Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
14/10/2019
Māras Vaičunas gleznu izstāde galerijā “Istaba”
15. oktobris–23. novembris
No 15. oktobra līdz 23. novembrim galerijā “Istaba” būs skatāma pirmā Māras Vaičunas (1949–2019) piemiņas izstāde kopš gleznotājas aiziešanas mūžībā. Izstādei galerijā “Istaba” izvēlēta mākslinieces mazformāta darbu izlase.
“Māra Vaičunas, dēvēta arī par klusuma gleznotāju, savas glezniecības virsotnes sasniedz caur kluso dabu. Mākslinieci neinteresē vieliskums un materialitāte, attēlotie priekšmeti iegūst vispārināta tēla nozīmību. Kompozīcijas, kurās būtiska ir mākslinieciskā tēlainība un krāsu vissmalkākās nianses, ir radītas ietekmējoties no klasiskā modernisma stilistikas, kur realitāte atkāpjas glezniecisko uzdevumu priekšā. “Visikdienišķākās lietas kļuvušas par zīmēm, bieži zaudējot krāsu un formu, bet saglabājot patību savstarpējās attiecībās. Racionālās kompozīcijas satur īstu nostaļģijas mirkli, itin kā nopūtu. Krāstoņi ir viegli kā debesis un smagi kā kaps. Māras Vaičunas gleznas ir prāta un jūtu kustības rezultāts, kas nesteidzīgi novests līdz kvintesencei,” izstādes pieteikumā raksta Aiga Dzalbe.
Pati māksliniece savulaik teikusi: “Klusā daba man ir tikpat klusa un noslēpumaina kā glezniecība. Tiem priekšmetiem ir tāda burvība, ka tāpēc vien viņus var gribēt tajā gleznā, lai redzētu kā viņi savā starpā kārtojas, kāda ir viņu dzīve, kā viņi iekļaujas tajā vidē, kurā viņi nokļūst. Tad viņus var vērot pēc formas un gleznojot pakļaut – stilizējot vai deformējot. Un iedot viņiem raksturu, vai arī panākt viņu raksturojumu. Arī krāsu ziņā tā ir burvība.”
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31 A, Rīga
LTV dokumentālās filmas “Žagari” pirmizrāde
16. un 18. oktobris
16. oktobrī koncertzālē “Cēsis” un 18. oktobrī pulksten. 21.15 LTV1 ēterā pirmizrādi piedzīvos Latvijas Televīzijas jaunākā dokumentālā filma “Žagari”. Scenārija autores Henrieta Verhoustinska un režisores Zita Kaminska kopdarba ass ir abu brāļu - Andreja un Jura Žagaru - savstarpējā mīlestība un teju neticamā atšķirīgo personību saskaņa.
Brāļu Žagaru dzīves ir ritējušas blakus, savijoties un saskaroties jau kopš bērnības. Andrejs piedzima Sibīrijā, mammai esot izsūtījumā, bet Juris – Cēsīs. Abi studējuši aktiermākslu un abi kādā dzīves posmā nokļuvuši Dailes teātrī. Skarbajos deviņdesmitajos abi brāļi kļuva par uzņēmējiem – Andrejs iegāja restorānu biznesā (rīdziniekus un Rīgas viesus joprojām pulcē urbānām leģendām apvītais “Osiris”), savukārt Juris uzņēmējdarbībā pārvērta savu kaislību – slēpošanu.
Vienmēr abu biznesā lielākā nozīme bijusi jēgai, baudījumam un adrenalīnam, ne ienākumiem.
Vēlāk abi brāļi kļuva par kultūras iestāžu vadītājiem – Juris kopā ar domubiedriem sāka stiprināt dzimto Cēsu lomu Latvijas kultūrvidē, aizsākot Cēsu Mākslas festivālu un šobrīd vadot koncertzāli “Cēsis”, savukārt par Andreja mūža darbu kļuva Latvijas Nacionālā opera – to viņš vadīja 17 gadus un kļuva arī par operu režisoru.
“Stāsts par Andreju un Juri ir stāsts par Latvijas kultūras stiprākajiem cilvēkiem. Tādiem, kas neapstājas, nebaidās, dara, iet uz priekšu un progresīvi domā.
