūtama rokraksta un stila izkoptība, kas pretstatīta tehniskās meistarības atbrīvotībai eksperimentējot un variējot oforta, fotogravīras, akvatintas, monotipijas tehniskās iespējas un autortehnikas (Neig) noslēpumainību.
Pēdējā gada laikā Nele Zirnīte pievērsusies arī glezniecībai, radot tēlus, kuri atrodami jau mākslinieces grafikas darbos.
Nele Zirnīte Latvijas mākslā ienāca 1984. gadā, kad no dzimtās Lietuvas pārcēlās dzīvot, mācīties un strādāt uz Latviju. Nele ir viena no nozīmīgākajām figūrām Latvijas grafikas (īpaši oforta tehnikas) jomā. Laikā no 1984. līdz 2019. gadam Nele Zirnīte ir piedalījusies daudzās starptautiskās izstādēs visā pasaulē. Viņas darbi ir iekļauti sekojošās muzeju kolekcijās: Arizonas Universitātes mākslas muzejs (ASV); Eksjö Museum, Alma Löve Museum (Zviedrija), J. Monkute-Marks Museum (Lietuvā), Municipal Art Gallery (Polija), Arte/Desarrollo Humano Workshop (Meksika), Art Foundation (Krievija), Cremona Civik Museum (Itālija), Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Latvija), Monroe Art College (ASV), Mihaela Vrubela mākslas muzejs (Krievija), Panamas pilsētas mākslas centrs Floridā (ASV), kā arī privātkolekcijās.
Izstādes kuratore mākslas zinātniece Eva Rotčenkova.
Genādijs Stepanovs. Personas kods. 2019. Alumīnijs, smiltis. 57 x 41 x 3 cm
Tēlnieka Genādija Stepanova (dz. 1950. g.) dabas formu stilizācijai veltīta personālizstāde “Nenoteiktības princips II” iekārtota muzeja kamīnzālē.
“Nosaukums aizgūts no fiziķiem, kuri pēta mikropasauli. Viņi vēsta mums absolūti neticamus stāstus par matērijas vissīkāko daļiņu elektronu, kas eksistē gan kā daļiņa, gan kā vilnis, atkarībā no tā, vai vērotājs to novēro vai nē. Daži zinātnieki piedāvā terminu vērotājs aizstāt ar terminu līdzdalībnieks, kas, pēc viņu domām, ir precīzāks. Šo parādību nodēvēja par nenoteiktības principu. Arī mākslā ir līdzīgi – pats nosaukums ir nenoteikts. Tajā vienmēr ir pāris: autors un skatītājs vai, kā gadījumā ar elektronu – vērotājs un līdzdalībnieks. Tieši viņi rada noteiktību. Bet kas ir princips, par kuru runā zinātnieki? Manuprāt, nenoteiktība nepastāv patstāvīgi, tā rodas katru reizi no jauna.” (Genādijs Stepanovs)
Tēlnieka Genādija Stepanova izstāde priecē skatītāju ar savu izjusto dabas formu, krāsu un faktūru tēlojumu alumīnija skulptūrās. Pārsteidzoša ir tēlnieka izsmalcinātā dabas uztvere, kas ļauj mums saskatīt katru sīkāko smilšu graudiņu kopējā vienotā formā, kas nav dabas kopija, bet izcils mākslas darbs. Tēlniekam izdevies izteikt tēla kustību un spriegumu, to risinot metālā reizē spēcīgi un maigi. Kustība tēlos izpaužas ar izjustu ritma rakstu, kas ir plastiski nenoteikts, pulsējošs, bez regularitātes, bet filozofiski nozīmīgs, jo darbojas kā patiess dabas atspulgs. Autors to ir formulējis kā “nenoteiktības principu”.
Genādijs Stepanovs pilnībā pārvalda alumīnija kā tēlnieciska materiāla iespējas, radot tajā brīnumainus efektus – spilgtu, gaismu izstarojošu, ņirbošu faktūru un arī raupju, piezemētu virsmu. Tēlniekam ir lieliska telpas izjūta. Skulptūru forma, kas ir neiedomājami smalka un gaisīga, rada efektu, ka tā ir atrāvusies no zemes, tādejādi pievelkot un organizējot vidi ap sevi.
Genādijs Stepanovs 1983. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Strādā monumentālajā un stājtēlniecībā. Ieceres realizē bronzā, alumīnijā un akmenī. Aktīvi iesaistās tēlniecības simpozijos un pieminekļu konkursos. Piedalījies vairāk nekā 60 grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs. Organizētas vairākas personālizstādes Rīgā, Jūrmalā un Sanktpēterburgā.
Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Kara muzeja, Jūrmalas pilsētas muzeja kolekcijās, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, Polijā, Francijā, Krievijā, Šveicē.
Jūrmalas pilsētas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori
Izstāde “... un plūsma... Jānis Murovskis... sietspiede...”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
30. novembris, 2019–26. janvāris, 2020
Jānis Murovskis. Mēnesnīca. 2017. Audums, sietspiede. Autora īpašums. Publicitātes foto
No 30. novembra līdz 2020. gada 26. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs būs skatāma izstāde “... un plūsma... Jānis Murovskis... sietspiede...”.
Jāņa Murovska meditatīvā pasaules vērojuma sākumu izstādē iezīmē maza fotogrāfija: Latvijas–Krievijas miera sarunu delegācijas sagaidīšana Zilupes stacijā 1920. gadā, kad no Maskavas Latvijas delegācijas sastāvā atgriezās Jānis Jējers, Jāņa vectēvs, kas tika piekomandēts kā sevišķo uzdevumu virsnieks.
“Vectēvs-es-es-vectēvs,” saka mākslinieks. Ūdeņi plūst un mainās. Plūduma plašumam organiski atbilstoša sietspiedes tehnika. Tā pakļaujas autora gribai, pielāgojas audekla vai papīra virsmai un pati piedāvā nejaušības kā impulsu nākamajam gājienam. Tajā izpaužas tecējumu lineārā ekspresija, kontrastainu vai tuvu stāvošu krāslaukumu noskaņas. Ja vēlas, sietspiedē var iegūt arī reljefu triepienu, faktūru, kas modelē formu un pauž individuālo žestu. Pat neizdošanās noved pie kāda jauna sākuma. Sietspiedē slēpjas virzītājspēks un distance, iespēja ilgstoši skatīties un vērtēt no malas, nesteigties, jo katrs krāsu slānis žūst lēni. Lēni, lēni dieviņš brauca.
Jāņa Murovska darbus var piepulcināt fenomenoloģiskajai pieejai. Fenomenologi uzskata, ka apziņa ir tāds pats fenomens, kuru nav iespējams vērot no malas, jo vērojums pats par sevi ir apziņas stāvoklis. Mijiedarbībā ar sietspiedi izceļas autora sapņu ezeri. Tie piezemējas, kad tos nosauc īstajos vārdos. Vārdos, kuru saturs līdzinās mūzikai, zvaigznēm vai dzīves zibšņiem mūžības riņķojumā.
“Mana brīvība ir mana darīšana,” saka mākslinieks, kas savus darbus paraksta īsi MURIS.
Jānis Murovskis (1961) beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas metālapstrādes nodaļu (1980) un Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu (1986). Sāka piedalīties izstādēs 1986. gadā ar ofortiem no sērijas “Zivju dzīve”. Bijis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļas vadītājs no 1999. gada, profesors no 2009. gada.
Meklējot jaunas izteiksmes formas, 2009. gadā Jānis Murovskis atradis savu sietspiedes tehnoloģijas variāciju – zūdošo formu. Tajā tapušos darbus bija iespējams redzēt personālizstādēs Rīgā – galerijā “Daugava” (2009, 2011, 2014, 2017), Taipejā – National Dr. Sun Yet-sen Memorial Hall (2015), Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā un Jūrmalas pilsētas muzejā (2016), Kuldīgas mākslinieku rezidencē (2018) un Vidzemes koncertzāles “Cēsis” galerijā “Insignia” (2019).