Uz tādiem kā viņi balstās mūsu kultūrtelpa. Un Andreja zaudējums Latvijas kultūrvidei, manuprāt, ir daudz lielāks, nekā mēs to šobrīd apjaušam. Šī filma ir vērojums, un skatītājiem dota iespēja izjust izcilu personību klātbūtni,” uzskata LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja, filmas producente Ieva Rozentāle.
“Filmas uzņemšanas laikā brāļi bija ļoti pretimnākoši. Vajadzēja kāpt kalnā – kāpa nekurnēdami, lai gan laikapstākļi Andreja slimībai varbūt nebija piemērotākie.
Viņi nekad neatteica nevienai mūsu iecerei. Tādus imidžmeikerus kā abi brāļi es vēl nebiju sastapusi,” atklāj filmas scenārija autore Henrieta Verhoustinska un uzsver, ka brāļi, veikli nozūdot un pieklājīgi atvainojoties, arī sekmīgi izvairījušies no kadra brīžos, kad nav vēlējušies tikt iemūžināti.
Dokumentālā filma pirmizrādi piedzīvos 16. oktobrī, dienā, kad Andrejam apritētu 61 gads.
Stāstu par filmas tapšanu un materiālus, kas filmā netika iekļauti, no 19. oktobra varēs meklēt sabiedrisko mediju portālā LSM.lv.
Filma tapusi Latvijas televīzijas Kultūras raidījumu redakcijā.
Pēterburgas mākslinieka un dizainera Daniila Vjatkina izstāde
“SKAPĪ. Mums visiem ir kas slēpjams”
Žaņa Lipkes memoriālā
16. oktobris, 2019–31. maijs, 2020
No 16. oktobra līdz 31. maijam Žaņa Lipkes memoriālā skatāma Pēterburgas mākslinieka un dizainera Daniila Vjatkina izstāde “Skapī. Mums visiem ir kas slēpjams”.
Izstādi mākslinieks veltījis ļaunuma pievilcības tēmai, cilvēka psihes tumšajam un atsvešinātajam pieredzes laukam, un cilvēka traumu dažādībai, kā arī vientulības pārvarēšanai. Izstāde ievada kultūras forumu “Rīgas sarunas 2”, kuras no 7. – 10. novembrim notiks Gētes institūtā un Lipkes muzejā.
Izstādes apmeklētājiem Daniils sniedz iespēju iesaistīties ceļojumā, kurā atklājas pagātnes traumas, slepenas baiļu atvilknes un sen aizslēgtas durvis, aiz kurām skatītājs varēs paslēpties. Vecajā skapī mājo riebīgi dzīvnieki – žurkas, kuras daudzos izsauc grūti apspiežamu reakciju. Mākslinieks saka: “Bailes ir tik pat atšķirīgas kā mēs paši, es mēģinu tās uztaustīt, atklāt kauna, naida un slēpto sāpju pasauli.” Izstādei īpašu skaņu partitūru Mums visiem ir kas slēpjams veidojis nezināms komponists, mūziķis, kurš gribējis palikt ēnā. Izstādes kurators ir kulturologs Deniss Hanovs.
Mākslinieks veidojis arī komiksu par bailēm un pilsonisko drosmi, tajā attēlots arī kāds īpaši sarežģīts Žaņa Lipkes ebreju glābšanas gadījums.
Daniils Vjatkins ilgu laiku strādājis Laikmetīgās mākslas muzejā Музей Эрарта / Erarta Museum par galveno dizaineri un grāmatu mākslinieku. Mākslinieka darbi atrodas privātkolekcijās Prāgā, Berlīnē, Rīgā un Minhenē. Viņš piedalījies starptautiskajās plakātu mākslas izstādēs Mehiko, Ļubļanā, Sofijā, Maskavā un citur. Vjatkina darbi izstādīti arī Valsts Krievu muzejā.
Žaņa Lipkes memoriāls
Mazais Balasta dambis 9, Rīga
RIGA IFF atklās latviešu animācijas sensācija – Ginta Zilbaloža “Projām”
17. oktobris
17. oktobrī ar Ginta Zilbaloža pilnmetrāžas filmu “Projām” tiks atklāts sestais Rīgas Starptautiskais kino festivāls, kopumā piedāvājot noskatīties 148 filmas 11 dienās un 11 tematiskās sadaļās un konkursu skatēs.