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Ceļojoša plakātu izstāde “Hiroshima Appeals”
Latvijas Mākslas akadēmijā
Līdz 2. decembrim
Līdz 2. decembrim Latvijas Mākslas akadēmijas pirmā stāva gaitenī skatāma ceļojoša plakātu izstāde “Hiroshima Appeals”. Izstādē skatāmie 22 plakāti radīti laika posmā no 1983. līdz 2019. gadam un ir daļa no plašāka projekta “Hirosimas gars”.
1983. gadā, Japānas dizaineru asociācija (Japan Graphic Designers Association Inc, JAGDA) un Starptautiskais Hirosimas Kultūras fonds izveidoja plakātu kampaņu ar tēmu “Hirosimas gars” tādejādi uzsākot savu sadarbību. Kampaņas mērķis vairot mieru gan vietējā līmenī, gan ārvalstīs. Japānas dizaineri sadarbībā ar JAGDA veido vienu plakātu ik gadu. Jusaku Kamekuras JAGDA prezidenta plakāts “Degošie tauriņi” bija pirmais no šīs kampaņas plakātiem.
Plakāti tiek pārdoti plašākai publikai un tiek eksponēti ceļojošā izstādē “Miera Plakātu Izstāde”.
Projekts “Hiroshima Appeals”, veikts katru gadu no 1983. līdz 1991. gadam, tika atjaunots 2005. gadā, pieminot 60. gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām.
Izstādi Rīgā organizē Latvijas Mākslas akadēmija (LMA), High- Performance-Vienna un dizaina domāšanas un dizaina menedžmenta eksperts Martins Foslaitners (Martin Foessleitner), kā arī LMA Funkcionālā dizaina nodaļas Maģistra programmas 2. kursa studenti Agate Eglīte-Drēziņa, Zane Meldera, Līga Lindenbauma, Klāvs Priedītis, Nameda Zemīte. Ceļojošā izstāde ir sadarbības projekts starp LMA un Design Austria.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris, Rīga
Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas izstāde
“M / M” - Valda Mežbārde / Guna Millersone Paņevežā
Līdz 10. janvārim, 2020
Līdz 10. janvārim A galerijā Paņevežā skatāma Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas izstāde “M / M”, kas ir divu Latvijas mākslinieču - Valdas Mežbārdes un Guna Millersones - satikšanās Lietuvā.
Valda Mežbārde un Guna Millersone pārstāv vienu gleznotāju paaudzi ar radošās izaugsmes paralēlēm, darbības krustpunktiem, bet atšķirīgiem mākslinieciskajiem rokrakstiem. Ainava ir abu mākslinieču iedvesmas avots. Ar krāsu, gaismēnu, līniju un laukumu attiecībām viņas rada un rāda katra savu ainavu. Tik dažādu kā divas pasaules.
Valda Mežbārde dzimusi 1946. gadā Rīgā. Mākslu studējusi J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā. 20. gadsimta 60. gadu nogalē un 70. gadu sākumā strādājusi par fotogrāfu Latvijas Mākslas muzejā, kur radusies iespēja iepazīties ar latviešu mākslinieku oriģināldarbiem, izstāžu organizēšanu un mākslas cilvēku pasauli. Daugavpilī māksliniece ieradās 1973. gadā, un kopš tā laika Valdas darbs visu laiku ir saistīts ar Daugavpili un pilsētas mākslas dzīvi. Māksliniece ir piedalījusies glezniecības plenēros, intensīvi un daudz gleznojusi, izmēģinājusi roku arī lielformāta un monumentālajos sienu gleznojumos.
Valdas Mežbārdes mākslinieciskajam rokrakstam raksturīga izteiksmīga kompozicionālā uzbūve un racionāla, reizēm pat nedaudz skopa attieksme pret krāsu. Krasts un horizonts vienmēr tematiski bijuši māksliniecei tuvi tēli un arī iedvesmas avoti, pie kuriem viņa atgriežas aizvien no jauna. Mākslinieces gleznas arī vizuāli atgādina krastu, kurā vēja brāzmas ir aizpūtušas visu lieko, atstājot vien pamatu pārdomām.