17. oktobrī RIGA IFF atklās ar latviešu jaunā animācijas spīdekļa Ginta Zilbaloža pilnmetrāžas filmu “Projām”, kas piedzīvo lielu skatītāju un kritiķu atsaucību ārpus Latvijas.
Gints Zilbalodis visus filmas veidošanā nepieciešamos darbus veicis viens pats, izpelnoties salīdzinājumu cilvēks-orķestris. Scenārija rakstīšana, tēlu un fonu animācija, montāža, skaņas dizains un mūzika filmas autoram aizņēma trīsarpus gadus!
Režisors aizrāvies ar kino jau no agras bērnības, līdz šim veidojis septiņas starptautisku atzinību guvušas īsfilmas un savā vizuālajā stāstniecībā spēcīgi uzrunā skatītāju, iztiekot bez dialogiem. “Projām” pieredzēja pirmizrādi pasaules animācijas kinofestivāla Animafest Zagreb konkursa skatē Grand Competition – Feature Film, kā arī tika iekļauta Anesī Starptautiskā animācijas kinofestivāla konkurs Feature Film Contrechamp.
“Projām” aizvedīs visus uz noslēpumaino salu, kur plešas meži, tuksneši un lagūnas, un kur pārvarot fiziskus un metafiziskus šķēršļus, ar motociklu ceļo kāds puisis. Viņš un mazs putnēns cenšas aizmukt no tumšā gara un atgriezties mājās.
Antras Ivdras, Ineses Ziemeles un Jāņa Veisa personālizstādes
Jūrmalas pilsētas muzejā
17. oktobris–24. novembris
No 17. oktobra līdz 24. novembrim Jūrmalas pilsētas muzejā skatāms jauns izstāžu cikls, kurā iekļautas trīs mākslinieku izstādes –gleznotājas Antras Ivdras personālizstāde “Ūdens raksts”, Ineses Ziemeles personālizstāde “Alfa un Omega”, Jāņa Veisa personālizstāde “Ainavas un ziedi”.
Ineses Ziemeles izstāde “Alfa un Omega” (šī ir mākslinieces 49. personālizstāde!) ir veltīta pagājušā gadsimta notikumiem, kuriem izgāja cauri visa pasaule. “Es šo gadsimtu nosauktu par apokaliptisku, jo bija viss, gan divi pasaules kari, gan izsūtīšanas, genocīds, holokausts un vēl, un vēl. Tā kā esmu 20. gadsimta bērns, tad arī uz mani tas atstāja iespaidu,” stāsta māksliniece.
Savas vīzijas par pagātnes notikumiem, to jēgu un iespējamām sekām, par pasaules mainību, par cilvēces un katra cilvēka vietu un lomu pasaulē, Inese Ziemele izteikusi lielformāta darbos – triptihos un desmit gleznu ciklā “Alfa un Omega”.
Antra Ivdra par savu personālizstādi “Ūdens raksts” stāsta: “Ūdens un laika plūdums, mūžīgā kustība un nepārtrauktība, ūdens kā robeža citai materialitātei, ūdens kā refleksija.... Viļņu līniju horizontāles un vertikāles reflektējot rada kustību, kurā iekodēts Laika apcerīgums un mūžīgā transformācija, enerģija, pārmaiņas un attīrīšanās".
Savukārt, Jāņa Veisa personālizstāde “Ainavas un ziedi” ir pavisam nesen atzīmētās 90 gadu jubilejas izstādes turpinājums. Pamatā mākslinieks ir vienmēr strādājis un arī tagad turpina strādāt ainavas žanrā. Viņa neparasti spilgtais, krāsas un emocionālās izteiksmes ziņā ekspresīvi uzlādētais dabas vērojums ļauj saskatīt paralēles ar modernisma vadošajiem pārstāvjiem gan pasaules, gan vietējā mēroga glezniecībā. Jānis Veiss atzīst, ka viens no viņa visspēcīgākajiem mākslas ietekmes avotiem ir izcilais franču fovists Anrī Matiss (Henri Matisse, 1869 - 1954). Krāsas vitālais spēks un grafiskās līnijas pirmatnējais svaigums ir tie gleznieciskās izteiksmes līdzekļi, kas Jāni Veisu uzrunāja jau agrā jaunībā tieši patiecoties Matisam.
Jūrmalas pilsētas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Ilzes Karlsones gleznu izstāde “Pietura Rudens”
Liepājas galerijā “Romas dārzs”
18. oktobris–21. decembris
No 18. oktobra līdz 21. decembrim galerijā “Romas dārzs” būs skatāma mākslinieces Ilzes Karlsones personālizstāde “Pietura Rudens” ar pēdējos gados tapušajām gleznām.
Ilzi Karlsoni glezniecībā interesē Latvijas ainava. Viņas gleznās gan nav tiešu konkrētības studiju, tās ir drīzāk vietu vispārinājumi, noskaņas, sakārtoti krāsu ritmi – mākoņi kā peldošas salas, horizonts, zemes ritmi, lauzītas jūras viļņu līnijas, krāsu kontrasti un kompozīcijas dinamika. Mākslinieci saista abstraktā māksla, minimālisms, lieli, tīri krāsu laukumi. Ilze Karlsone daudzus gadus strādājusi ar dažādām grafikas tehnikām – ofortu, litogrāfiju, bet pēdējos gados pievērsusies glezniecībai – akrilam, eļļai, tušai.
Izstādē būs arī jūras gleznojumi. Jūra ir jauns motīvs mākslinieces darbos. “Jūra ir daudz mainīgāka nekā lauku ainava. Jūra toņos un nokrāsās pārvēršas atkarībā no diennakts laika, no mākoņiem, no debess toņiem. Nekur nav tik daudz debess plašuma, gaismas un arī tumsas kā jūras malā. Esmu arī aizsākusi darbu sēriju “100 skati uz jūru” kā veltījumu Latvijas simtgadei. No tās šajā izstādē iekļauti astoņi darbi”, stāsta māksliniece.
Izstādē skatāmi vairāki abstrakti līniju darbi, gleznoti ar krāsainu tušu uz akvareļu papīra. Ilze Karlsone šos darbus sauc par “lauzumiem”, kas sākotnēji saistījās ar vārdiem “nojaukšana”, “izārdīšana”, bet tikpat labi tie varētu simbolizēt vētrā nolūzušus kokus.
Izstādes nosaukumu “Pietura Rudens” simbolizē apstāšanos un skatīšanos tālumā vai arī ieskatīšanos gleznā. Iespējams, tā ir stāvēšana kādā vientuļā autobusa pieturā mežmalā, skatoties uz ceļa līkumu, ieklausoties rīta skaņās un vērojot apkārt esošo ainavu – debesis, laukus, mežu.
Galerija “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja
Evitas Gozes izstāde “Sardzē” ISSP Galerijā
18. oktobris–27. novembris
No 18. oktobra līdz 27. novembrim ISSP Galerijā būs skatāma latviešu mākslinieces Evitas Gozes personālizstāde “Sardzē”. Tās pamatā ir piecu gadu garumā tapusi fotogrāfiju sērija, kurā autore caur Jaunsardzes kustības vērojumiem pievēršas pieaugšanas un vīrišķības tēmām.
Jaunsardzi – Aizsardzības ministrijas organizētu interešu izglītības formu jauniešiem vecumā no 10 līdz 21 gadam – māksliniece Evita Goze piedāvā uzlūkot kā mūsdienu iniciācijas rituālu, kurā tiek pārkāpts slieksnis, kas šķir bērnību no pieaugšanas. Vienlaikus šī kustība piepilda romantizēti puicisku sapni par izdzīvošanu dabā.