Guna Millersone dzimusi 1949. gadā Dundagā. Absolvējusi Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu, studējusi pedagoģiju. Pirmo darba pieredzi guvusi Latvijas Dailes teātrī kā mākslinieks-dekorators. Kopš 1983. gada Guna ir Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos. Talsos, citviet Latvijā un pasaulē viņa sarīkojusi virkni personālizstāžu, piedalījusies daudzās grupu izstādēs.
Mākslas zinātniece Gundega Cēbere Gunas Millersones gleznošanas veidu dēvē par abstrakto ekspresionismu ar romantisku ievirzi, kur spēcīgie krāsu laukumi un līniju vijumi ar savu simbolisko noskaņu ir gan stāstoši, gan vienlaikus iesaista skatītāju plašākā meditatīvā apcerē. Guna vēro dabu un koncentrējas tās radīšanai uz audekla. Dārzu, dīķu, purvainu ainavu vai saulainas piekrastes motīvos tveras dažādas nozīmes un auras, kaut kas no filozofiskām bezgalības dziļumos un reālā eksistencē izprastām sajūtām.
A galerija
Respublikos g. 33, Paņeveža, Lietuva
Baltkrievu mākslinieka Leonīda Ščemeļova glezniecības personālizstāde
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
Līdz 19. janvārim, 2020
Leonīds Ščemeļovs (Baltkrievija). Maija vakars Valožinā (fragments), 2001, audekls, eļļa, 100 х 120 cm.
Līdz 2020. gada 19. janvārim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā skatāma baltkrievu mākslinieka Leonīda Ščemeļova glezniecības personālizstāde, kas tapusi sadarbībā ar Savicka Mākslas galeriju.
Leonīds Ščemeļovs (1923) ir Baltkrievijas Tautas mākslinieks (1983), Baltkrievijas Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1973), Baltkrievijas PSR Valsts prēmijas laureāts (1982), Krievijas un Baltkrievijas valstu savienības prēmijas laureāts literatūras un mākslas jomā (2010). Apbalvots ar Pirmās un Otrās pakāpes “Tēvijas kara” ordeni, medaļām, Baltkrievijas Republikas Kultūras ministrijas krūšu zīmi “Par ieguldījumu Baltkrievijas kultūras attīstībā” (2003). Franciska Skorinas ordeņa kavalieris (2001), Minskas Gada cilvēks (2003).
Ščemeļovs strādā visos stājglezniecības žanros. Portretus, ainavas, klusās dabas viņa otas pieskāriens veido emocionāli un tēlaini. Viņa darbos savijas dzeja un vēsture, pilsētas ielas un lauku ainavas, kara sāpes un uzvaras prieks.
Daudzas lietas mākslinieka dzīvē un daiļradē ir diezgan neviennozīmīgas un pat paradoksālas. Un tas ļauj runāt par to, ka Ščemeļovs nav tikai mākslinieks ar ideāliem gleznieciskiem paņēmieniem, bet arī cilvēks ar neparastu enerģētiku, milzīgu dzīvesprieku. Par to viņš ir bezgala pateicīgs Baltkrievijai, savās gleznās cildinot tās ļaudis un dabu, kas kļuva par viņa galveno iedvesmas avotu. Kā atzīst pats Ščemeļovs, viņš ir sava laika mākslinieks, vēsturnieks, kritiķis un novērotājs vienlaikus.
Ščemeļovs allaž bijis uzticīgs savam mākslinieka rokrakstam, kuram, starp citu, neviens mākslas zinātnieks līdz šim nav spējis dot konkrētu apzīmējumu. Viņa darbos ir gan ekspresionisms, gan simbolisms, gan sociālais reālisms. Bet māksliniekam ir izstrādāts savs, viegli atpazīstams, ne ar ko nesalīdzināms rokraksts: plašs otas triepiens, detaļu un formu vispārinājums, savdabīgs shematiskums, sulīgas, dzīvas krāsas un neticama gaismas spēle.
Ščemeļova darbi ir atrodami Tretjakovas galerijas kolekcijās, Krievijas Mākslinieku savienības fondos, Baltkrievijas Republikas Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās visā pasaulē.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