Izstādē “Sardzē”, kuras pamatā ir daļēji antropoloģisks, daļēji iestudēts Jaunsardzes novērojums piecu gadu garumā, būs apskatāmas fotogrāfijas un stāstu papildinoši objekti no jaunsargu mācību procesa. Izvēloties fotografēt pusaudžus, kas vēl mācās, ko nozīmē būt vīrietim un karavīram, Goze pievērš uzmanību ievainojamībai, nedrošībai, pretrunām, atpūtas un noguruma brīžiem, tādējādi uzsverot gan vīrišķības, gan karavīra tēla performatīvo un mainīgo raksturu. Latviešu māksliniece, kuratore un žurnāliste Evita Goze (1984) absolvējusi fotogrāfijas nodaļu Braitonas Universitātē Lielbritānijā un ieguvusi maģistra grādu vizuālajā komunikācijā Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņas galvenais izteiksmes rīks ir fotogrāfija, taču savos darbos Goze izmanto arī tekstu, vernakulāro fotogrāfiju un atrastus objektus. Gozes darbi bijuši izstādīti Latvijā, Lietuvā, Austrijā, Holandē, Indijā, Japānā, Kanādā, Lielbritānijā un Vācijā, publicēti Latvijas Fotogrāfijas gadagrāmatā, The Guardian, YET magazine, The Calvert Journal un citviet. “Sardzē” ISSP Galerijā būs Evitas Gozes pirmā personālizstāde Rīgā.
Izstādes kuratore — Iveta Gabaliņa.
ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3, Rīga
Jāņa Šneidera personālizstāde “Vieta”
galerijā LOOK!
18. oktobris–8. novembris
No 18. oktobra līdz 8. novembrim galerijā LOOK! būs skatāma Jāņa Šneidera personālizstāde “Vieta”. Savos darbos mākslinieks runā par telpas alfabētu, kā veidojas un mainās saruna starp gleznu un skatītāju. Viss ir pašpietiekams un ar vērtību, kurai jāizrāda cieņa. Ja tiek gleznots priekšmets, tad runā un mijiedarbojas arī tā fons, arī melns un arī balts runā, nevar uzzīmēt tikai priekšmetu vai tikai fonu. Mākslinieks izmanto kompozīciju bez atskaites punktiem, stingri noliktām formām un tādā veidā pēta - kad kaut kas sāk runāt un kad tas apklust. Kā, izmainot nelielas lietas, var izmainīt visu gleznas sniegto informāciju. Cik daudz ir gleznā, kurā nav nekā daudz un cik tās tukšums paliek pilns ar skatītāja domām.
Jānis Šneiders mācījies Tukuma mākslas skolā, pabeidzis Jāņa Rozentāla mākslas vidusskolu un šobrīd studē Latvijas Mākslas akadēmijā. Līdz šim piedalījies vairākās grupu izstādēs, veidojis projektu ar pianistu Vestardu Šimkus un nesen izveidojis savu pirmo personālizstādi galerijā “Bastejs”.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62, Rīga
Izstāde “Gadu krāsas” Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems”
18. oktobris–24. novembris
No 18. oktobra līdz 24. novembrim Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems” būs apskatāma Tautas lietišķās mākslas studiju “Austra”, “Ataudze” un “Zīle” 50 gadu jubilejas izstāde “Gadu krāsas”.
Rīgas Kultūras centra “Iļģuciems” tautas lietišķās mākslas studijas “Austra” (audumi), “Ataudze” (pinumi) un “Zīle” (metālkalumi) dibinātas 1969. gadā un šogad atzīmē radošās darbības 50. gadadienu. Studijas ar savu dalībnieku darbiem regulāri piedalās pilsētas un valsts nozīmes izstādēs, piedāvā atklātās nodarbības un piedalās Rīgas Kultūras centra “Iļģuciems” organizētajos pasākumos.
50 gadu jubilejas izstādes kopējā koncepcijā liela nozīme tiks piešķirta krāsu saspēlēm, kas asociatīvi atainos gadalaiku miju. Studiju vadītājus šādai izstādes koncepcijai ir iedvesmojuši studiju dalībnieki, kas pārstāv dažādas vecuma grupas – no bērnības līdz sirmam vecumam. Tādēļ izstādes vadlīnija būs gadalaiku ritējums analoģijā ar cilvēka mūžu.
Rīgas Kultūras centrs “Iļģuciems”
Lidoņu iela 27 k-2, Rīga
Laikmetīgās mākslas izstāde “Silta, jauka istabiņa”
kultūras pilī “Ziemeļblāzma”
20. oktobris–12. decembris
No 20. oktobra līdz 12. decembrim kultūras pilī “Ziemeļblāzma” būs skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Silta, jauka istabiņa”. Tā pievēršas idejām, kas veido mūsu priekšstatus par mājām, un dzimtes lomai šo priekšstatu uzturēšanā.
Izstādē piedalīsies mākslinieces: Anda Magone, Elīna Brasliņa, Eva Vēvere, Katrīna Gaile, Mētra Saberova un Rasa Jansone. Izstādes - kuratore Jana Kukaine.
Izstādes nosaukums aizgūts no labi zināmas tautasdziesmas, kas apdzied mātes siltumu un mīļumu. Lai arī Latvijā pēdējo simts gadu laikā priekšstati par sievietes lomu ir krasi mainījušies, tomēr uzskats, ka sieviete ir “pavarda sargātāja”, arvien ir izplatīts. Dalot ģimenes pienākumus, primāri atbildība par bērnu pieskatīšanu, “māju sajūtas veidošanu” un nereti arī – ģimenes saglabāšanu – jāuzņemas sievietei. Mājas solis un ikdienas rūpes, kam sieviete ziedo daudz vairāk laika kā vīrietis, ir ar zemu sociālo prestižu, turklāt tieši mājsaimniecības un ģimenes uzturēšanai veltītais darbs, ko sievietes dara bez atlīdzības, ir viens no mehānismiem, kas veicina neoliberālās ekonomikas izaugsmi un vēl vairāk padziļina dzimumu nevienlīdzību. Atgriežoties mājās no darba, sievieti tur negaida siltas vakariņas, bet gan nākamais darāmo darbu saraksts. Tradicionāli būdamas atbildīgas par to, lai citiem dāvātu siltumu un mīļumu, pašas savās mājās sievietes nereti jūtas kā iekšējā trimdā. Mājas sienas var veicināt sociālo izolāciju, kā arī kļūt par aizsegu vardarbībai un privātām krīzēm. Vai ilgas pēc īstām mājām ir utopiska vīzija?
Izstādes ietvaros notiks divi pavadošie pasākumi ˗ 3. novembrī plkst. 14.00 paaudžu sadarbības pasākums “Vecmāmiņas receptes” un 1. decembrī plkst. 11.00 – radošā mākslas darbnīca bērniem.
Izstāde ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums un arī kultūras pils “Ziemeļblāzma” 2019. gada Laikmetīgās mākslas programmas, kura ir veltīta formu un viedokļu daudzveidības atspoguļojumam laikmetīgajā mākslā, noslēdzošais pasākums.
Kultūras pils Ziemeļblāzma
Ziemeļblāzmas iela 36, Rīga
Laikmetīgas porcelāna rotas no Ungārijas
muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”
Līdz 1. decembrim
Līdz 1. decembrim muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” sadarbībā ar Ungārijas vēstniecību Latvijā piedāvā apmeklēt mūsdienu porcelāna rotu izstādi “ZEMA”. Izstādē aplūkojamās rotas ir roku darbs, kas tapis no augstvērtīga porcelāna, sadarbojoties skulptoriem un māksliniekiem. “ZEMA” rotās savijas Ungārijas māksla, jaunrade un tradīcijas.
Porcelāna augstā kvalitāte jau izsenis ir viena no Ungārijas pazīšanās zīmēm. Uzņēmuma “ZEMA” mērķis ir radīt krāsainas un elegantas porcelāna rotas, kas priecētu cilvēkus arī ikdienā. “ZEMA” rotu apgleznošanā tiek izmantots 21 karāta zelts un platīns. Nelielais ģimenes uzņēmums ir radījis spēcīgu zīmolu, kas turpina attīstīt un popularizēt Ungārijas lepnumu – augstvērtīgo porcelānu – Ungārijā un ārpus tās robežām. Uzņēmuma vadītāja un dizainere Eržēbeta Pappa (Erzsébet Papp) stāsta, ka nozīmīga loma kolekciju veidošanā ir ungāru tautas vēsturiskajām rotām un ornamentiem, kā arī mākslas un dabas motīviem. Arī Rīgas jūgendstils ir kalpojis par iedvesmas avotu ungāru māksliniekiem.
Muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs”
Alberta iela 12 (ieeja no Strēlnieku ielas), Rīga
Mākslinieces Santa France un Annemarija Gulbe plūc Laurus
Starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē “Eiropas jaunrade” 2019 – 2021
JCE Biennale 2019 – 2021 Grand Prix ieguvējas – Annemarija Gulbe un Santa France. Attēls: JCE Biennale
11. oktobrī Parīzes piepilsētas Monrūžas galerijā “Le Beffroi” Eiropas mākslas profesionāļi atklāja Starptautisko laikmetīgās mākslas biennāli “Eiropas jaunrade” (JCE. Jeune Création Européenne) 2019 – 2021, kurā divas no trim Grand Prix balvām ieguva Latvijas jaunās mākslinieces – multimediju māksliniece Santa France un fotogrāfe Annemarija Gulbe. Trešo Grand Prix balvu saņēma dāņu video māksliniece Līsela Buriša, kā arī specbalvu ieguva Dānijas delegācijas pārstāve Nata Bloka Gregersena.
JCE biennāle ir 7 valstu – Francijas, Dānijas, Latvijas, Itālijas, Spānijas, Portugāles un Rumānijas, sadarbības iniciatīva, kas darbojas ar vienotu mērķi – sniegt atspēriena iespējas jaunajiem Eiropas māksliniekiem, kā arī veicināt laikmetīgās mākslas norises iesaistītajās valstīs. Latvijā JCE biennāli vada Vides risinājumu institūts. Katras iesaistītās valsts pārstāvji nokomplektē delegāciju 8 jauno mākslinieku sastāvā, lai iekļautu viņu darbus vienotā JCE biennāles ceļojošajā izstādē, kas divu gadu laikā apceļos iesaistītās mākslas galerijas un centrus. Pirmās izstādes atklāšanā Monrūžā starptautiska mākslas profesionāļu žūrija paziņo perspektīvākos māksliniekus, pasniedzot Grand Prix balvas. Tajās ietilpst apmaksāta 6 mēnešu residence Parīzē un naudas balva, ko saņems Grand Prix ieguvējas – Santa France, Annemarija Gulbe un Līsela Buriša. Šogad žūrija lēma piešķirt arī vienu specbalvu, kuras ieguvēja Nata Bloka Gregersena dosies 3 mēnešu rezidencē centrā “In Extenso”, veidos personālizstādi un arī saņems naudas balva.
Starptautiskās žūrijas prezidente, Laurenca Bernarda galerijas Šveicē direktore Odrija Teičmane uzsvēra, ka Latvijas delegācija šogad uzrādījusi īpši augstu sniegumu – demonstrējot svaigumu un aktualitāti kā darbu naratīvos, tā izvēlētajos medijos. Multimediju māksliniece Santa France savās hiperreālajās klusās dabas kompozīcijās vēsta par elektroniskajām ierīcēm un to īpašniekiem. Māksliniece aplūko to, kā bieža šo ierīču lietošana, meklējot otro pusīti interneta iepazīšanās portālos vai strādājot attālināti, ietekmē cilvēka ķermeni un prātu. Savukārt Annemarija Gulbe fotogrāfiju sērijā “Love Re-Search” dokumentē savas paaudzes ikdienas ainas, būdama vienlaikus tās pārstāve un vērotāja, kā arī tiecas izprast savu distancēšanos, būšanu ārpus romantikas un mīlestības konceptu.
Latviju JCE Biennale 2019 – 2021 Latvijas delegāciju pārstāv fotogrāfe Annemarija Gulbe, multimediju māksliniece Santa France, arhitekts un mākslinieks Krišs Zilgalvis, gleznotāja Sabīne Vernere, fotogrāfe Elīna Semane, gleznotāja Luīze Rukšāne, scenogrāfs Krišjānis Elviks un kuratore Tīna Pētersone.
Latvija starptautiskajā JCE biennālē piedalās jau trešo reizi. JCE biennāles 2019 – 2021 ceļojošā izstāde 55 mākslinieku sastāvā Monrūžas galerijā “Le Beffroi” būs apskatāma vēl līdz 3. novembrim. Pēc tam tā sāks ceļot cauri iesaistīto valstu galerijām un mākslas centriem, kopā mērojot 5850 km garu distanci. Un nākamgad no jūnija līdz pat septembrim tā būs skatāma Zinātnes un mākslas centrā “Brūzis”.
